Par â€reņģu Ä“dÄjasâ€, â€pingvÄ«na†un â€kazas†iesniegumu* par kaucoÅ¡ajÄm â€vilku†izklaides vietÄm
Elza Freiberga · 05.04.2018. · Komentāri (0)IesÄkšu ar citÄtu no Valsts prezidenta Raimonda VÄ“joņa uzrunas, sagaidot 2018. gadu: ”IesaistÄ«simies, darÄ«sim un arÄ« piedalÄ«simies lÄ“mumu pieņemšanÄ ikvienÄ lÄ«menÄ«. BrÄ«vÄ valstÄ« katram ir tiesÄ«bas paust savu viedokli un iestÄties par sev svarÄ«giem principiem. Izmantosim šÄ«s tiesÄ«bas ar prieku, jo tieši tÄ ir brÄ«vÄ«ba.”
Neizmantoju šÄ«s savas tiesÄ«bas izteikties ar prieku, neredzu iemeslu priecÄties, ja pat desmit gadu laikÄ nav iespÄ“jams valsts lÄ«menÄ« atrisinÄt faktiski ļoti vienkÄršu problÄ“mu.
Rakstu tÄpÄ“c, ka Kandavas novada pašvaldÄ«ba vÄ“l joprojÄm uzskata, ka pie kartinga trases dzÄ«vojošiem bÅ«s vien jÄturpina arÄ« šogad dzÄ«vot troksnÄ«, kurš dzÄ«vojamo mÄju teritorijÄ un telpÄs pÄrsniedz gandrÄ«z 20 dBA pieļaujamo trokšÅ†a robežlielumus.
SakarÄ ar to, ka visas Priežu ielas mÄjas atrodas tuvÄk par 30m no kartinga trases un Ministru kabineta 2014. gada 7. janvÄra noteikumu Nr. 16 “TrokšÅ†a novÄ“rtÄ“šanas un pÄrvaldÄ«bas kÄrtÄ«ba” noteikts, ka šÄdÄ gadÄ«jumÄ trokšÅ†a robežlielumus vispÄr nedrÄ«kst pÄrsniegt, tad pÄ“c 10 gadu nekÄ nedarÄ«šanas nav pieļaujams, ka ekonomisku apsvÄ“rumu dēļ kÄrtÄ“jo reizi pieļauj to, ka arÄ« šogad šajÄ trasÄ“ tiek veikta uzņēmÄ“jdarbÄ«ba, tÄ«šÄm pÄrkÄpjot kartinga trases tuvumÄ dzÄ«vojošo SatversmÄ“ noteiktÄs cilvÄ“ktiesÄ«bas.
Kartinga trase atrodas arÄ« dabas parka ”Abavas senleja”, Natura 2000 (Eiropas nozÄ«mes aizsargÄjamo dabas objektu teritorija) teritorijÄ.
Kandavas novada mÄjas lapÄ ir pieejama informÄcija, ka 2018.gada 1.maijÄ kartinga trasÄ“ pašvaldÄ«ba rÄ«ko kartinga sacensÄ«bas un dome 2016.gada 25.janvÄrÄ« piešÄ·Ä«ra finansÄ“jumu Latvijas automobiļu federÄcijai 3000 EUR apmÄ“rÄ šo sacensÄ«bu rÄ«košanai.
Prokart mÄjas lapÄ 2018.gada 28.martÄ ir raksts ”LatvijÄ notiks pasaulÄ“ pirmais ÄempionÄts elektriskajiem kartingiem”.
Ja patiešÄm šajÄs sacensÄ«bÄs bÅ«tu paredzÄ“ts braukt tikai ar elektriskajiem kartingiem, tad tas bÅ«tu apsveicami, taÄu tÄ nav paredzÄ“ts. BraukÄs kÄ jau vienmÄ“r ar kaucošajiem motoriem un, lai to attaisnotu, tikai mazliet ”acu apmÄnÄ«šanai” pabraukÄs arÄ« ar elektriskajiem kartingiem.
VARAM 2014.gada 1.augustÄ notika sanÄksme par Kandavas kartinga trasi. ŠÄ«s sanÄksmes protokolÄ rakstÄ«ts: ”Kandavas novada domes pÄrstÄvis uzdod jautÄjumu, vai var sodÄ«t pašvaldÄ«bas vadÄ«tÄju, ja izstrÄdÄts plÄns/modelis, un trases darbojas plÄna/modeļa Ä«stenošanas laikÄ?”
Skaidrs, ka nav nodoma pilnÄ«bÄ izmantot kartinga trasi braukšanai ar elektriskajiem kartingiem, bet tas bÅ«s tikai kÄrtÄ“jais plÄns/modelis, lai tÄ ieviešanas laikÄ (kÄ vienmÄ“r ieviešanas laiks tiks noteikts vairÄku gadu garumÄ un vienalga netiks izpildÄ«ts) varÄ“tu netraucÄ“ti braukÄt ar kaucošajiem motoriem.
Kandavas kartinga trases tuvumÄ dzÄ«vojošo iedzÄ«votÄju traģēdija ir sÄkusies pÄ“c divu Kandavas novada domes licenzÄ“tu bÅ«vniecÄ«bas speciÄlistu tÄ«šu likuma pÄrkÄpumu izdarÄ«šanas.
”Kartodroms” mÄjaslapÄ rakstÄ«ts: ”SavukÄrt tagadÄ“jÄs rekonstrukcijas ietvaros tika veikta pilnÄ«ga trases pÄrplÄnošana, kÄ arÄ« nomainÄ«ts viss trases segums un tÄ pamatne.”
