Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs RimšÄ“vičs, kurš ceturtdien bija neplānoti izbraucis no valsts, atsakās komentÄ“t no vairākiem avotiem saņemtas ziņas par kratÄ«šanu, kas piektdien notikusi viņa mājās Langstiņos un arÄ« darbavietā. Domājams, ka tagad arÄ« viņa komentāri tik drÄ«z nebÅ«s saņemami, jo pÄ“c atgriešanās Latvijā un astoņu stundu nopratināšanas Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja (KNAB) telpās viņš biroja darbinieku pavadÄ«bā agrā svÄ“tdienas rÄ«ta stundā tika aizvests nezināmā virzienā - visdrÄ«zāk aizturÄ“ts.

"Nesniedzam komentārus un lÅ«dzam jautājumus par KNAB izmeklÄ“jošÄm darbÄ«bām vaicāt pašam birojam!" - tas ir viss, ko pašlaik ir gatavs teikt Latvijas Bankas prezidents. TikmÄ“r Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojs, lai gan plašÄku informāciju sniegt atsakās, apstiprina, ka kratÄ«šana patiešÄm ir notikusi. 

PÄ“c neoficiālām ziņām, jau kārtÄ“jās kratÄ«šanas piedzÄ«vojis arÄ« pazÄ«stamais "polituzņēmÄ“js" Māris Martinsons, turklāt viņš ticis aizturÄ“ts, un šÄ«s darbÄ«bas bijušas saistÄ«tas ar RimšÄ“viča mājās notikušo kratÄ«šanu.

Kā zināms, pirms dažām nedēļām kļuva zināms, ka Norvik bankas Ä«pašnieks - skandalozais uzņēmÄ“js Grigorijs Guseļņikovs starptautiskas tiesvedÄ«bas ietvaros pret Latvijas valsti cita starpā ir paziņojis, ka no viņa pÄ“dÄ“jos divos gados esot vairākkārt izspiesti kukuļi, turklāt izspiedÄ“js lomā bijusi augsta Latvijas finanšu sektora amatpersona.

ŠÄ« "vadošÄ Latvijas amatpersona finanšu sektorā" Guseļņikovam personÄ«gi un caur starpniekiem esot prasÄ«jusi maksāt kukuļus, pretÄ“jā gadÄ«jumā solot ar represijām no Finanšu kapitāla un tirgus komisijas puses. ŠÄdi rÄ«kojoties, augstā amatpersona esot ļaunprātÄ«gi izmantojusi savu faktisko ietekmi pār komisiju.

Faktiski šÄ« bija ļoti skaidra norāde uz Latvijas Bankas prezidentu RimšÄ“viču, kurš pÄ“c šo ziņu parādÄ«šanās atklātÄ«bā no tām norobežojās.

Interesanti, ka RimšÄ“vičs Latviju pametis nākamajā dienā pÄ“c tam, kad kļuva zināms, ka tiesa nolÄ“musi ļaut pret 500 000 eiro lielu drošÄ«bas naudu pÄ“c astoņarpus mÄ“nešiem no apcietinājuma atbrÄ«vot maksātnespÄ“jas administratoru Māri SprÅ«du. ArÄ« viņu Guseļņikovs bija pieminÄ“jis savā sÅ«dzÄ«bā pret Latvijas valsti tā sauktajā Winergy lietā.

Jāpiebilst, ka Norvik banka jau vairākus gadus ir viena no Ä«patnākajām Latvijas kredÄ«tiestādÄ“m. Šai sakarā atkārtoti publicÄ“jam kāda Pietiek lasÄ«tāja iesÅ«tÄ«tas pārdomas, ko pirmoreiz publicÄ“jām pirms vairāk nekā trim gadiem, 2014. gada beigās:

"Kopš 2013.g.sākuma lielākais Norvik akcionārs Jurijs Šapurovs (JŠ) aktÄ«vi meklÄ“ jaunu stratÄ“Ä£isku investoru Norvikbankai, kura jau atradās FKTK pastiprinātajā uzraudzÄ«bā, jo pašam trÅ«kst lÄ«dzekļu kapitāla stiprināšanai un FKTK jau vairākkārt brÄ«dināja par iespÄ“jamām sekām, ja normatÄ«vās prasÄ«bas netiks pildÄ«tas. Faktiski, ja atmet liriku, Norvik banka atradās maksātnespÄ“jas stāvoklÄ«, un faktiski situācija joprojām nav mainÄ«jusies, rādÄ«tāji joprojām tiek mākslÄ«gi uzturÄ“ti.

