Iesaki rakstu:

Nu jau kādu laiku ap OIK ir relatÄ«vs klusums. Tas ir loÄ£isks rezultāts, kas daudziem bija ļoti nepieciešams – pirmkārt jau valdošajai politiskajai elitei un arÄ« mÄ“dijiem, kuri tos apkalpo vai kuru eksistence ir atkarÄ«ga no šo varturu labvÄ“lÄ«bas. TāpÄ“c katra atmaskojoša ziņa par kādu no “OIK afÄ“ras” aspektiem tiek slāpÄ“ta vai apaudzÄ“ta ar gādÄ«gi saražotām “viltus ziņām”, lai piesegtu kādam tik ļoti neÄ“rto patiesÄ«bu.

PiemÄ“ram, pÄ“dÄ“jā pusgada laikā Saeimā ir tikuši izskatÄ«ti 15 deputātu pieprasÄ«jumi par OIK (tas ir ļoti daudz). Tas ir bijis visvairāk diskutÄ“tais jautājums Saeimā. Šie pieprasÄ«jumi ir tikuši skatÄ«ti vairāk nekā desmit Saeimas plenārsÄ“dÄ“s, bieži tas ir bijis viens no visasāk diskutÄ“tajiem sÄ“des jautājumiem. Un tā ir bijusi nevis vienkārša tukša politiskā retorika, bet argumentÄ“ta, uz reāliem faktiem balstÄ«ta, uzskatāmi pierādot, ka OIK ir politiski piesegta afÄ“ra, turklāt nelikumÄ«ga, kura joprojām tiek turpināta. Neviena šÄ« diskusija, neviens fakts (!) no šÄ«m diskusijām nav ticis pat pieminÄ“ts galvenajos masu medijos. SakritÄ«ba? Diez vai…

KāpÄ“c sabiedrÄ«bai tiek slÄ“pta patiesÄ«ba par notiekošo? KāpÄ“c sabiedrÄ«bai tiek rādÄ«tas tikai pasakas par varas elites it kā varoņcÄ«nu ar pašas radÄ«to OIK bubuli (kuru tā patiesÄ«bā joprojām gādÄ«gi baro) un tiek noklusÄ“ti fakti, kuri atmasko šÄ«s pasakas? KāpÄ“c sabiedrÄ«bai tiek liegta iespÄ“ja domāt un kritiski spriest par notiekošo?

VarbÅ«t tāpÄ“c, ka patiesÄ«bā varas elitei nemaz nav vajadzÄ«ga kritiski domātspÄ“jÄ«ga sabiedrÄ«ba? Jo citādāk tā nespÄ“s no sabiedrÄ«bas noslÄ“pt to, ka Latvijā demokrātija – tautas vara patiesÄ«bā nemaz reāli neeksistÄ“? Tās regālija tiek izmantota kā zāles kušÄ·Ä«tis, ko turÄ“t aitai deguna priekšÄ, lai tikmÄ“r varÄ“tu to apcirpt.

Parādot patiesÄ«bu par OIK afÄ“ru - kā tā ir tikusi veidota un kā tā joprojām tiek piesegta, sabiedrÄ«ba varÄ“tu nonākt pie šÄ«s skarbās atklāsmes, un tas varÄ“tu izraisÄ«t varenu nācijas pašattÄ«rÄ«šanās procesu, aiznesot mÄ“slainÄ“ šo varas elites izveidoto lietu kārtÄ«bu, kas ļauj atkal un atkal dzimt kārtÄ“jam “astoņkājim”. Visiem, kas ir Ä“rti iekārtojušies – tas nav vajadzÄ«gs. Ir vajadzÄ«ga Ä“rti cÄ“rpama aita, šÄ·Ä“res (kā, piemÄ“ram, OIK) un pasakas, ko stāstÄ«t aitām, kamÄ“r tās cÄ“rpj.

Nedaudz par cērpamām aitām.

