RimÅ¡Ä“viÄs atsakÄs komentÄ“t ziņas par viņa mÄjÄs notikuÅ¡u kratÄ«Å¡anu, pÄ“c astoņÄm stundÄm KNAB, visticamÄkais, tiek aizturÄ“ts
PIETIEK · 17.02.2018. · Komentāri (40)Latvijas Bankas prezidents IlmÄrs RimšÄ“viÄs, kurš ceturtdien bija neplÄnoti izbraucis no valsts, atsakÄs komentÄ“t no vairÄkiem avotiem saņemtas ziņas par kratÄ«šanu, kas piektdien notikusi viņa mÄjÄs Langstiņos un arÄ« darbavietÄ. DomÄjams, ka tagad arÄ« viņa komentÄri tik drÄ«z nebÅ«s saņemami, jo pÄ“c atgriešanÄs LatvijÄ un astoņu stundu nopratinÄšanas Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja (KNAB) telpÄs viņš biroja darbinieku pavadÄ«bÄ agrÄ svÄ“tdienas rÄ«ta stundÄ tika aizvests nezinÄmÄ virzienÄ - visdrÄ«zÄk aizturÄ“ts.
"Nesniedzam komentÄrus un lÅ«dzam jautÄjumus par KNAB izmeklÄ“jošÄm darbÄ«bÄm vaicÄt pašam birojam!" - tas ir viss, ko pašlaik ir gatavs teikt Latvijas Bankas prezidents. TikmÄ“r Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojs, lai gan plašÄku informÄciju sniegt atsakÄs, apstiprina, ka kratÄ«šana patiešÄm ir notikusi.
PÄ“c neoficiÄlÄm ziņÄm, jau kÄrtÄ“jÄs kratÄ«šanas piedzÄ«vojis arÄ« pazÄ«stamais "polituzņēmÄ“js" MÄris Martinsons, turklÄt viņš ticis aizturÄ“ts, un šÄ«s darbÄ«bas bijušas saistÄ«tas ar RimšÄ“viÄa mÄjÄs notikušo kratÄ«šanu.
KÄ zinÄms, pirms dažÄm nedēļÄm kļuva zinÄms, ka Norvik bankas Ä«pašnieks - skandalozais uzņēmÄ“js Grigorijs Guseļņikovs starptautiskas tiesvedÄ«bas ietvaros pret Latvijas valsti cita starpÄ ir paziņojis, ka no viņa pÄ“dÄ“jos divos gados esot vairÄkkÄrt izspiesti kukuļi, turklÄt izspiedÄ“js lomÄ bijusi augsta Latvijas finanšu sektora amatpersona.
ŠÄ« "vadošÄ Latvijas amatpersona finanšu sektorÄ" Guseļņikovam personÄ«gi un caur starpniekiem esot prasÄ«jusi maksÄt kukuļus, pretÄ“jÄ gadÄ«jumÄ solot ar represijÄm no Finanšu kapitÄla un tirgus komisijas puses. ŠÄdi rÄ«kojoties, augstÄ amatpersona esot ļaunprÄtÄ«gi izmantojusi savu faktisko ietekmi pÄr komisiju.
Faktiski šÄ« bija ļoti skaidra norÄde uz Latvijas Bankas prezidentu RimšÄ“viÄu, kurš pÄ“c šo ziņu parÄdÄ«šanÄs atklÄtÄ«bÄ no tÄm norobežojÄs.
Interesanti, ka RimšÄ“viÄs Latviju pametis nÄkamajÄ dienÄ pÄ“c tam, kad kļuva zinÄms, ka tiesa nolÄ“musi ļaut pret 500 000 eiro lielu drošÄ«bas naudu pÄ“c astoņarpus mÄ“nešiem no apcietinÄjuma atbrÄ«vot maksÄtnespÄ“jas administratoru MÄri SprÅ«du. ArÄ« viņu Guseļņikovs bija pieminÄ“jis savÄ sÅ«dzÄ«bÄ pret Latvijas valsti tÄ sauktajÄ Winergy lietÄ.
JÄpiebilst, ka Norvik banka jau vairÄkus gadus ir viena no Ä«patnÄkajÄm Latvijas kredÄ«tiestÄdÄ“m. Šai sakarÄ atkÄrtoti publicÄ“jam kÄda Pietiek lasÄ«tÄja iesÅ«tÄ«tas pÄrdomas, ko pirmoreiz publicÄ“jÄm pirms vairÄk nekÄ trim gadiem, 2014. gada beigÄs:
"Kopš 2013.g.sÄkuma lielÄkais Norvik akcionÄrs Jurijs Šapurovs (JŠ) aktÄ«vi meklÄ“ jaunu stratÄ“Ä£isku investoru Norvikbankai, kura jau atradÄs FKTK pastiprinÄtajÄ uzraudzÄ«bÄ, jo pašam trÅ«kst lÄ«dzekļu kapitÄla stiprinÄšanai un FKTK jau vairÄkkÄrt brÄ«dinÄja par iespÄ“jamÄm sekÄm, ja normatÄ«vÄs prasÄ«bas netiks pildÄ«tas. Faktiski, ja atmet liriku, Norvik banka atradÄs maksÄtnespÄ“jas stÄvoklÄ«, un faktiski situÄcija joprojÄm nav mainÄ«jusies, rÄdÄ«tÄji joprojÄm tiek mÄkslÄ«gi uzturÄ“ti.
