Reizniece-Ozola savam partijas biedram piedod 14 miljonu eiro nodokļu parÄdu un vides piesÄrņojumu
Andris Morozovs, Saeimas deputÄts · 22.02.2018. · Komentāri (41)Pirms kÄda laika mans partijas biedrs Aleksejs Ovods rakstÄ«ja par shÄ“mÄm, kÄdas Ä«steno septiņi cilvÄ“ki. Un jÄsaka, ka uzvirmoja virkne jautÄjumu – vai tiešÄm tikai pieminÄ“tie septiņi cilvÄ“ki prot “ÄakarÄ“t valsti”? Es nolÄ“mumu papÄ“tÄ«t vairÄk, un jÄatzÄ«st, ka kolÄ“Ä£a rakstÄ minÄ“tais bija tikai “ziediņi”. VarbÅ«t sakritÄ«ba, bet varbÅ«t ne – šodien (22.02) tika publicÄ“ta ziņa[1], ka vienam no šÄ« raksta “varoņiem” anulÄ“ta “OIK licence”.
Es uzskatu, ka panÄkt, lai Valsts ieņēmumu dienests kÄdam piedotu nodokļu parÄdu 14 miljonu eiro apmÄ“rÄ – tas ir tas pats, kas laimÄ“t šo summu loterijÄ. Un faktiski atrast šo laimes lutekli Uzņēmumu reÄ£istra dzÄ«lÄ“s arÄ« bija nejaušÄ«ba.
IepriekšÄ“jÄ publikÄcijÄ jau garÄm ejot bija pieminÄ“ts Armands ZemÄ«tis un pat Dmitrijs Kurbanovs, shematiski – arÄ« uzņēmums “Granulu Mobilais Siltums”. Tad nu šoreiz par viņiem nedaudz vairÄk.
“Granulu Mobilais Siltums” no visiem Ekonomikas ministrijas publicÄ“tajiem atjaunojamÄs enerÄ£ijas ražotÄjiem izcÄ“lÄs ar to, ka uzņēmums bija pieprasÄ«jis atļaujas enerÄ£ijas pÄrdošanai OIK ietvaros veselas 16 reizes, taÄu nevienu no tÄm, tÄ teikt, “neatpreÄoja”, proti, nesÄka ražot un atļaujas tika anulÄ“tas.
TomÄ“r tas nav vis nestrÄdÄjošs uzņēmums. “Granulu Mobilais Siltums” daļēji pieder uzņēmumam “SCM Latvia”, kurš valstij nodokļos parÄdÄ 8810 eiro. “Granulu Mobilais Siltums” valstij parÄdÄ krietni vairÄki – 45 917 eiro, un šo uzņēmumu vada Mareks Cišeiko (viņš figurÄ“ja arÄ« uzņēmumos “Tektus” un “M Parks”, kuri pÄ“c TV konstatÄcijas koÄ£enerÄcijas staciju vietÄ pagaidÄm ir vien izrakuši bedres.
Mareks Cišeiko vÄ“sturiski pÄrstÄvÄ“ja arÄ« citu uzņēmumu - “MR Partneri”, kurš arÄ«dzan ir parÄdÄ valstij, taÄu vÄ“l lielÄku summu – 90 543 eiro. Cišeiko kungam pieder arÄ« 70% uzņēmumÄ “Taurenes koÄ£enerÄcijas stacija”, no kuras atšÄ·irÄ«bÄ no citiem uzņēmumiem valsts patiešÄm iepÄ“rk enerÄ£iju par tarifu virs tirgus cenas.
Bet interesantÄkais ir tas, ka arÄ« “Taurenes koÄ£enerÄcijas stacija” ir parÄdÄ valstij 59 596 eiro. KÄ var uzkrÄt nesodÄ«ts desmitiem tÅ«kstošu nodokļu parÄdus un vÄ“l pamanÄ«ties, lai valsts piemaksÄ, man ir noslÄ“pums, taÄu tas nav lielÄkais noslÄ“pums šajÄ rakstÄ.
Pirms Mareka Cišeiko “Granulu Mobilo Siltumu” vadÄ«ja Normunds Randars – viņam vÄ“l divi citi uzņēmumi - “Siltuma loÄ£istika” (nodokļu parÄds 11 846 eiro) un “PlÄni un projekti” (nodokļu parÄds 32 716 eiro), taÄu brÄ«numus demonstrÄ“ tieši “Granulu Mobilais Siltums”, kurš mÄ«klaini pamanÄ«jies uzvarÄ“t vairÄkos pašvaldÄ«bu iepirkumos – kopš 2011.gada kopumÄ 17 iepirkumos par siltuma piegÄdi par kopÄ“jo summu 2,9 miljoni eiro (IUB dati).