Uz vasaras beigām J.Šapurovs atrada tādu ieinteresÄ“to personu - Grigoriju Guseļņikovu (GG), kurš sevi pozicionÄ“ja kā pieredzÄ“jušu baņķieri un pazÄ«stamu krievu izcelsmes „miljonāru". Savu nodomu iegādāties Norvik apstiprināšanai 2013.g.2.oktobrÄ« GG noslÄ“dz ar JŠ aizdevuma lÄ«gumu, ar kuru piešÄ·ir JŠ aizdevumu EUR 1.000.000,- ar atmaksas termiņu 6 mÄ“neši.

Aizdevuma nodrošinājumam JŠ ieÄ·Ä«lā par labu GG 6.027.346 Norvik bankas akcijas par kopÄ“jo nominālvÄ“rtÄ«bu LVL 6.027.346, kas uz to brÄ«di sastādÄ«ja 9% no kopÄ“jā balsstiesÄ«go akciju skaita. Jāpiebilst, ka darÄ«jums (akciju ieÄ·Ä«lāšana) notika rupji pārkāpjot Norvik bankas statÅ«tus, jo saskaņā ar statÅ«tiem akciju ieÄ·Ä«lāšanai bija nepieciešams saņemt akcionāru piekrišanu, kas tika izdarÄ«ts krietni vÄ“lāk jau pÄ“c notikušÄ darÄ«juma, t.i. akcijas tika ieÄ·Ä«lātas 2013.g.11.oktobrÄ«, nesaņemot tādu piekrišanu.

Uz to brÄ«di nepieciešamie minimālie ieguldÄ«jumi Norvik banka pamatkapitālā sastādÄ«ja aptuveni EUR 30 min. Å…emot vÄ“rā to, ka tādu naudas lÄ«dzekļu GG nebija, viņš ņem Ä«slaicÄ«gu aizdevumu no Krievijā pazÄ«stama miljonāra P.Kondrašova (PK), kas bija kādreizÄ“jais kompānijas Uralkalij akcionārs. Saņemtais aizdevums kopā ir vairāk kā EUR 30 mln. (pÄ“c neoficiālām ziņām EUR 90 mln, turklāt starpÄ«ba no šÄ«s summas un tās, kas ieguldÄ«ta Norvikā, ir tÄ“rÄ“ta citām un privātām GG vajadzÄ«bām, tai skaitā nu jau bankrotÄ“juša vÄ«na veikala iegādÄ“ Londonā).

Darījuma būtība bija:

a)   par aptuveni EUR 30 mln kļūt par Norvik banka vairākuma akcionāru, pie kam EUR 28,6 mln tiek iemaksāti pašas Norvik banka pamatkapitālā, respektÄ«vi pašam sev

b)   ņemot vÄ“ra to, ka PK izsniegtais aizdevums ir Ä«slaicÄ«gs, ir jāatrod iespÄ“ja aizņemtos lÄ«dzekļus atgriezt tuvākajā laikā ar Norvik bankas palÄ«dzÄ«bu, un faktiski jau pie kapitāla "palielināšanas" 2013.gada decembrÄ« tiek noslÄ“gti darÄ«jumi, kas šo shÄ“mu palÄ«dzÄ“s Ä«stenot. Galvenā bÅ«tÄ«ba - kapitāls it kā "palielināts", bet faktiski, ar Bankas pašas, t.i., noguldÄ«tāju, naudu.

Īstenojot savu shÄ“mu 2013.g.decembrÄ« GG piedalās Norvik bankas izsludinātajā akciju emisijā un iegādājas jauna laidiena akcijas par kopÄ“jo summu EUR 28,6 mln, kā arÄ« iegādājas sekojošas akcijas no Norvik banka akcionāriem:

Andrejs Svirčennkovs - 11.363.324 akcijas; Jurijs Šapurovs - 662.768 akcijas; AS Lateko invest - 4.435.198 akcijas; Igors Podgorbunskihs - 630.000 akcijas; Donāts Vaitaitis - 5.681.648 akcijas; Natalja Drozda - 361.569 akcijas,

kas kopā dod viņam lÄ«dzdalÄ«bu 50% + 1 akcija no kopÄ“jā Norvik banka balsstiesÄ«go akciju skaita. Par akciju nodošanu iepriekšÄ“jiem akcionāriem apsolÄ«ti vairāki bankas aktÄ«vi, nekustamie Ä«pašumi un citi labumi (attiecÄ«bā uz vienu no akcionāriem - arÄ« solÄ«jums nevÄ“rsties pret viņu tā pārkāpumu NB sakarā).

