Iesaki rakstu:

Pat saņemot oficiālu informācijas pieprasÄ«jumu par traÄ£ikomisko runu, ar kuru Valsts prezidents Raimonds VÄ“jonis 20. septembrÄ« uzstājās ANO Ä¢enerālās asamblejas 72. sesijas debatÄ“s Å…ujorkā, VÄ“joņa kancelejas vadÄ«ba mÄ“Ä£ina izvairÄ«ties sniegt jebkādu informāciju par šÄ«s runas tapšanu un paša prezidenta lÄ«dzdalÄ«bu (vai tās neesamÄ«bu) šajā procesā. LÄ«dz ar to šÄ« bÅ«s jau kārtÄ“jā informācija, kuras saņemšanai no VÄ“joņa kancelejas bÅ«s nepieciešama vÄ“ršanās administratÄ«vajā tiesā.

ANO Ä¢enerālās asamblejas 72. sesijas vispārÄ“jās debates noslÄ“dzās 25. septembrÄ«, savukārt VÄ“jonis ar savu uzrunu uzstājās 20. septembra pÄ“cpusdienas sesijā, un bija acÄ«mredzams, ka Latvijas valsts galva uz papÄ«ra priekšÄ uzrakstÄ«tās runas tekstu redz pirmoreiz un nav pat mÄ“Ä£inājis patrenÄ“ties to nolasÄ«t. Rezultātā Latvijas Valsts prezidents izmisÄ«gi mÄ“Ä£ināja izburtot vairākus viņam acÄ«mredzami nezināmus un nesaprotamus vārdus. VÄ“joņa runas krāšÅ†Äko fragmentu salikums noskatāms šeit.

Pietiek jau informÄ“ja par faktu noskaidrošanas rezultātā radušos secinājumu: ne tikai Valsts prezidenta VÄ“joņa kanceleja, kurai šogad par trešo daļu palielināts algu fonds, bet arÄ« pats valsts galva ir totāli nolaidÄ«gi izturÄ“jušies pret prezidenta plānoto uzrunu ANO Ä¢enerālās asamblejas sesijas debatÄ“s. IzrādÄ«jās, ka jau trÄ«s nedēļas pirms šÄ« pasākuma Ä€rlietu ministrija kancelejai bija nosÅ«tÄ«jusi runas projektu, taču ne VÄ“jonis, ne viņa izcili labi apmaksātie padomnieki lÄ«dz pÄ“dÄ“jam mirklim par to nav likušies ne zinis.

Tā kā VÄ“joņa preses sekretārs, iepriekš Latvijas radio vadÄ«tāja amatu zaudÄ“jušais Jānis Siksnis uz jautājumiem saistÄ«bā ar šo situāciju atbildÄ“t nevÄ“lÄ“jās, VÄ“joņa kancelejai tika nosÅ«tÄ«ts kārtÄ“jais oficiālais informācijas pieprasÄ«jums ar šÄdiem jautājumiem:

„1) Kas bija amatpersona/amatpersonas, kas sagatavoja pašreizÄ“jā Valsts prezidenta R. VÄ“joņa uzrunu ANO Ä¢enerālās asamblejas sesijas debatÄ“s? Miniet vārdus, uzvārdus, ieņemamos amatus. Vai ikviena no šÄ«m amatpersonām pārzina angļu valodu un iepriekš ir piedalÄ«jusies uzrunu rakstÄ«šanā?

2) vai minÄ“tās R. VÄ“joņa uzrunas gatavotāji saņēma no pašreizÄ“jā Valsts prezidenta kādus norādÄ«jumus par runas saturu? Ja jā, kad un kādus?

3) cik ilgu laiku pirms minētās uzrunas plānotā laika gatavotāji iesniedza runas tekstu R. Vējonim?

4) vai R. VÄ“jonis pirms uzrunas nolasÄ«šanas bija ar to iepazinies? Ja jā, tad cik ilgu laiku iepriekš? Ja nÄ“, kādu iemeslu dēļ ne?

5) vai R. VÄ“jonis pirms uzrunas nolasÄ«šanas bija mÄ“Ä£inājis to nolasÄ«t? Ja jā, tad cik reizes un ar kādiem panākumiem? Ja nÄ“, kādu iemeslu dēļ ne?

6) vai R. VÄ“jonim bija detaļās saprotams viņa nolasÄ«tās uzrunas teksts? Vai R. VÄ“jonim bija saprotams katrs viņa nolasÄ«tās uzrunas vārds/termins? Vai R. VÄ“jonis var paskaidrot, kas uzrunā bija domāts ar vārdu kopumu „people on the ground”?

7) ar ko skaidrojams, ka minētais R. Vējonis uzrunā daudzkārt ar mainīgām sekmēm mēģināja izrunāt garākus un sarežģītākus vārdus?

8) kāds bija R. Vējoņa uzrunas mērķis?

9) Valsts prezidenta svinÄ«gajā solÄ«jumā teikts: "Savus pienākumus izpildÄ«šu pÄ“c labākās apziņas." Vai, gatavojoties debašu uzrunai, R. VÄ“jonis sagatavošanās darbus veica pÄ“c labākās apziņas?

PieprasÄ«tā informācija nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldÄ“ un labas pārvaldÄ«bas principus.”

