Iesaki rakstu:

Lai gan ne tik skaļi kā iepriekš, „attiecÄ«bu skaidrošana” starp Latvijas radio un Nacionālo elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padomi (NEPLP) ir tikai saasinājusies, - situācija nonākusi tiktāl, ka Latvijas radio vadÄ«bai lÄ«dz pirmdienas vakaram vajadzÄ“ja informÄ“t padomi, vai Latvijas radio vispār spÄ“j nodrošināt to, ka kādā brÄ«dÄ« radio pārraides vienkārši neapklust. Vai un kāda atbilde sniegta, pagaidām ziņu nav.

Ierosmi šÄdām rÅ«pÄ“m un attiecÄ«gai oficiālai vÄ“stulei aizvadÄ«tajā nedēļā deva radio darbinieka Edgara Kupča ieraksts sociālajā tÄ«klā Twitter: „Es tomÄ“r ceru uz klusumu Ä“terā. Tas NEPLP neprofesionālisms, ambÄ«cijas un šauro interešu bÄ«dÄ«šana tomÄ“r jāceļ saulÄ“. Kaut klusÄ“jot.”

NEPLP vadÄ«ba par šo paziņojumu, kā izrādās, bija satraukusies tādā pakāpÄ“, ka padomes priekšsÄ“dÄ“tāja Dace Ķezbere aizvadÄ«tajā nedēļā pat nosÅ«tÄ«jusi Latvijas radio vienÄ«gajai valdes loceklei Sigitai RoÄ·ei oficiālu informācijas pieprasÄ«jumu – aicinājumu apliecināt, ka viņas vadÄ«tais „sabiedriskais radio” kādubrÄ«d vienkārši neapklusÄ«s.

„Å…emot vÄ“rā valsts SIA “Latvijas Radio", turpmāk - Latvijas Radio, žurnālista 2017.gada 17.jÅ«lijā publiski izteikto paziņojumu par vÄ“lamo klusumu Latvijas Radio programmu Ä“terā, Nacionālā elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padome, pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu likuma 5.panta trešo daļu, lÅ«dz valdes loceklei lÄ«dz 2017.gada 24.jÅ«lijam informÄ“t padomi, vai radio valde var apliecināt, ka Latvijas Radio var nodrošināt Latvijas Radio programmu Ä“tera nepārtrauktÄ«bu,” teikts NEPLP informācijas pieprasÄ«jumā.

Par to, cik nedroši pašlaik jÅ«tas NEPLP vadÄ«ba, liecina arÄ« Ķezberes atbilde uz pieprasÄ«jumu publiskot nu jau slaveno, taču noslepenoto Latvijas radio funkciju auditu.

Kaut arÄ« tā veikšanu šopavasar pasÅ«tÄ«ja tieši NEPLP un tieši padomes pārstāvji pÄ“c tam paziņoja par auditā konstatÄ“tajām nesaimnieciskuma izpausmÄ“m, izrādās, ka ne tikai Latvijas radio vien nav vÄ“lama tā publiskošana: NEPLP, kuras rÄ«cÄ«bā ir tās pasÅ«tÄ«tā audita rezultāti, pret tā noslepenošanu neiebilst un formāli norāda – audits skaitoties radio Ä«pašums.

Pietiek jau ir aprakstÄ«jis, ka Latvijas radio vadÄ«ba ir tik norÅ«pÄ“jusies, lai sabiedrÄ«ba neuzzinātu par šÄ«s valsts kapitālsabiedrÄ«bas darbÄ«bu un administratÄ«vo pārvaldi veiktā audita rezultātus, ka tos rÅ«pÄ«gi slÄ“pj pat no Saeimas CilvÄ“ktiesÄ«bu un sabiedrisko lietu komisijas, kas nosacÄ«ti ir mediju jomas „atbildÄ«gā”.

RoÄ·es (iepriekš zināma kā neveiksmÄ«gās ziņu aÄ£entÅ«ras BNS vadÄ«tāja Sigita Kirilka) vadÄ«tais Latvijas radio lÄ«gumā ar auditorfirmu Deloitte Latvia ir speciāli iekļāvis konfidencialitātes noteikumus, kas dod formālu pamatu sabiedrÄ«bai neatklāt par nodokļu maksātāju naudu sagatavotā Latvijas radio audita rezultātus. Kā zināms no publiski pieejamas informācijas, audita slÄ“dziens norāda uz apjomÄ«gām Latvijas radio vadÄ«bas neizdarÄ«bām un nesaimnieciskumu.

Pietiek rÄ«cÄ«bā esoša informācija liecina, ka šÄdi konfidencialitātes noteikumi lÄ«gumā nav parādÄ«jušies nejauši, - Deloitte Latvija, kuras kļūšanu par „jauno Prudentia” valsts iestādÄ“m „Ä“rtu” pakalpojumu sniegšanā Pietiek jau aprakstÄ«jis, ir ar izpratni izturÄ“jusies pret pasÅ«tÄ«tāja vÄ“lmi, lai šÄdi nosacÄ«jumi tiktu iekļauti un Latvijas radio vadÄ«ba pÄ“c audita noslÄ“gšanās izvairÄ«tos no nepatÄ«kamiem jautājumiem, tā slÄ“dzieniem nonākot atklātÄ«bā.

