Iesaki rakstu:

ValdÄ«bā vai pašvaldÄ«bās pie varas esošu partiju slavināšana, pašmÄ“rÄ·Ä«ga negāciju tiražēšana un vāja kompetence sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma izpildÄ“ - tādu ainu Latvijas TelevÄ«zijas (LTV) Ziņu dienesta darbā rāda jaunākais neatkarÄ«gais pÄ“tÄ«jums.

Tā kā LTV, Latvijas Radio un atsevišÄ·u komercmediju izpildÄ«tais sabiedriskais pasÅ«tÄ«jums tiek finansÄ“ts no valsts budžeta, tad tā izpildi uzraugošÄ Nacionālā Elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padome (NEPLP) veic kontroli ne tikai tiešÄ veidā pati, bet arÄ« pasÅ«ta neatkarÄ«gus pÄ“tÄ«jumus.

Lai pÄ“tÄ«jumu gaita bÅ«tu absolÅ«ti neatkarÄ«ga, iepriekš nekad netiek izziņots, kurus speciālistus NEPLP nākamreiz uzaicinās veikt analÄ«zi, par kādu periodu tā tiks veikta, kuri no raidÄ«jumiem tiks izvÄ“rtÄ“ti un kādi aspekti tajos tiks pÄ“tÄ«ti. Šodien Pietiek publisko jaunāko no šiem pÄ“tÄ«jumiem.

LTV „DIENAS ZIÅ…U” ATBILSTĪBA SABIEDRISKÄ€ PASŪTĪJUMA VADLĪNIJÄ€M

ŠÄ« pÄ“tÄ«juma ietvaros tika izvÄ“rtÄ“ti 184 LTV ikdienas pārraides „Dienas ziņas” raidÄ«jumi, kas iziet Ä“terā katru dienu 18:00. RaidÄ«jumi no 2017. gada 1. jÅ«lija lÄ«dz 31. decembrim tika noskatÄ«ti un izvÄ“rtÄ“ti pilnā garumā, ieskaitot 11. novembra dubulto speciālizlaidumu divarpus stundu garumā.

IzvÄ“rtÄ“šanai pakļauti kopumā 1473 sižeti, kuru garums pārsniedza vismaz minÅ«ti un kuru autori ir LTV Ziņu dienests, TV Spektrs (Zemgale), Latgales ReÄ£ionālā TV, Vidzemes TelevÄ«zija, kā arÄ« uz kooperācijas pamatiem strādājošÄs Aizputes, Skrundas, Talsu studijas un TV Kurzeme.

PÄ“tÄ«jumā netika apskatÄ«ti ziņu raidÄ«jumos prasmÄ«gi ievÄ«tie pieteikumi pārÄ“jiem LTV raidÄ«jumiem (tādiem kā „Panorāma”, „de facto”, „Aculiecinieks”, „Pasaules panorāma” u.c.), kā arÄ« G. Dūža gatavotās t.s. „Īsziņas” vai slÄ«došajā lentā iekļautā teksta informācija, jo šÄdu sÄ«kumu analÄ«ze (kas gan, protams, ir teorÄ“tiski paveicama) tomÄ“r padarÄ«tu pÄ“tÄ«jumu pārmÄ“ru saskaldÄ«tu un sadrumstalotu.

Pētījumā izmantotie kritēriji ir nodefinēti LTV Sabiedriskā pasūtījuma 2017. gadam dokumentā, konkrēti - 18. lappusē.

Tā kā šeit apskatÄ«ts viens konkrÄ“ts ziņu raidÄ«jums, uz to nevar attiekties visi LTV sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma izpildes kritÄ“riji visā to daudzveidÄ«bā, bet tikai tie, kas attiecināmi uz ziņu raidÄ«jumiem (pretstatā analÄ«tiskajiem raidÄ«jumiem, diskusiju pārraidÄ“m, sportam, dokumentālajām filmām utt.).

TāpÄ“c „Dienas ziņu” raidÄ«juma to sižetu, kuri garāki par 1 minÅ«ti, atbilstÄ«ba sabiedriskajam pasÅ«tÄ«jumam skatÄ«ta šÄdā griezumā: vai ikkatrs no tiem atbilst kaut vienai no LTV uzliktajām sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma vadlÄ«nijām.

SIŽETU VEIDOŠANAS PROFESIONÄ€LO PRINCIPU IZVÄ’RTÄ’JUMS

Salīdzinot reģionālo studiju gatavotos materiālus ar LTV Ziņu dienesta produkciju, jāsecina, ka novadu TV kolektīvu saražotais ir galvas tiesu pārāks kvalitātes ziņā.

Ja tipiskā LTV Ziņu dienesta sižetā ir viena vai divas „runājošÄs galvas”, pie kam bieži vien tās ir dažādas amatpersonas, un pa vidu skan gari tekstu atreferÄ“jumi žurnālistu balsÄ«s, tad tipiskā TV Spektrs, Latgales ReÄ£ionālās TV, Vidzemes TV vai Aizputes TV sižetā bÅ«s četri, pieci vai pat seši intervÄ“jamie. (PiemÄ“ram, izglÄ«tÄ«bai veltÄ«tā sižetā tiks intervÄ“ti gan skolotāji, gan skolnieki, gan skolas vadÄ«ba.

Sižetā par konfliktu, kur bÅ«vÄ“t invalÄ«du dienas centru Ä€dažos, izteikties var visādu viedokļu pārstāvji. Latgales ReÄ£ionālās TelevÄ«zijas sižetā par zupas virtuvi RÄ“zeknÄ“ nointervÄ“ti pat bezpajumtnieki.) No intervÄ“jamo teiktā izgriezti Ä«si, kodolÄ«gi citāti, kurus savā starpā saista aizkadra balss, kas pavÄ“sta papildu informāciju (tajā skaitā skaitļus un citus datus), turklāt redzams, ka šÄ«s papildinošÄs informācijas ieguvei izmantoti vÄ“l vairāki avoti (tajā skaitā dokumenti, publikācijas u.c), ne tikai „runājošÄs galvas”. TurpretÄ« LTV sižetos aizkadra tekstā izskanÄ“jušÄs informācijas izejas punkts lielākoties atkal ir kāda politiÄ·a vai amatpersonas teiktais.

Vizuālā valoda ziņu materiālos, protams, ir ierobežota un standartizÄ“ta, operatoru radošais gars te lidot nevar, tomÄ“r jānorāda, ka LTV sižetos tā ir vÄ“l trÅ«cÄ«gāka nekā „mazo” televÄ«ziju sižetos. LTV produkcijā ļoti reti redzams kāds dinamisks kadrs (gan tāds, kur kamera pati kustas, gan tāds, kur statiska kamera savā kadrā noÄ·Ä“rusi kustÄ«bu), kamÄ“r reÄ£ionālajos materiālos tādi pie iespÄ“jas tiek izmantoti. Mazā un nabadzÄ«gā Skrundas TV studija ir vienÄ«gā, kam ir ienācis prātā izmantot filmÄ“šanai bezpilotnieku, iegÅ«stot oriÄ£inālus kadrus no gaisa.

Nezināmu iemeslu dēļ apskatītajā posmā LTV neizmantoja lietotāju un aculiecinieku soctīklos izvietotos video no dažādām notikumu vietām.

Infografiku skaits nenozīmīgs.

Reģionālo televīziju darba kvalitāte jūtami augusi

Redzams, ka reÄ£ionālās studijas nopietni ņēmušas vÄ“rā 2016. un 2017. gadā recenzentu rakstÄ«tos slÄ“dzienus par savu darbu (Dr. S. Murinska no RÄ“zeknes TehnoloÄ£iju AkadÄ“mijas par 2016. gadu un Latvijas Universitātes SZF Komunikācijas un inovāciju departamenta mediju direktors R. Tjarve par 2017. gada pirmo pusi). Šajos apskatos norādÄ«tie trÅ«kumi novÄ“rsti: piemÄ“ram, palielināts intervÄ“jamo personu skaits tipiskam vidusmÄ“ra sižetam, materiāli apzināti veidoti arvien analÄ«tiskāki, ne tikai pārstāstoši. Rādot konkrÄ“tus pagastus un mazpilsÄ“tas, prasmÄ«gi tiek atklātas tÄ“mas, kas svarÄ«gas visā Latvijā. Strauji izlÄ«dzsvarots reÄ£ionālais pārklājums: sižetu skaits pa reÄ£ioniem un pašvaldÄ«bām tagad aptuveni atbilst iedzÄ«votāju skaitam tajos.

