Iesaki rakstu:

Valsts konkurss „Atbalsts medijiem sabiedriski nozÄ«mÄ«ga satura veidošanai un nacionālās kultÅ«rtelpas stiprināšanai latviešu valodā” ir radÄ«jis plašu rezonansi sakarā ar publiski apšaubÄ«to veidu, kādā 12 medijiem ar 16 projektiem tika sadalÄ«ti 490 000 eiro no valsts budžeta, pārÄ“jo 40 projektu iesniedzÄ“jiem paliekot bešÄ. Šodien Pietiek publicÄ“ sausu, bet izteiksmÄ«gu skaitļu un faktu apkopojumu – kas ir tās personas, kuru banku kontos plānotas vislielākās summas no aprīļa vidÅ« sadalÄ«tajiem nodokļu maksātāju lÄ«dzekļiem, ko valsts un sabiedrÄ«ba par to saņems pretÄ«, kā ir notikusi pati dalÄ«šana un kuri eksperti ir balsojuši, iespÄ“jams, interešu konflikta situācijā.

Vistreknāk atalgojamie

KopÄ“jās summas, kas atbalstÄ«tajos projektos pieprasÄ«tas konkrÄ“tu žurnālistu apmaksai no nodokļu maksātāju lÄ«dzekļiem par valsts komisijas atbalstÄ«ta satura radÄ«šanu: viena persona vienā un tajā pašÄ projektā var figurÄ“t pat trÄ«s dažādos ampluā un par katru saņemt vairākus tÅ«kstošus eiro, kopÄ“jam pieprasÄ«tajam atalgojumam sasniedzot piecciparu summu.

Arta Ä¢iga, Red Dot Media (Nekā PersonÄ«ga), oficiāli norādÄ«tās funkcijas – „projekta vadÄ«tāja, režisore, redaktore” – 14 400 eiro

Ingus BÄ“rziņš, Delfi, „projekta vadÄ«tājs” – 11 296 eiro

Guna Gleizde, Delfi, „redaktore” – 11 189 eiro

Filips Lastovskis, Delfi, „žurnālists” – 11 189 eiro

Osvalds Zebris, Delfi, „atbildÄ«gais redaktors” – 9296 eiro

Nellija Tjarve, Cits medijs (Ir), „redaktors, projekta vadÄ«ba” – 8680 eiro

Gunita Gailāne, Delfi, „žurnāliste” – 7716 eiro

Nora Rieksta-Ķeņģe, Delfi, „atbildÄ«gā redaktora palÄ«dze” – 7160 eiro

Jānis Domburs (caur SIA Domburs), Delfi – 6000 eiro

Indra Sprance, Cits medijs (Ir), „žurnālists” – 5570 eiro

Inga Spriņģe, Re:Baltica, „vadošais autors” – 4954 eiro

Sanita Jemberga, Re:Baltica, „projekta administratÄ«vais vadÄ«tājs, redaktors” – 4411 eiro

Aivars Ozoliņš, Cits medijs (Ir), „žurnālists” – 4200 eiro

Jānis KrÄ“vics, Red Dot Media (Nekā PersonÄ«ga), „raidÄ«juma vadÄ«tājs” – 4100 eiro

Ansis PÅ«pols, Red Dot Media (Nekā PersonÄ«ga), „raidÄ«juma vadÄ«tājs” – 3600 eiro

Arnis Krauze, Red Dot Media (Nekā PersonÄ«ga), „žurnālists” – 3600 eiro

Pauls Raudseps, Cits medijs (Ir), „projekta vadÄ«ba” – 3360 eiro

Gundars RÄ“ders, LTV, „redaktors-scenārists” – 3020 eiro

Ilze Jaunalksne, Red Dot Media (Nekā PersonÄ«ga), „žurnāliste” – 2100 eiro

MÄ“neša atlÄ«dzÄ«bas rekordi

Projektu tāmÄ“s minÄ“tie lielākie mÄ“neša atalgojumi, ko žurnālistiem - valsts komisijas atbalstÄ«tā satura veidotājiem paredzÄ“ts izmaksāt no valsts naudas.