MÅ«su uzņēmÄ“ji gadiem ir žēlojušies par to, kā OIK slogs grauj to konkurÄ“tspÄ“ju. Žēlojušies un maksājuši daudzus miljonus. Pamatoti norādot, cik šÄ« sistÄ“ma ir netaisnÄ«ga - nodrošinot garantÄ“tu nesamÄ“rÄ«gi augstu peļņu šaurai personu grupai, par ko jācieš ir visiem pārÄ“jiem (nu jau - ne visiem...).

Taču tad, kad tiem radās reāla iespÄ“ja pamainÄ«t šo netaisno lietu kārtÄ«bu, tad tie vienkārši nedaudz žēli pablÄ“ja un, pakampuši tiem atmesto kumosiņu, paklausÄ«gi ielÄ«da atpakaļ tiem sagatavotajā steliņģī uz cirpšanu. Tiesa, cÄ“rp tagad ne visus vienādi. Kādam tas nepatÄ«k, bet ierādÄ«to steliņģi tāpÄ“c pamest neviens netaisās. Visas rÅ«pes parasti aprobežojas - kā to cirpienu pÄ“c iespÄ“jas nogrÅ«st no savas uz citu mugurām. Un cirpÄ“ji vÄ“lÄ«gi to nodrošina, nu vismaz sola nodrošināt. Un tad atkal ir, par ko tirgoties un ko notirgot (“reformÄ“t”). Nav grÅ«ti paredzÄ“t, pie kā šis cirpšanas aplis beigsies, un kas par to visu beigās samaksās – “cilvÄ“ks vienkāršais”, kuram nav iespÄ“jas lobÄ“t savas intereses pie cirpÄ“jiem. Taču pagaidām ir lielais solÄ«jumu laiks, un visiem lielais cerÄ«bu laiks. KārtÄ“jais…

Nedaudz par pasakām.

SaistÄ«bā ar OIK ir vairākas pasakas, kuras tiek stāstÄ«tas aitām, lai tās lÄ«dz Saeimas vÄ“lÄ“šanām neaizmuktu uz kādu citu aploku. LÅ«k, dažas no tām:

Pirmā bija pasaka par “OIK staciju” pārbaudÄ“m. Pareizāk, par neesošo “OIK staciju” pārbaudÄ“m. Kuras EM varonÄ«gi “pārbauda” joprojām - vairāk nekā pusgadu! ŠÄ«s stacijas sastāda tikai apmÄ“ram vienu desmito daļu no visām “strādājošajām” stacijām, kuras vÄ“l pat negaida savu pārbaudi.

Otrā pasaka – ir pasaka par to, kā EM “sakārtoja” OIK nozari, veicot grozÄ«jumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, kuri regulÄ“ elektroenerÄ£ijas ražošanu un pārraudzÄ«bu obligātā iepirkuma ietvaros. Tas, ka šie noteikumi rada ietvaru negodÄ«gai komercdarbÄ«bai, ir pretrunā augstāka spÄ“ka normatÄ«vo aktu prasÄ«bām – tas nevienu neuztrauc. Nez kāpÄ“c...

TrešÄ pasaka – par tā saucamo “OIK darba grupu”. SabiedrÄ«bai tā tiek pasniegta kā valdošÄs politiskās elites centieni izbeigt OIK afÄ“ru, bet patiesÄ«bā tā ir izveidota, lai atrastu veidu, kā to varÄ“tu turpināt. Un, kamÄ“r šÄ« darba grupa “strādā”, afÄ“ras piesedzÄ“jiem ir lieliska atruna uz visiem neÄ“rtajiem jautājumiem – jāgaida “darba grupas” rezultāti! Tie sabiedrÄ«bai tiek solÄ«ti kā reiz pirms pašÄm Saeimas vÄ“lÄ“šanām. Kā var nesolÄ«t!

Un tagad par katru no pasakām konkrÄ“tāk - tas, ko “nez kāpÄ“c” sabiedrÄ«bai neviens nevÄ“las stāstÄ«t. Tikai fakti. Spriediet paši.

Pasaka par “OIK staciju” pārbaudÄ“m.