Iepriekš minÄ“tais apliecina to, ka faktiski tika uzbÅ«vÄ“ta pilnÄ«bÄ jauna trase un tÄdu varÄ“ja uzbÅ«vÄ“t jebkurÄ citÄ vietÄ.
Faktiski Kandavas pašvaldÄ«ba šÄ«s uzņēmÄ“jdarbÄ«bas atbalstÄ«šanai ir ieguldÄ«jusi tik daudz naudas lÄ«dzekļu, ka par to summu varÄ“ja uzbÅ«vÄ“t pasaules standartiem atbilstošu trokšÅ†a sienu.
Citos masu informÄcijas lÄ«dzekļos jau ir informÄcija, ka kartinga trasÄ“ notiks dažÄdas kaucošo motoru sacensÄ«bas visu sezonu.
KÄpÄ“c? TÄpÄ“c, ka ļoti ietekmÄ«gi cilvÄ“ki valstÄ« nepamatoti un nesodÄ«ti aizstÄv un atbalsta šÄdu uzņēmÄ“jdarbÄ«bu (blakus dzÄ«vojamÄm mÄjÄm), tad arÄ« vietÄ“jie vadoņi, pat nekautrÄ“jas lepoties ar to, ka tÄ«šÄm ir pieļÄvuši likumu pÄrkÄpumus.
Dome un trases Ä«pašnieku pÄrstÄvis apzinÄti publiski pauž nepatiesu informÄciju un maldina sabiedrÄ«bu, stÄstot, ka: ”paredz trokšÅ†u slÄpÄ“jošas sienas bÅ«vi tajÄ trases daļÄ, kur tuvumÄ ir privÄtmÄjas.”
Kandavas bÅ«vvaldes 2017.gada 17.oktobrÄ« akceptÄ“tais paskaidrojuma raksts inženierbÅ«vei neatbilst “Kandavas novada teritorijas plÄnojuma 2011.-2023.gadam” 4.12 un 188.punktos noteiktÄm prasÄ«bÄm, jo 3-4 metru augstu metÄla paneļu sienu: ”Atļauts izvietot necaurredzamus žogus, ja tas nepieciešams slÄ“gtas ražošanas zonas nodrošinÄšanai.”
Kartinga trase nav slÄ“gta ražošanas zona.
TÄ rezultÄtÄ tiks pÄrkÄptas arÄ« Civillikuma 1189.pantÄ paredzÄ“tÄs skata tiesÄ«bas, kÄ arÄ« Eiropas ainavu konvencijÄ paredzÄ“tÄs prasÄ«bas un tiesÄ«bas.
ŠÄ« nelikumÄ«gÄ 3-4 metru augstÄ ”brandmÅ«ra”, nevis trokšÅ†a sienas bÅ«vniecÄ«ba ir paredzÄ“ta bÅ«vÄ“t tikai vienÄ kartinga trases stÅ«rÄ«, tas ir pretÄ« Priežu ielas 8B (vairÄkas reizes parakstÄ«juši iesniegumu par kartinga trases troksni) un Priežu ielas 10 mÄjai un nevis apmÄ“ram 400m garumÄ kÄ vajadzÄ“tu, jo mÄ“rÄ·is nav atrisinÄt kartinga trases darbÄ«bas radÄ«to trokšÅ†a problÄ“mu, bet gan, lai iebaidÄ«tu pÄrÄ“jos ielas iedzÄ«votÄjus.
Citu mÄju iedzÄ«votÄjiem tiek piedraudÄ“ts: ”ja vÄ“l kÄds iedrošinÄsies sÅ«dzÄ“ties par troksni, tad tÄdu sienu uzbÅ«vÄ“s gar visu ielu.”
Viens no bijušajiem ietekmÄ«gajiem trases Ä«pašniekiem 2009.gada augustÄ Domes Finanšu komitejas sÄ“dÄ“ apsolÄ«ja uzbÅ«vÄ“t gar visu Priežu ielu 4,5 metru augstu dēļu sienu, ja kÄds sÅ«dzÄ“sies par kartinga trases darbÄ«bas troksni.
Kartinga trases vadÄ«bas pilnvarotÄ persona no televizora ekrÄna 2011.gada rudenÄ« piedraudÄ“ja vÄ“rsties tiesÄ pret jebkuru iedzÄ«votÄju, ja sÅ«dzÄ“sies par kartinga trases darbÄ«bu.
Kandava ir maza pilsÄ“tiņa, un tas viss tika darÄ«ts, lai iebaidÄ«tu iedzÄ«votÄjus protestÄ“t pret kartinga trases darbÄ«bu.
Viss iepriekš minÄ“tais nenoliedzami pilnÄ«bÄ apliecina to, ka Dome tÄ«šÄm kÄrtÄ“jo reizi pieļauj kartinga trases Ä«pašniekiem veikt formÄlas darbÄ«bas, nevis aizstÄv iedzÄ«votÄju tiesÄ«bas dzÄ«vot veselÄ«bai nekaitÄ«gÄ vidÄ“.
Kandavas novada pašvaldÄ«ba jÅ«tas tik visvarena, ka ne TiesÄ«bsarga 2016.gada12.oktobra atzinumÄ minÄ“to, ne Satversmes tiesas 2017.gada 19.decembra spriedumÄ minÄ“to par auto-moto trašu troksni, uz sevi neattiecina.
