Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Premjera kabinetā sastrÄ«dÄ“jos ar veselÄ«bas ministri Andu ÄŒakšu par viņas komandÄ“tās VeselÄ«bas inspekcijas staļiniskajām represijām pret Ä£imenes ārstiem. NoklausÄ«jos, ka neesmu džentlmenis un pat ne vÄ«rietis, ja varu nostāties pret viņu (sievieti) to tur (slikto) pusÄ“.

Tiesa, Ä£imenes ārsti gandrÄ«z 90% ir sievietes, ir dzÄ«ves un darba nomāktas, algu saņem daudzkārt mazāku nekā ministre, nedzÄ«vo privātmājās, strādā dienu, mājas vizÄ«tÄ“s brauc vakaros, bet uz telefona zvaniem atbild naktÄ«s. Un ministrija tādēļ 606 (dati uz pirmdienas rÄ«tu, 14. augustu) Ä£imenes ārstiem veikusi agresÄ«vas pārbaudes un viņus sodÄ«jusi par visiem iespÄ“jamiem sÄ«kumiem, bet šobrÄ«d viņiem nemaksā kapitācijas naudu, proti, algu.

ŠÄ«s nemaksātās kapitācijas dēļ algu nesaņems arÄ« ārsta palÄ«dze un medicÄ«nas māsa, kā arÄ« reÄ£istratore – arÄ« šÄ«s visas ir sievietes, un šeit runa ir nevis par slimnÄ«cas valdes priekšsÄ“dÄ“tājas vai ministres algu un uzkrājumiem, bet vienkāršas sievietes minimālo algu – sev, Ä£imenei, bÄ“rniem.

PatiesÄ«bā es neesmu pret Andu ÄŒakšu. VÄ“l vairāk – viņa man šÄ·iet simpātiska, glÄ«ta un jauka. Es allaž domās salÄ«dzinu Andu ÄŒakšu ar Gunti BelÄ“viču un saprotu, cik ļoti man viņa patÄ«k. Tiesa, tam nav nekādas korelācijas jautājumā par to – ir vai nav ministrei (ministrijai, valstij) jākaro ar Ä£imenes ārstiem.

Andas ÄŒakšas vadÄ«tā ministrija vai, drÄ«zāk, dažas viņas biroja meitenes spiež VeselÄ«bas inspekciju apbraukāt Ä£imenes ārstus (tieši pirms darbdienas sākuma vai pašÄs darbdienas beigās) ar jautājumu: “Vai jÅ«s streikojat?” Visiem tiem, kas atbild uz šo jautājumu pozitÄ«vi vai cik necik simpatizÄ“ streikotājiem, tiek atrastas problÄ“mas – visbiežāk nepareizi aizpildÄ«ts recepšu žurnāls vai neizpildÄ«ts plāns par atkritumu izgāšanu (kaut visiem ir lÄ«gumi ar precÄ«ziem datumiem ar specializÄ“tām medicÄ«nas atkritumu savācÄ“jfirmām). Visiem “sliktajiem” tiek uzlikts sods (parasti lÄ«dz 500 eiro) par brÄ«dinājumu. Šie sodi tieši attiecas uz pacientiem, jo Ä£imenes ārsta praksei pietrÅ«kst lÄ«dzekļu medikamentiem, pārsienamajam materiālam, sterilizācijai, Ä«res maksai.

Citiem Ä£imenes ārstiem tiek apturÄ“tas prakses, pat ja iepriekš bijusi vienošanās par vienas vai otras problÄ“mas risinājumu. Klasiskā formā tas ir pieejamÄ«bas jautājums – ārsta praksei jābÅ«t ar liftu un invalÄ«du tualeti, turklāt liftam jābÅ«t no konkrÄ“tas firmas. Visiem, kam apturÄ“tas prakses, ieteikts doties uz privātas kompānijas veselÄ«bas centriem un turpināt strādāt poliklÄ«nikā. Lieki teikt, ka šÄ« poliklÄ«nika pieder farmācijas biznesam. Ministres rÄ«cÄ«bai šeit tāds maigs salÄ«dzinājums ar pÅ«ci, kas naktÄ« un mijkrÄ“slÄ« laupa un apÄ“d sÄ«kos putniņus.

