Iesaki rakstu:

Par ko tieši pašreizÄ“jam politiÄ·im Mārtiņam Bondaram kopā ar citiem bijušajiem Latvijas Krājbankas valdes locekļiem pirmās instances tiesa likusi solidāri samaksāt vairāk nekā 15 miljonus eiro? Kā rāda pilnais tiesas spriedums, pamatā ir divas epizodes - par mahinācijām ar dārgu jahtu un par naudas iegrÅ«šanu nekustamā Ä«pašuma projektā Krievijā.

No kā veidojas piespriestie miljoni

„Ir pierādÄ«ts, ka Krājbankas valdes locekļi ar savu darbÄ«bu vai bezdarbÄ«bu ir radÄ«juši likvidÄ“jamai AS Latvijas Krājbanka zaudÄ“jumus Plazmexon epizodÄ“ 1 999 938,33 EUR un Consultant-Krapivnij epizodÄ“ 13 467 043,17 EUR apmÄ“rā,” – no šÄ«m divām un vairākām bÅ«tiski mazākām spriedumā minÄ“tām summām kopā veidojas vairāk nekā 15 miljoni eiro.

ŠÄ« ir kopsumma, kuru M. Bondaram kā bijušajam Krājbankas prezidentam kopā ar citiem bankrotÄ“jušÄs bankas kādreizÄ“jiem valdes locekļiem bÅ«tu pienākums solidāri samaksāt, ja nākamo instanču tiesas neieklausÄ«sies viņu pārsÅ«dzÄ«bu argumentos un atstās spÄ“kā RÄ«gas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesas 6. jÅ«nija spriedumu.

Tiesas spriedums paredz „piedzÄ«t solidāri no Ilzes Bagatskas, Mārtiņa Bondara, Svetlanas Ovčiņņikovas, Dzintara Pelcberga, Ivara PriedÄ«ša un Andreja Surmača par labu likvidÄ“jamai akciju sabiedrÄ«bai Latvijas Krājbanka zaudÄ“jumus” 1 649 420,24 eiro un 13 409 297,69 eiro apmÄ“rā, bet par labu valstij – valsts nodevu 14 342,95 EUR, tad vÄ“l 84 902,22 EUR un ar lietas izskatÄ«šanu saistÄ«tos izdevumus 80,39 eiro apmÄ“rā.

Šajā kopā 41 lappusi garajā spriedumā ir ārkārtÄ«gi detalizÄ“ti izklāstÄ«tas gan abas nozÄ«mÄ«gās epizodes, par kurām arÄ« nospriests piedzÄ«t iespaidÄ«gās summas, gan arÄ« bankas valdes locekļu rÄ«cÄ«ba, kas tiesas ieskatā „nekādā gadÄ«jumā nevar tikt atzÄ«t par krietna un rÅ«pÄ«ga saimnieka rÄ«cÄ«bu Komerclikuma izpratnÄ“”.

„Saimnieku” darÄ«jums par bankas naudu

Par M. Bondara – kurš bankas valdÄ“ bija no 2006. gada 3. jÅ«lija lÄ«dz 2009. gada 14. augustam – rÄ«cÄ«bu, faktiski izdabājot Krājbankas faktiskā saimnieka Vladimira Antonova slÄ“ptai vÄ“lmei caur ārzonas uzņēmumiem iegÅ«t bankas lÄ«dzekļus savu personisko vÄ“lmju apmierināšanai, Ä«paši spilgti liecina pirmā no šÄ«m epizodÄ“m, kas saistÄ«ta ar dārgas jahtas iegādi.

Kā aprakstÄ«ts spriedumā, 2008. gada 1. jÅ«lijā Krājbanka noslÄ“dza aizdevuma lÄ«gumu, atbilstoši kuram Kiprā reÄ£istrÄ“tajai ārzonas kompānijai Plazmexon Investments Limited izsniedza aizdevumu 2,4 miljonu eiro apmÄ“rā jahtas Highlander iegādei no citā ārzonā – NÄ«derlandes Antiļu salās reÄ£istrÄ“tās kompānijas Latin American Tug Holding N.V.

LÄ“mumu piešÄ·irt šo aizdevumu jahtas iegādei pieņēma bankas valdes priekšsÄ“dÄ“tājs M. Bondars kopā ar pieciem valdes locekļiem. Kā izriet no tiesas sprieduma, bankas vadÄ«bai nevarÄ“ja bÅ«t noslÄ“pums, ka reālais pircÄ“js ir ārzonā „noslÄ“pies” V. Antonovs, bet pārdevÄ“js – kompānijas Spyker (kurā viens no akcionāriem ir bijis tas pats V. Antonovs) izpilddirektors un dibinātājs Viktors Mullers.

