Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Iesākšu ar citātu no Valsts prezidenta Raimonda VÄ“joņa uzrunas, sagaidot 2018. gadu: ”IesaistÄ«simies, darÄ«sim un arÄ« piedalÄ«simies lÄ“mumu pieņemšanā ikvienā lÄ«menÄ«. BrÄ«vā valstÄ« katram ir tiesÄ«bas paust savu viedokli un iestāties par sev svarÄ«giem principiem. Izmantosim šÄ«s tiesÄ«bas ar prieku, jo tieši tā ir brÄ«vÄ«ba.”

Neizmantoju šÄ«s savas tiesÄ«bas izteikties ar prieku, neredzu iemeslu priecāties, ja pat desmit gadu laikā nav iespÄ“jams valsts lÄ«menÄ« atrisināt faktiski ļoti vienkāršu problÄ“mu.

Rakstu tāpÄ“c, ka Kandavas novada pašvaldÄ«ba vÄ“l joprojām uzskata, ka pie kartinga trases dzÄ«vojošiem bÅ«s vien jāturpina arÄ« šogad dzÄ«vot troksnÄ«, kurš dzÄ«vojamo māju teritorijā un telpās pārsniedz gandrÄ«z 20 dBA pieļaujamo trokšÅ†a robežlielumus.

Sakarā ar to, ka visas Priežu ielas mājas atrodas tuvāk par 30m no kartinga trases un Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 “TrokšÅ†a novÄ“rtÄ“šanas un pārvaldÄ«bas kārtÄ«ba” noteikts, ka šÄdā gadÄ«jumā trokšÅ†a robežlielumus vispār nedrÄ«kst pārsniegt, tad pÄ“c 10 gadu nekā nedarÄ«šanas nav pieļaujams, ka ekonomisku apsvÄ“rumu dēļ kārtÄ“jo reizi pieļauj to, ka arÄ« šogad šajā trasÄ“ tiek veikta uzņēmÄ“jdarbÄ«ba, tÄ«šÄm pārkāpjot kartinga trases tuvumā dzÄ«vojošo SatversmÄ“ noteiktās cilvÄ“ktiesÄ«bas.

Kartinga trase atrodas arÄ« dabas parka ”Abavas senleja”, Natura 2000 (Eiropas nozÄ«mes aizsargājamo dabas objektu teritorija) teritorijā.

Kandavas novada mājas lapā ir pieejama informācija, ka 2018.gada 1.maijā kartinga trasÄ“ pašvaldÄ«ba rÄ«ko kartinga sacensÄ«bas un dome 2016.gada 25.janvārÄ« piešÄ·Ä«ra finansÄ“jumu Latvijas automobiļu federācijai 3000 EUR apmÄ“rā šo sacensÄ«bu rÄ«košanai.

Prokart mājas lapā 2018.gada 28.martā ir raksts ”Latvijā notiks pasaulÄ“ pirmais čempionāts elektriskajiem kartingiem”.

Ja patiešÄm šajās sacensÄ«bās bÅ«tu paredzÄ“ts braukt tikai ar elektriskajiem kartingiem, tad tas bÅ«tu apsveicami, taču tā nav paredzÄ“ts. Braukās kā jau vienmÄ“r ar kaucošajiem motoriem un, lai to attaisnotu, tikai mazliet ”acu apmānÄ«šanai” pabraukās arÄ« ar elektriskajiem kartingiem.

VARAM 2014.gada 1.augustā notika sanāksme par Kandavas kartinga trasi. ŠÄ«s sanāksmes protokolā rakstÄ«ts: ”Kandavas novada domes pārstāvis uzdod jautājumu, vai var sodÄ«t pašvaldÄ«bas vadÄ«tāju, ja izstrādāts plāns/modelis, un trases darbojas plāna/modeļa Ä«stenošanas laikā?”

Skaidrs, ka nav nodoma pilnÄ«bā izmantot kartinga trasi braukšanai ar elektriskajiem kartingiem, bet tas bÅ«s tikai kārtÄ“jais plāns/modelis, lai tā ieviešanas laikā (kā vienmÄ“r ieviešanas laiks tiks noteikts vairāku gadu garumā un vienalga netiks izpildÄ«ts) varÄ“tu netraucÄ“ti braukāt ar kaucošajiem motoriem.

Kandavas kartinga trases tuvumā dzÄ«vojošo iedzÄ«votāju traģēdija ir sākusies pÄ“c divu Kandavas novada domes licenzÄ“tu bÅ«vniecÄ«bas speciālistu tÄ«šu likuma pārkāpumu izdarÄ«šanas.

”Kartodroms” mājaslapā rakstÄ«ts: ”Savukārt tagadÄ“jās rekonstrukcijas ietvaros tika veikta pilnÄ«ga trases pārplānošana, kā arÄ« nomainÄ«ts viss trases segums un tā pamatne.”

Iepriekš minÄ“tais apliecina to, ka faktiski tika uzbÅ«vÄ“ta pilnÄ«bā jauna trase un tādu varÄ“ja uzbÅ«vÄ“t jebkurā citā vietā.

