Iesaki rakstu:

Lai gan četrām Saeimas kancelejas ierindas darbiniecÄ“m nav pielaides valsts noslÄ“pumam, viņām vajadzÄ“ja nojaust, kas teikts Saeimas prezidija lÄ“mumā ar konfidencialitātes statusu, lai tajā izteiktos mājienus izprastu, noformulÄ“tu un iekļautu valsts bÅ«vniecÄ«bas iepirkuma nosacÄ«jumos. Šis ir nevis joks, bet faktiskais pārmetums šÄ«m juristÄ“m, uz kura pamata viņas tikušas ne tikai pie disciplinārsodiem, bet arÄ« pie statusa „persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess” krimināllietā, kas saistÄ«ta ar Saeimas jaunās Ä“kas slepeno telpu skandālu.  Pietiek rÄ«cÄ«bā esošie dokumenti liek domāt, ka pašlaik faktiski ir „nozÄ«mÄ“ti grÄ“kāži”, lai piesegtu haosu, neizdarÄ«bas un nesaskaņas augstākajā politiskajā un administratÄ«vajā lÄ«menÄ«.

„GrÄ“kāžu” pārkāpumu uzskaitÄ«jums

Nav veikti visi nepieciešamie konsultatÄ«vie un organizatoriskie pasākumi, nav nodrošināta Saeimas prezidija lÄ“muma izpilde, un nav sniegts atbilstošs juridiskais atbalsts iepirkumu procesā un bÅ«vniecÄ«bas un pakalpojumu lÄ«gumu izstrādÄ“, lai cokolstāva telpām Ä“kā RÄ«gā, JÄ“kaba ielā 6/8 nodrošinātu statusa atbilstÄ«bu likumam „Par valsts noslÄ“pumu”.

Lai gan Saeimas preses dienests pavÄ“sta, ka nu jau bijušÄs Saeimas Ä£enerālsekretāres Karinas PÄ“tersones vadÄ«tās dienesta izmeklÄ“šanas komisijas secinājumi saistÄ«bā ar šo skandalozo lietu esot ierobežotas pieejamÄ«bas informācija, Pietiek ir droši zināms, ka tieši šÄdi ir bijuši formulÄ“jumi attiecÄ«bā uz četrām Saeimas darbiniecÄ“m.

Tieši viņas arÄ« ir „nozÄ«mÄ“tas” par galvenajām figurantÄ“m šajā lietā, kuras bÅ«tÄ«ba: neviena no amatpersonām, kas vadÄ«jušas Saeimas kanceleju vai bijušas tieši atbildÄ«gas par drošÄ«bas jautājumiem, nevÄ“las uzņemties atbildÄ«bu par to, kas „pÄ“kšÅ†i” atklājās šÄ gada janvāra beigās.

Tad Saeimas vadÄ«ba sabiedrÄ«bu soli pa solim sāka informÄ“t, ka jaunizbÅ«vÄ“tajās Saeimas telpās, kas paredzÄ“tas darbam ar valsts noslÄ“pumu un kopumā izmaksājušas aptuveni septiņarpus miljonus eiro, projektÄ“šana un bÅ«vdarbi notikuši bez šÄdā situācijā nepieciešama industriālās drošÄ«bas sertifikāta. ŠÄdu sertifikātu izsniedz Satversmes aizsardzÄ«bas birojs, un tas apliecina uzņēmuma spÄ“ju nodrošināt sevišÄ·i slepenas un slepenas informācijas aizsardzÄ«bu.

„Ilgstoši pārkāpumi” un „bÅ«tiskas sekas”

AttiecÄ«bā uz četrām Saeimas darbiniecÄ“m runa nav tikai par disciplinārlietu un iespÄ“jamu zaudÄ“jumu kompensÄ“šanu, - Saeimas priekšsÄ“dÄ“tāja Ināra MÅ«rniece, gan slÄ“pjot aprÄ“Ä·inu avotus un metodiku, jau zina teikt, ka tie esot lÄ“šami 217 000 eiro apmÄ“rā. Runa ir arÄ« par kriminālprocesu, ko pÄ“c I. MÅ«rnieces iesnieguma sākusi DrošÄ«bas policija.