Turklāt jau pirms tam, 2008. gada 27. jÅ«nijā ir tikusi sagatavota aizdevuma analÄ«ze, kurā norādÄ«ts, ka Krājbanka iepriekš aizdevusi Plazmexon 485 000 eiro automašÄ«nas iegādei un aizdevuma atmaksa veikta no klienta privātajiem ienākumiem, taču no izsniegtā aizdevuma automašÄ«nas iegādei atmaksāti vien nepilni 18 tÅ«kstoši eiro.

Turklāt tas vÄ“l bijis tikai sākums: 2009. gada 18. martā Krājbankas valde pieņēmusi lÄ“mumu par aizdevuma palielinājumu 350 000 eiro apmÄ“rā it kā jahtas uzlabošanas un modernizācijas darbu apmaksai, - šÄ« summa Plazmexon pārskaitÄ«ta 23.martā, un tajā pašÄ dienā ārzonas kompānija šos naudas lÄ«dzekļus pārskaitÄ«jusi V. Mulleram.

Pārkāpums pārkāpuma galā

Jau pirms pirmā ievÄ“rojamā aizdevuma izsniegšanas klients bija informÄ“jis banku par patiesā labuma guvÄ“ja maiņu. „Krājbankas valdei kā krietnam un rÅ«pÄ«gam saimniekam tam bija jāpievÄ“rš Ä«paša uzmanÄ«ba. Fakts, ka Krājbankas valde ir pilnÄ«bā ignorÄ“jusi augstāk minÄ“tos faktus, ļauj secināt, ka valde izsniedza ievÄ“rojamu aizdevumu Plazmexon, zinot, ka tā ir ārzonas čaulas kompānija, kuras komercdarbÄ«ba neatbilda kompānijas darbÄ«bas mÄ“rÄ·im,” spriedumā par aizdevuma izsniegšanas apstākļiem secinājusi tiesa.

VÄ“lāk izrādÄ«jās, ka jahtas remontdarbu un uzlabojumu veikšanā ieguldÄ«ti ļoti niecÄ«gi lÄ«dzekļi vai arÄ« tie nav ieguldÄ«ti vispār, un banka Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) apliecinājusi – tā ir zinājusi, ka aizdevums tika izlietots V. Mullera saistÄ«bu apmaksai par jau iepriekš veiktu jahtas remontu. Tas savukārt nozÄ«mÄ“ – bankas valde nolÄ“ma izsniegt papildu naudu, zinot, ka Ä·Ä«las vÄ“rtÄ«ba nepalielināsies.

Tāpat pÄ“cāk atklājās vÄ“l viens M. Bondara un pārÄ“jās valdes acÄ«mredzams pārkāpums: kā norādÄ«ts tiesas spriedumā, „Finanšu kapitāla tirgus komisija norādÄ«ja, ka izsniegt aizdevumu pret Å«dens transporta lÄ«dzekli, kas vecāks par trim gadiem, banka varÄ“ja 50% apmÄ“rā, bet faktiski kredÄ«ts ir izsniegts 100% apmÄ“rā no jahtas The Highlander pirkuma vÄ“rtÄ«bas”.

No tiesas sprieduma izriet – nav pamatots arÄ« ar spriedumu neapmierināto bijušo bankas valdes locekļu publiskais arguments, ka jau pÄ“c Krājbankas bankrota tās administrators jahtu pārdevis nepamatoti lÄ“ti. Spriedumā ir minÄ“ts, ka jahtas vÄ“rtÄ«ba oficiāli tikusi noteikta robežās no 238 lÄ«dz 714 tÅ«kstošiem eiro, bet 2012. gada vasarā tā pārdota pat par lielāku summu – nepilniem 830 tÅ«kstošiem eiro.

Tiesa, neraugoties uz šo salÄ«dzinoši veiksmÄ«go pārdošanu, Krājbankas valde, faktiski pildot kredÄ«tiestādes Ä«pašnieka personiskās vÄ“lmes, tās atbalstÄ«tajos darÄ«jumos bija zaudÄ“jusi iespaidÄ«gas summas, jo ar jahtas pārdošanas izsolÄ“ gÅ«tajiem ieņēmumiem netika segta pat faktiski izsniegtā un nekad neatmaksātā aizdevuma pamatsumma

„LÄ«dz ar to par Krājbankai nodarÄ«tajiem zaudÄ“jumiem 1 649 420,24 EUR apmÄ“rā, kas tai radušies aizdevuma lÄ«guma un Aizdevuma palielinājuma, kā arÄ« izsniegtā aizdevuma un tā nodrošināšanai ņemtās nepietiekamās Ä·Ä«las un tās vÄ“rtÄ«bas rezultātā, solidāri atbild pilnā apmÄ“rā tā laika valdes locekļi, kas bija atbildÄ«gi par aizdevuma un Aizdevuma palielinājuma izsniegšanu; tie ir Ilze Bagatska, Mārtiņš Bondars, Svetlana Ovčiņņikova, Dzintars Pelcbergs, Ivars PriedÄ«tis un Andrejs Surmačs,” – šÄds ir tiesas secinājums.