Uz vasaras beigÄm J.Šapurovs atrada tÄdu ieinteresÄ“to personu - Grigoriju Guseļņikovu (GG), kurš sevi pozicionÄ“ja kÄ pieredzÄ“jušu baņķieri un pazÄ«stamu krievu izcelsmes „miljonÄru". Savu nodomu iegÄdÄties Norvik apstiprinÄšanai 2013.g.2.oktobrÄ« GG noslÄ“dz ar JŠ aizdevuma lÄ«gumu, ar kuru piešÄ·ir JŠ aizdevumu EUR 1.000.000,- ar atmaksas termiņu 6 mÄ“neši.
Aizdevuma nodrošinÄjumam JŠ ieÄ·Ä«lÄ par labu GG 6.027.346 Norvik bankas akcijas par kopÄ“jo nominÄlvÄ“rtÄ«bu LVL 6.027.346, kas uz to brÄ«di sastÄdÄ«ja 9% no kopÄ“jÄ balsstiesÄ«go akciju skaita. JÄpiebilst, ka darÄ«jums (akciju ieÄ·Ä«lÄšana) notika rupji pÄrkÄpjot Norvik bankas statÅ«tus, jo saskaÅ†Ä ar statÅ«tiem akciju ieÄ·Ä«lÄšanai bija nepieciešams saņemt akcionÄru piekrišanu, kas tika izdarÄ«ts krietni vÄ“lÄk jau pÄ“c notikušÄ darÄ«juma, t.i. akcijas tika ieÄ·Ä«lÄtas 2013.g.11.oktobrÄ«, nesaņemot tÄdu piekrišanu.
Uz to brÄ«di nepieciešamie minimÄlie ieguldÄ«jumi Norvik banka pamatkapitÄlÄ sastÄdÄ«ja aptuveni EUR 30 min. Å…emot vÄ“rÄ to, ka tÄdu naudas lÄ«dzekļu GG nebija, viņš ņem Ä«slaicÄ«gu aizdevumu no KrievijÄ pazÄ«stama miljonÄra P.Kondrašova (PK), kas bija kÄdreizÄ“jais kompÄnijas Uralkalij akcionÄrs. Saņemtais aizdevums kopÄ ir vairÄk kÄ EUR 30 mln. (pÄ“c neoficiÄlÄm ziņÄm EUR 90 mln, turklÄt starpÄ«ba no šÄ«s summas un tÄs, kas ieguldÄ«ta NorvikÄ, ir tÄ“rÄ“ta citÄm un privÄtÄm GG vajadzÄ«bÄm, tai skaitÄ nu jau bankrotÄ“juša vÄ«na veikala iegÄdÄ“ LondonÄ).
Darījuma būtība bija:
a) par aptuveni EUR 30 mln kļūt par Norvik banka vairÄkuma akcionÄru, pie kam EUR 28,6 mln tiek iemaksÄti pašas Norvik banka pamatkapitÄlÄ, respektÄ«vi pašam sev
b) ņemot vÄ“ra to, ka PK izsniegtais aizdevums ir Ä«slaicÄ«gs, ir jÄatrod iespÄ“ja aizņemtos lÄ«dzekļus atgriezt tuvÄkajÄ laikÄ ar Norvik bankas palÄ«dzÄ«bu, un faktiski jau pie kapitÄla "palielinÄšanas" 2013.gada decembrÄ« tiek noslÄ“gti darÄ«jumi, kas šo shÄ“mu palÄ«dzÄ“s Ä«stenot. GalvenÄ bÅ«tÄ«ba - kapitÄls it kÄ "palielinÄts", bet faktiski, ar Bankas pašas, t.i., noguldÄ«tÄju, naudu.
Īstenojot savu shÄ“mu 2013.g.decembrÄ« GG piedalÄs Norvik bankas izsludinÄtajÄ akciju emisijÄ un iegÄdÄjas jauna laidiena akcijas par kopÄ“jo summu EUR 28,6 mln, kÄ arÄ« iegÄdÄjas sekojošas akcijas no Norvik banka akcionÄriem:
Andrejs SvirÄennkovs - 11.363.324 akcijas; Jurijs Šapurovs - 662.768 akcijas; AS Lateko invest - 4.435.198 akcijas; Igors Podgorbunskihs - 630.000 akcijas; DonÄts Vaitaitis - 5.681.648 akcijas; Natalja Drozda - 361.569 akcijas,
kas kopÄ dod viņam lÄ«dzdalÄ«bu 50% + 1 akcija no kopÄ“jÄ Norvik banka balsstiesÄ«go akciju skaita. Par akciju nodošanu iepriekšÄ“jiem akcionÄriem apsolÄ«ti vairÄki bankas aktÄ«vi, nekustamie Ä«pašumi un citi labumi (attiecÄ«bÄ uz vienu no akcionÄriem - arÄ« solÄ«jums nevÄ“rsties pret viņu tÄ pÄrkÄpumu NB sakarÄ).