Tāpat redzams, ka reÄ£ionālo sižetu autori paši aktÄ«vi meklÄ“ tÄ“mas, notikumus, atsaucas iedzÄ«votāju ieteikumiem izveidot sižetus par tādiem notikumiem novados, ar kuriem tur dzÄ«vojošie paši lepojas un nekaunas tos rādÄ«t visai valstij. Ar to kontrastÄ“ LTV Ziņu dienesta pieeja: ziņas 18:00 sākas ar politiÄ·u, partiju, ministriju Ä£enerÄ“to notikumu atreferÄ“jumu, un Ziņu dienesta producÄ“tajos sižetos tikpat kā neparādās unikāli temati, ko pirmoreiz izceltu tieši LTV Ziņu dienests un kas jau pirms tam nebÅ«tu izlasāmi LETÄ€. IespÄ“jams, ka LTV kolektÄ«vs pats sev ir nodefinÄ“jis, ka jaunu tÄ“mu izcelšana primāri ir „de facto” un „Aizliegtā paņēmiena” uzdevums, taču tagad iznākums ir tāds, ka „Dienas ziņām” unikālo, citur nekur neatrodamo saturu piegādā tieši reÄ£ionālās TV studijas.

Jāpiebilst, ka reÄ£ionālo TV žurnālistu un sižetu autoru spÄ“jas veidot sižetus par visdažādākajām tÄ“mām ir pelnÄ«jušas profesionālo atzinÄ«bu. ReÄ£ionālie žurnālisti nevar atļauties šauru specializāciju, tālab vienai žurnālistei pirmdienā jāveido sižets par skolām, otrdien - par lauksaimniecÄ«bu, trešdien - par invalÄ«du nodarbināšanas iespÄ“jām, ceturtdien - par plÅ«diem, piektdien - par novadpÄ“tnieku saietu un brÄ«vdienās par labdarÄ«bas tirdziņu, un reÄ£ionālie žurnālisti godam tiek galā ar visu šo tematisko dažādÄ«bu.

Rekomendācijas attiecībā uz reģionālo saturu

Daži konstatÄ“tie robi analizÄ“jamajā laika periodā ir šÄdi: lielā mÄ“rā iztrÅ«kst sižeti no SÄ“lijas (ViesÄ«te, AknÄ«ste, Nereta utt.).

Rekomendācija: dot TV Spektram uzdevumu atspoguļot arÄ« SÄ“liju, vienlaikus dodot uzdevumu Tukumu, Kandavu, Enguri un dažus citus novadus turpmāk nosegt kurzemnieku studijām, lai TV Spektram nenāktos rauties pušu.

Talsu TV visas reizes ir taisÄ«jusi sižetus vienÄ«gi no sava novada, tikai pa vienai reizei pusgada periodā izbraucot uz kaimiņu novadiem - tādiem kā MÄ“rsraga, Rojas, Dundagas, Tukuma novadi. IespÄ“jams, ka tas saistÄ«ts ar faktu, ka Talsu TV pieder pašvaldÄ«bai, kas liktu domāt par šo studiju kā tādu „viena novada sabiedrisko televÄ«ziju”.

Rekomendācija: dot uzdevumu Talsu TV palielināt aptverto teritoriju (jo Ä«paši, ja TV Spektra darbÄ«ba apzināti paplašinātos uz SÄ“lijas pusi), un sadarboties ar Talsu TV lÄ“mumu pieņēmÄ“jiem, lai šÄdu ierosinājumu izskaidrotu un pamatotu.

Daugavpils ir Latvijas otra lielākā pilsÄ“ta, tāpÄ“c interesantākos notikumus tajā atspoguļo vai nu Latgales ReÄ£ionālā TelevÄ«zija (kuri paši ir rÄ“zeknieši), vai arÄ« LTV Ziņu dienests no RÄ«gas. Nojaušams, ka no Daugavpils (un tās apkārtÄ“jā novada) vÄ“l dažu labu aizraujošu sižetu iespÄ“jams regulāri iegÅ«t.

Rekomendācija: mēģināt vienoties par sadarbību ar Daugavpils DAUTKOM TV - līdzīgi kā Kurzemē sižetus gatavo vairākas studijas, varbūt tas iespējams arī Latgalē.

Latgales ReÄ£ionālā TV nodrošina latgalisku elementu „Dienas ziņās”: intervÄ“jot notikumu dalÄ«bniekus, viņi tiek aicināti izteikties latgaliski, ļaujot informācijai izskanÄ“t pa visu valsti latgaliski. Tā ir pareiza prakse un atbilst valsts uzstādÄ«jumam veicināt Latgales kultÅ«ras un identitātes atbalstu.

Rekomendācija: skatoties uz Latgales sižetu pozitÄ«vo piemÄ“ru, tādā pašÄ mÄ“rā izmantot arÄ« kurzemnieku reÄ£ionālās unikalitātes un vÄ“rtÄ«bas (pusgadā bija tikai viens sižets, kurā bija dzirdamas ventÄ«šmÄ“les Ä«patnÄ«bas, kamÄ“r latgaliski vai ik darbadienu ir kādi elementi); ja ir iespÄ“ja, tad ievÄ«t arÄ« lÄ«biešu valodas paraugus - kaut vai tāpÄ“c vien, lai auditorija izdzirdÄ“tu, kāds ir šÄ«s valodas plÅ«dums, pat ja neizdotos citāta jÄ“gu uztvert.

Vidzemes TV izpildījumā lielākais skaits no pierobežas tematikai veltītajiem sižetiem (nerēķinot Vidzemes pārējos apgabalus) patlaban centrējas ap Valku/Valgu.

Rekomendācija: pamÄ“Ä£ināt atrast jaunus tematus arÄ« NaukšÄ“nos, RÅ«jienā, Ainažos, Apes novadā utt. Savukārt, ja Vidzemes TV sāks izjust laika trÅ«kumu, paplašinoties Ä£eogrāfiskajam pārklājumam, tad rekomendÄ“jams pamÄ“Ä£ināt iesaistÄ«t Latvijas vidieni atspoguļojošu sižetu veidošanā pieredzÄ“jušo A. Robežnieku, kuram joprojām ir tehnika un studija OgrÄ“.

Ä»oti atzinÄ«gi vÄ“rtÄ“jams tas, ka gan LTV Ziņu dienests, gan reÄ£ionālās studijas spÄ“jušas izvairÄ«ties no anonÄ«mu avotu citÄ“šanas, nav filmÄ“juši cilvÄ“kus no muguras, ar kapucÄ“m pāri galvām, ar pārveidotām balsÄ«m utt.

Obligāti jādomā par dinamiskiem kadriem un kustÄ«bu! Tāpat žurnālisti, ziņojot no notikumu vietām, tikai retumis paši parādās, runādami kadrā, un nekad tie nav tuvplāni.

ŠobrÄ«d attiecÄ«bā uz LTV Ziņu dienesta sižetu kvalitāti daudzos gadÄ«jumos sakāmi tie paši komentāri, kas 2016. gada recenzijā tika minÄ“ti attiecÄ«bā uz reÄ£ionālo studiju sižetiem. PiemÄ“ram, 17. septembra sižetā no Dobeles puses par aukstās un slapjās vasaras ietekmi uz zemkopjiem, kuru veidojis LTV Ziņu dienests (nevis TV Spektrs), viss sižets balstās uz viena vienÄ«ga zemkopja (D. RÅ«tenberga) profesionāli pamatoto stāstÄ«jumu, bet nākamajā dienā tikpat garš Vidzemes TV sižets par tÅ«rismu GulbenÄ“ satur vismaz sešus dažādus viedokļus un informācijas avotus. Milzu sižetu par smaidÄ«gu kundzi no Madonas, kas uzvarÄ“jusi „pasaules adÄ«šanas čempionātā”, nezināmu iemeslu dēļ gatavojis LTV Ziņu dienests un nevis Vidzemes TV: rezultātā sižets ir vienmuļš, jo LTV bijuši par slinku aptaujāt vÄ“l kaut vienu personu bez pašas smaidÄ«gās dāmas. Tāpat uzkrÄ«toša ir rupora došana tām partijām un politiÄ·iem, kas jebkādā lÄ«menÄ« ir pie varas.