Jau 2014.gada pavasarÄ« tiek izziņots, ka Norvik banka iegādāsies GG aktÄ«vu Krievijā - Vjatka bank, kļūstot par Vjatka bank mātes sabiedrÄ«bu. Tas nozÄ«mÄ“, ka Norvik banka samaksātu GG par Vjatka bank akcijām pašam Guseļņikovam. Kiprā reÄ£istrÄ“tā uzņēmuma Opidius holdings limited akcijas pieder GG. Lieki piebilst, ka Vjatka banka finansiālais stāvoklis ir apšaubāms. Ä»oti interesantos un pretrunÄ«gos apstākļos Norvik vienkārši bez FKTK atļaujas došanas veica darÄ«jumu un par šo tikai painformÄ“ja FKTK tad, kad tas jau bija izdarÄ«ts, vÄ“stulei pievienojot Bankas protokolu, kurā minÄ“ts, ka šo jautājumu savā starpā esot saskaņojuši, privāti tiekoties A.Ruselim, NB Padomes loceklim un K.Zakulim. VienlaicÄ«gi publiski tika izziņots, ka notikusi Norvik bankas pamatkapitāla palielināšana.

Spriežot pÄ“c bankas publiskiem paziņojumiem, faktiski kapitāla "palielināšana" notika atkal jau par Bankas pašas naudas lÄ«dzekļiem, Bankai tos samaksājot par Krievijas Vjatka bankakcijām, kuras piederÄ“ja G.Guseļņikovam un viņa tÄ“va kontrolÄ“tajai kompānijai Opidius holdings limited. Interesants fakts - septembra mÄ“nesÄ«, kad K.Zakulis atradies atvaļinājumā, runā, ka FKTK Padome esot pieņēmusi lÄ“mumu nerekomendÄ“t šÄdu darÄ«jumu un atļauja nav tikusi dota. K.Zakulim atgriežoties no atvaļinājuma, acÄ«mredzot pÄ“c A.Ruseļa, I.Rimševica un K.Zakuļa kādas individuālas tikšanās, Norvik ieguvis pārliecÄ«bu, ka pietiek par šo vienkārši FKTK nosÅ«tÄ«t informāciju zināšanai.

Par pašu GG

Pret GG Krievijā ir ierosinātas četras krimināllietas par ekonomiskiem noziegumiem, tai skaitā naudas atmazgāšanu milzÄ«gā apmÄ“rā (lietas Krievijā izmeklÄ“ FSB).

Ir ziņas, ka paralÄ“les velkamas arÄ« starp GG un Antonovu, kura mÄ“rÄ·is ir izmantot šo pašu Banku kā platformu vairākiem lieliem plānotiem darÄ«jumiem, kā arÄ« naudas atmazgāšanas nolÅ«kos (Ä«stermiņa mÄ“rÄ·u sasniegšanai). Viena no versijām, par ko zināja arÄ« FKTK un LB vÄ“l pirms Guseļņikova ienākšanas Bankā: aiz Guseļņikova stāv Antonova intereses, kura mÄ“rÄ·is ir izmantot Banku kā platformu vairākiem lieliem plānotiem darÄ«jumiem, kā arÄ« naudas atmazgāšanas nolÅ«kos. Banka viņam esot nepieciešama Ä«stermiņa mÄ“rÄ·u sasniegšanai.

Saites ar Krājbanku:

1)   Tieši uz Norvik Banku no Krājbankas pÄ“c maksātnespÄ“jas pasludināšanas pārgāja vairāki top vadÄ«tāji - tai skaitā juristi. Norvik bankas galvenā juriste jau kopš 2012.gada februāra mÄ“neša ir Margarita Mjadzelica, arÄ« - maksātnespÄ“jas administratore, kura, kā juristu aprindās zināms, ir viena no tām, kas „zÄ«mÄ“jusi" daudzas Antonova Krājbankas shÄ“mas. Par Margaritu Mjadzelicu GG sarunās ir deklarÄ“jis, ka viņš labās "atsauksmes" par M.Mjadzelicu saņēmis tieši no Antonova.

Tāpat arÄ« Natālija Losāne, kura arÄ« ir viena no vadošajām juristÄ“m - iepriekš Krājbankā, šobrÄ«d Norvikā.

2)   NB valdÄ“ no 18.09 jauns loceklis - Deniss Novikovs. KārtÄ“jais Krājbankas top vadÄ«tājs (iepriekš Krājbankas meitas Finasta Asset Management, Finasta atklātais pensiju fondsPadomes priekšsÄ“dÄ“tājs u.c. daudzos Krājbankas meitas uzņēmumos). KārtÄ“jais apliecinājums tuvajām GG un Antonova attiecÄ«bām (ko faktiski jau GG nemaz neslÄ“pj).