 Faktiski Kandavas pašvaldÄ«ba šÄ«s uzņēmÄ“jdarbÄ«bas atbalstÄ«šanai ir ieguldÄ«jusi tik daudz naudas lÄ«dzekļu, ka par to summu varÄ“ja uzbÅ«vÄ“t pasaules standartiem atbilstošu trokšÅ†a sienu.

Citos masu informācijas lÄ«dzekļos jau ir informācija, ka kartinga trasÄ“ notiks dažādas kaucošo motoru sacensÄ«bas visu sezonu.

KāpÄ“c? TāpÄ“c, ka ļoti ietekmÄ«gi cilvÄ“ki valstÄ« nepamatoti un nesodÄ«ti aizstāv un atbalsta šÄdu uzņēmÄ“jdarbÄ«bu (blakus dzÄ«vojamām mājām), tad arÄ« vietÄ“jie vadoņi, pat nekautrÄ“jas lepoties ar to, ka tÄ«šÄm ir pieļāvuši likumu pārkāpumus.

Dome un trases Ä«pašnieku pārstāvis apzināti publiski pauž nepatiesu informāciju un maldina sabiedrÄ«bu, stāstot, ka: ”paredz trokšÅ†u slāpÄ“jošas sienas bÅ«vi tajā trases daļā, kur tuvumā ir privātmājas.”

Kandavas bÅ«vvaldes 2017.gada 17.oktobrÄ« akceptÄ“tais paskaidrojuma raksts inženierbÅ«vei neatbilst “Kandavas novada teritorijas plānojuma 2011.-2023.gadam” 4.12 un 188.punktos noteiktām prasÄ«bām, jo 3-4 metru augstu metāla paneļu sienu: ”Atļauts izvietot necaurredzamus žogus, ja tas nepieciešams slÄ“gtas ražošanas zonas nodrošināšanai.”

Kartinga trase nav slÄ“gta ražošanas zona.

Tā rezultātā tiks pārkāptas arī Civillikuma 1189.pantā paredzētās skata tiesības, kā arī Eiropas ainavu konvencijā paredzētās prasības un tiesības.

ŠÄ« nelikumÄ«gā 3-4 metru augstā ”brandmÅ«ra”, nevis trokšÅ†a sienas bÅ«vniecÄ«ba ir paredzÄ“ta bÅ«vÄ“t tikai vienā kartinga trases stÅ«rÄ«, tas ir pretÄ« Priežu ielas 8B (vairākas reizes parakstÄ«juši iesniegumu par kartinga trases troksni) un Priežu ielas 10 mājai un nevis apmÄ“ram 400m garumā kā vajadzÄ“tu, jo mÄ“rÄ·is nav atrisināt kartinga trases darbÄ«bas radÄ«to trokšÅ†a problÄ“mu, bet gan, lai iebaidÄ«tu pārÄ“jos ielas iedzÄ«votājus.

Citu māju iedzÄ«votājiem tiek piedraudÄ“ts: ”ja vÄ“l kāds iedrošināsies sÅ«dzÄ“ties par troksni, tad tādu sienu uzbÅ«vÄ“s gar visu ielu.”

Viens no bijušajiem ietekmÄ«gajiem trases Ä«pašniekiem 2009.gada augustā Domes Finanšu komitejas sÄ“dÄ“ apsolÄ«ja uzbÅ«vÄ“t gar visu Priežu ielu 4,5 metru augstu dēļu sienu, ja kāds sÅ«dzÄ“sies par kartinga trases darbÄ«bas troksni.

Kartinga trases vadības pilnvarotā persona no televizora ekrāna 2011.gada rudenī piedraudēja vērsties tiesā pret jebkuru iedzīvotāju, ja sūdzēsies par kartinga trases darbību.

Kandava ir maza pilsētiņa, un tas viss tika darīts, lai iebaidītu iedzīvotājus protestēt pret kartinga trases darbību.

Viss iepriekš minÄ“tais nenoliedzami pilnÄ«bā apliecina to, ka Dome tÄ«šÄm kārtÄ“jo reizi pieļauj kartinga trases Ä«pašniekiem veikt formālas darbÄ«bas, nevis aizstāv iedzÄ«votāju tiesÄ«bas dzÄ«vot veselÄ«bai nekaitÄ«gā vidÄ“.

Kandavas novada pašvaldÄ«ba jÅ«tas tik visvarena, ka ne TiesÄ«bsarga 2016.gada12.oktobra atzinumā minÄ“to, ne Satversmes tiesas 2017.gada 19.decembra spriedumā minÄ“to par auto-moto trašu troksni, uz sevi neattiecina.

TiesÄ«bsarga birojā 2016.gada 14.decembrÄ« notika tiesÄ«bsarga ikgadÄ“jā konference un tika skatÄ«ta tÄ“ma: ”Ekonomiskās intereses versus tiesÄ«bas dzÄ«vot labvÄ“lÄ«gā vidÄ“. Mototrašu trokšÅ†u lieta”.

