Iesaki rakstu:

1819 eiro un 13 centu – šÄdu summu no Latvijas nodokļu maksātāju kabatas izmaksās labklājÄ«bas ministra Jāņa Reira došanās uz Riodežaneiro, lai tur Paralimpiskajās spÄ“lÄ“s sniegtu Latvijas sportistiem - tiem pašiem, kuru vienotu tÄ“rpu apmaksai Latvijas valstij neatradās finansÄ“juma - un delegācijai kopumā tik ļoti nepieciešamo valsts pārstāvja palÄ«dzÄ«bu.

„LabklājÄ«bas ministrs uz Riodežaneiro dosies, atsaucoties Latvijas Paralimpiskās komitejas uzaicinājumam atbalstÄ«t Latvijas delegāciju svÄ“tku atklāšanā un mÅ«su sportistu startus,” – šÄdu informāciju sniedz LabklājÄ«bas ministrija, izvairoties no skaidras atbildes uz Pietiek jautājumu – kāds ir pamatojums un nepieciešamÄ«ba šÄdam braucienam.

Saskaņā ar LabklājÄ«bas ministrijas skaidrojumu Latvijas valsts vÄ“l ietaupÄ«šot, jo „Riodežaneiro ministrs uzturÄ“sies divas dienas, šÄ«s izmaksas sedz organizatori”. Tikai aviobiļetes ekonomiskajā klasÄ“ par 1819 eiro tiekot apmaksātas no LabklājÄ«bas ministrijas komandÄ“jumu budžeta, savukārt dienas naudu, apdrošināšanu utml. ministrija vienkārši nepiemin.

ŠÄ gada maijā Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga DadzÄ«te NRA ar nožēlu atzina, ka mÅ«su paraolimpieši, tostarp vairākkārtÄ“js paraolimpiskais čempions Aigars Apinis un paraolimpiskās ratiņpaukošanas pasaules ranga lÄ«dere Poļina Rožkova, uz Riodežaneiro dosies bez Latviju simbolizÄ“jošiem un vienotiem komandas tÄ“rpiem, jo tādi nav bijuši nedz pasÅ«tÄ«ti, nedz pašÅ«ti. Tikai pÄ“cāk, pateicoties privātai iniciatÄ«vai, tÄ“rpi tika nodrošināti.

Šis VienotÄ«bas pārstāvja Reira „paralimpiskais tÅ«risms” vÄ“l ir salÄ«dzinoši lÄ“ts, salÄ«dzinot ar citiem spilgtiem aizvadÄ«to gadu „polittÅ«risma” gadÄ«jumiem. Tā, piemÄ“ram, pÄ“rn ārlietu ministra Edgara RinkÄ“viča un vairāku citu Ä€rlietu ministrijas darbinieku vizÄ«te uz trim Latvijas pašreizÄ“jai Ä£eopolitiskajai situācijai ne visai bÅ«tiskām valstÄ«m - Austrāliju, JaunzÄ“landi un Fidži – izmaksāja vairāk nekā 82 tÅ«kstošus eiro.

Savukārt Nacionālās apvienÄ«bas pārstāvei, kultÅ«ras ministrei Žanetai Jaunzemei-Grendei tikai lidmašÄ«nas biļetes uz Austrāliju un atpakaļ vien 2012. gada nogalÄ“ izmaksāja vairāk nekā 3000 eiro, kam klāt vÄ“l bija jāpieskaita Ä«patni izvÄ“lÄ“tu viesnÄ«cu izmaksas.

Taču kopumā „politiskais tÅ«risms” Latvijas politiÄ·u vidÅ« ir iecienÄ«ts jau kopš deviņdesmitajiem gadiem – par to atgādina šis nelielais fragments no grāmatas MÅ«su vÄ“sture: 1985 – 2005:

