Iesaki rakstu:

LV portāls ir publicÄ“jis plašu interviju ar Satversmes aizsardzÄ«bas biroja direktoru Jāni MaizÄ«ti, - tajā šÄ« amatpersona, kas formāli ir tikai specdienesta vadÄ«tājs, faktiski uzstājas kā politiÄ·is un skaidro, kāpÄ“c čekas maisi nekādā gadÄ«jumā nebÅ«tu publicÄ“jami: kartotÄ“kā gan esot sabiedrÄ«bā zināmi un godāti cilvÄ“ki, taču čekas maisi kopumā esot provokācija, un tajos esošo vārdu publiskošana nodarÄ«šot tikai kaitÄ“jumu.

- Kāda Ä«sti izskatās VDK aÄ£entu kartotÄ“ka – tautā gan biežāk saukta par čekas maisiem, un kāds ir šo dokumentu kopums?

- Lai kļūtu par aÄ£entu vai, kā tagad mÄ“s tos saucam, slepeno palÄ«gu, vienmÄ“r tiek un tikušas izpildÄ«tas zināmas procedÅ«ras. Gan rakstiskas, gan mutiskas. Padomju laikā Valsts drošÄ«bas komitejā aÄ£entÅ«ras un reÄ£istrācijas uzskaites sistÄ“mu veidoja vairāki rakstiski dokumenti. Vispirms aÄ£entam, lai sadarbotos, bija kaut kas jāparaksta. Kaut kas lÄ«dzÄ«gs saistÄ«bu rakstam vai iesniegumam, ka viņš gatavs sadarboties un saprot, ka sadarbojas ar VDK. Un bija tā saucamās uzskaites kartÄ«tes, kuras aizpildÄ«ja VDK štata darbinieks. CilvÄ“ks, kas tika uzskatÄ«ts par aÄ£entu, to neparakstÄ«ja un, visticamāk, arÄ« neredzÄ“ja vai pat nezināja par tādas esamÄ«bu. Tad, lÅ«k, SAB Totalitārisma seku dokumentÄ“šanas centra (TSDC) rÄ«cÄ«bā atrodas tikai šÄ«s kartÄ«tes. Tajās ir aÄ£enta vārds, uzvārds, dzimšanas laiks un vieta, dzÄ«vesvieta, darbavieta, tā VDK operatÄ«vā darbinieka uzvārds, kurš viņu savervÄ“jis, kā arÄ« šÄ« operatÄ«vā darbinieka un viņa tiešÄ priekšnieka, kurš apstiprināja vervÄ“šanu, paraksts.

- Cik ir šÄdu kartÄ«šu?

- Ap 4500. Tā galvenokārt ir 80. gadu beigu jeb "perestroikas" perioda aktÄ«vā aÄ£entÅ«ra un daži desmiti kartÄ«šu ar atzÄ«mi "pastāvÄ«gai glabāšanai". Turklāt, zinot, kā kartotÄ“ka tika pārņemta, neviens nevar galvot un pierādÄ«t, vai mÅ«su rÄ«cÄ«bā nonākušas pilnÄ«gi visas kartÄ«tes, pārvedot neviena nav pazudusi vai apzināti izņemta. Vienlaikus skaitlis ir ļoti liels. Nevienā citā Baltijas valstÄ« šÄda apjomÄ«ga kartotÄ“ka netika atstāta. Protams, tagad var tikai minÄ“t, kāpÄ“c tieši Latvijā un kāpÄ“c tik daudz.

- Kāds pašlaik ir dokumentu oficiālais statuss, un kādi likumdošanas akti to regulÄ“?

- Tas ir ierobežotas pieejamÄ«bas dokuments, jo visa informācija satur personas datus, kuri nav izpaužami trešajām personām bez personas piekrišanas. Šo statusu savukārt nosaka Datu aizsardzÄ«bas likums. Speciāla likuma par kartotÄ“kas publisku pieejamÄ«bu nav. Tajā pašÄ laikā tām personām, kuras grib saņemt informāciju par sevi, mÄ“s to sniedzam.

