Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

IerÄ“dņu saņemto prÄ“miju, piemaksu un naudas balvu atklāšana varot radÄ«t kaitÄ“jumu valsts un sabiedrÄ«bas interesÄ“m: kamÄ“r lÄ«dz šim slavenākā nodokļu maksātāju naudas tÄ“riņu slÄ“pÄ“ja – Valsts prezidenta kanceleja zaudÄ“jusi jau piecās administratÄ«vās tiesas lietās saistÄ«bā ar dažādas informācijas prettiesisku neatklāšanu, valsts naudas tÄ“rÄ“šanas slÄ“pšanas „stafeti” ar šÄdu pamatojumu ir pārtvÄ“rusi Edgara RinkÄ“viča vadÄ«tā Ä€rlietu ministrija. Turklāt valsts iestādes enerÄ£iski meklÄ“ arvien jaunus „risinājumus”, lai šÄdus tÄ“riņus arÄ« turpmāk varÄ“tu slÄ“pt no sabiedrÄ«bas.

VÄ“joņa kancelejas „privātā dzÄ«ve”

2017. gada februārÄ« atklātÄ«bā pirmoreiz nonāca ziņas par to, kā virknei Valsts prezidenta Raimonda VÄ“joņa kancelejas darbinieku ne tikai izmaksātas prÄ“mijas un naudas balvas, kuru apmÄ“rs atsevišÄ·iem ierÄ“dņiem pārsniedzis pat divarpus tÅ«kstošus eiro, bet arÄ« regulāri, mÄ“nesi pÄ“c mÄ“neša piešÄ·irtas iespaidÄ«gas piemaksas, turklāt ar acÄ«mredzami formāli piemeklÄ“tiem pamatojumiem.

PÄ“cāk izrādÄ«jās, ka šÄdas „finanšu dzÄ«res” ir turpinājušÄs arÄ« pagājušÄ gada pirmajos mÄ“nešos, un R. VÄ“joņa kancelejas vadÄ«ba nav pat mÄ“Ä£inājusi katru mÄ“nesi piemeklÄ“t kādu jaunu pamatojumu šo regulāro piemaksu nodrošināšanai. Tā vietā augusta beigās kļuva zināms, ka prezidenta kanceleja nolÄ“musi turpmāk neatklāt ziņas ne tikai par treknajām papildizmaksām, bet pat par konkrÄ“tu kancelejas darbinieku saņemto atalgojumu un tā izmaiņām.

Norādot uz to, ka „kancelejas nodarbināto personas datu izsniegšana ir vÄ“rtÄ“jama no sabiedrÄ«bas tiesiskās intereses viedokļa”, kancelejas vadÄ«tājs, kādreizÄ“jais Latvijas Pasta priekšnieks Arnis Salnājs minÄ“ja, ka pieprasÄ«jumi publiskot informāciju par piemaksām, prÄ“mijām, naudas balvām un konkrÄ“to atalgojumu R. VÄ“joņa kancelejas vadÄ«bas ieskatā esot tikai „zinātkāre”.

„AtsevišÄ·as personas vai to grupas zinātkāre” R. VÄ“joņa kancelejas vadÄ«bas ieskatā neesot „uzskatāma par sabiedrÄ«bas tiesisko interesi un nevar kalpot par attaisnojumu tiesÄ«bu uz privātās dzÄ«ves ierobežojumu ārpus dienesta pienākumu izpildes laika”, turklāt „plašu konkrÄ“tas amatpersonas ienākumu izziņošanu” nevarot uzskatÄ«t par „atalgojuma pamatotÄ«bas un atbilstÄ«bas kontroli, kā rezultātā bÅ«tu pieļaujama konkrÄ“tu kancelejas nodarbināto vārdu un uzvārdu publiskošana”.

Pamatā visiem šiem apsvÄ“rumiem bija R. VÄ“joņa kancelejas – un, kā vÄ“lāk izrietÄ“ja no paša Valsts prezidenta publiskā paziņojuma – uzskats, ka tās darbiniekiem esot tiesÄ«bas uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu, savukārt no nodokļu maksātāju lÄ«dzekļiem veiktās izmaksas esot šÄ«s privātās dzÄ«ves sastāvdaļa.