Jau 2014.gada pavasarÄ« tiek izziņots, ka Norvik banka iegÄdÄsies GG aktÄ«vu KrievijÄ - Vjatka bank, kļūstot par Vjatka bank mÄtes sabiedrÄ«bu. Tas nozÄ«mÄ“, ka Norvik banka samaksÄtu GG par Vjatka bank akcijÄm pašam Guseļņikovam. KiprÄ reÄ£istrÄ“tÄ uzņēmuma Opidius holdings limited akcijas pieder GG. Lieki piebilst, ka Vjatka banka finansiÄlais stÄvoklis ir apšaubÄms. Ä»oti interesantos un pretrunÄ«gos apstÄkļos Norvik vienkÄrši bez FKTK atļaujas došanas veica darÄ«jumu un par šo tikai painformÄ“ja FKTK tad, kad tas jau bija izdarÄ«ts, vÄ“stulei pievienojot Bankas protokolu, kurÄ minÄ“ts, ka šo jautÄjumu savÄ starpÄ esot saskaņojuši, privÄti tiekoties A.Ruselim, NB Padomes loceklim un K.Zakulim. VienlaicÄ«gi publiski tika izziņots, ka notikusi Norvik bankas pamatkapitÄla palielinÄšana.
Spriežot pÄ“c bankas publiskiem paziņojumiem, faktiski kapitÄla "palielinÄšana" notika atkal jau par Bankas pašas naudas lÄ«dzekļiem, Bankai tos samaksÄjot par Krievijas Vjatka bankakcijÄm, kuras piederÄ“ja G.Guseļņikovam un viņa tÄ“va kontrolÄ“tajai kompÄnijai Opidius holdings limited. Interesants fakts - septembra mÄ“nesÄ«, kad K.Zakulis atradies atvaļinÄjumÄ, runÄ, ka FKTK Padome esot pieņēmusi lÄ“mumu nerekomendÄ“t šÄdu darÄ«jumu un atļauja nav tikusi dota. K.Zakulim atgriežoties no atvaļinÄjuma, acÄ«mredzot pÄ“c A.Ruseļa, I.Rimševica un K.Zakuļa kÄdas individuÄlas tikšanÄs, Norvik ieguvis pÄrliecÄ«bu, ka pietiek par šo vienkÄrši FKTK nosÅ«tÄ«t informÄciju zinÄšanai.
Par pašu GG
Pret GG KrievijÄ ir ierosinÄtas Äetras kriminÄllietas par ekonomiskiem noziegumiem, tai skaitÄ naudas atmazgÄšanu milzÄ«gÄ apmÄ“rÄ (lietas KrievijÄ izmeklÄ“ FSB).
Ir ziņas, ka paralÄ“les velkamas arÄ« starp GG un Antonovu, kura mÄ“rÄ·is ir izmantot šo pašu Banku kÄ platformu vairÄkiem lieliem plÄnotiem darÄ«jumiem, kÄ arÄ« naudas atmazgÄšanas nolÅ«kos (Ä«stermiņa mÄ“rÄ·u sasniegšanai). Viena no versijÄm, par ko zinÄja arÄ« FKTK un LB vÄ“l pirms Guseļņikova ienÄkšanas BankÄ: aiz Guseļņikova stÄv Antonova intereses, kura mÄ“rÄ·is ir izmantot Banku kÄ platformu vairÄkiem lieliem plÄnotiem darÄ«jumiem, kÄ arÄ« naudas atmazgÄšanas nolÅ«kos. Banka viņam esot nepieciešama Ä«stermiņa mÄ“rÄ·u sasniegšanai.
Saites ar KrÄjbanku:
1) Tieši uz Norvik Banku no KrÄjbankas pÄ“c maksÄtnespÄ“jas pasludinÄšanas pÄrgÄja vairÄki top vadÄ«tÄji - tai skaitÄ juristi. Norvik bankas galvenÄ juriste jau kopš 2012.gada februÄra mÄ“neša ir Margarita Mjadzelica, arÄ« - maksÄtnespÄ“jas administratore, kura, kÄ juristu aprindÄs zinÄms, ir viena no tÄm, kas „zÄ«mÄ“jusi" daudzas Antonova KrÄjbankas shÄ“mas. Par Margaritu Mjadzelicu GG sarunÄs ir deklarÄ“jis, ka viņš labÄs "atsauksmes" par M.Mjadzelicu saņēmis tieši no Antonova.
TÄpat arÄ« NatÄlija LosÄne, kura arÄ« ir viena no vadošajÄm juristÄ“m - iepriekš KrÄjbankÄ, šobrÄ«d NorvikÄ.
2) NB valdÄ“ no 18.09 jauns loceklis - Deniss Novikovs. KÄrtÄ“jais KrÄjbankas top vadÄ«tÄjs (iepriekš KrÄjbankas meitas Finasta Asset Management, Finasta atklÄtais pensiju fondsPadomes priekšsÄ“dÄ“tÄjs u.c. daudzos KrÄjbankas meitas uzņēmumos). KÄrtÄ“jais apliecinÄjums tuvajÄm GG un Antonova attiecÄ«bÄm (ko faktiski jau GG nemaz neslÄ“pj).