TiesÄ«bsarga birojÄ 2016.gada 14.decembrÄ« notika tiesÄ«bsarga ikgadÄ“jÄ konference un tika skatÄ«ta tÄ“ma: ”EkonomiskÄs intereses versus tiesÄ«bas dzÄ«vot labvÄ“lÄ«gÄ vidÄ“. Mototrašu trokšÅ†u lieta”.
KonferencÄ“ uzstÄjÄs:, VARAM valsts sekretÄra vietniece vides aizsardzÄ«bas jautÄjumos Alda Ozola, kura teica: ”Noteikumu grozÄ«jumi esot kompromisa variants, jo ieinteresÄ“tÄs personas prasÄ«jušas atļaut vÄ“l lielÄkus robežlielumus.”
SavukÄrt Latvijas Automobiļu federÄcijas prezidents JÄnis Naglis, raksturoja šo valdÄ«bas pieņemtos trokšÅ†a noteikumu grozÄ«jums ar sakÄmvÄrdu: ”Lai vilks ir paÄ“dis un kaza dzÄ«va.”
CilvÄ“ki, kuri savu viedokli var pamatot ar šÄdu sakÄmvÄrdu noteikti, sirgst ar lielummÄniju.
LielummÄnija termiņu un svešvÄrdu vÄrdnÄ«cÄ tiek raksturota: kÄ psihiskas slimÄ«bas simptoms – savu spÄ“ju, Ä«pašÄ«bu nepamatoti augsta novÄ“rtÄ“šana; arÄ« liela iedomÄ«ba.
LielummÄnija ir rakstura Ä«pašÄ«ba, kuru parasti rodas tiem, kuriem strauji audzis sociÄlais stÄvoklis.
Pašlaik pie varas esošÄs partijas, gan pozÄ«cijÄ, gan opozÄ«cijÄ esošie darbojas kÄ vikipÄ“dijÄ rakstÄ«tais par vilkiem; ” Katram baram ir sava teritorija..., Vilku bars nepÄrtraukti pÄrvietojas, lai medÄ«tu. Vilku bars necieš nepazÄ«stamus vilkus savÄ teritorijÄ. Satiekoties ar svešinieku, tas parasti tiek nokosts... vilki teritoriju iezÄ«mÄ“ vokÄli - gaudojot. Gaudošana norÄda bara izmÄ“ru un atrašanÄs vietu... Vilks ir tipisks gaļēdÄjs, kas augu barÄ«bu lieto tikai izņēmuma kÄrtÄ.”
Viss, ko mÄ“s kÄ ”reņģu Ä“dÄji”, ”pingvÄ«ni” un ”kazas”, ”pÄ“rtiÄ·i” (tÄ JÄnis Naglis ”De facto” 2018.gada 25.marta raidÄ«jumÄ nosauca taksometru šoferus, kuri nestrÄdÄ viņa pÄrraudzÄ«bÄ, jo ”pÄ“rtiÄ·i” esot jÄpieradina pie nodokļu maksÄšanas), redzam, dzirdam un lasÄm masu informÄcijas lÄ«dzekļos ir tikai dažÄdu ”plÄ“soņu” baru vÄ“stÄ«jumi citiem bariem un uz mums attiecas tikai plÄ“soņu piedÄvÄtÄs diÄ“tas.
KamÄ“r šie ar lielummÄniju sirgstošie cilvÄ“ki domÄs un valdÄ«s pÄ“c plÄ“soņu paražÄm, tikmÄ“r šajÄ valstÄ« nekas nemainÄ«sies.
LatvijÄ visas cilvÄ“ku dzÄ«ves pamattiesÄ«bas un pienÄkumi ir ierakstÄ«ti SatversmÄ“.
Saeima tÄ«šÄm pieņem likumus un valdÄ«ba ministru kabineta noteikumus pÄrkÄpjot Satversmi.
PensionÄriem savulaik vienkÄrši nolÄ“ma maksÄt par 10% mazÄkas pensijas.
Nevis valdÄ«ba pati atcÄ“la tÄ«šÄm nelikumÄ«gi pieņemtos pensiju samazinÄjuma nosacÄ«jumus, bet bija vajadzÄ«gs Satversmes tiesas spriedums.
TÄpat bija ar necilvÄ“cÄ«gajiem trokšÅ†a noteikumu grozÄ«jumiem.
Vai kÄds ierÄ“dnis tika atlaists no darba?
Par vides aizsardzību valstī.
KÄpÄ“c pašlaik valstÄ« par dažÄdiem kaitÄ“jumiem videi ir jÄcÄ«nÄs iedzÄ«votÄjiem?
AgrÄk bija divas atsevišÄ·as ministrijas - Vides un PašvaldÄ«bu ministrija.
Par ministriju apvienošanu 2008.gada 17.septembrÄ« Raimonds VÄ“jonis saka: ”...lÄ«dzekļi, kurus var ietaupÄ«t, ministrijas apvienojot, bÅ«s salÄ«dzinoši nelieli. TÄpÄ“c tas nav samÄ“rÄ«gi ar potenciÄlajiem draudiem nozaru stabilai attÄ«stÄ«bai.”
SavukÄrt MÄris KuÄinskis saka: ”... vÄ“l tikai LietuvÄ no visÄm Eiropas valstÄ«m Vides un pašvaldÄ«bu lietu ministrijas ir apvienotas. Ministriju samazinÄšanai jÄnotiek no racionÄlÄ viedokļa, nevis lai neciestu politiskÄs intereses.”