Rekomendācija: ieviest LTV Ziņu dienesta darbā tos pašus kvalitātes kritÄ“rijus, kādus bez grÅ«tÄ«bām spÄ“j ievÄ“rot TV Spektrs, Vidzemes TelevÄ«zija, Latgales ReÄ£ionālā TV, kā arÄ« Aizputes, Skrundas, Talsu studijas un TV Kurzeme. Ja viņi to spÄ“j, tad arÄ« LTV Ziņu dienests to spÄ“j.

SATURISKĀ ATBILSTĪBA LTV SABIEDRISKĀ PASŪTĪJUMA VADLĪNIJĀM

LTV 2017. gada sabiedriskajā pasūtījumā tika definētas gandrīz 20 prioritātes LTV1 kanālam, kuru izpildījums tālāk tiks novērtēts tādā secībā, kā tās ierakstītas sabiedriskā pasūtījuma plānā.

No šÄ«m tÄ“mām uz pÄ“tāmo laika periodu un konkrÄ“to ziņu izlaidumu 18:00 ļoti maz attiecās pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanu atspoguļošana, jo pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanas jau bija notikušas jÅ«nijā. TomÄ“r jāatzÄ«mÄ“ vairāki kvalitatÄ«vi, izsmeļoši TV Spektrs sižeti par atkārtotajām vÄ“lÄ“šanām vienā no Ķekavas iecirkņiem (atkārtotas balsošanas rezultātā novada priekšsÄ“dÄ“tājs nomainÄ«jās). TurpretÄ«, kad sižetu no Ķekavas veidoja LTV, tad jaunā domes priekšsÄ“dÄ“tāja Viktorija Baire bez grÅ«tÄ«bām pavÄ“rsa sižetu par savu pašslavināšanās iespÄ“ju. Pašas kaldināta un pelnÄ«ta veiksme viņai kā politiÄ·ei, tomÄ“r LTV Ziņu dienestam tiek dota nodokļu maksātāju nauda tieši par to, lai šÄdi sižeti nepārvÄ“rstos par bezmaksas reklāmlaiku!

Tiesiskuma un korupcijas novÄ“ršanas tematikai pieskaitāmi arÄ« tādi sižeti, kas parāda dažādas nelikumÄ«bas (piemÄ“ram, apskatÄ«tajā periodā atklājusies problÄ“ma ar vecu riepu krāvumiem visādās Latvijas malās). ŠÄda tematika parādās vidÄ“ji bieži, 18 lÄ«dz 25 sižetos mÄ“nesÄ«. Tos gatavoja gan LTV Ziņu dienests, gan reÄ£ionālās televÄ«zijas.

Sižeti valsts simtgades kontekstā gandrÄ«z pilnÄ«bā ir nonākuši reÄ£ionālo studiju pārziņā; lielākais LTV veikums - 11. novembra speciālizlaidums.

Eiropas SavienÄ«bas un Brexit problemātikai pieskaitāmi arÄ« daudzie sižeti un tiešÄs reportāžas no Katalonijas neatkarÄ«bas referenduma. (LTV 2017. gada sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma nodefinÄ“šanas laikā nevarÄ“ja iedomāties, ka kaut kas tāds notiks Katalonijā.) MÄ“nesÄ« šÄ«s tÄ“mas atspoguļotas 4 lÄ«dz 7 reizes (Brexit), savukārt Katalonijas krÄ«ze vÄ“l biežāk. Kā laba sižeta piemÄ“rs jāmin 13. septembra LTV stāsts no Frankfurtes autošova, kurā autoizstādes spÄ«dÄ«gie eksponāti izmantoti, lai skaidrotu Brexit radÄ«tās problÄ“mas auto pircÄ“jiem un ražotājiem. I. Naglas profesionalitāte ceļ „Dienas ziņu” kopÄ“jo lÄ«meni.

Eiropas drošÄ«bas konteksts atainots plaši un daudzveidÄ«gi, stāstot gan par Kremļa un džihādistu radÄ«tajiem draudiem, gan Eiropas iekšÄ“jām drošÄ«bas problÄ“mām. Šajā specifikā reÄ£ionālās TV, protams, palÄ«dzÄ“t varÄ“ja reti, taču Skrundas TV, piemÄ“ram, spÄ“ja 9. jÅ«lijā sagatavot sižetu par Ukrainu, stāstot par karā tÄ“vus zaudÄ“jušo ukraiņu bāreņu ierašanos uz vasaras nometni Pāvilostā. Savukārt Latgales ReÄ£ionālā TelevÄ«zija 10. augustā rādÄ«ja Moldovas delegācijas pieredzes apmaiņu Preiļos.

Vienlaikus apšaubāmi ir daudzie LTV ārzemju ziņu sižeti par tÄ“mām, kas nav saistÄ«tas ar ne šo satura sadaļu, ne citiem sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma plāna punktiem, piemÄ“ram:

- Ziemeļkorejas raÄ·ešu izmÄ“Ä£inājumi (viņu raÄ·etes ar savu 4500 km rādiusu nekādi nevar aizsniegt Eiropas SavienÄ«bu, pie kam nevienai no ES valstÄ«m nav politiskie vai diplomātiskie strÄ«di ar šo totalitāro Austrumāzijas valsti);

- Trampa nebeidzamie izteikumi un Baltā nama ASV iekšpolitika (ārzemju ziņās katru otro dienu kaut kas par Trampu, taču reti kad jebkas tāds, kam bÅ«tu saistÄ«ba ar ES, kur nu vÄ“l kādas implikācijas saistÄ«bā ar Latviju);

- viesuļvētras Karību salās (pilnīgi nekāda saistība ar Latviju);

- meža ugunsgrēki Kalifornijā (kuri notiek - vārda burtiskā nozīmē - planētas otrā pusē);

- sausuma un karstuma viļņi Dienvideiropā, Balkānos utt.

Ja LTV Ziņu dienests šos sižetus bÅ«tu izmantojis, lai informÄ“tu sabiedrÄ«bu par iespÄ“jamiem draudiem ārzemÄ“s (piemÄ“ram) Latvijas tÅ«ristiem vai kā citādi sasaistÄ«jis ar Latvijas auditoriju, tad tādus sižetus varÄ“tu uzskatÄ«t par saistÄ«tiem ar sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma izpildi. TomÄ“r tagad tos nākas ierindot kategorijā - sižeti, kuros sabiedriskais pasÅ«tÄ«jums Ä«stenots nav.