3) Saikne ir arÄ« VA un GG izvÄ“lÄ“tajos juridiskÄs palÄ«dzÄ«bas sniedzÄ“jos: Antonova advokÄts LV: Viesturs Zauls. StrÄdÄ kopÄ ar Aleksandru Berezinu (zvÄ“rinÄtu advokÄtu birojs IUSTUSKrÄmu ielÄ VecrÄ«gÄ, www.lawoffice-iustus.lv). Berezinu izvÄ“lÄ“jies Guseļņikovs par savu advokÄtu. Berezins pÄrstÄv gan GG, gan viņa labo roku kriminÄlprocesos, tai skaitÄ, tajÄ, kas ierosinÄts par draudu izteikšanu (pÄ“c KL 132.panta). Šis process ierosinÄts 2014.gada 5.septembrÄ«, ierosinÄtÄjs - VP GKP KriminÄlmeklÄ“šanas pÄrvalde par GG un Andrei Danilenko iespÄ“jamÄm prettiesiskÄm darbÄ«bÄm.
VÄ“l arÄ« komiska nianse - NB taisÄs nomÄt telpas KrÄjbankas mÄjÄ Skanstes ielÄ, uz kurÄm pÄrvÄksies visa NB valde, padome un VIP klientu apkalpošanas pÄrvalde. Šo Ä“ku nesen iegÄdÄjÄs izsolÄ“ no maksÄtnespÄ“jÄ«gÄs BAB bankas Snoras SIA JD 15. Snoras šajÄ darÄ«jumÄ pÄrstÄvÄ“ja juridiskais birojs Tark Grunte Sutkiene (par šo ir informÄciju biroja mÄjaslapÄ). TÄ arÄ« ir vÄ“l viena "sakritÄ«ba" - Tark Grunte Sutkiene birojs pÄrstÄv ne tikai Snoras, bet arÄ« Norvik- no TGS biroja - zv.adv.Agnese Hartpenga ir NB pilnvarotÄ pÄrstÄve n-tajÄs tiesvedÄ«bÄs.
FKTK loma
Neskatoties uz saņemto pretrunÄ«go informÄciju, mÄkslÄ«gajÄm "kapitÄla palielinÄšanÄm", kas faktiski ir pretrunÄ ar spÄ“kÄ esošo regulÄ“jumu, FKTK tomÄ“r ir devis, un joprojÄm izrÄda nesamÄ“rÄ«gu labvÄ“lÄ«bu šim investoram. GG intereses visvairÄk (uzskatÄmi izmisÄ«gi) aizstÄv FKTK vadÄ«tÄjs K.Zakulis un Latvijas Bankas prezidents IlmÄrs Rimševics. DraudzÄ«bas vÄrdÄ arÄ« I.RimšÄ“viÄs noreferencÄ“jis G.Guseļņikovam par savu padomnieku pieņemt savu bijušo vietnieku A.Ruseli (kurš šobrÄ«d ir Norvik bankas Padomes loceklis).
Jaunajai GG nostiprinÄtajai Norvik bankas padomei algu apmÄ“rs ir nesamÄ“rojams ar jebkÄdu Latvijas finanšu iestÄžu tirgus situÄciju, turklÄt ar tik sliktiem finansiÄliem rÄdÄ«tÄjiem (kopš GG iegÄdÄjies Banku, situÄcija ar Bankas ieguldÄ«jumu portfeli un likviditÄti ir tikai pasliktinÄjusies) ir saprotama vienÄ«gi pie apstÄkļiem, ka arÄ« pašreizÄ“jais akcionÄru sastÄvs visdrÄ«zÄk gatavojas Ä«stermiņa scenÄrijam attiecÄ«bÄ uz Norviku. Atalgojums pašam GG kÄ padomes priekšsÄ“dÄ“tÄjam: EUR 50 000 mÄ“nesÄ«, Padomes priekšsÄ“dÄ“tÄja vietniekam (GG "labÄ roka" Andrei Danilenko) EUR 15 000 mÄ“nesÄ«, pÄrÄ“jiem padomes locekļiem EUR 10 000 mÄ“nesÄ«. AttiecÄ«gi tikai Padomes atalgojums vien gada griezumÄ sastÄda EUR 1.2 mln.
ArÄ« vÄ“l pirms G.Guseļņikova ienÄkšanas FKTK ilgstoši izliekas neredzam faktisko situÄciju ar Norvik. Kopš 2012.gada maija - jÅ«nija, kad tika veikta padziļinÄta pÄrbaude, FKTK ir informÄ“ta par lielÄko daļu Norvik pÄrkÄpumiem, uz kuriem saskaÅ†Ä ar spÄ“kÄ esošiem normatÄ«viem Norvik licence bÅ«tu jÄanulÄ“ (pielikumÄ viens piemÄ“rs). PÄ“c šÄ«s pÄrbaudes Norviksaņēma ierobežojumus licencÄ“ (kreditÄ“šanas aizliegumu un maksÄjumu pastiprinÄtu uzraudzÄ«bu no FKTK puses).
ŠÄ gada sÄkumÄ saskaÅ†Ä ar vienošanos ar G.Guseļņikovu vÄ“l pirms tÄ ienÄkšanas visi minÄ“tie ierobežojumi tikuši atcelti. Kopš tÄ brīža Banka izsniegusi vairÄkus kredÄ«tus nerezidentiem - Krievijas uzņēmumiem; bez faktiski jebkÄda nodrošinÄjuma, ar pamatsummas atmaksu termiņa beigÄs, kas zinÄmajos apstÄkļos un ar GG realizÄ“to shÄ“mu rokrakstu ir arÄ«, iespÄ“jams, nekas cits kÄ lÄ«dzekļu aizpludinÄšana uz pastarpinÄti tam piederošajiem uzņēmumiem KrievijÄ.