3)   Saikne ir arÄ« VA un GG izvÄ“lÄ“tajos juridiskās palÄ«dzÄ«bas sniedzÄ“jos: Antonova advokāts LV: Viesturs Zauls. Strādā kopā ar Aleksandru Berezinu (zvÄ“rinātu advokātu birojs IUSTUSKrāmu ielā VecrÄ«gā, www.lawoffice-iustus.lv). Berezinu izvÄ“lÄ“jies Guseļņikovs par savu advokātu. Berezins pārstāv gan GG, gan viņa labo roku kriminālprocesos, tai skaitā, tajā, kas ierosināts par draudu izteikšanu (pÄ“c KL 132.panta). Šis process ierosināts 2014.gada 5.septembrÄ«, ierosinātājs - VP GKP KriminālmeklÄ“šanas pārvalde par GG un Andrei Danilenko iespÄ“jamām prettiesiskām darbÄ«bām.

VÄ“l arÄ« komiska nianse - NB taisās nomāt telpas Krājbankas mājā Skanstes ielā, uz kurām pārvāksies visa NB valde, padome un VIP klientu apkalpošanas pārvalde. Šo Ä“ku nesen iegādājās izsolÄ“ no maksātnespÄ“jÄ«gās BAB bankas Snoras SIA JD 15Snoras šajā darÄ«jumā pārstāvÄ“ja juridiskais birojs Tark Grunte Sutkiene (par šo ir informāciju biroja mājaslapā). Tā arÄ« ir vÄ“l viena "sakritÄ«ba" - Tark Grunte Sutkiene birojs pārstāv ne tikai Snoras, bet arÄ« Norvik- no TGS biroja - zv.adv.Agnese Hartpenga ir NB pilnvarotā pārstāve n-tajās tiesvedÄ«bās.

FKTK loma

Neskatoties uz saņemto pretrunÄ«go informāciju, mākslÄ«gajām "kapitāla palielināšanām", kas faktiski ir pretrunā ar spÄ“kā esošo regulÄ“jumu, FKTK tomÄ“r ir devis, un joprojām izrāda nesamÄ“rÄ«gu labvÄ“lÄ«bu šim investoram. GG intereses visvairāk (uzskatāmi izmisÄ«gi) aizstāv FKTK vadÄ«tājs K.Zakulis un Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimševics. DraudzÄ«bas vārdā arÄ« I.RimšÄ“vičs noreferencÄ“jis G.Guseļņikovam par savu padomnieku pieņemt savu bijušo vietnieku A.Ruseli (kurš šobrÄ«d ir Norvik bankas Padomes loceklis).

Jaunajai GG nostiprinātajai Norvik bankas padomei algu apmÄ“rs ir nesamÄ“rojams ar jebkādu Latvijas finanšu iestāžu tirgus situāciju, turklāt ar tik sliktiem finansiāliem rādÄ«tājiem (kopš GG iegādājies Banku, situācija ar Bankas ieguldÄ«jumu portfeli un likviditāti ir tikai pasliktinājusies) ir saprotama vienÄ«gi pie apstākļiem, ka arÄ« pašreizÄ“jais akcionāru sastāvs visdrÄ«zāk gatavojas Ä«stermiņa scenārijam attiecÄ«bā uz Norviku. Atalgojums pašam GG kā padomes priekšsÄ“dÄ“tājam: EUR 50 000 mÄ“nesÄ«, Padomes priekšsÄ“dÄ“tāja vietniekam (GG "labā roka" Andrei Danilenko) EUR 15 000 mÄ“nesÄ«, pārÄ“jiem padomes locekļiem EUR 10 000 mÄ“nesÄ«. AttiecÄ«gi tikai Padomes atalgojums vien gada griezumā sastāda EUR 1.2 mln.

ArÄ« vÄ“l pirms G.Guseļņikova ienākšanas FKTK ilgstoši izliekas neredzam faktisko situāciju ar Norvik. Kopš 2012.gada maija - jÅ«nija, kad tika veikta padziļināta pārbaude, FKTK ir informÄ“ta par lielāko daļu Norvik pārkāpumiem, uz kuriem saskaņā ar spÄ“kā esošiem normatÄ«viem Norvik licence bÅ«tu jāanulÄ“ (pielikumā viens piemÄ“rs). PÄ“c šÄ«s pārbaudes Norviksaņēma ierobežojumus licencÄ“ (kreditÄ“šanas aizliegumu un maksājumu pastiprinātu uzraudzÄ«bu no FKTK puses).

ŠÄ gada sākumā saskaņā ar vienošanos ar G.Guseļņikovu vÄ“l pirms tā ienākšanas visi minÄ“tie ierobežojumi tikuši atcelti. Kopš tā brīža Banka izsniegusi vairākus kredÄ«tus nerezidentiem - Krievijas uzņēmumiem; bez faktiski jebkāda nodrošinājuma, ar pamatsummas atmaksu termiņa beigās, kas zināmajos apstākļos un ar GG realizÄ“to shÄ“mu rokrakstu ir arÄ«, iespÄ“jams, nekas cits kā lÄ«dzekļu aizpludināšana uz pastarpināti tam piederošajiem uzņēmumiem Krievijā.

