Iesaki rakstu:

Edgara RinkÄ“viča (VienotÄ«ba) vadÄ«tā Ä€rlietu ministrija oficiāli paziņojusi, ka tā vairs nesniegs ziņas par ministra un viņa „operas biedra” – oficiāli padomnieka statusā esošÄ Mārtiņa DrÄ“Ä£era kopÄ“jiem ārvalstu braucieniem uz nodokļu maksātāju rÄ“Ä·ina un to izmaksām.

Oficiālais RinkÄ“viča vadÄ«tās ministrijas skaidrojums turpmākam šÄdas „delikātas” informācijas atteikumam ir šÄds (publicÄ“jam pilnu tekstu):

„Latvijas Republikas Ä€rlietu ministrija (Ä€M) ir iepazinusies ar JÅ«su 2017. gada 2. septembra iesniegumu (saņemts Ä€M 05.09.2017.) par informācijas pieprasÄ«jumu saistÄ«bā ar ārlietu ministra Edgara RinkÄ“viča, ministra padomnieka Mārtiņa DrÄ“Ä£era un valsts sekretāra Andreja Pildegoviča komandÄ“jumiem 2017. gada augustā, kā arÄ« informācijas pieprasÄ«jumu par pieņemtajiem lÄ“mumiem un par personām, kuras 2017. gada augustā ir saņēmušas prÄ“mijas, novÄ“rtÄ“šanas prÄ“mijas, naudas balvas vai piemaksas.

VÄ“ršam uzmanÄ«bu, ka JÅ«s laika posmā no 2016.gada 1.janvāra lÄ«dz 2017.gada 15.septembrim Ä€M esat iesniedzis 42 iesniegumus, uz kuriem Ä€M ir sniegusi pamatotas atbildes. JÅ«su sistemātisko informācijas pieprasÄ«jumu skaits kopumā rada daudz lielāku, ilgstošu Ä€M finansiālo un cilvÄ“kresursu noslodzi no vienas personas puses, nekā masu informācijas lÄ«dzekļu informācijas pieprasÄ«jumi Ä€M.

Tas rada pamatu apšaubÄ«t, vai šÄdā gadÄ«jumā tiek ievÄ“rots judikatÅ«rā nostiprinātais samÄ“rÄ«gums starp JÅ«su tiesÄ«bām iegÅ«t informāciju un iestādes pamatfunkciju (netraucÄ“tu) veikšanu, kā arÄ« citu privātpersonu tiesÄ«bām izmantot publiskos resursus.

VÄ“ršam uzmanÄ«bu, ka Informācijas atklātÄ«bas likuma 11. panta trešÄ daļa noteic, ka iestāde var atteikties izpildÄ«t informācijas pieprasÄ«jumu vai tā izpildes nosacÄ«jumus, ja informācijas pieprasÄ«jums vai tā izpildes nosacÄ«jumi nav samÄ“rojami ar iestādes rÄ«cÄ«bā esošajiem resursiem, proti, informācijas pieprasÄ«juma vai tā izpildes nosacÄ«jumu izpildes rezultātā ir apdraudÄ“ts iestādes darbs vai citu personu tiesÄ«bas.

IevÄ“rojot JÅ«su informācijas pieprasÄ«jumu Ä€M intensitāti, informÄ“jam, ka tiesu praksÄ“ ir atzÄ«ts, ka persona savas tiesÄ«bas drÄ«kst izmantot atbilstoši to bÅ«tÄ«bai, kas nozÄ«mÄ“ arÄ« godprātÄ«gu to izmantošanu. Ja persona nepamatoti ar saviem informācijas pieprasÄ«jumiem vai iesniegumiem sniegt atbildi pÄ“c bÅ«tÄ«bas prasa pārmÄ“rÄ«gus resursus no valsts puses, tas lÄ«dz ar to nepamatoti ierobežo citu personu tiesÄ«bas saņemt informāciju vai atbildi pÄ“c bÅ«tÄ«bas, jo valsts nespÄ“j pienācÄ«gi tos izskatÄ«t.

TādÄ“jādi, lai arÄ« personai vispārÄ«gi ir tiesÄ«bas saņemt informāciju, viņa šÄ«s tiesÄ«bas nevar izmantot negodprātÄ«gi, un, atrunājoties ar neÄ“rtÄ«bām informācijas ieguvÄ“, prasÄ«t, lai iestāde informācijas ieguvi un apstrādi veic konkrÄ“tās personas vietā. Persona nevar prasÄ«t, lai iestāde velta ievÄ“rojamus laika vai finansiālos resursus konkrÄ“tā jautājuma risināšanai tikai tāpÄ“c, ka personai informācijas ieguve šÄ·iet pārāk sarežģīta un laikietilpÄ«ga. Personai ir jāapzinās, ka tā nav vienÄ«gā persona, kura ministrijā vÄ“ršas ar informācijas pieprasÄ«jumu, un ka ministrijai jāveic arÄ« normatÄ«vajos aktos noteiktās ministrijas pamatfunkcijas.