Faktiska situÄcija (fabula):
Kopš 2013.g.sÄkuma lielÄkais Norvik akcionÄrs Jurijs Šapurovs aktÄ«vi meklÄ“ jaunu stratÄ“Ä£isku investoru Norvik bankai, kura jau atradÄs FKTK pastiprinÄtajÄ uzraudzÄ«bÄ, jo pašam trÅ«kst lÄ«dzekļu kapitÄla stiprinÄšanai un FKTK jau vairÄkkÄrt brÄ«dinÄja par iespÄ“jamÄm sekÄm, ja normatÄ«vÄs prasÄ«bas netiks pildÄ«tas. Faktiski, ja atmet liriku, Norvik banka atradÄs maksÄtnespÄ“jas stÄvoklÄ«.
LÄ«dz ar Grigorija Guselņikova ienÄkšanu BankÄ, FKTK un pÄrÄ“jie atbildÄ«gie varÄ“ja nedaudz atviegloti nopÅ«sties, jo vismaz ÄrÄ“ji publika tika mierinÄta, ka ir taÄu jauns Ä«pašnieks, jauns valdes priekšsÄ“dÄ“tÄjs, tÅ«liņ tiks stiprinÄta kapitÄla bÄze un Norvik kļūs par vienu no lielÄkajiem tirgus spÄ“lÄ“tÄjiem. Faktiski jauna nauda no akcionÄra nav ieplÅ«dusi, un nav ticamÄ«bas, ka tas vÄ“l vispÄr notiks.
Par Norvik bankas finanšu stÄvokli, pÄ“c publiski pieejamÄm ziņÄm
1. Norvik 2013.gada beigÄs publiski mierina ar veikto "pamatkapitÄla palielinÄšanu, ienÄkot jaunam investoram", taÄu patiesÄ«bÄ 2014.gadÄ akcionÄru sapulcÄ“, apejot likuma normas, tÄs pamatkapitÄls ir samazinÄts
2014. gada 31.martÄ tika sasaukta Norvik bankas akcionÄru pilnsapulce, kurÄ tika ziņots, ka Norvik bankas iepriekšÄ“jo gadu un 2013.gada revidÄ“tie zaudÄ“jumi kopumÄ pÄrsniedza pusi no Norvik bankas pamatkapitÄla, kÄ rezultÄtÄ ir iestÄjušies Komerclikuma 271.panta paredzÄ“tie nosacÄ«jumi, kas paredz, ka, ja akciju sabiedrÄ«bas zaudÄ“jumi pÄrsniedz pusi no tÄs pamatkapitÄla, ir jÄsasauc akcionÄru sapulce, kurai jÄlemj par situÄcijas risinÄjumu, kas var izpausties kÄ tiesiskÄs aizsardzÄ«bas procesa pieteikuma vai maksÄtnespÄ“jas procesa pieteikuma iesniegšana, sabiedrÄ«bas darbÄ«bas izbeigšana un likvidÄcija, reorganizÄcija, pamatkapitÄla izmaiņas, kÄ ari citos veidos.
PretÄ“ji acÄ«mredzamajai nepieciešamÄ«bai stiprinÄt kapitÄlu akcionÄri lemj par pamatkapitÄla samazinÄšanu, ar to dzÄ“šot Norvik bankas zaudÄ“jumus kapitÄla samazinÄjuma apmÄ“rÄ (principÄ tiek realizÄ“ta acÄ«mredzama finanšu shÄ“ma, apejot Komerclikuma normas, kÄ arÄ« tÄdÄ“jÄdi notiek izvairÄ«šanÄs veikt finanšu injekcijas, kas ir tiešs akcionÄra pienÄkums). SaskaÅ†Ä ar Latvijas VÄ“stnesis publicÄ“to paziņojumu, minÄ“tais Norvik bankas pamatkapitÄla samazinÄjums ir reÄ£istrÄ“ts 2014.gada 12.maijÄ. TÄtad, ņemot vÄ“rÄ 2013.gada beigÄs notikušo pamatkapitÄla palielinÄšanu, un šodienas faktisko situÄciju, Norvik bankas pamatkapitÄls faktiski ir krities no EUR 124.746.031,20 lÄ«dz EUR 53.462.584,80, kas apstiprina Norvik bankas finanšu stÄvokļa pasliktinÄšanos.
Neskatoties uz 2013.gada decembrÄ« ar jaunÄ Ä«pašnieka ienÄkšanu notikušo pamatkapitÄla palielinÄšanu par 31,4 miljoniem eiro, pamatojoties uz 2014.gada 31.marta Norvik bankas akcionÄru pilnsapulces lÄ“mumu, Norvik bankas pamatkapitÄls tika samazinÄts vairÄk kÄ divas reizes, t.i par summu EUR 71.283.446,40.
Ar Norvik bankas 2014.gada 9.jÅ«nija ÄrkÄrtas akcionÄru sapulces lÄ“mumu pieņemts lÄ“mumus izsludinÄt papildus akciju emisiju, emitÄ“jot 250 000 000 jaunas vÄrda balsstiesÄ«gÄs akcijas ar vienas akcijas nominÄlvÄ“rtÄ«bu Eur 0,60. TaÄu lÄ«dz pat šim brÄ«dim nav ziņu, ka kÄds uz šo emisiju bÅ«tu pieteicies (ne pašreizÄ“jie akcionÄri, ne trešÄs personas) un pamatkapitÄls nav ticis palielinÄts.