Viens no iepriekš minÄ“tajiem pašlaik ir Valsts prezidents un otrs Ministru prezidents. Vai viņiem uzticÄ“tÄ vara un ar to saistÄ«tÄs tiesÄ«bas ir kaut ko mainÄ«jušÄs vides aizsardzÄ«bas attÄ«stÄ«bÄ?
GlÄbj blakus dzÄ«vojamÄm mÄjÄm padomju laikos uzbÅ«vÄ“tÄs kaucošo motoru trases, kaut gan patiešÄm ir jÄglÄbj, padomju armijas klÄtbÅ«tnes dēļ, neizcirstos piejÅ«ras mežus.
Vai VARAM to izciršanu apturÄ“ja? NÄ“! VienkÄrši mežu Ä«pašnieki paši atsauca savas prasÄ«bas, jo tuvojas kÄrtÄ“jÄ ”plÄ“soņu” teritorijas pÄrdalÄ«šana.
Protams, kamÄ“r vides aizsardzÄ«bu un reÄ£ionÄlo attÄ«stÄ«bu vadÄ«s viens cilvÄ“ks, vides aizsardzÄ«ba bÅ«s pabÄ“rna lomÄ, jo naudas kÄre vienmÄ“r gÅ«s virsroku. Pat NATURA 2000 teritorijÄs tiek noņemti trokšÅ†a ierobežojumi, lai varÄ“tu rÄ«kot rallijkrosa sacensÄ«bas.
TÄdiem ”reņģu Ä“dÄjiem”, ”pingvÄ«niem” un ”kazÄm” par šÄ«m kaucošajÄm ”vilku” izklaides vietÄm publiski dod iespÄ“ju paust viedokli (saprotams dokumentÄli pamatotu) tikai viens privÄts masu informÄcijas lÄ«dzeklis.
TiesÄ«bsarga veiktÄs anonÄ«mÄs aptaujas apkopojumÄ minÄ“ts, ka KandavÄ un RÄ«gÄ daļa no iedzÄ«votÄjiem atzina, ka nesÅ«dzas, jo baidÄs par sekÄm (RÄ«gÄ 103 iedzÄ«votÄji), KandavÄ tiek pausts arÄ« viedoklis, ka izteikti anonÄ«mi draudi. Daļa no respondentiem bailes pamato ar to, ka ir veci vai ar invaliditÄti un tÄpÄ“c nevarÄ“s sevi aizstÄvÄ“t.
IedzÄ«votÄjiem ir pilnÄ«gi vienalga, kÄdi cilvÄ“ki brauc šajÄs trasÄ“s – bÄ“rni, pieaugušie, izcili sportisti, tÄpat ir vienalga vai braukšana skaitÄs izklaide, treniņš, vai tÄ ir svarÄ«ga lÄ«meņa sacensÄ«bas. JebkurÄ gadÄ«jumÄ troksnis nekļūst patÄ«kamÄks.
IedzÄ«votÄji jau neiebilst pret auto-moto sporta attÄ«stÄ«bu, bet gan pret to, ka valsts pieļauj, ka šÄda sporta veida attÄ«stÄ«ba notiek tik tuvu dzÄ«vojamÄm mÄjam.
Tas ir noziegums, ka CSDD iegulda lÄ«dzekļus ”kaucošo motoru” sporta bÄzÄ“, kura atrodas blakus dzÄ«vojamÄm mÄjÄm. Nenoliedzami, ka šis troksnis rada diskomforta sajÅ«tu arÄ« Juglas un Purvciema iedzÄ«votÄjiem.
VARAM savÄs vÄ“stulÄ“s raksta: ”...turpinÄs iesÄkto darbu trokšÅ†a novÄ“rtÄ“šanas un pÄrvaldÄ«bas regulÄ“juma pilnveidošanÄ, nodrošinot Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 25.jÅ«nija direktÄ«vas Nr.2002/49/EK ”Par vides trokšÅ†u novÄ“rtÄ“šanu un pÄrvaldÄ«bu” prasÄ«bas.
ArÄ« spÄ“kÄ esošie noteikumi ”TrokšÅ†a novÄ“rtÄ“šanas un pÄrvaldÄ«bas kÄrtÄ«ba” Nr.16 2014.gada 7.janvÄrÄ« ir parakstÄ«ti ar šÄdu tekstu:
”Noteikumos iekļautas tiesÄ«bu normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 25.jÅ«nija DirektÄ«vas 2002/49/EK par to, kÄ novÄ“rtÄ“t un pÄrvaldÄ«t troksni vidÄ“.”
Eiropas Parlamenta un Padomes DirektÄ«vÄ 2002/49/EK (2002. gada 25. jÅ«nijs) par vides trokšÅ†a novÄ“rtÄ“šanu un pÄrvaldÄ«bu rakstÄ«ts:
„PiemÄ“rošanas joma: Šo direktÄ«vu piemÄ“ro attiecÄ«bÄ uz to troksni vidÄ“, kas iedarbojas uz cilvÄ“kiem, jo Ä«paši apbÅ«vÄ“tos rajonos, publiskos parkos vai citos klusos rajonos aglomerÄcijÄ, klusos rajonos, kas atrodas laukos, blakus skolÄm, slimnÄ«cÄm un citÄm no trokšÅ†a aizsargÄjamÄm Ä“kÄm un zonÄm.”
RÄ«gas pilsÄ“tas teritoriÄlajÄ plÄnojumÄ BiÄ·ernieku trases pat nav atzÄ«mÄ“tas kÄ trokšÅ†a avoti.