No vairāk nekā 400 “strādājošÄm” stacijām EM izvÄ“lÄ“tas 39 stacijas, kurām visām bija žurnālistu atklātās “konteinershÄ“mas” pazÄ«mes - neviena no tām nebija izpildÄ«jusi tai izsniegtajā atļaujā paredzÄ“to. Tātad šÄ«s atļaujas jau sen bija jāanulÄ“! Taču EM vajadzÄ“ja vairāk nekā pusgadu ilgas “pārbaudes”, un tā joprojām nav spÄ“jÄ«ga tikt skaidrÄ«bā ar šÄ«m stacijām. SavdabÄ«gi ir arÄ« tās paziņojumi šajā sakarā – vÄ“l pagājušajā gadā ministrs paziņoja, ka septiņām no šÄ«m stacijām atļaujas ir saglabājamas. Kad EM tika pieprasÄ«ts iesniegt šo staciju pārbaudes rezultātus, tā attiecās tos iesniegt, atrunājoties, ka pārbaudes vÄ“l turpinās. Tā, protams, ir tikai sakritÄ«ba, ka EM lÄ“mumi par atļauju anulÄ“šanu sāka “birt” tikai tad, kad tai lika atskaitÄ«ties par savām “pārbaudÄ“m” Saeimā. (skat šeit)

Nu jau ir pagājis vairāk nekā pusgads. Pa šo laiku EM ir spÄ“jusi anulÄ“t 21 atļauju - tas sabiedrÄ«bai tiek pasniegts kā liels veikums, mÄ“rāms simtos miljonu ieguvumā. Daudzi tam arÄ« notic, jo neviens jau sabiedrÄ«bai nepasaka, ka no šiem 39 “pārbaudes objektiem” ( kuros EM lielāko tiesu nemaz nav bijusi) 25 vietās vispār nekā nav! Un atļaujām jau sen vajadzÄ“ja bÅ«t anulÄ“tām bez visa šÄ« “pārbaužu” šova.

Rodas pamatots jautājums – ar ko visu šo laiku patiesÄ«bā ir nodarbojusies EM? Centusies atklāt vai piesegt pašas režisÄ“tās nelikumÄ«bas? Dokumentus par savas “pārbaudes” rezultātiem tā joprojām nav spÄ“jusi iesniegt, “pārbaudes” joprojām turpinās...

Pasaka par sagrozītajiem MK noteikumiem.

Pat politiskās virtuves zinātājiem ir grÅ«ti noticÄ“t, ka var rÄ«koties tik rafinÄ“ti ciniski un nekaunÄ«gi, kā tas ir ticis izdarÄ«ts ar šiem grozÄ«jumiem. Publiski sabiedrÄ«bai tie tiek pasniegti kā EM varoņcīņa ar OIK krāpniekiem. Daudzi no šiem grozÄ«jumiem tik tiešÄm padara regulÄ“jumu stingrāku, taču velns, kā zināms, slÄ“pjas detaļās. ArÄ« šajā gadÄ«jumā. Tikai dažas no tām:

PašpatÄ“riņš.

ElektroenerÄ£ijas tirgus likums (ETL), skaidri nosaka, ka obligātā iepirkuma(OI) ietvaros var pārdot tikai pašu saražotās elektroenerÄ£ijas atlikumu, kas palicis pÄ“c tās izlietošanas elektrostacijas vajadzÄ«bām. Taču tā kā saskaņā ar EM izveidoto kārtÄ«bu komersantiem tika piešÄ·irti nepamatoti lieli OI apjomi – rÄ“Ä·inot tos no visas uzstādÄ«tās jaudas, neņemot vÄ“rā pašpatÄ“riņam nepieciešamo, un par adekvātu reālā pašpatÄ“riņa kontroli EM “nez kāpÄ“c” nav rÅ«pÄ“jusies, tas radÄ«ja komersantiem lielu kārdinājumu apiet šo prasÄ«bu - gan tiešÄ, gan pārnestā nozÄ«mÄ“: veidojot pieslÄ“guma shÄ“mas, kas deva iespÄ“ju pārdot OI ietvaros visu savu saražoto elektroenerÄ£iju (un ne tikai savu), bet sev patÄ“riņam nepieciešamo nopirkt no citiem - “pa lÄ“to”.