Jautājums – kam vajag VeselÄ«bas inspekcijas kontroles, un ko tās panāk? Pat noticot ministres apgalvojumam, ka šÄ«s kontroles ir plānveida, šÄ«s visas inspekcijas sākas ar jautājumu: “Vai jÅ«s streikojat?” NeatkarÄ«gi no šÄ« jautājuma Ä£imenes ārsts tiek visu dienu tramdÄ«ts, kontrolÄ“ts, caurskatÄ«ti dokumentu kalni. Ne reizi, nekad neviens inspekcijas darbinieks nav kontrolÄ“jis pacienta ārstÄ“šanu, runājis par diagnostiku vai analizÄ“jis pacientam izrakstÄ«tos medikamentus. Visas šÄ«s kontroles ir vienÄ«gi un tikai glÄ«trakstÄ«šanas stunda pie gotikas kaligrāfa.

Inspekcijas kontrole (ar vai bez rezultÄ“jošas soda kvÄ«ts) nozÄ«mÄ“ atraut Ä£imenes ārstu no pamatdarba, piespiest viņu nervozÄ“t, satraukties. Rezultātā pacientiem tiek izdedzis ārsts, kas ir vissliktākais, ko pacientam var vÄ“lÄ“t. Neaizraujoties ar literatÅ«rā atrodamiem pierādÄ«jumiem, tieši birokrātija, administratÄ«vs slogs un nevajadzÄ«gas kontroles ir nozÄ«mÄ«gākās indikācijas veselÄ«bas aprÅ«pes kvalitātes zudumam.

Vai Andas ÄŒakšas vÄ“lme ir pasliktināt visas valsts veselÄ«bas aprÅ«pes kvalitāti, samazināt pieejamÄ«bu un palielināt kļūdu skaitu, vajājot, agresÄ«vi kontrolÄ“jot un pazemojot Ä£imenes ārstus? ŠobrÄ«d tas izskatās tieši tā – Anda ÄŒakša apkaro Ä£imenes ārstus un tādÄ“jādi cÄ«nās pret pacientiem. Esmu pārliecināts, ka mÄ“s visai drÄ«z varÄ“sim redzÄ“t šÄ« kara rezultātu kā mirstÄ«bas palielināšanos, Ä«paši mātes un bÄ“rna segmentā.

Daudz smagāka problÄ“ma ir Nacionālā veselÄ«bas dienesta (NVD) ieturÄ“tā kapitācijas nauda, kas netiek izmaksāta Ä£imenes ārstiem. PÄ“c manā rÄ«cÄ«bā esošiem faktiem, rÄ«kojumus nemaksāt Ä£imenes ārstiem kapitācijas naudu NVD diktÄ“ AlÄ«da Vāne – kaut arÄ« formāli atbrÄ«vota no veselÄ«bas ministres padomnieces amata, tomÄ“r joprojām virza savas lietas gan Ä£imenes ārstu apkarošanā, gan savas privātās Gulbenes un Balvu slimnÄ«cu apvienÄ«bas atbalstam. Ar ministrijas spiedienu NVD neizmaksā naudu Ä£imenes ārstu praksÄ“m, kas ir streikojušas. PilnÄ«bā nemaksā kapitācijas naudu, kaut Ä£imenes ārsta atalgojuma daļa ir 56% no kapitācijas naudas.

Interesentiem iesaku iepazÄ«ties ar šodien spÄ“kā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem “GrozÄ«jumi Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumos Nr. 1529 “VeselÄ«bas aprÅ«pes organizÄ“šanas un finansÄ“šanas kārtÄ«ba”” anotācijā ietvertajā tabulā “Ä¢imenes ārstu kapitācijas naudas aprÄ“Ä·ins”, sk.  http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40406815&mode=mk&date=2016-12-20 15. lpp.

