Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts prezidenta kanceleja nekad neesot slÄ“pusi un arÄ« turpmāk negrasoties slÄ“pt tās darbinieku atalgojumu, - tā Valsts prezidenta Raimonda VÄ“joņa kancelejas vārdā ceturtdien paziņoja prezidenta preses padomnieks, kādreizÄ“jais Latvijas Radio vadÄ«tājs Jānis Siksnis, savukārt „politoloÄ£e” Iveta Kažoka piektdien Latvijas Radio paziņoja, ka viņa uzticoties prezidenta kancelejas profesionālajiem juristiem, kuri norādÄ«juši, ka „atsevišÄ·as personas vai to grupas zinātkāre” nesot „uzskatāma par sabiedrÄ«bas tiesisko interesi” par iespaidÄ«gajām piemaksām, prÄ“mijām un naudas balvām, kas tiek izmaksātas VÄ“joņa kancelejā. Pietiekšodien publicÄ“ divus dokumentus – pÄ“c VÄ“joņa pasÅ«tÄ«juma sagatavotos atteikumus sniegt šo informāciju, saistÄ«bā ar ko administratÄ«vā tiesa jau ir ierosinājusi administratÄ«vo lietu. Kopumā saistÄ«bā ar VÄ“joņa kancelejas vÄ“lmi slÄ“pt dažādu informāciju ir sāktas jau vairāk nekā desmit administratÄ«vās lietas.

Par informācijas pieprasījumu

Valsts prezidenta kanceleja (turpmāk - Kanceleja) 2017.gada 3.jÅ«lijā ir saņēmusi JÅ«su 2017.gada 26.jÅ«nija informācijas pieprasÄ«jumu, kurā, pamatojoties uz Informācijas atklātÄ«bas likumu, lÅ«dzat informÄ“t par katru no Kancelejas darbiniekiem, kam laika posmā no 2017.gada 1.janvāra lÄ«dz 2017.gada 31.maijam ir pārskatÄ«ts noteiktā mÄ“neša atalgojuma apmÄ“rs un pieņemts lÄ“mums par jaunu mÄ“neša atalgojuma apmÄ“ru.

PieprasÄ«to informāciju JÅ«s lÅ«dzat sagrupÄ“t, attiecÄ«gi norādot darbinieka vārdu un uzvārdu, ieņemamo amatu, iepriekšÄ“jā mÄ“neša atalgojuma lielumu un no jauna noteiktā mÄ“neša atalgojuma lielumu, nepieciešamÄ«bu pārskatÄ«t mÄ“neša atalgojumu, kā arÄ« personu, kas pieņēmusi lÄ“mumu par jaunu mÄ“neša atalgojuma apmÄ“ru. Atbildot uz JÅ«su informācijas pieprasÄ«jumu, informÄ“jam par tālāk minÄ“to.

1. Atbilstoši Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma (turpmāk - AtlÄ«dzÄ«bas likums) 3.panta pirmajai daļai darbinieku atlÄ«dzÄ«bu veido darba samaksa, sociālās garantijas un atvaļinājumi. Darba samaksa ir mÄ“nešalga, piemaksas, prÄ“mijas un naudas balvas. Darba alga jeb mÄ“nešalga ir galvenais darba samaksas elements, kas izmaksājams regulāri. Savukārt piemaksas, prÄ“mijas un naudas balvas ir darba samaksas sastāvdaļas, ko izmaksā, iestājoties normatÄ«vajos aktos noteiktiem Ä«pašiem apstākļiem.

IevÄ“rojot AtlÄ«dzÄ«bas likumā lietoto terminoloÄ£iju, Kanceleja, sniedzot Jums atbildi, pieņem, ka JÅ«su 2017.gada 26.jÅ«nija informācijas pieprasÄ«jums ir par Kancelejas darbinieku mÄ“nešalgu apmÄ“ru.

2. InformÄ“jam, ka Kanceleja jau 2016.gada sākumā agrÄ«nā 2017.gada budžeta projekta izstrādes posmā sniedza priekšlikumus valdÄ«bai par personāla politikas uzlabošanu Kancelejā, kas paredzÄ“ja turpmākajos gados palielināt izdevumus atlÄ«dzÄ«bai.

Kanceleja ir pastāvÄ«ga institÅ«cija, kas kārto ar Valsts prezidenta darbÄ«bu saistÄ«tās lietas un pārzina Valsts prezidenta lietvedÄ«bu. Lai nodrošinātu Valsts prezidenta atbalsta funkcijas, Kancelejai nepieciešams augsti kvalificÄ“ts un profesionāls personāls. Savukārt šÄda personāla noturÄ“šanai un piesaistei nepieciešams konkurÄ“tspÄ“jÄ«gs atalgojums.

Apkopojot informāciju par atalgojuma un nodarbināto skaita izmaiņām vidÄ“ji valsts pārvaldÄ“ un Kancelejā 2015.gadā salÄ«dzinājumā ar 2008.gadu, tika konstatÄ“ts, ka mÄ“neša vidÄ“jā darba samaksa valsts pārvaldÄ“ no 2008.gada lÄ«dz 2015.gadam ir pieaugusi par 21,8 %, bet Kancelejā 2015.gadā mÄ“neša vidÄ“jā darba samaksa bija par 8 % zemāka nekā 2008.gadā, pie situācijas, ka vidÄ“jais nodarbināto skaits šajā periodā Kancelejā tāpat kā valsts pārvaldÄ“ tika samazināts par aptuveni 27 %.