2. Bankai ir bÅ«tiska kapitÄla nepietiekamÄ«ba (nespÄ“ja segt savus zaudÄ“jumus), tas nesasniedz tai piemÄ“rotos normatÄ«vus, turklÄt tÄs kapitÄla pietiekamÄ«bas rÄdÄ«tÄjs ir zemÄkais no visÄm LR reÄ£istrÄ“tajÄm kredÄ«tiestÄdÄ“m jau vismaz pusotra gada garumÄ
SaskaÅ†Ä ar publiski pieejamo informÄciju Norvik bankai piemÄ“rotais individuÄlais minimÄlais rÄdÄ«tÄjs 2012.gadÄ bija 12%, savukÄrt 2013.gadÄ 11.1%. Bankas faktiskais kapitÄla pietiekamÄ«bas rÄdÄ«tÄjs bija zem šÄ«s normas un attiecÄ«gi 2012.gadÄ 8.34% un 2013.gada beigÄs 10.11% (informÄcija no Finanšu un kapitÄla tirgus komisijas un Latvijas Komercbanku asociÄcijas publicÄ“tajiem datiem).
SavukÄrt, analizÄ“jot šÄ« gada pirmo trÄ«s mÄ“nešu Norvik publicÄ“tos finanšu datus, secinÄms, ka tÄs kapitÄla bÄze vÄ“l jo vairÄk turpina pasliktinÄties, un proti, pašu kapitÄls uz 31.01.2014 bija 55 295 tÅ«kstoši euro, uz 28.02.2014: 55 091 tÅ«kstotis euro, savukÄrt, uz 31.03.2014 48 724 tÅ«kstoši euro (t.i., tikai divu mÄ“nešu griezumÄ samazinÄjums jau par 12%).
SaskaÅ†Ä ar FKTK mÄjaslapÄ (skat. interneta vietni fktk.lv, sadaļa Banku kompass) publicÄ“tajiem datiem Norvik ir zemÄkais kapitÄla pietiekamÄ«bas rÄdÄ«tÄjs no visÄm Latvijas RepublikÄ reÄ£istrÄ“tÄm kredÄ«tiestÄdÄ“m jau vismaz pusotra gada garumÄ, turklÄt tas atšÄ·iras no pÄrÄ“jÄm kredÄ«tiestÄdÄ“m ļoti bÅ«tiski.
3. Bankai jau vairÄkus gadus saskaņa ar publiski pieejamiem finanšu pÄrskatiem piemÄ“rotas pastiprinÄtÄs uzraudzÄ«bas procedÅ«ras
Norvik banka savos publiski pieejamos gada pÄrskatos apliecina (2013.gada pÄrskatÄ, skat. pielikums Nr.4, - 17.1pp, un 2012.gada pÄrskatÄ - 20.1pp), ka FKTK Bankai ir jau vairÄku gadu garumÄ piemÄ“rojusi pastiprinÄtÄs uzraudzÄ«bas procedÅ«ras.
4. Bankai no visÄm Latvijas RepublikÄ reÄ£istrÄ“tajÄm kredÄ«tiestÄdÄ“m vienÄ«gajai saskaÅ†Ä ar pÄ“dÄ“jo abu gadu publicÄ“tajiem (2013.un 2012.gada) pÄrskatiem ir "kvalificÄ“ts" auditoru atzinums, jeb - auditoru atzinums, kas izteikts ar piebildÄ“m
SaskaÅ†Ä ar 2013.gada Norvik bankas finanšu pÄrskatÄ norÄdÄ«to, tÄs kredÄ«tu portfelis sastÄda 142 320 000 latu. SavukÄrt, riska darÄ«jumi, kas saistÄ«ti ar alternatÄ«vÄs enerÄ£ijas nozari sastÄda 39 686 000 latu jeb 28% no minÄ“tÄ kredÄ«tu portfeļa. AttiecÄ«bÄ uz šo portfeļa daļu Norvik bankas auditors Deloitte Latvia savÄ atzinumÄ norÄdÄ«jis, ka tam "nebija iespÄ“jams noteikt, vai 2013.gada 31.decembri nepieciešamas jebkÄdas korekcijas aktÄ«vu vÄ“rtÄ«bas samazinÄjumam".
Faktiski tas nozÄ«mÄ“, ka auditors nav izteicis savu vÄ“rtÄ“jumu (atzinumu) par gandrÄ«z trešo daļu no Bankas kopÄ“jÄ kredÄ«tu portfeļa, kas, balstoties uz Bankas rÄdÄ«tÄjiem, ir pietiekami materiÄla jeb bÅ«tiska sadaļa, lai atstÄtu ietekmi uz tÄs kapitÄla pietiekamÄ«bu un/vai zaudÄ“jumu apmÄ“ru pÄrskata gadÄ. TÄpat 2013.gada finanšu pÄrskatÄ auditors ir izteicis iebildumus, kuru rezultÄtÄ pÄrskata gada zaudÄ“jumi bÅ«tu palielinÄmi vÄ“l par Eur 13 280 000.