1. Inga Spriņģe, Re:Baltica, oficiāli norādÄ«tās funkcijas – „vadošais autors” – 2477 eiro mÄ“nesÄ«

2. Sanita Jemberga, Re:Baltica, „projekta administratÄ«vais vadÄ«tājs, redaktors” – 2205 eiro mÄ“nesÄ«

3. Osvalds Zebris, Delfi, „atbildÄ«gais redaktors” – 1725 eiro mÄ“nesÄ« (+atvaļinājuma kompensācija)

4.-5. Guna Gleizde, Delfi, „redaktore” – 1725 eiro mÄ“nesÄ«

4.-5. Filips Lastovskis, Delfi, „žurnālists” – 1725 eiro mÄ“nesÄ«

6. Nora Rieksta-Ķeņģe, Delfi, „atbildÄ«gā redaktora palÄ«dze” – 1432 eiro mÄ“nesÄ«

7. Gunita Gailāne, Delfi, „žurnāliste” – 1286 eiro mÄ“nesÄ«

Nauda – tikai „nekaitÄ«giem” projektiem

Faktiski visus projektus, kas šajā konkursā saņēmuši valsts finansiālo atbalstu, vieno kopÄ“ja iezÄ«me – tie ir prognozÄ“jami, nedraud ne ar kādām politiÄ·iem un ierÄ“dņiem nepatÄ«kamām tÄ“mām un atklājumiem, savukārt pāris izņēmumos jau projektu pieteikumos ir precÄ«zi uzskaitÄ«tas jomas, kurās notiks pÄ“tniecÄ«ba.

1. AS Delfi – 116 000 eiro (projekti Latvijas pašvaldÄ«bu temperatÅ«ra 2017, Multimediāls populārzinātnisku lekciju cikls par Latvijas kultÅ«rvÄ“sturi, Latvija 2020)

2. SIA Red Dot Media – 70 000 eiro (projekti Melu teorija, TV publicistikas filmas)

3. SIA Kurzemes vārds – 58 000 eiro (projekts ReÄ£ionālo mediju spÄ“ks)

4. AS Cits medijs – 45 000 eiro (projekti PÄ“tnieciskā žurnālistika IR - tiesiskums, Ä“nu ekonomika bÅ«vniecÄ«bā, pamestie bÄ“rni, NozÄ«mÄ«gi notikumi IR - ieraugi, saproti, dalies!)

5. SIA Vidzemes televÄ«zija – 40 000 eiro (projekts TV diskusiju cikls "Īsi un KonkrÄ“ti")

6. BiedrÄ«ba Ascendum – 31 000 eiro (projekts Interneta žurnāls "Satori.lv" autoru dienasgrāmatas)

7. VSIA Latvijas Televīzija - 30 000 eiro (projekts Laimes zeme)

8.-12. BiedrÄ«ba Re:Baltica – 20 000 eiro (projekts Kas sargās Latviju pÄ“c)

8.-12. AS Lauku AvÄ«ze – 20 000 eiro (projekts Atmaskots, radot ātru pretestÄ«bu viltus ziņu izplatÄ«bai, kā regulāru un sistemātisku Latvijas mediju vides raksturlielumu)

8.-12. SIA Dienas mediji – 20 000 eiro (projekts Ziņu anatomija)

8.-12. SIA IzdevniecÄ«ba Dienas žurnāli – 20 000 eiro (projekts Latvijas Simtgades Simboli)

8.-12. SIA IzdevniecÄ«ba Auseklis – 20 000 eiro (projekts Ar saknÄ“m Latvijā)

„NeprognozÄ“jamie” kritiskie, pÄ“tnieciskie projekti – „aiz borta”

ArÄ« attiecÄ«bā uz konkursa komisijas izbrāķētajiem projektiem ir saskatāma viena galvenā tendence – lielākā daļa no tiem ir solÄ«juši pÄ“tniecisku darbu un atmaskojumus, taču nav bijuši pietiekami „prognozÄ“jami” tajā, ko Ä«sti ir plānots izpÄ“tÄ«t.