AtsevišÄ·i jānorāda, ka LTV Ziņu dienestam (bet ne reÄ£ionālajām TV studijām) ir raksturÄ«gs pārraidÄ«t sižetus par kaut kādiem nejaušiem, no Latvijas tālu esošiem nelaimes gadÄ«jumiem, kam nav konstatÄ“jama pat niecÄ«gākā saistÄ«ba ar mÅ«su valsts auditoriju. PiemÄ“ram:

- 29. decembrÄ« plaši atreferÄ“ti divi traÄ£iski ugunsgrÄ“ki Indijā un Bronksā;

- divas dienas iepriekš - sižets par to, kā kaut kāds atpÅ«tnieku kuÄ£elis ar Šveices tÅ«ristiem ietriecies Reinas tilta balstā (šajā gadÄ«jumā pat cietušie Ä«sti nebija);

- tajā pašÄ dienā ASV un Japānu „paralizÄ“jis putenis” (kāpÄ“c mums tas bÅ«tu jāzina? Mums taču ar viņiem pat tiešÄ gaisa satiksme nepastāv, izņemot vienu uzbeku avioreisu nedēļā, kas pa ceļam uz Ameriku piestāj RÄ«gā degvielas uzpildÄ«šanas nolÅ«kos);

- 2. decembrÄ« atsevišÄ·s sižets veltÄ«ts visparastākajam ugunsgrÄ“kam visparastākajā daudzdzÄ«vokļu mājā visparastākajā guļamrajonā BerlÄ«nÄ“ (neraugoties uz to, ka tÅ«lÄ«t pat seko aktuālā telefonreportāža no BerlÄ«nes, kur tiek pieminÄ“ti pirms gada bojā gājušie teroristu upuri);

- regulāri tiekam informēti par vulkāniskās aktivitātes smalkumiem Indonēzijā;

- Bjalistokā atrasts viens vienÄ«gs 500 kg lādiņš no Otrā pasaules kara, turklāt spridzeklis nemaz nav gājis vaļā;

- 20. oktobrÄ« sižets par to, kā ASV eksprezidenti B. Obama un Dž. W. Bušs kaut kādā priekšvÄ“lÄ“šanu sapulcÄ“ kopÄ«gi kritizÄ“juši D. Trampu (kā divu pensionÄ“tu ārzemju amatpersonu privātais viedoklis varÄ“tu kaut teorÄ“tiski skart Latviju?), turklāt sižetā nav pielikts klāt Trampa administrācijas vai viņa atbalstÄ«tāju viedoklis/reakcija;

- 25. oktobrī atreferētas gadu vecas (!) ķengas par H. Klintoni;

- 12. jÅ«lijā apskatÄ«ts visiem sen apnikušais Pamplonas vÄ“ršu skrÄ“jiens, kurš ne par matu nav atšÄ·Ä«ries no tā, kas ticis rādÄ«ts pÄ“dÄ“jos 25 gadus šajā datumā (buļļi skrien, vÄ«reļi mÅ«k, viss!);

- 27. jÅ«lijā par Latvijas nodokļu maksātāju naudu atreferÄ“ts lokāls datu aizsardzÄ«bas skandāls Zviedrijā, kam ir nozÄ«me tikai pašÄ Zviedrijā un kur nav noplÅ«duši ārzemnieku dati;

- trÄ«s reizes tuvplāna kadri no autobusu avārijām, kas visas notikušas vismaz 2000 km no Latvijas un kur pat teorÄ“tiski nepastāvÄ“ja bažas, ka autobusos varÄ“tu bÅ«t bijuši kādi pasažieri no Latvijas (piemÄ“ram, Francijā apgāzies tÅ«ristu autobuss ar nelaimÄ«giem pensionāriem no Vācijas);

- 2. augustā kāda Turcijas jahta bijusi pietiekami nozÄ«mÄ«ga, lai tās avārija turpat kādā Turcijas ostā tiktu smalki atreferÄ“ta „Dienas ziņās” utt.

Otrā planÄ“tas pusÄ“ notiekošu, ar Latviju ne vismazākajā mÄ“rā nesaistÄ«tu nelaimju tiražēšana LTV Ä“terā (vai tās bÅ«tu tropiskās vÄ“tras, mežu ugunsgrÄ“ki vai transportlÄ«dzekļu katastrofas), turklāt vairākkārt veidojot sižetu sÄ“rijas par šÄ«m nelaimÄ“m vairāku dienu garumā, diemžēl dod pamatu tiem kritiÄ·iem, kas saka - LTV tiražē negācijas pašu negāciju tiražēšanas dēļ un dažkārt atņem Ä“tera laiku tādiem tematiem, kas nesakrÄ«t ar uzstādÄ«jumu „#vissirslikti”. (Rietumos šÄdu saturu dažkārt dÄ“vÄ“ par „disaster porn”, un tāda pseidosatura pašmÄ“rÄ·Ä«ga ievietošana ziņās uzskatāma par slimÄ«gu.)

Bēgļu problemātikai veltīts neliels LTV Ziņu dienesta sižetu skaits (vidēji 4 līdz 6 mēnesī), un tie ir saturīgi. Tiesa gan, ir arī tādi piemēri: ja 8. jūlijā izskan pozitīvs sižets par fotoizstādi ar migrantu portretiem, tad intervēts tiek viens vienīgs autors - pats fotomākslinieks. Aizbraukt līdz Garkalnes Muceniekiem izrādījies par grūtu.

Iekļaujošas sabiedrÄ«bas tematikai veltÄ«ti sižeti bieži vien nāk no reÄ£ionālajām studijām un stāsta par tādiem tematiem kā invalÄ«du iesaistÄ«šana dzÄ«vÄ“, bÄ“rni ar Ä«pašÄm vajadzÄ«bām utt. Šis saturiskais uzstādÄ«jums Ä«stenots pilnvÄ“rtÄ«gi gan reÄ£ionālo TV studiju, gan LTV Ziņu dienesta darbÄ«bā.

„Latvijas ietekme Eiropas SavienÄ«bā” ir ļoti šauri definÄ“ts sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma elements, kuru pie labākās gribas bÅ«tu grÅ«ti piepildÄ«t ar burtisku saturu ikdienā, ja salÄ«dzinām Latvijas nepilnus divus miljonus iedzÄ«votāju ar vairāk nekā pusmiljardu lielo kopÄ“jo ES iedzÄ«votāju skaitu. Taču arÄ« šajā kategorijā aptuveni ierindojami vidÄ“ji pieci lÄ«dz desmit sižeti katru mÄ“nesi, kuros apskatÄ«ta ne tik daudz Latvijas „ietekme”, bet drÄ«zāk Latvijas un citu ES valstu attiecÄ«bas, kopÄ«gi notikumi, uzstādÄ«jumi un problÄ“mu risinājumi.

JāpiezÄ«mÄ“, ka Latvijas medijiem (ne tikai LTV, bet arÄ« citiem) dažkārt gadās pārstāstÄ«t ārzemju ziņu elementus bez vismazākā konteksta un sapratnes par Latviju. Rezultātā ir gadÄ«jumi, kad kā „inovācijas ārzemÄ“s” tiek pasniegts tas, kas Latvijā patiesÄ«bā darbojas jau gadiem ilgi. Daži piemÄ“ri no LTV pārraidÄ«tā satura aplÅ«kotajā periodā:

- stāstot par Polijas strÄ«diem ar ES institÅ«cijām par jauno tiesnešu apstiprināšanas kārtÄ«bu, LTV negatÄ«vā gaismā atspoguļo Polijas tagadÄ“jās valdÄ«bas centienus panākt to, lai tiesnešus virzÄ«tu un apstiprinātu nevis paši juristi kaut kādās aizkulišu sarunās, bet gan lai tiesnešus apstiprinātu tautas ievÄ“lÄ“tais parlaments - tas ir, lai Polijā bÅ«tu lÄ«dzÄ«ga kārtÄ«ba kā Latvijā! Netiek norādÄ«ts konteksts, ka Polijas vecā kārtÄ«ba bija mazāk demokrātiska nekā Latvijā esošÄ;

- tāpat, runājot par Poliju, tiek minēts, ka poļi veidos militāru vienību cīņai ar kiberdraudiem, aizmirstot pieminēt, ka pie mums Kiberzemessardze darbojas jau piecus gadus (!!!);

- apskatÄ«tajā pusgada periodā LTV četras reizes stāstÄ«ja par vombatiem u.c. dzÄ«vniekiem trÄ«s dažādos Ä€zijas un Amerikas zoodārzos, bet tikai vienu reizi bija spÄ“juši aizbraukt lÄ«dz mÅ«su pašu RÄ«gas zoodārzam, un tad arÄ« nevis zoodārza zinātnisko vai izglÄ«tojošo sasniegumu dēļ, bet gan tikai tāpÄ“c, ka zoodārzā dažādas slavenÄ«bas, kā ikkatru gadu, cilāja rupučus. (Sižeta informatÄ«vā vÄ“rtÄ«ba - nulle.)

IzglÄ«tÄ«bas pieejamÄ«ba un kvalitāte ir tÄ“ma, kas tieši aplÅ«kojamajā laika posmā ieguva aktualitāti saistÄ«bā ar trim pieteiktajām pārmaiņām izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mā: (1) izglÄ«tÄ«bas satura reforma; (2) pāreja uz mācÄ«bām latviešu valodā; (3) skolas gaitu sākums no sešu gadu vecuma. TÄ“mas atspoguļotas bieži, ilgi un saturiski dažādi.

