Iesaki rakstu:

Visa gada garumā vairāk vai mazāk aktÄ«vi ir gruzdÄ“jusi tÄ“ma par obligātā militārā dienesta (OMD) atjaunošanu. VarÄ“tu pat apgalvot, ka tas aizsākās ar kāda bÄ“dÄ«gi slavena komiksista (jā, tas ir vārds) intervijām drukātajā presÄ“. Taču simboliski lÄ«dz ar jaunā mācÄ«bu gada sākšanos nozares izpratnÄ“ esam nonākuši pie tās noslÄ“guma: mums OMD aizvietos aizsardzÄ«bas mācÄ«ba vidusskolā!

AbstrahÄ“joties no visādi citādii tÄ«kamās domas par divpadsmitklasniecÄ“m šaušanas stāvoklÄ« guļus, mÄ“Ä£ināsim analizÄ“t sniegtos pretargumentus OMD atjaunošanai, kā arÄ«, vadoties no pieejamās informācijas, pÄ“tÄ«sim piedāvāto (un kā patriotisks pilsonis nešaubos ka daudzkārt pārāko) alternatÄ«vu. Patiesi, varbÅ«t beidzot klāt ir Latvijas Nokia!

Mērķis identificēts

Lai nerastos pārpratumi, sāksim gan OMD, gan brīvprātīgā dienesta, gan (kā apgalvo Aizsardzības ministrija) jaunā alternatīvā risinājuma mērķiem.

StratÄ“Ä£iskās plānošanas kontekstā primārais mÄ“rÄ·is ir ļaut valstij, kuras izmÄ“rs neļauj uzturÄ“t gana lielu pastāvÄ«gu armiju (standing army), lai nodrošinātu teritoriālo aizsardzÄ«bu, iegÅ«t apmācÄ«tu iedzÄ«votāju kopu, kas vajadzÄ«bas gadÄ«jumā ar neilgu sagatavošanos ir spÄ“jÄ«gi stāties ierindā, lai atvairÄ«to potenciālo agresoru.

Citiem vārdiem sakot, tiek sagatavoti rezerves karavīri.

Kāds vaicās – bet mums taču ir Profesionālais militārais dienests, kāpÄ“c mums vajadzÄ«gi neprofesionāli rezerves karavÄ«ri? Šeit iemesli ir divi.

Pirmkārt – profesionālie rezerves karavÄ«ri ir pierādÄ«juši, ka uz tiem principā paļauties nevar, par ko liecina kritiski zemā atsaucÄ«ba ierasties uz apmācÄ«bām (zem 20%).

Otrkārt – lÄ«dz ar pirmo kontaktu ar ienaidnieka spÄ“kiem Profesionālā dienesta (PD) vienÄ«bas, lai cik lielisks bÅ«tu to lÄ«menis, cietÄ«s zaudÄ“jumus (ievainotos un kritušos). Cik zināms šim autoram, cīņās pilsÄ“tvidÄ“ zaudÄ“jumi tiek pieņemti ~60% apmÄ“rā. PÄ“c pirmajām sadursmÄ“m mÅ«su spÄ“cÄ«gais, taču mazskaitlÄ«gais profesionālais karaspÄ“ks vai nu fundamentāli zaudÄ“ kaujasspÄ“jas, vai ir jāpapildina. Adekvāti plānotā aizsardzÄ«bas sistÄ“mā – jāpapildina ar rezerves karavÄ«riem.

Tā arÄ« ir kritiskā loma, kādēļ šÄ« tÄ“ma ir jācilā – ja plānojam pretoties ilgāk par pirmo sadursmi, tad tā ir kritiska nepieciešamÄ«ba.

Viss pārÄ“jais – patriotiskā audzināšana, sabiedrÄ«bas saliedÄ“šana, vÄ«rišÄ·Ä«bas skola – reālas aizsardzÄ«bas kontekstā ir principā nebÅ«tiski un tiek izmantots kā dÅ«mu aizsegs, lai jauktu diskusijas par šo tÄ“mu.

Neobligāti iebildumi

Vispirms iemetÄ«sim aci AizsardzÄ«bas ministrijas paustajos kategoriskajos iebildumos pret OMD atjaunošanu jebkādā veidolā (pārsvarā no idejas aizstāvju puses ar to nedomājot OMD, kāds tas bija lÄ«dz 2006. gadam, kā arÄ« nekādā gadÄ«jumā ne universālo karaklausÄ«bu).