Projekts Viss skaidrs, aktuāli fakti divās minÅ«tÄ“s - Latvijas TelevÄ«zija 

Projekts Modernie meli - Izdevniecība Rīgas viļņi

Projekts Tautsaimniecības procesu analīze ilgtspējīgas attīstības un valstiskā apdraudējuma kontekstā - Analītiskās žurnālistikas darbnīca 6K

Projekts "Zeme, zeme, kas tā zeme" - par zemes reformas rezultātiem 25 gados - Lauku Avīze

Projekts VeselÄ«bas aprÅ«pes reforma - pacientu un mediÄ·u interešu vai tikai naudas ekonomijas vārdā? - Lauku AvÄ«ze

Projekts Dokumentālā filma par elektroenerÄ£ijas tirgus veidošanos Latvijā kopš neatkarÄ«bas atgÅ«šanas - Latvijas TelevÄ«zija

Projekts Latviskās kultūrtelpas monitorings Austrumu pierobežā - Kultūras iniciatīvu un realizāciju apvienība

Projekts Diena PÄ“ta - Dienas mediji

Projekts Skola: šÄ·Ä“rslis vai instruments integrācijai - Lauku AvÄ«ze

Projekts Zinoši cilvÄ“ki - stipra valsts – Latvijas VÄ“stnesis

Projekts Reģionālo mediju sadarbība - Kurzemes vārds

Projekts Laikraksta Neatkarīgā Rīta Avīze pielikums "Manai Dzimtenei" - Mediju nams

Projekts Runā neatkarības atjaunotāji - Latvijas Televīzija

Projekts Latvija caur gadsimta prizmu - Latvijas Televīzija

Projekts Dzimta kā valsts - Latvijas Televīzija

Projekts Publiskās polemikas sadaļa portālā – Delfi

Interešu konflikti un aktÄ«vs balsojums par „savÄ“jiem”

Publiski ir izteiktas aizdomas par konkursa komisijas locekļu simpātijām pret „savÄ“jiem”. KamÄ“r citām aizdomām trÅ«kst faktoloÄ£iska pamatojuma, divas ir neapstrÄ«damas. Komisijas loceklis Andis Mizišs, kurš, kā norādÄ«ts mediju atklātajā vÄ“stulÄ“ Ministru prezidentam, caur uzņēmumu Finger Film Production ir LTV raidÄ«juma 4. studija producents, balsojumos par LTV projektiem ir nevis atturÄ“jies, bet piešÄ·Ä«ris tiem augstus vÄ“rtÄ“jumus. Savukārt komisijas locekle Sigita Kušnere, kura pÄ“rn no AS Lauku AvÄ«ze honorārā saņēmusi vairāk nekā 500 eiro, augstus vÄ“rtÄ“jumus devusi šÄ« uzņēmuma projektiem. Informāciju par abiem balsotājiem jau izvÄ“rtÄ“ KNAB.

Anda Miziša balsojumi par LTV projektiem

Projekts Laimes zeme – 70 punktu

Projekts Dokumentālā filma par elektroenerÄ£ijas tirgus veidošanos Latvijā kopš neatkarÄ«bas atgÅ«šanas – 63 punkti

Projekts Runā neatkarÄ«bas atjaunotāji – 65 punkti

Projekts Latvija caur gadsimta prizmu – 62 punkti

Projekts Dzimta kā valsts – 67 punkti

Projekts Viss skaidrs, aktuāli fakti divās minÅ«tÄ“s – 85 punkti

Projekts VÄ“stures skolotājs – 64 punkti

Sigitas Kušneres balsojumi par Lauku AvÄ«zes projektiem

Projekts Atmaskots, radot ātru pretestÄ«bu viltus ziņu izplatÄ«bai, kā regulāru un sistemātisku Latvijas mediju vides raksturlielumu – 75 punkti

Projekts "Zeme, zeme, kas tā zeme" - par zemes reformas rezultātiem 25 gados – 61 punkts

Projekts VeselÄ«bas aprÅ«pes reforma - pacientu un mediÄ·u interešu vai tikai naudas ekonomijas vārdā? – 63 punkti

Projekts Skola: šÄ·Ä“rslis vai instruments integrācijai – 59 punkti

Kādi projekti guva atbalstu

Valsts atbalstu un lÄ«dz ar to desmitu tÅ«kstošu eiro finansÄ“jumu ieguvušo projektu apraksti rāda – nav bijuši ne detalizÄ“ti apraksti, ne pārliecinoši argumenti par ieceru valstisko un sabiedrisko nozÄ«mi. PublicÄ“jam dažus fragmentus no finansÄ“jumu ieguvušo projektu aprakstiem.

