Sarakstes fragmenti norÄda – prokurors aktÄ«vi „izpalÄ«dzÄ“jis†Meroni un viņa kompanjoniem
PIETIEK · 01.07.2018. · Komentāri (0)Prokurors Juris Juriss aktÄ«vi „izpalÄ«dzÄ“jis” Aivara Lemberga arestÄ“tÄs manta glabÄtÄjam un apsaimniekotÄjam RÅ«dolfam Meroni un viņa juridiskajiem kompanjoniem ne tikai lielÄs lietÄs, bet arÄ« dažÄdos „sÄ«kumos”, - par to liek domÄt jauni elektroniskÄs sarakstes fragmenti, kas nonÄkuši Pietiek rÄ«cÄ«bÄ un ko šodien publiskojam.
LÄ«dz šim atklÄtÄ«bÄ bija nonÄkusi informÄcija, kas uzskatÄmi apliecinÄja, kÄ prokuratÅ«ras pÄrstÄvji ir palÄ«dzÄ“juši R. Meroni veikt iecerÄ“to darÄ«jumu, par bÅ«tiski samazinÄtu cenu pÄrdodot AS Ventspils nafta akciju kontrolpaketi un pirms šÄ« darÄ«juma apejot tiesu, kuras atļauja bÅ«tu bijusi vajadzÄ«ga.
TaÄu nu izrÄdÄs, ka prokuratÅ«ras pÄrstÄvji ir bijuši gatavi R. Meroni izpalÄ«dzÄ“t arÄ« dažÄdos „sÄ«kumos”, - uz to norÄda ar 2014. gada 14. jÅ«liju datÄ“ta elektroniskÄ pasta vÄ“stule, ko Meroni apkalpojošÄ advokÄtu biroja Spilbridge pÄrstÄvis Oskars JonÄns nosÅ«tÄ«jis savam klientam.
ŠajÄ vÄ“stulÄ“ aprakstÄ«ts, kÄ O. JonÄns pÄrrunÄjis ar kÄdu „JJ” – pÄ“c visa spriežot, prokuroru Juri Jurisu – R. Meroni „jautÄjumu”. IzrÄdÄ«jies, ka „JJ” rÄ«cÄ«bÄ nav R. Meroni interesÄ“jošÄs dokumenta kopijas, taÄu „JJ” ir bijis „diezgan palÄ«dzÄ«gs” un personiski sazvanÄ«jies ar Finanšu policiju, lai tiktu pie kopijas.
Diemžēl izrÄdÄ«jies, ka attiecÄ«gÄ Finanšu policijas darbiniece ir atvaļinÄjumÄ, taÄu „mÄ“s vienojÄmies, ka 5. augustÄ mÄ“s atkal sakontaktÄ“simies ar „JJ” un mÄ“Ä£inÄsim saņemt kopiju no Finanšu policijas”.
SavukÄrt otra elektroniskÄ pasta vÄ“stule, ko šodien publiskojam, apliecina R. Meroni apkalpojošÄ advokÄtu biroja ciešo saikni ar Ä¢enerÄlprokuratÅ«ru un konkrÄ“ti prokuroru J. Jurisu.
ŠajÄ sÅ«tÄ«jumÄ biroja pÄrstÄve Benita Balana informÄ“ R. Meroni, ka saskaÅ†Ä ar J. Jurisa sniegtÄm instrukcijÄm viņa ir nodevusi Šveices advokÄta vÄ“stuli Ä¢enerÄlprokuratÅ«ras sekretariÄtÄ.
ŠÄ«s elektroniskÄ pasta vÄ“stules faktiski tikai apstiprina jau iepriekš zinÄmo par LR Ä¢enerÄlprokuratÅ«ras un konkrÄ“tu tÄs pÄrstÄvju „Ä«pašajÄm attiecÄ«bÄm” ar R. Meroni un viņa juridiskajiem kompanjoniem, ļaujot viņam savdabÄ«gÄ veidÄ „apsaimniekot” arestÄ“to Lemberga mantu.
SpilgtÄkais „apsaimniekošanas” gadÄ«jums datÄ“ts ar darÄ«jumu pirms nepilniem trim gadiem - 2015. gada 17. septembrÄ«. Tad tika paziņots par Latvijas apstÄkļiem milzÄ«gu darÄ«jumu – uzņēmums Euromin Holdings (Cyprus) Limited par 79,98 miljoniem eiro iegÄdÄjÄs 43,25% uzņēmuma Ventspils nafta akciju.
