Iesaki rakstu:

Datu valsts inspekcijas mÄ“nešiem ilgās neatlaidÄ«gās, kaut neveiksmÄ«gās rÅ«pes, lai no Pietiek publikācijām pazustu ziņas par Satversmes aizsardzÄ«bas biroja (SAB) direktora Jāņa MaizÄ«ša „ofšordzÄ«vokli”, ir novedušas pie tā, ka administratÄ«vā rajona tiesa sākusi pret inspekciju administratÄ«vo lietu.

MÄ“nesi pÄ“c mÄ“neša Pietiek ir aprakstÄ«jis Daigas Avdejanovas vadÄ«tās Datu valsts inspekcijas neikdienišÄ·i enerÄ£iskās aktivitātes, dažādos veidos mÄ“Ä£inot panākt, lai no portāla Pietiek tiktu izdzÄ“stas ziņas par namu RÄ«gā, Ä¢ertrÅ«des ielā 39, kur, iespÄ“jams, joprojām atrodas SAB direktora Jāņa MaizÄ«ša bÄ“dÄ«gi slavenais „ofšordzÄ«voklis”.  

Publiski pieejamie dati liek domāt, ka slavenais SAB direktora MaizÄ«ša „privātais dators”, kurā saskaņā ar biroja apgalvojumiem neesot nekādas slepenas dienesta informācijas, visticamākais, bija ticis nozagts no viņa Ä«rÄ“tā dzÄ«vokļa RÄ«gā, Ä¢ertrÅ«des ielā 39, kura izÄ«rÄ“tāji noslÄ“pušies Kipras ofšorā.

PÄ“dÄ“jos gados MaizÄ«ša amatpersonas deklarācija sakarā ar viņa „slepeno” amatu vairs nav pieejama, taču lÄ«dz 2013. gadam ar to varÄ“ja iepazÄ«ties katrs interesents. Cita starpā tā rāda, ka vairākus gadus amatpersona, kurai oficiāli pieder tikai zeme TaurenÄ“, ir mÄ“tājusies no viena Ä«rÄ“ta dzÄ«vokļa uz citu – tas Ä«rÄ“ts te no privātpersonas Valda Liepiņa, te no SIA T4.

Taču 2010. gadā MaizÄ«tis nostabilizÄ“jies un gadu no gada Ä«rÄ“jis dzÄ«vokli no viena izÄ«rÄ“tāja – SIA Dekoruss. PÄ“c Pietiek rÄ«cÄ«bā esošÄm ziņām, šo dzÄ«vokli MaizÄ«tis Ä«rÄ“ vÄ“l joprojām, un tieši no tā tad arÄ« notikusi viņa datora un policijas neatklātu citu „nenozÄ«mÄ«gu personisku mantu” zādzÄ«ba.

Ja tā ir, tad izrādās, ka Latvijas galvenā specdienesta vadÄ«tājs Ä«rÄ“ dzÄ«vokli no uzņēmuma, kura patiesie Ä«pašnieki ir noslÄ“pušies kādā Kiprā reÄ£istrÄ“tā ārzonas kompānijā un kurš pirms vairākiem gadiem bijis saistÄ«ts ar tādu odiozu personu kā kādreizÄ“jais Ogres komercbankas saimnieks ArtÅ«rs Jeresjko.

Jeresjko pirms pieciem gadiem tika minÄ“ts kā viens no Latvijas krievu preses kontrolÄ“tājiem kopā ar Krievijas senatoru, miljardieri Andreju Molčanovu un bijušo Krievijas Valsts domes deputātu, uzņēmÄ“ju Eduardu Janakovu.

Kā rāda Lursoft datu bāze, MaizÄ«ša Ä«rÄ“tā dzÄ«vokļa Ä«pašnieka – SIA Dekoruss patiesie labuma guvÄ“ji jau kopš 2007. gada beigām ir noslÄ“pušies ofšorā: Dekorusa vienÄ«gais oficiālais kapitāldaļu Ä«pašnieks ir Kiprā reÄ£istrÄ“tā ārzonas kompānija Primasys Limited. Savukārt pirms tam uzņēmums piederÄ“jis vÄ“l virknei citu ārzonas uzņēmumu.

Interesanti, ka sava nekustamā Ä«pašuma izÄ«rÄ“šana MaizÄ«tim un citām personām Dekorusam nes nevis peļņu, bet gan zaudÄ“jumus: uzņēmuma 2016. gada apgrozÄ«jums ir bijis 227 tÅ«kstoši eiro, bet zaudÄ“jumi – 89 tÅ«kstoši eiro.

Laiks, kad MaizÄ«tis sāka Ä«rÄ“t dzÄ«vokli no SIA Dekoruss, sakrÄ«t ar laiku, kad Ä“ka RÄ«gā, Ä¢ertrÅ«des ielā 39 tika nodota ekspluatācijā. PÄ“c visa spriežot, MaizÄ«tis ne tikai nav savu dzÄ«vokli aprÄ«kojis ar signalizāciju, bet nav arÄ« Ä«res lÄ«gumu reÄ£istrÄ“jis zemesgrāmatā.

Nekādus oficiālus komentārus par šÄ«m Pietiek publiskotajām ziņām SAB direktors nav sniedzis, taču, pÄ“c visa spriežot, tieši viņš oficiāli vai neoficiāli bija vÄ“rsies Datu valsts inspekcijā, tādā vai citādā formā lÅ«dzot rÄ«koties saistÄ«bā ar viņa „privāto datu” izpaušanu.