Tas, ka tā tika un joprojām tiek darÄ«ts, un tas, ka EM to zināja un turpina šo krāpniecÄ«bu piesegt, to skaidri parāda šie EM veiktie grozÄ«jumi MK noteikumos un Saeimai sniegtās atbildes, kurās EM skaidri pati to apliecina (skat. šeit. )

EM ar saviem grozÄ«jumiem paredz, ka pieslÄ“guma shÄ“mas tiks kontrolÄ“tas tikai no 2019.gada 1. jÅ«lija, tādēļ “ka šÄda prasÄ«ba ir saistÄ«ta ar atbalsta saņemšanas un obligātā iepirkuma tiesÄ«bu saglabāšanas nosacÄ«jumiem un var prasÄ«t laika un resursu ieguldÄ«jumu, lai tehnoloÄ£iski pielāgotu elektrostaciju šÄdu nosacÄ«jumu ievÄ“rošanai”. Proti, lai dotu iespÄ“ju noslÄ“pt pašas radÄ«to krāpniecÄ«bas shÄ“mu, un EM nevajadzÄ“tu atņemt atļaujas komersantiem, kuri to ir izmantojuši, lai krāptos.

Godprātīgi izdarītais pārkāpums.

Ne mazāk zÄ«mÄ«gs ir EM piedāvātais regulÄ“jums, kurš paredz komersantiem iespÄ“ju neievÄ“rot OI nosacÄ«jumus, bÅ«t pieÄ·ertiem krāpniecÄ«bā un nepazaudÄ“t par to iespÄ“ju pārdot savu saražoto elektroenerÄ£iju OI ietvaros par paaugstināto tarifu, bet saņemot tikai brÄ«dinājumu par to (skat šeit ). Nekur citur analoÄ£isku regulÄ“jumu jÅ«s neatradÄ«siet.

Visiem saprotama analoÄ£ija ar Ceļu satiksmes noteikumiem bÅ«tu šÄda: jÅ«s braucat pie stÅ«res alkohola reibumā, jÅ«s noÄ·er, bet jums par to nekas nedraud – jÅ«s tikai pabrÄ«dina un uzliek par pienākumu pusgada laikā izbeigt braukt dzÄ“rumā pie stÅ«res, bet tikmÄ“r jums vÄ“l par alkoholu piemaksā!

Kā jÅ«s domājat, ja bÅ«tu šÄdi Ceļu satiksmes noteikumi, kas notiktu uz ielas - cik daudz iereibušo sÄ“dÄ“tu pie stÅ«res? Un ja par to vÄ“l var nopelnÄ«t miljonus? LÅ«k, jums arÄ« ieskats, kas notiek šajā nozarÄ“ un kāpÄ“c tikai oficiālos ziedojumos vien VienotÄ«ba no “OIK atļauju” saņēmÄ“jiem, saskaņā ar TV veikto pÄ“tÄ«jumu, ir saņēmusi aptuveni ceturtdaļmiljonu eiro. Un kāpÄ“c nedrÄ«kst sākt pārbaudÄ«t komersantu darbÄ«bas atbilstÄ«bu normatÄ«vo aktu prasÄ«bām, bet visos iespÄ“jamos veidos ir jānovelk laiks, jo savādāk daudziem komersantiem EM dāsni izsniegtās atļaujas nāktos zaudÄ“t, bet OIK slogs saruktu bÅ«tiski un uz visiem laikiem.

Tā vietā, lai veidotu 24 cilvÄ“ku “darba grupu” ik nedēļas pasÄ“dÄ“šanai VecrÄ«gā, vajadzÄ“ja izveidot reālas kontroles komandas un “izÄ·emmÄ“t” OIK nozari no krāpniekiem – ar 24 cilvÄ“kiem bÅ«tu pilnÄ«gi pieticis, lai uz vasaras beigām, kad “darba grupai” ir jānāk ar saviem risinājumiem, problÄ“ma jau bÅ«tu atrisināta un visiem laikiem. Šim risinājumam bÅ«tu pieticis ar mazu daļu no tiem 80 miljoniem Latvenergo peļņas, kuru valdÄ«ba ir nolÄ“musi atdot OIKistu pabarošanai, lai uz vÄ“lÄ“šanām radÄ«tu OIK sloga samazināšanās ilÅ«ziju. ArÄ« tas ir godprātÄ«gi?