Tas nozÄ«mÄ“ja, ka jau pirms tam Ventspils naftu faktiski kontrolÄ“jušÄs Vitol grupas rÄ«cÄ«bÄ lÄ«dz ar to bija nonÄkuši 93,24% uzņēmuma akciju. No visas savas akciju paketes bija šÄ·Ä«rusies AS Latvijas Naftas tranzÄ«ts. LaikÄ pirms darÄ«juma uzņēmumu faktiski kontrolÄ“ja A. Lemberga Ä£imenes arestÄ“to mantu pÄrvaldošais R. Meroni un ar viņu saistÄ«tas personas.
Viena Ventspils naftas akcija Vitol grupai tika pÄrdota par 1,77 eiro. TaÄu pÄ“c darÄ«juma Euromin bija pienÄkums izteikt pÄrÄ“jiem mazajiem akcionÄriem obligÄto akciju atpirkšanas piedÄvÄjumu, un piedÄvÄtÄ akcijas cena jau bija 3,12 eiro – tÄtad bÅ«tiski augstÄka nekÄ 1,77 eiro. VÄ“l augstÄka izrÄdÄ«jÄs vienas akcijas cena, kuru aprÄ“Ä·inÄja Finanšu un kapitÄla tirgus komisija (FKTK).
RezultÄtÄ Euromin pÄrÄ“jo mazo akcionÄru akcijas nÄcÄs atpirkt par 4,56 eiro gabalÄ – tÄtad par 157% dÄrgÄk nekÄ darÄ«jumÄ ar Latvijas Naftas tranzÄ«tu nopirktÄs akcijas. Ja par šÄdu cenu R. Meroni bÅ«tu pÄrdevis „savu” akciju paketi, nepilnu 80 miljonu eiro vietÄ bÅ«tu saņemti aptuveni 206 miljoni - tÄtad par apmÄ“ram 126 miljoniem eiro vairÄk.
Šopavasar klajÄ nÄca pirmie dokumenti, kas atklÄja, kÄds „sagatavošanÄs darbs” ir ticis veikts pirms šÄ« darÄ«juma. KÄ izrÄdÄ«jÄs, pÄrrunas, lai gÅ«tu atļauju darÄ«jumam, bija veiktas nevis ar RÄ«gas apgabaltiesu, kuras pÄrziÅ†Ä lÄ«dz ar A. Lemberga lietas nodošanu tiesai nonÄca arÄ« viņa arestÄ“tÄs mantas pÄrvaldÄ«šanas uzraudzÄ«ba, bet gan ar LR Ä¢enerÄlprokuratÅ«ru, kuru tolaik jau vadÄ«ja Ä’riks Kalnmeiers.
PÄ“c tam dokumentu kļuva vairÄk, un, kÄ rÄdÄ«ja viena no publiskotajÄm dokumentu kopijÄm – pÄ“c visa spriežot, angliski rakstÄ«tas elektroniskÄ pasta vÄ“stules kopijas ar nosaukumu „Jaunumi attiecÄ«bÄ uz iesniegumu Ä¢enerÄlprokuratÅ«rai/tiesnesim [Borisam] Geimanam” -, advokÄtu biroja Spilbridge pÄrstÄvis Andrejs EglÄ«tis neilgi pirms darÄ«juma bija atskaitÄ«jies R. Meroni par aizkulišu pÄrrunÄm, to gatavojot.
A. EglÄ«tis bija ziņojis R. Meroni, ka „Benita [acÄ«mredzot Spilbridge advokÄte Benita Balana, kas ir arÄ« ziņojuma saņēmÄ“ju vidÅ«] sarunÄja vakar tikšanos ar J. Jurisu, lai nodotu Latvijas Naftas tranzÄ«ta iesniegumu. TikšanÄs laikÄ J. Juriss paskaidroja Benitai, ka ir runÄjis ar Ä£enerÄlprokuroru un ar aÄ£entÅ«ras [nav skaidrs, kas ar to domÄts] pÄrstÄvjiem, kas varÄ“tu palÄ«dzÄ“t Latvijas Naftas tranzÄ«ta iesnieguma izskatÄ«šanas procesÄ”.
