Iesaki rakstu:

ProkuratÅ«ras nolaidÄ«bas un slinkuma dēļ, kā ar saistÄ«bā ar tās cenšanos pildÄ«t pasÅ«tÄ«jumu un lietu maksimāli ātri nodot tiesai ZolitÅ«des Maxima traģēdijas lietas izskatÄ«šana tiesā var ievilkties vÄ“l pāris gadus ilgāk, - pie tā var novest apsÅ«dzÄ«bas uzturÄ“tāju pÄ“kšÅ†Ä „attapšanās”, ka papildus apsÅ«dzÄ“tajiem izsniegtajam 81 krimināllietas sÄ“jumam ir vÄ“l vesela istaba, kas piekrauta ar dažādiem nereÄ£istrÄ“tiem dokumentiem, dokumentu mapÄ“m, kastÄ“m un datu nesÄ“jiem, un ka ar visiem šiem materiāliem kaut ko vajadzÄ“tu iesākt.

Viss sākās ar to, ka 15. marta sÄ“dÄ“ tiesa uzlika par pienākumu valsts apsÅ«dzÄ«bas uzturÄ“tājiem precizÄ“t lietā esošo “Lietisko pierādÄ«jumu un dokumentu sarakstu”, norādot, kādi pierādÄ«jumi ir attiecināmi uz katru no apsÅ«dzÄ“tajiem.

Savukārt 23. marta tiesas sēdē prokuratūras valsts apsūdzības uzturētāji nāca klajā viedokli, ka visi lietas materiāli, kuri ir uzskaitīti lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstā, esot attiecināmi uz visiem apsūdzētajiem.

Tas savukārt nozÄ«mÄ“, ka ikvienam apsÅ«dzÄ“tajam un viņa aizstāvim, pÄ“c prokuratÅ«ras domām, bÅ«tu jārÄ“Ä·inās, ka par pierādÄ«jumiem vainai var tikt uzskatÄ«ti ne tikai tie dokumenti, kas apkopoti 81 lietas sÄ“jumā un atbilstoši normatÄ«vajiem aktiem izsniegti katram apsÅ«dzÄ“tajam, bet arÄ« tā sauktās „pierādÄ«jumu istabas” saturs.

„Dievs vien zina” – šÄdi lietas dalÄ«bnieki, kuri mÄ“Ä£inājuši iepazÄ«ties ar „pierādÄ«jumu istabas” saturu, raksturo redzÄ“to. ŠÄ« istaba atrodas tiesas Ä“kā Baldones ielā, un tā ir piekrauta ar dažnedažādām banānu, rotaļlietu utml. kastÄ“m, kurās savukārt sabāztas pusizjukušas mapes ar dokumentiem.

„Es domāju, ka droši var runātpar desmitiem tÅ«kstošu dažādu dokumentu, ja pieskaitÄ«t elektroniskos datu nesÄ“jus. KonkrÄ“tu skaitu neviens nevar pateikt, sarakstā ir 879 pozÄ«cijas, bet tās pārsvarā ir mapes, un, cik šajās mapÄ“s ir dokumentu - Dievs vien zina,” Pietiek redzÄ“to „pierādÄ«jumu istabā” atstāstÄ«ja viens no lietas dalÄ«bniekiem.

Ja prokuratÅ«ra bÅ«tu godprātÄ«gi pildÄ«jusi savus pienākumus, tai pirms lietas nosÅ«tÄ«šanas uz tiesu bÅ«tu bijis jāiziet cauri visam „pierādÄ«jumu istabas” saturam, atlasot to, kas apsÅ«dzÄ«bai tiešÄm ir vajadzÄ«gs, un nevajadzÄ«go ievietojot arhÄ«vā, tad jāsašuj, jāsanumurÄ“ un jāizsniedz apsÅ«dzÄ“tajiem kopijas no tā, ko prokurori plāno izmantot vainas pierādÄ«šanā, un jāiekļauj atsauces uz šiem pierādÄ«jumiem lÄ“mumā par krimināllietas nodošanu tiesai.

Taču nekas no tā nav izdarÄ«ts, cenšoties pildÄ«t vadÄ«bas pasÅ«tÄ«jumu un lietu iespÄ“jami nodot iztiesāšanai. Tagad šÄ« nolaidÄ«ba ir nākusi gaismā, apsÅ«dzÄ“to aizstāvjiem iebilstot pret situāciju, kad tiesas sÄ“dÄ“ apsÅ«dzÄ«ba var pÄ“kšÅ†i sākt atsaukties uz dokumentiem un faktiem no „pierādÄ«jumu istabas”, par kuriem viņi lÄ«dz šim nav pat nojautuši, jo tie bijuši ierakti kaut kur banānu kastÄ“s.

MÄ“Ä£inot atrast izeju no šÄ«s situācijas, nu prokuratÅ«ra ir nākusi klajā ar „risinājumu” – lai neliegtu apsÅ«dzÄ“tajiem tiesÄ«bas uz aizstāvÄ«bu, prokuratÅ«ra lÅ«dz šos pierādÄ«jumus – tātad visu „pierādÄ«jumu istabas” saturu – pārbaudÄ«t tiesas sÄ“dÄ“s. Savukārt šÄ« procedÅ«ra, ņemot vÄ“rā "pierādÄ«jumu istabas" satura mÄ“rogus, var prasÄ«t gadus.

„Tagad pāris gadus visiem tiesas dalÄ«bniekiem, „pateicoties” prokuratÅ«ras nolaidÄ«bai un slinkumam, vajadzÄ“s šÄ·irstÄ«t dažādus nesaprotamus, nesanumurÄ“tus, nevienam nevajadzÄ«gus papÄ«rus, no kuriem daudzus, ļoti iespÄ“jams, arÄ« prokurori paši lÄ«dz šim paši nav apskatÄ«juši, jo daudzas kastes un iepakojumi bija aizzÄ«mogoti ar policijas zÄ«mogiem un skoču. Jā, un vÄ“l simtiem terabaitu ar elektroniskiem dokumentiem, kas taisÄ«ti ar visādām eksotiskām programmām utml. Un tas viss tikai prokuratÅ«ras slinkuma un neprofesionalitātes dēļ,” Pietiek situāciju raksturoja viens no aizstāvÄ«bas pārstāvjiem.

Kā tiesa varÄ“tu atrisināt šo situāciju, pagaidām nav zināms. Savukārt prokuratÅ«ra nekādus komentārus par radušos situāciju nesniedz.