Lai izlÄ«dzinātu Kancelejas atalgojumu atbilstoši valsts pārvaldes vidÄ“jam darba samaksas lÄ«menim un nodrošinātu konkurÄ“tspÄ“jÄ«gu atalgojumu, tika lÅ«gts papildu finansÄ“jums atlÄ«dzÄ«bai un šis lÅ«gums tika atbalstÄ«ts, Saeimā 2016.gada nogalÄ“ pieņemot likumu “Par valsts budžetu 2017.gadam” un likumu “Par vidÄ“ja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam”.

Lai pilnveidotu Kancelejas darba organizāciju un uzlabotu darba efektivitāti, Kancelejā ir veiktas strukturālas izmaiņas, pārskatÄ«ti darbinieku amatu apraksti, un darbinieku mÄ“nešalgas. Atbilstoši AtlÄ«dzÄ«bas likuma 4.panta ceturtajai daļai Kancelejas amatpersonu un darbinieku mÄ“nešalgu apmÄ“rs noteikts, ņemot vÄ“rā amata vÄ“rtÄ«bu (atbildÄ«bas lÄ«meni un sarežģītÄ«bu), darbinieku individuālās kvalifikācijas un prasmju novÄ“rtÄ“jumu, kā arÄ« tiešÄs pārvaldes iestāžu amatpersonu un darbinieku lÄ«dzÄ«gas atbildÄ«bas un sarežģītÄ«bas amatiem, ja tādi ir, noteiktās mÄ“nešalgas.

3. Saskaņā ar AtlÄ«dzÄ«bas likuma 3.panta devÄ«to daļu valsts vai pašvaldÄ«bas institÅ«cija tās mājaslapā internÄ“tā normatÄ«vajos aktos noteiktajā kārtÄ«bā publisko informāciju par amatpersonu (darbinieku), izņemot šÄ likuma 9. un 10.pantā minÄ“tās amatpersonas (darbiniekus), atlÄ«dzÄ«bas noteikšanas kritÄ“rijiem un darba samaksas apmÄ“ru sadalÄ«jumā pa amatu grupām. PlašÄku informāciju par amatpersonas (darbinieka), kā arÄ« šÄ likuma 9. un 10.pantā minÄ“to amatpersonu (darbinieku) atlÄ«dzÄ«bu sniedz normatÄ«vajos aktos noteiktajā kārtÄ«bā un apjomā. Ministru kabineta noteikumos Nr.225 “KārtÄ«ba, kādā tiek publiskota informācija par amatpersonu (darbinieku) atlÄ«dzÄ«bas noteikšanas kritÄ“rijiem un darba samaksas apmÄ“ru sadalÄ«jumā pa amatu grupām” (turpmāk - MK noteikumi Nr.225) ir noteikta kārtÄ«ba, kādā publisko attiecÄ«gās institÅ«cijas tÄ«mekļvietnÄ“ informāciju par amatpersonu (darbinieku) atlÄ«dzÄ«bas noteikšanas kritÄ“rijiem un darba samaksas apmÄ“ru sadalÄ«jumā pa amatu grupām.

Atbilstoši MK noteikumu Nr.225 4.punktā noteiktajam Valsts kontrole, Kanceleja, Saeima, Latvijas Banka, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Sabiedrisko pakalpojumu regulÄ“šanas komisija, Nacionālā elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padome, kapitālsabiedrÄ«ba, biedrÄ«ba un nodibinājums, kā arÄ« ostas pārvalde tÄ«mekļvietnÄ“ publisko informāciju par attiecÄ«gās institÅ«cijas amatpersonu (darbinieku) mÄ“nešalgas apmÄ“ru sadalÄ«jumā pa amatu grupām (amati, kuros veicamajiem pienākumiem ir lÄ«dzÄ«ga atbildÄ«ba un sarežģītÄ«ba un kuriem atbilstoši pamatfunkcijai ir lÄ«dzÄ«gi darba uzdevumi un pamatpienākumi) atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam vai atbilstoši institÅ«cijas noteiktajam amatu vÄ“rtÄ“jumam un iedalÄ«jumam amatu grupās.

Atbilstoši AtlÄ«dzÄ«bas likumā un MK noteikumos Nr.225 noteiktajam Kancelejas tÄ«mekļvietnÄ“ ir publiskota informācija par amatpersonu un darbinieku darba samaksas apmÄ“ru sadalÄ«jumā pa amatu grupām. MinÄ“tā informācija Jums ir publiski pieejama.

4. JÅ«su iesniegums satur informācijas pieprasÄ«jumu, kas atbilstoši MK noteikumu Nr.225 4.punktā noteiktajam nav publiski pieejama. Atbilstoši AtlÄ«dzÄ«bas likuma 3.panta devÄ«tajā daļā noteiktajam, šÄdas ziņas ir sniedzamas normatÄ«vajos aktos noteiktajā kārtÄ«bā un apjomā.

Atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likuma 2.panta 3.punktam personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificÄ“tu vai identificÄ“jamu fizisko personu. Par personas aizsargājamiem datiem atzÄ«stami personas vārds, uzvārds, personas kods, informācija par personas visu veidu darbÄ«bām, piemÄ“ram, saistÄ«bā ar darba attiecÄ«bām vai personas ekonomisko vai sociālo uzvedÄ«bu, atvaļinājums, slimÄ«bas lapas u.c. (skat. arÄ« Augstākās tiesas

2016. gada 29.septembra lÄ“muma lietā Nr.SKK-190/2016 5.lapu). Savukārt atbilstoši minÄ“tā likuma 2.panta 4.punktam personas datu apstrāde ir jebkuras ar personas datiem veiktas darbÄ«bas, ieskaitot datu vākšanu, reÄ£istrÄ“šanu, ievadÄ«šanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidÄ«šanu un izpaušanu, bloÄ·Ä“šanu vai dzÄ“šanu.