1) Tas ražo lielgabalu gaļu

Skaļš apgalvojums, par kuru visnotaļ Ä«gni paspÄ“juši izteikties mÅ«su ziemeļu kaimiņi.

Īsumā apskatÄ«sim mÅ«su igauņu OMD apmācÄ«bu raksturu, salÄ«dzinot to ar mÅ«su profesionālajā dienestā (PD) pastāvošo.

Tātad, visupirmkārt, – gan igauņu obligāto dienestu, gan mÅ«su profesionālo kandidāts var sākt, un lielākoties arÄ« sāk, bez nekādas militārās pieredzes. AttiecÄ«gi no nulles. Tā kā atlase pÄ“c fiziskā stāvokļa notiek abos gadÄ«jumos, varam pieņemt, ka kandidāti ir aptuveni daudzmaz pielÄ«dzināmi, bet, tā kā uzņemamo skaits ir mazāks, mÅ«su profesionālajā dienestā ir labākas iespÄ“jas atlasÄ«t atbilstošÄkos.

MÅ«su profesionālā dienesta kareivja kurss 8 nedēļu garumā ietver divus 304 stundu blokus jeb vidÄ“ji 10,85 stundas dienā, apmācÄ«bai ietverot pamatiemaņas un darbošanos nodaļas un vada sastāvā. To papildina dažādu raksturu speciālistu apmācÄ«bas, informācija par to ilgumu ir nedaudz ierobežota, taču ir zināms, ka vieglā ložmetÄ“jnieka apmācÄ«ba ilgst 6 nedēļas.

PiezÄ«me: lai nav pārpratumu, šeit uzskaitÄ«tais protams nav viss PD kareivja kurss. SalÄ«dzinām pamatu apguvei atvÄ“lÄ“to laiku – kas atbilst OMD mÄ“rÄ·im.

Igauņu OMD pamatapmācÄ«bas bloks ilgst pašas 12 nedēļas, seko speciālistu apmācÄ«ba tieši to pašu 6 nedēļu garumā. To papildina kolektÄ«vās apmācÄ«bas bloks nodaļas, vada, rotas un bataljona sastāvā 17 nedēļu garumā.

Ieliksim to visu tabulā – visiem taču patÄ«k tabulas. Nu, vai vismaz autoram patÄ«k tabulas. BÅ«s tabulas.

	Pamatapmācība	Kolektīvā	Speciālista	Kopā
Igauņu OMD (nedēļas)	12	17	6
Igauņu OMD (stundas)	456	1291,15	455,7	2202,85
Latvijas PMD (nedēļas)	16		6
Latvijas PMD (stundas)	608		455,7	1063,7

Aprēķins veikts ar pieņēmumu, ka igauņu OMD intensitāte ir pielīdzināma mūsu 10,85 stundām dienā, kas liekas visnotaļ ticami.

Ko varam secināt? Protams, ka individuālā varÄ“šana nesākas un nebeidzas ar ieguldÄ«tajām stundām, taču noteikta korelācija šeit nenovÄ“ršami bÅ«s. Igauņiem OMD apmācÄ«ba ietver divreiz vairāk stundu nekā mÅ«su PD kareivja + speciālista (lžm) kurss – ar to vajadzÄ“tu pietikt, lai kompensÄ“tu gan zemākus standartus rekrÅ«šu fiziskajai veselÄ«bai, gan igauņu lÄ“no aizdedzi (hehehehehe), gan motivācijas trÅ«kumu, kas varÄ“tu traucÄ“t daļai iesauktā personālsastāva.

AttiecÄ«gi – nav nekāda pamata uzskatÄ«t, ka OMD apmācÄ«ba visādā veidā mums tuvajā un lÄ«dzÄ«gajā ražo sliktus karavÄ«rus.

Nākas secināt, ka Aizsardzības ministrijas apgalvojums ir kaut kur starp meliem un demagoģiju.

2) TAS IR DÄ€RGI!

Šis arguments izvirzÄ«jies par primāro (lÄ«dz ar “OMD neveica patriotismu”, ko militārās plānošanas kontekstā nav ne vismazākās jÄ“gas izskatÄ«t), skaidri apelÄ“jot pie taupÄ«gā vÄ“rotāja no malas.

