Iesaki rakstu:

SaistÄ«bā ar Pietiek publikāciju par VienotÄ«bai pietuvināto studentu, kas veiksmÄ«gi kļuvis par Kārļa Šadurska vadÄ«tās IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijas juriskonsultu, es vÄ“lÄ“tos aicināt jÅ«s iepazÄ«stināt IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijas valsts sekretāri ar IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijas 2005 gada 3. februāra rÄ«kojumu Nr. 78, ar kuru apstiprināts juriskonsulta standarts (PS 0296).

Šis standarts, lai gan nav ārÄ“js normatÄ«vais akts, kas bÅ«tu saistošs privātpersonām, tomÄ“r atspoguļo vispārpieņemtu atziņu, ka juriskonsults - amats vai darbs – ir uzticams tikai personai, kura ir ieguvusi 5. kvalifikācijas lÄ«meni, kas konkrÄ“tajā gadÄ«jumā nozÄ«mÄ“, ka personai ir jāiegÅ«st jurista kvalifikācija, tātad, ja ir studÄ“jis pÄ“c Boloņas procesa pabeigšanas, tad ir jābÅ«t pabeigtai bakalaura un maÄ£istra studiju programmai (3 gadi +2 gadi), ja ir studÄ“jis pirms Boloņas procesa pabeigšanas, tad ir jābÅ«t pabeigtai piecgadÄ«gai studiju programmai ar kvalifikācijas, bet bez maÄ£istra grāda iegÅ«šanas.

Tātad, ja konkrÄ“tā persona nav ieguvusi maÄ£istra grādu jurisprudencÄ“, tad atbilstoši pašas IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijas apstiprinātajam standartam, kas to arÄ« saista, valsts sekretārs nedrÄ«kst pieņemt darbā personu, pat ja tas nav civildienesta amats, bez maÄ£istra grāda, kur nu personu bez bakalaura grāda.

BÅ«tu interesanti uzzināt IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijas valsts sekretāres argumentāciju – kāpÄ“c viņa nepilda pašas ministrijas apstiprinātu standartu un kas nosaka to, kad viņa izvÄ“las pildÄ«t vai nepildÄ«t ministrijas tiesÄ«bu aktus?

Tāpat aicinātu jÅ«s lÅ«gt IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijai izsniegt visus juriskonsultu amata aprakstus un informāciju par personu izglÄ«tÄ«bu, kas pilda ieņemamos amatus? Vislabāk lÅ«gt vizÄ“to eksemplāru, jo tādā gadÄ«jumā var uzzināt to personu loku, kas atbildÄ«gs par šÄdu lÄ“mumu pieņemšanu pÄ“c fakta, nevis pÄ“c pieņēmumiem.

VÄ“l aicinātu jÅ«s lÅ«gt IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijai izsniegt dokumentus, ko parakstÄ«jusi vai vizÄ“jusi konkrÄ“tā persona. Ministrija ir politikas plānošanas iestāde, tās galvenais uzdevums ir normatÄ«vo aktu jaunrade, tāpÄ“c tur ir jāstrādā pamatā civildienesta ierÄ“dņiem, izņemot šoferus, apkopÄ“jas un citu tehnisko personālu, ko tad atbilstoši arÄ« jāsauc. Pat privātā biznesā bÅ«t piedauzÄ«gi sekretāru par daiļumu, muskuļiem un skaisto ādas krāsu dÄ“vÄ“t lÄ«gumā par profesoru, pÄ“tnieku vai juriskonsultu.

Valsts civildienesta likuma 3. panta pirmā daļa paredz, ka ierÄ“dnis ir persona, "kas tiešÄs valsts pārvaldes iestādÄ“ [..] veido nozares politiku vai attÄ«stÄ«bas stratÄ“Ä£iju, koordinÄ“ nozares darbÄ«bu, sadala vai kontrolÄ“ finanšu resursus, izstrādā normatÄ«vos aktus vai kontrolÄ“ to ievÄ“rošanu, sagatavo vai izdod administratÄ«vos aktus, sagatavo vai pieņem citus ar indivÄ«da tiesÄ«bām saistÄ«tus lÄ“mumus”.

Ja izrādÄ«tos, ka konkrÄ“tā persona ir sagatavojusi atzinumu, sniegusi saskaņojumu par kādu normatÄ«vo aktu vai politikas plānošanas dokumentu, tādā gadÄ«jumā valsts sekretārs ir prettiesiski noteicis, ka konkrÄ“tais amats ir darbinieka, nevis ierÄ“dņa amats. Galvenā jÄ“ga no juriskonsultiem IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijā nozares jautājumos - sniegt konsultācijas nozares speciālistiem par jautājumiem, kas saistÄ«ti ar normatÄ«vo aktu un plānošanas dokumentu izstrāde.

Visbeidzot aicinātu jÅ«s noskaidrot no IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijas, kas ir tā persona, kas noteikusi šÄ brīža IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijas struktÅ«ru, un kurš tieši ir atbildÄ«gs par to, ka profesionālās izglÄ«tÄ«bas jautājumos sniedz konsultācijas persona, kas neatbilst prasÄ«bām, ko izstrādājusi un noteikusi kā vÄ“rā ņemamu standartu acÄ«mredzot attiecÄ«gās ministrijas par profesionālo izglÄ«tÄ«bu atbildÄ«gā persona/-as. ŠÄdā gadÄ«jumā konsultāciju sniedzÄ“js noteikti nav labāks par to, kuram sniedz konsultācijas, jo viens pÄ“c dokumentiem, bet otrs pÄ“c fakta neatbilst prasÄ«bām.

Savulaik valsts pārvaldÄ“ un arÄ« ministrijās strādāja daudz jaunu, perspektÄ«vu personu, no kuriem lielākā daļa saņēma mÄ“nesÄ« tik, cik bÅ«vdarbu melnstrādnieks pa dienu un kas lielākoties bija studenti, lÄ«dz ar to noliegt personas spÄ“jas tikai tāpÄ“c vien, ka tā studÄ“, nevar. Jautājums drÄ«zāk - kā valsts sekretārs, kas tomÄ“r ir atbildÄ«gs par ministrijas aparātu un par piemÄ“ra došanu visai nozarei, var nezināt elementārus, tieši IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijai piederÄ«gus jautājumus.

Kur ir jÄ“ga pieņemt tādā darbā un ar tādu amata nosaukumu? Var taču ministram, ja patiešÄm tas ir bijis ministra norādÄ«jums, izpatikt arÄ« citādi, piemÄ“ram, pieņemt darbā ar tādu amata nosaukumu, kuram nav nekādu prasÄ«bu, nekādu standartu un lÄ«dz ar to nekāda pat morāli Ä“tiska pamata piesieties.

Pietiek piebilde. Visi šie jautājumi oficiālā informācijas pieprasÄ«jumā IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijai jau ir uzdoti.