ŠÄ« ir tÄ“ma, kurā visspilgtāk izpaužas reÄ£ionālo televÄ«ziju un LTV Ziņu dienesta profesionālisma lÄ«meņa atšÄ·irÄ«bas. Ja, piemÄ“ram, 12. septembrÄ« Kurzemes TV un Latgales ReÄ£ionālā TV sagatavo divus sižetus (attiecÄ«gi par cīņu pret Vaiņodes internātpamatskolas slÄ“gšanu un par speciālo pedagogu saietu RÄ“zeknÄ“ lÄ«dz ar profesionālās asociācijas dibināšanu), tad katrā reÄ£ionālajā izglÄ«tÄ«bas sižetā ir vairāki runātāji, kuru izvÄ“le variÄ“jas no skolu pedagogiem un direktoriem lÄ«dz pat pašiem mazākajiem audzÄ“kņiem; vajadzÄ«bas gadÄ«jumā parādās arÄ« vecāku teiktais. Aizputes TV 13. septembrÄ« rāda veiksmes stāstu - CÄ«ravā izdevies izglābt profskolu, padarot to par pazÄ«stamā Kandavas tehnikuma filiāli: intervÄ“jamo sacÄ«tais mijas ar informatÄ«vi bagātiem, lakoniskiem aizkadra tekstiem no žurnālistu puses.

TurpretÄ« LTV Ziņu dienestam raksturÄ«gs veidot nekritiskus vai pat klaji slavinošus sižetus par izglÄ«tÄ«bas reformām, pamatojoties tikai uz reformā ieinteresÄ“tā VienotÄ«bas ministra izteikumiem. PiemÄ“ram, 29. augustā atreferÄ“ti K. Šadurska un viņa pakļautÄ«bā strādājošÄ ierÄ“dņa G. Catlaka izteikumi, taču pat ne aizkadra tekstā netiek pieminÄ“ts neviens secinājums, kas bÅ«tu nācis no reālā darba darÄ«tājiem skolā, un nav aptaujāts neviens, kam bÅ«tu pedagoÄ£ijas doktora grāds vai vismaz 10 gadu darba pieredze skolā. Nākamajā dienā dota iespÄ“ja R. VÄ“jonim eksponÄ“ties uz „IespÄ“jamās misijas” fona, taču sižetā atkal neizskan saistÄ«ba ar reālo darbu skolās.

Par sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma uzdevumam diametrāli pretÄ“ju var uzskatÄ«t uzstādÄ«jumu, ka 1. septembrÄ« tiek veidotas reportāžas nevis no izcilākajām un sekmÄ«gākajām skolām, bet gan... tÄ«šuprāt sameklÄ“tas vismazākās un visslÄ“dzamākās skoliņas KurzemÄ“, VidzemÄ“, ZemgalÄ“! Tikai no Latgales vismaz neitrāls sižets: Baltinavas skola attÄ«stās, taču diemžēl uz Briežuciema skolas rÄ“Ä·ina.

23. oktobrÄ« pozitÄ«vs LTV atspoguļojums T. Ždanokas, viņas sabiedroto un citu tamlÄ«dzÄ«gu „vatņiku” akcijai pie IZM, protestÄ“jot pret pāreju skolās uz valsts valodu. AtreferÄ“ti prokremlisko spÄ“ku argumenti, bet neizskan neviens citāts no skolotājiem vai pašiem krievu skolu audzÄ“kņiem! Jo, kā varam dzirdÄ“t 27. novembra TV Spektra sižetā no caurmÄ“rā stipri krieviskās Olaines, tur bilingvālās skolas audzÄ“knis, kuru pāreja skars vistiešÄkajā veidā, mums saka: „Tas nav nekas traks.” Kā atceramies, reālie krievu skolu audzÄ“kņi, kuriem tā kā vajadzÄ“tu iestāties pret pāreju uz latviešu valodu un protestÄ“t pret to, šo Ždanokas 23. oktobra mÄ«tiņu ignorÄ“ja - pat neraugoties uz to, ka viņiem tajā nedēļā bija rudens brÄ«vdienas! Šis fakts runā skaļāk par visiem plakātiem, taču LTV izvÄ“lÄ“jās to ignorÄ“t.

SabiedrÄ«bas veselÄ«bas jautājumā visdegošÄkā tÄ“ma bija Ä£imenes ārstu streiks vasarā. Streiks tika atspoguļots detalizÄ“ti, regulāri, ar daudzveidÄ«gām ziņām no visiem valsts reÄ£ioniem, un tā lÄ«dz pat sekmÄ«gajam streika noslÄ“gumam. Kā vislabāko starp labākajiem var atzÄ«mÄ“t 18. jÅ«lija Skrundas TV sižetu, kurā pacientu un ārstu saskarsme streika laikā parādÄ«ta, izmantojot mazā EmÄ«la vakcinācijas gājienu. VÄ“lāk, streikam noslÄ“dzoties, parādÄ«jās arÄ« citas ziņas par veselÄ«bas tematiku, veselÄ«gu dzÄ«vesveidu, kā arÄ« valdÄ«bas un Saeimas darbu, 2018. gada valsts budžetā ieplānojot ievÄ“rojamu algu pieaugumu mediÄ·iem, vienlaikus paredzot lielāku finansÄ“jumu daudzu smagu slimÄ«bu ārstÄ“šanai.

Zinātnes attÄ«stÄ«ba atspoguļota iepriecinoši bieži, turklāt gan stāstot par atklājumiem ārzemÄ“s (eksoplanÄ“tas, LIGO, Nobela prÄ“miju piešÄ·iršana), gan parādot dabas pÄ“tniecÄ«bu un arheoloÄ£iju dažādās Latvijas malās: reÄ£ionālo TV sižeti par zinātni izskan pat biežāk nekā LTV gatavotie. TurpretÄ«, piemÄ“ram, 8. decembra vÄ“sturnieku konferenci LTV atspoguļo, nenointervÄ“jot nevienu pašu vÄ“sturnieku un nenosaucot neviena referāta vai pÄ“tÄ«juma tÄ“mu: atreferÄ“ts un citÄ“ts vienÄ«gi R. VÄ“jonis, kurš teicis konferences ievadvārdus - lai arÄ« viņš nav vÄ“sturnieks, bet gan biologs!

Ekonomikas ilgtspÄ“ja, nodokļu sistÄ“ma, Ä“nu ekonomikas apkarošana ir plaša un pateicÄ«ga tÄ“ma, kas izmantota bieži un lÄ«dzsvaroti (gan saturiski, gan reÄ£ionālajā griezumā). Interesanti: stāstot par dažādiem biznesiem, gandrÄ«z vienmÄ“r izdevies izvairÄ«ties no sižetu pārvÄ“ršanās par atsevišÄ·u uzņēmumu vai produktu slÄ“pto reklāmu. Tas liecina, ka gan LTV Ziņu dienestam, gan reÄ£ionālajām studijām piemÄ«t augsta profesionālā kompetence ekonomikas atspoguļošanā.

Latvijas demogrāfiskā situācija, iedzÄ«votāju migrācija un reemigrācija, nodarbinātÄ«ba apskatÄ«ta lielākoties kontekstā ar citiem sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma tematiem, kas ir pareizi. Tas ir piemÄ“rs I. Beltes uzsvÄ“rtajai satura integrācijai: stāstot par vienu tÄ“mu, tiek apzināti izgaismotas arÄ« citas. PiemÄ“ram, stāstot par tÅ«rismu RÄ“zeknÄ“ (reÄ£ionālā attÄ«stÄ«ba), tiek intervÄ“ts mājās atgriezies jaunietis (reemigrācija), kurš tagad ne tikai strādā (nodarbinātÄ«ba) par gidu Zaļajā sinagogā (vÄ“sture), bet arÄ« pārvedis sev lÄ«dzi (demogrāfija) sievu no VenecuÄ“las!