Deloitte Latvia savÄ revidenta ziņojumÄ par Norvik bankas 2012.gada pÄrskatu ir norÄdÄ«jis iebildi, ka "akcionÄra atbalsts", kas uzrÄdÄ«ts Bankas 2012.gada finanšu pÄrskatÄ, iespÄ“jams, nav attiecinÄms uz 2012.gadu, jo darÄ«jums faktiski tika reÄ£istrÄ“ts publiskajos reÄ£istros tikai 2013.gadÄ, tÄdÄ“jÄdi Deloitte nevarÄ“ja pÄrliecinÄties, vai finanšu atbalsta uzrÄdÄ«šana 2012.gada 31.decembra bilancÄ“ ir atbilstoša". TÄpat 2012.gada finanšu pÄrskatÄ auditors ir izteicis iebildumus, kuru rezultÄtÄ pÄrskata gada zaudÄ“jumi bÅ«tu palielinÄmi vÄ“l par Eur 12 743 000.
5. Bankas pÄ“dÄ“jo gadu milzÄ«go zaudÄ“jumu apmÄ“ru nav iespÄ“jams segt saprÄtÄ«gÄ termiņÄ.
Norvik bankas pÄ“dÄ“jo divu gadu zaudÄ“jumi kopÄ sastÄda vairÄk kÄ 73 miljonus Euro, savukÄrt, ja tiktu ņemta vÄ“rÄ Deloitte Latvia revidentu ziņojumos ietvertÄs piebildes, vairÄk kÄ 99 miljoni euro. No publiskiem Norvik bankas finanšu datiem ir acÄ«mredzams, ka banka nav spÄ“jÄ«ga absorbÄ“t zaudÄ“jumus saprÄtÄ«gÄ termiņÄ.
AtsevišÄ·i pa gadiem:
zaudÄ“jumi par 2013.gadu: 18 446 000 latu. Ja Norvik Banka bÅ«tu ņēmusi vÄ“rÄ sava auditora Deloitte Latvia piezÄ«mi revidentu ziņojumÄ par 2013.gada finanšu datiem, tad tÄs zaudÄ“jumu apmÄ“rs bÅ«tu par 9 333 000 latu lielÄks, t.i., 27 779 000 latu.
ZaudÄ“jumi par 2012.gadu: 32 951 000 latu. Ja Norvik banka bÅ«tu ņēmusi vÄ“rÄ sava auditora Deloitte Latvia piezÄ«mi revidentu ziņojumÄ par 2012.gada finanšu datiem, tad tÄs zaudÄ“jumu apmÄ“rs bÅ«tu par 8 956 000 latu lielÄks, t.i., 41 907 000 lati.
Vai pie Norvik Bankas rÄdÄ«tÄjiem un finanšu stÄvokļa ir adekvÄti noteikt tÄs akcionÄram Grigorijam Guseļņikovam ikmÄ“neša algu EUR 50 000 apmÄ“rÄ, un pÄrÄ“jiem Padomes locekļiem Eur 15 000 un EUR 10 000 algu mÄ“nesÄ« (kas gadÄ veido EUR 1 140 000 tikai atalgojumÄ Padomei)?
Neskatoties uz jaunÄ akcionÄra G.Guseļņikova ienÄkšanu un tÄ lielajiem solÄ«jumiem, NorvikfinansiÄlais stÄvoklis neuzlabojas, nekÄdi ieguldÄ«jumi no jaunÄ akcionÄra netiek veikti. MinÄ“to iemeslu dēļ 2014.gada 31.martÄ tiek sasaukta Norvik akcionÄru sapulce, kurai sakarÄ ar pÄ“dÄ“jo gadu ievÄ“rojamiem zaudÄ“jumiem, kas pÄrsniedz pusi no Norvik pamatkapitÄla, atbilstoši Komerclikuma 271.pantam jÄlemj par turpmÄkajÄm darbÄ«bÄm (likums nosaka, ka norÄdÄ«tajÄ gadÄ«jumÄ akcionÄriem jÄlemj par tiesiskÄs aizsardzÄ«bas procesa pieteikuma vai maksÄtnespÄ“jas procesa pieteikuma iesniegšanu, sabiedrÄ«bas darbÄ«bas izbeigšanu un likvidÄciju, reorganizÄciju, pamatkapitÄla izmaiņÄm vai jÄpieņem citu lÄ“mumu par sabiedrÄ«bas saimnieciskÄ stÄvokļa uzlabošanu). Lai grÄmatvediski "uz papÄ«ra" atrisinÄtu milzÄ«gÄs finansiÄlÄs problÄ“mas, tiek nevis ieguldÄ«ti Norvik tik nepieciešamie lÄ«dzekļi, bet gan nolemts samazinÄt Norvik pamatkapitÄlu uz vairÄk nekÄ pusi (t.i. no 124 746 031,20 EUR lÄ«dz 53 462 584,80 EUR).