VÄ“loties izvÄ“rtÄ“t šo apgalvojumu izmantosim detalizÄ“ti sniegtos AizsardzÄ«bas ministrijas skaitļus:

InfrastruktÅ«ra	EkipÄ“jums	Ieroči	UzturÄ“šana	ApmācÄ«ba	Personāls	Kopā
38,1	7,72	9,87	4,46	39,73	4,24	104,12

a) Infrastruktūra

Skaitlis pats par sevi nekā nepamatots, bet ko padarÄ«t. Pieņemsim, ka tādas tiešÄm ir izmaksas. Primārais, ko te pieminÄ“t, ir jau lepni pieteiktie infrastruktÅ«ras projekti – boksi vÄ“l nepiegādātajām izlÅ«kmašÄ«nām (27 miljoni), jauns Zemessardzes bataljona štābs Bauskā (10 miljoni) un jauna, spÄ«dÄ«ga sporta zāle Ä€dažos (15 miljoni).

Var dažādi raudzÄ«ties uz prioritātÄ“m, taču kā minimums grÅ«ti pamatot pÄ“dÄ“jos divus – kas jau izmaksā aptuveni 2/3 no šÄ« (nekā nepamatotā) aprÄ“Ä·ina OMD infrastruktÅ«rai.

Sports – tas ir labi, taču pagrÅ«ti to uzskatÄ«t par prioritāti, jo Ä«paši, tā kā 3,5 gadus kopš Krimas aneksijas vÄ“l aizvien neesam atrisinājuši rezerves karavÄ«ru jautājumu.

Savukārt saistÄ«bā ar jauna Zemessardzes bataljona izveidi – tas tātad nozÄ«mÄ“, ka visi tuvÄ“jie bataljoni ir sasnieguši bataljona izmÄ“ru reālā personālsastāva ziņā (~500 kadru)? Jo, ja tā nav, tad šÄds gājiens nav loÄ£iski pamatojams.

VÄ“l, protams, vÄ“rts pieminÄ“t iepriekšÄ“jā NBS komandiera R. Graubes teikto vien 2011. gadā: “Lai iesauktu tikai tÅ«kstoti jauniešu, bÅ«tu nepieciešamas septiņas kazarmas, kas izmaksātu aptuveni 10 miljonus latu.”

Izmaksas 6 gadu laikā pieauga 2,5 reizes, ja?

b) Ekipējums

Šeit vispirms jāsāk ar pretjautājumu – vai tiek pieņemts, ka viss ekipÄ“jums ir metams ārā pÄ“c viena apmācÄ«bu cikla? Jo, ja tā nav (un, ja tā ir, tad NBS iepirkumu speciālistiem neviltoti pienākas Suvorova ordeņi), tad šim ciparam nav pamata. Tāpat tiek pieņemts, ka noliktavas ir tukšas, un viss jāpÄ“rk no jauna. VÄ“l jo vairāk – grÅ«ti saskatÄ«t, kas individuālajā ekipÄ“jumā veido 7720 eiro uz vienu apmācāmo.

Pat aptuveni uzmetot (zābaki ~100, uzkabe 300, formas LATPAT stāv strÄ“Ä·iem (atsakos rÄ“Ä·ināt izmaksas), cimdi 20, Ä·ivere 200, sÄ«klietām atmetam kaut 400) sanāk iekļauties 2000 eiro. Protams, tam jau nav nozÄ«mes – skaitlis izÄ·eksÄ“ts biedÄ“šanai jeb arÄ« paņemts pÄ“c SUV individuālā ekipÄ“juma tāmes.

c) Ieroči

Stāsts lÄ«dzÄ«gs kā ar ekipÄ“jumu – atkal tiek pieņemts, ka noliktavas tukšas un viens iesaukums CG84 nošauda lÄ«dz sprauslai un ar G36 dzen naglas.

Jebkurā gadÄ«jumā 9987 eiro uz vienu apmācāmo ir vismaz apšaubāms skaitlis, vÄ“rts vien pieminÄ“t, ka, Vācijas bruņotajiem spÄ“kiem atsakoties no G36 triecienšautenes, tās bÅ«tu jāspÄ“j iepirkt par stipri zemākām cenām nekā lÄ«dz šim. Kas attiecas uz atbalsta ieročiem, tos nevajag katram apmācāmajam, turklāt CG84 granātšÄvÄ“ji lÄ«dz ar norvÄ“Ä£u semiradioaktÄ«vajiem papildinājumiem ir prāvā skaitā – un bÅ«tu nekorekti apgalvot, ka tie arÄ« ir jāiepÄ“rk.

d) UzturÄ“šana

Pag, kā tas sanāk? IepriekšminÄ“tās izmaksas ir lÄ«dz mantu nolietošanai lÄ«dz ārā metamam stāvoklim, jeb tomÄ“r tÄ“rÄ“sim arÄ« 4460 eiro uz vienu apmācāmo to uzturÄ“šanai? VarbÅ«t tiek pieņemts, ka katrā iesaukumā tiek izdemolÄ“tas kazarmas un uz griestiem sazÄ«mÄ“ti krāni?