Un atkal Antonova interesēs

Savukārt otra tiesas spriedumā minÄ“tā epizode ir saistÄ«ta ar aizņēmÄ“ja oficiāli minÄ“tajiem plāniem attÄ«stÄ«t nekustamā Ä«pašuma projektu - A klases biroju kompleksu SanktpÄ“terburgā. 

Šajā gadÄ«jumā bankas administrators bija konstatÄ“jis, ka, pieņemot lÄ“mumu par kredÄ«ta izsniegšanu, Krājbankas valde nebija ņēmusi vÄ“rā bankas oficiālos kredÄ«ta piešÄ·iršanas pamatnosacÄ«jumus, saskaņā ar kuriem šajā gadÄ«jumā nedrÄ«kstÄ“ja aizdot vairāk par 70% no nodrošinājuma tirgus vÄ“rtÄ«bas. Turklāt jau lÄ“muma pieņemšanas brÄ«dÄ« bijis skaidrs, ka aizņēmÄ“jam bÅ«tu grÅ«tÄ«bas izpildÄ«t saistÄ«bas, - un tā arÄ« noticis.

Un arÄ« šeit parādÄ«jušÄs V. Antonova personiskās intereses, kuru labā darbojusies viņa bankas valde: „Administrators, veicot pārbaudi, ir konstatÄ“jis, ka kredÄ«ta lÄ«guma un ar to saistÄ«to tiesisko darÄ«jumu noslÄ“gšanā iesaistÄ«tie lÄ«dzÄ“ji bija savstarpÄ“ji saistÄ«ti un rÄ«kojās trešo personu - Vladimira Antonova vai ar viņu saistÄ«to personu vai sabiedrÄ«bu - interesÄ“s.”

„LÄ«dz ar to par Krājbankai nodarÄ«tajiem zaudÄ“jumiem 13 409 297,69 EUR apmÄ“rā, kas Krājbankai radušies KredÄ«ta lÄ«guma un KredÄ«ta lÄ«gumu grozÄ«jumu, kā arÄ« izsniegtā aizdevuma un tā nodrošināšanai ņemtās nepietiekamās Ä·Ä«las un tās vÄ“rtÄ«bas rezultātā, solidāri atbild pilnā apmÄ“rā tā laika valdes locekļi, kas bija saistÄ«ti ar šÄ« aizdevuma izsniegšanu. Tie ir Ilze Bagatska, Mārtiņš Bondars, Svetlana Ovčiņņikova, Dzintars Pelcbergs, Ivars PriedÄ«tis, Andrejs Surmačs,” – šÄds ir tiesas slÄ“dziens.

Tiesas secinājumi par Bondara un citu valdes locekļu rīcību un atbildību

„AtbildÄ“tāju rÄ«cÄ«bu - neveicot pienācÄ«gu kontroli pār Krājbankas aktÄ«vu aizskaitÄ«šanu trešajām personām, neizvÄ“rtÄ“jot vai ignorÄ“jot ar iepriekš aprakstÄ«tajiem darÄ«jumiem saistÄ«tos riskus un pretrunÄ«go informāciju, kā rezultātā Krājbanka šo darÄ«jumu rezultātā ieguva tādas prasÄ«juma tiesÄ«bas, kuru izpildes nodrošinājums bija pārvÄ“rtÄ“ts un nespÄ“ja nodrošināt no Krājbankas aizskaitÄ«to naudas lÄ«dzekļu atgÅ«šanu kārtÄ“jo nodokļu nemaksāšanu valstij, kreditoru parādu nesegšanu, tiesas ieskatā, nekādā gadÄ«jumā nevar atzÄ«t par krietna un rÅ«pÄ«ga saimnieka rÄ«cÄ«bu Komerclikuma izpratnÄ“.

VÄ“rtÄ“jot, vai valdes loceklis ir pildÄ«jis savus amata pienākumus atbilstoši Komerclikuma prasÄ«bām, tiesa uzskata, ka ņemami vÄ“rā ir ne tikai objektÄ«vie, bet arÄ« subjektÄ«vie kritÄ“riji. Krietna un rÅ«pÄ«ga saimnieka pienākumu apjoms neaprobežojas vien ar valdes locekļa subjektÄ«vo attieksmi pret savu pienākumu pildÄ«šanu.

