Iesaki rakstu:

Sagaidot Latvijas Republikas pastāvÄ“šanas simtgadi, kinoļaudÄ«m darba pilnas rokas. Ir pasÅ«tÄ«jums ražot, ir piešÄ·irta valsts nauda, taču producentiem to nākas tÄ“rÄ“t arÄ« tur, kur šÄ·iesties nebÅ«tu pamata. Latvijas TelevÄ«zijas arhÄ«vs ir viens no dārgākajiem ja ne visā Eiropā, tad vismaz mÅ«su reÄ£ionā noteikti.

Dziļi simboliski šo problÄ“mu atspoguļo topošajai Jāņa Norda spÄ“lfilmai Ar putām uz lÅ«pām piestādÄ«tais rÄ“Ä·ins. Sižeta lÄ«nijā vienā no ainām bija nepieciešama slima mežacÅ«ka. Fonā, kadrā esošÄ televizora ekrānā. TelevÄ«zija cÅ«ku atrada. PrecÄ«zāk ziņu sižetu, kurā mednieks stāsta par mežacÅ«ku slimÄ«bu. Filmas vajadzÄ«bām tika atlasÄ«ti divi ziņu materiāli ar skaņu un viens bez – kopumā nepilnas minÅ«tes garumā.

Un tad filmas veidotājiem tika piestādÄ«ts rÄ“Ä·ins. 2614 eiro + PVN par 55 sekundÄ“m. AprÄ“Ä·inā iekļauta apmaksa par arhÄ«va materiāla sameklÄ“šanu un faila kopÄ“šanu. Tātad kopā vairāk nekā 3000 eiro, un vienas sekundes cena pārsniedz 47,52 eiro + klāt vÄ“l jārÄ“Ä·ina nodoklis. Un šis nebÅ«t nav tas lielākais rÄ“Ä·ins.

Filmai uzliek Ä·epu

Nākamā gada 23. februārÄ« nacionālā pirmizrāde gaidāma citai studijas Tasse film producÄ“tai spÄ“lfilmai ParadÄ«ze 89. Tā top programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei, un tāpat kā pirmā - ar Nacionālā kino centra atbalstu. Šai gadÄ«jumā Latvijas televÄ«zijas rÄ“Ä·ins izrādÄ«jās kinoveidotājiem nepaceļams pat ar visu valsts palÄ«dzÄ«bu. 14 000 eiro plus PVN par nepilnām septiņām minÅ«tÄ“m. Tie ir divu dziesmu videoieraksti: Atdziedi dvÄ“sele un Tumša nakte zaļa zāle no 1988.-1989. gada. Baltijas ceļa kadri. Vienas sekundes izmaksas 35,89 eiro + PVN.

Tā gluži nav, ka televÄ«zija šÄdā spiedÄ«gā finansiālā situācijā nenāk pretÄ« filmas veidotājiem. LTV piedāvā barteri – mÄ“s jums cÅ«ku vai dziesmu, bet jÅ«s mums filmu. Tādā gadÄ«jumā piecus gadus jauno spÄ“lfilmu producenti nedrÄ«kst dot izrādÄ«šanai citās telekompānijās. Daļēji tā arÄ« ir atbilde, kādēļ pašmāju ražojuma filmas salÄ«dzinoši reti redzamas televÄ«zijās.

ArÄ« telekompānija MTG gribÄ“jusi pirkt tiesÄ«bas izrādÄ«t filmu ParadÄ«ze 89 – tas bÅ«s sirsnÄ«gs Ä£imenisks kino, piemÄ“rots plašai auditorijai. Bet darÄ«jums nenotika. Latvijas televÄ«zija ar šiem pāris pārdotajiem kadriem uzlikusi filmai Ä·epu. Un nav svarÄ«gi, vai tā ir spÄ“lfilma vai dokumentālā, kurai vÄ“l mazākas izredzes kaut ko atpelnÄ«t. Režisores KatrÄ«nas Neiburgas dokumentālajā filmā Garāžas izmantots sešdesmito gadu muzikālās filmas Kā minors kļuva par mažoru skaņu celiņš. 126 sekundes Laimas Andersones balss. No nieka 20 000 eiro filmas budžeta televÄ«zijai nācās samaksāt vairāk nekā desmito tiesu. 2240 eiro plus PVN.

