Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

KādreizÄ“jais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts ļoti asi uztvÄ“ris ziņu, ka Ekonomikas ministrijā ir pazuduši viņa pilnvaru laikā veiktās dienesta pārbaudes rezultāti par pieņemtajiem lÄ“mumiem attiecÄ«bā uz atjaunojamās enerÄ£ijas ražotājiem, lai piešÄ·irtu atļauju vai pagarinātu atļaujā paredzÄ“tos uzsākšanas termiņus Ä«stenot elektroenerÄ£ijas pārdošanu obligātā iepirkuma ietvaros. PublicÄ“jam bijušÄ ministra viedokli par mÄ“Ä£inājumiem saistÄ«t zudÄ«bas tieši ar viņa laiku ministrijas vadÄ«bā:

„Es varu tikai atkārtot, ka, pirmkārt, man nav skaidrs, par ko ir runa, jo ir bijušas vairākas pārbaudes, ir bijusi ārÄ“jā audita ziņojumi, ir bijusi visdažādākā dokumentācija. Ir jāsaprot, par kuru pārbaudi ir runa. ŠobrÄ«d, manuprāt, valda tāds kopÄ“js juceklis.

Visai dokumentācijai ir jābÅ«t lietvedÄ«bā, punkts. Ja ministrijas lietvedÄ«bā nav, tad ministrijā ir jāveic kaut kāda pārbaude. PrasÄ«t no cilvÄ“ka... tas ir absurds – meklÄ“t ārpus ministrijas esošus cilvÄ“kus, kuri kaut kādā veidā bÅ«tu varÄ“juši ietekmÄ“t lietvedÄ«bu.

Ministrs nenodarbojas ar lietvedÄ«bu. Tam ir savas amatpersonas ministrijā. Ir valsts sekretārs, valsts sekretāra vietnieki, departamenta direktori utt., lietvedÄ«bas vadÄ«tāji, kuri atbild par dokumentu kārtošanu. To nedara nedz ministrs, nedz viņa birojs.

Man šÄ·iet absurds pieņēmums, ka ministrs varÄ“tu kaut ko izdarÄ«t ar ministrijas lietvedÄ«bu. Tas vienkārši tā nenotiek. LÄ«dz ar ko es aicinātu ministriju nodarboties ar to, kas tai ir jādara un meklÄ“t šos dokumentus rokā, un noskaidrot, kur tad viņi ir palikuši.

Ir arī ārēji dokumenti. Par obligātās iepirkuma komponentes (OIK) tēmu tika pasūtīts arī advokātu biroja Raidla audits. Cerams, ka tas nav pazudis.

Es neko nekur neesmu aiznesis. Neatceros, ka es bÅ«tu Ä“dis papÄ«ru. Šis ir absurds. Es šos jautājumus ierosināju. Pieņēmums, ka es varÄ“tu bÅ«t kaut ko par šo tÄ“mu nobÄ“dzinājis, ir absurds pamatu pamatā. Es esmu tas, kas šÄ«s pārbaudes rosināja, es OIK jautājumu cÄ“lu priekšÄ sabiedrÄ«bai. Pieņēmums, ka es tagad esmu kaut ko nobÄ“dzinājis, kaut ko stulbāku grÅ«ti izdomāt.

Toreiz es karoju ar valsts sekretāru, es karoju ar nozari, mani no Laimdotas Straujumas valdÄ«bas par to padzina. Un tagad izrādās, ka ministrijā pazuduši dokumenti...”

Kā zināms, Valsts policija pÄ“c Ekonomikas ministrijas iesnieguma saņemšanas nule ir sākusi kriminālprocesu par AS Sadales tÄ«kls un SIA RÄ«gas enerÄ£ija rÄ«cÄ«bu, iespÄ“jams, krāpjoties ar atļaujām elektroenerÄ£ijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Tāpat atklātÄ«bā nonākušas ziņas par iespÄ“jamām apjomÄ«gām citu uzņēmumu mahinācijām saistÄ«bā ar elektrÄ«bas ražošanu koÄ£enerācijas režīmā.