No šÄ«s vÄ“stules kopijas izrietÄ“ja, ka ne tikai prokurors J. Juriss, bet arÄ« pats Ä£enerÄlprokurors Ä’. Kalnmeiers piedalÄ«jušies darÄ«juma sagatavošanas un tiesas apiešanas apspriešanÄ, kÄ rezultÄtÄ „sarunas laikÄ Ä£enerÄlprokurors un aÄ£entÅ«ra ir atzÄ«mÄ“juši sekojošus riskus:
1) Neviens nevar bÅ«t pÄrliecinÄts, ko tiesnesis Geimans darÄ«s ar dokumentiem, vai neaiznesÄ«s iesniegumu uz tiesas sÄ“di par spÄ«ti visÄm Latvijas Naftas tranzÄ«ta prasÄ«bÄm un potenciÄlo aÄ£entÅ«ras palÄ«dzÄ«bu;
2) Pat tad, ja iesniegšana notiek ar aÄ£entÅ«ras palÄ«dzÄ«bu, dokumentu tik un tÄ redzÄ“s daži tiesas darbinieki, un ir bažas, ka informÄcija var noplÅ«st un to nebÅ«s iespÄ“jams novÄ“rst;
3) AÄ£entÅ«ras iesaiste tieši pretÄ“ji var atstÄt sliktu iespaidu uz visu kriminÄlprocesu, galu galÄ pavÄ“rsties pret tiesnesi Geimanu un Latvijas iestÄdÄ“m;
4) Ir neiespÄ“jami kontrolÄ“t un tÄdÄ“jÄdi paredzÄ“t, kad tiesnesis Geimans sniegs atbildi uz Latvijas Naftas tranzÄ«ta iesniegumu”.
TÄpat no advokÄtu biroja ziņojuma izrietÄ“ja, ka tieši prokurors J. Juriss bijis tas, kurš devis galÄ«go ierosinÄjumu: „J. Juriss ieteica Latvijas Naftas tranzÄ«tam šobrÄ«d nesÅ«tÄ«t iesniegumu tiesnesim Geimanam ne pa kÄdiem kanÄliem, bet tÄ vietÄ Latvijas Naftas tranzÄ«ts lai prasa viedokli J. Jurisam, un J. Juriss Ä¢enerÄlprokuratÅ«ras vÄrdÄ par Latvijas Naftas tranzÄ«taiesniegumu sniegs viedokli (kuru vÄ“lÄk varÄ“s izmantot, lai aizsargÄtu Latvijas Naftas tranzÄ«tu, ja kÄds gribÄ“s par kaut ko sÅ«dzÄ“ties).”
Ne šÄ«s sarakstes un darÄ«juma laikÄ, ne arÄ« tagad LR Ä¢enerÄlprokuratÅ«ra nekÄdus komentÄrus par tÄs pÄrstÄvju iesaisti šajÄs norisÄ“s nesniedz. SavukÄrt J. Juriss skaidro, ka „šo dokumentu nevaru nekÄdÄ veidÄ komentÄ“t, jo no satura ir noprotams, ka tas, iespÄ“jams, ir domÄts kÄ divu advokÄtu sarakstei pievienojamais”.
Prokurors skaidro, ka „darba jautÄjumos pie manis ir vÄ“rsušies vairÄki advokÄti”, taÄu viņš nevarot kontrolÄ“t, „kÄdu atskaiti vai informÄciju viņi nodod tÄlÄk saviem partneriem vai klientiem, tostarp nepatiesu - šajÄ gadÄ«jumÄ” un „ko kÄds (-a) advokÄts (-e) ir apgalvojis (-usi) kÄdam citam advokÄtam (-ei), un uz kÄda pamata vispÄr kaut ko tÄdu var apgalvot - man nav zinÄms”.
TikmÄ“r notikumu hronoloÄ£iskÄ secÄ«ba liecina par labu advokÄtu biroja ziņojumÄ R. Meroni rakstÄ«tajam: pÄ“c neformÄlajiem kontaktiem sekojusi oficiÄla R. Meroni vÄ“stule, kas bijusi adresÄ“ta tieši J. Jurisam, un pÄ“c atbalstošas atbildes saņemšanas Ventspils naftas akcijas pÄrdotas par nepilniem 80 miljoniem eiro – par 126 miljoniem eiro mazÄk, nekÄ tÄs, iespÄ“jams, bijušas vÄ“rtas.
SavukÄrt vÄ“l viens jau iepriekš publiskots dokuments rÄda, ka Ä¢enerÄlprokuratÅ«ra nevar aizbildinÄties arÄ« ar to, ka neko par šÄdu saziņu oficiÄli nav zinÄjusi: izrÄdÄs, jau pirms gada Ä’. Kalnmeieru par to informÄ“jis viens no Ventspils naftas mazajiem akcionÄriem. Par to, vai un kÄda atbilde saņemta, pagaidÄm ziņu nav.