Prasa nacionālo atlaidi

Studijas Tasse film producente Alise Ä¢elze spriež, ka LTV prakse nav taisnÄ«ga: “Kam tad citam tā vÄ“sture ir vajadzÄ«ga, ja ne mums pašiem!” Tieši Latvijas producenti ir potenciāli lielākie LTV arhÄ«va patÄ“rÄ“tāji. Taču ar esošo kino finansÄ“jumu viņiem nav tādas maksātspÄ“jas, lai šo Latvijas kino saturā tik svarÄ«go arhÄ«vu pilnvÄ“rtÄ«gi izmantotu. Turklāt arhÄ«va materiālu iegāde neatbrÄ«vo no pienākuma maksāt autortiesÄ«bas. Tātad galÄ«gās summas ir vÄ“l lielākas.

“Jā, varbÅ«t BBC atnāk un saka – jÅ«su arhÄ«vam ir zemas cenas, bet mÅ«su filmu budžeti nekad nebÅ«s tādi kā BBC!” saka producente. Turklāt uz citu valstu fona LTV arhÄ«va izcenojumi nebÅ«t nav lÄ“ti. Somijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā – visur cenas ir zemākas. Pat CNN arhÄ«vs ir pieejamāks. Bet mÅ«su pašu Latvijas radio takse ir 44 reizes zemāka nekā televÄ«zijas audiomateriālam aprÄ“Ä·inātā. Tikai 0,40 eiro par sekundi. Un abi šie taču ir Latvijas valsts uzņēmumi.

SasāpÄ“jušais jautājums nesen apspriests Latvijas Kinoproducentu asociācijas sapulcÄ“. Gadiem ilgi Latvijas televÄ«zija dažādos raidÄ«jumos pati izmantojot kino fragmentus, – nesaskaņojot to ar filmu Ä«pašniekiem un neko viņiem nemaksājot. Filmu izrādÄ«šanai televÄ«zija arÄ« paģēr samazināt licenču maksas. Tai pat laikā panākties pretÄ« kinoražotājiem televÄ«zija nevÄ“las. Producenti uzskata, ka pilnu cenu par arhÄ«va pakalpojumiem bÅ«tu normāli iekasÄ“t no ārzemniekiem, taču pašu cilvÄ“kiem pienāktos koeficients 0,1.

Dārgi, likumīgi un lietderīgi

Kompromisa meklÄ“jumi sākti Filmu padomÄ“, kas ir KultÅ«ras ministrijas sabiedriska padomdevÄ“ja institÅ«cija. PÄ“dÄ“jā sanāksme, kā atstāsta Nacionālā kino centra vadÄ«tāja Dita Rietuma, beidzās uz pozitÄ«vas nots: “Tarifi ir jāpārskata, un Beltes kungs teica, ka domās, kā var nākt pretÄ«.”

TomÄ“r saviem padotajiem televÄ«zijas vadÄ«tājs Ivars Belte (attÄ“lā) šo vÄ“sti nav nodevis, varbÅ«t nemaz negrasās. AnalÄ«tiskās žurnālistikas darbnÄ«ca 6K televÄ«zijas preses dienestam nosÅ«tÄ«ja vairākus jautājumus par LTV arhÄ«va cenu politiku un iespÄ“jamajām izmaiņām tajā. Īpaši attiecÄ«bā uz pašmāju ražojuma un simtgades filmām.