Latvijas Republikas Satversmes 96.pants garantē ikvienam tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. Tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ietver personas tiesības uz jebkādu savu datu aizsardzību (skat. Augstākās tiesas 2015.gada 26.marta sprieduma lietā Nr.SKA-383/2015 9.punktu).

Informācijas atklātÄ«bas likuma 8.pantā noteikts, ka informācija par fiziskās personas privāto dzÄ«vi tiek aizsargāta ar likumu un atbilstoši minÄ“tā likuma 5.panta otrās daļas 4.punktam informācija par fiziskās personas privāto dzÄ«vi ir ierobežotas pieejamÄ«bas informācija.

IevÄ“rojot minÄ“to secināms, ka JÅ«su iesniegums ietver ierobežotas pieejamÄ«bas informācijas - fizisko personas datu apstrādes pieprasÄ«jumu, un to izskatot jāņem vÄ“rā Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likumā ietvertais regulÄ“jums un atbilstoši tam jāpiemÄ“ro Informācijas atklātÄ«bas likuma normas, kas noteic informācijai par fiziskās personas dzÄ«vi ierobežotas pieejamÄ«bas informācijas statusu un paredz Ä«pašas prasÄ«bas tās izsniegšanai (skat. Augstākās tiesas 2015.gada 26.marta sprieduma lietā Nr.SKA-383/2015 10.punktu).

5. Augstākās tiesas judikatÅ«rā atzÄ«ts, ka personas datu apstrāde ir pieļaujama, ja tā ir pamatota ar kādu no Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likuma 7.pantā noteiktajiem pamatiem un atbilst datu apstrādes kvalitātes prasÄ«bām, tostarp ir tiesiska un godprātÄ«ga, tiek veikta atbilstoši paredzÄ“tajam mÄ“rÄ·im un nepārsniedz šÄ mÄ“rÄ·a sasniegšanai nepieciešamo apjomu (skat. Augstākās tiesas AdministratÄ«vo lietu departamenta 2016.gada 8.aprīļa sprieduma lietā SKA -15/2016 7.punktu).

Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likuma 7.pantu personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja likumā nav noteikts citādi un ja ir vismaz viens no šÄdiem nosacÄ«jumiem:

1) ir datu subjekta piekrišana;

2) datu apstrāde izriet no datu subjekta lÄ«gumsaistÄ«bām vai, ievÄ“rojot datu subjekta lÅ«gumu, datu apstrāde nepieciešama, lai noslÄ“gtu attiecÄ«gu lÄ«gumu;

3) datu apstrāde nepieciešama pārzinim likumā noteikto pienākumu veikšanai;

4) datu apstrāde nepieciešama, lai aizsargātu datu subjekta vitāli svarÄ«gas intereses, tajā skaitā dzÄ«vÄ«bu un veselÄ«bu;

5) datu apstrāde nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrÄ«bas interešu ievÄ“rošanu vai realizÄ“tu publiskās varas uzdevumus, kuru veikšanai personas dati ir nodoti pārzinim vai pārraidÄ«ti trešajai personai;

6) datu apstrāde ir nepieciešama, lai, ievÄ“rojot datu subjekta pamattiesÄ«bas un brÄ«vÄ«bas, realizÄ“tu pārziņa vai tās trešÄs personas likumiskās intereses, kurai personas dati atklāti.

Savā informācijas pieprasījumā esat norādījis, ka informācija par katru no Kancelejas darbiniekiem, kam laika posmā no 2017.gada 1.janvāra līdz

2017. gada 31.maijam ir pārskatÄ«ta mÄ“nešalga un pieņemts lÄ“mums par jaunu mÄ“nešalgu, Jums ir nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldÄ“ un labas pārvaldÄ«bas principus.

Lai gan tiesÄ«bu normas neizvirza konkrÄ“tas prasÄ«bas iesnieguma vai informācijas pieprasÄ«juma mÄ“rÄ·im un pamatojumam, tomÄ“r pamatojumam un mÄ“rÄ·im jāsniedz ticams priekšstats par informācijas nepieciešamÄ«bu un izmantošanas veidu. No informācijas pieprasÄ«juma pamatojuma nav skaidrs, kā JÅ«s plānojat nodrošināt labas pārvaldÄ«bas principus un veicināt tiesiskumu valsts pārvaldÄ“, un kāda loma šo mÄ“rÄ·u Ä«stenošanā papildus publiski pieejamai informācijai, ir konkrÄ“tu fizisko personu datiem. LÄ«dz ar to nav skaidrs, kādam mÄ“rÄ·im un kādā veidā plānojat informāciju izmantot, un vai tā tiks izmantota, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldÄ“ un labas pārvaldÄ«bas principus.

6. JÅ«su informācijas pieprasÄ«jums saistÄ«ts ar Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā garantÄ“to tiesÄ«bu brÄ«vi iegÅ«t, paturÄ“t un izplatÄ«t informāciju Ä«stenošanu. TiesÄ«bas uz vārda brÄ«vÄ«bu Ä«stenojamas, ievÄ“rojot Latvijas Republikas Satversmes 96.pantā noteiktās ikvienas personas pamattiesÄ«bas uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu. Neviena no minÄ“tajām pamattiesÄ«bām nav absolÅ«ta, tās vÄ“rtÄ“jamas kopsakarā ar funkciju, ko tās sabiedrÄ«bā pilda, un lÄ«dzsvarojamas ar citām pamattiesÄ«bām.

