Projektu Bende: mazs "eksperts" ar dīvainiem argumentiem izgĞ lielus projektus
Pietiek lasÄ«tÄjs · 20.03.2017. · Komentāri (101)Eiropas struktÅ«rfondu apguve LatvijÄ notiek kÄ pa celmiem – programmu un projektu ieviešana regulÄri buksÄ“, katru gadu bremzÄ“jot investÄ«ciju ieplÅ«šanu Latvijas ekonomikÄ simtiem miljonu eiro apmÄ“rÄ. Īpaši klibo ar uzņēmÄ“jdarbÄ«bu saistÄ«to fondu apgÅ«šana, kur projektu atlases birokrÄtijÄ parÄdÄs jaunas un jaunas “vilku bedres”. PiemÄ“ram, inovÄciju jomÄ neproporcionÄli lielu ietekmi ieguvuši t.s. neatkarÄ«gie eksperti, kuri rada nopietnas šaubas par savu kompetenci. Viens no tiem jau iemantojis iesauku Projektu Bende.
Gluži kÄ Å½ila Verna grÄmatÄs
2014.-2020.g. plÄnošanas periodÄ projektu atlasi un vÄ“rtÄ“šanu veic CentrÄlÄ finanšu un lÄ«gumu aÄ£entÅ«ra (CFLA). PraksÄ“ tas nozÄ«mÄ“ to, ka apmÄ“ram astoņas CFLA ierÄ“dnes izvÄ“rtÄ“ neticami plašu projektu spektru. TÄ pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir projektu vÄ“rtÄ“šanas fabrika: gandrÄ«z vieni un tie paši cilvÄ“ki vÄ“rtÄ“ projektus visÄs iespÄ“jamajÄs jomÄs, tostarp bezdarbnieku apmÄcÄ«bas, dzelzceļa elektrifikÄcijas, kapu tramvaju, krastu erozijas, kompetenÄu centru, pÄ“cdoktorantÅ«ras studiju projektu, Natura 2000 u.c.
Viss jau bÅ«tu jauki, bet šÄ«s ekspertes, iespÄ“jams, nekad mÅ«Å¾Ä nav bijušas nevienÄ ražotnÄ“. To varbÅ«t varÄ“tu atļauties mÄkslinieki vai rakstnieki: piemÄ“ram, rakstnieks Žils Verns savos romÄnos ļÄva vaļu fantÄzijai, izsmeļoši stÄstot par tobrÄ«d vÄ“l neeksistÄ“jošÄm tehnoloÄ£ijÄm – zemÅ«denÄ“m un kosmosa kuÄ£iem, kÄ arÄ« krĚņi aprakstot zemes, kurÄs nebija spÄ“ris savu kÄju. Bet projektu atlasÄ“ prasÄ«tos pÄ“c lielÄkas kompetences – un tÄ mÄ“s palÄ“nÄm tuvojamies stÄstam par Projektu Bendi...
Kosmiskie standarti
Raugoties uz ES fondu piedÄvÄjumu no uzņēmÄ“ju pozÄ«cijÄm, viena no praktiski noderÄ«gÄkajÄm programmÄm ir “Jaunu produktu ieviešana ražošanÄ”. Atbalsts paredzÄ“ts tieši jaunu iekÄrtu ieviešanai, un pretendentam jÄspÄ“j pierÄdÄ«t, ka tiek ieviests kaut kas inovatÄ«vs.
TaÄu inovÄcija – tas ir staipÄms jÄ“dziens. Lai to pÄrbaudÄ«tu, CFLA ar Ekonomikas ministrijas svÄ“tÄ«bu ir ieviesusi supersarežģītu “kosmisku” metodoloÄ£iju – pÄrņemtu no Eiropas Kosmosa aÄ£entÅ«ras. Tas ir deviņu pakÄpju ceļš, kurÄ jÄpierÄda ideja, jÄpÄrbauda tÄ laboratorijas apstÄkļos, jÄizgatavo prototips, jÄizmÄ“Ä£ina ekspluatÄcijÄ u.tml.
