Iesaki rakstu:

Atteikt uzsākt kriminālprocesu par iespÄ“jamu Mārtiņa Bondara noziedzÄ«gu rÄ«cÄ«bu laika periodā no 03.07.2006. lÄ«dz 13.08.2009, pildot AS Latvijas Krājbanka valdes locekļa amatu, jo izdarÄ«tajam nodarÄ«jumam iestājies noilgums, - šÄds lÄ“mums pieņemts Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldÄ“.

Kaut gan pašreizÄ“jais RÄ«gas domes deputāts Bondars pirmās instances tiesas spriedumu, kas viņam kopā ar citiem bijušajiem Latvijas Krājbankas valdes locekļiem liek solidāri samaksāt vairāk nekā 15 miljonus eiro, mÄ“Ä£ina saistÄ«t ar politisku pasÅ«tÄ«jumu un izrÄ“Ä·ināšanos, Pietiek pagājušÄ gada oktobra sākumā publicÄ“tais pilnais spriedums rāda pavisam citu ainu.

Spriedumā detalizÄ“ti aprakstÄ«ta Bondara un citu labi atalgoto bankas valdes locekļu rÄ«cÄ«ba, nepamatoti dāsni dalot kredÄ«tiestādes finanšu lÄ«dzekļus un tagadÄ“jam politiÄ·im faktiski „kalpojot par latvieti”, lai vajadzÄ«bas gadÄ«jumā apmierinātu bankas saimnieka Vladimira Antonova vajadzÄ«bas.

Faktiski tiesa bija fiksÄ“jusi, ka bijušais AS Latvijas Krājbanka prezidents Bondars ir pārkāpis pastāvošos normatÄ«vos regulÄ“jumus banku darbÄ«bas jomā, kā rezultātā Latvijas Krājbanka, tās noguldÄ«tāji un kreditori ir cietuši ļoti smagus finansiālus zaudÄ“jumus, kuru kopÄ“jā summa pārsniedz 15 miljonus eiro.

Veicot resorisko pārbaudi šajā lietā, kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde nonākusi pie slÄ“dziena, ka šajā lietā ir iestājies noilgums, - tikai šÄ« iemesla dēļ netiks sākts kriminālprocess. Pietiek šodien pilnā apmÄ“rā publicÄ“ šo lÄ“mumu:

„2018. gada 19. februārÄ«

Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (turpmāk tekstā - ENAP) galvenais inspektors R.LÄ«cis, izskatÄ«jis L.Lapsas iesniegumu (reÄ£istrÄ“ts leM VP 17.11.2017. ar Nr. L-10807), konstatÄ“ja:

ENAP saņemts pārbaudei un jautājuma izlemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu Lato Lapsas 2017.gada 8.oktobra iesniegums par iespÄ“jamu M.Bondara noziedzÄ«gu rÄ«cÄ«bu, pildot AS Latvijas Krājbankas valdes locekļa amatu. I...Lapsa iesniegumā norāda, ka RÄ«gas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesa 201 7.gada 6.jÅ«nija spriedumā ir fiksÄ“jusi, ka bijušais AS Latvijas Krājbankas (Turpmāk- Banka) valdes loceklis M.Bondars ir pārkāpis pastāvošos normatÄ«vos regulÄ“jumus banku darbÄ«bas jomā. kā rezultātā bankas kreditoriem un noguldÄ«tājiem ir radušies zaudÄ“jumi.

Iesniegumā minÄ“to ziņu pārbaudei. ENAP 201 7.gada 13.oktobri, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 369.panta ceturtās daļas 4.punktam, uzsāka resorisko pārbaudi.

IepazÄ«stoties ar L.Lapsas iesniegumu, izvÄ“rtÄ“jot RÄ«gas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesas 2017.gada 6.jÅ«nija spriedumā iekļautās ziņas un faktus, LAS Latvijas Krājbanka administratora iesniegtos dokumentus un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sniegto viedokli, konstatÄ“ts:

RÄ«gas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesa 2017.gada 6.jÅ«nija spriedumā nolÄ“ma solidāri veikt piedziņu no M.Bondara un citiem tā brīža valdes locekļiem par valdes pieņemtiem lÄ“mumiem, uz kuru pamata:

•     2008.gada 1.jÅ«lijā AS Latvijas Krājbanka noslÄ“dza Aizdevuma lÄ«gumu ar ārvalstÄ«s reÄ£istrÄ“tu sabiedrÄ«bu Plazmexon Investments Limited un izsniedza aizdevumu 2.4 miljoni

EUR apmērā jahtas "Highlander" iegādei. Kā arī veica vairākus grozījumus Aizdevuma līgumā un 2008.gada 23.martā palielināja izsniegto aizdevumu par 3500 000.00 EUR Jahtas remontdarbiem un uzlabojumiem.