KonferencÄ“ uzstājās:, VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzÄ«bas jautājumos Alda Ozola, kura teica: ”Noteikumu grozÄ«jumi esot kompromisa variants, jo ieinteresÄ“tās personas prasÄ«jušas atļaut vÄ“l lielākus robežlielumus.”

Savukārt Latvijas Automobiļu federācijas prezidents Jānis Naglis, raksturoja šo valdÄ«bas pieņemtos trokšÅ†a noteikumu grozÄ«jums ar sakāmvārdu: ”Lai vilks ir paÄ“dis un kaza dzÄ«va.”

CilvÄ“ki, kuri savu viedokli var pamatot ar šÄdu sakāmvārdu noteikti, sirgst ar lielummāniju.

Lielummānija termiņu un svešvārdu vārdnÄ«cā tiek raksturota: kā psihiskas slimÄ«bas simptoms – savu spÄ“ju, Ä«pašÄ«bu nepamatoti augsta novÄ“rtÄ“šana; arÄ« liela iedomÄ«ba.

Lielummānija ir rakstura Ä«pašÄ«ba, kuru parasti rodas tiem, kuriem strauji audzis sociālais stāvoklis.

Pašlaik pie varas esošÄs partijas, gan pozÄ«cijā, gan opozÄ«cijā esošie darbojas kā vikipÄ“dijā rakstÄ«tais par vilkiem; ” Katram baram ir sava teritorija..., Vilku bars nepārtraukti pārvietojas, lai medÄ«tu. Vilku bars necieš nepazÄ«stamus vilkus savā teritorijā. Satiekoties ar svešinieku, tas parasti tiek nokosts... vilki teritoriju iezÄ«mÄ“ vokāli - gaudojot. Gaudošana norāda bara izmÄ“ru un atrašanās vietu... Vilks ir tipisks gaļēdājs, kas augu barÄ«bu lieto tikai izņēmuma kārtā.”

Viss, ko mÄ“s kā ”reņģu Ä“dāji”, ”pingvÄ«ni” un ”kazas”, ”pÄ“rtiÄ·i” (tā Jānis Naglis ”De facto” 2018.gada 25.marta raidÄ«jumā nosauca taksometru šoferus, kuri nestrādā viņa pārraudzÄ«bā, jo ”pÄ“rtiÄ·i” esot jāpieradina pie nodokļu maksāšanas), redzam, dzirdam un lasām masu informācijas lÄ«dzekļos ir tikai dažādu ”plÄ“soņu” baru vÄ“stÄ«jumi citiem bariem un uz mums attiecas tikai plÄ“soņu piedāvātās diÄ“tas.

KamÄ“r šie ar lielummāniju sirgstošie cilvÄ“ki domās un valdÄ«s pÄ“c plÄ“soņu paražām, tikmÄ“r šajā valstÄ« nekas nemainÄ«sies.

Latvijā visas cilvēku dzīves pamattiesības un pienākumi ir ierakstīti Satversmē.

Saeima tÄ«šÄm pieņem likumus un valdÄ«ba ministru kabineta noteikumus pārkāpjot Satversmi.

Pensionāriem savulaik vienkārši nolÄ“ma maksāt par 10% mazākas pensijas.

Nevis valdÄ«ba pati atcÄ“la tÄ«šÄm nelikumÄ«gi pieņemtos pensiju samazinājuma nosacÄ«jumus, bet bija vajadzÄ«gs Satversmes tiesas spriedums.

Tāpat bija ar necilvÄ“cÄ«gajiem trokšÅ†a noteikumu grozÄ«jumiem.

Vai kāds ierēdnis tika atlaists no darba?

Par vides aizsardzību valstī.

KāpÄ“c pašlaik valstÄ« par dažādiem kaitÄ“jumiem videi ir jācÄ«nās iedzÄ«votājiem?

Agrāk bija divas atsevišÄ·as ministrijas - Vides un PašvaldÄ«bu ministrija.

Par ministriju apvienošanu 2008.gada 17.septembrÄ« Raimonds VÄ“jonis saka: ”...lÄ«dzekļi, kurus var ietaupÄ«t, ministrijas apvienojot, bÅ«s salÄ«dzinoši nelieli. TāpÄ“c tas nav samÄ“rÄ«gi ar potenciālajiem draudiem nozaru stabilai attÄ«stÄ«bai.”

Savukārt Māris Kučinskis saka: ”... vÄ“l tikai Lietuvā no visām Eiropas valstÄ«m Vides un pašvaldÄ«bu lietu ministrijas ir apvienotas. Ministriju samazināšanai jānotiek no racionālā viedokļa, nevis lai neciestu politiskās intereses.”

Viens no iepriekš minÄ“tajiem pašlaik ir Valsts prezidents un otrs Ministru prezidents. Vai viņiem uzticÄ“tā vara un ar to saistÄ«tās tiesÄ«bas ir kaut ko mainÄ«jušÄs vides aizsardzÄ«bas attÄ«stÄ«bā?

