Iesaki rakstu:

PÄ“dÄ“jās nedēļās vairāku mediju virzÄ«ts, sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bas centrā nonācis Latvijas senākā, slavenākā un harizmātiskākā - Spilves lidlauka jautājums. Šajā rakstā pamÄ“Ä£ināsim apskatÄ«t nesakārtotÄ«bas un neskaidrÄ«bas, kas saistās ar šo Latvijas aviācijas šÅ«puli, kura vÄ“sture ilgst jau vairāk kā 100 gadu. Tātad tas ir vecāks nekā Latvijas valsts, kuras tapšanā un attÄ«stÄ«bā ir spÄ“lÄ“jis nopietnu lomu.

RÄ«gā ir dažas Ä«pašas vietas, kuras pagaidām vÄ“l pieder mums - rÄ«dziniekiem. Spilves lidlauks ir viens no tām. Tas atrodas gandrÄ«z pilsÄ“tas centrā un ir perspektÄ«vs, kā Baltijas vispārÄ“jās (mazās), sporta un biznesa aviācijas centrs.

Mana tāpat kā daudzu citu rÄ«dzinieku interese un mÄ«lestÄ«ba pret aviāciju ir sākusies tieši šeit - Iļģuciema ziemeļu galā, kur bÄ“rnÄ«bā no blakus esošÄs RÄ«gas 58.vidusskolas (Iļģuciema Ä£imnāzijas) pÄ“c mācÄ«bu stundu garlaicÄ«bas, ko bija kliedÄ“jusi lidmašÄ«nu motoru dÅ«koņa tālumā, skrÄ“ju vÄ“rot gaisa lainerus un apskaudu cilvÄ“kus, kuri pa trapiem iekāpa tajos.

Manas dzÄ«ves pirmais lidojums - 1977.gadā uz RÄ“zekni no RÄ«gas - kā viena no spilgtākajām un agrākajām personÄ«gajām atmiņām, bet lÄ“ciens ar izpletni - jaudÄ«gākā radās tieši tur. Tieši šeit pirmo reizi paņēmu rokās lidaparāta stÅ«ri, kuru uzticÄ“ja Spilves attÄ«stÄ«bas entuziasts – nu jau nelaiÄ·is aerofotogrāfs Jānis VÄ«tiņš.

Nu ir laiks glābt šo vietu, kuru acÄ«mredzot noskatÄ«jusi kāda alkatÄ«ga Ä·etna. Citādi ir grÅ«ti izskaidrot - kāpÄ“c pret tajā esošajiem aviatoriem notiek “genocÄ«ds” no pašreizÄ“jajiem apsaimniekotājiem SIA Aerobig Plus. Lidlauka Ä«pašnieks – SIA RÄ«gas Nami - ir ieņēmis it kā neitrālu pozÄ«ciju, kas gan drÄ«zāk atgādina vienaldzÄ«bu un bezdarbÄ«bu, bet RÄ«gas vicemÄ“rs situāciju komentÄ“ šÄdi:

„Lidlauks Spilve šodien ir vÄ“sture, un to kā vÄ“sturisku ikonu mÄ“s cenšamies saglabāt. No otras puses mÄ“s saprotam, ka šodien nevienai pašvaldÄ«bai nav lidojumu nodrošināšanas funkcijas.

TāpÄ“c AttÄ«stÄ«bas plāns, kuram jau 12 gadu, un arÄ« jaunais paredz, ka šo lidostu pilnÄ«bā šÄ·Ä“rso Ziemeļu pārceltuve - tilts vai tunelis. TāpÄ“c jebkura darbÄ«ba ir juridiski pagaidu, jo noteiktās zemes izmantošanas sarkanās lÄ«nijas ierobežo.

Protams, patlaban šie vairāk nekā 100 ha tiek apsaimniekoti. MÅ«su uzņēmums RÄ«gas Nami katru gadu tÄ“rÄ“ja vairāk nekā 60 000 eiro tikai šÄ«s teritorijas apsardzei. Tie mazie nomnieki - tie “kaÄ·i/peles”, kas kaut ko tur dara, kaut ko nedara, par lielo angāru maksā 300 eur/gadā. Viņi elektrÄ«bā vairāk nodedzina! Bet, kad šajā teritorijā pa nakti kāds izbÄ“ra vairāk nekā 3000m3 atkritumu un to arÄ« visu vajadzÄ“ja izvest, mÄ“s konkursa kārtÄ«bā atradām šÄ«s teritorijas pārvaldnieku. Viņš atbild par kārtÄ«bu tur, bet jebkurā gadÄ«jumā, kamÄ“r nebÅ«s atrisināts jautājums par Ziemeļu pārceltuvi, kā tas viss attÄ«stÄ«sies, pagaidām visas tās uzpariktes, kurām ir tiesÄ«bas lidot pa gaisu, tās lido.”