- Runa jau nav tikai par 4500 ziņotājiem. Šiem cilvÄ“kiem bija Ä£imenes – bÄ“rni, tagad noteikti arÄ« mazbÄ“rni, citi tuvāki vai tālāki radinieki. Tātad skaitlis jāreizina vismaz ar pieci. Tad tie bÅ«s jau kādi 25 000, bet patiesÄ«bā cilvÄ“ku, kurus netieši skar šÄ« kartotÄ“ka, noteikti bÅ«s daudz vairāk.

- Jā, te runa ir par veselām ģimenēm. Turklāt, visticamāk, radinieki, bērni un mazbērni nemaz nezina, ka attiecīgā persona sadarbojusies ar VDK un minēta kartotēkā.

- Lietuvā, kā informÄ“ TSDC vadÄ«tāja Zinta Ä€bola, tika pārņemta tikai viena neliela lauku rajona VDK aÄ£entu kartotÄ“ka, kas lÄ«dzÄ«ga Latvijas kartotÄ“kai. Toties viņiem esot ļoti daudz dažādu citu materiālu, tostarp izmeklÄ“šanas daļas, finanšu daļas dokumenti, personāla lietas un vÄ“l daudz kas cits. To kopÄ“jais apjoms esot vairāk nekā 10 miljoni lapu. Tas ļāvis izveidot veselu pÄ“tniecÄ«bas struktÅ«ru, kura nepārtraukti publicÄ“ zinātniskus pÄ“tÄ«jumus par VDK darba metodÄ“m, pÄ“ckara gadiem, lietuviešu pagrÄ«di… Savukārt Igaunijā izdevās pārņemt vienÄ«gi specdienestu ceturkšÅ†a atskaites par laiku lÄ«dz 1958. gadam. AtšÄ·irÄ«bā no kaimiņiem Latvijas aÄ£entu kartotÄ“kā ir informācija tieši par Atmodas laiku lÄ«dz pat VDK likvidÄ“šanai. Vai tā nav bumba ar laika degli, kas savulaik šeit tika atstāta apzināti?

- Tik tiešÄm nevienā citā Baltijas valstÄ« šÄdas kartotÄ“kas nav. Es nezinu, vai tā ir apstākļu sakritÄ«ba vai apzināta rÄ«cÄ«ba. Uz to vislabāk varÄ“tu atbildÄ“t šajos notikumos iesaistÄ«tie cilvÄ“ki, tostarp bijušie VDK darbinieki. VienÄ«gi nedomāju, ka viņi bÅ«s pārāk atklāti. VarbÅ«t arÄ« jaunās brÄ«vvalsts politiÄ·i un amatpersonas, kas piedalÄ«jās dokumentu pārņemšanā? IespÄ“jams, viņi zina un varÄ“tu paskaidrot daudz vairāk, nekā lÄ«dz šim nonācis atklātÄ«bā. TomÄ“r vÄ“lreiz gribu uzsvÄ“rt – šÄda kartÄ«te vÄ“l nenozÄ«mÄ“, ka cilvÄ“ks reāli sadarbojies ar VDK, vÄ“l mazāk, ka šo sadarbÄ«bu iespÄ“jams pierādÄ«t. Ne velti no 376 uz 2017. gada aprÄ«li tiesās ierosinātajām pārbaudes lietām (dažas gan vÄ“l atrodas tiesvedÄ«bā) sadarbÄ«ba ar VDK konstatÄ“ta tikai 11 gadÄ«jumos.

- Tagad skaidrs, kāpÄ“c jau deviņdesmitajos gados izskanÄ“ja, ka atšÄ·irÄ«bā no kaimiņvalstÄ«m TSDC rÄ«cÄ«bā esošie dokumentu ir sensitÄ«vāki un lÄ«dz ar to arÄ« daudz šokÄ“jošÄki.