Faktiska situācija (fabula):

Kopš 2013.g.sākuma lielākais Norvik akcionārs Jurijs Šapurovs aktÄ«vi meklÄ“ jaunu stratÄ“Ä£isku investoru Norvik bankai, kura jau atradās FKTK pastiprinātajā uzraudzÄ«bā, jo pašam trÅ«kst lÄ«dzekļu kapitāla stiprināšanai un FKTK jau vairākkārt brÄ«dināja par iespÄ“jamām sekām, ja normatÄ«vās prasÄ«bas netiks pildÄ«tas. Faktiski, ja atmet liriku, Norvik banka atradās maksātnespÄ“jas stāvoklÄ«.

LÄ«dz ar Grigorija Guselņikova ienākšanu Bankā, FKTK un pārÄ“jie atbildÄ«gie varÄ“ja nedaudz atviegloti nopÅ«sties, jo vismaz ārÄ“ji publika tika mierināta, ka ir taču jauns Ä«pašnieks, jauns valdes priekšsÄ“dÄ“tājs, tÅ«liņ tiks stiprināta kapitāla bāze un Norvik kļūs par vienu no lielākajiem tirgus spÄ“lÄ“tājiem. Faktiski jauna nauda no akcionāra nav ieplÅ«dusi, un nav ticamÄ«bas, ka tas vÄ“l vispār notiks.

Par Norvik bankas finanšu stāvokli, pÄ“c publiski pieejamām ziņām

1. Norvik 2013.gada beigās publiski mierina ar veikto "pamatkapitāla palielināšanu, ienākot jaunam investoram", taču patiesÄ«bā 2014.gadā akcionāru sapulcÄ“, apejot likuma normas, tās pamatkapitāls ir samazināts

2014. gada 31.martā tika sasaukta Norvik bankas akcionāru pilnsapulce, kurā tika ziņots, ka Norvik bankas iepriekšÄ“jo gadu un 2013.gada revidÄ“tie zaudÄ“jumi kopumā pārsniedza pusi no Norvik bankas pamatkapitāla, kā rezultātā ir iestājušies Komerclikuma 271.panta paredzÄ“tie nosacÄ«jumi, kas paredz, ka, ja akciju sabiedrÄ«bas zaudÄ“jumi pārsniedz pusi no tās pamatkapitāla, ir jāsasauc akcionāru sapulce, kurai jālemj par situācijas risinājumu, kas var izpausties kā tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa pieteikuma vai maksātnespÄ“jas procesa pieteikuma iesniegšana, sabiedrÄ«bas darbÄ«bas izbeigšana un likvidācija, reorganizācija, pamatkapitāla izmaiņas, kā ari citos veidos.

PretÄ“ji acÄ«mredzamajai nepieciešamÄ«bai stiprināt kapitālu akcionāri lemj par pamatkapitāla samazināšanu, ar to dzÄ“šot Norvik bankas zaudÄ“jumus kapitāla samazinājuma apmÄ“rā (principā tiek realizÄ“ta acÄ«mredzama finanšu shÄ“ma, apejot Komerclikuma normas, kā arÄ« tādÄ“jādi notiek izvairÄ«šanās veikt finanšu injekcijas, kas ir tiešs akcionāra pienākums). Saskaņā ar Latvijas VÄ“stnesis publicÄ“to paziņojumu, minÄ“tais Norvik bankas pamatkapitāla samazinājums ir reÄ£istrÄ“ts 2014.gada 12.maijā. Tātad, ņemot vÄ“rā 2013.gada beigās notikušo pamatkapitāla palielināšanu, un šodienas faktisko situāciju, Norvik bankas pamatkapitāls faktiski ir krities no EUR 124.746.031,20 lÄ«dz EUR 53.462.584,80, kas apstiprina Norvik bankas finanšu stāvokļa pasliktināšanos.

Neskatoties uz 2013.gada decembrÄ« ar jaunā Ä«pašnieka ienākšanu notikušo pamatkapitāla palielināšanu par 31,4 miljoniem eiro, pamatojoties uz 2014.gada 31.marta Norvik bankas akcionāru pilnsapulces lÄ“mumu, Norvik bankas pamatkapitāls tika samazināts vairāk kā divas reizes, t.i par summu EUR 71.283.446,40.