IzvÄ“rtÄ“jot iespÄ“ju Jums turpmāk nodot Kancelejas darbinieku personas datus, Kanceleja vÄ“rtÄ“ apstākli, ka atbilstoši JÅ«su iepriekš veiktajiem informācijas pieprasÄ«jumiem Kanceleja Jums ir ilgstoši izsniegusi visu JÅ«su pieprasÄ«to informāciju. Kanceleja Jums sadalÄ«jumā pa mÄ“nešiem ir izsniegusi informāciju par katru Kancelejas amatpersonai un darbiniekam piešÄ·irto prÄ“miju, piemaksu vai naudas balvu, norādot konkrÄ“tās amatpersonas un darbinieka vārdu, uzvārdu, atlÄ«dzÄ«bas apmÄ“ru un atlÄ«dzÄ«bas piešÄ·iršanas pamatojumu laikposmā no 2016.gada janvāra lÄ«dz 2017.gada maijam.

JÅ«s saņemtos Kancelejas amatpersonu un darbinieku personas datus esat sistemātiski apkopojis un apstrādājis, publicÄ“jot tos internÄ“ta vietnÄ“ “pietiek.com”, kā arÄ« nodevis trešajām personām publicÄ“šanai. JÅ«su publiskotā informācija nav neitrāla, ir sagrozÄ«ta un maldinoša. JÅ«su publikācijās norādÄ«tas Kancelejas konkrÄ“tas amatpersonas un darbinieki, tostarp apšaubÄ«ts to darbs un darba rezultāti. Publikāciju rezultātā daudzu Kancelejas darbinieku vārdi pirmo reizi izskanÄ“juši publiski, turklāt galvenokārt negatÄ«vā gaismā, pamatojoties uz vienas personas - personas datu pieprasÄ«tāja - vÄ“rtÄ“jumu.

Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pants aizsargā ne tikai uzskatu brīvību un tiesības saņemt un izplatīt informāciju, bet arī izvirza prasības formai un saturam, kādā informācija tiek izplatīta (sal. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1991.gada 21.maija spriedums lietā Oberschlickv. Austria (no. 1)).

7. Tāpat bÅ«tiski ir nošÄ·irt datu apstrādi, kas atrodas publiski pieejamos avotos un avotos, kas nav publiski pieejami. Informācija par attiecÄ«gās personas privāto dzÄ«vi, kas iegÅ«ta no avotiem, kas nav publiski pieejami, turpmāk bÅ«s zināma par apstrādi atbildÄ«gajai personai un attiecÄ«gajā gadÄ«jumā trešajām personām, kurām dati tiek atklāti. Sis ir bÅ«tisks attiecÄ«gās personas tiesÄ«bu uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu pārkāpums, ņemot vÄ“rā to, ka nav saņemta attiecÄ«gās personas piekrišana konkrÄ“to datu apstrādei, vai šÄdu datu apstrādei nepastāv cits likumÄ«gs pamatojums, kas paredzÄ“ts tiesÄ«bu aktos. TāpÄ“c ir jāatrod lÄ«dzsvars ar trešo personu, kurai dati tiek atklāti likumÄ«go interešu ievÄ“rošanu un personu, kuras dati tiek atklāti tiesÄ«bām (skat. arÄ« Eiropas SavienÄ«bas Tiesas 2011.gada 24.novembra apvienotās lietas C-468/10 un C-469/10 45.punktu).

Jums izsniegtie Kancelejas amatpersonu un darbinieku personas dati ir atrodami vairākās meklÄ“tājprogrammās. Pamatojoties uz Jums izsniegto personas datu tendenciozo atspoguļojumu internÄ“ta vietnÄ“s, pie minÄ“tajām publikācijām pievienotie privātpersonu komentāri ir Kancelejas darbinieku cieņu un reputāciju aizskaroši. Vairāki Kancelejas darbinieki ir vÄ“rsuši uzmanÄ«bu uz minÄ“to situāciju, norādot uz savu tiesÄ«bu uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bas pārkāpumu un lÅ«gumu darba devÄ“jam pārtraukt turpmāku personas datu apstrādi (sal. Eiropas SavienÄ«bas tiesas 2014.gada 13.maija sprieduma lietā C-131/12 75.-76.punkts un 84.punkts).

8. Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas judikatÅ«rā atzÄ«ts, ka izšÄ·iroša nozÄ«me, lai nodrošinātu saprātÄ«gu lÄ«dzsvaru starp privātās dzÄ«ves un vārda brÄ«vÄ«bas aizsardzÄ«bu, ir tam, vai publicÄ“tā informācija sniedz pienesumu sabiedriski nozÄ«mÄ«gā diskusijā. LÄ«dz ar to turpmāka Kancelejas nodarbināto personas datu izsniegšana ir vÄ“rtÄ“jama no sabiedrÄ«bas tiesiskās intereses viedokļa. AtsevišÄ·as personas vai to grupas zinātkāre, kā arÄ« konkrÄ“tu internÄ“ta vietņu komerciāla interese nav uzskatāma par sabiedrÄ«bas tiesisko interesi un nevar kalpot par attaisnojumu tiesÄ«bu uz privātās dzÄ«ves ierobežojumu ārpus dienesta pienākumu izpildes laika (skat. arÄ« Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 2012.gada 7.februāra sprieduma [Lielāpalāta] lietā von Hannover pret Vāciju 104.-107.punktu).

Plašu konkrÄ“tas amatpersonas ienākumu izziņošanu nevar uzskatÄ«t par atalgojuma pamatotÄ«bas un atbilstÄ«bas kontroli, kā rezultātā bÅ«tu pieļaujama konkrÄ“tu Kancelejas nodarbināto vārdu un uzvārdu publiskošana.