Kaut kas nelīmējas kopā.

e) Apmācība

Tā, un mēs uzskatām, ka, teiksim, gada apmācības (kas ir par 50% ilgāk nekā igauņiem) izmaksā 39 730 eiro uz vienu cilvēku?

Ä’dināšanai par maksimālajām izmaksām varam pieņemt ZS uzturdevas kompensāciju – 9 eiro dienā. Tātad tie bÅ«tu ap 3300 eiro. Tad pārÄ“jais ir 36 tÅ«kstoši munÄ«cijai un medicÄ«nai? No kurienes cipars?

f) Personāla nodrošinājums

Šeit beidzot nav jārÄ“Ä·ina uz cilvÄ“ku, bet absolÅ«tos skaitļos. Taču atkal vecā dziesma – mÄ“s pieņemam, ka NBS nav personāla, kas varÄ“tu iesaukumu apmācÄ«t?

NeizbÄ“gami jāpaceļ jautājums par NBS personālsastāva skaitu un sadalÄ«jumu – svaigākie cipari galvo, ka PD dienestu pilda 6500 personu. TikmÄ“r aptuveni pirms gada pirmoreiz uzzinājām reālo skaitu Sauszemes spÄ“ku brigādÄ“ – 1272. AbstrahÄ“joties no jautājuma (ko, b…, dara vismaz puse, atskaitot SUV, jÅ«ras spÄ“kus, gaisa spÄ“kus un štāba bataljonu), ir pilnÄ«gi skaidrs, ka ir iespÄ“jams atrast personālu iesaukuma apmācÄ«bai esošajās struktÅ«rās.

Jau iepriekšminÄ“tajā intervijā R. Graube mums pat sniedz apmācÄ«bai nepieciešamo ciparu - 7 kapteiņi, 35 leitnanti un aptuveni 140 instruktori. Tos nav iespÄ“jams atrast 3000-4000 neizprotami nodarbināto rindās? NesmÄ«diniet.

Un visam pa virsu – aizsardzÄ«bas budžets aug par simts miljoniem gadā, tik strauji, ka AizsardzÄ«bas ministrija vieglu roku atsakās no 25 miljoniem, kurus laikam tad nemaz nevajadzÄ“ja. Tā ka pietiks bezkaunÄ«gi melot, tÄ“lojot nabadziņus.

3) OBLIGĀTĀ DIENESTA LOHI NESPĒJ APGŪT JAUNĀS TEHNOLOĢIJAS

Arguments pazÄ«stams arÄ« kā “ATP…IETIES AR LOÄ¢IKU, MUMS IR VIEDÄ€ AIZSARDZĪBA” – daļēji to atspÄ“ko jau veiktais salÄ«dzinājums stundu izteiksmÄ“. Galu galā – ja ar aptuveni lÄ«dzÄ«gu sākumpunktu (jaunietis bez militāras pieredzes, ir atmesti tizlākie) tiek ieguldÄ«ts tāds pats, ja ne lielāks stundu skaits, kāds ir pamats uzskatÄ«t, ka obligātā dienesta karavÄ«rs nespÄ“j apgÅ«t tās pašas ieroču sistÄ“mas?

ŠinÄ« pašÄ sakarÄ«bā ir vÄ“l tāds nedaudz bÅ«tisks jautājums – kas tad ir tās ieroču sistÄ“mas, kuras bÅ«tu vai nebÅ«tu spÄ“jÄ«gs apgÅ«t šis karakalps?

Triecienšautene G36: aparāts, kura pamatprincipus var apgÅ«t dienas laikā. PārÄ“jais ir treniņš – taču “ieslÄ“dz aimpoint, noregulÄ“ košumu, izšauj-izjauc-iztÄ«ri-saeļļo-saliec-atkārto” var apgÅ«t gandrÄ«z jebkurš, kā liecina ar vācu dāvinātiem G36 veiksmÄ«gi apbruņotie kurdu partizāni Tuvajos Austrumos.

Triecienšautene Ak4 - ja rezervi apmācām ar mÄ“rÄ·i integrÄ“t PD vienÄ«bās, ar Ak4 pietiek iepazÄ«stināt garāmejot, sarežģītāks par G36 tāpat nav.