Glābj blakus dzÄ«vojamām mājām padomju laikos uzbÅ«vÄ“tās kaucošo motoru trases, kaut gan patiešÄm ir jāglābj, padomju armijas klātbÅ«tnes dēļ, neizcirstos piejÅ«ras mežus.

Vai VARAM to izciršanu apturÄ“ja? NÄ“! Vienkārši mežu Ä«pašnieki paši atsauca savas prasÄ«bas, jo tuvojas kārtÄ“jā ”plÄ“soņu” teritorijas pārdalÄ«šana.

Protams, kamÄ“r vides aizsardzÄ«bu un reÄ£ionālo attÄ«stÄ«bu vadÄ«s viens cilvÄ“ks, vides aizsardzÄ«ba bÅ«s pabÄ“rna lomā, jo naudas kāre vienmÄ“r gÅ«s virsroku. Pat NATURA 2000 teritorijās tiek noņemti trokšÅ†a ierobežojumi, lai varÄ“tu rÄ«kot rallijkrosa sacensÄ«bas.

   Tādiem ”reņģu Ä“dājiem”, ”pingvÄ«niem” un ”kazām” par šÄ«m kaucošajām ”vilku” izklaides vietām publiski dod iespÄ“ju paust viedokli (saprotams dokumentāli pamatotu) tikai viens privāts masu informācijas lÄ«dzeklis.

   TiesÄ«bsarga veiktās anonÄ«mās aptaujas apkopojumā minÄ“ts, ka Kandavā un RÄ«gā daļa no iedzÄ«votājiem atzina, ka nesÅ«dzas, jo baidās par sekām (RÄ«gā 103 iedzÄ«votāji), Kandavā tiek pausts arÄ« viedoklis, ka izteikti anonÄ«mi draudi. Daļa no respondentiem bailes pamato ar to, ka ir veci vai ar invaliditāti un tāpÄ“c nevarÄ“s sevi aizstāvÄ“t.

   IedzÄ«votājiem ir pilnÄ«gi vienalga, kādi cilvÄ“ki brauc šajās trasÄ“s – bÄ“rni, pieaugušie, izcili sportisti, tāpat ir vienalga vai braukšana skaitās izklaide, treniņš, vai tā ir svarÄ«ga lÄ«meņa sacensÄ«bas. Jebkurā gadÄ«jumā troksnis nekļūst patÄ«kamāks.

   IedzÄ«votāji jau neiebilst pret auto-moto sporta attÄ«stÄ«bu, bet gan pret to, ka valsts pieļauj, ka šÄda sporta veida attÄ«stÄ«ba notiek tik tuvu dzÄ«vojamām mājam.

   Tas ir noziegums, ka CSDD iegulda lÄ«dzekļus ”kaucošo motoru” sporta bāzÄ“, kura atrodas blakus dzÄ«vojamām mājām. Nenoliedzami, ka šis troksnis rada diskomforta sajÅ«tu arÄ« Juglas un Purvciema iedzÄ«votājiem.

   VARAM savās vÄ“stulÄ“s raksta: ”...turpinās iesākto darbu trokšÅ†a novÄ“rtÄ“šanas un pārvaldÄ«bas regulÄ“juma pilnveidošanā, nodrošinot Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 25.jÅ«nija direktÄ«vas Nr.2002/49/EK ”Par vides trokšÅ†u novÄ“rtÄ“šanu un pārvaldÄ«bu” prasÄ«bas.

ArÄ« spÄ“kā esošie noteikumi ”TrokšÅ†a novÄ“rtÄ“šanas un pārvaldÄ«bas kārtÄ«ba” Nr.16 2014.gada 7.janvārÄ« ir parakstÄ«ti ar šÄdu tekstu:

Noteikumos iekļautas tiesÄ«bu normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 25.jÅ«nija DirektÄ«vas 2002/49/EK par to, kā novÄ“rtÄ“t un pārvaldÄ«t troksni vidÄ“.”

Eiropas Parlamenta un Padomes DirektÄ«vā 2002/49/EK (2002. gada 25. jÅ«nijs) par vides trokšÅ†a novÄ“rtÄ“šanu un pārvaldÄ«bu rakstÄ«ts:

„PiemÄ“rošanas joma: Šo direktÄ«vu piemÄ“ro attiecÄ«bā uz to troksni vidÄ“, kas iedarbojas uz cilvÄ“kiem, jo Ä«paši apbÅ«vÄ“tos rajonos, publiskos parkos vai citos klusos rajonos aglomerācijā, klusos rajonos, kas atrodas laukos, blakus skolām, slimnÄ«cām un citām no trokšÅ†a aizsargājamām Ä“kām un zonām.”

RÄ«gas pilsÄ“tas teritoriālajā plānojumā BiÄ·ernieku trases pat nav atzÄ«mÄ“tas kā trokšÅ†a avoti.