Jau piecas zaudÄ“tas prāvas par informācijas slÄ“pšanu

Taču pÄ“dÄ“jos mÄ“nešos šo Valsts prezidenta kancelejas vadÄ«bas un paša R. VÄ“joņa viedokli nu ir nopietni iedragājuši administratÄ«vo tiesu nolÄ“mumi: kopš oktobra beigām tiesas RÄ«gā un RÄ“zeknÄ“ ir pieņēmušas jau piecus spriedumus, kuri visi ir bijuši nelabvÄ“lÄ«gi prezidenta kancelejas nostājai par nodokļu maksātāju naudas tÄ“riņu un citas informācijas slÄ“pšanu.

PagājušÄ gada 27.oktobrÄ« administratÄ«vā rajona tiesa atzina par prettiesisku Valsts prezidenta kancelejas faktisko rÄ«cÄ«bu, nesniedzot pieprasÄ«to informāciju – ziņas par A. Salnāja un viņa vietnieces, ilggadÄ“jās R. VÄ“joņa lÄ«dzgaitnieces Egitas Kazekas atalgojumu un amata aprakstu, un uzlika prezidenta kancelejai pienākumu sniegt šÄ«s ziņas.

Sekoja administratÄ«vās rajona tiesas 22. novembra spriedums, ar kuru R. VÄ“joņa kancelejai tika uzlikts par pienākumu sniegt informāciju saistÄ«bā ar 2016.gadā darbiniekiem veiktajām izmaksām un iepazÄ«stināt ar darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas dokumentāciju, kas bijusi pamatā piešÄ·irtajām prÄ“mijām.

Šajā spriedumā tiesa kancelejai arÄ« Ä«paši norādÄ«ja, ka „valsts budžeta lÄ«dzekļu izlietojumam ir jābÅ«t pamatotam un vÄ“rstam uz sabiedrÄ«bas interešu nodrošināšanu, iestādes nedrÄ«kst ar tās funkciju veikšanai piešÄ·irtajiem valsts budžeta lÄ«dzekļiem rÄ«koties patvaļīgi” un ka „sabiedrÄ«bai ir tiesÄ«bas uzzināt informāciju, uz kāda pamata ir izmaksāta kancelejas amatpersonu (darbinieku) papildu samaksa”.

Jau nedēļu vÄ“lāk, 29. novembrÄ« vÄ“l viens administratÄ«vās rajona tiesas spriedums noteica, ka R. VÄ“joņa kancelejai ir jāsniedz informācija par laika posmā no 2016.gada 1. janvāra lÄ«dz 2017. gada 21. aprÄ«lim kancelejas darbiniekiem noteikto piemaksu pārskatÄ«šanas darbÄ«bām.

Savukārt 14. decembrÄ« vÄ“l viens administratÄ«vās rajona tiesas spriedums uzlika R. VÄ“joņa kancelejai par pienākumu sniegt ziņas, kas divos informācijas pieprasÄ«jumos šÄ gada aprÄ«lÄ« bija pieprasÄ«tas par neskaidrÄ«bām saistÄ«bā ar kancelejas grāmatvedÄ“m izmaksāto papildu atalgojumu un kuras kanceleja jau tradicionāli nebija sniegusi.

ArÄ« šajā spriedumā tiesa kancelejai norādÄ«jusi uz to, cik svarÄ«gi tai kā valsts pārvaldes iestādei bÅ«tu ievÄ“rot labas pārvaldÄ«bas principus un ka ikvienam informācijas pieprasÄ«tājam ir tiesÄ«bas zināt prezidenta kancelejas „darbinieku pienākumus un pamatojumu papildus atalgojuma noteikšanai”.