Enerģētiskā drošÄ«ba, gāzes tirgus liberalizācija apskatÄ«tajā posmā nebija starp degošajām tÄ“mām, taču daži sižeti mÄ“nesÄ« tikuši veidoti konsekventi.

„Lielo starptautisko infrastruktÅ«ras projektu attÄ«stÄ«bas” tÄ“mai atbilst tikai daži potenciālie temati, kā RailBaltic un Nord Stream 2 bÅ«vniecÄ«ba, tāpÄ“c šeit sižeti vÄ“rojami vien retumis.

Kopsummā „Dienas ziņās” šajā pusgadā ir tikuši apskatÄ«ti notikumi saistÄ«bā ar šÄdām ārvalstÄ«m (ja vienā sižetā ir bijis stāstÄ«ts par divām un vairāk valstÄ«m reizÄ“, piemÄ“ram, Īrijas un Apvienotās Karalistes problÄ“mām Brexit sarunās, uzskaitÄ«tas ir abas valstis):

- 67 reizes stāstīts par ASV;

- 55 reizes par Spāniju (ieskaitot Kataloniju) un tikpat - par Krieviju;

- 41 reizi par Ziemeļkoreju (KTDR);

- 33 sižeti par Brexit un Apvienoto Karalisti;

- 28 reizes pieminēta Vācija;

- 26 sižeti veltīti Polijai;

- 24 reizes stāstīts par Igauniju;

- 22 sižeti bijuši par Ukrainu (ieskaitot okupÄ“tās teritorijas) un tikpat par Lietuvu;

- 18 reizes apskatīti notikumi Sīrijā un tikpat - Francijā;

- 15 stāsti bijuši par Japānu un tikpat - par Dienvidkoreju;

- 14 reizes par tādām valstīm kā Ķīna, Irāka un Beļģija;

- 11 gadījumi ar Īriju un Itāliju;

- 10 sižetos stāstÄ«ts par Baltkrieviju un tikpat par IzraÄ“lu (ieskaitot palestÄ«niešus);

- 7 reizes attiecīgi par Turciju, Zimbabvi un Austriju;

- 6 sižeti par Maltas žurnālistes D. K. Galizias slepkavību;

- 5 reizes minēti notikumi Meksikā, Somijā, Zviedrijā, Austrālijā, Nīderlandē;

- 4 sižeti par notikumiem saistībā ar Mjanmu (Birmu), Kazahstānu, Grieķiju, Irānu, Venecuēlu un Indonēzijas vulkāniem;

- 3 reizes stāstīts par Kipru, Ungāriju, Islandi, Filipīnām, Dominikanu, Kubu, Vatikānu un Ēģipti;

- 2 sižeti sagatavoti par notikumiem saistÄ«bā ar Moldovu, Kataru, Somāliju, Melnkalni, Gruziju, Šveici, Indiju, Uzbekistānu, Vjetnamu;

- pa vienam sižetam „Dienas ziņās” ticis Bahamām, SaÅ«da Arābijai, Dānijai, Kotdivuārai, Kenijai, Azerbaidžānai, Panamai, SlovÄ“nijai, MaÄ·edonijai, Jemenai un Sjerra Leonei.

Varam redzÄ“t, ka notikumi Dienvidkorejā (pamatā armijas mācÄ«bas un korupcijas skandāli) vai Japānā (lielākoties taifÅ«ni) LTV šÄ·iet svarÄ«gāki nekā notikumi mÅ«su kaimiņvalstÄ« Baltkrievijā, savukārt LTV ieskatā KTDR ir statistiski nozÄ«mÄ«gāka nekā Lietuva un Igaunija, vai visas Ziemeļvalstis, kopā ņemtas. IndonÄ“zijas salu vulkāniem „Dienas ziņās” atvÄ“lÄ“ta tikpat liela loma kā Kanādas armijas vienÄ«bām, kas ieradušÄs Ä€dažos aizstāvÄ“t Latviju. Nav saskatāma satura korelācija ar tām valstÄ«m, kurās mÅ«sdienās dzÄ«vo Latvijas valstspiederÄ«gie vai kurās ir Latvijas galvenie eksporta tirgi. „Dienas ziņās” dažā labā dienā atvÄ“lÄ“ts lielāks raidlaiks nokrišÅ†iem citos kontinentos nekā notikumiem tajās valstÄ«m, kurās notiekošais var iespaidot Latvijas ekonomiku, migrantu plÅ«smas vai starpvalstu attiecÄ«bas. TāpÄ“c ārzemju ziņas ir tas segments, kurā LTV ir lielas pilnveidošanās iespÄ“jas.

Politiskie un ekonomiskie procesi Igaunijā un Lietuvā „Dienas ziņās” apskatÄ«ti samÄ“rā skopi, pie kam interesanti, ka procesus kaimiņvalstÄ«s bieži vien savos sižetos ievij tieši reÄ£ionālās televÄ«zijas, stāstot par pierobežas novadu, pilsÄ“tu dzÄ«vi un to pārrobežu sadarbÄ«bas pasākumiem. Šajā tematikā LTV Ziņu dienests ir slinkojis, tā vietā izvÄ“loties stāstÄ«t par tādām „neatliekamām” tÄ“mām kā Trampa un Kima savstarpÄ“jā apÄ·engāšanās, sarunas par „Jamaikas koalÄ«ciju” Vācijā vai plÄ“sÄ“ju kārtas dzÄ«vnieku mazuļiem ASV zoodārzos.

Politiskie procesi un labas pārvaldÄ«bas tematika ir saturisks klupšanas akmens LTV Ziņu dienesta darbā, gatavojot „Dienas ziņas”. Par nodokļu maksātāju naudu sistemātiski tiek taisÄ«ti komplimentāri sižeti no tādu partiju kongresiem un saietiem, kas kaut kur ir pie varas, ļaujot izteikties vienÄ«gi pašu ieinteresÄ“to partiju lÄ«deriem. PiemÄ“ram, RÄ«gas valdošÄs partijas „Saskaņa” kongresā 9. decembrÄ« vienÄ«gais LTV informācijas avots ir N. Ušakova runa, plus daži piefilmÄ“jumi. Tajā pat dienā notikušajā Nacionālās ApvienÄ«bas kongresā LTV pamanÄ«jušies nointervÄ“t vienÄ«gi R. Dzintaru, kaut gan kongresā LTV bija klāt ilgstoši. Citā gadÄ«jumā 2. septembrÄ« aizkadra balss pārstāsta R. Dzintara runu, vienlaikus palaižot tekstu uz ekrāna - tātad ziņu autori nav pat vīžojuši sazvanÄ«t Nacionālās ApvienÄ«bas priekšsÄ“dÄ“tāju, lai viņu kaut vai nointervÄ“tu pa telefonu (un šeit nav runa par kādu objektÄ«vi grÅ«ti pieejamu politiÄ·i, piemÄ“ram, ārlietu ministru, kurš regulāri ir prom darba vizÄ«tÄ“s tālās valstÄ«s, vai mÅ«su Eiroparlamenta deputātiem utt.). JāpiezÄ«mÄ“, ka reÄ£ionālo televÄ«ziju darbā šÄdas iezÄ«mes novÄ“rojamas reti.

6. novembrÄ« liela, pozitÄ«va tiešraide no „VienotÄ«bas” valdes sÄ“des, kurā politiÄ·i izdarÄ«juši precÄ«zi neko un nav spÄ“juši izlemt it neko, bet LTV to atspoguļo kā pirmo un garāko sižetu „Dienas ziņās”, piesolot arÄ« sekot lÄ«dzi vakarā „Panorāmā”. Divas dienas iepriekš - slavinošs sižets no GKR „kongresa”, kurā tiek paziņots, ka GKR startÄ“šot uz Saeimu, un žurnāliste sajÅ«smas pilnā balsÄ« nolasa GKR programmu, tālāk palaiž lielu A. Amerika citātu, kam seko N. Ušakova komplimenti A. Amerikam un slavinājumi aizkadra tekstā par GKR valdes papildināšanu. (Vai šÄdai reportāžai, kas drÄ«zāk atgādina PEH-TB sižetu no JeÄ£innaja Rossija kongresa, pamats bÅ«tu meklÄ“jams faktā, ka A. Amerika preses sekretārs ir bijis augstā amatā LTV Ziņu dienestā, bet tā tagadÄ“jai vadÄ«tājai, kā zināms no dzeltenās preses, ir Ä£imene un bÄ“rni kopā ar A. Amerika padomnieku Ä¢. Dripi?) Turklāt, tā kā nav pielikts klāt pat viena vienÄ«ga politologa neitrālais komentārs, jāsecina, ka tas ir pirmais gadÄ«jums Latvijas mÅ«sdienu žurnālistikas vÄ“sturÄ“, kad F. Rajevskis nav bijis sazvanāms visas dienas garumā.