Kur bija Valsts vides aizsardzÄ«bas dienests, kÄ arÄ« reÄ£ionÄlie vides aizsardzÄ«bas dienesti, ka pieļÄva to, ka KandavÄ ielas otrÄ pusÄ“ un RÄ«gÄ dzÄ«vojamo mÄju otrÄ ielas pusÄ“, zaļajÄ zonÄ starp trijiem lieliem dzÄ«vojamiem kvartÄliem un triju slimnÄ«cu tuvumÄ tika ”reanimÄ“tas” pilnÄ«bÄ neizmantojamas kaucošo motoru trases.
Vai kÄds spÄ“j iedomÄties šausmÄ«gÄku uzņēmÄ“jdarbÄ«bas veidu dzÄ«vojamo mÄju ielas otrÄ pusÄ“, zaļajÄ zonÄ starp trijiem lieliem dzÄ«vojamiem kvartÄliem un triju slimnÄ«cu tuvumÄ?
Vides dienesta mÄjaslapÄ ir pieejams REC Latvija, A.GrišÄnes un Ä’.Lagzdiņa brošÅ«ra, kurÄ rakstÄ«ts: ”LatvijÄ tiesÄ«bas uz labvÄ“lÄ«gu vidi ir paceltas visaugstÄkajÄ lÄ«menÄ« un pieder pie cilvÄ“ka pamattiesÄ«bÄm. Satversmes 105.pants nosaka, ka Ä«pašumu nedrÄ«kst izmantot pretÄ“ji sabiedrÄ«bas interesÄ“m”.
IznÄk, ka iedzÄ«votÄji, kuri dzÄ«vo pilsÄ“tÄs auto-moto trašu tuvumÄ, nav sabiedrÄ«bas daļa.
Šo trašu tuvumÄ ir samazinÄjusies arÄ« dzÄ«vojamo platÄ«bu vÄ“rtÄ«ba.
NevienÄ no Eiropas SavienÄ«bas valstÄ«m valsts ceļu satiksmes drošÄ«bas institÅ«cijai nav pienÄkums, kÄ rakstÄ«ts valsts akciju sabiedrÄ«bas ”Ceļu satiksmes drošÄ«bas direkcija” statÅ«tos: ”... nodrošinÄt RÄ«gas Motormuzeja darbÄ«bu.. nodrošinÄt nacionÄlÄs BiÄ·ernieku kompleksÄs sporta bÄzes darbÄ«bu.”
KÄpÄ“c LatvijÄ tas ir noticis tieši pretÄ“ji Eiropas Parlamenta un Padomes DirektÄ«vÄ 2002/49/EK (2002. gada 25. jÅ«nijs) par vides trokšÅ†a novÄ“rtÄ“šanu un pÄrvaldÄ«bu un LatvijÄ spÄ“kÄ esošo trokšÅ†a noteikumos rakstÄ«tajam?
Tas noticis tikai tÄpÄ“c, ka par Automobiļu federÄcijas prezidentu 2010.gadÄ kļuva bijušais PrivatizÄcijas aÄ£entÅ«ras vadÄ«tÄjs JÄnis Naglis, kurš šo BiÄ·ernieku trašu atdzÄ«vinÄšanu nosauca par savu ”mÄsterplÄnu” (tÄ šo plÄnu JÄnis Naglis ir nosaucis rakstÄ „”Žans Tods un JÄnis Naglis par autosportu LatvijÄ” 16/11 2011.).
Saprotams, ka viņa ”mÄsterplÄns” tika realizÄ“ts ar tajÄ laikÄ esošÄ Satiksmes ministra Ulda Auguļa, kurš arÄ« pašlaik ir satiksmes ministrs (2010.gada 3.novembris – 2011.gada 25.oktobris) palÄ«dzÄ«bu, jo 2011.gada 6.jÅ«lijÄ BiÄ·ernieku trase reorganizÄcijas rezultÄtÄ tiek pievienota CSDD.
Kaspars Gerhards bija satiksmes ministrs no 2009.gada 12.marta līdz 2010.gada 3.novembrim.
Viņam ir sekojoša darba pieredze: kopš 2014. gada 5. novembra vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionÄlÄs attÄ«stÄ«bas ministrs, 2013.01.–2014.11. SIA "LDZ Cargo", valdes loceklis, 2011.02.–2013.01. VAS "Elektroniskie sakari", valdes priekšsÄ“dÄ“tÄjs, 2009.03.–2010.11. satiksmes ministrs, 2007.12.–2009.03. ekonomikas ministrs, 2006.04.–2007.12. Ventspils osta, valdes loceklis, 1999.04.–2007.12. Ekonomikas ministrija, valsts sekretÄrs.
PaskatÄ«jos Ministru kabineta 2015.gada 22.septembra sÄ“des ierakstu, kurÄ tika pieņemti Satversmei neatbilstošie trokšÅ†u noteikumu grozÄ«jumi – iespaidi šausminoši. TajÄ laikÄ esošÄ satiksmes ministra Anrija MatÄ«sa attieksme bija ļoti agresÄ«va, ka tiek kavÄ“ta šo trokšÅ†a noteikumu grozÄ«jumu pieņemšana. KÄpÄ“c? Ä»oti vienkÄrši – satiksmes ministru droši vien satrauca fakts, ka gadÄ«jumÄ, ja netiks pieņemti tieši šÄdi grozÄ«jumi, tad var izrÄdÄ«ties, ka Valsts akciju sabiedrÄ«ba ”Ceļu satiksmes drošÄ«bas direkcija”, ieguldot milzu lÄ«dzekļus Valsts akciju sabiedrÄ«bÄ ”BiÄ·ernieku kompleksajÄ sporta bÄze”, kura atrodas uz iznomÄtas zemes (daļa no šÄ«s iznomÄtÄs zemes pat pieder fiziskÄm personÄm), bÅ«s rÄ«kojusies nesaimnieciski un nelietderÄ«gi. IespÄ“jams pat nelikumÄ«gi.