ŠÄda metodoloÄ£ija varbÅ«t var lieliski noderÄ“t, piemÄ“ram, jaunu digitÄlu zeniÌ„tteleskopu ieviešanÄ, bet tÄ šÄ·iet mazliet pÄrspÄ«lÄ“ta parastajiem mirstÄ«gajiem ražotÄjiem. Bet, lai nu kÄ, latvju inovatÄ«vÄkie ražotÄji atvÄ«stÄ«ja piedurknes un izstrÄdÄja projektus saskaÅ†Ä ar kosmiskajÄm regulÄm. Galvenais rÅ«pju objekts ražotÄjiem nešaubÄ«gi bija inovÄcijas aspekts, kas projektÄ ir Ä«paši jÄpierÄda.
VÄ“jÄ darbs un materiÄls
ProgrammÄ tika plÄnots sadalÄ«t pieklÄjÄ«gu summu – 60 miljonus eiro, un visas pazÄ«mes liecinÄja, ka 41 drosmÄ«gs uzņēmums, kas bija iesniedzis apjomÄ«gos projektus, saņems pieprasÄ«to atbalstu, kas, loÄ£iski, bÅ«tu arÄ« pozitÄ«vs iespaids uz Latvijas ekonomiku. PieprasÄ«tÄ finansÄ“juma summa bija tikai aptuveni 53 miljoni eiro, tÄtad – ja nu kÄds paliktu aiz borta, tad, visticamÄk, tad, ja tiktu pieļautas rupjas kļūdas.
Skaidrs, ka uzņēmÄ“ji centÄs pirkt un ieviest ko nebijušu, kas vÄ“l netiek ražots utt. TaÄu, kÄ dziedÄja Igo, dzÄ«vÄ“ viss ir savÄdÄk. CFLA noslÄ“dza projektu vÄ“rtÄ“šanu ar negaidÄ«ti depresÄ«vu ziņu: atbalstÄ«ti mazÄk nekÄ puse no iesniegtajiem projektiem, izdalot tikai trešdaļu (!!!) pieejamÄs summas. ApstiprinÄti tikai 17 projekti, savukÄrt atlikušie 24 uzņēmumu projekti izrÄdÄ«jušies... nepietiekami inovatÄ«vi. ŠajÄ brÄ«dÄ« mÄ“s jau pavisam strauji pietuvojamies stÄstam par Projektu Bendi...
DÄmas un kungi, iepazÄ«stieties...
Projektu izstrÄdÄtÄjiem par lielu pÄrsteigumu, konkursa rezultÄti liecina, ka ir pat veselas ekonomikas nozares, kuras – pÄ“c visa spriežot – vispÄr nevar bÅ«t inovatÄ«vas. SmagÄko belzienu dabÅ«jis mÅ«su tautsaimniecÄ«bas stÅ«rakmens – kokapstrÄde, kur 12 no 13 iesniegtajiem projektiem tikuši taisnÄ ceÄ¼Ä pÄrmesti pÄr bortu. Interesanti, ka vienÄ«gais kokrÅ«pnieku projekts, kas paglÄbies, ražo dÄrza kastes ar neredzÄ“ti inovatÄ«vÄm eņģēm. Nepietiekami inovatÄ«va izrÄdÄ«jusies arÄ« kÅ«dras nozare, pÄrtikas rÅ«pniecÄ«ba, gumijas pÄrstrÄde ar pasaulÄ“ vÄ“l nebijušu tehnoloÄ£iju...
KÄ tad tÄ? Un šeit beidzot uz skatuves iznÄk Projektu Bende. TÄ kÄ minÄ“tÄs astoņas CFLA speciÄlistes tomÄ“r nevar bÅ«t vienlÄ«dz kompetentas visos specifiskos ražošanas sektoros, talkÄ tiek aicinÄti padomdevÄ“ji – neatkarÄ«gi eksperti. TÄ kÄ inovÄciju projektos tehnoloÄ£iju gatavÄ«bas lÄ«menis tiek vÄ“rtÄ“ts pÄ“c kosmiskiem standartiem, tad par vienu no vadošajiem ekspertiem arÄ« izraudzÄ«ts speciÄlists ar kosmosa projektu pieredzi. Tikai nesaprotamu apsvÄ“rumu dēļ viņš viens arÄ« izvÄ“rtÄ“jis lielÄko daļu projektu.
