Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Prokurors Juris Juriss aktÄ«vi „izpalÄ«dzÄ“jis” Aivara Lemberga arestÄ“tās manta glabātājam un apsaimniekotājam RÅ«dolfam Meroni un viņa juridiskajiem kompanjoniem ne tikai lielās lietās, bet arÄ« dažādos „sÄ«kumos”, - par to liek domāt jauni elektroniskās sarakstes fragmenti, kas nonākuši Pietiek rÄ«cÄ«bā un ko šodien publiskojam.

LÄ«dz šim atklātÄ«bā bija nonākusi informācija, kas uzskatāmi apliecināja, kā prokuratÅ«ras pārstāvji ir palÄ«dzÄ“juši R. Meroni veikt iecerÄ“to darÄ«jumu, par bÅ«tiski samazinātu cenu pārdodot AS Ventspils nafta akciju kontrolpaketi un pirms šÄ« darÄ«juma apejot tiesu, kuras atļauja bÅ«tu bijusi vajadzÄ«ga.

Taču nu izrādās, ka prokuratÅ«ras pārstāvji ir bijuši gatavi R. Meroni izpalÄ«dzÄ“t arÄ« dažādos „sÄ«kumos”, - uz to norāda ar 2014. gada 14. jÅ«liju datÄ“ta elektroniskā pasta vÄ“stule, ko Meroni apkalpojošÄ advokātu biroja Spilbridge pārstāvis Oskars Jonāns nosÅ«tÄ«jis savam klientam.

Šajā vÄ“stulÄ“ aprakstÄ«ts, kā O. Jonāns pārrunājis ar kādu „JJ” – pÄ“c visa spriežot, prokuroru Juri Jurisu – R. Meroni „jautājumu”. IzrādÄ«jies, ka „JJ” rÄ«cÄ«bā nav R. Meroni interesÄ“jošÄs dokumenta kopijas, taču „JJ” ir bijis „diezgan palÄ«dzÄ«gs” un personiski sazvanÄ«jies ar Finanšu policiju, lai tiktu pie kopijas.

Diemžēl izrādÄ«jies, ka attiecÄ«gā Finanšu policijas darbiniece ir atvaļinājumā, taču „mÄ“s vienojāmies, ka 5. augustā mÄ“s atkal sakontaktÄ“simies ar „JJ” un mÄ“Ä£ināsim saņemt kopiju no Finanšu policijas”.

Savukārt otra elektroniskā pasta vÄ“stule, ko šodien publiskojam, apliecina R. Meroni apkalpojošÄ advokātu biroja ciešo saikni ar Ä¢enerālprokuratÅ«ru un konkrÄ“ti prokuroru J. Jurisu.

Šajā sÅ«tÄ«jumā biroja pārstāve Benita Balana informÄ“ R. Meroni, ka saskaņā ar J. Jurisa sniegtām instrukcijām viņa ir nodevusi Šveices advokāta vÄ“stuli Ä¢enerālprokuratÅ«ras sekretariātā.

ŠÄ«s elektroniskā pasta vÄ“stules faktiski tikai apstiprina jau iepriekš zināmo par LR Ä¢enerālprokuratÅ«ras un konkrÄ“tu tās pārstāvju „Ä«pašajām attiecÄ«bām” ar R. Meroni un viņa juridiskajiem kompanjoniem, ļaujot viņam savdabÄ«gā veidā „apsaimniekot” arestÄ“to Lemberga mantu.

Spilgtākais „apsaimniekošanas” gadÄ«jums datÄ“ts ar darÄ«jumu pirms nepilniem trim gadiem - 2015. gada 17. septembrÄ«. Tad tika paziņots par Latvijas apstākļiem milzÄ«gu darÄ«jumu – uzņēmums Euromin Holdings (Cyprus) Limited par 79,98 miljoniem eiro iegādājās 43,25% uzņēmuma Ventspils nafta akciju.