Persona savas tiesÄ«bas uz informāciju drÄ«kst izmantot atbilstoši to bÅ«tÄ«bai, kas nozÄ«mÄ“ arÄ« godprātÄ«gu to izmantošanu. VÄ“rtÄ“jot JÅ«su lÄ«dzšinÄ“jās darbÄ«bas ar Kancelejas nodarbināto personas datiem, atzÄ«stams, ka turpmāka personas datu izsniegšana Jums nav pieļaujama.

Atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likuma 10.pantā noteiktajam, lai aizsargātu datu subjekta intereses, Kancelejai ir pienākums nodrošināt godprātÄ«gu un likumÄ«gu personas datu apstrādi, tikai atbilstoši paredzÄ“tajam mÄ“rÄ·im un tam nepieciešamajā apjomā. Kancelejai nav likumā paredzÄ“tu pilnvaru kontrolÄ“t vai ietekmÄ“t JÅ«su rÄ«cÄ«bu ar tam nodotajiem personas datiem. IzvÄ“rtÄ“jot iepriekš minÄ“to, Kanceleja atzÄ«st, ka nodarbināto tiesÄ«bu uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu pārkāpums konkrÄ“tajā gadÄ«jumā ir bÅ«tiskāks nekā JÅ«su tiesÄ«bu uz vārda brÄ«vÄ«bu Ä«stenošanas ierobežojums.

IevÄ“rojot minÄ“to un pamatojoties uz Informācijas atklātÄ«bas likuma 8.pantu, 11.panta ceturto un piekto daļu, 12.panta pirmo daļu un Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likuma 7.pantu un 10.panta pirmās daļas 1. un 2. punktu Kanceleja atsaka sniegt Jums 2017.gada 26.jÅ«nija iesniegumā pieprasÄ«to informāciju par Kancelejas amatpersonu un darbinieku atalgojumu, norādot darbinieka vārdu un uzvārdu, ieņemamo amatu, iepriekšÄ“jo mÄ“nešalgu un no jauna noteikto mÄ“nešalgu.

Atteikumu sniegt informāciju var pārsÅ«dzÄ“t AdministratÄ«vā procesa likumā noteiktajā kārtÄ«bā viena mÄ“neša laikā no tā spÄ“kā stāšanās dienas.

Par informācijas pieprasījumu

Valsts prezidenta kancelejā (turpmāk - Kanceleja) 2017.gada 3.jÅ«lijā ir saņemts Lato Lapsas (turpmāk - iesniedzÄ“js) 2017.gada 29.jÅ«nija iesniegums. Pamatojoties uz Informācijas atklātÄ«bas likumu, iesniedzÄ“js lÅ«dz sniegt informāciju par Kancelejā nodarbinātajām personām, kuras laika posmā no 2017.gada l.jÅ«nija lÄ«dz 30.jÅ«nijam ir saņēmušas prÄ“mijas, novÄ“rtÄ“šanas prÄ“mijas, piemaksas un naudas balvas. IesniedzÄ“js lÅ«dz pieprasÄ«to informāciju sagrupÄ“t, norādot konkrÄ“to atlÄ«dzÄ«bas saņēmÄ“ju vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu, piešÄ·irtās atlÄ«dzÄ«bas apmÄ“ru, tās noteikšanas un izmaksas laiku, un pamatojumu, kā arÄ« norādÄ«t personu, kura piešÄ·Ä«rusi attiecÄ«go atlÄ«dzÄ«bu. Informācijas pieprasÄ«jums pamatots ar nepieciešamÄ«bu veicināt tiesiskumu valsts pārvaldÄ“ un labas pārvaldÄ«bas principus.

1. Saskaņā ar Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma (turpmāk - AtlÄ«dzÄ«bas likums) 3.panta devÄ«to daļu valsts vai pašvaldÄ«bas institÅ«cija tās mājaslapā internÄ“tā normatÄ«vajos aktos noteiktajā kārtÄ«bā publisko informāciju par amatpersonu (darbinieku), izņemot šÄ likuma

9. un 10.pantā minÄ“tās amatpersonas (darbiniekus), atlÄ«dzÄ«bas noteikšanas kritÄ“rijiem un darba samaksas apmÄ“ru sadalÄ«jumā pa amatu grupām. PlašÄku informāciju par amatpersonas (darbinieka), kā arÄ« šÄ likuma 9. un 10.pantā minÄ“to amatpersonu (darbinieku) atlÄ«dzÄ«bu sniedz normatÄ«vajos aktos noteiktajā kārtÄ«bā un apjomā. Ministru kabineta noteikumos Nr.225 “KārtÄ«ba, kādā tiek publiskota informācija par amatpersonu (darbinieku) atlÄ«dzÄ«bas noteikšanas kritÄ“rijiem un darba samaksas apmÄ“ru sadalÄ«jumā pa amatu grupām” (turpmāk - MK noteikumi Nr.225) ir noteikta kārtÄ«ba, kādā publisko attiecÄ«gās institÅ«cijas tÄ«mekļvietnÄ“ informāciju par amatpersonu (darbinieku) atlÄ«dzÄ«bas noteikšanas kritÄ“rijiem un darba samaksas apmÄ“ru sadalÄ«jumā pa amatu grupām.