Noņemot visu kapitācijas naudu, NVD, piemÄ“ram, apzināti nemaksā par reÄ£istratora funkcijām, kas ir 24% no kapitācijas naudas, kā arÄ« nemaksā par medicÄ«nisko aprÄ«kojumu, medikamentiem, dokumentāciju, sakaru un datortehniku, kuru nolietojums tiek rÄ“Ä·ināts ilgākā laka periodā. 

Ä¢imenes ārsti, kas bija izvÄ“lÄ“jušies streikot no 3. jÅ«lija plkst.12.00 lÄ«dz 17. jÅ«lijam, darbu pārtrauca 9,5 dienas. TāpÄ“c NVD ir tiesisks pamats ieturÄ“t kapitācijas naudas ārsta atalgojuma daļu  par 9,5 darba dienām, kas ir 9,5 x 2,67% = 25,4% no jÅ«lija kapitācijas naudas.

Protams, lauku ģimenes ārste ar pilniem aprēķiniem uz NVD neies un arī uz tiesu ne. Bet man jau nācās sarūgtināt ministri, ka atradīsies organizācijas, kas to darīs.

Ja politiÄ·i nolÄ“muši karot (iznÄ«dÄ“t) kādu dienestu, profesiju, sistÄ“mu, allaž jādomā– kam tas izdevÄ«gi, kas no tā iegÅ«s. Ja Anda ÄŒakša ir nolÄ“musi iznÄ«cināt, pazemot, piesmiet Ä£imenes ārstus, jādomā, tas ir tādēļ, ka viņa vÄ“las šo dienestu iznÄ«cināt kā tādu. VienkāršÄkais izskaidrojums bÅ«tu – viņa cenšas sadzÄ«t viņus atpakaļ poliklÄ«nikās, kas pieder farmācijas biznesam. Par to liecina arÄ« teksti reformā, kurā diezgan atklāti var izlasÄ«t lobismu farmācijas biznesa Ä«pašumtiesÄ«bām pār ārstiem. 

Sliktāk bÅ«tu (bet rÄ«cÄ«ba rada iespaidu tieši par šÄdu scenāriju), ja Andas ÄŒakšas mÄ“rÄ·is ir visas ambulatorās medicÄ«nas pārvÄ“ršana par maksas medicÄ«nu. Ja nebÅ«s Ä£imenes ārstu, visiem pacientiem nāksies iet uz maksas veselÄ«bas centriem uzreiz pie speciālistiem. Protams, var jau arÄ« tā, bet ir iedzÄ«votāju kategorija, kam tas finansiāli nebÅ«s pa spÄ“kam.

PasaulÄ“ nav izdomāts nekas labāks par Ä£imenes medicÄ«nu pieejamÄ«bas jautājumā, taču ir izdomātas daudzas metodes, kā Ä£imenes medicÄ«nu birokratizÄ“t, pārvÄ“rst par darba nespÄ“jas lapu, veidlapu, recepšu, nosÅ«tÄ«jumu izrakstÄ«šanas dienestu, un Latvijas VeselÄ«bas ministrija šajā jomā noteikti var pretendÄ“t kļūt par pasaules lÄ«deri. VeselÄ«bas ministrijā vairs nav neviena profesionāļa, vismaz primārajā aprÅ«pÄ“ un sabiedrÄ«bas veselÄ«bā ne. Ä€rstes ministrijā ir divas, ministri ieskaitot, bet ministres medicÄ«nas pieredze ir tikai zāļu tirdzniecÄ«bā vai iestādes vadÄ«šanā.