Ar Norvik bankas 2014.gada 9.jÅ«nija ārkārtas akcionāru sapulces lÄ“mumu pieņemts lÄ“mumus izsludināt papildus akciju emisiju, emitÄ“jot 250 000 000 jaunas vārda balsstiesÄ«gās akcijas ar vienas akcijas nominālvÄ“rtÄ«bu Eur 0,60. Taču lÄ«dz pat šim brÄ«dim nav ziņu, ka kāds uz šo emisiju bÅ«tu pieteicies (ne pašreizÄ“jie akcionāri, ne trešÄs personas) un pamatkapitāls nav ticis palielināts.

2. Bankai ir būtiska kapitāla nepietiekamība (nespēja segt savus zaudējumus), tas nesasniedz tai piemērotos normatīvus, turklāt tās kapitāla pietiekamības rādītājs ir zemākais no visām LR reģistrētajām kredītiestādēm jau vismaz pusotra gada garumā

Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Norvik bankai piemÄ“rotais individuālais minimālais rādÄ«tājs 2012.gadā bija 12%, savukārt 2013.gadā 11.1%. Bankas faktiskais kapitāla pietiekamÄ«bas rādÄ«tājs bija zem šÄ«s normas un attiecÄ«gi 2012.gadā 8.34% un 2013.gada beigās 10.11% (informācija no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Komercbanku asociācijas publicÄ“tajiem datiem).

Savukārt, analizÄ“jot šÄ« gada pirmo trÄ«s mÄ“nešu Norvik publicÄ“tos finanšu datus, secināms, ka tās kapitāla bāze vÄ“l jo vairāk turpina pasliktināties, un proti, pašu kapitāls uz 31.01.2014 bija 55 295 tÅ«kstoši euro, uz 28.02.2014: 55 091 tÅ«kstotis euro, savukārt, uz 31.03.2014 48 724 tÅ«kstoši euro (t.i., tikai divu mÄ“nešu griezumā samazinājums jau par 12%).

Saskaņā ar FKTK mājaslapā (skat. interneta vietni fktk.lv, sadaļa Banku kompass) publicÄ“tajiem datiem Norvik ir zemākais kapitāla pietiekamÄ«bas rādÄ«tājs no visām Latvijas Republikā reÄ£istrÄ“tām kredÄ«tiestādÄ“m jau vismaz pusotra gada garumā, turklāt tas atšÄ·iras no pārÄ“jām kredÄ«tiestādÄ“m ļoti bÅ«tiski.

3. Bankai jau vairākus gadus saskaņa ar publiski pieejamiem finanšu pārskatiem piemÄ“rotas pastiprinātās uzraudzÄ«bas procedÅ«ras

Norvik banka savos publiski pieejamos gada pārskatos apliecina (2013.gada pārskatā, skat. pielikums Nr.4, - 17.1pp, un 2012.gada pārskatā - 20.1pp), ka FKTK Bankai ir jau vairāku gadu garumā piemÄ“rojusi pastiprinātās uzraudzÄ«bas procedÅ«ras.

4. Bankai no visām Latvijas Republikā reģistrētajām kredītiestādēm vienīgajai saskaņā ar pēdējo abu gadu publicētajiem (2013.un 2012.gada) pārskatiem ir "kvalificēts" auditoru atzinums, jeb - auditoru atzinums, kas izteikts ar piebildēm

Saskaņā ar 2013.gada Norvik bankas finanšu pārskatā norādÄ«to, tās kredÄ«tu portfelis sastāda 142 320 000 latu. Savukārt, riska darÄ«jumi, kas saistÄ«ti ar alternatÄ«vās enerÄ£ijas nozari sastāda 39 686 000 latu jeb 28% no minÄ“tā kredÄ«tu portfeļa. AttiecÄ«bā uz šo portfeļa daļu Norvik bankas auditors Deloitte Latvia savā atzinumā norādÄ«jis, ka tam "nebija iespÄ“jams noteikt, vai 2013.gada 31.decembri nepieciešamas jebkādas korekcijas aktÄ«vu vÄ“rtÄ«bas samazinājumam".

Faktiski tas nozÄ«mÄ“, ka auditors nav izteicis savu vÄ“rtÄ“jumu (atzinumu) par gandrÄ«z trešo daļu no Bankas kopÄ“jā kredÄ«tu portfeļa, kas, balstoties uz Bankas rādÄ«tājiem, ir pietiekami materiāla jeb bÅ«tiska sadaļa, lai atstātu ietekmi uz tās kapitāla pietiekamÄ«bu un/vai zaudÄ“jumu apmÄ“ru pārskata gadā. Tāpat 2013.gada finanšu pārskatā auditors ir izteicis iebildumus, kuru rezultātā pārskata gada zaudÄ“jumi bÅ«tu palielināmi vÄ“l par Eur 13 280 000.