Pārkompensētais atbalsts.

Taču nenoliedzami šÄ«s pasakas visfiligrānākā sadaļa ir attiecÄ«bā uz “pārkompensācijas novÄ“ršanu” - pasaka par to, kā EM ar šiem noteikumiem novÄ“rš nepamatoti dāsno OIKistu barošanu, bet patiesÄ«bā tieši otrādi - ir nodrošinājusi to vÄ“l uz daudziem gadiem.

Jau tikai fakts, ka ar šiem jaunajiem atbalsta noteikumiem pārkompensācija nu ir novÄ“rsta, taču reāli tā rezultātā OIK slogs ir samazinājies par nieka dažiem miljoniem (uz simtu miljonu fona), liek aizdomāties - ka vai nu tā pārkompensācija nav bijusi Ä«paši liela (vai ne?), vai patiesÄ«bā - nekas jau nav Ä«sti novÄ“rsts?!

Pārkompensācijas mehānisms ir tā izveidots un aprakstÄ«ts, ka, iepazÄ«stoties ar to, rodas ilÅ«zija - viss komersanta saņemtais atbalsts tiek iekļauts pārkompensācijas aprÄ“Ä·inos. PatiesÄ«bā tas tā nav! RÅ«pÄ«gi izsekojot formulām un tajās iekļauto parametru definÄ«cijām atklājas, ka šajās formulās tiek ņemts vÄ“rā komersantam izmaksātais atbalsts par saražoto elektroenerÄ£iju tikai esošÄs – ETL paredzÄ“tās atbalsta shÄ“mas ietvaros, savukārt dāsni samaksātais atbalsts par elektroenerÄ£iju laika periodā lÄ«dz komersants pārgāja uz pašreiz esošo ETL paredzÄ“to atbalsta shÄ“mu (šo pāreju komersanti Ä«stenoja notika laika periodā no 2007 lÄ«dz 2010.gadam) – netiek ņemts vÄ“rā.

Pat, ja atbalstu saņemošais projekts ir ticis Ä«stenots daudzus gadus pirms (piemÄ“ram 1998.gadā) tas pārgāja uz esošo ETL atbalsta shÄ“mu, un ir jau ar uzviju atpelnÄ«jis ieguldÄ«tās investÄ«cijas, patiecoties šim EM “pārkompensācijas modelim”, tas var sākt pelnÄ«t no jauna (skat šeit - EM atbilde uz 20.jautājumu ), jo iepriekšÄ“jā atbalsta periodā veiktos investÄ«ciju izdevumus šajā modelÄ« gan nav aizmirsts iekļaut! Tiesa, arÄ« saņemtais investÄ«ciju atbalsts (ja vien tāds ir bijis) formulā tiek ņemts vÄ“rā – kas rada ilÅ«ziju, ka, “novÄ“ršot” pārkompensāciju, tiek ņemti vÄ“rā visi komersanta ieņēmumi. Un to EM nekautrÄ“jas sabiedrÄ«bai pasniegt kā savu lielu panākumu OIK sloga samazināšanā.

Pamatots ir jautājums, vai tiešÄm Eiropas Komisija (EK) ir saskaņojusi šÄdu atbalsta shÄ“mu, kas ir acÄ«mredzamā pretrunā to normatÄ«vo aktu prasÄ«bām, uz kuriem tā savā lÄ“mumā atsaucās? PiemÄ“ram, attiecÄ«bā uz atbalsta intensitāti, attiecÄ«bā uz pamatotu atbalsta periodu. Vai patiesÄ«bā EK nav tikusi maldināta, lÄ«dzÄ«gi kā tas ir izdarÄ«ts ar Latvijas sabiedrÄ«bu? ZÄ«mÄ«gi, ka EM ir atteikusies iesniegt dokumentus, kas ir tikuši izmantoti šajā saskaņošanas procesā ar EK.