Atbilstoši MK noteikumu Nr.225 4.punktā noteiktajam Valsts kontrole, Valsts prezidenta Kanceleja, Saeima, Latvijas Banka, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Sabiedrisko pakalpojumu regulÄ“šanas komisija, Nacionālā elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padome, kapitālsabiedrÄ«ba, biedrÄ«ba un nodibinājums, kā arÄ« ostas pārvalde tÄ«mekļvietnÄ“ publisko informāciju par attiecÄ«gās institÅ«cijas amatpersonu (darbinieku) mÄ“nešalgas apmÄ“ru sadalÄ«jumā pa amatu grupām (amati, kuros veicamajiem pienākumiem ir lÄ«dzÄ«ga atbildÄ«ba un sarežģītÄ«ba un kuriem atbilstoši pamatfunkcijai ir lÄ«dzÄ«gi darba uzdevumi un pamatpienākumi) atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam vai atbilstoši institÅ«cijas noteiktajam amatu vÄ“rtÄ“jumam un iedalÄ«jumam amatu grupās.

Atbilstoši AtlÄ«dzÄ«bas likumā un MK noteikumos Nr.225 noteiktajam Kancelejas tÄ«mekļvietnÄ“ ir publiskota informācija par amatpersonu un darbinieku darba samaksas apmÄ“ru sadalÄ«jumā pa amatu grupām. MinÄ“tā informācija iesniedzÄ“jam ir publiski pieejama.

2. IesniedzÄ“ja iesniegums satur informācijas pieprasÄ«jumu, kas atbilstoši MK noteikumu Nr.225 4.punktā noteiktajam nav publiski pieejama. Atbilstoši AtlÄ«dzÄ«bas likuma 3.panta devÄ«tajā daļā noteiktajam, šÄdas ziņas ir sniedzamas normatÄ«vajos aktos noteiktajā kārtÄ«bā un apjomā.

IesniedzÄ“ja informācijas pieprasÄ«jumā papildus ziņām par Kancelejā nodarbinātajām personām izmaksāto atlÄ«dzÄ«bu, lÅ«gts izsniegt Kancelejā nodarbināto personu vārdus, uzvārdus un to ieņemamo amatu. Atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likuma (turpmāk - FPDAL) 2.panta 3. un 4.punktam personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificÄ“tu vai identificÄ“jamu fizisko personu, savukārt datu apstrāde ir jebkura ar personas datiem veikta darbÄ«ba, tajā skaitā, personas datu vākšana, glabāšana, izmantošana un nodošana. TādÄ“jādi ziņu par personas atlÄ«dzÄ«bu nodošana trešajai personai - iesniedzÄ“jam, saistot to ar citiem personas identifikatoriem (piemÄ“ram, vārdu, uzvārdu), ir uzskatāma par datu apstrādi (sk. arÄ« Eiropas SavienÄ«bas Tiesas 2003.gada 6.novembra sprieduma lietā C-101/01 24.punktu).

3. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 96.pantu ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ietvertas arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8.pantā.

TiesÄ«bas uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu ietver personas tiesÄ«bas uz jebkuru savu datu aizsardzÄ«bu (sk. arÄ« Augstākās tiesas 2015.gada 26.marta sprieduma lietā Nr.SKA-383/2015 9.punktu, 2015.gada 25.jÅ«nija sprieduma lietā Nr.SKA-864/2015 6.punktu). Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesa ir norādÄ«jusi, ka pastāv atšÄ·irÄ«ba starp politiÄ·u, amatpersonu un privātpersonu tiesÄ«bu uz privātās dzÄ«ves aizsardzÄ«bu. Amatpersonu rÄ«cÄ«bas, tāpat kā politiÄ·u darbÄ«bas pieļaujamā izvÄ“rtÄ“juma robežās, ir daudz plašÄkas, tomÄ“r tās nav tik plašas kā politiÄ·iem. TādÄ“jādi secināms, ka katrs konkrÄ“tais personas datu apstrādes gadÄ«jums ir vÄ“rtÄ“jams atsevišÄ·i, ņemot vÄ“rā konkrÄ“to datu apstrādes apstākļus (sk. arÄ« Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 2001.gada 29.marta spriedumu lietā Thoma v. Luxembourg 47.punktu).

Atbilstoši Informācijas atklātÄ«bas likuma 8.pantā noteiktajam informācija par fiziskās personas privāto dzÄ«vi tiek aizsargāta ar likumu. Augstākās tiesas judikatÅ«rā atzÄ«ts, ka personas datu apstrāde ir pieļaujama, ja tā ir pamatota ar kādu no FPDAL 7.pantā noteiktajiem pamatiem un atbilst datu apstrādes kvalitātes prasÄ«bām, tostarp ir tiesiska un godprātÄ«ga, tiek veikta atbilstoši paredzÄ“tajam mÄ“rÄ·im un nepārsniedz šÄ mÄ“rÄ·a sasniegšanai nepieciešamo apjomu (sk. arÄ« Augstākās tiesas AdministratÄ«vo lietu departamenta 2016.gada 8.aprīļa sprieduma lietā SKA -15/2016 7.punktu).

Tādējādi Kancelejai ir jāvērtē, vai iesniedzēja informācijas pieprasījums atbilst kādam no FPDAL 7.pantā noteiktajiem personas datu apstrādes pamatiem.

4. Saskaņā ar FPDAL 7.pantā noteikto personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja likumā nav noteikts citādi un ja ir vismaz viens no šÄdiem nosacÄ«jumiem:

1) ir datu subjekta piekrišana;

2) datu apstrāde izriet no datu subjekta lÄ«gumsaistÄ«bām vai, ievÄ“rojot datu subjekta lÅ«gumu, datu apstrāde nepieciešama, lai noslÄ“gtu attiecÄ«gu lÄ«gumu;

3) datu apstrāde nepieciešama pārzinim likumā noteikto pienākumu veikšanai;

4) datu apstrāde nepieciešama, lai aizsargātu datu subjekta vitāli svarÄ«gas intereses, tajā skaitā dzÄ«vÄ«bu un veselÄ«bu;

5) datu apstrāde nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrÄ«bas interešu ievÄ“rošanu vai realizÄ“tu publiskās varas uzdevumus, kuru veikšanai personas dati ir nodoti pārzinim vai pārraidÄ«ti trešajai personai;

6) datu apstrāde ir nepieciešama, lai, ievÄ“rojot datu subjekta pamattiesÄ«bas un brÄ«vÄ«bas, realizÄ“tu pārziņa vai tās trešÄs personas likumiskās intereses, kurai personas dati atklāti.