Šajā kriminālprocesā, kas sākts pÄ“c Krimināllikuma 319. panta par valsts amatpersonas bezdarbÄ«bu, visām četrām Saeimas ierindas darbiniecÄ“m jau noteikts statuss „persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess”. ŠÄdu statusu oficiāli noteic gadÄ«jumos, „ja uzsāktā kriminālprocesā iegÅ«tas ziņas, ka, iespÄ“jams, konkrÄ“ta persona izdarÄ«jusi izmeklÄ“jamo noziedzÄ«go nodarÄ«jumu”.

Cik zināms, no šÄda statusa ir izvairÄ«jies 2014. gada vasaras beigās toreizÄ“jās Saeimas priekšsÄ“dÄ“tājas Solvitas Ä€boltiņas amatā „iebÄ«dÄ«tais”, pÄ“rn posteni zaudÄ“jušais Saeimas iekšÄ“jās drošÄ«bas vadÄ«tājs Jānis GulÄ«tis. ArÄ« no Saeimas kancelejas vadÄ«bas, kuras atbildÄ«bas jomā tieši ietilpst visi saimnieciskie jautājumi, šÄds statuss ir noteikts tikai tās vadÄ«tājam Mārim Steinam, bet par nu jau atlÅ«gumu iesniegušo Saeimas administrācijas izpilddirektoru Valdi Ziemeli šÄdu ziņu nav.

Savukārt tas, kas tiek inkriminÄ“ts četrām Saeimas ierindas darbiniecÄ“m, ir noprotams no Saeimas administratÄ«vās vadÄ«bas slÄ“ptajiem, taču Pietiek rÄ«cÄ«bā esošajiem K. PÄ“tersones vadÄ«tās izmeklÄ“šanas komisijas secinājumiem. Papildus iepriekš minÄ“tajam viņas neesot sniegušas „amata kompetencei atbilstošu konsultatÄ«vu un juridisku atbalstu attiecÄ«gā iepirkumu procesā, tostarp iepirkumu komisijas darbā un iepirkuma dokumentācijas sagatavošanā”.

Tāpat secināts, ka viņas pieļāvušas virkni pārkāpumu, neraugoties uz to, ka iepirkuma dokumentācijā esot atrodamas atsauces uz Saeimas Prezidija 2014.gada 9. oktobra lÄ“mumu „Par visu Saeimas Ä«paša režīma telpu izvietojumu atsevišÄ·Ä zonā” ar norādi par tā klasifikācijas pakāpi „konfidenciāli” un Ministru kabineta noteikumiem, kas reglamentÄ“ valsts noslÄ“puma aizsardzÄ«bas prasÄ«bas.

To, kā minÄ“ts komisijas izvÄ“rtÄ“jumā, darbinieces „atbilstoši amata kompetencei” neesot drÄ«kstÄ“jušas nezināt un atstāt bez ievÄ“rÄ«bas, bet, tā kā tas noticis, runa esot par „ilgstošiem pārkāpumiem”, kuru sekas, savlaicÄ«gi informÄ“jot tiešo vadÄ«bu un veicot attiecÄ«gus pasākumus, bÅ«tu bijis iespÄ“jams novÄ“rst lÄ«dz telpu Ä“kā RÄ«gā, JÄ“kaba ielā 6/8” nodošanai ekspluatācijā. Taču tas nav izdarÄ«ts, radot „bÅ«tiskas sekas”.

Ne vārda par valsts noslēpumu

TikmÄ“r Pietiek rÄ«cÄ«bā esošie dokumenti saistÄ«bā ar skandalozās sekas radÄ«jušajiem iepirkumiem rāda principiāli citu ainu, kuras bÅ«tÄ«ba – sākot Ä«stenot plānus par jauno Saeimas telpu izbÅ«vi, iecere par darbu ar valsts noslÄ“pumu tieši tajās ir pastāvÄ“jusi varbÅ«t vienÄ«gi amatpersonu galvās, taču oficiāli nekur nav tikusi fiksÄ“ta.