CG84 M2 – granātšÄvÄ“js, kas bÅ«tÄ«bā ir caurule ar optisko tÄ“mekli un gaili. Zemessargi spÄ“j apgÅ«t stipri Ä«sākā laikā – tātad, pieņemot, ka mÅ«su jauniesauktie spÄ“j paši sašÅ†orÄ“t zābakus un ierasties uz rÄ«ta izvadi, 6 nedēļās vajadzÄ“tu iebraukt, pa kuru galu nāk ārā liesma un cik reizes jābļauj “tÄ«rs!”.

FN Minimi vieglais ložmetÄ“js – nav nekas diži sarežģītāks par G36, cik nu iebraukt “nemet lentas smiltÄ«s, b…”. Jau atkal – laika apgÅ«t pietiek atliektiem galiem.

Stingeri (kas it kā tÅ«liņ bÅ«s) - ja tos pašmācÄ«bas ceļā izdevās apgÅ«t mudžahedu kaujiniekiem, atļaušos uzskatÄ«t, ka mÅ«su jaunieši nav tupāki par kalniešiem-analfabÄ“tiem.

Tiešs un konkrÄ“ts jautājums – ko tieši no NBS izplatÄ«tākajiem kājnieku ieročiem nevar apgÅ«t jaunietis bez garÄ«gās attÄ«stÄ«bas traucÄ“jumiem pusgada vai gada garumā? Neviens nerosina obligātā dienesta karakalpus mÄ“Ä£ināt izmācÄ«t par tālā rādiusa izlÅ«kiem, artilÄ“rijas novÄ“rotājiem vai SUV supermeniem – tādu praksi nepiekopj neviens no mÅ«su kaimiņiem, loÄ£isku apsvÄ“rumu dēļ kritiskās un sarežģītās lomās tur ir profi.

ŠinÄ« sakarÄ«bā paliek iespaids, ka lÄ«dzÄ«gi kā ar ekipÄ“juma un ieroču izmaksām šeit tieši tas apzināti tiek izmantots par standartu lai turpinātu dzÄ«t demagoÄ£iju – realitātÄ“ mÅ«su jaunieši nav debili, nav sliktāki par igauņiem, un vidusmÄ“ra NBS kājniekam ar augstajām tehnoloÄ£ijām sakars ir minimāls.

Neviļus nonākam pie pavisam Ä«patniem secinājumiem par sniegtajiem argumentiem pret OMD atjaunošanu – gandrÄ«z vai paliek iespaids, ka ideja tiek norakta kādu citu iemeslu dēļ, jo sniegtais pamatojums kritiku lÄ«dz galam neiztur nevienā punktā – apmācÄ«bu laiks kaimiņu OMD ir ilgāks nekā pašu PD kareivja kurss, naudas ir gana, un uzrÄ“Ä·ins ir vismaz šaubÄ«gs, kā arÄ« nekā tehnoloÄ£iski neapgÅ«stama kājnieka ekipÄ“jumā nav. Tad kas notiek?

Soli uz priekšu no skolas

Lai arÄ« tiek pausta virkne ar iebildumiem pret OMD, AizsardzÄ«bas ministrija tomÄ“r ir spiesta atzÄ«t – rezerves karavÄ«ru trÅ«kst. VarbÅ«t pat šis secinājums tika izdarÄ«ts bez mājiena ar mietu no sabiedrotajiem!

Ko darÄ«t? KamÄ“r visi reÄ£ionā steigpilni atjauno OMD, mÄ“s esam patapinājuši jaunu divriteni. Ok, riteņi ir kantaini, un tas šobrÄ«d ir drusku aizdedzies – BET TOTIES SAVS! (Fonā kāds dzÄ“rāja balsÄ« auro pÅ«tvÄ“jiņus.)

Tātad, kā tikko tapis zināms, mūsu risinājums rezerves karavīru deficītam ir aizsardzības mācība vidusskolās, ar ievadu pamatskolā.

Daļai no jums, dārgie lasÄ«tāji, varÄ“tu šÄ·ist – hei, bet tas taču ir solis pareizajā virzienā! Audzināsim patriotisku jaunatni, kas bÅ«s gatava cÄ«nÄ«ties par valsti! JÅ«s es aicinu atgriezties pie sadaļas par MÄ“rÄ·i – patriotiskā audzināšana un morālā gatavÄ«ba cÄ«nÄ«ties šajā jautājumā ir kā minimums sekundāra. Labi ja ir – bet lodes neaiztur.