Delfi sola: ar multimediālu populārzinātnisku lekciju ciklu par Latvijas kultÅ«rvÄ“sturi nodrošināt sabiedrÄ«bas piederÄ«bas sajÅ«tu Latvijai simtgades atzÄ«mÄ“šanas ietvaros, sagatavot un publicÄ“t Delfi sākumlapā 20 lekciju sÄ“riju, kurā katra no lekcijām sastāv no pazÄ«stama speciālista - autoritātes - video lekcijas un 4-6 pievienotajiem papildus informatÄ«viem materiāliem (t.sk. interaktÄ«viem). Pieteikumā minÄ“tas tikai deviņu iespÄ“jamo lekciju tÄ“mas un tikai vienai no tām – iespÄ“jamie lektori. Toties ir apsolÄ«ts, ka „faktiski tiks radÄ«ts jauns populārzinātnisks bezmaksas augstas kvalitātes satura kultÅ«ras medijs Latvijas internetā”.

Red Dot Media (Nekā PersonÄ«ga) sola: filma dokumentÄ“s Vairas VÄ«Ä·es-Freibergas ikdienu desmit gadus pÄ“c prezidentÅ«ras beigām. Ä€rvalstu vizÄ«tes - trimdas latviešu dziesmu svÄ“tki Eslingenā, Vācijā, kuriem VÄ«Ä·e-Freiberga ir patronese, un bijušo valstu vadÄ«tāju tikšanos ar nākotnes lÄ«deriem Zviedrijā, kur bijusÄ« prezidente aicināta kā goda viešÅ†a. Filmā iecerÄ“ts dokumentÄ“t arÄ« prezidentes privāto dzÄ«vi, Latvijas reÄ£ionu apmeklÄ“jumus, viņas atmiņas par spilgtākajiem momentiem prezidentes amatā un Latvijas ceļā uz Eiropas SavienÄ«bu un NATO. Filmas seansos piedalÄ«sies arÄ« Vaira VÄ«Ä·e-Freiberga un mÅ«ziÄ·i.

Cits medijs (Ir) sola: radÄ«t efektÄ«vu un lÄ«dz šim Latvijas žurnālistikā Ä«paši nepraktizÄ“tu pieeju sabiedrÄ«bai bÅ«tisku notikumu skaidrošanā – mākslinieku veidotas video animācijas, komiksa tipa stāstus un „kartotÄ“ku” jeb skaidri strukturÄ“tā un kodolÄ«gā veidā pasniegtu informāciju interneta vidÄ“.

Delfi sola: ar multimediāla analÄ«tiskās žurnālistikas publikāciju cikla Latvija 2020 palÄ«dzÄ«bu nodrošināt Delfi spÄ“ju veikt padziļinātu žurnālistisku izpÄ“ti un analÄ«zi par sabiedriski nozÄ«mÄ«giem jautājumiem. Tiesa, nav minÄ“ts nevienas tÄ“mas piemÄ“rs.

LTV sola: vÄ“lamies izveidot raidÄ«jumu, kura uzdevums ir dekonstruÄ“t melus un mÄ«tus, kritiski analizÄ“t informāciju, ko producÄ“ Krievijas informācijas telpa, tālāk pavairo, nekritiski atkārto Latvijas mediji, sentimentāli noskaņoti tautieši. PiemÄ“rs: apgalvojums - padomju laikā cÄ«nÄ«jās ar alkoholismu un auto vadÄ«šanu dzÄ“rumā. Šajā ziņā nekas nav mainÄ«jies. Fakts: pÄ“c CSP datiem 1990. gadā uz 1000 iedzÄ«votājiem Latvijā bija 106 automašÄ«nas un 870 bojāgājušie uz ceļiem. 2015. gadā automašÄ«nas - 344, t.i., 3 reizes vairāk, bet bojāgājušo skaits gandrÄ«z 5 reizes mazāk – 188. Eksperti analizÄ“ iemeslus - alkohola lietošana, ceļu drošÄ«ba, braukšanas kultÅ«ra.

Raksts pirmoreiz publicÄ“ts laikrakstā Diena. Tuvākajās dienās Pietiek publicÄ“s detalizÄ“tas valsts atbalstu saņēmušo projektu tāmes un aprakstus.