Iesaki rakstu:

RÄ«gas Stradiņa universitātes profesors Ä¢irts BriÄ£is sabiedrÄ«bas veselÄ«bas maÄ£istra programmas 2009.gada izlaiduma absolventiem, man to starpā, pirms diploma saņemšanas sacÄ«ja – lai kur jÅ«s bÅ«tu, lai ko jÅ«s darÄ«tu, jÅ«su pienākums ir iestāties par sabiedrÄ«bas veselÄ«bu un darÄ«t visu, kas iespÄ“jams, lai to veicinātu. ŠobrÄ«d manās iespÄ“jās ir vien publiski paust viedokli par topošo veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas likumu.

Top brāķis. Dūmu aizsegs neizprastai un pienācīgi nerisinātai problēmai. Problēma ir ne vien nepietiekami finansēta veselības aprūpes sistēma, kā pieņemts daudzināt. Problēma ir hroniska politiķu un arī sabiedrības kopumā gadiem ilgusī neizpratne par to, ka pieejama universāla veselības aprūpe ir sociāli atbildīgas demokrātijas neatņemama cilvēktiesību sastāvdaļa, kuras neesamība izpaužas skaudrās nevienlīdzības un ekonomiskās atpalicības kategorijās.

DetalizÄ“tu ieskatu veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas vÄ“sturÄ“ izvÄ“rsti un precÄ«zi ir apkopojis Edgars LabsvÄ«rs (http://kreisie.lv/?p=3842). Ja kādam no lÄ“mumu pieņēmÄ“jiem Saeimā bÅ«tu vÄ“lÄ“šanās izkāpt no savas komforta un nekompetences zonas, izlasot šo apkopojumu, likumprojekts tiktu noraidÄ«ts.

TomÄ“r, zinot Saeimas balsojumu veidošanās Ä«patnÄ«bas, neesmu optimistiska par rezultātu. PrognozÄ“ju, ka vairākums 2.lasÄ«jumā atbalstÄ«s likumprojektu, par kura sekām varam vien mest krustus un cerÄ“t, ka izspruksim cauri ar iespÄ“jami maziem zaudÄ“jumiem. (30. novembrÄ« tas arÄ« tika atbalstÄ«ts – red.piez.)

UzskaitÄ«šu vairākas lietas, kas, manuprāt, likumprojektu ierindo brāķa, ja ne kaitniecÄ«bas kategorijās:

1. Likumprojektam nav ne mazākā sakara ar valsts obligāto veselÄ«bas apdrošināšanu. Piedāvātais risinājums, veselÄ«bas aprÅ«pei iezÄ«mÄ“jot 1% no personas veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, bÅ«s maza daļa no kopÄ“jā veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“juma. Tātad tā sauktajai apdrošināšanas iemaksai nav nekāda sakara ar apdrošināšanas riska izmaksām. VeselÄ«bas aprÅ«pes izmaksu lauvas tiesa joprojām tiks segta no budžeta vispārÄ“jiem ienākumiem. Tas savukārt nozÄ«mÄ“, ka re-formas aizstāvju argumenti par nodokļu nemaksātājiem, ir nelikvÄ«di. ŠÄdā kontekstā VISI maksā nodokļus – PVN, akcÄ«zi, dažādas nodevas utt.

2. Likumprojekts faktiski veic VID funkcijas – vÄ“rsts uz Ä“nu ekonomikas apkarošanu. Likumprojekta mÄ“rÄ·Ä« ir rakstÄ«ts, ka tas veicinās nodokļu nomaksu (!). Likumprojekta anotācijā ir uzsvÄ“rts, ka jāapkaro Ä“nu ekonomika un aplokšÅ†u algas. Sakiet, lÅ«dzu, vai pÄ“c analoÄ£ijas šo pieeju ar laiku piemÄ“rosim arÄ« izglÄ«tÄ«bai un drošÄ«bai? Skolās ieskaitÄ«s vien tos bÄ“rnus, kuru vecāki bÅ«s veikuši kādu noteiktu viena nodokļa maksājumu? Vai ugunsdzÄ“sÄ“ji pirms izsaukuma pārliecināsies, kā veikta kāda specifiska nodokļa nomaksa? Tā vietā, lai analizÄ“tu, kādēļ pastāv aplokšÅ†u algu fenomens un kas bÅ«tu darāms, lai to sistÄ“miski novÄ“rstu, tiek piemÄ“rots pātagas princips. Un tas skars vismazāk aizsargātos.

3. Piedāvātais likumprojekts atražo Latvijas politiÄ·u izplatÄ«tāko reliÄ£iju – bÅ«tÄ«bā saglabājot status quo, sistÄ“mas izmaiņas tiek pārliktas uz sabiedrÄ«bas neaizsargātāko daļu. Ja Saeima atbalstÄ«s likumprojektu esošajā redakcijā, faktiski tiks iecementÄ“ta regresÄ«va sistÄ“ma, kurā par pieeju veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumiem vairāk nāksies maksāt cilvÄ“kiem ar zemākiem ienākumiem. KārtÄ“jo reizi apliecināsim, ka turÄ«go un specifisko interešu grupu lobijs ir tik ietekmÄ«gs, ka kombinācijā ar absolÅ«tu neprofesionalitāti, ir gatavs izdzÄ«t cauri likumprojektu, kas 300 tÅ«kstošus Latvijas iedzÄ«votāju pakļaus vÄ“l vairāk nepieejamas veselÄ«bas aprÅ«pes riskam. 1% sociālās apdrošināšanas iemaksu iezÄ«mÄ“šana faktiski noÄ“d niecÄ«go progresivitātes elementu, ko ieviesa vasarā pieņemtā tā sauktā nodokļu reforma. Atgriežamies pie plakana maksājuma, kas bÅ«tÄ«bā ir regresÄ«vs.

Kādi bÅ«tu risinājumi? Pirmkārt, atzÄ«t, ka Zeme ir apaļa, nevis plakana, un nebalstās uz ziloņiem. Proti, likumprojekta advokātiem atjÄ“gties no divu komandÄ“jumu uz Lietuvu un Igauniju neaizmirstamās pieredzes, ņemot šo valstu modeļus kā paraugu. PiemÄ“ram, daudzinātais Igaunijas veselÄ«bas finansÄ“šanas modelis, ko cenšamies atdarināt, rezultÄ“jies ar ES trešo sliktāko veselÄ«bā nodzÄ«voto gadu, pakalpojumu pieejamÄ«bas un out of pocket maksājumu rādÄ«tāju.

Otrkārt, apzināties, ka veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“jums ir neatraujami skatāms kopsakarÄ«bās ar visu nodokļu sistÄ“mu. TikmÄ“r, kamÄ“r turÄ«go pilsoņu lobijs ir tik spÄ“cÄ«gs, lai neskartu pasargātu regresÄ«vu ienākumu un nekustamā Ä«pašuma nodokli, kamÄ“r algas tiks taksÄ“tas bargāk par augļiem no kapitāla, kamÄ“r neproduktÄ«vās rentes bÅ«s izdevÄ«gākas par Ä«stu uzņēmÄ“jdarbÄ«bu, tikmÄ“r mÄ“s veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“jumu lāpÄ«sim uz neaizsargātāko rÄ“Ä·ina. Un mums bÅ«s re-forma, nevis reforma un veseli lÄ«dzpilsoņi.

Pārpublicēts no https://ivinkele505.wordpress.com