GrÅ«ti pateikt, vai uzņēmumam parÄdi ir bijuši arÄ« pirms tam, taÄu kopš 2017.gada sÄkuma VID nodokļu parÄdnieku datu bÄzÄ“ nav reÄ£istrÄ“ta neviena izziņa, kad uzņēmumam parÄda nebÅ«tu. Un 2017.gadÄ uzņēmums ieguva pasÅ«tÄ«jumus par 587,2 tÅ«kstošiem eiro. No šÄ«s summas lauvas tiesa – 519,7 tÅ«kstoši ir viens iepirkums – par siltumenerÄ£ijas piegÄdi LubÄnas novada pašvaldÄ«bai. AmizantÄkais ir tas, ka uzņēmums šo konkursu ir uzvarÄ“jis ar zemÄko cenu, jo bija pieteikušies divi pretendenti. Atliek secinÄt, ka zemÄko cenu tas spÄ“j nodrošinÄt tieši uz nenomaksÄto nodokļu rÄ“Ä·ina.
Par pÄrÄ“jÄm, salÄ«dzinoši nelielÄm summÄm uzņēmums uzvarÄ“jis Vecpiebalgas novadÄ un RÄ“zeknes novada Silmalas pagastÄ. JÄpiebilst, ka abÄs šajÄs pašvaldÄ«bÄs “Granulu Mobilais Siltums” bija vienÄ«gais pretendents konkursos, tÄtad pašvaldÄ«bai izvÄ“les Ä«sti nebija. TomÄ“r man ir skaidrs, ka uzņēmums ar nodokļu parÄdu saskaÅ†Ä ar Iepirkumu likumu nevar pat kvalificÄ“ties konkursam, un šajÄ gadÄ«jumÄ pašvaldÄ«bai pašai jÄdomÄ, kÄ nodrošinÄt savas funkcijas.
GandrÄ«z jau gribot pÄrmest savam kolÄ“Ä£im neizdarÄ«bu Silmalas pagastÄ, piezvanÄ«ju uz pašvaldÄ«bu. Silmalas pagasta pÄrvaldnieks pilnÄ neizpratnÄ“ man paskaidroja, ka “man taÄu ir tÄ izziņa – uzņēmums to iesniedza kopÄ“jÄ dokumentu paketÄ“”. Ä»oti gribÄ“tos ticÄ“t, ka viss nav tÄ, kÄ izskatÄs, tomÄ“r izskatÄs, ka uzņēmÄ«gie ļaudis, lai varÄ“tu piedalÄ«ties iepirkumos, VID izziņas varÄ“tu bÅ«t viltojuši. TÄ kÄ es neesmu tiesnesis vai prokurors, novÄ“lu, lai brÄ«numaino VID izziņu rašanos izpÄ“ta kÄds no policijas.
Ar šo es jau biju domÄjis nobeigt šo rakstu, jo galu galÄ gara lasÄmviela ne visiem patÄ«k, taÄu izrÄdÄ«jÄs, ka izziņu viltošana iepirkumu dēļ ir tikai iesildÄ«šanÄs.
NeaplÅ«kots palika viens nevienam nezinÄms uzņēmums “Eco Latvis”. Galu galÄ kas tur Ä«pašs – no kÄda Dmitrija Kurbanova tukšu uzņēmumu nopircis jau minÄ“tais Armands ZemÄ«tis. TaÄu Ä«pašs šeit ir pats Dmitrijs Kurbanovs.
Kurbanovs tieši vai pastarpinÄti ir saistÄ«ts ar vairÄk nekÄ 20 uzņēmumiem, taÄu ievÄ“rÄ«bas cienÄ«gi ir tikai divi – ne tikai tÄdēļ, ka tiem ir milzÄ«gi nodokļu parÄdi, bet arÄ« ar to, ka tÄs ir akciju sabiedrÄ«bas un nevienam nav zinÄms, kam tÄs pieder, taÄu viena no tÄm ir holdinga kompÄnija – forma, kuru nereti izmanto nodokļu optimizÄ“šanai. Kurbanovs tajos ir amatpersona, un tie abi ir savstarpÄ“ji saistÄ«ti.
