Iesaki rakstu:

Šis ir ieskats kāda zvÄ“rināta advokāta transformācijā Latvijas tiesu sistÄ“mas attÄ«stÄ«bas kontekstā.

2007.gada augustā dienas gaismu ieraudzÄ«ja kāda Jāņa BrÅ«kleņa grāmata „Tiesāšanās kā Ä·Ä“Ä·is”, kuras priekšvārdu bija uzrakstÄ«jis žurnālists Lato Lapsa. Grāmata izraisÄ«ja plašu rezonansi sabiedrÄ«bā. Par tajā izmantotajiem materiāliem izteicās arÄ« tikko zvÄ“rināta advokāta amatā iesvÄ“tÄ«tie.

Tā 2007. gada 1. septembrÄ« laikraksts „Diena” rakstÄ«ja, ka „pirms diviem mÄ“nešiem zvÄ“rināta advokāta zvÄ“restu ir devis Māris Liguts, kurš uzskata – ja grāmatā ietvertās sarunas ir autentiskas, skandāls iedragā profesijas prestižu. „Pat advokāta zvÄ“restā mÄ“s sakām, ka, pirmkārt, ir likums, un tad – klienta intereses,” teic M.Liguts. Ä’tikas iedzÄ«vināšana dzÄ«vÄ“ ir laika jautājums, domā jaunais advokāts: „Jāizaug jaunai paaudzei, kura bÅ«s iemācÄ«jusies pareizo attieksmi. MācÄ«bu, kā darÄ«t nevajag, var gÅ«t arÄ« no šÄ«s grāmatas.””.

Ir pagājuši 11 gadi, un nu jau vairs ne tik jaunā advokāta verbālajām izpausmÄ“m bÅ«tu vajadzÄ“jis pārtapt praktiskā rÄ«cÄ«bā, tas ir, godprātÄ«gā kalpošanā likumam un tikai tad klienta interesÄ“m. Diemžēl transformācija ir notikusi citā virzienā, pareizā attieksme noklÄ«dusi neceļos, cerÄ«ba uz paaudžu maiņu ir bijusi veltÄ«ga. To parāda paša Māra Liguta rÄ«cÄ«ba.

MinÄ“tais advokāts Bauskas rajona tiesā pārstāvÄ“ja kādas bankas meitas uzņēmumu, kurš daudzdzÄ«vokļu mājā savu jumta terašu aizsegā bija nesekmÄ«gi remontÄ“jis mājas jumtu un cita starpā pamanÄ«jies likvidÄ“t jau citiem Ä«pašniekiem pārdotās jumta terases, noplÄ“šot terašu flīžu segumu un to vietā uzkausÄ“jot neekspluatÄ“jumu ruberoÄ«da segumu.

 TiesvedÄ«bas gaitā advokāts Māris Liguts neatklāja, ka bankas meitas uzņēmums bija noslÄ“dzis jumta remontdarbu lÄ«gumu ar bÅ«vuzņēmÄ“ju par konkrÄ“tiem darba izpildes termiņiem, kam nebija nekāda sakara ar pārÄ“jo kopÄ«pašnieku lÄ“mumiem. Advokāts noklusÄ“ja, ka lÄ«guma darba saturs un robežas iesniedzās jau pārdoto dzÄ«vokļu Ä«pašumos un ka remontdarbu garantijas saistÄ«bas faktiski izslÄ“dza jumta lietošanu kā jumta terases. Savukārt tiesa pretÄ“jās puses lÅ«gumu par lÄ«guma un citu pierādÄ«jumu izprasÄ«šanu ignorÄ“ja. SlÄ“pjot pierādÄ«jumu saturu, advokāts Māris Liguts nāca klajā ar vairākiem šaubÄ«giem apgalvojumiem. LÅ«k, daži no tiem.

KonkrÄ“tā daudzdzÄ«vokļu māja esot bijusi uzbÅ«vÄ“ta ar novirzÄ“m no bÅ«vprojekta. Tas esot norādÄ«ts arÄ« aktā par mājas nodošanu ekspluatācijā. Veicot remontdarbus, viņa klients esot atjaunojis jumtu un jumta terases sākotnÄ“ji paredzÄ“tajā stāvoklÄ«.

Jumta remontdarbus bÅ«vuzņēmÄ“js esot veicis pÄ“c bankas meitas uzņēmuma lÅ«guma (nevis pÄ“c juridiski saistoša lÄ«guma). BÅ«vuzņēmÄ“js kļūdas dēļ esot demontÄ“jis citiem dzÄ«vokļu Ä«pašumiem piederÄ«gās jumta terases. Juridiski izsakoties, tas esot darbojies neuzdotās lietvedÄ«bas ietvaros.