- Jā, kartotÄ“kā ir sabiedrÄ«bā zināmi un godāti cilvÄ“ki. TomÄ“r nevajadzÄ“tu uzreiz domāt, ka tie ir šÄ brīža politiÄ·i vai augsta ranga amatpersonas. Lielākā daļa no tiem, kas varbÅ«t arÄ« sadarbojās ar VDK, centās turÄ“ties tālāk no pašreizÄ“jiem politiskajiem procesiem, un lustrācija daļēji mums jau ir notikusi. PilnÄ«ga lustrācija bez aÄ£entu personas un darba lietām un VDK darbinieku personāla lietām nav iespÄ“jama. Visas amatpersonas, arÄ« politiÄ·i, ir pārbaudÄ«tas. To joprojām prasa vÄ“lÄ“šanu ierobežojumi, kas liek TSDC sniegt informāciju par sadarbÄ«bu ar VDK. TāpÄ“c pašreizÄ“jo politiÄ·u un amatpersonu vidÅ« nav to, kas ir mÅ«su kartotÄ“kā, vai, otrādi, – tie, kas ir kartotÄ“kā, nav atbildÄ«gos amatos. Lai gan, kā jau teicu, nevaru galvot, vai kāda kartÄ«te nav izņemta un pazudusi.

- TomÄ“r cilvÄ“ki, kas pieprasa atvÄ“rt kartotÄ“ku, apgalvo – mÅ«su valsts nabadzÄ«ba, korupcija un citas nejÄ“dzÄ«bas skaidrojamas tieši ar to, ka pie varas šeit joprojām ir bijušie čekisti un ziņotāji. Tas ir viens no galvenajiem publiskajiem argumentiem par labu kartotÄ“kas atvÄ“ršanai.

- PilnÄ«gas muļķības! Biznesā, jā… Tur darbojas arÄ« bijušie VDK štata darbinieki, un daudzi to nemaz neslÄ“pj. Bet politikā un valsts pārvaldÄ“ atbildÄ«gos amatos – noteikti nÄ“. Tā ir tā daļējā lustrācija, kas jau notikusi, un par ko atbildam mÄ“s, Satversmes aizsardzÄ«bas birojs, lai, izmantojot šo kartotÄ“ku, nodrošinātu, ka atbildÄ«gos amatos nenonāk tie, kas it kā sadarbojušies ar VDK vai bijuši drošÄ«bas komitejas štatā.

- JÅ«s nupat teicāt " it kā"… Vai tas nozÄ«mÄ“ – kartotÄ“kā varÄ“tu bÅ«t arÄ« tādu cilvÄ“ku uzvārdi, kas paši to nemaz nezina un apzināti nekad ar VDK nav sadarbojušies?

- PilnÄ«gi iespÄ“jams. KartÄ«tes aizpildÄ«ja aizmuguriski. PiemÄ“ram, kāds uzrakstÄ«ja ziņojumu pÄ“c ārzemju komandÄ“juma. It sevišÄ·i tas attiecās uz zinātniekiem… Taču šis fakts jau vÄ“l nenozÄ«mÄ“ja, ka viņš aktÄ«vi sadarbojās ar VDK. Vai arÄ« kādam bija saruna ar drošÄ«bas komitejas darbinieku, pÄ“c kuras uzreiz aizpildÄ«ta kartÄ«te. Situācijas varÄ“ja bÅ«t ļoti dažādas. Tātad runāt viņš runājis, bet nekur nav parakstÄ«jies un apliecinājis savu gatavÄ«bu sadarboties. TāpÄ“c nevar tagad, pÄ“c 26 gadiem, to visu likt vienā maisā, publiskot šo cilvÄ“ka vārdus un padarÄ«t viņus par ziņotājiem. Kur mÄ“s tad nonāksim? LÄ«dz kaut kādām raganu medÄ«bām? TāpÄ“c SAB iestājas pret publiskošanu. Nav runa par pÄ“tÄ«šanu, bet vienkārši mehāniski to visu publiskot bÅ«tu milzÄ«ga kļūda.

- TomÄ“r, ņemot vÄ“rā iepriekš minÄ“to, cik liela ir ticamÄ«ba tam, kas atrodas tā sauktajos čekas maisos?