Šos četrus tiesas spriedumus R. VÄ“joņa kancelejai bija tiesÄ«bas pārsÅ«dzÄ“t un mÄ“Ä£ināt nākamajā instancÄ“ pamatot savu nevÄ“lÄ“šanos atklāt tÄ“riņus un citu iepriekš slÄ“pto informāciju, taču viens spriedums ir bijis atšÄ·irÄ«gs.

11. decembrī administratīvā rajona tiesa ir atzinusi par prettiesisku Valsts prezidenta kancelejas faktisko rīcību, marta beigās nesniedzot atbildi pēc būtības uz iesniegumu, kurā tika pieprasītas ziņas saistībā ar bēdīgi slavenajām R. Vējoņa vakariņām Dubajā.

ArÄ« ar šo spriedumu R. VÄ“joņa kancelejai ir uzdots sniegt atbildes pÄ“c bÅ«tÄ«bas uz tai uzdotajiem jautājumiem, taču šÄ« sprieduma atšÄ·irÄ«ba ir bijusi tā, ka tiesa uz konkrÄ“to gadÄ«jumu ir attiecinājusi Iesniegumu likuma normas, lÄ«dz ar to spriedums nav pārsÅ«dzams un ir jau stājies spÄ“kā.

„Risinājums” – ierobežotas pieejamÄ«bas informācijas statuss?

TomÄ“r vismaz pagaidām nerodas iespaids, ka tiesu spriedumi bÅ«tu nozÄ«mÄ«gi mainÄ«juši R. VÄ“joņa un viņa kancelejas vadÄ«bas nostāju jautājumā par informācijas atklāšanu sabiedrÄ«bai saistÄ«bā ar iestādes tÄ“riņiem un citiem ar tās darbÄ«bu saistÄ«tiem jautājumiem.

Kā izrādās, 29. augustā, piecas dienas pÄ“c publikācijas, kurā tika ziņots par Valsts prezidenta kancelejas lÄ“mumu turpmāk sabiedrÄ«bai vairs neatklāt ziņas par konkrÄ“tu kancelejas darbinieku saņemto atalgojumu, šie dati ar kancelejas vadÄ«tāja A. Salnāja rÄ«kojumu ir pasludināti par ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju.

„IzdarÄ«ti grozÄ«jumi Kancelejas ierobežotas pieejamÄ«bas informācijas un ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju saturošu dokumentu sarakstā 2017.gadam, un pielikuma 18.punkts papildināts ar informāciju saturošu dokumentu, kurā ietverts Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likuma 7.panta 1.punktā paredzÄ“tais datu subjekta apliecinājums personas datu apstrādes atļaujai, ja nav citi minÄ“tā likuma 7.pantā uzskaitÄ«tie datu apstrādes pamati,” – šÄds ir kancelejas oficiālais skaidrojums.

Atsaucoties uz to, ka tieši kancelejas darbinieki ir pieprasÄ«juši noslepenot viņiem izmaksātās summas, un nosakot šiem nodokļu maksātāju lÄ«dzekļu tÄ“riņiem šÄdu statusu, nu R. VÄ“joņa kanceleja uz jauniem pieprasÄ«jumiem par šÄdām izmaksām atbild – „informācija par attiecÄ«go darbinieku vārdiem, uzvārdiem un ieņemamajiem amatiem” esot ierobežotas pieejamÄ«bas informācija.

IerÄ“dņu tÄ“riņu atklāšana apdraudot valsti

TomÄ“r tagad VÄ“joņa kanceleju ir „pārtrumpojusi” E. RinkÄ“viča vadÄ«tā Ä€rlietu ministrija: ministrijas darbiniekiem izmaksātās piemaksas, prÄ“mijas un naudas balvas tajā ir noslepenotas, jo ziņu izpaušana par nodokļu maksātāju lÄ«dzekļu tÄ“riņiem ministrijas skatÄ«jumā varot apdraudÄ“t pat Latvijas valsti.