TikmÄ“r ir izrādÄ«jies, ka jau pirms četrarpus gadiem, 2013. gada 21. februārÄ« ar toreizÄ“jā ekonomikas ministra Pavļuta rÄ«kojumu ir tikusi izveidota komisija dienesta pārbaudes veikšanai. Tās izveidošanas galvenais mÄ“rÄ·is bijis – pārliecināties, ka Ekonomikas ministrijas ierÄ“dņi, pieņemot elektroenerÄ£ijas obligātā iepirkuma lÄ“mumus, periodā kopš 2012. gada 28. augusta ievÄ“ro likumÄ«bas un lietderÄ«bas principus,

Saskaņā ar ministra Pavļuta rÄ«kojumu komisijai ir ticis uzdots izvÄ“rtÄ“t pieņemto elektroenerÄ£ijas obligātā iepirkuma lÄ“mumu likumÄ«bu un iesniegt slÄ“dzienu ekonomikas ministram lÄ«dz 2013. gada 1. aprÄ«lim. Komisijas gala slÄ“dziena iesniegšanas termiņš, ņemot vÄ“rā Ekonomikas ministrijai pieejamo informāciju, pÄ“c tam vÄ“l ticis pagarināts lÄ«dz 2013. gada 18. aprÄ«lim.

Taču tālāk sākas „mistika”: kā norādÄ«ts tagadÄ“jās Ekonomikas ministrijas vadÄ«bas oficiālajās atbildÄ“s uz Saeimas deputātu jautājumiem, „Ekonomikas ministrijas rÄ«cÄ«bā nav informācijas par komisijas slÄ“dzienu”. Turklāt, kā var noprast no pašlaik Arvila Ašeradena vadÄ«tās ministrijas oficiālajām atbildÄ“m, šÄds fakts to nav pārsteidzis un nav arÄ« veiktas nekādas darbÄ«bas, lai noskaidrotu, kur tad slÄ“dziens palicis un vai tāds vispār bijis.

Tiesa, tieši šÄds iznākums ir ļāvis Ašeradenam uz jautājumu par ministrijas darbÄ«bām pÄ“c atzinuma saņemšanas sniegt šÄdu atbildi, kas no viņa noņem vismaz daļu atbildÄ«bas par pašlaik atklātajām, domājams, apjomÄ«gajām mahinācijām:

„Ekonomikas ministrijas rÄ«cÄ«bā nav informācijas, ka minÄ“tās komisijas veiktā dienesta pārbaude bÅ«tu rezultÄ“jusies ar secinājumiem, ka lÄ“mumu par tiesÄ«bu piešÄ·iršanu pārdot elektroenerÄ£iju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņemt garantÄ“tu maksu par elektrostacijā uzstādÄ«to jaudu pieņemšanā pieļauti normatÄ«vo aktu pārkāpumi. Å…emot to vÄ“rā, Ekonomikas ministrijai nav bijis pamata uzskatÄ«t, ka minÄ“tie lÄ“mumi ir pieņemti prettiesiski. LÄ«dz ar to nav bijis pamata pārvÄ“rtÄ“t minÄ“to lÄ“mumu atbilstÄ«bu normatÄ«vo aktu prasÄ«bām.”

Interesanti, ka dienesta pārbaudes veikšanas komisija, kuras atzinums ir pazudis bez pÄ“dām, nebija anonÄ«ma, - tajā ir bijuši augsti ierÄ“dņi no dažādām iestādÄ“m: „Lai nodrošinātu komisijas objektivitāti, izveidojot komisiju, tās sastāvā tika iekļauti citu ministriju deleģēti pārstāvji, kā arÄ« ministra biroja pārstāvji.

Saskaņā ar ekonomikas ministra D.Pavļuta 2013. gada 21. februāra rÄ«kojuma Nr.40 2. punktu dienesta pārbaudes veikšanai izveidotajā komisijā Ekonomikas ministriju pārstāvÄ“ja Ekonomikas ministra biroja vadÄ«tāja L.Buivida, LabklājÄ«bas ministriju pārstāvÄ“ja LabklājÄ«bas ministrijas Juridiskā departamenta juriskonsults M.Knoks, Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministriju pārstāvÄ“ja Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrijas Juridiskā departamenta Juridiskās nodaļas vadÄ«tājs G.Gailis, un Finanšu ministriju pārstāvÄ“ja Finanšu ministrijas TiesÄ«bu aktu departamenta direktore I.Liepa.”

Novērtē šo rakstu:

0
0