Iesaki rakstu:

Par vienu no plaši apspriestā Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projekta pretiniekiem ir kļuvis bijušais VienotÄ«bas, nu jau Saskaņas pārstāvis Anrijs MatÄ«ss, - viņš nācis klajā ar paziņojumiem, ka nepieciešams pÄ“c iespÄ“jas ātrāk lemt par alternatÄ«vām šim projektam, lai tām varÄ“tu novirzÄ«t ES fondu finansÄ“jumu, jo projekts esot dažādu risku pārpilns. ŠÄdā veidā MatÄ«ss ir parÅ«pÄ“jies par vienu no pÄ“dÄ“jo gadu spilgtākajiem piemÄ“riem tam, kā politiÄ·is un valstsvÄ«rs, mainot politisko piederÄ«bu, sāk kritizÄ“t projektus, kurus pats iepriekš ne tikai atbalstÄ«jis, bet personiski virzÄ«jis un akceptÄ“jis valsts finanšu lÄ«dzekļu tÄ“rÄ“šanu to izpÄ“tes darbiem.

MatÄ«ss satiksmes ministra amatu ir ieņēmis veselos trÄ«s Ministru kabineta sastāvos – vispirms no 2013. gada 1. marta lÄ«dz 2014. gada 22. janvārim, pÄ“c tam šajā amatā palicis lÄ«dz tā paša gada 5. novembrim, savukārt vÄ“l pÄ“c tam satiksmes ministra amatu saglabājis vÄ“l gadu – lÄ«dz pat 2015. gada 6. novembrim.

Šajā laikā, kā rāda Pietiek apkopotā informācija, MatÄ«sa pārraudzÄ«bā ir veiktas vairākas nopietnas izpÄ“tes saistÄ«bā ar Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projektu. 2014. gadā tieši MatÄ«sa pilnvaru laikā ir izstrādāts gan “Latvijas dzelzceļa tÄ«kla elektrifikācijas skiču projekts” (izstrādātājs - SUDOP PRAHA a.s.), gan „Latvijas dzelzceļa tÄ«kla elektrifikācijas Ietekmes uz vidi novÄ“rtÄ“jums” (izstrādātājs - SIA Projekts 3i).

Savukārt 2015. gadā MatÄ«sa pārraudzÄ«bā Latvijas dzelzceļa tÄ«kla elektrifikācijas projekta dokumentācijas sagatavošanai piesaistÄ«ts atbalsts no KopÄ“jās palÄ«dzÄ«bas projektu sagatavošanai Eiropas reÄ£ionos jeb JASPERS, lai uzlabotu lielo projektu dokumentācijas kvalitāti pirms iesniegšanas Eiropas Komisijai atbalstÄ«šanai un finansÄ“juma piešÄ·iršanai no ES struktÅ«rfondiem un KohÄ“zijas fonda.

AttiecÄ«gi visu savu pilnvaru laiku MatÄ«ss dažādos veidos ir enerÄ£iski aizstāvÄ“jis dzelzceļa elektrifikācijas projektu un akcentÄ“jis dažādas tā priekšrocÄ«bas Latvijai un vietÄ“jiem uzņēmÄ“jiem.

2014. gadā novembrÄ« interneta portāli citÄ“ja MatÄ«sa apgalvojumus, ka „Latvijas tranzÄ«ta koridors funkcionÄ“s pat tad, ja nebÅ«s Krievijas kravu” un ka „dzelzceļa elektrifikācija bÅ«s priekšrocÄ«ba konkurÄ“tspÄ“jai”.

Tā paša 2014. gada nogalÄ“ toreizÄ“jais satiksmes ministrs un elektrifikācijas projekta „bÄ«dÄ«tājs” arÄ« detalizÄ“ti izklāstÄ«ja, ka „projekts nav atliekams, jo Eiropas SavienÄ«bas finansÄ“jums jau ir izdalÄ«ts” un ka viņš Ä«paši gribot uzsvÄ“rt – „elektrifikācijas projekts netiks atlikts, bet tas tiks sadalÄ«ts pa posmiem, lai tas bÅ«tu ekonomiski paceļams un pamatots”.

Ja šajā laikā MatÄ«ss vÄ“l izteica zināmas šaubas par elektrifikācijas ekonomisko pamatojumu, tad jau nākamā – 2015. gada februārÄ« tās bija zudušas. KamÄ“r toreizÄ“jais Latvijas Dzelzceļa prezidents UÄ£is Magonis vÄ“l ieminÄ“jās par neskaidrÄ«bām ap finansÄ“jumu, MatÄ«ss jau izteica nepārprotamu pārliecÄ«bu par elektrifikācijas izdevÄ«gumu.