Savā informācijas pieprasÄ«jumā iesniedzÄ“js ir norādÄ«jis, ka Kancelejā nodarbināto personas dati tam nepieciešami, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldÄ“ un labas pārvaldÄ«bas principus. Atbilstoši FPDAL 7.panta 5. un 6.punktā noteiktajam fizisku personu datu apstrāde ir pieļaujama un nepieciešama nolÅ«kā nodrošināt sabiedrÄ«bas interešu ievÄ“rošanu vai nolÅ«kā realizÄ“t pārziņa vai trešÄs personas likumiskās intereses, kurai personas dati atklāti. Savukārt atbilstoši Informācijas atklātÄ«bas likuma 11.panta ceturtajai daļai, pieprasot ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju, persona pamato savu pieprasÄ«jumu un norāda mÄ“rÄ·i, kādam tā tiks izmantota.

Lai gan tiesÄ«bu normas neizvirza konkrÄ“tas prasÄ«bas iesnieguma vai informācijas pieprasÄ«juma mÄ“rÄ·im un pamatojumam, tomÄ“r pamatojumam un mÄ“rÄ·im jāsniedz ticams priekšstats par informācijas nepieciešamÄ«bu un izmantošanas veidu. IesniedzÄ“js ir fiziska persona un no informācijas pieprasÄ«juma pamatojuma nav skaidrs, kā iesniedzÄ“js plāno nodrošināt labas pārvaldÄ«bas principus un veicināt tiesiskumu valsts pārvaldÄ“, un kāda loma šo mÄ“rÄ·u Ä«stenošanā papildus publiski pieejamai informācijai, ir konkrÄ“tu fizisko personu datiem.

IesniedzÄ“ja informācijas pieprasÄ«jums nesatur arÄ« pamatojumu tam, ka Kancelejā nodarbināto personas datu neizsniegšanas gadÄ«jumā tiktu aizskartas viņa kā fiziskas personas tiesÄ«bas un tiesiskās intereses. Kancelejas rÄ«cÄ«bā nav informācijas par to, vai iesniedzÄ“js ir pārzinis FPDAL izpratnÄ“ un reÄ£istrÄ“jis datu apstrādi Datu valsts inspekcijā.

5. IesniedzÄ“ja informācijas pieprasÄ«jums saistÄ«ts ar Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā garantÄ“to tiesÄ«bu brÄ«vi iegÅ«t, paturÄ“t un izplatÄ«t informāciju Ä«stenošanu. TiesÄ«bas uz vārda brÄ«vÄ«bu Ä«stenojamas, ievÄ“rojot Latvijas Republikas Satversmes 96.pantā noteiktās ikvienas personas pamattiesÄ«bas uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu. Neviena no minÄ“tajām pamattiesÄ«bām nav absolÅ«ta, tās vÄ“rtÄ“jamas kopsakarā ar funkciju, ko tās sabiedrÄ«bā pilda, un lÄ«dzsvarojamas ar citām pamattiesÄ«bām.

IzvÄ“rtÄ“jot iespÄ“ju iesniedzÄ“jam turpmāk nodot Kancelejas darbinieku personas datus, Kanceleja vÄ“rtÄ“ apstākli, ka atbilstoši iesniedzÄ“ja iepriekš veiktajiem informācijas pieprasÄ«jumiem Kanceleja iesniedzÄ“jam ir ilgstoši izsniegusi visu viņa pieprasÄ«to informāciju. Kanceleja iesniedzÄ“jam sadalÄ«jumā pa mÄ“nešiem ir izsniegusi informāciju par katru Kancelejas amatpersonai un darbiniekam piešÄ·irto prÄ“miju, piemaksu vai naudas balvu, norādot konkrÄ“tās amatpersonas un darbinieka vārdu, uzvārdu, atlÄ«dzÄ«bas apmÄ“ru un atlÄ«dzÄ«bas piešÄ·iršanas pamatojumu laikposmā no 2016.gada janvāra lÄ«dz 2017.gada maijam.

IesniedzÄ“js saņemtos Kancelejas amatpersonu un darbinieku personas datus ir sistemātiski apkopojis un apstrādājis, publicÄ“jot tos internÄ“ta vietnÄ“ “pietiek.com”, kā arÄ« nodevis trešajām personām publicÄ“šanai. IesniedzÄ“ja publiskotā informācija nav neitrāla, ir sagrozÄ«ta un maldinoša. IesniedzÄ“ja publikācijās norādÄ«tas Kancelejas konkrÄ“tas amatpersonas un darbinieki, tostarp apšaubÄ«ts to darbs un darba rezultāti. Publikāciju rezultātā daudzu Kancelejas darbinieku vārdi pirmo reizi izskanÄ“juši publiski, turklāt galvenokārt negatÄ«vā gaismā, pamatojoties uz vienas personas - personas datu pieprasÄ«tāja - vÄ“rtÄ“jumu.

Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pants aizsargā ne tikai uzskatu brīvību un tiesības saņemt un izplatīt informāciju, bet arī izvirza prasības formai un saturam, kādā informācija tiek izplatīta (sal. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1991.gada 21.maija spriedums lietā Oberschlick v. Austria (no. 1)).