Kur bija Valsts vides aizsardzÄ«bas dienests, kā arÄ« reÄ£ionālie vides aizsardzÄ«bas dienesti, ka pieļāva to, ka Kandavā ielas otrā pusÄ“ un RÄ«gā dzÄ«vojamo māju otrā ielas pusÄ“, zaļajā zonā starp trijiem lieliem dzÄ«vojamiem kvartāliem un triju slimnÄ«cu tuvumā tika ”reanimÄ“tas” pilnÄ«bā neizmantojamas kaucošo motoru trases.

Vai kāds spÄ“j iedomāties šausmÄ«gāku uzņēmÄ“jdarbÄ«bas veidu dzÄ«vojamo māju ielas otrā pusÄ“, zaļajā zonā starp trijiem lieliem dzÄ«vojamiem kvartāliem un triju slimnÄ«cu tuvumā?

Vides dienesta mājaslapā ir pieejams REC Latvija, A.GrišÄnes un Ä’.Lagzdiņa brošÅ«ra, kurā rakstÄ«ts: ”Latvijā tiesÄ«bas uz labvÄ“lÄ«gu vidi ir paceltas visaugstākajā lÄ«menÄ« un pieder pie cilvÄ“ka pamattiesÄ«bām. Satversmes 105.pants nosaka, ka Ä«pašumu nedrÄ«kst izmantot pretÄ“ji sabiedrÄ«bas interesÄ“m”.

Iznāk, ka iedzÄ«votāji, kuri dzÄ«vo pilsÄ“tās auto-moto trašu tuvumā, nav sabiedrÄ«bas daļa.

Šo trašu tuvumā ir samazinājusies arÄ« dzÄ«vojamo platÄ«bu vÄ“rtÄ«ba.

Nevienā no Eiropas SavienÄ«bas valstÄ«m valsts ceļu satiksmes drošÄ«bas institÅ«cijai nav pienākums, kā rakstÄ«ts valsts akciju sabiedrÄ«bas ”Ceļu satiksmes drošÄ«bas direkcija” statÅ«tos: ”... nodrošināt RÄ«gas Motormuzeja darbÄ«bu.. nodrošināt nacionālās BiÄ·ernieku kompleksās sporta bāzes darbÄ«bu.”

KāpÄ“c Latvijā tas ir noticis tieši pretÄ“ji Eiropas Parlamenta un Padomes DirektÄ«vā 2002/49/EK (2002. gada 25. jÅ«nijs) par vides trokšÅ†a novÄ“rtÄ“šanu un pārvaldÄ«bu un Latvijā spÄ“kā esošo trokšÅ†a noteikumos rakstÄ«tajam?

Tas noticis tikai tāpÄ“c, ka par Automobiļu federācijas prezidentu 2010.gadā kļuva bijušais Privatizācijas aÄ£entÅ«ras vadÄ«tājs Jānis Naglis, kurš šo BiÄ·ernieku trašu atdzÄ«vināšanu nosauca par savu ”māsterplānu” (tā šo plānu Jānis Naglis ir nosaucis rakstā „”Žans Tods un Jānis Naglis par autosportu Latvijā” 16/11 2011.).

Saprotams, ka viņa ”māsterplāns” tika realizÄ“ts ar tajā laikā esošÄ Satiksmes ministra Ulda Auguļa, kurš arÄ« pašlaik ir satiksmes ministrs (2010.gada 3.novembris – 2011.gada 25.oktobris) palÄ«dzÄ«bu, jo 2011.gada 6.jÅ«lijā BiÄ·ernieku trase reorganizācijas rezultātā tiek pievienota CSDD.

Kaspars Gerhards bija satiksmes ministrs no 2009.gada 12.marta līdz 2010.gada 3.novembrim.

 Viņam ir sekojoša darba pieredze: kopš 2014. gada 5. novembra vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrs, 2013.01.–2014.11. SIA "LDZ Cargo", valdes loceklis, 2011.02.–2013.01. VAS "Elektroniskie sakari", valdes priekšsÄ“dÄ“tājs, 2009.03.–2010.11. satiksmes ministrs, 2007.12.–2009.03. ekonomikas ministrs, 2006.04.–2007.12. Ventspils osta, valdes loceklis, 1999.04.–2007.12. Ekonomikas ministrija, valsts sekretārs.

   PaskatÄ«jos Ministru kabineta 2015.gada 22.septembra sÄ“des ierakstu, kurā tika pieņemti Satversmei neatbilstošie trokšÅ†u noteikumu grozÄ«jumi – iespaidi šausminoši. Tajā laikā esošÄ satiksmes ministra Anrija MatÄ«sa attieksme bija ļoti agresÄ«va, ka tiek kavÄ“ta šo trokšÅ†a noteikumu grozÄ«jumu pieņemšana. KāpÄ“c? Ä»oti vienkārši – satiksmes ministru droši vien satrauca fakts, ka gadÄ«jumā, ja netiks pieņemti tieši šÄdi grozÄ«jumi, tad var izrādÄ«ties, ka Valsts akciju sabiedrÄ«ba ”Ceļu satiksmes drošÄ«bas direkcija”, ieguldot milzu lÄ«dzekļus Valsts akciju sabiedrÄ«bā ”BiÄ·ernieku kompleksajā sporta bāze”, kura atrodas uz iznomātas zemes (daļa no šÄ«s iznomātās zemes pat pieder fiziskām personām), bÅ«s rÄ«kojusies nesaimnieciski un nelietderÄ«gi. IespÄ“jams pat nelikumÄ«gi.