„AttiecÄ«bā uz vÄ“lmi saņemt pamatojumu par prÄ“miju, naudas balvu vai piemaksu piešÄ·iršanu Ä€rlietu ministrija atkārtoti paskaidro, ka minÄ“tajai informācijai ir noteikts ierobežotas pieejamÄ«bas statuss, jo tās atklāšana var radÄ«t kaitÄ“jumu valsts un sabiedrÄ«bas interesÄ“m,” – šÄds ir ministrijas oficiālais skaidrojums.

Turklāt atšÄ·irÄ«bā no Valsts prezidenta kancelejas attiecÄ«bā uz E. RinkÄ“viča vadÄ«to ministriju nav pat skaidrs, ar kādu tieši formulÄ“jumu un pamatojumu šÄ« informācija iestādÄ“ ir noslepenota un kad tas ir noticis.

Dienas rÄ«cÄ«bā esoša neoficiāla informācija liecina, ka savu ierobežotās informācijas sarakstu ar prÄ“miju, piemaksu un naudas balvu apmÄ“riem un saņēmÄ“jiem Ä€rlietu ministrija ir papildinājusi, jau saņemot pirmos informācijas pieprasÄ«jumus par šo tÄ“mu.

precÄ«zi tas nav noskaidrojams, jo Ä€rlietu ministrija (Ä€M) ir noslepenojusi ne tikai tikai ziņas par ierÄ“dņu tÄ“riņiem, bet arÄ« savu ierobežotās informācijas sarakstu, kāds ikvienai valsts iestādei jāsastāda un jāapstiprina atbilstoši Informācijas atklātÄ«bas likuma normām.

„Nav tiesiska pamata izsniegt pieprasÄ«to informāciju, jo Ä€M informācijas sistÄ“mu dati, tai skaitā datubāzes, saskaņā ar Ä€M 2011. gada 13. oktobra kārtÄ«bas Nr. 14 “Ä€rlietu dienesta ierobežotas pieejamÄ«bas informācijas aprites kārtÄ«ba” 3.2.6.punktu ir ierobežotas pieejamÄ«bas informācija,” – šÄda ir ministrijas oficiālā nostāja.

LÄ«dz ar to reālā situācija ir tāda, ka E. RinkÄ“viča vadÄ«tā ministrija ir izstrādājusi „risinājumu”, kas faktiski jebkuras pieprasÄ«tas ziņas jau pÄ“c pieprasÄ«juma saņemšanas tai ļauj iekļaut savā ierobežotās pieejamÄ«bas informācijas sarakstā, kurš pats par sevi skaitās noslepenots un lÄ«dz ar to neatklājams sabiedrÄ«bai.

Tiesa, gaidāms, ka lÄ«dzÄ«gi Valsts prezidenta kancelejas gadÄ«jumam arÄ« par šo Ä€rlietu ministrijas „risinājumu” lems administratÄ«vā tiesa. ArÄ« R. VÄ“joņa kancelejai priekšÄ ir vÄ“l vairāk nekā desmit administratÄ«vajā tiesā izskatāmas lietas saistÄ«bā ar informācijas slÄ“pšanu.

Ko sabiedrībai ir tiesības uzzināt: tiesas norādes Valsts prezidenta kancelejai

- TiesÄ«bas uz informāciju kā tiesÄ«bu uz vārda brÄ«vÄ«bu sastāvdaļa neatņemami ir viens no demokrātiskas sabiedrÄ«bas pamatiem. Proti, caur tiesÄ«bu uz informāciju Ä«stenošanu ir panākams, lai valsts pārvalde bÅ«tu atklāta, pieejama un tās darbÄ«ba - pārskatāma.

- TiesÄ«bu uz informāciju Ä«stenošanas rezultātā sabiedrÄ«ba var pārliecināties, vai valsts pārvalde darbojas sabiedrÄ«bas interesÄ“s, kā to paredz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta trešÄ daļa, un sabiedrÄ«bai ir visas tiesÄ«bas saņemt vispārÄ“ji pieejamo informāciju.

- Informācijas saņemšana ir galvenais priekšnosacÄ«jums, lai persona varÄ“tu Ä«stenot savas tiesÄ«bas šo informāciju izplatÄ«t un paust par to (vai, ņemot to vÄ“rā) savu viedokli.