•     2008.gada 14.februārÄ« AS Latvijas Krājbanka noslÄ“dza Aizdevuma lÄ«gumu ar ārvalstÄ«s reÄ£istrÄ“tu sabiedrÄ«bu Konsultant Support Inc un izsniedza aizdevumu 20.65 miljoni USD apmÄ“rā. Kā arÄ« 2008.gada 14.februārÄ« tika noslÄ“dza Galvojuma lÄ«gumu ar Maksimu Ančipolovski.

Lietas iztiesāšanas laikā tiesa noskaidroja, ka aizdevumu izsniegšanas laikā Bankā nebija izstrādāti iekšÄ“jie noteikumi par maksimālo aizdevuma vÄ“rtÄ«bas attiecÄ«bu pret nodrošinājumu, ja par nodrošinājumu aizdevumam kalpo ārvalstÄ«s reÄ£istrÄ“ti aktÄ«vi.

Tiesa spriedumā norāda, ka izskatot lietu ir noskaidrojusi, ka ir iestājusies Bankas valdes locekļa atbildÄ«ba par sabiedrÄ«bai nodarÄ«tiem zaudÄ“jumiem Komerclikuma 169.panta izpratnÄ“, jo tiesa ir konstatÄ“jusi šajā tiesÄ«bu normā paredzÄ“tos priekšnosacÄ«jumus:

1)   sabiedrÄ«bai ir nodarÄ«ts zaudÄ“jums (Civillikuma 1 770.-1 792.p.):

2)   bijusi amatpersonas rÄ«cÄ«ba, respektÄ«vi - darbÄ«ba vai bezdarbÄ«ba;

3)   pastāv cÄ“loņsakars starp amatpersonas rÄ«cÄ«bu un sabiedrÄ«bas zaudÄ“jumu.

ŠÄdu atbildÄ“tāju rÄ«cÄ«bu neveicot pienācÄ«gu kontroli pār Bankas aktÄ«vu aizskaitÄ«šanu trešajām personām, neizvÄ“rtÄ“jot vai ignorÄ“jot ar iepriekš aprakstÄ«tajiem darÄ«jumiem saistÄ«tos riskus un pretrunÄ«go informāciju, kā rezultātā Banka šo darÄ«jumu rezultātā ieguva tādas prasÄ«juma tiesÄ«bas, kuru izpildes nodrošinājums bija pārvÄ“rtÄ“ts un nespÄ“ja nodrošināt no Bankas aizskaitÄ«to naudas lÄ«dzekļu atgÅ«šanu kārtÄ“jo nodokļu nemaksāšanu valstij, kreditoru parādu nesegšanu. tiesas ieskatā, nekādā gadÄ«jumā nevar atzÄ«t par krietna un rÅ«pÄ«ga saimnieka rÄ«cÄ«bu Komerclikuma izpratnÄ“.

VÄ“rtÄ“jot, vai valdes loceklis ir pildÄ«jis savus amata pienākumus atbilstoši Komerclikuma prasÄ«bām, tiesa uzskata, ka ņemami vÄ“rā ir ne tikai objektÄ«vie, bet arÄ« subjektÄ«vie kritÄ“riji. Krietna un rÅ«pÄ«ga saimnieka pienākumu apjoms neaprobežojas vien ar valdes locekļa subjektÄ«vo attieksmi pret savu pienākumu pildÄ«šanu. KonkrÄ“tajā gadÄ«jumā atbildÄ“tājam, lai tas pierādÄ«tu, ka viņš konkrÄ“tajā gadÄ«jumā rÄ«kojies kā krietns un rÅ«pÄ«gs saimnieks, nepietiek pierādÄ«t, ka tas godprātÄ«gi pildÄ«jis savus — amata pienākumus. Valdes loceklim ir jāpierāda arÄ« tas. ka. pastāvot analoÄ£iskai situācijai, lÄ«dzÄ«gi bÅ«tu rÄ«kojusies jebkura cita vidusmÄ“ra saprātÄ«ga persona, kurai ir pietiekamas zināšanas un kvalifikācija attiecÄ«gā jomā.