Īsumā ieskicÄ“sim, kas tieši ir problemātisks šajā idejā. Un ar “problemātisks” es domāju “MĪĻAIS DIEVS, VAI JŪS VISI ESAT VÄ€JPRÄ€TĪGI”.

Kā tapis skaidrs, pÄ“c nemilitāra ievadpriekšmeta pamatskolā, ko tātad neskaitām pie militārās apmācÄ«bas, vidusskolniekiem paredzÄ“ts piedāvāt Valsts aizsardzÄ«bas mācÄ«bu. ApmācÄ«bu plānots strukturÄ“t kā vienu veselu dienu mÄ“nesÄ« – kā mums vÄ“sta VispārÄ“jās izglÄ«tÄ«bas likuma 44. panta 2. punkts, tās nedrÄ«kst bÅ«t vairāk par 8 mācÄ«bu stundām.

Protams, vasarā mācÄ«bas nenotiek, un mācÄ«bu stunda ir 40 minÅ«tes, tātad praksÄ“ varam runāt par 5 astronomiskajām stundām un 20 minÅ«tÄ“m mÄ“nesÄ« 9 mÄ“nešus gadā, jebšu 48 stundām gadā. AttiecÄ«gi vidusskolas laikā, naivi pieņemot, ka netiek izlaista neviena nodarbÄ«ba, vidusskolnieks saņem 144 stundas kritiski neintensÄ«vas apmācÄ«bas – domāju, visi atceras, cik ļoti galvā turÄ“jās retu un mazskaitlÄ«gu stundu viela.

Šo apmācÄ«bu plānots papildināt ar nometni 10. klasÄ“ un noslÄ“gt ar vÄ“l vienu 12. klasÄ“ – kuru veiksmÄ«gi izejot, jaunietis tiek ieskaitÄ«ts rezerves karavÄ«ru kārtā. TÄ“vs smaida Å«sās, māte notrauc prieka asaru, mazā māšele sveic ar gladiolām pašas augumā – visiem prieks.

Tikai ir viena maza nianse – optimistiski pieņemot, ka nometnes bÅ«s 9 dienu garumā un tajās apmācÄ«bas bÅ«s 10 stundas dienā (kas teorÄ“tiski nav atļauts), šÄ« rezerves karavÄ«ra apmācÄ«ba ir 324 stundas.

SalÄ«dzinājumam varam iemest aci virspusÄ“ji stipri lÄ«dzÄ«gajā britu kadetu programmā – militārās apmācÄ«bas programma sākas jau 12 gadu vecumā un ilgst 5 gadu garumā. NodarbÄ«bas notiek 2 stundu garumā divreiz nedēļā vidÄ“ji 42 nedēļas gadā (pārÄ“jais ir brÄ«vlaiki) – un katru gadu noslÄ“dz nometne 8 dienu garumā. AttiecÄ«gi gadā kadets saņem 248 stundas apmācÄ«bu, un tas notiek piecu gadu garumā, summāri 1240 stundas. Citiem vārdiem sakot:

8. klase      9. klase            10. klase          11. klase          12. klase          Kopā:

LR AizsardzÄ«bas mācÄ«ba   -           -           138      48        138      324

Britu kadeti           248      248      248      248      248      1240

Tikai maza nianse – pÄ“c veiksmÄ«gas kursa nobeigšanas kadets netiek ieskaitÄ«ts rezerves karavÄ«ra kārtā.

VÄ“rts pieminÄ“t arÄ«, ka, ja vÄ“lamies priekpilni pieņemt – to pašu igauņu OMD iesaukumā ņems tādus, ko mÅ«su PD noraidÄ«s, – nav nekādu indikāciju, ka šajā vidusskolas apmācÄ«bā vispār kādu ir plānots neuzņemt.

Tātad sanāk – igauņi ar 1700 apmācÄ«bu stundām savā OMD rada liegabalu gaļu, briti pÄ“c 1240 stundām skolniekus neuzskata par iekļaujamiem rezerves karavÄ«ru statusā, taču mÅ«su jaunais divritenis (kas vismaz ir beidzis liesmot) paredz skolniekus ar daudzkārt mazāku apmācÄ«bu ilgumu un intensitāti skaitÄ«t par rezerves karavÄ«riem.