Jumta remontdarbi, tostarp zem pārdotajām jumta terasÄ“m, esot veikti, balstoties uz dzÄ«vokļu Ä«pašnieku vairākuma lÄ“mumu.

PÄ“c jumta terašu seguma demontāžas palikušo ruberoÄ«da jumtu varot izmantot kā jumta terasi.

Šie apgalvojumi vÄ“lāk izrādÄ«jās klaji melÄ«gi. To pierāda pÄ“c tiesas sprieduma pārsÅ«dzÄ“šanas termiņas iegÅ«tie dokumenti – jau pieminÄ“tais lÄ«gums un ar Ä“kas nodošanu ekspluatācijā saistÄ«tie dokumenti.

Runājot par mājas nodošanu ekspluatācijā, advokāts Māris Liguts bija maldinoši atsaucies uz dokumentu, kas nebija akts par mājas nodošanu ekspluatācijā. Faktiski bÅ«vvaldes 2008. gada 6. jÅ«nijā izdotajā aktā par mājas nodošanu ekspluatācijā bija norādÄ«ts, ka jumtam un jumta terasÄ“m bija flīžu segums un ka izmaiņas un atkāpes no akceptÄ“tā bÅ«vprojekta nebija konstatÄ“tas. AttiecÄ«gi nekāda atjaunošana sākotnÄ“ji paredzÄ“tajā stāvoklÄ« nebija notikusi.

Atsaucoties uz bÅ«vuzņēmÄ“ja darbÄ«bām, kas it kā veiktas pÄ“c bankas meitas uzņēmuma lÅ«guma, advokāts Māris Liguts savos rakstveida paskaidrojumos biji aizmirsis pieminÄ“t, ka bÅ«vuzņēmÄ“js bija darbojies stingros lÄ«guma ietvaros. LÄ«guma pielikumos bija skaidri noteiktas remontdarbu robežas. Tās ietvÄ“ra jau pārdotās jumta terases. BÅ«vuzņēmÄ“js tās demontÄ“ja atbilstoši lÄ«gumam, nevis neuzdotās lietvedÄ«bas ietvaros, kā advokāts Māris Liguts apgalvoja tiesas sÄ“dÄ“.

 LÄ«guma saturs bija zināms tikai bankas meitas uzņēmÄ“jam un tā algotajam bÅ«vuzņēmÄ“jam. Tātad jumta remontdarbu saskaņošana ar citiem dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem nebija paredzÄ“ta un nemaz nevarÄ“ja notikt, jo nevar saskaņot to, kas netiek izpausts. LÄ«gumā bija skaidri noteikts citiem Ä«pašniekiem piederošo jumta terašu demontāžas un jumta remontdarbu pabeigšanas termiņš. Termiņš beidzās vismaz pāris nedēļas pirms cita kopÄ«pašuma remontdarbu lÄ«guma termiņa, par kuru tiešÄm vÄ“lāk lÄ“ma dzÄ«vokļu Ä«pašnieku vairākums. Pārdotās jumta terases tika demontÄ“tas iepriekš. Tātad arÄ« šeit advokāts bija melojis.

Turklāt jumta remontdarbu lÄ«guma 9.5.2. punktā par garantijas saistÄ«bām bija skaidri norādÄ«ts, ka jebkāda veida pārvietošanās pa jumta segumu vai jumtu seguma izmantošana par novietni nav pieļaujama, jumtu drÄ«kst tikai apsekot un tÄ«rÄ«t. Jumta terases vispār nav pieminÄ“tas, jo to gluži vienkārši vairs nebija. AttiecÄ«gi advokātam Mārim Ligutam nebija pamata apgalvot, ka jumta terases ir atjaunotas to sākotnÄ“ji paredzÄ“tajā stāvoklÄ« (kas bija fiksÄ“ts aktā par mājas nodošanu ekspluatācijā) un tās var pilnvÄ“rtÄ«gi izmantot.