Vispirms SIA Pietiek.lv saņēma inspekcijas vadÄ«tājas Avdejanovas parakstÄ«tu vÄ“stÄ«jumu, kurā tika paziņots, ka „Datu valsts inspekcija aicina Interneta vietnes administrāciju pÄ“c iespÄ“jas ātrāk anonimizÄ“t interneta vietnÄ“ pieejamajā rakstā norādÄ«to Datu subjekta dzÄ«vesvietas adresi”.

Kad pÄ“c ilgākas sarakstes un SIA Pietiek.lv norādes uz gatavÄ«bu vÄ“rsties tiesā Datu valsts inspekcija atzina, ka tomÄ“r neesot pamata ar šÄdām prasÄ«bām vÄ“rsties pie SIA Pietiek.lv, tā tomÄ“r turpināja „pasÅ«tÄ«juma” pildÄ«šanu.

NespÄ“jot neko padarÄ«t attiecÄ«bā uz portāla Pietiek saturu, inspekcija nu vÄ“rsās pie SIA Baltic Screen, kurai pieder domÄ“ns pietiek.lv (nevis pietiek.com, kura Ä«pašnieku inspekcija tā arÄ« nav spÄ“jusi noskaidrot) un pieprasÄ«ja, lai no šÄ« domÄ“na nebÅ«tu iespÄ“jams nonākt uz Pietiek rakstu par MaizÄ«ša „ofšordzÄ«vokli”.

Sekoja ilgstoša sarakste, uzņēmumam Baltic Screen mÄ“Ä£inot no Datu valsts inspekcijas saņemt atbildes uz jautājumiem par tās pieprasÄ«jumu pamatotÄ«bu un tiesiskumu. ŠÄ«s sarakstes ietvaros pagājušÄ gada 9. novembrÄ« SIA Baltic Screen vÄ“rsās Datu valsts inspekcijā ar iesniegumu, kurā cita starpā lÅ«dza šai iestādei sniegt šÄdu informāciju:

„1) lÅ«dzu JÅ«su iestādi sniegt skaidrojumu – kādu tieši informāciju JÅ«su iestāde vÄ“las saņemt attiecÄ«bā uz 2. punktā minÄ“to. Kaut gan sākotnÄ“ji JÅ«su iestāde apgalvo, ka tā vÄ“loties saņemt kādu informāciju (citÄ“jot: „Inspekcija atkārtoti lÅ«dz lÄ«dz 2017.gada 7.novembrim sniegt Inspekcijai šÄdu informāciju”), attiecÄ«gajā punktā tiek runāts par kādu tehnisku pasākumu veikšanu, nevis par informācijas sniegšanu.

LÄ«dz ar šo, lÅ«dzu, precizÄ“jiet JÅ«su iestādes vÄ“lmi. Ja gadÄ«jumā aprakstÄ«tā pretruna skaidrojama ar 23.10.2017 dokumenta sagatavotāja valsts valodas neprasmi vai izglÄ«tÄ«bas trÅ«kumu, lÅ«dzu, miniet attiecÄ«gā darbinieka izglÄ«tÄ«bas lÄ«meni un pievienojiet šo izglÄ«tÄ«bu apliecinoša dokumenta kopiju.

2) saistÄ«bā ar 1. punktu, no kura var izdarÄ«t secinājumu, ka fiksÄ“ta „interneta vietnÄ“ www.pietiek.com pieejamās personas datu saturošÄs informācijas (satura) piegādāšana (pārraidÄ«šana), veicot WEB pieprasÄ«juma pārsÅ«tÄ«šanu (redirect), izmantojot SabiedrÄ«bas WEB servera izvietošanas (hosting) pakalpojumu Latvijas Republikā reÄ£istrÄ“tā datu centrā ar domÄ“nu www.pietiek.lv”, lÅ«dzu JÅ«su iestādi sniegt informāciju – vai šÄda „piegādāšana (pārraidÄ«šana)” patiešÄm ir fiksÄ“ta vai arÄ« ir tikai JÅ«su iestādes vai kādu tās darbinieku pieņēmums?

Ja šÄda „piegādāšana (pārraidÄ«šana) patiešÄm ir fiksÄ“ta, lÅ«dzu JÅ«su iestādi sniegt informāciju – kad tieši, kādā tieši veidā notikusi šÄ« fiksÄ“šana un vai tā atbilst LR normatÄ«vajos aktos noteiktai šÄda fakta fiksÄ“šanas kārtÄ«bai. Atbildei, lÅ«dzu, pievienojiet attiecÄ«gā dokumenta kopiju.”

Taču nekādus skaidrojumus uz šiem jautājumiem Avdejanovas vadÄ«tā iestāde tā arÄ« nesniedza, tā vietā paziņojot, ka tās interese par šiem jautājumiem esot zudusi. Toties Baltic Screen interese saņemt no valsts iestādes atbildes uz jautājumiem nezuda, un uzņēmums vÄ“rsās administratÄ«vajā rajona tiesā.

Baltic Screen pieteikumā tiesai lÅ«dza ierosināt administratÄ«vo lietu, atzÄ«t par prettiesisku Datu valsts inspekcijas rÄ«cÄ«bu, nesniedzot pieprasÄ«to informāciju, uzlikt tai par pienākumu atvainoties par savu prettiesisko rÄ«cÄ«bu, nesniedzot pieprasÄ«to informāciju, un sniegt šo informāciju.

5. janvārÄ« administratÄ«vā rajona tiesa nolÄ“musi ierosināt administratÄ«vo lietu un uzdot Datu valsts inspekcijai sniegt rakstveida paskaidrojumu par pieteikumu viena mÄ“neša laikā no lÄ“muma noraksta nosÅ«tÄ«šanas dienas.