- GrÅ«ti novÄ“rtÄ“t. Es teiktu – droši vien kādi 80%. Zinot, kā VDK strādāja, fiktÄ«vas varÄ“tu bÅ«t atsevišÄ·as kartÄ«tes. Visu noviltot nebija iespÄ“jams. Cita lieta, ka tie, kas nonāca ziņotāju situācijā, varbÅ«t dažbrÄ«d bija pat gudrāki par VDK darbiniekiem un nekādu bÅ«tisku informāciju par lÄ«dzcilvÄ“kiem neizpauda. Tikai retais sadarbojās kaut kāda padomju patriotisma vārdā. PārÄ“jie vienkārši atradās ļoti sarežģītā situācijā un, kā jebkurš cilvÄ“ks, gribÄ“ja izdzÄ«vot. Toreiz jau bija pavisam citas metodes, kā piesaistÄ«t aÄ£entus, – draudi, šantāža, iebiedÄ“šana… Pietika, ja cilvÄ“kam bija kāda atkarÄ«ba, slepena mÄ«las dÄ“ka vai netradicionāla seksuālā orientācija, lai viņš nonāktu uz šÄ« āķa. Tiem, kas dzimuši demokrātiskā sabiedrÄ«bā, to grÅ«ti saprast.

- Kā šie materiāli pÄ“c augusta puča nonāca Totalitārisma seku dokumentÄ“šanas centra rÄ«cÄ«bā?

- Pats neesmu piedalÄ«jies ne dokumentu pārņemšanā, ne arÄ« bijis ar tiem saistÄ«ts. TāpÄ“c precÄ«zi nezinu. Varu vienÄ«gi dalÄ«ties ar informāciju, kas atrodas Totalitārisma seku dokumentÄ“šanas centra rÄ«cÄ«bā. Un jāsāk ar faktu, ka toreiz, kad kartotÄ“ku pārņēma, šÄda centra vÄ“l nebija. 1991. gada augustā izformÄ“ja VDK un dokumentu pārņemšanu uzdeva toreizÄ“jai Ministru padomei. Tika izveidota Ä«paša komisija, kas, nepieaicinot nevienu vÄ“sturnieku, pÄ“c saviem ieskatiem šÄ·iroja visus dokumentus atstājamos un iznÄ«cināmos. To, kas pÄ“c tam palika pāri, sadalÄ«ja Latvijas Valsts arhÄ«vam, Policijas akadÄ“mijai un Iekšlietu ministrijai. PrecÄ«zāk - DrošÄ«bas policijai. AÄ£entÅ«ras un operatÄ«vās meklÄ“šanas kartotÄ“ku 1991. gada 28. augustā pārņēma AP deputātu grupa, tā tika pārvietota uz Augstāko Padomi, uz JÄ“kaba ielu. Tur tā glabājās piemÄ“rotos seifos, lÄ«dz 1992. gada aprÄ«lÄ« tika izveidots TSDC.

- VÄ“rojot kaislÄ«bas, kas jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu virmo ap VDK aÄ£entu kartotÄ“ku, apzināta vai neapzināta, šÄ« provokācija savu ir panākusi – sÄ“t naidu latviešu vidÅ«, vairot neuzticÄ«bu vienam pret otru un šÄ·elt sabiedrÄ«bu.

- Jā, es piekrÄ«tu. Tā ir sava veida bumba ar laika degli un provokācija. It kā iespÄ“jams šos dokumentus pÄ“tÄ«t, bet tikai pÄ“tÄ«t, nevis publiskot. Un arÄ« pÄ“tÄ«jumu rezultāti var bÅ«t pilnÄ«gi apšaubāmi, jo dokumenti, kuri pierādÄ«tu aÄ£entu sadarbÄ«bu, it kā atrodas Maskavā. Lai gan nav izslÄ“gts, tas pat ir ļoti ticami, ka tie jau sen iznÄ«cināti. Latvijā maz zināms fakts – 1990. gada 6. septembrÄ« toreizÄ“jais PSRS VDK priekšnieks Krjučkovs izdeva sevišÄ·i slepenu pavÄ“li Nr. 00111 par dokumentu glabāšanas sistÄ“mas pilnveidošanu. PatiesÄ«bā tas nozÄ«mÄ“ja daudzu tÅ«kstošu VDK aÄ£entu personas un darba lietu iznÄ«cināšanu. Ne tikai no centrālajiem, bet arÄ« teritoriālajiem VDK arhÄ«viem. Savukārt 24. novembrÄ« tai sekoja pavÄ“le Nr. 00150 par visu ideoloÄ£isko lietu izstrāžu iznÄ«cināšanu. PatiesÄ«bā tas bija pats galvenais, ar ko nodarbojās VDK, – sabiedrÄ«bas noskaņojuma, operatÄ«vās novÄ“rošanas un atsevišÄ·u cilvÄ“ku izsekošanas lietas. KāpÄ“c tas tika darÄ«ts? IespÄ“jams, sajÅ«tot pārmaiņas, čekisti nobijās, ka var atkārtoties 30. gadi, kad represijas skāra viņus pašus un daudzi tika nošauti. Tas arÄ« izskaidro, kāpÄ“c diezgan lielā steigā daudz ko aizveda vai iznÄ«cināja šeit pat uz vietas.