   Ä»oti agresÄ«vs un uzstājÄ«gs, ka nepieciešams steidzami pieņemt šÄdus necilvÄ“ciskus trokšÅ†a noteikumu grozÄ«jumus bija labklājÄ«bas ministrs Uldis Augulis.

TV raidÄ«jumā ”Zebra” 2016.gada 16.marta sižetā satiksmes ministrs Uldis Augulis (dÄ“ls ir motobraucÄ“js) pauda prieku par rallijkrosa trases bÅ«vniecÄ«bu un ka viņa uzsāktais darbs ir turpinājies un to varot nosaukt par kārtÄ“jo ”Latvijas veiksmes stāstu”, jo šajā zaļajā zonā neesot uzbÅ«vÄ“tas mājas. Turpmāk arÄ« CSDD daļa no peļņas lÄ«dzekļiem tikšot ieguldÄ«ti ar moto sportu saistÄ«to trašu uzlabošanā, nevis valsts budžetā, jo tad nezinot, kur Ä«sti tā aiziet.

Interneta vietnÄ“s Apollo un TVNET 2007.gada 21.jÅ«nijā ir publicÄ“ts raksts. Šajā rakstā minÄ“ts Satiksmes ministrijas pārstāvja sekojošs viedoklis par BiÄ·ernieku trasÄ“m: ”Man grÅ«ti nosaukt tās funkcijas, ko šÄ« sporta bāze satiksmes un sakaru jomā pilda. VÄ“sturiski šÄ« trase nonākusi SM pārziņā, bet diez vai tā kaut kādā veidā dzelzceļu, aviācijas vai ceļu bÅ«vi ietekmÄ“”.

Tātad nenoliedzami saskatāms, ka augstas valsts amatpersonas ir panākušas, ka ar valdÄ«bas atbalstu viņām pietuvinātas personas par valsts lÄ«dzekļiem sekmÄ«gi iesaistÄ«jušÄs šajā biznesā.

Tieši tā – biznesā, jo kas tad ir auto-moto sports?

Auto-moto sacensÄ«bu (arÄ« starptautisku) rÄ«košana ir tikai viens no saimnieciskās darbÄ«bas veidiem un sacÄ«kšu braucÄ“js ir tikai viena no profesijām.

Viss iepriekš minÄ“tais biznesa ”māsterplāns” tika un tiek veikts ar saukli ”sportam”, jo valstÄ« ietekmÄ«gie cilvÄ“ki (plÄ“soņas) tā ir atraduši veidu, kā apmierināt savas personÄ«gās intereses (gods, vara, nauda, izklaide, utt.), izmantojot savu ietekmi.

ŠÄ«s agresÄ«vās izklaides baudÄ«šanā dažādā veidā draudzÄ«gi piedalās pilnÄ«gi visi ”vilku bari” un pašlaik tieši šajās izklaidÄ“s šÄ«s plÄ“soņas vienojas par turpmāko teritorijas sadalÄ«jumu un vietu pie ”barotavas” (valsts budžeta), kurš sakarā ar jaunā dzelzceļa bÅ«vniecÄ«bu bÅ«s Ä«paši trekns.

Masu informācijas lÄ«dzekļos rakstÄ«ts: ”Latvijas Automobiļu federācija (LAF) ir ļoti nopietna sabiedriskā labuma organizācija, kuras finanses, biedru un ziedotāju saraksts liecina par autosporta popularitāti bagātu un ietekmÄ«gu cilvÄ“ku vidÅ«. Tajā darbojas 118 pilntiesÄ«gu biedru. LAF saņem arÄ« ievÄ“rojamas valsts dotācijas no valstij piederošÄm vai daļēji piederošÄm uzņēmÄ“jsabiedrÄ«bām, kā arÄ« no IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijas budžeta lÄ«dzekļiem.”

Valstij nav naudas izglÄ«tÄ«bas, veselÄ«bas nozarei, utt., taču vajadzÄ“tu paskaitÄ«t, cik, piemÄ“ram, šogad valsts lÄ«dzekļu no IzglÄ«tÄ«bas ministrijas un valstij piederošu uzņēmumu lÄ«dzekļiem (LMT, LATVIJAS VALSTS MEŽI, SIA LDZ CARGO, utt.) tiek doti šÄda privāta biznesa atbalstÄ«šanai.

IedzÄ«votājiem pašlaik tiek lÅ«gts ziedot naudu, lai bÄ“rniem ar Ä«pašÄm vajadzÄ«bām bÅ«tu iespÄ“ja padzÄ«vot vasaras nometnÄ“s.