Protams, plusi ir saredzami pat ar profāna aci – pÄ“kšÅ†i pildās rezerves karavÄ«ru apcirkņi, kā to priecÄ«gi paspÄ“jis paziņot AizsardzÄ«bas ministrijas parlamentārais sekretārs, sabiedrÄ«ba ir priecÄ«ga par patriotisko audzināšanu, nav jāpieņem nekādi potenciāli nepopulāri lÄ“mumi - un lÄ«dzekļus var priecÄ«gi izmÄ“tāt virknei neizprotamu projektu, aiz kuriem totāli nestāv bÅ«vnieku lobijs, nu točna nestāv, es tev atvečaju, b…, nav viņš tur, nÄ“, tiešÄm nÄ“, ja.

VarbÅ«t pat izdosies apčakarÄ“t sabiedrotos – galu galā tikko arÄ« mÅ«su brigāžu skaits pieauga no 4 uz jau 5! Piecgades plāns ir izpildÄ«ts, visi saņem sociālistiskā darba varoņa medaļas, un LeonÄ«ds Iļjičs Kalniņš gandrÄ«z izrunā pilnu teikumu, mÅ«s apsveicot.

Abiturients Gaļas koledžā

Tikai kas notiek, ja nonākam līdz reālai karadarbībai?

Cik no jums 12. klasē spēja atcerēties, teiksim, 10. klases fizikas stundās mācīto? Cik daudzi to spētu, ja apkārt sprāgst lādiņi, spindz lodes un tev rokās ir paralēlklasnieces Ievas norautā roka, kamēr viņa pretīgi gārdzot noasiņo pāris metrus tālāk?

IeskaitÄ«šana rezerves karavÄ«ra kārtā paredz jauniešus ar šÄ«m skolas solā knapi apgÅ«tajām zināšanām izmantot, lai papildinātu sadursmÄ“s cietušÄs profesionālā dienesta vienÄ«bas, kā arÄ« nodrošinātu citas aizsardzÄ«bai nepieciešamās vajadzÄ«bas. Jo ilgāks karš, jo mazāk ierindā bÅ«s esošÄ PD sastāva, jo lielāka nozÄ«me bÅ«s rezerves karavÄ«ru spÄ“jām vai to trÅ«kumam.

Protams, frontÄ“ mācās ātri – no citu kļūdām, ne savÄ“jām. Tikai vai mÅ«su ir tik daudz, ka varam atļauties šÄdu greznÄ«bu? Šeit vÄ“rts pieminÄ“t, ka par 1941. gada izmisuma pilnā konveijera Sarkanarmijā pamatapmācÄ«ba ilga 3 mÄ“nešus – ko varam lÄ“st uz 1000 stundām (protams, ar izņēmumiem kad vienÄ«bas jau pÄ“c pāris nedēļām tika mestas ugunÄ«).

NekautrÄ“šos vārda – ir noziedzÄ«gi pÄ“c šÄda rakstura apmācÄ«bas skolniekus skaitÄ«t par rezerves karavÄ«riem. Tad kādēļ mÄ“s esam nonākuši lÄ«dz šÄdam kliedzošam absurdam?

Noslēgumā

Kāpēc mēs esam tur, kur mēs esam?

Jautājums, uz kuru cenšos rast atbildes, malkojot ikvakara glāzi antifrÄ«za.

Ir skaidri redzams, ka pretenzijas pret OMD atjaunošanu jebkādā veidolā ir demagoÄ£iskas un vÄ“rstas uz absolÅ«tu idejas diskreditāciju, vienlaikus esot iekšÄ“ji pretrunÄ«gas, neloÄ£iskas un vienkārši nepamatotas.

VÄ“l lielākās pretrunās nonākam, iztirzājot piedāvāto alternatÄ«vu, kas tā vietā paredz rezerves karavÄ«rus štancÄ“t no gandrÄ«z neapmācÄ«tiem skolniekiem.

Kā lai to visu savelk kopā?

Ir iespÄ“jams, ka ir paredzÄ“ts pretoties lÄ«dz pirmajam kontaktam ar pretinieku, kurā tiek izsistas no ierindas PD vienÄ«bas un faktiski iznÄ«cināta Zemessardze – tādēļ rezerves karavÄ«ri nav aktuāli, nav tos vispār plānots izmantot. BÅ«sim izrādÄ«juši simbolisku pretošanos, pāris tÅ«kstoši neveiksminieku zem zemes – un valdÄ«ba trimdā varÄ“s liet krokodila asaras un lÅ«gt, lai labie onkuļi atmet kādu kapeiku drosmÄ«gajiem baltiešiem.

ŠÄds scenārijs, protams, ir tÄ«ra un neatšÄ·aidÄ«ta nodevÄ«ba pret tiem, kam kritÄ«s loze izliet šÄ«s simboliskās asinis no sava nesimboliskā torsa.