- LikumdevÄ“js Informācijas atklātÄ«bas likuma 2.panta pirmajā daļā kā šÄ likuma mÄ“rÄ·i ir izvirzÄ«jis nepieciešamÄ«bu nodrošināt, lai sabiedrÄ«bai bÅ«tu pieejama informācija, kura ir iestādes rÄ«cÄ«bā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radÄ«t.

- PieprasÄ«tājam nav Ä«paši jāpamato sava interese par vispārpieejamu informāciju, un to viņam nevar liegt tāpÄ“c, ka šÄ« informācija neattiecas uz pieprasÄ«tāju.

- VispārÄ«ga norāde, ka pieprasÄ«tā informācija ir ierobežotas pieejamÄ«bas, nav pietiekama, lai informācijai piešÄ·irtu ierobežotas pieejamÄ«bas statusu.

- Informācijas atklātÄ«bas likuma 5.panta otrās daļas 5.punkta teksts noteic, ka par ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju nav uzskatāmi iesniegtie projekti, konkursi un citu lÄ«dzÄ«ga rakstura novÄ“rtÄ“jumu procesi, kas saistÄ«ti ar rÄ«cÄ«bu ar valsts vai pašvaldÄ«bu finanšu lÄ«dzekļiem un mantu.

- Informācija par valsts pārvaldes darbinieku un amatpersonu amatiem un viņu saņemtajiem ienākumiem, tostarp prēmijām, piemaksām un dāvanām, pildot savus pienākumus, nav uzskatāma par informāciju par fiziskās personas privāto dzīvi, kuru aizsargā likums.

- MinÄ“tais ir nostiprināts arÄ« likuma “Par Valsts noslÄ“pumu” 5.panta 5.punktā, ka ir aizliegts piešÄ·irt valsts noslÄ“puma statusu un ierobežot pieejamÄ«bu informācijai par valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonām un darbiniekiem noteiktajām algas likmÄ“m, privilÄ“Ä£ijām, atvieglojumiem un garantijām.

- LÄ«dz ar to informācija par valsts vai pašvaldÄ«bas iestādes amatpersonas vai darbinieka darba samaksas noteikšanas procesu, pildot amata pienākumus, ir brÄ«vi pieejama sabiedrÄ«bai.

- Ja pieprasÄ«tajai informācijai bÅ«tu noteikts ierobežotas pieejamÄ«bas statuss cita pamata dēļ, arÄ« tas nebÅ«tu iemesls informācijas nesniegšanai, jo Informācijas atklātÄ«bas likuma 11.panta ceturtā daļa paredz arÄ« šÄdas informācijas izsniegšanas iespÄ“jamÄ«bu.

- Valsts budžeta lÄ«dzekļu izlietojumam ir jābÅ«t pamatotam un vÄ“rstam uz sabiedrÄ«bas interešu nodrošināšanu, iestādes nedrÄ«kst ar tās funkciju veikšanai piešÄ·irtajiem valsts budžeta lÄ«dzekļiem rÄ«koties patvaļīgi. Tas attiecas arÄ« uz mantisku labumu piešÄ·iršanu iestādÄ“ strādājošajiem.

- SabiedrÄ«bai ir tiesÄ«bas uzzināt informāciju, uz kāda pamata ir izmaksāta amatpersonu (darbinieku) papildu samaksa. Tieši šÄdā kontekstā ir izvÄ“rtÄ“jams pieteicÄ“ja iesniegums kopumā un uz to jāsniedz pieprasÄ«tā informācija.

- Ar informācijas nesniegšanu ir aizskartas pieteicÄ“ja ar likumu aizsargātās tiesÄ«bas uz informācijas saņemšanu, kas noteiktas Satversmes 100. un 104.pantā un uzskatāmas par nozÄ«mÄ«gām personas pamattiesÄ«bām.

(Fragmenti no Administratīvās rajona tiesas 2017. gada 29. novembra sprieduma)

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

0
0