Ä»oti agresÄ«vs un uzstÄjÄ«gs, ka nepieciešams steidzami pieņemt šÄdus necilvÄ“ciskus trokšÅ†a noteikumu grozÄ«jumus bija labklÄjÄ«bas ministrs Uldis Augulis.
TV raidÄ«jumÄ ”Zebra” 2016.gada 16.marta sižetÄ satiksmes ministrs Uldis Augulis (dÄ“ls ir motobraucÄ“js) pauda prieku par rallijkrosa trases bÅ«vniecÄ«bu un ka viņa uzsÄktais darbs ir turpinÄjies un to varot nosaukt par kÄrtÄ“jo ”Latvijas veiksmes stÄstu”, jo šajÄ zaļajÄ zonÄ neesot uzbÅ«vÄ“tas mÄjas. TurpmÄk arÄ« CSDD daļa no peļņas lÄ«dzekļiem tikšot ieguldÄ«ti ar moto sportu saistÄ«to trašu uzlabošanÄ, nevis valsts budžetÄ, jo tad nezinot, kur Ä«sti tÄ aiziet.
Interneta vietnÄ“s Apollo un TVNET 2007.gada 21.jÅ«nijÄ ir publicÄ“ts raksts. ŠajÄ rakstÄ minÄ“ts Satiksmes ministrijas pÄrstÄvja sekojošs viedoklis par BiÄ·ernieku trasÄ“m: ”Man grÅ«ti nosaukt tÄs funkcijas, ko šÄ« sporta bÄze satiksmes un sakaru jomÄ pilda. VÄ“sturiski šÄ« trase nonÄkusi SM pÄrziņÄ, bet diez vai tÄ kaut kÄdÄ veidÄ dzelzceļu, aviÄcijas vai ceļu bÅ«vi ietekmÄ“”.
TÄtad nenoliedzami saskatÄms, ka augstas valsts amatpersonas ir panÄkušas, ka ar valdÄ«bas atbalstu viņÄm pietuvinÄtas personas par valsts lÄ«dzekļiem sekmÄ«gi iesaistÄ«jušÄs šajÄ biznesÄ.
Tieši tÄ – biznesÄ, jo kas tad ir auto-moto sports?
Auto-moto sacensÄ«bu (arÄ« starptautisku) rÄ«košana ir tikai viens no saimnieciskÄs darbÄ«bas veidiem un sacÄ«kšu braucÄ“js ir tikai viena no profesijÄm.
Viss iepriekš minÄ“tais biznesa ”mÄsterplÄns” tika un tiek veikts ar saukli ”sportam”, jo valstÄ« ietekmÄ«gie cilvÄ“ki (plÄ“soņas) tÄ ir atraduši veidu, kÄ apmierinÄt savas personÄ«gÄs intereses (gods, vara, nauda, izklaide, utt.), izmantojot savu ietekmi.
ŠÄ«s agresÄ«vÄs izklaides baudÄ«šanÄ dažÄdÄ veidÄ draudzÄ«gi piedalÄs pilnÄ«gi visi ”vilku bari” un pašlaik tieši šajÄs izklaidÄ“s šÄ«s plÄ“soņas vienojas par turpmÄko teritorijas sadalÄ«jumu un vietu pie ”barotavas” (valsts budžeta), kurš sakarÄ ar jaunÄ dzelzceļa bÅ«vniecÄ«bu bÅ«s Ä«paši trekns.
Masu informÄcijas lÄ«dzekļos rakstÄ«ts: ”Latvijas Automobiļu federÄcija (LAF) ir ļoti nopietna sabiedriskÄ labuma organizÄcija, kuras finanses, biedru un ziedotÄju saraksts liecina par autosporta popularitÄti bagÄtu un ietekmÄ«gu cilvÄ“ku vidÅ«. TajÄ darbojas 118 pilntiesÄ«gu biedru. LAF saņem arÄ« ievÄ“rojamas valsts dotÄcijas no valstij piederošÄm vai daļēji piederošÄm uzņēmÄ“jsabiedrÄ«bÄm, kÄ arÄ« no IzglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministrijas budžeta lÄ«dzekļiem.”
Valstij nav naudas izglÄ«tÄ«bas, veselÄ«bas nozarei, utt., taÄu vajadzÄ“tu paskaitÄ«t, cik, piemÄ“ram, šogad valsts lÄ«dzekļu no IzglÄ«tÄ«bas ministrijas un valstij piederošu uzņēmumu lÄ«dzekļiem (LMT, LATVIJAS VALSTS MEŽI, SIA LDZ CARGO, utt.) tiek doti šÄda privÄta biznesa atbalstÄ«šanai.
IedzÄ«votÄjiem pašlaik tiek lÅ«gts ziedot naudu, lai bÄ“rniem ar Ä«pašÄm vajadzÄ«bÄm bÅ«tu iespÄ“ja padzÄ«vot vasaras nometnÄ“s.