Tas nozÄ«mÄ“ja, ka jau pirms tam Ventspils naftu faktiski kontrolÄ“jušÄs Vitol grupas rÄ«cÄ«bā lÄ«dz ar to bija nonākuši 93,24% uzņēmuma akciju. No visas savas akciju paketes bija šÄ·Ä«rusies AS Latvijas Naftas tranzÄ«ts. Laikā pirms darÄ«juma uzņēmumu faktiski kontrolÄ“ja A. Lemberga Ä£imenes arestÄ“to mantu pārvaldošais R. Meroni un ar viņu saistÄ«tas personas.

Viena Ventspils naftas akcija Vitol grupai tika pārdota par 1,77 eiro. Taču pÄ“c darÄ«juma Euromin bija pienākums izteikt pārÄ“jiem mazajiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, un piedāvātā akcijas cena jau bija 3,12 eiro – tātad bÅ«tiski augstāka nekā 1,77 eiro. VÄ“l augstāka izrādÄ«jās vienas akcijas cena, kuru aprÄ“Ä·ināja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Rezultātā Euromin pārÄ“jo mazo akcionāru akcijas nācās atpirkt par 4,56 eiro gabalā – tātad par 157% dārgāk nekā darÄ«jumā ar Latvijas Naftas tranzÄ«tu nopirktās akcijas. Ja par šÄdu cenu R. Meroni bÅ«tu pārdevis „savu” akciju paketi, nepilnu 80 miljonu eiro vietā bÅ«tu saņemti aptuveni 206 miljoni - tātad par apmÄ“ram 126 miljoniem eiro vairāk.

Šopavasar klajā nāca pirmie dokumenti, kas atklāja, kāds „sagatavošanās darbs” ir ticis veikts pirms šÄ« darÄ«juma. Kā izrādÄ«jās, pārrunas, lai gÅ«tu atļauju darÄ«jumam, bija veiktas nevis ar RÄ«gas apgabaltiesu, kuras pārziņā lÄ«dz ar A. Lemberga lietas nodošanu tiesai nonāca arÄ« viņa arestÄ“tās mantas pārvaldÄ«šanas uzraudzÄ«ba, bet gan ar LR Ä¢enerālprokuratÅ«ru, kuru tolaik jau vadÄ«ja Ä’riks Kalnmeiers.

PÄ“c tam dokumentu kļuva vairāk, un, kā rādÄ«ja viena no publiskotajām dokumentu kopijām – pÄ“c visa spriežot, angliski rakstÄ«tas elektroniskā pasta vÄ“stules kopijas ar nosaukumu „Jaunumi attiecÄ«bā uz iesniegumu Ä¢enerālprokuratÅ«rai/tiesnesim [Borisam] Geimanam” -, advokātu biroja Spilbridge pārstāvis Andrejs EglÄ«tis neilgi pirms darÄ«juma bija atskaitÄ«jies R. Meroni par aizkulišu pārrunām, to gatavojot.

A. EglÄ«tis bija ziņojis R. Meroni, ka „Benita [acÄ«mredzot Spilbridge advokāte Benita Balana, kas ir arÄ« ziņojuma saņēmÄ“ju vidÅ«] sarunāja vakar tikšanos ar J. Jurisu, lai nodotu Latvijas Naftas tranzÄ«ta iesniegumu. Tikšanās laikā J. Juriss paskaidroja Benitai, ka ir runājis ar Ä£enerālprokuroru un ar aÄ£entÅ«ras [nav skaidrs, kas ar to domāts] pārstāvjiem, kas varÄ“tu palÄ«dzÄ“t Latvijas Naftas tranzÄ«ta iesnieguma izskatÄ«šanas procesā”.