Tiesa uzskata, ka ar apstākļiem, kas izklāstÄ«ti prasÄ«bā, un pierādÄ«jumiem, kas pievienoti prasÄ«bai, ir pierādÄ«ts, ka Krājbankas valdes locekļi ar savu darbÄ«bu vai bezdarbÄ«bu, ir radÄ«juši likvidÄ“jamai AS Latvijas Krājbanka zaudÄ“jumus.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk - Komisija), sniedzot viedokli par Bankas atsevišÄ·u aizdevumu izsniegšanas likumÄ«bas pārbaudi un konstatÄ“tajiem iespÄ“jamiem Bankas valdes locekļa M. Bondara pārkāpumiem, norāda, ka atbildÄ«gā amatpersona Bankā par kredÄ«triska pārvaldÄ«šanu iepriekšminÄ“to aizdevumu izsniegšanas laikā bija noteikts Bankas valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Mārtiņš Bondars.

Tāpat Komisija norāda, ka 02.02.2009. - 13.03.2009. tika veikta Bankas kredÄ«triska pārvaldÄ«šanas pārbaude. Pārbaudes laikā Komisija konstatÄ“ja, ka Banka veic nerezidentu kreditÄ“šanu, neskatoties uz to, ka Bankai nav atbilstošas kredÄ«tu piešÄ·iršanas un to uzraudzÄ«bas kārtÄ«bas procedÅ«ras - Bankā nav izstrādāta kredÄ«triska pārvaldÄ«šanas stratÄ“Ä£ija, nav noteikti mÄ“rÄ·i, kādus Banka plāno sasniegt kreditÄ“šanas jomā, nav noteikts, kādus kredÄ«tus Banka plāno izsniegt, kādās valÅ«tās un ar kādu ienesÄ«gumu, nav noteikta kredÄ«tportfeļa vÄ“lamā struktÅ«ra un pieļaujamais kredÄ«triska lÄ«menis un peļņa, kādu Banka vÄ“las iegÅ«t, uzņemoties attiecÄ«go kredÄ«trisku.

LikvidÄ“jamās akciju sabiedrÄ«bas Latvijas Krājbanka administrators sniegtajā paskaidrojumā norāda, ka saskaņā ar KredÄ«tiestāžu likuma 161.panta 14.punktu. 2015.gada 1 .oktobrÄ« RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesā iesniedza prasÄ«bas pieteikumu pret LAS Latvijas Krājbanka bijušajiem valdes locekļiem (turpmāk - AtbildÄ“tāji) par zaudÄ“jumu LUR 15 466 981.50 apmÄ“rā solidāru piedziņu. Jo AtbildÄ“tāji, izsniedzot aizdevumus sabiedrÄ«bām Plazmexon Investments Limited un Konsultant Support Inc nerÄ«kojās, kā krietns un rÅ«pÄ«gs saimnieks, kā arÄ« neveica izsniegto aizdevumu pienācÄ«gu uzraudzÄ«bu.

RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesa ar 2017.gada 6,jÅ«nija spriedumu prasÄ«bu pilnÄ«bā apmierināja. MinÄ“tais spriedums nav stājies spÄ“kā, jo visi AtbildÄ“tāji par spriedumu ir iesnieguši apelācijas sÅ«dzÄ«bu.

AttiecÄ«bā uz tiesvedÄ«bas ietvaros nodibinātajiem pieņēmumiem un secinājumiem ir bÅ«tiski norādÄ«t, ka saskaņā ar spÄ“kā esošajiem tiesÄ«bu aktiem, konkrÄ“ti Komerclikuma 169.pantu, attiecÄ«bā uz atbildÄ“tāju kā valdes locekļu atbildÄ«bu tiek piemÄ“rota vainojamÄ«bas prezumpcija, kuras atspÄ“košana ir AtbildÄ“tāju pienākums.

Lai šÄ« prezumpcija sāktu darboties, Administratoram lietā ir jāpierāda zaudÄ“jumu esamÄ«ba (kas jebkurā komercdarbÄ«bā ir iespÄ“jami) atbilstoši sacÄ«kstes principam un vispārÄ“jiem civilprocesa noteikumiem, kas regulÄ“ pierādÄ«jumu iesniegšanu, kā arÄ« cÄ“loniskais sakars starp AtbildÄ“tāju rÄ«cÄ«bu un LAS Latvijas Krājbanka nodarÄ«tajiem zaudÄ“jumiem. Savukārt AtbildÄ“tāji var atbrÄ«voties no atbildÄ«bas tikai tad, ja pierāda, ka ir rÄ«kojušies kā krietns un rÅ«pÄ«gs saimnieks, respektÄ«vi nav pieļāvuši pat vieglu neuzmanÄ«bu. Tā kā vaina ir individuāla kategorija, tad katram valdes loceklim tas ir jāpierāda individuāli. PierādÄ«šana nav obligāta, taču tā ir valdes locekļa interesÄ“s, lai atbrÄ«votos no atbildÄ«bas.