Var rasties jautājumus – kur skatÄ«jās un ko darÄ«ja tiesa? Burtiskā nozÄ«mÄ“ – tiesnese visā tiesas sÄ“des laikā bija aizņemta ar savas pildspalvas knibināšanu un, piemÄ“ram, uz advokātam uzdoto jautājumu „Uz kāda pamata jÅ«su klients demontÄ“ja grÄ«das segumu citam dzÄ«vokļa Ä«pašniekam piederošai jumta terasei”, advokāta vietā attrauca: „Jums taču teica – uz neuzdotās tiesvedÄ«bas pamata.” Laikam tiesnese uzskatÄ«ja to par attaisnojumu un bija aizmirsusi, ka civilprocesa likums prasa, lai  tiesa vÄ“rtÄ“ pierādÄ«jumus pÄ“c savas iekšÄ“jās pārliecÄ«bas, kas pamatota uz tiesas sÄ“dÄ“ vispusÄ«gi, pilnÄ«gi un objektÄ«vi pārbaudÄ«tiem pierādÄ«jumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstÄ«ta uz loÄ£ikas likumiem, zinātnes atziņām un dzÄ«vÄ“ gÅ«tiem novÄ“rojumiem.

ŠÄ«s civilprocesa likuma normas kontekstā interesanta šÄ·iet nesenā tiesnešu aptauja. 57% no aptaujātajiem tiesnešiem norādÄ«ja, ka lietas izsprieduši pÄ“c likuma, pat ja iekšÄ“jā taisnÄ«guma izjÅ«ta diktÄ“ja ko citu, 23% tiesnešu norādÄ«ja, ka viņiem ir grÅ«ti atbildÄ“t, savukārt 21% aptaujāto atzina, ka lietas izsprieduši, galvenokārt balstoties uz iekšÄ“jā taisnÄ«guma izjÅ«tu, pat ja likums paredzÄ“ja ko citu (konferencÄ“ "Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistÄ“mu kopumā" sociologa Arņa Kaktiņa prezentÄ“tais pÄ“tÄ«jums par uzticÄ“šanos tiesu sistÄ“mai). Šajā aptaujā pārsteidz tiesnešu taisnÄ«guma un tiesiskuma izpratnes dihotomija jeb savstarpÄ“ji izslÄ“dzošÄ kategorizācija un pats fakts, ka sistÄ“mā, kurā bÅ«tu jāvalda likuma varai, faktiski valda tiesnešu subjektÄ«vās izjÅ«tas. No aptaujas var secināt, ka atsevišÄ·as tiesnešu grupas pilda tikai kādu sev pieņemamu daļu no Civilprocesa likumā nostiprinātās normas par to, kā bÅ«tu jāizspriež lieta. Izskatās, ka 21% tiesnešu balstās uz savu iekšÄ“jo pārliecÄ«bu, aizmirstot, uz ko tai vajadzÄ“tu balstÄ«ties.

AcÄ«mredzami arÄ« konkrÄ“tajā lietā pieņemtais spriedums pamatā balstÄ«jās uz tiesneses ‘iekšÄ“jo pārliecÄ«bu’. Nekā citādi nevar izskaidrot, piemÄ“ram, šo tiesas spriedumā norādÄ«to: „PÄ“c SIA „D” veiktā remonta prasÄ«tājai piederošÄ dzÄ«vokļa terase ir saglabājusies, tā nav demontÄ“ta – nojaukta, tās platÄ«ba nav samazinājusies. Terasei no dzÄ«vokļa var piekļūt, uz terases var iziet, terasi var lietot[..].” ŠÄds tiesas apgalvojums ir klajā pretrunā jau pieminÄ“tā remontdarbu lÄ«guma garantijas nosacÄ«jumiem, kur lietošana ir aprobežota ar jumta apsekošanu un tÄ«rÄ«šanu. Tas varÄ“tu bÅ«t klasisks individuāla tiesneša iekšÄ“jās pārliecÄ«bas diktÄ“ts secinājums un spriedums.

VienlaicÄ«gi tas atspoguļo daudz dziļāku problÄ“mu par tiesu kompetenci un specializāciju un raisa jautājumu par to, kas tiek darÄ«ts, lai to bÅ«tiski uzlabotu, ņemot vÄ“rā pieaugošo lietu skaitu, jomu dažādÄ«bu un sarežģītÄ«bu. Ko var, piemÄ“ram, gribÄ“t no tiesneses, kas neatšÄ·ir aktu par Ä“kas nodošanu ekspluatācijā no akta par Ä“kas gatavÄ«bu nodošanai ekspluatācijā un nespÄ“j atšÄ·irt jumtu no jumta terases? Ko var prasÄ«t no tiesneses, kura nezina, kas ir Ä“kas parapets, jo spriedumā neprot to pat pareizi uzrakstÄ«t? Ko ir vÄ“rta tiesa, kurai var iegalvot, ka desmitiem jumta siltumizolācijas aeratoru (vÄ“dināšanas cauruļu) var vienkārši nozāģēt un aizbetonÄ“t, neradot nekādas sekas siltinātas jumta konstrukcijas ventilÄ“šanā? Tai pašÄ laika tiesneses kategoriskā iekšÄ“jās pārliecÄ«bas izpausme piesedz arÄ« vienkāršu profesionālu neizdarÄ«bu un aklumu – pieprasÄ«to pierādÄ«jumu neizprasÄ«šanu un uzticÄ“šanos melÄ«gam advokātam.