KonkrÄ“tajā gadÄ«jumā atbildÄ“tājam, lai tas pierādÄ«tu, ka viņš konkrÄ“tajā gadÄ«jumā rÄ«kojies kā krietns un rÅ«pÄ«gs saimnieks, nepietiek pierādÄ«t, ka tas godprātÄ«gi pildÄ«jis savus amata pienākumus. Valdes loceklim ir jāpierāda arÄ« tas, ka, pastāvot analogai situācijai, lÄ«dzÄ«gi bÅ«tu rÄ«kojusies jebkura cita vidusmÄ“ra saprātÄ«ga persona, kurai ir pietiekamas zināšanas un kvalifikācija attiecÄ«gā jomā.

Tiesa uzskata, ka, ņemot vÄ“rā lietas apstākļus, atbildÄ“tāji nav pierādÄ«juši, ka, veicot iepriekš minÄ“tās darbÄ«bas, bÅ«tu rÄ«kojušies kā krietni un rÅ«pÄ«gi saimnieki attiecÄ«bā pret banku, nav pierādÄ«juši, ka savās darbÄ«bās nav pieļāvuši pat vieglu neuzmanÄ«bu, kas Civillikuma 1646. pantā nosaka, ka par vieglu neuzmanÄ«bu atzÄ«stams tās rÅ«pÄ«bas un čaklÄ«bas trÅ«kums, kāda vispār jāievÄ“ro krietnam un rÅ«pÄ«gam saimniekam.

PretÄ“ji tam, tiesa uzskata, ka ar apstākļiem, kas izklāstÄ«ti prasÄ«bā, un pierādÄ«jumiem, kas pievienoti prasÄ«bai, ir pierādÄ«ts, ka Krājbankas valdes locekļi ar savu darbÄ«bu vai bezdarbÄ«bu ir radÄ«juši likvidÄ“jamai AS Latvijas Krājbanka zaudÄ“jumus.”

Ko Bondars skaidroja tiesai (fragments no tiesas sprieduma):

„2016. gada 4. janvārÄ« tiesā saņemti atbildÄ“tāja Mārtiņa Bondara pārstāvja zvÄ“rināta advokāta Mārtiņa KvÄ“pa paskaidrojumi, kuros norāda, ka atbildÄ“tājs prasÄ«bu neatzÄ«st.

Paskaidro, ka prasÄ«ba pret atbildÄ“tāju Mārtiņu Bondaru ir ne tikai nekonkrÄ“ta un formāla, bet arÄ« pretrunÄ«ga, turklāt prasÄ«bā nav nedz skaidru norāžu uz Mārtiņa Bondara rÄ«cÄ«bu, kas varÄ“tu bÅ«tu bijusi apgalvoto zaudÄ“jumu izraisÄ«tāja, nedz arÄ« uz tās cÄ“lonisko sakaru šiem zaudÄ“jumiem.

Norāda, ka prasÄ«tājs nedz ir aprakstÄ«jis Mārtiņa Bondara darbÄ«bas, par kurām izsaka iebildumus, nedz ir atklājis cÄ“lonisku sakaru ar apgalvotajiem zaudÄ“jumiem, un kā patieso zaudÄ“jumu izcelšanās cÄ“loni ir norādÄ«jis nevis atbildÄ“tāja, bet trešo personu darbÄ«bu (nepareizu Ä·Ä«las priekšmeta novÄ“rtÄ“jumu), kuru vienlaicÄ«gi nav nedz apstrÄ«dÄ“jis, nedz kādā veidā sasaistÄ«jis ar Krājbankas amatpersonu darbÄ«bu.

Norāda, ka, lai pierādÄ«tu netiešu zaudÄ“jumu iestāšanos, prasÄ«tājam bÅ«tu jāatklāj visu atbildÄ“tāju prasÄ«bas pieteikumā norādÄ«to darbÄ«bu un apstākļu savstarpÄ“jā sakarÄ«ba, kā arÄ« ietekme uz zaudÄ“jumiem. PrasÄ«bā nekas tāds nav atrodams, kas padara prasÄ«bu par likumam neatbilstošu faktu savirknÄ“jumu, kas nevar kalpot par pamatu zaudÄ“jumu piedziņai pat teorÄ“tiski.

Norāda, ka Mārtiņš Bondars, pildot Krājbankas valdes locekļa pienākumus, vienmÄ“r ir rÄ«kojies kā krietns un rÅ«pÄ«gs saimnieks.”

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.