UniversÄlais saprÄts?
KÄ tas iespÄ“jams, ka ar to, ko nevar izvÄ“rtÄ“t 8 ekspertes, var tikt galÄ viena fiziska persona? Vai mums ir darÄ«šana ar ģēniju, cilvÄ“ku-orÄ·estri vai universÄlo saprÄtu? To mÄ“s tÅ«lÄ«t mÄ“Ä£inÄsim saprast.
TÄtad, dÄmas un kungi – šÄ« cilvÄ“ka vÄrds ir Kaspars Kalniņš. BÅ«vinženieris, inženierzinÄtņu doktors, RÄ«gas TehniskÄs universitÄtes MateriÄlu un konstrukciju institÅ«ta vadošais pÄ“tnieks. Tieši viņa rokÄs tiek nodota lielÄkÄ daļa uzņēmÄ“jdarbÄ«bas atbalsta programmas projektu un no viņa kosmiski objektÄ«vÄ sprieduma ir atkarÄ«gs katra projekta liktenis.
Kaspars Kalniņš ir tas, kurš šÄ·ietami zina – kas ir un kas nav inovatÄ«vs šajÄ pasaulÄ“. Un tomÄ“r – eiforijai nav pamata, jo tÅ«lÄ«t sapratÄ«sim, ka miljoniem eiro vÄ“rto projektu izvÄ“rtÄ“šana daudzos gadÄ«jumos izrÄdÄ«jusies viena aktiera teÄtris…
Cer noÄrdÄ«t riepas ar ozonu...
KolÄ«dz sÄkam analizÄ“t visgudrÄ eksperta vairÄk nekÄ 20 (!) noraidÄ«tos projektus, atklÄjas pavisam interesanti fakti un motÄ«vi. PiemÄ“ram, vienÄ no projektiem paredzÄ“ts ar ozona palÄ«dzÄ«bu efektÄ«vÄk pÄrstrÄdÄt gumiju. Uzņēmums Rubber Tech Latvia vienojies ar Krievijas zinÄtniekiem – doktoru Jevgēņiju DanšÄikovu un Jevgēņiju Voroņinu – par viņu izstrÄdÄtÄ patenta Ä«stenošanu dzÄ«vÄ“, solot radÄ«t pasaulÄ“ pirmo eksperimentÄlo ražotni, kur augstas koncentrÄcijas ozona maisÄ«jums kombinÄcijÄ ar mehÄnisku iedarbÄ«bu ļautu pÄrstrÄdÄt riepas un citus gumijas izstrÄdÄjumus smalkÄ pulverÄ«.
Tas risinÄtu LatvijÄ aktuÄlu problÄ“mu – nav noslÄ“pums, ka, piemÄ“ram, nolietotÄs riepas bieži tiek vienkÄrši izmestas vai slepus noraktas mežos. PasaulÄ“ komerciÄla prototipa šÄdai tehnoloÄ£ijai vÄ“l nav, tÄtad grÅ«ti iedomÄties, kÄ šo projektu varÄ“tu neuzskatÄ«t par inovatÄ«vu.
... bet noÄrdÄ«ts tiek pats projekts
TaÄu Kaspars Kalniņš šai iecerei ar veiklu rokas kustÄ«bu ir pÄrvilcis pÄri svÄ«tru – tomÄ“r atradis savu uti. Kalniņš nÄcis klajÄ ar unikÄlu atklÄjumu – izrÄdÄs, autoriepu ražotÄji pievienojot riepÄm speciÄlas piedevas, kas samazina atmosfÄ“rÄ esošÄ ozona noÄrdošo ietekmi. LÄ«dz ar to, secina eksperts, šÄ« tehnoloÄ£ija nevarot funkcionÄ“t.
Ir tikai viens mazs “bet”, ko Projektu Bende nav ņēmis vÄ“rÄ – SIA Rubber Tech Latvia projekts paredz izmantot aptuveni miljona (!) reižu lielÄku ozona koncentrÄciju, nekÄ tas sastopams Zemes atmosfÄ“rÄ – tÄpÄ“c faktiski ir vienalga, vai ražotÄji riepÄm kaut kas ir vai nav pievienojuši – šÄ«s koncentrÄcijas ir faktiski nesalÄ«dzinÄmas, un projektÄ paredzÄ“tais ozona maisÄ«jums ļautu pilnÄ«bÄ samalt pulverÄ« jebkuru gumijas izstrÄdÄjumu, lai kÄdas piedevas tam arÄ« nebÅ«tu pievienotas.