Deloitte Latvia savā revidenta ziņojumā par Norvik bankas 2012.gada pārskatu ir norādÄ«jis iebildi, ka "akcionāra atbalsts", kas uzrādÄ«ts Bankas 2012.gada finanšu pārskatā, iespÄ“jams, nav attiecināms uz 2012.gadu, jo darÄ«jums faktiski tika reÄ£istrÄ“ts publiskajos reÄ£istros tikai 2013.gadā, tādÄ“jādi Deloitte nevarÄ“ja pārliecināties, vai finanšu atbalsta uzrādÄ«šana 2012.gada 31.decembra bilancÄ“ ir atbilstoša". Tāpat 2012.gada finanšu pārskatā auditors ir izteicis iebildumus, kuru rezultātā pārskata gada zaudÄ“jumi bÅ«tu palielināmi vÄ“l par Eur 12 743 000.

5. Bankas pēdējo gadu milzīgo zaudējumu apmēru nav iespējams segt saprātīgā termiņā.

Norvik bankas pÄ“dÄ“jo divu gadu zaudÄ“jumi kopā sastāda vairāk kā 73 miljonus Euro, savukārt, ja tiktu ņemta vÄ“rā Deloitte Latvia revidentu ziņojumos ietvertās piebildes, vairāk kā 99 miljoni euro. No publiskiem Norvik bankas finanšu datiem ir acÄ«mredzams, ka banka nav spÄ“jÄ«ga absorbÄ“t zaudÄ“jumus saprātÄ«gā termiņā.

AtsevišÄ·i pa gadiem:

zaudÄ“jumi par 2013.gadu: 18 446 000 latu. Ja Norvik Banka bÅ«tu ņēmusi vÄ“rā sava auditora Deloitte Latvia piezÄ«mi revidentu ziņojumā par 2013.gada finanšu datiem, tad tās zaudÄ“jumu apmÄ“rs bÅ«tu par 9 333 000 latu lielāks, t.i., 27 779 000 latu.

ZaudÄ“jumi par 2012.gadu: 32 951 000 latu. Ja Norvik banka bÅ«tu ņēmusi vÄ“rā sava auditora Deloitte Latvia piezÄ«mi revidentu ziņojumā par 2012.gada finanšu datiem, tad tās zaudÄ“jumu apmÄ“rs bÅ«tu par 8 956 000 latu lielāks, t.i., 41 907 000 lati.

Vai pie Norvik Bankas rādÄ«tājiem un finanšu stāvokļa ir adekvāti noteikt tās akcionāram Grigorijam Guseļņikovam ikmÄ“neša algu EUR 50 000 apmÄ“rā, un pārÄ“jiem Padomes locekļiem Eur 15 000 un EUR 10 000 algu mÄ“nesÄ« (kas gadā veido EUR 1 140 000 tikai atalgojumā Padomei)?

Neskatoties uz jaunā akcionāra G.Guseļņikova ienākšanu un tā lielajiem solÄ«jumiem, Norvikfinansiālais stāvoklis neuzlabojas, nekādi ieguldÄ«jumi no jaunā akcionāra netiek veikti. MinÄ“to iemeslu dēļ 2014.gada 31.martā tiek sasaukta Norvik akcionāru sapulce, kurai sakarā ar pÄ“dÄ“jo gadu ievÄ“rojamiem zaudÄ“jumiem, kas pārsniedz pusi no Norvik pamatkapitāla, atbilstoši Komerclikuma 271.pantam jālemj par turpmākajām darbÄ«bām (likums nosaka, ka norādÄ«tajā gadÄ«jumā akcionāriem jālemj par tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa pieteikuma vai maksātnespÄ“jas procesa pieteikuma iesniegšanu, sabiedrÄ«bas darbÄ«bas izbeigšanu un likvidāciju, reorganizāciju, pamatkapitāla izmaiņām vai jāpieņem citu lÄ“mumu par sabiedrÄ«bas saimnieciskā stāvokļa uzlabošanu). Lai grāmatvediski "uz papÄ«ra" atrisinātu milzÄ«gās finansiālās problÄ“mas, tiek nevis ieguldÄ«ti Norvik tik nepieciešamie lÄ«dzekļi, bet gan nolemts samazināt Norvik pamatkapitālu uz vairāk nekā pusi (t.i. no 124 746 031,20 EUR lÄ«dz 53 462 584,80 EUR).

2014.gada 9.jÅ«nijā notiek jauna akcionāru sapulce, kurā tiek lemts par ievÄ“rojamu jaunu Norvik akciju emisiju un pamatkapitāla palielināšanu par 150 000 000 EUR. LÄ«dz pat 2014.gada oktobrim neviens nav iegādājies jaunās akcijas. 2014.gada oktobrÄ« Norvik paziņo, ka Grigorijs Guseļņikovs ir iegādājies un apmaksājis akcijas par summu 69 638 784 EUR. VienlaicÄ«gi tiek paziņots par to, ka Norvik iegādājusies no kompānijas, ko kontrolÄ“ Grigorijs Guseļņikovs un viņa tÄ“vs, tai piederošu Krievijas Federācijas reÄ£ionālo banku Vjatka bank.