Pasaka par “OIK darba grupu”

Tiem, kuri lolo naivas ilÅ«zijas par šÄ«s “darba grupas” rezultātiem, bÅ«tu vÄ“rts iepazÄ«ties ar šÄ«s “darba grupas” patieso darba uzdevumu (skat šeit). Galvenais vingrinājums, kurš bÅ«s jāizpilda šai “darba grupai”, - ar ko aizstāt OIK maksājumu, lai sabiedrÄ«bai radÄ«tu ilÅ«ziju, ka problÄ“ma ir atrisināta, bet barotava paliktu. Nav jau daudz variantu – vai nu noslÄ“pt šo maksājumu nodokļos, vai izmantot tam kādas valsts akciju sabiedrÄ«bas ienākumus, vai visdrÄ«zāk – izmantot visas iespÄ“jas, lai šo maksājumu slogu izšÄ·Ä«dinātu pa dažādām pozÄ«cijām, radot ilÅ«ziju, ka tas ir samazinājies. Sakārtot šo nozari atbilstoši sabiedrÄ«bas interesÄ“m un likumu prasÄ«bām – tāda uzdevuma darba kārtÄ«bā nav.

Ir labi saprotama valdošÄs elites vÄ“lme izveidot šÄdu instrumentu – “darba grupu”, jo savādāk tai nāktos atbildÄ“t uz virkni ļoti nepatÄ«kamu jautājumu un jau sen bÅ«tu bijis jāīsteno darbÄ«bas (piemÄ“ram – reālas pārbaudes), kas ļoti nepatiktu tās sponsoriem. Ar šÄdu “darba grupas” izveidi ir iegÅ«ts laiks, kas ir tik svarÄ«gs, lai varÄ“tu noslÄ“pt iespÄ“jamās nelikumÄ«bas – no vienas puses, un imitÄ“jot OIK problemātikas risināšanu remdināt vÄ“lÄ“tāju prātus lÄ«dz vÄ“lÄ“šanām – no otras puses.

Uz rudeni, Ä«si pirms Saeimas vÄ“lÄ“šanām, kad “darba grupa” bÅ«s beigusi savu darbu, varÄ“s nākt klajā ar kādiem vien vÄ“las solÄ«jumiem, un pÄ“c tam – pÄ“c vÄ“lÄ“šanām, tos nepildÄ«t. Tas ir vienkāršs un jau pārbaudÄ«ts gājiens, taču šoreiz šis “OIK afÄ“ras” piesegs var izrādÄ«ties liktenÄ«gs ne tikai tās piesedzÄ“jiem un ne tikai tiem, kurus mÄ“Ä£ina piesegt, jo veidojot to visu uz acÄ«mredzami tiesiski apšaubāmiem (maigi sakot) pamatiem, lai kas tiktu uzbÅ«vÄ“ts – tas var sabrukt, lÄ«dzÄ«gi kā sabrukšanai ir nolemts visrÅ«pÄ«gāk, visskaistāk bÅ«vÄ“tais nams bez pareizi ieliktiem pamatiem. Dēļ šÄdas EM rÄ«cÄ«bas (cenšoties piesegt sastrādātās nelikumÄ«bas) ciest var visi - arÄ« tie, kuri godprātÄ«gi bÅ«s darbojušies EM izveidotajā ietvarā. Ir pÄ“dÄ“jais laiks par to aizdomāties.

OIK un Satversme.

Īstenojot tautas priekšstāvja tiesÄ«bas pārraudzÄ«t izpildvaras darba atbilstÄ«bu sabiedrÄ«bas interesÄ“m, vairāku mÄ“nešu garumā esmu veicis “OIK afÄ“ras” izmeklÄ“šanu. Par savā izmeklÄ“šanā atklātajiem faktiem (vairāk par to var uzzināt šeit) esmu vÄ“rsies LR Ä¢enerālprokuratÅ«rā un Satversmes aizsardzÄ«bas birojā ar lÅ«gumu tos izvÄ“rtÄ“t un rÄ«koties atbilstoši savai kompetencei. ŠÄ« gada aprÄ«lÄ« Ä¢enerālprokuratÅ«ra ir vÄ“rsusies Satversmes tiesā ar savu iesniegumu saistÄ«bā ar OIK. Satversmes tiesa joprojām nav izlÄ“musi par šÄ« iesnieguma tālāko virzÄ«bu.