Nākot no Ministru kabineta, tiešÄm jutos saskumis, jo strÄ«dÄ“ties ar ministri nebija manos plānos. NolÄ“mu aprunāties ar savu vecu draugu, veselÄ«bas centra ARS direktoru Māri Andersonu, kurš tÅ«lÄ«t metās ministri aizstāvÄ“t, stāstot vairākas neglaimojošas vÄ“stis par Ä£imenes ārstiem. Tiesa, pat Māris bija spiests atzÄ«t, ka mÄ“dz bÅ«t gan ļoti labi, gan labi, gan ne tik labi Ä£imenes ārsti un visus nonievāt nedrÄ«kst. Viņš tÅ«lÄ«t metās paslavÄ“t savÄ“jos – tos, kuri strādā ARS. Un pÄ“c brīža arÄ« viņš bija spiests atzÄ«t, ka Ä£imenes ārstu problÄ“mas ir sistÄ“miskas problÄ“mas, proti, sistÄ“ma ir pārvÄ“rtusi Ä£imenes ārstu par papÄ«ru un veidlapu pildÄ«tāju, atņemot viņam laiku un iespÄ“jas runāt, domāt, analizÄ“t, mācÄ«ties, pilnveidoties, veikt manipulācijas.

Bet Latvijā ir ļoti daudz Ä£imenes ārstu ar patiesi holistisku skatu uz pacientu, ārstu, kas mÄ«l savu darbu, medicÄ«nu un pacientus, bet birokrātiskā VeselÄ«bas ministrijas mašinÄ“rija viņiem to liedz. Mums ir Ä£imenes ārsti, kas ir radÄ«juši spÄ«došas mācÄ«bu grāmatas, mums ir Ä£imenes ārsti, kas kardioloÄ£iju, endokrinoloÄ£iju vai gastroenteroloÄ£iju pārvalda atbilstošo specialitāšu guru lÄ«menÄ«. Gan Latvijas, gan pasaules medicÄ«nas žurnālos esmu publicÄ“jis virkni pÄ“tÄ«jumu un apskatrakstu, ko radÄ«juši Latvijas Ä£imenes ārsti. Man ir kolÄ“Ä£i Ä£imenes ārsti, kas lasa lieliskas lekcijas, kas ir perfekti diagnosti un terapeiti.

Es ticu, ka ir Ä£imenes ārsti, kuru darba kvalitāte varÄ“tu bÅ«t augstāka. Bet ir taču komponisti, kurus visi pazÄ«st, un tādi, kurus nezina neviens, tomÄ“r kaut kāda iemesla dēļ atskaņo Latvijas radio. Ir labie un sliktie politiÄ·i, policisti, tiesneši, arhitekti. Protams, ārstiem kritÄ“riji ir augstāki, un visi gaida tikai un vienÄ«gi pašus izcilākos, zinošÄkos un labākos. Bet arÄ« ārstus taču salÄ«dzina.

Ja man bÅ«tu jāsalÄ«dzina Latvijas Ä£imenes ārstu un Latvijas VeselÄ«bas ministrijas darba kvalitāte, tad Ä£imenes ārstu darbs ir daudzkārt kvalitatÄ«vāks. Neviens nepamanÄ«tu, ja valstÄ« nebÅ«tu Andas ÄŒakšas, bet 80% iedzÄ«votāju pamanÄ«tu, ja nebÅ«tu Ä£imenes ārstu un pediatru, ja viņiem visas problÄ“mas bÅ«tu risināmas slimnÄ«cu uzņemšanas nodaļās (tie, kas tur pabijuši, mani sapratÄ«s). Ä¢imenes ārstu strÄ«dā par savām tiesÄ«bām ar valsti visas problÄ“mas varÄ“ja atrisināt pusstundas pārrunās, bet ministre iespÄ«tÄ“jās. Tagad risinājums bÅ«s meklÄ“jams mÄ“nešiem, pacientu aprÅ«pes lÄ«menis samazinās.

Es labi zinu, ka viena pagale nedeg, bet šoreiz 80% vainas ir ministrijā. Ak tā – ministres iebildÄ“ par džentlmeni un vÄ«rieti apraksta sākumā piemirsu pierakstÄ«t, ka arÄ« vairākas Ä£imenes ārstes, kas pašlaik ir pazemotas un nomelnotas un kam atņemti iztikas lÄ«dzekļi, gaida bÄ“rnu.

* Latvijas Ārstu biedrības prezidents

Novērtē šo rakstu:

0
0