Tikpat labi ir iespÄ“jams, ka karot gluži vienkārši netiek plānots. AttiecÄ«gi – kādēļ noņemties ar potenciāli nepopulāru OMD (kas var maksāt balsis - un noteikti maksās naudu) – daudz Ä“rtāk ir ar aizsardzÄ«bas budžetu piebarot bÅ«vniekus, pašvaldÄ«bas un pie tam vÄ“l iegÅ«t patriotisma punktus, uzturot četrus NBS orÄ·estrus.

Šajā gadÄ«jumā bÅ«tiskākais ir jautājums, kāda velna pÄ“c vispār tiek uzturÄ“ti NBS, nerunājot par augošo aizsardzÄ«bas nozares finansÄ“jumu.

Nevar izslÄ“gt arÄ« variantu, kam par labu runā ierÄ“dniecÄ«bas bÅ«tÄ«ba – ja reiz OMD tika likvidÄ“ts, kāds ir pamatojis un parakstÄ«jis, kādēļ to nevajag. Šis kāds padsmit gadu laikā nu ir nokļuvis AizsardzÄ«bas ministrijas spicÄ“ un atsakās riskÄ“t ar savu reputāciju (un ikgadÄ“jo novÄ“rtÄ“jumu), atzÄ«stot kļūdas.

Variants ticamāks, nekā gribÄ“tos – un tik absurds, ka tiešÄm negribas to iztirzāt.

Un visubeidzot - notiek apzināta valsts aizsardzības spēju sabotāža.

Šeit jāuzdod vienkāršs jautājums – ja jÅ«s, cienÄ«jamie lasÄ«tāji, rÄ«kotos ar mÄ“rÄ·i mazināt NBS kaujasspÄ“jas, maksimāli nomelnot personas kas pauž oponÄ“jošu viedokli un gÅ«t iespÄ“jami mazāku atdevi pret ieguldÄ«to finansÄ“jumu – ko jÅ«s darÄ«tu citādāk?

Vai, iespÄ“jams, tas ir visu šo iemeslu sajaukums? Vai divi no tiem? Vai tam ir nozÄ«me?

Pag, bet tikko sapratu, ka uzdodu nepareizos jautājums: acÄ«mredzot, lai LāčplÄ“ša dienā noliktu svecÄ«ti skolnieku masu kapos.

Bonusa perspektīva

VÄ“rts uzdot jautājumu – vai pÄ“dÄ“jo simts gadu vÄ“sturÄ“ vispār ir pieredzÄ“ts tik neapmācÄ«tus latviešu puišus sÅ«tÄ«t kaujā? PalÅ«kosimies vÄ“stures prizmā:

Periods      Kontaktstundas

DaugavgrÄ«vas zemessargi  1914. gada 14. novembris – 1915. gada 20. marts      1300

1. DaugavgrÄ«vas strÄ“lnieku bataljons        1915. gada 18. augusts – 23. oktobris 700

Latvijas armija (1939)      15 mÄ“neši (no tiem 3 mÄ“nešu jaunkareivja kurss)       4800

LeÄ£ions (1000 jauniesauktie 1943. gada martā)    0          0

15. divÄ«zijas 33. pulks       5 mÄ“neši          1620

Sarkanā armija (1941)      3 mÄ“neši (uz papÄ«ra gan)         1000

AizsardzÄ«bas mācÄ«ba vidusskolās (2018-)           

324

Nākas secināt, ka grÅ«ti atrast vājāk apmācÄ«tu un kaujā mestu personālsastāvu pat konkrÄ“tajai armijai kritiskos brīžos (1915. gads cara armijai, 1941. gads Sarkanarmijai), ja, protams, nevÄ“lamies izskatÄ«t galÄ“jā izmisuma Folksšturma vai Irānas bÄ“rnu-atmÄ«nÄ“tāju piemÄ“ru. Mierlaika apmācÄ«bai šÄdu piemÄ“ru atrast neizdevās vispār.

AttiecÄ«gi mÅ«su vidusskolnieki vistuvāk pielÄ«dzināmi vien nelaimÄ«gajiem 1000 leÄ£iona jauniesauktajiem, kas tiešÄ ceļā no Doma laukuma tika aizsÅ«tÄ«ti uz fronti. Taču lai to skaidro? Kāda ir sakarÄ«ba?

Pag... Pag pag pag. NÄ“... NÄ“! NÄ’!

Pārpublicēts no https://ciekurs.blogspot.com