DÄ“lis un baļķis – tad ta’ starpÄ«ba!
SIA JÄ“kabpils MežrÅ«pniecÄ«ba projektÄ, kas saistÄ«ts ar zÄÄ£materiÄlu šÄ·irošanas tehnoloÄ£ijÄm, Kaspara Kalniņa slÄ“dziens liek atkal atsaukt atmiÅ†Ä Å½ilu Vernu, precÄ«zÄk, viņa romÄna “Kapteiņa Granta bÄ“rni” ekscentrisko personÄžu Paganelu, kurš, pats bÅ«dams Ä£eogrÄfs, allaž uzjautrinÄja publiku, putrojot vietvÄrdus un pat kontinentus.
Paganels, bÅ«dams lÄga vÄ«rs, gan savas kļūdas allaž vÄ“rsa par labu. BÅ«tu jauki saglabÄt lÄ«dzÄ«gu jautrÄ«bu, lasot Kaspara Kalniņa slÄ“dzienus – JÄ“kabpils MežrÅ«pniecÄ«bas projekta gadÄ«jumÄ viņš sajaucis tÄdas lietas kÄ “dÄ“lis” un “baļķis”. Sak’ – koka gabals paliek koka gabals.
Eksperts savÄ noraidošajÄ vÄ“rtÄ“jumÄ ir apskatÄ«jis nevis zÄÄ£materiÄlu (dēļu u.tml.) šÄ·irošanas tehnoloÄ£ijas, bet gan zÄÄ£baļķu šÄ·irošanas tehnoloÄ£ijas, kas, maigi izsakoties, ir pilnÄ«gi cits industrijas segments. Un tomÄ“r – projekta iesniedzÄ“jam ir grÅ«ti smaidÄ«t par šo kļūdu, jo projektÄ ieguldÄ«ts diezgan padaudz laika un naudas.
Helikopteru gaidot
Ceļu bÅ«vniecÄ«bas sabiedrÄ«ba Igate no Projektu Bendes rokas saņēma nokautu pavisam citu iemeslu dēļ. Igate savÄ projektÄ paredzÄ“ja lielizmÄ“ra presÄ“šanas sistÄ“mas izstrÄdi lielizmÄ“ra koka konstrukciju ražošanai, kur cita starpÄ bija paredzÄ“ts 45 metru garu konstrukciju transportÄ“šana.
Kaspars Kalniņš vienpersoniski nospriedis, ka ražot šÄdas konstrukcijas nav jÄ“gas, jo vienÄ«gais veids, kÄ tÄs varÄ“tu transportÄ“t, esot helikopters. Tas jau, protams, tÄ«rais nieks, ka projekta iesniedzÄ“js projektam pievienojis Latvijas Valsts Ceļu 2017. gada 10. janvÄrÄ« izsniegto atļauju, kur melns uz balta rakstÄ«ts – atļautais lielgabarÄ«ta transporta lÄ«dzekļa garums ir 49 metri, kas ir vairÄk par projektÄ nepieciešamajiem 45 metriem. Bet Projektu Bende paliek pie sava – esot vajadzÄ«gs helikopters.
Koks nav tik apaļš, kÄ izskatÄs?
Ne mazÄk lielu neizpratni Kaspars Kalniņš izsaucis ar savu atzinumu par kokzÄģētavas LatvÄņi iesniegto projektu, kur paredzÄ“ts ieviest Ä«pašu radiÄlu koksnes zÄģēšanas veidu, iegÅ«stot lielÄku daudzumu augstvÄ“rtÄ«gu zÄÄ£materiÄlu.