LÄ«dz ar to pamatota izskatās A. Kaimiņa izteiktā kritika par to, ka LTV Ziņu dienests dažas partijas uzskata par svarÄ«gākām nekā citas. SalÄ«dzinot GKR knapi divsimt delegātu „kongresa” atspoguļojumu ziņās (4. novembris) ar skaitliskajos rādÄ«tājos stipri lÄ«dzÄ«gās KPV LV kopsapulces pārpildÄ«tās zāles atspoguļojumu (17. februāris) tieši „Dienas ziņu” raidÄ«jumā (tas ir, nerÄ“Ä·inot „Panorāmu” un vÄ“l citus raidÄ«jumus), statistika ir šÄda:

                                        GKR                KPV LV

Deputāti pašvaldÄ«bās                  10                    9 

Cik pašvaldÄ«bās ievÄ“lÄ“ti 1                      7 

Deputāti Saeimā             1                      1 

Biedru skaits                               542                  700+  

LTV sižeta ilgums                       3 min 02 sek    42 sek ar piefilmÄ“jumiem + aizkadra balss  

Atspoguļojuma stils                    Slavinošs         Nekāds

Izteikti pozitÄ«va reportāža veidota no sÄ«kpartijas KustÄ«ba PAR dibināšanas sapulces. TurpretÄ« reportāža No Sirds Latvijai kongresa apskatam ir daudz profesionālāka. ArÄ« politiÄ·u matu skaldÄ«šanai t.s. „RÄ«dzenes sarunu” sakarā atvÄ“lÄ“ta pelnÄ«tā vieta (tas ir, gandrÄ«z nekāda).

Interesanti, ka šajā pašÄ laikā neviena reÄ£ionālā televÄ«zija nav nofilmÄ“jusi nekādu (ne slavinošu, ne kritisku) sižetu ne no vienas reÄ£ionālās sÄ«kpartijas kopsapulces. Tas liecina vai nu par pilnÄ«gu sapulču iztrÅ«kumu, vai drÄ«zāk gan par kritiskāku pieeju notikumu svarÄ«guma izvÄ“rtÄ“jumā no žurnālistu puses.

Politiskā procesa atainojuma kontekstā jānorāda, ka reÄ£ionālās televÄ«zijas šajā tematikā strādājušas bez acÄ«mredzamām kļūdām un bez pieglaimošanās novadu politiÄ·iem. Ja kādā sižetā parādās pagastvecis vai mÄ“rs, tad tas ir gadÄ«jumos, kad bez viņa sniegtās informācijas tajā reizÄ“ tiešÄm nevar iztikt (piemÄ“ram, lietavu un plÅ«du postÄ«jumu novÄ“ršanā). Savukārt, runājot par jaunu ražotņu atvÄ“ršanu (kur deputātiem ai, kā patÄ«k griezt lentÄ«tes!) reÄ£ionālās TV studijas intervÄ“ investorus, bÅ«vniekus, jaunpieņemtos darbiniekus, preces noņēmÄ“jus (ja tādi ir tuvumā) vai izejvielu piegādātājus, nevis vietÄ“jos pašvaldÄ«bas deputātus.

Visbeidzot, virsmotÄ«vs par mediju politiku un sabiedrisko mediju lomas nostiprināšanu atainots rezervÄ“ti, kas darÄ«ts ar pareizu aprÄ“Ä·inu: lai izvairÄ«tos no t.s. „daiļrades paštÄ“mas” un no stāstÄ«šanas pašiem par sevi. Gada beigās, iesaistoties Pieci.lv labdarÄ«bas maratonā „Dod pieci!”, LTV nostiprina sabiedriskā radio lomu labdarÄ«bas kontekstā. Mediji nekļūst paši par savu vÄ“stÄ«jumu.

Izteikti viltus ziņu un tÄ«šuprātÄ«gi nepatiesÄ«bu tiražēšanas gadÄ«jumi konstatÄ“jami nav, izretis gadās šÄdi tādi sÄ«kumi un pārteikšanās. PiemÄ“ram, 2. novembrÄ« LTV sižetā britu premjere TerÄ“za Meja nosaukta par Vanesu Meju (vijolniece); 12. jÅ«lijā Japānā viņiem esot „prezidents”, un tamlÄ«dzÄ«gi.

Dažkārt piefilmējumi neatbilst tekstam, un piemēri:

- stāstot par to, kā SÄ«rijā izzagta bÄ“gļu bÄ“rnu izglÄ«tošanai saziedotā nauda, ekrānā tiek rādÄ«ti nevis sÄ«riešu, bet gan afrikāņu bÄ“rni - kuri nāk vispār no cita kontinenta;

- pieminot „Ä£imenes ārstus kuplā skaitā” ierodamies uz sarunām pie M. Kučinska un panākot progresu, kadrā skaidri redzams, ka streikojošie ārsti izvirzÄ«juši uz pārrunām tikai piecus dakterus;

- 9. augustā atreferÄ“ts tikai viens LTRK viedoklis par pašvaldÄ«bām piederošu uzņēmumu it kā sliktumu (kaut gan ekonomikas dati, protams, šÄdus izteikumus apgāž jau 20 gadus);

- citā gadÄ«jumā valsts uzņēmumu privatizācija it kā neesot privatizācija, ja to veic caur biržu (kaut gan jebkurš cilvÄ“ks, kas patÄ“rÄ“ Latvijas mediju ziņas, stādās priekšÄ, ar ko beidzās A/S „Ventspils Nafta” un A/S „Latvijas KuÄ£niecÄ«ba” privatizācija caur biržu);

- 30. oktobrÄ« veidots sižets it kā par vÄ“sturi un folkloru, par veļu laiku, taču sižetā tiek stāstÄ«ts par „dievainÄ“m” (kuras ir XX gs. sākuma izdomājums, tāpat kā visādas „zemlikas”, „vaidelotes” u.c.).

ŠÄdus patiesÄ«bai neatbilstošus sÄ«kumus ir iespÄ“jams novÄ“rst, kaut gan vienlaikus jāpiekrÄ«t, ka aktuālo ziņu žurnālistikā tādas maznozÄ«mÄ«gas neatbilstÄ«bas pa reizÄ«tei gadās un gadÄ«sies vienmÄ“r.

KonstatÄ“jami atsevišÄ·i gadÄ«jumi, kad LTV atkārto Kremļa naratÄ«vus:

- 27. jÅ«lijā, stāstot par Somijas Republikas simtgadi, stāsts ir nevis par Somijas šodienu vai vÄ“sturi, bet gan krievu amatpersonu vizÄ«ti, it kā Somijas vÄ“rtÄ«bu noteiktu krievu delegācijas ierašanās tajā;

- tajā pašÄ dienā, stāstot par Ukrainas pilsonÄ«bas atņemšanu M. Saakašvili, atreferÄ“ti prokremliska rakstura izdomājumi par bijušo Gruzijas prezidentu un Odesas apgabala gubernatoru;

- 18. jÅ«lijā Donbasa teroristiskie grupÄ“jumi LNR un DNR izziņoja jau sesto nesekmÄ«go mÄ“Ä£inājumu izveidot kopÄ“ju „federāciju”, šoreiz ne vairs ar nosaukumu „Novorossija”, bet gan „Malorossija”. Šo divu slepkavÄ«go teroristu bandu mÄ“Ä£inājumu uzlikt sev „cilvÄ“cÄ«gu seju”, viltojot kārtÄ“jo feiko valsts suverenitātes imitāciju, LTV atreferÄ“ tā, it kā tas bÅ«tu kādu cienÄ«jamu politisko lÄ«deru vÄ“rā ņemams paziņojums. Atspoguļojums ieturÄ“ts lÄ«dzÄ«gā stilā kā sižets par Vācijas partiju koalÄ«cijas sarunām.