Ministru kabinets 2015.gada 24.februÄra sÄ“dÄ“, izskatot jautÄjumu ”Par StarptautiskÄs Automobiļu federÄcijas pasaules rallijkrosa ÄempionÄta posma sarÄ«košanu LatvijÄ 2016.-2020.gadÄ”, nolÄ“ma no IzglÄ«tÄ«bas ministrijas lÄ«dzekļiem LAF un SIA ”RA EVENTS” 2016., 2017, un 2018.gada sacensÄ«bu rÄ«košanai piešÄ·irt 1 200 000 EUR.
Interneta vietnÄ“ Diena 2016.gada 27.decembrÄ« publicÄ“ts raksts ”Valsts budžeta miljoni motoru sporta stutÄ“šanai”, kurÄ Diena apkopojusi IzglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktora Edgara Severa sniegto informÄciju par 2013.–2017. gada budžeta lÄ«dzekļiem, kas atvÄ“lÄ“ti šÄdiem mÄ“rÄ·iem, un secinÄja – kopumÄ rallijiem, rallijkrosiem un motokrosiem no valsts budžeta tÄ“rÄ“ti teju Äetri miljoni eiro, taÄu naudu atvÄ“l arÄ« LiepÄjas pašvaldÄ«ba un Ceļu satiksmes un drošÄ«bas direkcija (CSDD).
To, kÄpÄ“c lÄ«dzekļus iegulda tieši šo sacensÄ«bu rÄ«košanÄ, IZM skaidri pamatot nevar.
Ministru kabinets 2018.gada 27.marta sÄ“dÄ“ nolÄ“ma: KonceptuÄli atbalstÄ«t StarptautiskÄs Automobiļu federÄcijas pasaules rallijkrosa ÄempionÄta posma organizÄ“šanas LatvijÄ turpinÄšanu 2019.–2022.gadÄ. JautÄjums par valsts finansiÄlo atbalstu StarptautiskÄs Automobiļu federÄcijas pasaules rallijkrosa ÄempionÄta posma organizÄ“šanas LatvijÄ licences maksÄjumiem (2019.gadÄ 475 000 EUR, 2020.gadÄ 500 000 EUR, 2021.gadÄ 500 000 EUR un 2022.gadÄ 525 000 EUR) izskatÄms likumprojekta "Par vidÄ“ja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021.gadam" sagatavošanas procesÄ kopÄ ar visu ministriju un citu valsts pÄrvaldes iestÄžu prioritÄro pasÄkumu pieprasÄ«jumiem.
Iepriekš minÄ“to priekšlikumu ir iesniegusi IzglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministrija. InformatÄ«vajÄ ziņojumÄ ”Par StarptautiskÄs Automobiļu federÄcijas pasaules rallijkrosa ÄempionÄta posma organizÄ“šanu LatvijÄ 2019.–2022.gadÄ un ar to saistÄ«to valsts finansiÄlo atbalstu sacensÄ«bu organizÄ“šanas licences maksÄjumiem” rakstÄ«ts: ”.... SITUÄ€CIJAS RAKSTUROJUMS Kopš 2016.gada viens no ÄŒempionÄta posmiem norisinÄs arÄ« LatvijÄ – valsts (valsts akciju sabiedrÄ«bas „Ceļu satiksmes drošÄ«bas direkcija”) Ä«pašumÄ esošajÄ BiÄ·ernieku kompleksajÄ sporta bÄzÄ“, kurai ar Ministru kabineta 2010.gada 30.decembra rÄ«kojumu Nr.790 piešÄ·irts nacionÄlÄs sporta bÄzes statuss. Lai nodrošinÄtu minÄ“tÄs trases FIA homolgÄciju (sertifikÄtu) par atbilstÄ«bu ÄŒempionÄta posma organizÄ“šanai izvirzÄ«tajÄm FIA prasÄ«bÄm, 2015.–2017.gadÄ tika veikta trases rekonstrukcija.
SaskaÅ†Ä ar Satiksmes ministrijas 2018.gada 23.februÄra vÄ“stulÄ“
Nr.03-04/581 sniegto informÄciju Valsts akciju sabiedrÄ«ba „Ceļu satiksmes drošÄ«bas direkcija” no 2015. lÄ«dz 2017.gadam rallijkrosa trases izbÅ«vei un uzturÄ“šanai BiÄ·ernieku kompleksajÄ sporta bÄzÄ“ investÄ“jusi 2 435 948 euro, savukÄrt 2018.gadÄ plÄnotas investÄ«cijas 239 000 euro apmÄ“rÄ.
... norÄdÄ«ts, ka starptautisku sporta pasÄkumu rÄ«košana ir eksportspÄ“jÄ«gs tÅ«risma produkts un bÅ«tisks instruments sezonalitÄtes negatÄ«vÄs ietekmes mazinÄšanai. Valsts akciju sabiedrÄ«ba „Ceļu satiksmes drošÄ«bas direkcija” 2017.gada 24.maija vÄ“stulÄ“ Nr.11.11-7/1282, informÄ“jot par veiktajÄm investÄ«cijÄm BiÄ·ernieku kompleksÄs sporta bÄzes attÄ«stÄ«bÄ, ...apliecina, ka no savas puses garantÄ“, ka tiks nodrošinÄta BiÄ·ernieku kompleksÄs sporta bÄzes infrastruktÅ«ras un rallijkrosa trases uzturÄ“šana, attÄ«stÄ«ba un pilnveidošana.