Akciju sabiedrÄ«ba ar poÄ“tisko nosaukumu “Iesim Zaļi Holding” ir ļoti interesanta. PiemÄ“ram, 2015.gadÄ tai bija reÄ£istrÄ“ta komercÄ·Ä«la 3,5 miljonu eiro apmÄ“rÄ. Naudu aizdeva KiprÄ reÄ£istrÄ“ts “Atilius Investments Limited”, bet pašu Ä·Ä«lu deva MÄršalu salÄs reÄ£istrÄ“ts “Proinvest Management Inc.”, kur kÄ uzņēmuma pÄrstÄve norÄdÄ«ta kÄda Silva Alekna.
Kas tÄ tÄda ir? Nezinu. Meitene, kura uz Ä·Ä«las došanas brÄ«di bija 23 gadus jauna, taÄu nevarÄ“tu teikt, ka nepieredzÄ“jusi – viņa bija valdÄ“ arÄ« uzņēmumÄ “VP
“Iesim Zaļi Holding” pieder cita akciju sabiedrÄ«ba - “ZZE”, kurai savukÄrt pieder vÄ“l cita a/s - “ZaļÄs zemes enerÄ£ija”. ŠÄ« sabiedrÄ«ba ir parÄdÄ valstij 279,4 tÅ«kstošus eiro. No tiem par 143,9 tÅ«kstošiem uzņēmumam ir piemÄ“rots nodokļu atbalsta pasÄkums, kas gan nozÄ«mÄ“, ka uzņēmumam bÅ«tu jÄmaksÄ gan parÄds, gan tekošie nodokļi, taÄu tie vienkÄrši krÄjas. Un kÄdēļ lai tie nekrÄtos, ja vÄ“lÄk varÄ“s norakstÄ«t?
Par “ZaļÄs zemes enerÄ£ijas” akcionÄriem drošu ziņu nav, taÄu nojaust var – par uzņēmuma valdes priekšsÄ“dÄ“tÄju pÄ“c SkrÄ«veru novada domes deputÄta amatÄ pavadÄ«tiem Äetriem gadiem, 2009.gadÄ pÄ“kšÅ†i kļuva Aivars Dronka. Jau pÄ“c pusotra gada “Latvijas Zemnieku savienÄ«bu” pÄrstÄvošais Aivars Dronka startÄ“ja 10.Saeimas vÄ“lÄ“šanÄs no “Zaļo un zemnieku savienÄ«bas” saraksta un tika ievÄ“lÄ“ts, tÄdÄ“jÄdi kļūstot par vienu no 100 deputÄtiem.
Viņa vadÄ«tajÄ uzņēmumÄ, protams, notika pÄrmaiņas – Aivara vietÄ nÄca viņa dÄ“ls – UÄ£is Dronka. PÄ“c pusgada Ä£imenes galva Aivars Dronka sÄka ziedot partijai naudu – 2011.gadÄ kopumÄ 2276 eiro, 2012.gadÄ – 711 eiro, 2013.gadÄ – 4268 eiro, bet 2014.gadÄ – 15 300 eiro. Diemžēl partijas Vidusdaugavas nodaļas vadÄ«tÄjam neveicÄs, un 12.SaeimÄ viņu neievÄ“lÄ“ja.
Tikai starp citu gribÄ“tos pieminÄ“t, ka Aivars Dronka bija arÄ« LZS valdÄ“ – kopÄ ar Augustu Brigmani un zemkopÄ«bas ministru JÄni DÅ«klavu, un vÄ“l citiem. PÄ“c trÄ«s gadu pauzes pÄ“rn Aivars Dronka atkal kļuva dÄsns – partijai noziedojis 1150 eiro. TaÄu novÄ“rst uzmanÄ«bu ar ziedojumiem bÅ«tu nepareizi.
ŠobrÄ«d jau minÄ“tais Kurbanovs ir prokÅ«rists “ZaļÄs zemes enerÄ£ijÄ”, bet ne tikai. Holdingam pieder arÄ« trÄ«s citi uzņēmumi – “Iesim Zaļi” (nodokļu parÄds 5673 eiro), “ Alfa Energy” (nodokļu parÄds 22 838 eiro), kÄ arÄ« AS “Latgale Energo”. PÄ“dÄ“jam no tiem daļēji pieder trÄ«s citi uzņēmumi - “International Investments” ar nodokļu parÄdu 155,2 tÅ«kstošiem eiro, “Agro Cemeri” ar 134,5 tÅ«kstošu parÄdu, kÄ arÄ« akciju sabiedrÄ«ba “Agro Lestene”, kur viens no amatpersonÄm ir Dmitrijs Kurbanovs, bet Ä«pašnieki nav zinÄmi.