No šÄ«s vÄ“stules kopijas izrietÄ“ja, ka ne tikai prokurors J. Juriss, bet arÄ« pats Ä£enerālprokurors Ä’. Kalnmeiers piedalÄ«jušies darÄ«juma sagatavošanas un tiesas apiešanas apspriešanā, kā rezultātā „sarunas laikā Ä£enerālprokurors un aÄ£entÅ«ra ir atzÄ«mÄ“juši sekojošus riskus:

1)   Neviens nevar bÅ«t pārliecināts, ko tiesnesis Geimans darÄ«s ar dokumentiem, vai neaiznesÄ«s iesniegumu uz tiesas sÄ“di par spÄ«ti visām Latvijas Naftas tranzÄ«ta prasÄ«bām un potenciālo aÄ£entÅ«ras palÄ«dzÄ«bu;

2)   Pat tad, ja iesniegšana notiek ar aÄ£entÅ«ras palÄ«dzÄ«bu, dokumentu tik un tā redzÄ“s daži tiesas darbinieki, un ir bažas, ka informācija var noplÅ«st un to nebÅ«s iespÄ“jams novÄ“rst;

3)   AÄ£entÅ«ras iesaiste tieši pretÄ“ji var atstāt sliktu iespaidu uz visu kriminālprocesu, galu galā pavÄ“rsties pret tiesnesi Geimanu un Latvijas iestādÄ“m;

4)   Ir neiespÄ“jami kontrolÄ“t un tādÄ“jādi paredzÄ“t, kad tiesnesis Geimans sniegs atbildi uz Latvijas Naftas tranzÄ«ta iesniegumu”.

Tāpat no advokātu biroja ziņojuma izrietÄ“ja, ka tieši prokurors J. Juriss bijis tas, kurš devis galÄ«go ierosinājumu: „J. Juriss ieteica Latvijas Naftas tranzÄ«tam šobrÄ«d nesÅ«tÄ«t iesniegumu tiesnesim Geimanam ne pa kādiem kanāliem, bet tā vietā Latvijas Naftas tranzÄ«ts lai prasa viedokli J. Jurisam, un J. Juriss Ä¢enerālprokuratÅ«ras vārdā par Latvijas Naftas tranzÄ«taiesniegumu sniegs viedokli (kuru vÄ“lāk varÄ“s izmantot, lai aizsargātu Latvijas Naftas tranzÄ«tu, ja kāds gribÄ“s par kaut ko sÅ«dzÄ“ties).”

Ne šÄ«s sarakstes un darÄ«juma laikā, ne arÄ« tagad LR Ä¢enerālprokuratÅ«ra nekādus komentārus par tās pārstāvju iesaisti šajās norisÄ“s nesniedz. Savukārt J. Juriss skaidro, ka „šo dokumentu nevaru nekādā veidā komentÄ“t, jo no satura ir noprotams, ka tas, iespÄ“jams, ir domāts kā divu advokātu sarakstei pievienojamais”.

Prokurors skaidro, ka „darba jautājumos pie manis ir vÄ“rsušies vairāki advokāti”, taču viņš nevarot kontrolÄ“t, „kādu atskaiti vai informāciju viņi nodod tālāk saviem partneriem vai klientiem, tostarp nepatiesu - šajā gadÄ«jumā” un „ko kāds (-a) advokāts (-e) ir apgalvojis (-usi) kādam citam advokātam (-ei), un uz kāda pamata vispār kaut ko tādu var apgalvot - man nav zināms”.

TikmÄ“r notikumu hronoloÄ£iskā secÄ«ba liecina par labu advokātu biroja ziņojumā R. Meroni rakstÄ«tajam: pÄ“c neformālajiem kontaktiem sekojusi oficiāla R. Meroni vÄ“stule, kas bijusi adresÄ“ta tieši J. Jurisam, un pÄ“c atbalstošas atbildes saņemšanas Ventspils naftas akcijas pārdotas par nepilniem 80 miljoniem eiro – par 126 miljoniem eiro mazāk, nekā tās, iespÄ“jams, bijušas vÄ“rtas.

Savukārt vÄ“l viens jau iepriekš publiskots dokuments rāda, ka Ä¢enerālprokuratÅ«ra nevar aizbildināties arÄ« ar to, ka neko par šÄdu saziņu oficiāli nav zinājusi: izrādās, jau pirms gada Ä’. Kalnmeieru par to informÄ“jis viens no Ventspils naftas mazajiem akcionāriem. Par to, vai un kāda atbilde saņemta, pagaidām ziņu nav.

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0