Iesaki rakstu:

Latvijas Republikas Saeimā tiek virzÄ«ts likumprojekts “GrozÄ«jums Darba likumā”, kas paredz papildināt Darba likuma 68.pantu ar trešo daļu, kas paredz iespÄ“ju piemaksu par virsstundu darbu samazināt lÄ«dz 50 procentiem no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes vai akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu, ja noslÄ“gtā Ä£enerālvienošanās paredz bÅ«tisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu nozarÄ“.

Esmu kategoriski iebildis pret šiem grozÄ«jumiem, norādot, ka likumprojektā ietvertā tiesÄ«bu norma neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajā teikumā nostiprinātajam vienlÄ«dzÄ«bas principam. IzvÄ“rtÄ“jot likumprojektu un tā anotāciju, cita starp norādÄ«ju, ka nav pieļaujams vienai nozarei paredzÄ“t virsstundu apmaksas likmes samazinājumu, bez leÄ£itÄ«ma mÄ“rÄ·a paredzot darbiniekiem sliktākus nosacÄ«jumus kā citās nozarÄ“s strādājošiem. IzvirzÄ«to mÄ“rÄ·i - ierobežot Ä“nu ekonomiku un izskaust “aplokšÅ†u algas” bÅ«vniecÄ«bas nozarÄ“ - var sasniegt citiem lÄ«dzekļiem.

Likumprojekta anotācijā ir atsauce uz A.Saukas pÄ“tÄ«jumā “Ä’nu ekonomika Latvijas bÅ«vniecÄ«bas nozarÄ“ 2015 - 2016” sniegto informāciju, ka Ä“nu ekonomikas apjoms bÅ«vniecÄ«bas nozarÄ“ 2016. gadā sastāda 38,5% no IKP. A.Sauka minÄ“tajā pÄ“tÄ«jumā norāda, ka lielākā Ä“nu ekonomikas komponente Latvijā bÅ«vniecÄ«bā ir aplokšÅ†u algas (34,6%), kam seko neuzrādÄ«tie uzņēmÄ“jdarbÄ«bas ienākumi (30%), un tālāk neuzrādÄ«tie vai nereÄ£istrÄ“tie darbinieki (20,5%).

Tāpat anotācijā ir atsauce uz oficiāliem Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk arÄ« - VID) datiem, proti, 2016.gada vienpadsmit mÄ“nešos 48,1 % no vispārÄ“jā nodokļu maksāšanas režīmā strādājošiem bÅ«vniecÄ«bas nozares darba devÄ“jiem darba ņēmÄ“jiem ir aprÄ“Ä·inājuši ienākumus, kas ir mazāki par valstÄ« noteikto minimālo darba algu, savukārt 16,2% no minÄ“tajiem darba devÄ“jiem darba ņēmÄ“jiem ir aprÄ“Ä·inājuši ienākumus 0 euro (vidÄ“jais darba devÄ“ju skaits 2016.gada vienpadsmit mÄ“nešos - 5 838). Savukārt 25,6% no bÅ«vniecÄ«bas nozarÄ“ nodarbinātajiem (nodarbināts pie vispārÄ“jā nodokļu maksāšanas režīmā strādājoša darba devÄ“ja) bruto darba ienākumi ir valstÄ« noteiktās minimālās darba algas apmÄ“rā vai mazāks (vidÄ“jais darba ņēmÄ“ju skaits 2016.gada vienpadsmit mÄ“nešos - 51 841). PÄ“c Centrālās statistikas pārvaldes datiem bÅ«vniecÄ«bā nodarbināto skaits ir par aptuveni 20% lielāks, nekā liecina VID dati (66 100 ar ticamÄ«bas intervālu +/-4100).

MinÄ“tie dati pamatoti valstij ļauj izdarÄ«t secinājumu, ka bÅ«vniecÄ«bas nozarÄ“ ir augsti Ä“nu ekonomikas rādÄ«tāji. VienlaicÄ«gi bez mulsuma to atzÄ«st arÄ« pati nozare, turklāt norādot uz problÄ“mas šÄ·Ä“ršÄ¼iem. Proti, anotācijā iekļauts BÅ«vuzņēmÄ“ju partnerÄ«bas viedoklis, ka spÄ“kā esošais regulÄ“jums attiecÄ«bā uz virsstundu apmaksu traucÄ“ piedāvāt kompleksus darba samaksas risinājumus .

Publiski jau esmu paudis viedokli, ka grozÄ«jumos ietvertais prasÄ«jums no nozares un arÄ« valsts nav atbilstošs labiem tikumiem, jo prasa legalizÄ“t nelikumÄ«bu. No tā varam secināt, ka nozare atzÄ«st - “mÄ“s nemaksājam nodokļus”, un tirgojas ar likumdevÄ“ju, solot tos maksāt, uz darbinieku pamattiesÄ«bu rÄ“Ä·ina, proti, maksājot mazāk par virsstundu darbu .

Taču minÄ“tais un fakts, ka dati par Ä“nu ekonomiku bÅ«vniecÄ«bas nozarÄ“ valstij ir bijuši zināmi vairāku gadu garumā un arÄ« šobrÄ«d ir labi zināmi, neviļus liek uzdot arÄ« jautājumu. Ko ir darÄ«jušas un ko plāno darÄ«t kontrolÄ“jošÄs iestādes šÄ« jautājuma sakārtošanā atbilstoši spÄ“kā esošajam tiesiskajam regulÄ“juma, lai atsevišÄ·Äs nozarÄ“s nerastos Ä«patnÄ“js priekšstats, proti, ka spÄ“kā esošais regulÄ“jums attiecÄ«bā uz virsstundu apmaksu ir traucÄ“klis pienācÄ«gi un ar cieņu ievÄ“rot valstÄ« noteikto kārtÄ«bu attiecÄ«bā uz darba samaksu un nodokļu nomaksu?

Å…emot vÄ“rā iepriekš norādÄ«to un pamatojoties uz TiesÄ«bsarga likuma 13. panta 11. punktu, lÅ«dzam divu nedēļu laikā no šÄ«s vÄ“stules saņemšanas sniegt informāciju, kādus pasākumus savu pilnvaru ietvaros VID un Valsts darba inspekcija ir veikusi un plāno veikt, lai novÄ“rstu likumprojekta anotācijā norādÄ«to Ä“nu ekonomikas lÄ«meni bÅ«vniecÄ«bas nozarÄ“.