„Ap 1995. gadu termins „politiskais tÅ«risms” jau bija vispārzināms, un tāpat bija zināmi arÄ« galvenie Saeimas „polittÅ«risti”, kuru tops gan laiku pa laikam mainÄ«jās. Tā 1995. gada sākumā uzskaitÄ«ti pirmrindnieki bija A. Krastiņš (iztÄ“rÄ“ti vairāk nekā 13 tÅ«kstoši dolāru), A. Gorbunovs (11 tÅ«kstoši), Māris Budovskis un Juris Sinka (attiecÄ«gi 8 un 6 tÅ«kstoši). 1996. gadā centÄ«gāko Saeimas ceļotāju saraksts jau bija nedaudz cits: priekšgalā ar 12 komandÄ“jumiem bija Ivars Ķezbers, ar 11 braucieniem sekoja A. Endziņš un A. Panteļējevs, bet ar desmit – J. Sinka, EdvÄ«ns InkÄ“ns un Imants Daudišs. Savukārt saraksts „pa partijām” izskatÄ«jās tā: 12 Latvijas ceļa frakcijas deputāti devušies 74 komandÄ“jumos, 15 Saimnieka deputāti – 51, 11 TÄ“vzemei un BrÄ«vÄ«bai deputāti – 44, 7 Tautas kustÄ«bas Latvijai deputāti – 20 komandÄ“jumos. Iemīļotāko valstu vidÅ« lÄ«deres savukārt bija Francija un Lielbritānija, bet kopumā 1996. gadā no 100 Saeimas deputātiem 280 ārzemju braucienos (t.i. komandÄ“jumos) bija pabijuši 77.

Tiesa, jau deviņdesmito gadu vidÅ« skanÄ“ja arÄ« publiskas apņemšanās „politisko tÅ«rismu” ierobežot un taupÄ«t, taupÄ«t, taupÄ«t valsts lÄ«dzekļus. Tā, piemÄ“ram, 1996. gada sākumā A. ŠÄ·Ä“les preses sekretārs gan paziņoja, ka valdÄ«ba dzÄ«vošot taupÄ«gāk un esot plānots komandÄ“jumos doties iespÄ“jami mazāk. Savukārt gadu vÄ“lāk Saeimas vadÄ«ba deklarÄ“ja, ka esot plānots ierobežot parlamenta deputātu komandÄ“jumu apjomu, samazinot 27 parlamentāro sadarbÄ«bas grupu braucienus, stingrāk pieprasot atskaites par komandÄ“jumiem un padarot tās detalizÄ“tākas. TikmÄ“r realitātÄ“... realitātÄ“ braucieni kļuva tikai dārgāki, apmeklÄ“jamās zemes – eksotiskākas, bet komandÄ“jumu iemesli – aizvien nepārliecinošÄki.

Par vishrestomātiskāko piemÄ“ru parÅ«pÄ“jās Zemnieku savienÄ«bas pārstāvis Aivars BerÄ·is, kurš 1995. gada pavasarÄ« kopā ar J. Sinku Kanāriju salās pabija Rietumeiropas savienÄ«bas asamblejas rÄ«kotā kolokvijā par kosmosa iekarošanas tÄ“mu: tā vietā, lai vismaz vÄ“lāk izteiktu nožēlu par ne visai lietderÄ«gi iztÄ“rÄ“to valsts naudu, deputāts medijiem aizgÅ«tnÄ“m stāstÄ«ja par krāšÅ†ajiem dabas skatiem, kas bijuši redzami no lidmašÄ«nas, un vÄ“l iesaistÄ«jās diskusijā ar šÄdu laika pavadÄ«šanu kritizÄ“jušo Dienas biznesa galveno redaktoru Juri Paideru – tas, lÅ«k, lai labāk domājot par savas avÄ«zes vadÄ«šanu.

Taču „politiskā tÅ«risma” piemÄ“ru pietika arÄ« bez A. BerÄ·a. Tajā pašÄ 1995. gadā Valsts prezidenta padomnieks Dainis Turlais ar Ä£imeni par valsts naudu – 3303 latiem – aizbrauca uz Londonu un atpakaļ. Jau gadu vÄ“lāk Iekšlietu ministrijas Policijas departamenta priekšnieks Aldis Lieljuksis un vÄ“l piecas ministrijas amatpersonas par aptuveni 9000 latu apmeklÄ“ja JaunzÄ“landi. Tajā pašÄ 1996. gadā tobrÄ«dÄ“jā iekšlietu ministra D. Turlā braucienu uz Atlantas olimpiādi apmaksāja Latvijas Volejbola federācija, kā valdÄ«bas pārstāvji paskatÄ«ties uz lielo sporta notikumu brauca premjera biedrs Z. ÄŒevers un izglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrs M. GrÄ«nblats, par Valsts prezidenta kancelejas naudu – G. Ulmanis („Veselas ministru čupas brauc uz olimpiādi, lai tur pagrozÄ«tos,” tobrÄ«d komentÄ“ja deputāts Juris Vidiņš).