Interesanti, ka Latvijas radio interneta mājas lapā nav atrodams ne noslÄ“gtais lÄ«gums, ne arÄ« ziņas par veiktu iepirkumu. Savukārt RoÄ·e nav vÄ“lÄ“jusies sniegt atbildes ne uz vienu no šiem viņai uzdotajiem jautājumiem, kuri Latvijas radio nosÅ«tÄ«ti kā oficiāls informācijas pieprasÄ«jums:

1) kādu iemeslu dēļ VSIA Latvijas radio tam NEPLP uzdoto funkciju audita sagatavošanu neveica ar iekšÄ“jiem resursiem, bet nolÄ“ma izmantot ārpakalpojumu?

2) kas tieši, kad tieši, ar kādu tieši argumentāciju pieņēma lÄ“mumu funkciju audita veikšanai izmantot ārpakalpojumu? Atbildei pievienojiet attiecÄ«gās dokumentācijas kopijas.

3) kad tieši, kur tieši tika izsludināts attiecÄ«gais iepirkums? Atbildei pievienojiet iepirkuma nolikumu un pārÄ“jo iepirkuma dokumentāciju.

4) vai, izsludinot iepirkumu, VSIA Latvijas radio ņēma vÄ“rā tā rÄ«cÄ«bas kodeksā ierakstÄ«tās normas par atklātuma un sabiedrÄ«bas interešu nodrošināšanu? Ja nÄ“, kāpÄ“c ne? Ja jā, kā tieši tās tika ņemtas vÄ“rā?

5) kādas tieši darbÄ«bas VSIA Latvijas radio veica, lai lÄ«gumā ar SIA Deloitte Latvija par audita veikšanu iekļautu atklātÄ«bas un caurspÄ«dÄ«guma normas, tostarp attiecÄ«bā uz šÄ« audita slÄ“dziena atklāšanu sabiedrÄ«bai?

6) Ja šÄdas darbÄ«bas netika veiktas, kuri VSIA Latvijas radio vadÄ«bas pārstāvji par to ir atbildÄ«gi?

7) kādu iemeslu dēļ VSIA Latvijas radio interneta mājas lapā nav publicÄ“ti minÄ“tās VSIA noslÄ“gtie lÄ«gumi, tostarp minÄ“tais lÄ«gums par audita veikšanu?

8) Kuri VSIA Latvijas radio vadības pārstāvji par to ir atbildīgi?

9) Kas tieši, kad tieši, ar kādu tieši pamatojumu, uz kādu termiņu minÄ“tajam funkciju auditam ir noteicis klasificÄ“tas informācijas statusu? Atbildei pievienojiet attiecÄ«gās dokumentācijas kopijas, kas apliecinātu šÄda lÄ“muma pieņemšanu.

Kā zināms, šopavasar Nacionālā elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padome par neizdarÄ«bām un nesaimnieciskumu no darba atlaida pārÄ“jos Latvijas radio valdes locekļus, amatā uz pārbaudes laiku atstājot tikai RoÄ·i.

Roķei bija uzdots izstrādāt Latvijas radio organizācijas struktūras modeli un sagatavot Latvijas radio attīstības redzējumu, kā arī veikt Latvijas radio funkciju auditu.

Taču šo auditu RoÄ·e nevis sagatavoja pašas spÄ“kiem, bet gan pasÅ«tÄ«ja auditorfirmai, kā redzams, pirms tam parÅ«pÄ“joties, lai audita slÄ“dziens netiktu atklāts sabiedrÄ«bai. ŠÄ gada jÅ«nija vidÅ« tas arÄ« tika pabeigts un iesniegts padomei.

Neoficiāli zināms, ka audita slÄ“dzienā konstatÄ“ta virkne neizdarÄ«bu un izšÄ·Ä“rdÄ«bas gadÄ«jumu. RoÄ·e pašas vadÄ«tā radio raidÄ«jumā par audita slÄ“dzienu ir izteikusies izvairÄ«gi, neminot konkrÄ“tus secinājumus.

TikmÄ“r Latvijas radio vadÄ«ba tā darbinieku vārdā izplatÄ«jusi paziņojumu, norādot, ka pārmetumi par sliktu pārvaldes sistÄ“mu un bezatbildÄ«bu esot "reputācijas graušana sabiedriskajam medijam, kuram iedzÄ«votāji uzticas visvairāk. Turklāt hibrÄ«dkara apstākļos šÄdi uzbrukumi vÄ“rtÄ“jami kā nacionālās drošÄ«bas apdraudÄ“jums".