Projektu Bende projektu noairÄ“jis ar galvu reibinošu paziņojumu, kam no formÄlÄs loÄ£ikas viedokļa gan nav ne mazÄkÄ sakara ar tehnoloÄ£iju, par kuru ir runa projektÄ: “RadiÄla koksne dabiski augot sastÄda 10-15% no visa apaļkoka”. Å…emot vÄ“rÄ, ka visÄm LatvijÄ sastopamajÄm koku sugÄm ir radiÄla (apļveida) koksne, gribot negribot jÄsecina, ka radiÄla koksne veido 100% no visa apaļkoka.
KÄ tas gadÄ«jies, ka Kaspars Kalniņš nonÄcis pie tik ļoti savdabÄ«ga secinÄjuma? Projekta autoriem tÄ arÄ« nav izdevies noskaidrot, kas ar šo aforismu Ä«sti ir domÄts. Koksni var zÄģēt visdažÄdÄkajos veidos – tangensiÄlÄ, pusradiÄlÄ, radiÄlÄ utt. “Vai nu puisis nemÄk vai nepietiek laika argumentÄ“t, bet nu viņa apgalvojumi ir tÄdi, ka bÅ«tu jÄatņem doktora grÄds. Apgalvojums “radiÄla koksne dabiski augot sastÄda 10-15% no visa apaļkoka” ir pilnÄ«gi diletantisks,” tÄ Kaspara Kalniņa atzinumu komentÄ“ neatkarÄ«gs koksnes eksperts.
Ä’rmotÄ attieksme pret finieri
Visbeidzot, minÄ“sim arÄ« piemÄ“ru ar uzņēmuma ASG 1 iesniegto projektu par kompozÄ«tfiniera izgatavošanu. Uzņēmums šo prezentÄ“ kÄ jaunu, eksperimentÄlu materiÄlu, kur finiera lobskaidas vietÄ daļēji tiktu izmantots sintÄ“tisks materiÄls. Resursu ekonomijas un precizitÄtes vÄrdÄ paredzÄ“ts ieviest jaunu lÄ«mes uzklÄšanas tehnoloÄ£iju, kur dažÄdas lÄ«mes tiek uzklÄtas ar divÄm atšÄ·irÄ«gÄm lÄ«mes galvÄm. PasaulÄ“ šÄda tehnoloÄ£ija vÄ“l nekur nav ieviesta.
TaÄu – Kaspars Kalniņš projektu vienpersoniski noraida – ieejot projekta sadarbÄ«bas partnera Raute mÄjaslapÄ, viņam mÄrketinga materiÄlos tÅ«lÄ«t esot kļuvis skaidrs, ka SomijÄ kaut kas lÄ«dzÄ«gs jau top: tur arÄ« figurÄ“jot lÄ«mÄ“šanas iekÄrtas. Interesanti, ar kÄdÄm paranormÄlÄm spÄ“jÄm ir apveltÄ«ts Kalniņš, lai jau no iekÄrtu nosaukuma, kas sastÄv no pÄris vÄrdiem, viņš jau spÄ“tu secinÄt, ka ASG 1 iesniegtais projekts ir nepietiekami inovatÄ«vs.
Bet varbÅ«t CFLA viņu nolÄ«gusi tieši tÄpÄ“c, ka zina – Kasparam piemÄ«t paranormÄlas spÄ“jas? Projekta iesniedzÄ“js gan ir licis galdÄ minÄ“tÄ Somijas uzņēmuma raute atzinumu, ka ASG 1 izstrÄdÄtajai tehnoloÄ£ijai tirgÅ« vÄ“l nav izstrÄdÄts neviens prototips. TaÄu Kaspars Kalniņš, kÄ vienmÄ“r, zina labÄk.
Ir stingums, un ir stingums
VÄ“l – Kaspars Kalniņš savÄ negatÄ«vajÄ atzinumÄ par ASG 1 projektu drosmÄ«gi apgalvo, ka sintÄ“tiskajam materiÄlam esot “gandrÄ«z identisks stinguma koeficients” bÄ“rza saplÄksnim.
KompÄnija to nosauc par galÄ“ji absurdu apgalvojumu, jo sintÄ“tiskajam materiÄlam šis stinguma koeficients saskaÅ†Ä ar vispÄrzinÄmiem datiem ir aptuveni 3-4 (!) reizes lielÄks, nekÄ bÄ“rza saplÄksnim. Bet ko tu padarÄ«si – bumba ir eksperta pusÄ“, jo – kas ir visdÄ«vainÄkais – ekspertam nekas nav jÄpierÄda.