Ministru kabinets 2015.gada 24.februāra sÄ“dÄ“, izskatot jautājumu ”Par Starptautiskās Automobiļu federācijas pasaules rallijkrosa čempionāta posma sarÄ«košanu Latvijā 2016.-2020.gadā”, nolÄ“ma no IzglÄ«tÄ«bas ministrijas lÄ«dzekļiem LAF un SIA ”RA EVENTS” 2016., 2017, un 2018.gada sacensÄ«bu rÄ«košanai piešÄ·irt 1 200 000 EUR.

 Interneta vietnÄ“ Diena 2016.gada 27.decembrÄ« publicÄ“ts raksts ”Valsts budžeta miljoni motoru sporta stutÄ“šanai”, kurā Diena apkopojusi IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktora Edgara Severa sniegto informāciju par 2013.–2017. gada budžeta lÄ«dzekļiem, kas atvÄ“lÄ“ti šÄdiem mÄ“rÄ·iem, un secināja – kopumā rallijiem, rallijkrosiem un motokrosiem no valsts budžeta tÄ“rÄ“ti teju četri miljoni eiro, taču naudu atvÄ“l arÄ« Liepājas pašvaldÄ«ba un Ceļu satiksmes un drošÄ«bas direkcija (CSDD).

To, kāpÄ“c lÄ«dzekļus iegulda tieši šo sacensÄ«bu rÄ«košanā, IZM skaidri pamatot nevar.

Ministru kabinets 2018.gada 27.marta sÄ“dÄ“ nolÄ“ma: Konceptuāli atbalstÄ«t Starptautiskās Automobiļu federācijas pasaules rallijkrosa čempionāta posma organizÄ“šanas Latvijā turpināšanu 2019.–2022.gadā. Jautājums par valsts finansiālo atbalstu Starptautiskās Automobiļu federācijas pasaules rallijkrosa čempionāta posma organizÄ“šanas Latvijā licences maksājumiem (2019.gadā 475 000 EUR, 2020.gadā 500 000 EUR, 2021.gadā 500 000 EUR un 2022.gadā 525 000 EUR) izskatāms likumprojekta "Par vidÄ“ja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021.gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu prioritāro pasākumu pieprasÄ«jumiem.

Iepriekš minÄ“to priekšlikumu ir iesniegusi IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrija. InformatÄ«vajā ziņojumā ”Par Starptautiskās Automobiļu federācijas pasaules rallijkrosa čempionāta posma organizÄ“šanu Latvijā 2019.–2022.gadā un ar to saistÄ«to valsts finansiālo atbalstu sacensÄ«bu organizÄ“šanas licences maksājumiem” rakstÄ«ts: ”.... SITUÄ€CIJAS RAKSTUROJUMS Kopš 2016.gada viens no ÄŒempionāta posmiem norisinās arÄ« Latvijā – valsts (valsts akciju sabiedrÄ«bas „Ceļu satiksmes drošÄ«bas direkcija”) Ä«pašumā esošajā BiÄ·ernieku kompleksajā sporta bāzÄ“, kurai ar Ministru kabineta 2010.gada 30.decembra rÄ«kojumu Nr.790 piešÄ·irts nacionālās sporta bāzes statuss. Lai nodrošinātu minÄ“tās trases FIA homolgāciju (sertifikātu) par atbilstÄ«bu ÄŒempionāta posma organizÄ“šanai izvirzÄ«tajām FIA prasÄ«bām, 2015.–2017.gadā tika veikta trases rekonstrukcija.

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas 2018.gada 23.februāra vēstulē
Nr.03-04/581 sniegto informāciju Valsts akciju sabiedrÄ«ba „Ceļu satiksmes drošÄ«bas direkcija” no 2015. lÄ«dz 2017.gadam rallijkrosa trases izbÅ«vei un uzturÄ“šanai BiÄ·ernieku kompleksajā sporta bāzÄ“ investÄ“jusi 2 435 948 euro, savukārt 2018.gadā plānotas investÄ«cijas 239 000 euro apmÄ“rā.

... norādÄ«ts, ka starptautisku sporta pasākumu rÄ«košana ir eksportspÄ“jÄ«gs tÅ«risma produkts un bÅ«tisks instruments sezonalitātes negatÄ«vās ietekmes mazināšanai. Valsts akciju sabiedrÄ«ba „Ceļu satiksmes drošÄ«bas direkcija” 2017.gada 24.maija vÄ“stulÄ“ Nr.11.11-7/1282, informÄ“jot par veiktajām investÄ«cijām BiÄ·ernieku kompleksās sporta bāzes attÄ«stÄ«bā, ...apliecina, ka no savas puses garantÄ“, ka tiks nodrošināta BiÄ·ernieku kompleksās sporta bāzes infrastruktÅ«ras un rallijkrosa trases uzturÄ“šana, attÄ«stÄ«ba un pilnveidošana.