2014.gada 9.jÅ«nijÄ notiek jauna akcionÄru sapulce, kurÄ tiek lemts par ievÄ“rojamu jaunu Norvik akciju emisiju un pamatkapitÄla palielinÄšanu par 150 000 000 EUR. LÄ«dz pat 2014.gada oktobrim neviens nav iegÄdÄjies jaunÄs akcijas. 2014.gada oktobrÄ« Norvik paziņo, ka Grigorijs Guseļņikovs ir iegÄdÄjies un apmaksÄjis akcijas par summu 69 638 784 EUR. VienlaicÄ«gi tiek paziņots par to, ka Norvik iegÄdÄjusies no kompÄnijas, ko kontrolÄ“ Grigorijs Guseļņikovs un viņa tÄ“vs, tai piederošu Krievijas FederÄcijas reÄ£ionÄlo banku Vjatka bank.
MinÄ“tÄs Krievijas FederÄcijÄ esošÄs bankas novÄ“rtÄ“jumu veicis Krievijas FederÄcijas vÄ“rtÄ“tÄjs (par kura objektivitÄti, ticamÄ«bu un vÄ“rtÄ“jumÄ izmantotajiem apsvÄ“rumiem pie apstÄkļiem, kad Vjatka banka revidÄ“tais pasu kapitÄls uz 2013.gada beigÄm ir tikai ap 46 milj. EUR, ir pamatotas šaubas. ŠÄdam darÄ«jumam maksimÄlais koeficients bÅ«tu 0,8 no pašu kapitÄla, taÄu, ievÄ“rojot sankcijas pret Krieviju, tendenci, ka Krievijas CentrÄlÄ banka aktÄ«vi slÄ“dz nelielas reÄ£ionÄlÄs bankas, kÄ arÄ« Krievijas rubļa vÄ“rtÄ«bas samazinÄjumu, kas ietekmÄ“ aizņēmÄ“ju maksÄtspÄ“ju un attiecÄ«gi negatÄ«vi ietekme kredÄ«tportfeļa kvalitÄti, jo ievÄ“rojams skaits hipotekÄro kredÄ«tu ir citÄ valÅ«tÄ). NovÄ“rtÄ“jums Vjatka bankai veikts par cenu, kas tuvu AS Citadele pÄrdošanas cenai (t.i. ap 70 000 000 EUR).
MinÄ“tÄ darÄ«juma rezultÄtÄ Norvik aktÄ«vos ir ieguldÄ«ta nevis reÄla nauda, kas Norvik vitÄli nepieciešama, bet gan apšaubÄmas reputÄcijas (banka iesaistÄ«ta vairÄkos skandÄlos) Krievijas FederÄcijÄ esošÄs reÄ£ionÄlÄs bankas akcijas, kuras publiski pieejamie rÄdÄ«tÄji nav spÄ«doši un ar negatÄ«vu tendenci. TÄdÄ“jÄdi:
- ir pÄrkÄpti pamatkapitÄla palielinÄšanas noteikumi, jo atbilstoši tiem Norvik pamatkapitÄla palielinÄšanai bija jÄnotiek tikai naudÄ,
- neskatoties uz to, ka faktiski Norvik pamatkapitÄls nav palielinÄts reÄlos naudas lÄ«dzekļos, Norvik valde ir apliecinÄjusi, ka pamatkapitÄla apmaksa ir notikusi,
- acÄ«mredzami Norvik ir sagrozÄ«jusi faktus, jo visticamÄk pirmais ir noticis Vjatka banka akciju iegÄdei par Norvik noguldÄ«tÄju lÄ«dzekļiem, bet tikai pÄ“c tam Norvik akciju iegÄde no tÄ esošÄ akcionÄra. TÄdÄ“jÄdi ir noticis nevis reÄls naudas lÄ«dzekļu ieguldÄ«jums, bet Ä«stenota kÄrtÄ“jÄ shÄ“ma par pašas bankas lÄ«dzekļiem
- nav skaidrs jautÄjums par FKTK atļaujas saņemšanas esamÄ«bu, kas pie šÄda darÄ«juma bÅ«tu nepieciešama, ievÄ“rojot, ka Norvik aktÄ«vos bÅ«s Krievijas FederÄcijÄ esoša banka un FKTK bÅ«s jÄņem vÄ“rÄ arÄ« Vjatka banka rÄdÄ«tÄjus (šeit visticamÄk bÅ«s problÄ“mas ar to atbilstÄ«bu patiesÄ«bai, ievÄ“rojot vÄjo sadarbÄ«bu ar Krievijas uzraudzÄ«bas institÅ«cijÄm un banku prasÄ«bu atšÄ·irÄ«bÄm), jo minÄ“tÄs bankas rÄdÄ«tÄji tieši ietekmÄ“s nu jau Norvik rÄdÄ«tÄjus. TurklÄt FKTK atļauja jebkurÄ gadÄ«jumÄ ir nepieciešama, jo, pirmkÄrt, minÄ“tais darÄ«jums ir riska darÄ«jums, otrkÄrt, darÄ«jums ar ieinteresÄ“to personu attiecÄ«bÄ pret Norvik
TÄpat paralÄ“li fiktÄ«vajai pamatkapitÄla palielinÄšanai ar pašas Norvik naudu notiek arÄ« Norvikesošo naudas lÄ«dzekļu "izvešana" ne tikai caur bankai piederošajiem slÄ“gtajiem fondiem, bet ari caur kredÄ«tu izsniegšanu vairÄku miljonu apmÄ“rÄ n-tajÄm Krievijas FederÄcijÄ reÄ£istrÄ“tajÄm komercsabiedrÄ«bÄm."