„PÄ“c aprÄ“Ä·iniem, tie ir vismaz 20% - ja ir elektrificÄ“ti pārvadājumi, tad tie ir vismaz par 20% lÄ“tāki un efektÄ«vāki,” aÄ£entÅ«rai BNS paziņoja MatÄ«ss, kuram lielākās rÅ«pes bija par iespÄ“jām elektrifikācijas projektu finansÄ“t un par „modeli, kādā veidā Latvijas Dzelzceļš vai valsts budžets lÄ«dzdarbojas šÄ« projekta ieviešanā”.

MatÄ«sam jau bija arÄ« skaidra vÄ«zija par perspektÄ«vajiem elektrifikācijas virzieniem: „Manuprāt, RÄ«ga-Krustpils-Daugavpils-Baltkrievijas robeža ir pirmais posms, kas bÅ«tu elektrificÄ“jams. Tālāk ir jāskatās par ostām, konkrÄ“ti ir runa par Ventspils virzienu. Tālāk jāskatās droši vien Krustpils-RÄ“zekne-Krievijas robeža.”

Tai pašÄ 2015. gadā MatÄ«ss intervijā NeatkarÄ«gajai RÄ«ta AvÄ«zei arÄ« apliecināja, ka „elektrifikācija joprojām ir bÅ«tiska” un ka „elektrificÄ“tajās dzelzceļa lÄ«nijās pārvadājumi kļūs lÄ“tāki, ātrāki un efektÄ«vāki. Manuprāt, vispirms ir jāveic Daugavpils un Baltkrievijas virzienu elektrifikācija, jo lielākā daļa kravu, arÄ« daudzas Krievijas kravas, tiek transportÄ“tas pa šo transporta koridoru. Turklāt ar baltkrievu pusi ir vienošanās par saskaņotu elektrifikācijas infrastruktÅ«ras attÄ«stÄ«bu”.

VÄ“l neilgi pirms MarÄ«sa pilnvaru beigām, 2015. gada septembrÄ« Latvijas AvÄ«ze atreferÄ“ja toreizÄ“jā ministra publisko uzstāšanos, saistÄ«bā gan ar Rail Baltica, gan ar dzelzceļa elektrifikāciju norādot - no ārzemju ekspertu spriedumiem izrietot, ka nav, ko gaidÄ«t, jo pašlaik esot izdevÄ«gākais brÄ«dis lÄ“ti aizņemties un ieguldÄ«t infrastruktÅ«rā, jo tā nauda ar uzviju atgriezÄ«sies.

Savukārt, zaudÄ“jot satiksmes ministra amatu un pÄ“c tam mainot arÄ« politisko piederÄ«bu, pārejot uz partiju Saskaņa, MatÄ«ss strauji mainÄ«ja arÄ« viedokli par elektrifikācijas projektu, kurš lÄ«dz tam viņam bija radÄ«jis – spriežot pÄ“c publiskajiem apgalvojumiem – gandrÄ«z pilnÄ«gu pārliecÄ«bu.

Iepriekš apgalvojis, ka „dzelzceļa elektrifikācija bÅ«s priekšrocÄ«ba konkurÄ“tspÄ“jai”, tagad MatÄ«ss jau apgalvo, ka viss bÅ«s tieši pretÄ“ji – „elektrifikācija gan Ventspils, gan RÄ«gas virzienā kravu pārvadājumus uz šÄ«m ostām, visticamāk, padarÄ«s mazāk konkurÄ“tspÄ“jÄ«gus”.

Tāpat atšÄ·irÄ«bā no ministrÄ“šanas laikā izteiktās stingrās pārliecÄ«bas, ka „Latvijas tranzÄ«ta koridors funkcionÄ“s pat tad, ja nebÅ«s Krievijas kravu”, tagad MatÄ«sa pārliecÄ«ba ir mainÄ«jusies uz pilnÄ«gi pretÄ“ju – ka, tā kā samazinājies pārvadāto kravu apjoms, ir „kritiski jāizvÄ“rtÄ“ iecerÄ“tā dzelzceļa elektrifikācija, domājot, kā šos lÄ«dzekļus izmantot efektÄ«vāk”.

Par to, vai Matīsa pārliecības maiņa uz diametrāli pretēju ir saistīta ar personiskiem apsvērumiem vai arī politiskās piederības maiņu, ziņu pagaidām nav.