Taču pÄ“c nedēļu ilgas gaidÄ«šanas LTV komunikācijas direktore Dace Jansone atsÅ«tÄ«ja šÄdu strupu vÄ“stÄ«jumu: “Tiesiskais pamats ir: Publiskas personas finanšu lÄ«dzekļu un mantas izšÄ·Ä“rdÄ“šanas novÄ“ršanas likums, kurā noteikts, ka publiskai personai, tajā skaitā arÄ« publiskas personas kapitālsabiedrÄ«bai ar finanšu lÄ«dzekļiem un mantu ir jārÄ«kojas likumÄ«gi un lietderÄ«gi, tas ir, rÄ«cÄ«bai jābÅ«t tādai, lai mÄ“rÄ·i sasniegtu ar mazāko finanšu lÄ«dzekļu un mantas izlietojumu, un manta atsavināma un nododama Ä«pašumā vai lietošanā citai personai par iespÄ“jami augstāku cenu.” Tātad sekundes cenai jābÅ«t maksimāli augstai, un tā ir LTV atbilde uz visiem jautājumiem.

Gaida konstruktīvu - jā

KultÅ«ras ministrija gan norāda, ka pastāv arÄ« tāds tiesisks pamats, kas ļauj un pat aicina televÄ«ziju atkāpties no saviem dzelžainajiem biznesa principiem attiecÄ«bās ar pašmāju kino ražotājiem.

Elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu likuma 69.pants nosaka Latvijas televÄ«zijas pienākumus, sniedzot atbalstu Latvijas filmu nozarei, un citastarp arÄ« šo: Latvijas televÄ«zija nodrošina Latvijas nacionālā audiovizuālā mantojuma pieejamÄ«bu sabiedrÄ«bai, iepÄ“rkot nacionālās filmas, savās programmās demonstrÄ“jot tās un veicot citus Latvijas filmu nozares atbalsta pasākumus saskaņā ar šo nozari regulÄ“jošiem tiesÄ«bu aktiem. Ministrijas pārstāve Lita Kokale vÄ“sta:

“KultÅ«ras ministrijas ieskatā LTV arhÄ«va cenrāža diferencÄ“šana, paredzot atvieglojumus Latvijas filmu nozarei, varÄ“tu bÅ«t viens no šÄdiem atbalsta pasākumiem, jo LTV arhÄ«vu izcenojumiem nevajadzÄ“tu likt šÄ·Ä“ršÄ¼us LTV arhÄ«va izmantošanai Latvijas filmu veidošanā, tostarp filmās, kas ir guvušas valsts finansÄ“jumu.”

ARHĪVA APTUVENIE IZCENOJUMI CITOS MEDIJOS

* Igaunijas Nacionālās Televīzijas (ETV) arhīvs:

ArhÄ«va materiāla izmantošana filmā bez teritorijas ierobežojumiem 1sek/16 EUR

* Lietuvas Nacionālās Televīzijas (LRT) arhīvs:

ArhÄ«va materiāla izmantošana filmā bez teritorijas ierobežojumiem 1sek/3EUR

* Somijas Nacionālā Televīzijas (YLE) arhīvs:

ArhÄ«va materiāla izmantošana filmā bez teritorijas ierobežojumiem 1sek/33 EUR

* Zviedrijas Nacionālā Televīzijas (SVT) arhīvs:

ArhÄ«va materiāla izmantošana filmā bez teritorijas ierobežojumiem 1sek/95 EUR

* Krievijas Televīzijas arhīvs (materiāls tika izmantots spēlfilmā Paradīze 89):

ArhÄ«va materiāla izmantošana filmā bez teritorijas ierobežojumiem 1sek/16 EUR

* Telekompānijas CNN arhīvs:

Norādot izmantošanu filmā bez teritorijas un laika ierobežojumiem 1sek/19 EUR

* Latvijas Radio arhīvs (iespēja iegādāties tikai minūtēs, minūtes takse sadalīta sekundēs):

ArhÄ«va materiāla izmantošana komerciālos nolÅ«kos bez teritorijas ierobežojumiem 1sek/0,40 EUR

DATI: TASSE FILM producente Alise Ģelze