Ja ministrija pievÄ“rstos personas pieprasÄ«tās informācijas sagatavošanai, tas varÄ“tu ievÄ“rojami traucÄ“t ministrijas darbu, informācijas sagatavošanas laikā ministrijai nespÄ“jot veltÄ«t pienācÄ«gu uzmanÄ«bu citu informācijas pieprasÄ«jumu izskatÄ«šanai, tādÄ“jādi ierobežojot citu personu tiesÄ«bas saņemt informāciju. (Augstākās tiesas Senāta 2013.sada 20.novembra rÄ«cÄ«bas sÄ“des lÄ“mums lietā Nr. SKA-933/2013 un Senāta 2007.gada 8. jÅ«nija spriedums lietā Nr SKA-194/2007).

AttiecÄ«bā uz JÅ«su vÄ“lmi saņemt prÄ“mijas, naudas balvas vai piemaksas pamatojumu, Ä€M paskaidro, ka par Ä€M darbinieku paveiktā darba atbilstÄ«bu piemaksu un prÄ“mÄ“šanas kritÄ“rijiem tiek lemts pÄ“c darbinieku paveiktā, kas ir ārlietu dienesta ierobežotas pieejamÄ«bas informācija. MinÄ“tajai informācijai ir noteikts ierobežotas pieejamÄ«bas statuss, jo tās atklāšana var radÄ«t kaitÄ“jumu valsts un sabiedrÄ«bas interesÄ“m.

Tā ir informācija, kas saistÄ«ta ar valsts drošÄ«bu, kas ietver nepieciešamo ekonomisko, militāro, politisko un diplomātisko pasākumu kopumu, lai nodrošinātu Latvijas Republikas valstisko pastāvÄ“šanu. ŠÄdas informācijas izpaušana var kaitÄ“t Latvijas valsts interesÄ“m, tai skaitā, ārpolitiskajām interesÄ“m, vai Ä€M darbÄ«bai un tās nodarbināto drošÄ«bai. Saskaņā ar ArhÄ«vu likuma 13.panta otrās daļas 3.punktu, Diplomātiskā un konsulārā dienesta likuma 26.panta otro daļu Ä€M centrālajā aparātā un pārstāvniecÄ«bās radÄ«tajiem dokumentiem, kā arÄ« Ä€M informācijas sistÄ“mu datiem ir ierobežotas pieejamÄ«bas informācijas statuss un lÄ«dz ar to nevar tikt sniegta informācija nedz par to skaitu, nedz saturu.

Informācijas atklātÄ«bas likums tiesÄ«bas uz vispārpieejamas informācijas saņemšanu vispār pÄ“c bÅ«tÄ«bas neierobežo, ja vien ir izpildÄ«ti formālie iesniegumam izvirzāmie kritÄ“riji. Informācijas atklātÄ«bas likums neparedz ierobežojumus gadÄ«jumos, ja nevis pieprasāmās informācijas saturs, bet pieprasāmās informācijas apjoms un pieprasÄ«jumu veids ir tāds, kas pats par sevi var kaitÄ“t citu tiesÄ«bu un interešu aizsardzÄ«bai, kā arÄ« vispārÄ«gi jebkādu citu valsts pārvaldes pamatfunkciju veikšanai, kas ir valsts kā sabiedrÄ«bas organizācijas formas pastāvÄ“šanas jÄ“ga.

Turklāt tiesÄ«bas saņemt informāciju, kas ir valsts pārvaldes rÄ«cÄ«bā, ir bÅ«tiska pamattiesÄ«ba, un tā ir bÅ«tiska iedzÄ«votāju tiesÄ«ba arÄ« demokrātiskas iekārtas funkcionÄ“šanai. Satversme paredz gan vārda brÄ«vÄ«bu, gan arÄ« tiesÄ«bas saņemt atbildi uz iesniegumiem no valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«cijām. TomÄ“r nepareizs bÅ«tu pieņēmums, ja reiz kādas tiesÄ«bas ir SatversmÄ“, tad tās nav ierobežojamas. ArÄ« tiesÄ«bas uz informācijas un atbildes pÄ“c bÅ«tÄ«bas saņemšanu principā var tikt ierobežotas, ja ierobežojums ir samÄ“rÄ«gs un nepieciešams citu tiesÄ«bu un interešu aizsardzÄ«bai (Augstākās tiesas Senāta AdministratÄ«vo lietu departamenta 2007.gada 8.jÅ«nija spriedums lietā Nr. SKA-194/2007).

Informācijas atklātÄ«bas likuma 11.panta ceturtajā daļā paredzÄ“ts, ka gadÄ«jumā, ja persona iestādei ir lÅ«gusi ierobežotas pieejamÄ«bas informācijas izsniegšanu, personai ir nepieciešams pamatot savu pieprasÄ«jumu un norādÄ«t mÄ“rÄ·i, kuram pieprasÄ«tā informācija tiks izmantota.