ArÄ« Satiksmes ministrija 2018.gada 23.februÄra vÄ“stulÄ“ Nr.03-04/581, ņemot vÄ“rÄ veiktos ieguldÄ«jumus BiÄ·ernieku kompleksajÄ sporta bÄzÄ“, lai atbilstoši FIA prasÄ«bÄm izbÅ«vÄ“tu rallijkrosa trasi, lÅ«dz atbalstÄ«t jautÄjumu par Latvijas dalÄ«bu ÄŒempionÄtÄ un licences izdevumu segšanu. ... VÄ“rtÄ“jot pasÄkumu tiešo ieņēmumu un izdevumu salÄ«dzinÄjumu (pasÄkumu rentabilitÄti), pirmspasÄkuma pÄ“tÄ«jumÄ tiek secinÄts, ka pasÄkumi bez valsts atbalsta nespÄ“tu segt IMG noteikto ÄŒempionÄta posma organizÄ“šanas licences maksÄjumus (plÄnotÄ pasÄkumu peļņa ir 7000 euro 2019. gadÄ, 6000 euro 2020.gadÄ un 5000 euro 2021. un 2022. gadÄ). .. IevÄ“rojot minÄ“to, kÄ arÄ«, ņemot vÄ“rÄ faktu, ka valsts budžeta lÄ«dzekļi ÄŒempionÄta organizÄ“šanas licencei ir tikuši piešÄ·irti arÄ« iepriekš, papildus pamatojums par ÄŒempionÄta organizÄ“šanas lietderÄ«bu un ieguvumiem šajÄ informatÄ«vajÄ ziņojumÄ netiks sniegts.”
KÄrtÄ“jo reizi tiek apliecinÄts, ka valdÄ«ba nedomÄ par savas valsts iedzÄ«votÄjiem, bet gan, lai citiem te bÅ«tu labÄk.
VisÄs Eiropas valstÄ«s no to budžetu lÄ«dzekļiem sportošana tiek atbalstÄ«ta, lai uzlabotu dzÄ«ves kvalitÄti, taÄu LatvijÄ, šajÄ gadÄ«jumÄ, lai pasliktinÄtu.
Ir Eiropas valstis, kurÄs tieši šis biznesa veids tiek tieši ierobežots tÄpÄ“c, ka šis biznesa veids rada specifisku troksni. Tad kÄpÄ“c mÅ«su valstÄ« to neņem vÄ“rÄ?
Saprotams, ka šÄ«s trases ikdienÄ var izmantot tikai un vienÄ«gi braukšanai ar auto-moto tehniku, kura darbojas ar elektrÄ«bu.
Laikam vienÄ«gais veids, kÄ to panÄkt - pie BiÄ·ernieku trasÄ“m un Kandavas trases piespiedu kÄrtÄ bÅ«tu jÄnometina dzÄ«vot Satiksmes ministrijas, Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionÄlÄs attÄ«stÄ«bas ministrijas, IzglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministrijas (šÄ«m trasÄ“m blakus dzÄ«vo skolÄ“ni) un LabklÄjÄ«bas ministrijas (bÄ“rnu tiesÄ«bu aizsardzÄ«ba), VeselÄ«bas ministrijas ministru dzimtas (vecvecÄki, vecÄki, sievietes, kuras gaida bÄ“rnus, kÄ arÄ« auklÄ“ zÄ«daiņus, utt.). VarbÅ«t ieklausÄ«sies savÄ“jos.
Pamatojoties uz visu iepriekš minÄ“to, lÅ«dzu iesnieguma adresÄtus nodrošinÄt, ka Eiropas Parlamenta un Padomes DirektÄ«vÄ 2002/49/EK (2002. gada 25. jÅ«nijs) par vides trokšÅ†a novÄ“rtÄ“šanu un pÄrvaldÄ«bu rakstÄ«tais
”šo direktÄ«vu piemÄ“ro attiecÄ«bÄ uz to troksni vidÄ“, kas iedarbojas uz cilvÄ“kiem, jo Ä«paši apbÅ«vÄ“tos rajonos, publiskos parkos vai citos klusos rajonos aglomerÄcijÄ, klusos rajonos, kas atrodas laukos, blakus skolÄm, slimnÄ«cÄm un citÄm no trokšÅ†a aizsargÄjamÄm Ä“kÄm un zonÄm”
ne tikai tiek ierakstÄ«ts spÄ“kÄ esošajos trokšÅ†a noteikumos, bet arÄ« ievÄ“rots un personas, kuru dēļ šÄ«s DirektÄ«vas prasÄ«bas nav ievÄ“rotas, tiktu sodÄ«tas.
Ceru, ka visi adresÄti ņems vÄ“rÄ TiesÄ«bsarga 2016.gada12.oktobra atzinumÄ minÄ“to un Satversmes tiesas 2017.gada 19.decembra spriedumÄ minÄ“to par auto-moto trašu troksni un šajÄs trasÄ“s veikto uzņēmÄ“jdarbÄ«bu.
Latvijas Republikas SatversmÄ“ rakstÄ«ts: ”Latvija kÄ demokrÄtiska, tiesiska, sociÄli atbildÄ«ga un nacionÄla valsts balstÄs uz cilvÄ“ka cieņu un brÄ«vÄ«bu, atzÄ«st un aizsargÄ cilvÄ“ka pamattiesÄ«bas.”
* Iesniegums nosÅ«tÄ«ts Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionÄlÄs attÄ«stÄ«bas, VeselÄ«bas, Ekonomikas, IzglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes, Tieslietu ministrijÄm, Valsts kontrolei, Ä¢enerÄlprokuratÅ«rai, Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojam, TiesÄ«bsargam.