Nu, pÄ“c divas nedēļas ilgām pārdomām VÄ“joņa kanceleja ir atbildÄ“jusi ar dokumentu, kurā tā vairÄ«jusies sniegt skaidras atbildes un pieprasÄ«to informāciju uz faktiski visiem jautājumiem. Pietiek šodien pilnÄ«bā publicÄ“ šo dokumentu, pÄ“c kura saņemšanas tiks sagatavots jau kārtÄ“jais pieteikums administratÄ«vajai tiesai, - kā zināms, tā ir sākusi jau apmÄ“ram 15 administratÄ«vās lietas saistÄ«bā ar VÄ“joņa kancelejas nevÄ“lÄ“šanos sniegt informāciju.

„Par iesniegumu izskatÄ«šanu

Valsts prezidenta kancelejā (turpmāk - Kanceleja) 2017.gada 26.septembri elektroniskā veidā saņemti trÄ«s JÅ«su iesniegumi un 2017.gada 27.septembrÄ« saņemts viens iesniegums, kurā uzdodat jautājumus saistÄ«bā ar Valsts prezidenta uzrunu Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk - ANO) Ä¢enerālās asamblejas 72.sesijā 2017.gada 20.septembrÄ«. Informācija Jums nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldÄ“ un labas pārvaldÄ«bas principus.

InformÄ“jam, ka Valsts prezidenta uzrunas ANO Ä¢enerālās asamblejas ikgadÄ“jā sesijā projektu sagatavo Ä€rlietu ministrijas darbinieki sadarbÄ«bā ar diplomātisko pārstāvniecÄ«bu ANO Å…ujorkā, ņemot vÄ“rā Ä€rlietu ministrijas kompetenci vienotas valsts ārpolitikas Ä«stenošanā. Tālāk ar šo dokumentu turpina strādāt Valsts prezidents un Valsts prezidenta padomnieki, pilnveidojot un precizÄ“jot uzrunas projekta tekstu. Tā ir ierasta kārtÄ«ba un, gatavojoties ANO Ä¢enerālās asamblejas 72.sesijai, šajā kārtÄ«bā netika ieviestas kādas izmaiņas.

Atbilstoši Kancelejas un Ä€rlietu ministrijas norunai konkrÄ“tās uzrunas projekts katru gadu tiek sagatavots un nodots Valsts prezidenta un Kancelejas rÄ«cÄ«bā lÄ«dz vasaras beigām, ņemot vÄ“rā ANO Ä¢enerālās asamblejas sesiju norises laiku ik gadu septembra otrajā pusÄ“. Varam apstiprināt, ka JÅ«su rÄ«cÄ«bā esošÄ informācija par uzrunas projekta saņemšanas laiku Kancelejā atbilst patiesÄ«bai - tā tika saņemta 2017.gada 28.augustā.

Uzrunājot ANO dalÄ«bvalstu vadÄ«tājus un starptautisko institÅ«ciju pārstāvjus, Valsts prezidents pauda Latvijas nostāju ārpolitikas un drošÄ«bas aktualitātÄ“s, kā arÄ« uzsvÄ“ra straujāku ANO reformu, it Ä«paši DrošÄ«bas padomÄ“, nepieciešamÄ«bu. Latvijas Valsts prezidentam, tāpat kā citu valstu vadÄ«tājiem, bija svarÄ«gi izteikties par pasaules karstajiem punktiem, tostarp par situāciju Ziemeļkorejā un SÄ«rijā, kā arÄ« globālā terorisma radÄ«tajiem draudiem starptautiskajam mieram un drošÄ«bai visā pasaulÄ“. Valsts prezidentam bija svarÄ«gi paust atbalstu Ukrainas teritoriālajai vienotÄ«bai un uzsvÄ“rt nepieciešamÄ«bu Eiropas drošÄ«bu balstÄ«t starptautiski pieņemtajos noteikumos un principos.

Piedaloties ANO Ä¢enerālās asamblejas 72.sesijā, Valsts prezidents savus pienākumus pildÄ«ja pÄ“c labākās apziņas. Valsts prezidenta angļu valoda nav perfekta, tāpÄ“c viņš pastāvÄ«gi turpina pilnveidot savas angļu valodas zināšanas. Neviens cilvÄ“ks nav pasargāts no pārteikšanās gan ikdienišÄ·Äs sarunās, gan pildot amata pienākumus, uzstājoties lielas auditorijas priekšÄ, laika zonas maiņas vai citu apstākļu ietekmÄ“.

Visas amatpersonas, kas piedalÄ«jās konkrÄ“tās runas rakstÄ«šanā, gan labi pārzina angļu valodu, gan arÄ« iepriekš ir piedalÄ«jušÄs runu rakstÄ«šanā. Ja Jums nav saprotams kāds no Valsts prezidenta uzrunā ANO Ä¢enerālās asamblejas 72.sesijā lietotajiem terminiem angļu valodā, piemÄ“ram, “people on the ground”, aicinām Kancelejas mājaslapā internÄ“tā iepazÄ«ties ar minÄ“tās uzrunas tekstu latviešu valodā vai izmantot kādu no pieejamām angļu valodas terminus skaidrojošÄm vārdnÄ«cām. Gan JÅ«su minÄ“tais, gan arÄ« citi runā lietotie formulÄ“jumi tiek izmantoti dažādu valstu un institÅ«ciju amatpersonu uzrunās, tostarp arÄ« to amatpersonu komunikācijā, kuru dzimtā valoda ir angļu valoda.”