“Agro Lestene” arÄ« ir parÄds 152,3 tÅ«kstoši eiro. “Agro Lestene” arÄ« jau ir slavens uzņēmums, turklÄt kļuvis slavens divreiz. 2014.gadÄ raidÄ«jums “Vides fakti” ziņoja, ka, iespÄ“jams, “Agro Lestenes” biogÄzes ražotnes dēļ Lestenes dÄ«Ä·os pazudušas zivis, ko varÄ“ja izraisÄ«t biogÄzes blakusprodukta digestÄta nokļūšana Å«denÄ«. Nav skaidrs, vai toreiz vainÄ«go atrada, taÄu pÄ“rnÄ gada aprÄ«lÄ« Lestenes iedzÄ«votÄji atkal sÅ«dzÄ“jÄs – par to, ka uzņēmuma digestÄta krÄtuves ir dziļas un nav drošas, turklÄt uzņēmums nepļauj zÄli un nekopj teritoriju, kurÄ mÄ“tÄjas polietilÄ“na plÄ“ves[2]. Tas gan bÅ«tu sÄ«kums, taÄu acÄ«mredzot tieši vides apdraudÄ“jums ir elements, kas nodod Aivara Dronkas darbÄ«bas stilu.
PiemÄ“ram, RÄ«gÄ 2014.gadÄ Aivars Dronka iegÄdÄjÄs uzņēmumu “Riepu bloki”, kurš, ja vÄ“l kÄds atceras no raidÄ«juma “Bez Tabu”, teritorijÄ uzglabÄja auto riepas. Valsts vides dienests tolaik konstatÄ“jis, ka teritorijÄ atrodas vairÄk par 1000 tonnÄm riepu, lai gan atļauja ir par 30 tonnu uzglabÄšanu[3]. Tolaik Dronka vainu atzina, taÄu tas arÄ« viss – uzņēmums turpinÄjis darboties, lÄ«dz uzkrÄjis nodokļu parÄdu 13 487 456 eiro apmÄ“rÄ.
Un kas tagad? Nu, nekas jau – uzņēmumÄ nu ir uzsÄkts maksÄtnespÄ“jas process, tÄ kÄ uzkrÄtÄs riepas droši vien varÄ“s izsolÄ«t. VisÄdi citÄdi – savam partijas biedram gan jau finanšu ministre, kuras paspÄrnÄ“ ir VID, piedos parÄdu, bet zemkopÄ«bas ministrs – vides piesÄrņojumu.
GribÄ“tos piebilst, ka visu rakstÄ minÄ“to uzņēmumu, kur iesaistÄ«ts Dmitrijs Kurbanovs, kopÄ“jie nodokļu parÄdi ir 14 254 145 eiro. Daļai no tiem ir piemÄ“rots nodokļu atbalsta pasÄkums, taÄu parÄdi tikai aug, kas nozÄ«mÄ“, ka tos maksÄt neviens netaisÄs, jo galvenais jau, lai pats Aivars Dronka jÅ«tas komfortabli – piemÄ“ram, iesniedzot pÄ“dÄ“jo amatpersonas deklarÄciju 2013.gadÄ, viņš deklarÄ“ja Ä«pašumÄ deviņus zemes gabalus, uzkrÄjumus skaidrÄ naudÄ, izsniegtu aizdevumu 223,4 tÅ«kstošu eiro apmÄ“rÄ un vÄ“l šo to. Otru viņa dÄ“lu – Uldi Dronku, kurš rakstÄ nebija pieminÄ“ts, šogad ievÄ“lÄ“ja SkrÄ«veru novada domÄ“ par deputÄtu.
[1] http://m.delfi.lv/bizness/article.php?id=49771871
[2] http://www.ntz.lv/lasitajs-jauta/biogazes-razotajs-sia-agro-lestene-iespejams-apdraud-vidi-lestene/
[3] https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/ikdienai/riepu-kalni-riga--atlauto-30-tonnu-vieta-uznemums-sava-teritorija-jau-glaba-1000-tonnu.a209848/?