 ArÄ« Satiksmes ministrija 2018.gada 23.februāra vÄ“stulÄ“ Nr.03-04/581, ņemot vÄ“rā veiktos ieguldÄ«jumus BiÄ·ernieku kompleksajā sporta bāzÄ“, lai atbilstoši FIA prasÄ«bām izbÅ«vÄ“tu rallijkrosa trasi, lÅ«dz atbalstÄ«t jautājumu par Latvijas dalÄ«bu ÄŒempionātā un licences izdevumu segšanu. ... VÄ“rtÄ“jot pasākumu tiešo ieņēmumu un izdevumu salÄ«dzinājumu (pasākumu rentabilitāti), pirmspasākuma pÄ“tÄ«jumā tiek secināts, ka pasākumi bez valsts atbalsta nespÄ“tu segt IMG noteikto ÄŒempionāta posma organizÄ“šanas licences maksājumus (plānotā pasākumu peļņa ir 7000 euro 2019. gadā, 6000 euro 2020.gadā un 5000 euro 2021. un 2022. gadā). .. IevÄ“rojot minÄ“to, kā arÄ«, ņemot vÄ“rā faktu, ka valsts budžeta lÄ«dzekļi ÄŒempionāta organizÄ“šanas licencei ir tikuši piešÄ·irti arÄ« iepriekš, papildus pamatojums par ÄŒempionāta organizÄ“šanas lietderÄ«bu un ieguvumiem šajā informatÄ«vajā ziņojumā netiks sniegts.”

Kārtējo reizi tiek apliecināts, ka valdība nedomā par savas valsts iedzīvotājiem, bet gan, lai citiem te būtu labāk.

Visās Eiropas valstÄ«s no to budžetu lÄ«dzekļiem sportošana tiek atbalstÄ«ta, lai uzlabotu dzÄ«ves kvalitāti, taču Latvijā, šajā gadÄ«jumā, lai pasliktinātu.

Ir Eiropas valstis, kurās tieši šis biznesa veids tiek tieši ierobežots tāpÄ“c, ka šis biznesa veids rada specifisku troksni. Tad kāpÄ“c mÅ«su valstÄ« to neņem vÄ“rā?

Saprotams, ka šÄ«s trases ikdienā var izmantot tikai un vienÄ«gi braukšanai ar auto-moto tehniku, kura darbojas ar elektrÄ«bu.

Laikam vienÄ«gais veids, kā to panākt - pie BiÄ·ernieku trasÄ“m un Kandavas trases piespiedu kārtā bÅ«tu jānometina dzÄ«vot Satiksmes ministrijas, Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrijas, IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijas (šÄ«m trasÄ“m blakus dzÄ«vo skolÄ“ni) un LabklājÄ«bas ministrijas (bÄ“rnu tiesÄ«bu aizsardzÄ«ba), VeselÄ«bas ministrijas ministru dzimtas (vecvecāki, vecāki, sievietes, kuras gaida bÄ“rnus, kā arÄ« auklÄ“ zÄ«daiņus, utt.). VarbÅ«t ieklausÄ«sies savÄ“jos.

Pamatojoties uz visu iepriekš minÄ“to, lÅ«dzu iesnieguma adresātus nodrošināt, ka Eiropas Parlamenta un Padomes DirektÄ«vā 2002/49/EK (2002. gada 25. jÅ«nijs) par vides trokšÅ†a novÄ“rtÄ“šanu un pārvaldÄ«bu rakstÄ«tais

”šo direktÄ«vu piemÄ“ro attiecÄ«bā uz to troksni vidÄ“, kas iedarbojas uz cilvÄ“kiem, jo Ä«paši apbÅ«vÄ“tos rajonos, publiskos parkos vai citos klusos rajonos aglomerācijā, klusos rajonos, kas atrodas laukos, blakus skolām, slimnÄ«cām un citām no trokšÅ†a aizsargājamām Ä“kām un zonām”

ne tikai tiek ierakstÄ«ts spÄ“kā esošajos trokšÅ†a noteikumos, bet arÄ« ievÄ“rots un personas, kuru dēļ šÄ«s DirektÄ«vas prasÄ«bas nav ievÄ“rotas, tiktu sodÄ«tas.

Ceru, ka visi adresāti ņems vÄ“rā TiesÄ«bsarga 2016.gada12.oktobra atzinumā minÄ“to un Satversmes tiesas 2017.gada 19.decembra spriedumā minÄ“to par auto-moto trašu troksni un šajās trasÄ“s veikto uzņēmÄ“jdarbÄ«bu.

Latvijas Republikas SatversmÄ“ rakstÄ«ts: ”Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildÄ«ga un nacionāla valsts balstās uz cilvÄ“ka cieņu un brÄ«vÄ«bu, atzÄ«st un aizsargā cilvÄ“ka pamattiesÄ«bas.”

* Iesniegums nosÅ«tÄ«ts Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas, VeselÄ«bas, Ekonomikas, IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes, Tieslietu ministrijām, Valsts kontrolei, Ä¢enerālprokuratÅ«rai, Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojam, TiesÄ«bsargam.

Novērtē šo rakstu:

0
0