Skatoties plašÄkā kontekstā, šÄdi ‘revolucionārā pārliecÄ«bā’, nekompetencÄ“ un melÄ«gās liecÄ«bās balstÄ«ti spriedumi ir viens no iemesliem, kāpÄ“c ir liels pārsÅ«dzÄ“to, atcelto un grozÄ«to spriedumu skaits. Un, kā apgalvo pat Valsts prezidents, tādu lietu skaits nemazinās. Tas viss, neskatoties uz Tieslietu ministrijas dažnedažādiem, bet acÄ«mredzami mazefektÄ«viem procesuālajiem jauninājumiem. NekvalitatÄ«vi spriedumi turpina radÄ«t papildu nelietderÄ«gu slodzi un tiesu pārslogotÄ«ba rada arvien jaunus nekvalitatÄ«vus spriedumus. CilvÄ“ki ir spiesti iziet visus tiesvedÄ«bas lÄ«meņus, lai pierādÄ«tu tiesas pieļautās kļūdas, nevis lai saņemtu kvalitatÄ«vu spriedumu jau pirmajā instancÄ“. Par to var pārliecināties, lasot augstāko un augstākās tiesas spriedumus. Ja vien tas nav principa jautājums, ne visi vÄ“las un var atļauties iziet visus sistÄ“ma lokus, šai procesā barojot un audzÄ“jot neefektÄ«vu sistÄ“mu.

CilvÄ“ki netiesājas tiesāšanās dēļ vai tikai naudas dēļ, bet arÄ« taisnÄ«guma dēļ. TaisnÄ«guma izjÅ«ta ir dabiska un fundamentāla ikvienas sevi cienošas personas iezÄ«me. Turklāt taisnÄ«guma uzvara nav tikai atsevišÄ·a indivÄ«da tieksme, bet arÄ« tiesiskas valsts pastāvÄ“šanas pamats. SaskarsmÄ“ ar advokātiem un tiesu indivÄ«ds var pārliecināties par šÄ pamata stabilitāti un uzticamÄ«bu. ZvÄ“rināts advokāts ir tiesu sistÄ“mas sastāvdaļa, un advokāta, tāpat kā visas tiesu sistÄ“mas, uzdevums ir kalpot likumam un sabiedrÄ«bai. To paredz Māra Liguta piesauktais advokāta zvÄ“rests un pirms 11 gadiem paustais attiecÄ«bā uz tiesāšanās Ä·Ä“Ä·i.

TomÄ“r konkrÄ“tā pieredze un tās fons liek domāt, ka viss, ko tiesu sistÄ“ma šajos gados ir iespÄ“jusi, ir advokātu transformācija melÄ«gos ligutos un tiesās, kurās valda dažāda izpratne par taisnas tiesas spriešanu. Tiesāšanās pārvÄ“ršas par sacensÄ«bu ar meļiem, kuru apgalvojumus tiesa var vÄ“rtÄ“t pÄ“c savām izjÅ«tām. Tas nozÄ«mÄ“, ka turpināsies uzticÄ«bas erozija tiesu varai, advokāts kalpos zelta teļam, nevis likumam, tiesā tiks apelÄ“ts pie individuāla tiesneša likuma burta un gara izpratnes, nevis objektÄ«vās patiesÄ«bas kritÄ“rija. Tiesiskums un taisnÄ«gums šajā valstÄ« balstÄ«sies uz greiziem un ļodzÄ«giem pamatiem. Tas nav ne atsevišÄ·a indivÄ«da, ne sabiedrÄ«bas interesÄ“s.

P.S. Informācija un pierādÄ«jumi par Māra Liguta darbÄ«bām tiks nodoti izvÄ“rtÄ“šanai Latvijas ZvÄ“rinātu advokātu kolÄ“Ä£ijā.