Nav zināms, kādus argumentus savā iesniegumā ir izmantojusi Ä¢enerālprokuratÅ«ra, cik kvalitatÄ«vi tas ir ticis sagatavots, jo saistÄ«bā ar subsidÄ“tās elektroenerÄ£ijas atbalsta sistÄ“mu tik tiešÄm ir daudz aspektu, kur neatkarÄ«gs, kompetents šÄ«s sistÄ“mas tiesiskuma izvÄ“rtÄ“jums bÅ«tu ļoti nepieciešams un pamatots - sākot ar EM izveidoto noteikumu atbilstÄ«bu (neatbilstÄ«bu) likuma prasÄ«bām un beidzot ar pašas sistÄ“mas tiesiskumu, uzliekot vairāku miljardu lielu maksājumu slogu visai sabiedrÄ«bai, bet nenodrošinot tam atbilstošu kontroli un pārraudzÄ«bu, tā rezultātā liekot sabiedrÄ«bai nesamÄ“rÄ«gi pārmaksāt par it kā leÄ£itÄ«mu mÄ“rÄ·u Ä«stenošanu.

Šeit nevar nepadalÄ«ties ar bažām, kuras rodas rÅ«pÄ«gāk iepazÄ«stoties ar Eiropas Komisijas lÄ“mumu (Nr. SA.43140 (2015/NN)) saistÄ«bā ar šo subsidÄ“tās elektroenerÄ£ijas atbalsta sistÄ“mu – vai atbalsta sistÄ“ma, kuru savā lÄ“mumā apraksta EK un ir atzinusi par saskanÄ«gu ar ES kopÄ«gā tirgus prasÄ«bām, un tā atbalsta sistÄ“ma, kura reāli tiek Ä«stenota Latvijā– tik tiešÄm ir viena un tā pati sistÄ“ma?!

PiemÄ“ram, nav saprotams, kādā veidā EK ir nonākusi pie secinājuma, ka šis atbalsts ir saderÄ«gs ar ES pamatnostādnÄ“m par valsts atbalstu vides aizsardzÄ«bai (uz šo prasÄ«bu izpildi ir atsauces EK lÄ“mumā) – jo Ä«paši attiecÄ«bā uz atbalsta samÄ“rojamÄ«bu(atbalsta intensitāti), atbalsta saņēmÄ“ju darbÄ«bas efektivitāti un atbalsta piešÄ·iršanas kārtÄ«bu, kas ir acÄ«mredzamā pretrunā ar reāli Ä«stenoto. Vai iespÄ“jams, ka arÄ« EK ir tikusi maldināta, lai iegÅ«tu kādam labvÄ“lÄ«gu lÄ“mumu?

JāatzÄ«mÄ“, ka EM tā arÄ« nespÄ“ja atrast nekādu tiesisku pamatojumu, kāpÄ“c tā ir slÄ“pusi no sabiedrÄ«bas, ka gandrÄ«z desmit gadus OIK slogs ir bijis nelikumÄ«gs – 10 gadus ir ticis Ä«stenots pārkāpjot LÄ«guma par Eiropas SavienÄ«bas darbÄ«bu 108.(3) pantu. To savā lÄ“mumā skaidri ir norādÄ«jusi EK. IespÄ“jams, tāpÄ“c Latvija ir atteikusies no savām tiesÄ«bām šo lÄ“mumu saņemt latviešu valodā (EK lÄ“muma (101) punkts ).

Ja Satversmes tiesa pieņems šo iesniegumu izskatÄ«šanai un izmantos to kā iespÄ“ju sniegt savu neatkarÄ«go kompetento izvÄ“rtÄ“jumu, tas bÅ«tu ļoti vÄ“rtÄ«gs ieguldÄ«jums “OIK sistÄ“mas” turpmākajai sakārtošanai, kuru, kā izskatās, izpildvara pati nav ne spÄ“jÄ«ga, ne arÄ« motivÄ“ta izdarÄ«t.