- Ja tiek runāts par VDK aÄ£entu kartotÄ“kas atvÄ“ršanu, vienlaikus jāuzdod jautājums, kas tādā gadÄ«jumā notiek ar PSKP jeb kompartijas biedriem. Tā sauktajiem nomenklatÅ«ras darbiniekiem, kas atradās samÄ“rā augstos amatos. Ne tikai partijā, arÄ« komjaunatnÄ“, presÄ“, toreizÄ“jās rajonu izpildkomitejās, ciemu padomÄ“s. Par viņiem neviens nekādas kartÄ«tes nerakstÄ«ja, viņiem cÄ«nÄ«ties par padomju ideoloÄ£iju un sistÄ“mu lika ieņemamais amats. ŠÄdu cilvÄ“ku tā sauktajos nomenklatÅ«ras amatos, tostarp arÄ« latviešu, bija daudz, daudz vairāk nekā tie 4500, par kuriem aizpildÄ«tas kartÄ«tes.

- TaisnÄ«ba – ceka (Latvijas komunistiskās partijas centrālā komiteja, A.K.) vadÄ«ja čeku, nevis otrādi. Savukārt čeka nevervÄ“ja ceku. Å…emot vÄ“rā partijas vadošo lomu PSRS, tas attiecās arÄ« uz rajonu komitejām un citām tā laika ideoloÄ£ijas struktÅ«rām.

- Vai to cilvēku vārdi, kas tās vadīja un tajās strādāja, ir kartotēkā?

- Protams, ka nav.

- Tātad, pat ja kartotēka tiek publicēta, mēs atklātībā nododam ziņotāju vārdus, bet tos, kas to visu ideoloģiski vadīja, no atbildības pasargājam?

- Jā, lai gan uz tiem aktÄ«vajiem bijušajiem kompartijas biedriem, kuri pÄ“c 1991. gada 13. janvāra darbojušies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontÄ“, Darba kolektÄ«vu apvienotajā padomÄ“, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrÄ«bas glābšanas komitejā, attiecas ierobežojumi, kas noteikti, piemÄ“ram, Saeimas un pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanu likumā, likumā "Par valsts noslÄ“pumu", likumā "Par tiesu varu", kā arÄ« Valsts drošÄ«bas iestāžu likumā.

- Runājot par SAB rÄ«cÄ«bā esošajiem VDK dokumentiem un to izpÄ“ti, parasti tiek minÄ“ta tikai šÄ« kartotÄ“ka. Bet tie taču nav vienÄ«gie dokumenti?

- Protams! Ir dažāda veida informācija, ko nupat esam digitalizÄ“juši sistÄ“mā Delta Latvija un nodosim Valsts arhÄ«vam. Ir materiāli, kā tika vākta informācija, ar kādām metodÄ“m un kādos virzienos strādāja DrošÄ«bas komiteja. Kādas sociāls grupas to interesÄ“ja… Katrā ziņā tur ir pietiekami daudz materiāla, ko pÄ“tÄ«t, ar ko strādāt un strādāt, neskarot konkrÄ“tu cilvÄ“ku uzvārdus, kuru sadarbÄ«bas faktu nekādi nevaram pierādÄ«t. Manuprāt, svarÄ«gi bÅ«tu, lai vÄ“sturÄ“ paliktu tieši metodes. Tas, ko un kā darÄ«ja šÄ« organizācija, kā VDK uzturÄ“ja režīmu un kāpÄ“c vienā brÄ«dÄ« režīms krita. Kas bija tie cÄ“loņi, kāpÄ“c pÄ“kšÅ†i tik nežēlÄ«ga un labi organizÄ“ta struktÅ«ra vairs nespÄ“ja pildÄ«t savas funkcijas?