BÅ«vdarbu plānošana jauniegādātajā Ä“kā JÄ“kaba ielā 6/8 2012. gada nogalÄ“ sākās ar metu konkursu tās pārplānošanai un piebÅ«ves izveidei, kam sekoja sarunu procedÅ«ra par bÅ«vprojekta izstrādi. Jau pirms sarunu procedÅ«ras uzsākšanas Saeimas kancelejas vadÄ«ba, informÄ“jot Saeimas prezidiju, bija izvirzÄ«jusi rakstiskas prasÄ«bas jauno telpu funkcionalitātei, kuras bija jāņem vÄ“rā visiem pretendentiem, izstrādājot piedāvājumus.

Dienas rÄ«cÄ«bā esošajā “ProjektÄ“šanas uzdevumā” kā projektÄ“šanas mÄ“rÄ·is ir noteikts „nodrošināt plašÄkas telpas stacionāro konferenču, sanāksmju rÄ«košanai un darba telpas Saeimas funkciju veikšanai”, un tāpat iepirkuma prasÄ«bās minÄ“ts, ka tagad ievÄ“rÄ«bu radÄ«jušajā Ä“kas cokolstāvā ir plānots izbÅ«vÄ“t darba kabinetus Finanšu un Tehnikas nodaļām, kā arÄ« palÄ«gtelpas.

Taču „ProjektÄ“šanas uzdevumā” nav pat pieminÄ“ts, ka kādām telpām cokolstāvā bÅ«tu plānots noteikt funkciju – darbam ar valsts noslÄ“pumu. Turklāt par to neapšaubāmi vajadzÄ“ja bÅ«t informÄ“tam arÄ« Saeimas prezidijam, jo gan metu konkursa žūrijas komisijā, gan sarunu procedÅ«ras iepirkuma komisijā bija iekļauti prezidija locekļu deleģēti pārstāvji.

Šim iepirkumam 2013. gadā sekoja atklāts konkurss „Saeimas Ä“kas JÄ“kaba ielā 6/8, RÄ«gā rekonstrukcija un restaurācija”, un jau atkal Saeimas kancelejas izstrādātajās un Saeimas prezidija apstiprinātajās prasÄ«bās vispār nav tikušas ietvertas jebkādas prasÄ«bas attiecÄ«bā uz tādu telpu izbÅ«vi, kurām bÅ«tu paredzÄ“ts kāds Ä«pašs statuss vai drošÄ«bas prasÄ«bas.

ArÄ« Pietiek rÄ«cÄ«bā esošajā bÅ«vprojektā, kas izstrādāts saskaņā ar pasÅ«tÄ«tāja doto „ProjektÄ“šanas uzdevumu”, nav paredzÄ“tas telpas, kam pÄ“c to izbÅ«ves tiktu plānots noteikt valsts noslÄ“puma statuss. LÄ«dz ar to likumsakarÄ«gi arÄ« konkursa nolikumā nav tikusi izvirzÄ«ta prasÄ«ba par industriālās drošÄ«bas sertifikāta nepieciešamÄ«bu bÅ«vdarbu veicÄ“jam un tā apakšuzņēmÄ“jiem.

Slepenais lÄ“mums, kura saturs bija jānojauš

LÄ“mums par iepirkuma uzvarÄ“tāju (SIA Velve) ir pieņemts 2014.gada maijā, bet tikai četrarpus mÄ“nešus vÄ“lāk – tā paša gada 9. oktobrÄ« Saeimas prezidijs slÄ“gtā sÄ“dÄ“ ir pieņēmis lÄ“mumu “Par visu Saeimas Ä«paša režīma telpu izvietojumu atsevišÄ·Ä zonā”.

Saeimas priekšsÄ“dÄ“tāja I. MÅ«rniece uz Pietiek jautājumiem saistÄ«bā ar šo lÄ“mumu izvÄ“lÄ“jās neatbildÄ“t, savukārt Saeimas preses dienests informÄ“, ka lÄ“mums ir konfidenciāls, savukārt Saeimas prezidija sÄ“des protokols – ierobežotas pieejamÄ«bas informācija. Taču Pietiek ir droši zināms, ka tieši šajā lÄ“mumā, kas atbilstoši valsts noslÄ“puma likumdošanai klasificÄ“ts kā „konfidenciāls”, pirmoreiz ir oficiāli fiksÄ“ta doma par jaunās Ä“kas telpu izmantošanu darbam ar valsts noslÄ“pumu.