IevÄ“rojot apstākli, ka spriedums minÄ“tajā civillietā nav stājies spÄ“kā, kā arÄ« faktu, ka administratora pienākums ziņot tiesÄ«bsargājošajām iestādÄ“m par konstatÄ“tiem faktiem nav aprobežots ar noteiktu termiņu. Administrators neizslÄ“dz iespÄ“ju, ka pÄ“c Sprieduma (ar kuru prasÄ«ba pilnā apmÄ“rā vai daļēji ir apmierināta), ja tiesa neizmantos savas civilprocesuālās tiesÄ«bas saskaņā ar Civilprocesa likuma 232.pantu ar blakus lÄ“mumu nosÅ«tÄ«t ziņas par konstatÄ“tajiem apstākļiem tiesÄ«bsargājošajām iestādÄ“m, bÅ«s pamats lÅ«gt tiesÄ«bsargājošajām iestādÄ“m izvÄ“rtÄ“t AtbildÄ“tāju rÄ«cÄ«bas krimināltiesiskos aspektus.

No AS Latvijas Krājbanka valdes 2008.gada 1. aprīļa sÄ“dÄ“ apstiprinātiem noteikumiem par AS Latvijas Krājbanka valdes locekļu pienākumu sadali valdes priekšÄ“dÄ“tāja (prezidenta) M.Bondara pienākumos punktā 1.5. noteikts - koordinÄ“ un kontrole Krājbankas kredÄ«tpolitikas, kreditÄ“šanas, kredÄ«tu uzraudzÄ«bas noteikumu ievÄ“rošanu un to atbilstÄ«bu Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatÄ«vajiem un prasÄ«bām. Turpat punktā 1.6. noteikts, ka M.Bondars organizÄ“ un vada Krājbankas kredÄ«tkomiteju. pārrauga Krājbankas kredÄ«tu pārvaldes kredÄ«tkomitejas. reÄ£ionu kredÄ«tkomiteju darbu.

Uzskatu, ka pārbaudes laikā iegÅ«tās ziņas norāda, ka, iespÄ“jams. Bankas valdes priekšsÄ“dÄ“tājs M.Bondars viņam uzticÄ“tos darba pienākumus ir veicis nolaidÄ«gi, nav veicis pienācÄ«gu uzraudzÄ«bu uzticÄ“tām struktÅ«rvienÄ«bām, bez izstrādātiem striktiem kreditÄ“šanas noteikumiem atbalstÄ«ja (parakstÄ«ja) 2008.gada 1.jÅ«lijā noslÄ“gto Aizdevuma lÄ«gumu ar ārvalstÄ«s reÄ£istrÄ“tu sabiedrÄ«bu Plazmexon Investments Limited un 2008.gada 14.februārÄ« noslÄ“gto Aizdevuma lÄ«gumu ar ārvalstÄ«s reÄ£istrÄ“tu sabiedrÄ«bu Consultant Support Inc. kā arÄ« 2008.gada 14.februārÄ« noslÄ“gto Galvojuma lÄ«gumu ar Maksimu Ančipolovski. kas Bankai radÄ«ja ievÄ“rojamus zaudÄ“jumus. IespÄ“jams, M.Bondars ar savām darbÄ«bām ir veicis noziedzÄ«go nodarÄ«jumu - nolaidÄ«ba, kas kvalificÄ“ts Krimināllikuma 197.pantā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa normām katrā konkrētā gadījumā ir pierādāma noziedzīga nodarījuma sastāva esamība vai neesamība.

Kriminālprocesa likuma 125.panta 1 daļas 1.punktā noteikts, ka bez. papildus procesuālo darbÄ«bu veikšanas par pierādÄ«tiem uzskatāmi vispārzināmi fakti, ja vien kriminālprocesa gaitā netiek pierādÄ«ts pretÄ“jais.

Savukārt šÄ« paša likuma 125.panta 1.daļas 2.punktā ir norādÄ«ts, ka bez papildu procesuālo darbÄ«bu veikšanas par pierādÄ«tiem uzskatāmi ar spÄ“kā stājušos spriedumu citā kriminālprocesā konstatÄ“ti fakti, ja v ien kriminālprocesā netiek pierādÄ«ts pretÄ“jais.

Kriminālprocesa likuma 2. pantā ir nosaukti kriminālprocesa tiesību avoti - kriminālprocesu nosaka Latvijas Republikas Satversme, starptautiskās tiesību normas un Kriminālprocesa likums.