Gribas sūdzēties? Paraudi zem spilvena!
VisÄ šajÄ kontekstÄ rodas pašsaprotams jautÄjums: ja reiz tik Ä“rmotos veidos tiek noraidÄ«ti projekti un ņemot vÄ“rÄ, ka dzÄ«vojam tiesiskÄ valstÄ«, bÅ«tu taÄu jÄbÅ«t veidam, kÄ šos noraidÄ«jumus pÄrsÅ«dzÄ“t un atkal kļūt laimÄ«giem? TaÄu izrÄdÄs, ka arÄ« šajÄ jomÄ mÅ«s sagaida interesanti pÄrsteigumi.
Vai varat iedomÄties situÄciju, ka jÅ«s pÄrsÅ«dzat CFLA noraidÄ«jumu augstÄkstÄvošajÄ instancÄ“, proti, Finanšu ministrijÄ? Retorisks jautÄjums: kurš tad Ä«sti pÄrskata jÅ«su pÄrsÅ«dzÄ«bu? Tam bÅ«s grÅ«ti noticÄ“t, taÄu – FM jÅ«su sÅ«dzÄ«bas par Kaspara Kalniņa dÄ«vainÄ«bÄm pÄrsÅ«tÄ«s... Kasparam Kalniņam. Recepte vienkÄrša un nevainojama, vai ne tÄ? Ko šajÄ situÄcijÄ iesÄks Kaspars Kalniņš? TÄ kÄ viņš nesirgst ar vÄ“lmi atzÄ«t savas kļūdas, Kaspars nu atrotÄ«s piedurknes un vÄ“l efektÄ«vÄk pamatos savu taisnÄ«bu.
Vai tad nauda ir galvenais?
TÄdÄ, lÅ«k, aizraujošÄ notikumu pÄrstÄstÄ mÄ“s atgriežamies pie raksta sÄkumÄ izskanÄ“jušÄs tÄ“mas: par Latvijas ekonomikai garÄm aizplÅ«stošajÄm summÄm.
Lai arÄ« cik ļoti dÄ«vainos veidos nebÅ«tu noraidÄ«ti mÅ«su pieminÄ“tie inovÄcijÄm paredzÄ“tÄ finansÄ“juma pretendenti, lai arÄ« cik ļoti savÄdi neuzvestos Projektu Bendes titulu iemantojušais Kaspars Kalniņš, skaidrs ir viens – kÄrtÄ“jie vairÄki desmiti miljoni eiro tÄ visa rezultÄtÄ gluži vienkÄrši ir iesprÅ«duši birokrÄtijas gaiteņos.
Lai arÄ« cik ļoti daudz netiktu runÄts par to, ka Eiropas programmas vajadzÄ“tu labÄk apgÅ«t, izvirzot saprotamÄkus noteikumus, notiek pretÄ“jais – ir mÄ«nu lauks, ir vilku bedres. Un iespÄ“ja izlavierÄ“t starp šÄdiem Projektu BendÄ“m ir diezgan neliela. Mazs eksperts gÄž veselas nozares…
Ministru prezidents MÄris KuÄinskis pavisam nesen uzsvÄ“ra, ka mÄ“s nepildÄm NacionÄlo AttÄ«stÄ«bas plÄnu – nekas nenotiekot. Bet kÄ tad lai notiek, ja Eiropas fondu apguvi piežmiedz birokrÄti, ja nacionÄlie uzņēmumi netiek atbalstÄ«ti sÄ«vajÄ konkurencÄ“ ar transnacionÄlajÄm korporÄcijÄm. BÅ«tu tikai pašsaprotami darÄ«t visu iespÄ“jamo, lai eksportÄ“jošie uzņēmÄ“ji spÄ“tu radÄ«t inovatÄ«vus produktus, kam ir lielÄka pievienotÄ vÄ“rtÄ«ba un kas pienestu vairÄk naudas Latvijas ekonomikai. Bet šÄ« lielÄ bilde tiek vienkÄrši aizmirsta visÄ pieminÄ“tajÄ birokrÄtijÄ.