- Pirms vairāk nekā desmit gadiem, komentÄ“jot prokurora, VDK darbÄ«bas pārtraukšanas valdÄ«bas komisijas locekļa Klementija Rancāna rakstu "ÄŒekas maisi – priekšvÄ“lÄ“šanu medusmaize", toreizÄ“jais Totalitārisma seku dokumentÄ“šanas centra direktors Indulis ZālÄ«te par kartotÄ“kas publicÄ“šanu rakstÄ«ja: "Pastāv ļoti liela iespÄ“ja, ka šo dokumentu nekritiskas izmantošanas rezultātā "tiek radÄ«ta jauna realitāte, nevis atspoguļota patiesÄ«ba"." Vai jÅ«s tam piekrÄ«tat?

- PilnÄ«bā piekrÄ«tu. Publiskojot patiesÄ«bu neatrast. Ja publicÄ“s sarakstu ar cilvÄ“ku vārdiem, par kuriem nav zināms, kāpÄ“c viņi atrodas aÄ£entÅ«ras kartotÄ“kā, mÄ“s nonākam pie komunistiskajā diktatÅ«rā izmantotās kolektÄ«vās atbildÄ«bas principa. SadarbÄ«bas fakta pierādÄ«jumu neesamÄ«bas gadÄ«jumā nav izslÄ“gtas dārgas tiesvedÄ«bas pret valsti. Ja gribÄ“ja kartotÄ“ku atvÄ“rt, to vajadzÄ“ja darÄ«t uzreiz, nevis gadu desmitiem strÄ«dÄ“ties un, mazāk paliekot cilvÄ“kiem, kas iesaistÄ«ti šajos procesos, neieklausoties nekādos loÄ£iskos argumentos, mÄ“Ä£ināt to publiskot. VienÄ«gais, ko šÄdi var panākt, ir pilnÄ«gi nevajadzÄ«gas veselu Ä£imeņu traģēdijas. SevišÄ·i, kad cilvÄ“ks jau miris un pats par sevi vairs nevar iestāties.

- DÄ«vaini, ka tagad visaktÄ«vāk par VDK kartotÄ“kas publicÄ“šanu iestājas nevis tie, kas dzÄ«vojuši totalitārisma apstākļos un no tā cietuši, bet gan cilvÄ“ki, kas piedzimuši jau neatkarÄ«gā valstÄ«, turklāt dara to diezgan kategoriski un agresÄ«vi. Vai pašlaik, kad teorÄ“tiski maisus var atvÄ“rt tie, kuriem šobrÄ«d ir divdesmit, trÄ«sdesmit un četrdesmit, kuri padomju laiku atceras diezgan miglaini vai neatceras nemaz, bet par VDK darbÄ«bas metodÄ“m zina tikai no literatÅ«ras, filmām un radinieku emocionālajiem stāstÄ«jumiem, šÄ«s "jaunās realitātes" un sabiedrÄ«bas pretnostatÄ«šanas draudi nav vÄ“l lielāki? Vai nav biedÄ“joši, ka jauni cilvÄ“ki grasās tiesāt savu vecāku, pat vecvecāku paaudzes par nodarÄ«jumiem, kurus viņi pilnÄ«bā nemaz neizprot un kas uz viņiem nekādi neattiecas?

- Es drÄ«zāk aicinātu tos, kas dzimuši pÄ“c neatkarÄ«bas atgÅ«šanas, domāt, kā šo milzu vÄ“rtÄ«bu – neatkarÄ«go valsti – nosargāt un attÄ«stÄ«t. IepriekšÄ“jās paaudzes izdarÄ«ja visu, lai ļoti sarežģītos apstākļos tik mazā teritorijā ar tik nedaudz iedzÄ«votāju šo neatkarÄ«go valsti atjaunotu. TāpÄ“c nevajadzÄ“tu nodarboties ar tiesāšanu, bet domāt, kā nodrošināt, lai mÄ“s kā neatkarÄ«ga valsts pastāvÄ“tu arÄ« turpmāk.

Pārpublicēts no lvportals.lv