MinÄ“tās Krievijas Federācijā esošÄs bankas novÄ“rtÄ“jumu veicis Krievijas Federācijas vÄ“rtÄ“tājs (par kura objektivitāti, ticamÄ«bu un vÄ“rtÄ“jumā izmantotajiem apsvÄ“rumiem pie apstākļiem, kad Vjatka banka revidÄ“tais pasu kapitāls uz 2013.gada beigām ir tikai ap 46 milj. EUR, ir pamatotas šaubas. ŠÄdam darÄ«jumam maksimālais koeficients bÅ«tu 0,8 no pašu kapitāla, taču, ievÄ“rojot sankcijas pret Krieviju, tendenci, ka Krievijas Centrālā banka aktÄ«vi slÄ“dz nelielas reÄ£ionālās bankas, kā arÄ« Krievijas rubļa vÄ“rtÄ«bas samazinājumu, kas ietekmÄ“ aizņēmÄ“ju maksātspÄ“ju un attiecÄ«gi negatÄ«vi ietekme kredÄ«tportfeļa kvalitāti, jo ievÄ“rojams skaits hipotekāro kredÄ«tu ir citā valÅ«tā). NovÄ“rtÄ“jums Vjatka bankai veikts par cenu, kas tuvu AS Citadele pārdošanas cenai (t.i. ap 70 000 000 EUR).

MinÄ“tā darÄ«juma rezultātā Norvik aktÄ«vos ir ieguldÄ«ta nevis reāla nauda, kas Norvik vitāli nepieciešama, bet gan apšaubāmas reputācijas (banka iesaistÄ«ta vairākos skandālos) Krievijas Federācijā esošÄs reÄ£ionālās bankas akcijas, kuras publiski pieejamie rādÄ«tāji nav spÄ«doši un ar negatÄ«vu tendenci. TādÄ“jādi:

- ir pārkāpti pamatkapitāla palielināšanas noteikumi, jo atbilstoši tiem Norvik pamatkapitāla palielināšanai bija jānotiek tikai naudā,

- neskatoties uz to, ka faktiski Norvik pamatkapitāls nav palielināts reālos naudas lÄ«dzekļos, Norvik valde ir apliecinājusi, ka pamatkapitāla apmaksa ir notikusi,

- acÄ«mredzami Norvik ir sagrozÄ«jusi faktus, jo visticamāk pirmais ir noticis Vjatka banka akciju iegādei par Norvik noguldÄ«tāju lÄ«dzekļiem, bet tikai pÄ“c tam Norvik akciju iegāde no tā esošÄ akcionāra. TādÄ“jādi ir noticis nevis reāls naudas lÄ«dzekļu ieguldÄ«jums, bet Ä«stenota kārtÄ“jā shÄ“ma par pašas bankas lÄ«dzekļiem

- nav skaidrs jautājums par FKTK atļaujas saņemšanas esamÄ«bu, kas pie šÄda darÄ«juma bÅ«tu nepieciešama, ievÄ“rojot, ka Norvik aktÄ«vos bÅ«s Krievijas Federācijā esoša banka un FKTK bÅ«s jāņem vÄ“rā arÄ« Vjatka banka rādÄ«tājus (šeit visticamāk bÅ«s problÄ“mas ar to atbilstÄ«bu patiesÄ«bai, ievÄ“rojot vājo sadarbÄ«bu ar Krievijas uzraudzÄ«bas institÅ«cijām un banku prasÄ«bu atšÄ·irÄ«bām), jo minÄ“tās bankas rādÄ«tāji tieši ietekmÄ“s nu jau Norvik rādÄ«tājus. Turklāt FKTK atļauja jebkurā gadÄ«jumā ir nepieciešama, jo, pirmkārt, minÄ“tais darÄ«jums ir riska darÄ«jums, otrkārt, darÄ«jums ar ieinteresÄ“to personu attiecÄ«bā pret Norvik

Tāpat paralÄ“li fiktÄ«vajai pamatkapitāla palielināšanai ar pašas Norvik naudu notiek arÄ« Norvikesošo naudas lÄ«dzekļu "izvešana" ne tikai caur bankai piederošajiem slÄ“gtajiem fondiem, bet ari caur kredÄ«tu izsniegšanu vairāku miljonu apmÄ“rā n-tajām Krievijas Federācijā reÄ£istrÄ“tajām komercsabiedrÄ«bām."

Novērtē šo rakstu:

0
0