Satura izvietošanai prasmÄ«gi tiek izmantotas t.s. „Īsziņas” un slÄ«došÄ teksta josla ekrāna apakšÄ, ar ko bieži vien tiek papildināti, paturpināti vai nobeigti iepriekšÄ“jās dienās aizsāktie temati, kuri vairs nevar sagādāt vielu jaunam vairākminÅ«šu sižetam.

Pareiza un efektÄ«va ir pieeja neveidot cietu „Dienas ziņu” struktÅ«ru, bet gan katra raidÄ«juma plānu sastādÄ«t plÅ«stošu, atkarÄ«bā no konkrÄ“tās dienas aktualitātÄ“m. Tādā veidā reÄ£ionālo studiju materiālam ir iespÄ“jas izvirzÄ«ties raidÄ«juma sākumā, un redzams, ka LTV redaktori kā kritÄ“riju izvirza ne vien sižeta tÄ“mu, bet arÄ« saturisko un vizuālo kvalitāti. PiemÄ“ram, ja Aizputes TV sižets par plÅ«diem ir aktuāls un kvalitatÄ«vs, tad tas tiks pavirzÄ«ts raidlaikā uz priekšu, nevis atstāts beigām. PÄ“c nepieciešamÄ«bas uz raidÄ«juma sākumu vai beigām pavirzās arÄ« citi elementi, piemÄ“ram, ārzemju ziņas vai t.s. „Ä«sziņas”.

Ir gadÄ«jumi, kad jau pusgada laikā redzami saturiskie uzlabojumi. PiemÄ“ram, 4. jÅ«lija sižetā par Holokausta atceri galvenais elements ir I. MÅ«rnieces runa, taču nav sameklÄ“ts neviens no Holokaustā izdzÄ«vojušajiem, izmantojot iespÄ“ju, kamÄ“r kaut daži no viņiem vÄ“l ir mÅ«su vidÅ«. Nav intervÄ“ts arÄ«, piemÄ“ram, RÄ«gas virsrabÄ«ns Dr. Menahems Barkahans, kurš vada RÄ«gas Geto un Holokausta muzeju. TomÄ“r gada beigās sižetā par Rumbulas slaktiņa piemiņu intervÄ“ts Holokaustā izdzÄ«vojušais vÄ“sturnieks MarÄ£ers Vestermanis, tātad veikts pareizais solis satura pilnveidošanā.

„Dienas ziņās” novÄ“rojams, ka žurnālisti necenšas izmantot ironiskus elementus, tie drÄ«zāk saturā iesprÅ«k nejauši. PiemÄ“ram, katoļu mācÄ«tāja izteikums par baznÄ«cÄ“niem „esam plus mÄ«nus ticÄ«gie”, K. RoÄ·a reportāža no valsts budžeta pieņemšanas - „Darbs Saeimā šodien noritÄ“ja raiti: visi opozÄ«cijas priekšlikumi tika noraidÄ«ti!”; Jelgavas mÄ“ra A. Rāviņa citāts „Noticis ir tas, kas noticis, tāpÄ“c lÄ“mums ir tāds, kāds viņš ir”; notiek „cÅ«ku eitanāzija”; jauniešu nodarbinātÄ«bas speciālista teiktais „Pateicoties šai veiksmÄ«gajai programmas darbÄ«bai, esam zaudÄ“juši ES finansÄ“jumu” (ar programmas palÄ«dzÄ«bu izdevies nodzÄ«t jauniešu bezdarbu zem ES vidÄ“jā procenta, tālab finansÄ“jums vairs nepienākas, jo mÄ“rÄ·is izpildÄ«ts); Strenčos „uz labdarÄ«bas pamatiem izkastrÄ“ti 100 kaÄ·i”; Ä¢. Eliasa piemiņas balvas pasniegšanā Jelgavā portretu glezniecÄ«bā tiek rādÄ«ts sivÄ“na portrets; u.c.

IespÄ“jams, ka paši žurnālisti pārāk reti parādās kadrā tāpÄ“c, ka viņi ne vienmÄ“r sekojuši lÄ«dzi tam, lai viņiem bÅ«tu sabiedriskā medija tÄ“lam atbilstošs vizuālais stils. PiemÄ“ram, sižetā no lietavām LatgalÄ“ LTV žurnālistam mugurā tumšs, maisveidÄ«gs neilona jupÄ·is, pietrÅ«kst tikai trÄ«s baltas svÄ«tras visā piedurkņu garumā. Å…emot vÄ“rā LTV ikgadÄ“jā finansÄ“juma lÄ«meni, nevarÄ“tu taču bÅ«t pārāk grÅ«ti nopirkt kādu šaursvÄ«trotu uzvalku žurnālistiem.

AttiecÄ«bā uz sabiedriski politisko norišu apskatÄ«šanu „Dienas ziņās” jāizdara secinājums, ka reÄ£ionālās televÄ«zijas gandrÄ«z vienmÄ“r parāda konkrÄ“tos piemÄ“ros balstÄ«tus stāstus ar visdažādākajām situācijām un notikumiem no sabiedrÄ«bas dzÄ«ves, tajā skaitā lokālajiem sabiedriskajiem un politiskajiem procesiem, taču šajos sižetos tikpat kā nekad neļauj eksponÄ“ties lielākiem vai mazākiem politiÄ·iem, ļaujot viņiem parādÄ«ties kadrā tikai tad, kad tas ir reāli nepieciešams stāsta izvÄ“ršanai. TurpretÄ« LTV Ziņu dienests lielākoties atgremo to politisko un ekonomisko dienaskārtÄ«bu, ko nosaka pie varas esošie politiÄ·i un partijas. RaksturÄ«ga nekritiska attieksme pret tiem, kas kaut kādā mÄ“rā apveltÄ«ti ar varu (vienalga, vai tie bÅ«tu deputāti, ministri, ierÄ“dniecÄ«ba vai tiesÄ«bsargājošÄs institÅ«cijas). Vai tas ietilpst sabiedriskajā pasÅ«tÄ«jumā?

Rekomendācija. Tā kā reÄ£ionālās TV studijas ir sasniegušas labu profesionālo lÄ«meni un spÄ“j to noturÄ“t, tad tās iespÄ“jams iesaistÄ«t LTV satura veidošanā vÄ“l arÄ« citos raidÄ«jumos, paplašinot reÄ£ionālo TV pienesumu. ParalÄ“li tam, iespÄ“jams panākt LTV Ziņu dienesta darba uzlabošanu ne tikai saturiski, bet arÄ« vizuāli. Bez kavÄ“šanās jānovÄ“rš tādi interešu konflikti kā, piemÄ“ram, minÄ“tais gadÄ«jums ar A. Amerika partijas padomnieka Ä£imenes saitÄ“m ar Ziņu dienesta vadÄ«bu, ja to rezultātā top slavinoši sižeti. (Ja cilvÄ“ki spÄ“j nejaukt Ä£imenes sakarus ar profesionālo darbÄ«bu, tad konflikts neizpaužas, neÄ«stenojas, un to pārmest nebÅ«s pamats.)

Ja interešu konfliktus novÄ“rst atsakās vai ja atsakās uzlabot darba kvalitāti, tad rekomendÄ“jams uzskatÄ«t sabiedrisko pasÅ«tÄ«jumu par neizpildÄ«tu, darbu nepieņemt un neapmaksāt to no valsts budžeta - resp., rÄ«koties tādā pašÄ veidā, kā šÄdos gadÄ«jumos rÄ«kotos privātais kapitāls.

AnalÄ«zes veicÄ“js: žurnālists un grāmatu autors Imants Liepiņš, Latvijas Žurnālistu SavienÄ«bas valdes loceklis, NEPLP Sabiedriski konsultatÄ«vās padomes loceklis