6. Tāpat bÅ«tiski ir nošÄ·irt datu apstrādi, kas atrodas publiski pieejamos avotos un avotos, kas nav publiski pieejami. Informācija par attiecÄ«gās personas privāto dzÄ«vi, kas iegÅ«ta no avotiem, kas nav publiski pieejami, turpmāk bÅ«s zināma par apstrādi atbildÄ«gajai personai un attiecÄ«gajā gadÄ«jumā trešajām personām, kurām dati tiek atklāti. Šis ir bÅ«tisks attiecÄ«gās personas tiesÄ«bu uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu pārkāpums, ņemot vÄ“rā to, ka nav saņemta attiecÄ«gās personas piekrišana konkrÄ“to datu apstrādei, vai šÄdu datu apstrādei nepastāv cits likumÄ«gs pamatojums, kas paredzÄ“ts tiesÄ«bu aktos. TāpÄ“c ir jāatrod lÄ«dzsvars ar trešo personu, kuras dati tiek atklāti likumÄ«go interešu ievÄ“rošanu un personu, kuras dati tiek atklāti tiesÄ«bām (sk. arÄ« Eiropas SavienÄ«bas Tiesas 2011.gada 24.novembra apvienotās lietas C-468/10 un C-469/10 45.punktu).

IesniedzÄ“jam izsniegtie Kancelejas amatpersonu un darbinieku personas dati ir atrodami vairākās meklÄ“tājprogrammās. Pamatojoties uz iesniedzÄ“jam izsniegto personas datu tendenciozo atspoguļojumu interneta vietnÄ“s, pie minÄ“tajām publikācijām pievienotie privātpersonu komentāri ir Kancelejas darbinieku cieņu un reputāciju aizskaroši. Vairāki Kancelejas darbinieki ir vÄ“rsuši uzmanÄ«bu uz minÄ“to situāciju, norādot uz savu tiesÄ«bu uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bas pārkāpumu un lÅ«gumu darba devÄ“jam pārtraukt turpmāku personas datu apstrādi (sal. Eiropas SavienÄ«bas tiesas 2014.gada 13.maija sprieduma lietā C-131/12 75.-76.punkts un 84.punkts).

7. Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas judikatÅ«rā atzÄ«ts, ka izšÄ·iroša nozÄ«me, lai nodrošinātu saprātÄ«gu lÄ«dzsvaru starp privātās dzÄ«ves un vārda brÄ«vÄ«bas aizsardzÄ«bu, ir tam, vai publicÄ“tā informācija sniedz pienesumu sabiedriski nozÄ«mÄ«gā diskusijā. LÄ«dz ar to turpmāka Kancelejas nodarbināto personas datu izsniegšana ir vÄ“rtÄ“jama no sabiedrÄ«bas tiesiskās intereses viedokļa. AtsevišÄ·as personas vai to grupas zinātkāre, kā arÄ« konkrÄ“tu internÄ“ta vietņu komerciāla interese nav uzskatāma par sabiedrÄ«bas tiesisko interesi un nevar kalpot par attaisnojumu tiesÄ«bu uz privātās dzÄ«ves ierobežojumu ārpus dienesta pienākumu izpildes laika (sk. arÄ« Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 2012.gada 7.februāra sprieduma [Lielāpalāta] lietā von Hannoverpret Vāciju 104.-107.punktu).

Plašu konkrÄ“tas amatpersonas ienākumu izziņošanu nevar uzskatÄ«t par atalgojuma pamatotÄ«bas un atbilstÄ«bas kontroli, kā rezultātā bÅ«tu pieļaujama konkrÄ“tu Kancelejas nodarbināto vārdu un uzvārdu publiskošana.

Persona savas tiesÄ«bas uz informāciju drÄ«kst izmantot atbilstoši to bÅ«tÄ«bai, kas nozÄ«mÄ“ arÄ« godprātÄ«gu to izmantošanu. VÄ“rtÄ“jot iesniedzÄ“ja lÄ«dzšinÄ“jās darbÄ«bas ar Kancelejas nodarbināto personas datiem, atzÄ«stams, ka turpmāka personas datu izsniegšana iesniedzÄ“jam nav pieļaujama.

Atbilstoši FPDAL 10.pantā noteiktajam, lai aizsargātu datu subjekta intereses, Kancelejai ir pienākums nodrošināt godprātÄ«gu un likumÄ«gu personas datu apstrādi, tikai atbilstoši paredzÄ“tajam mÄ“rÄ·im un tam nepieciešamajā apjomā. Kancelejai nav likumā paredzÄ“tu pilnvaru kontrolÄ“t vai ietekmÄ“t iesniedzÄ“ja rÄ«cÄ«bu ar tam nodotajiem personas datiem. IzvÄ“rtÄ“jot iepriekš minÄ“to, Kanceleja atzÄ«st, ka nodarbināto tiesÄ«bu uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu pārkāpums konkrÄ“tajā gadÄ«jumā ir bÅ«tiskāks nekā iesniedzÄ“ja tiesÄ«bu uz vārda brÄ«vÄ«bu Ä«stenošanas ierobežojums.

Ievērojot minēto, pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma 8.pantu, 11.panta ceturto un piekto daļu, 12.panta pirmo daļu un Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.pantu un 10.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu Kanceleja atsaka sniegt iesniedzēja 2017.gada 29.jūnija iesniegumā pieprasīto informāciju.

Atteikumu sniegt informāciju var pārsÅ«dzÄ“t AdministratÄ«vā procesa likumā noteiktajā kārtÄ«bā viena mÄ“neša laikā no tā spÄ“kā stāšanās dienas.

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0