IzvÄ“rtÄ“jot JÅ«su norādÄ«to informācijas pieprasÄ«juma pamatojumu, Ä€M nav guvusi apstiprinājumu tam, kā JÅ«s lÄ«dz šim Ä€M sniegto informāciju esat izmantojis, kāds ir ieguvums sabiedrÄ«bai no šÄda veida pieprasÄ«jumiem, tādēļ minÄ“tais liedz Ä€M pārliecināties, ka saņemto informāciju izmantojat labā ticÄ«bā, rÄ«kojoties Latvijas sabiedrÄ«bas interesÄ“s, nevis citos nolÅ«kos.

Å…emot vÄ“rā minÄ“to, lÅ«dzam atbildes uz JÅ«su šÄ gada 2. septembra iesniegumā ietvertajiem informācijas pieprasÄ«jumiem skatÄ«t Ä€M iepriekš Jums sniegtajās atbildÄ“s norādÄ«tajos informācijas avotos, kā arÄ« informÄ“jam, ka JÅ«su darbÄ«bas, sistemātiski pieprasot viena veida informāciju, nav samÄ“rojamas ar SatversmÄ“ un Informācijas atklātÄ«bas likumā ietvertajām tiesÄ«bām saņemt informāciju un atbildi uz informācijas pieprasÄ«jumu.

AdministratÄ«vā procesa likuma 70.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka administratÄ«vais akts stājas spÄ“kā ar brÄ«di, kad tas paziņots adresātam. Saskaņā ar AdministratÄ«vā procesa likuma 70.panta otro daļu un Paziņošanas likuma 8.panta trešajā daļā noteikto, ja administratÄ«vais akts ir sÅ«tÄ«ts pa pastu ierakstÄ«tā pasta sÅ«tÄ«jumā, uzskatāms, ka tas stājas spÄ“kā septÄ«tajā dienā pÄ“c tā nodošanas pastā.

Saskaņā ar Informācijas atklātÄ«bas likuma 15.panta pirmo daļu, AdministratÄ«vā procesa likuma 188.panta pirmo un otro daļu, un 189.panta pirmo daļu, Ä€M lÄ“mumu viena mÄ“neša laikā no tā spÄ“kā stāšanās dienas var pārsÅ«dzÄ“t piekritÄ«gajā AdministratÄ«vajā rajona tiesā.”

Kā jau informÄ“ts, ziņas par ārvalstu brauciena par valsts lÄ«dzekļiem, kuros ārlietu ministrs RinkÄ“vičs ņem lÄ«dzi savu padomnieku DrÄ“Ä£eri, Pietiek sāka vākt 2015. gada rudenÄ«. Iemesls tieši šÄdas informācijas pieprasÄ«šanai toreiz bija žurnālā Kas Jauns publicÄ“tas fotogrāfijas paraksts:

"Viens no pÄ“dÄ“jiem uz svinÄ«go koncertu ieradās vistuvāk Latvijas Nacionālajam teātrim strādājošais ārlietu ministrs Edgars RinkÄ“vičs, kas savulaik nāca klajā ar paziņojumu, ka ir gejs. IepriekšÄ“jos gados Edgars valsts jubilejas svinÄ«go koncertu vienmÄ“r apmeklÄ“ja viens.

Bet šoreiz RinkÄ“vičs nebija viens. Viņš uz Latvijas Nacionālo teātri ieradās kopā ar savu padomnieku preses jautājumos Mārtiņu DrÄ“Ä£eri, kuru ļoti bieži ņem lÄ«dzi, arÄ« dodoties komandÄ“jumos ārpus Latvijas."

Ä€rlietu ministrijas apkopotā informācija liecina, ka savu jauno padomnieku ārlietu ministrs ņem lÄ«dzi ne tikai uz valsts jubilejas svinÄ«go pasākumu, uz kuru amatpersonas parasti ierodas ar saviem dzÄ«vesbiedriem un dzÄ«vesbiedrÄ“m, bet arÄ« ārvalstu komandÄ“jumos - turklāt ne tikai "ļoti bieži", bet daudzos mÄ“nešos arÄ« pilnÄ«gi visos.

Kāda tieši bijusi DrÄ“Ä£era lietišÄ·Ä atdeve šajos braucienos, Ä€rlietu ministrija gan neatklāj, jo visas komandÄ“jumu atskaites esot ierobežotas pieejamÄ«bas informācija.

Pēdējos gados publiski izteiktas aizdomas par to, ka Ārlietu ministrijas vadība un ministrs Rinkēvičs kadru jautājumus vismaz reizēm risina, ņemot vērā nevis amatu pretendentu profesionālismu un kvalifikāciju, bet gan talantus pilnīgi citās jomās.