Nekas bÅ«tisks nemainÄ«jās arÄ« nākamajos gados. Finanšu ministrs Ivars Godmanis 1999. gadā devās uz Čīli un VenecuÄ“lu un, lai gan sākumā medijiem bija solÄ«jis pats apmaksāt brauciena izdevumus, pÄ“cāk izdomāja, ka tā nu nebÅ«s vis – un rezultātā Finanšu ministrija par 1866 latiem dabÅ«ja apmaksāt ministra aviobiļetes, savukārt sabiedrÄ«ba tā arÄ« neuzzināja, ko tad Ä«sti ministrs eksotiskajās zemÄ“s darÄ«jis Latvijas labā (oficiālais skaidrojums bija – „šis jautājums šobrÄ«d nav tik aktuāls, lai par to sniegtu sÄ«ku informāciju”). Gadu vÄ“lāk deputātiem Rihardam PÄ«kam, IngrÄ«dai Ūdrei, Jurim Dobelim, Rišardam Labanovskim un Aleksandram Bartaševičam nācās paciest mediju kritiku, apcerot, kā tautas kalpi kopā ar dzÄ«vesbiedriem tālajā IndonÄ“zijas galvaspilsÄ“tā Džakartā par vairāk nekā 10 tÅ«kstošiem latu valsts naudas apgÅ«st cīņu pret militāriem apvÄ“rsumiem. VÄ“l pÄ“c gada atklājās, ka RÄ«gas domes priekšsÄ“dÄ“tājs G. Bojārs pats sevi nosÅ«tÄ«jis komandÄ“jumā uz Taizemes galvaspilsÄ“tu Bangkoku, lai tur piedalÄ«tos Pasaules kausa boulingā pasākumos.

Ar valsts naudu tautas kalpu braucienu kāres piepildÄ«šanai gan vienalga bija par maz, tāpÄ“c jau pašÄ deviņdesmito gadu sākumā deputāti, bet vÄ“l biežāk ministri un citi izpildvaras pārstāvji sāka meklÄ“t papildavotus komandÄ“juma izmaksu segšanai. 1995. gadā izrādÄ«jās, ka 1992. gadā lauksaimniecÄ«bas ministrs Dainis Ģēģers no ārÄ“jās tirdzniecÄ«bas apvienÄ«bas LATA ārzemju braucienam saņēmis 2500 dolāru, un arÄ« tas bija tikai sākums: RÄ«gas domnieki labprāt pabraukājās uz ārzemÄ“m par uzņemošo kompāniju lÄ«dzekļiem (do­mes Sa­tik­smes un Trans­por­ta lie­tu ko­mi­te­jas priekšsÄ“dÄ“­tājam Guntim Pilsumam taisnojoties: „Es svÄ“­ti bi­ju pār­lie­ci­nāts, ka, brau­cot par Sain­co Tra­fi­co lÄ«­dzekļiem, mÄ“s tau­pām nodokļu mak­sā­tā­ju nau­du...”), satiksmes ministrs Vilis Krištopans veselu virkni ārvalstu galvaspilsÄ“tu (Londonu, Helsinkus, Maskavu, Tallinu, BerlÄ«ni un Minsku) apmeklÄ“ja par Ventspils ostas pārvaldes lÄ«dzekļiem, bet aizsardzÄ«bas ministrs Ä¢irts Kristovskis, kurš savulaik nebija smādÄ“jis uz ārzemÄ“m doties pat kā dzÄ«vesbiedres – aktrises Ilzes RÅ«dolfas teātra trupas dalÄ«bnieks, neko sliktu nesaskatÄ«ja kāda ārvalstu militāra uzņēmuma apmaksātā braucienā.”