Tāpat Pietiek zināms, ka formulÄ“jumi šajā lÄ“mumā ir ļoti neprecÄ«zi un izplÅ«duši, lÄ«dz ar to pat K. PÄ“tersones vadÄ«tās dienesta izmeklÄ“šanas komisijas materiālos norādÄ«ts – no šÄ« lÄ“muma „izriet”, ka cokolstāva telpu bÅ«vniecÄ«bas un labiekārtošanas process bÅ«tu bijis jāveic saskaņā ar AizsardzÄ«bas un drošÄ«bas jomas iepirkumu likumu, lai nodrošinātu telpu statusa atbilstÄ«bu likumam “Par valsts noslÄ“pumu”.

Taču, tā kā šis prezidija lÄ“mums ir bijis un joprojām ir klasificÄ“ts, ar to varÄ“ja iepazÄ«ties gan Saeimas kancelejas vadÄ«ba, kurai bija pielaide valsts noslÄ“pumam, gan J. GulÄ«tis, kura amata aprakstā minÄ“ta „Saeimas kā kritiskās infrastruktÅ«ras objekta drošÄ«bas pasākumu plānošana un Ä«stenošana”, bet ne četras ierindas darbinieces – juristes, kurām šÄdas pielaides nav bijis un nav arÄ« tagad.

Atsaucoties uz sākto kriminālprocesu un tiesvedÄ«bu saistÄ«bā ar viņām jau noteiktajiem disciplinārsodiem, neviena no šÄ«m juristÄ“m nevÄ“lÄ“jās Pietiek izteikties saistÄ«bā ar šiem faktiem. Taču Pietiek zināms, ka, apstrÄ«dot šos sodus, viņas norādÄ«jušas uz faktu, ka lÄ«dz pat šim brÄ«dim neviens Saeimas kancelejas Publisko iepirkumu un juridiskā atbalsta nodaļas darbinieks šo Saeimas prezidija lÄ“mumu nav ne saņēmis, ne iepazÄ«stināts ar tā saturu.

Tāpat Pietiek zināms, ka nevienam Publisko iepirkumu un juridiskā atbalsta nodaļas darbiniekam nav izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslÄ“pumam, lÄ«dz ar to arÄ« nevienam no viņiem nav bijušas un vÄ“l lÄ«dz šim brÄ«dim nav tiesÄ«bas zināt konfidenciālu dokumentu saturu.

Neizdarības un haosa likumsakarīgais turpinājums

LÄ«dz ar to likumsakarÄ«gi ir bijuši arÄ« tālākie notikumi. 2015. gada martā Saeimas kancelejas direktors M. Steins ir oficiāli uzdevis „organizÄ“t iepirkuma procedÅ«ru saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 8.2 panta sešpadsmitās daļas 2.apakšpunktu Saeimas Ä“kas JÄ“kaba ielā 6/8, RÄ«gā, projektu izmaiņu sakarā ar stāva plāna atzÄ«mes - 2.900 pārplānošanas darbu veicÄ“ja izvÄ“lei”.

ŠÄ« iepirkuma dokumentācijā ir atsauce uz to, ka 2014. gada 9. oktobrÄ« Saeimas prezidija slÄ“gtā sÄ“dÄ“ nolemts veikt projekta izmaiņas Saeimas Ä“kā JÄ“kaba ielā 6/8, taču jau atkal izmaiņu projekta „Darba uzdevumā” nav bijis norāžu, ka cokolstāva telpām paredzÄ“ts noteikt valsts noslÄ“puma statusu.

AttiecÄ«gi juristÄ“m, kas bijušas iepirkuma komisijas sastāvā, nav bijis nekādas informācijas par jaunām prasÄ«bām attiecÄ«bā uz industriālā drošÄ«bas sertifikāta nepieciešamÄ«bu, - taču tas nav bijis traucÄ“klis tieši viņas tagad „nozÄ«mÄ“t par grÄ“kāžiem”.

DrošÄ«bas policija saistÄ«bā ar sākto kriminālprocesu nekādu informāciju nesniedz, taču zināms, ka tā virzÄ«tājs ir izmeklÄ“tājs Aldis VišÅ†evskis. Viņš skaļāku publicitāti ieguva 2015. gadā, atbilstoši politiskajam uzstādÄ«jumam cenšoties noskaidrot mediju informācijas avotus.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.