LikumdevÄ“js Kriminālprocesa likuma 125.pantā ir Ä«paši uzsvÄ“ris ar spÄ“kā stājušos tiesas spriedumu citā kriminālprocesā konstatÄ“tus faktus, bet ne visos tiesas spriedumos (civilprocesā, administratÄ«vajā procesā) konstatÄ“tos laktus, kā tādus, kas uzskatāmi par pierādÄ«tiem bez papildu procesuālo darbÄ«bu veikšanas.

Savukārt Krimināllikuma 6.panta 1.daļā ir noteikts, ka par noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu atzÄ«stams ar nodomu tÄ«ši vai aiz neuzmanÄ«bas izdarÄ«ts noziedzÄ«gs nodarÄ«jums (darbÄ«ba vai bezdarbÄ«ba), kurš paredzÄ“ts šajā likumā un par kura izdarÄ«šanu draud kriminālsods.

Kriminālprocesa likuma 19.panta 1. daļā ir paredzÄ“ts, ka neviena persona netiek uzskatÄ«ta par vainÄ«gu, kamÄ“r tās vaina noziedzÄ«ga nodarÄ«juma izdarÄ«šanā netiek konstatÄ“ta šajā likumā - tātad Kriminālprocesa likumā, noteiktajā kārtÄ«bā.

Senāta Krimināllietu departaments 2006.gada 1.februāra lÄ“mumā (lietā SKK-0038/06) secina, ka atšÄ·irÄ«bas krimināllietas iztiesāšanā un civillietas izspriešanā dod pamatu apgalvojumam, ka civillietā tiesas nolÄ“mumā nodibinātie fakti bez papildu procesuālo darbÄ«bu veikšanas paši par sevi krimināllietā var bÅ«t pierādÄ«jumi, bet tikai kā Kriminālprocesa likuma 135. pantā norādÄ«tie dokumenti.

Krimināllikuma 197.pantā kvalificētā nozieguma objekts ir tautsaimniecības intereses uzņēmumu dienesta darbības sterā.

M.Bondars ir atzÄ«stams par Krimināllikuma 197.pantā paredzÄ“tā noziedzÄ«gā nodarÄ«juma speciālo subjektu, jo viņš bija atbildÄ«gā amatpersona Bankā par kredÄ«triska pārvaldÄ«šanu iepriekšminÄ“to aizdevumu izsniegšanas laikā.

1 arklāt secināms, ka Krimināllikuma 197.pantā paredzÄ“tais noziedzÄ«gais nodarÄ«jums atzÄ«stams par kriminālpārkāpumu. Krimināllikuma 56.panta 1.daļas 2 punktā noteikts, ka personu nevar saukt pie kriminālatbildÄ«bas, ja no dienas, kad tā izdarÄ«jusi noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu, pagājis: divi gadi. t.L uz lÄ“muma sastādÄ«šanas brÄ«di ir iestājies noilgums par noziedzÄ«giem nodarÄ«jumiem, kas kvalificÄ“jami pÄ“c Krimināllikuma 197.panta.

Iesnieguma pārbaudes laikā netiek konstatētas citos Krimināllikuma pantos noteiktās kriminālsodāmas darbības, par kurām paredzēta kriminālatbildība.

Pamatojoties uz iepriekšminÄ“to, pie lÄ“mumā norādÄ«tiem apstākļiem nav pamats kriminālprocesa uzsākšanai. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 318.pantam. 373.pantam, 339.pantam. 377.panta 3.pkt., nolÄ“mu:

1. Atteikt uzsākt kriminālprocesu par iespējamu M.Bondara noziedzīgu rīcību laika periodā no 03.07.2006. līdz, 13.08.2009, pildot AS Latvijas Krājbankas valdes locekļa amatu, jo izdarītajam nodarījumam iestājies noilgums.

2. Par pieņemto lÄ“mumu paziņot iesniedzÄ“jam - L.Lapsam, nosÅ«tot šÄ« lÄ“muma kopiju uz iesniegumā norādÄ«to adresi.

LÄ“muma pārsÅ«dzÄ“šanas kārtÄ«ba saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 337.pantu un 373.panta 5.daļu. LÄ“mumu var pārsÅ«dzÄ“t 10 dienu laikā pÄ“c paziņojuma par pieņemto lÄ“mumu saņemšanas. SÅ«dzÄ«bu par izmeklÄ“tāja pieņemto lÄ“mumu var iesniegt LR OrganizÄ“tās noziedzÄ«bas un citu nozaru specializÄ“tās prokuratÅ«rā RÄ«gā. Kalpaka bulv.6.”