Dzirdot šo, loÄ£ika sÅ«ta vairākus jautājumus, kuros mÄ“Ä£inot rast skaidrÄ«bu, sazvanÄ«ju Ventspils Lidostu, Liepājas un Tukuma domes un noskaidroju, ka šo pilsÄ“tu pašvaldÄ«bas ar lielu interesi un degsmi iesaistās savu lidostu sakārtošanā un attÄ«stÄ«bā, kas neatbilst Andra Amerika deklarātajam pseidopātÄ“tismam. Otrkārt, nespÄ“ju aptvert - kā teritorijā, kuru apsargā par 60 000 eur gadā, vienā (!) naktÄ« “pa kluso” iespÄ“jams, ievest 3000m3 atkritumu?

Manis aptaujātās apsardzes kompānijas bija pārliecinātas, ka par 20 - 25 000 eur gadā šo teritoriju bÅ«tu iespÄ“jams nokontrolÄ“t tā, ka tiktu izsekota pat kaÄ·u pārvietošanās, bet, lai ievestu 3000m3 atkritumu, ir vajadzÄ«gi vismaz 300 konteineru. Aculiecinieki melš, ka atkritumu tur ir bijis krietni vairāk, bet vesti tie esot mÄ“nešu vai pat gadu ilgumā, nekādas apsardzes netraucÄ“ti. Kam ticÄ“t? Lemiet paši.

Kad pārbaudÄ«ju atskaņoto „ciparu” par angāra nomu, konstatÄ“ju, ka vicemÄ“ra kungs vai nu nezina to, vai nu maldina sabiedrÄ«bu! Nomnieki gadiem maksājuši vairāk nekā 800 eur mÄ“nesÄ« par nomu, bet par elektrÄ«bu atsevišÄ·i. Vai vicemÄ“rs nav pietiekoši kompetents vai arÄ« maldina mÅ«s?

Ziemeļu šÄ·Ä“rsojuma problÄ“ma arÄ« nav problÄ“ma, jo, pat ja tiks realizÄ“ta tā izbÅ«ve, plānotā maÄ£istrāle neskar pašreizÄ“jo Lidlauka pacelšanās – nosÄ“šanās joslu, kuru nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā ir iespÄ“jams arÄ« pagriezt.

Viena no Lidlauka lielākajām un samilzušÄkajām šÄbrīža problÄ“mām ir tā juridiskais statuss. RÄ«gas Domes attieksmi pret to atklāj Amerika kunga tālākais komentārs:

„Lidlauka sertifikāts ir absolÅ«ti profesionāla lieta! Ne RÄ«gas Dome to iegÅ«s. Ar katru gadu drošÄ«bas prasÄ«bas aug. Kā viņi uzskata, lidosta RÄ«ga, caur kuru arvien vairāk lidmašÄ«nu lido, atrodas mazliet leņķī, un, kad no jÅ«ras uz nosÄ“šanos nāk lidmašÄ«nas, bet no Spilves kāds paceļas, tad nonāk tajā lidostas RÄ«ga gaisa koridorā.. Tie ir profesionāli jautājumi, un tie, kuri ar to profesionāli nodarbojas - ja spÄ“s to saņemt, tad saņems. Tur vÄ“l daļēji ir privātās zemes. Dažādi Ä«pašnieki, ar kuriem viss ir jāsaskaņo, grib lielu nomas maksu. TÄ«ri juridiski jautājumi.

MÄ“s neesam pret, ka kāds tur lido, bet tam visam ir jābÅ«t droši, atbilstoši šodienas prasÄ«bām. RÄ«gas dome nekārtos sertifikāciju. Nodibinājums Spilve ir mÅ«su uzņēmums. To RÄ«gas Dome arÄ« radÄ«ja. Un tas arÄ« izmantoja 7-8 gadus lidlauku pÄ“c tām prasÄ«bām, kuras bija. Tagad šÄ«s prasÄ«bas ir kļuvušas stingrākas. Un neviens bagātais onkulis šai organizācijai naudu nedod, un tā to nedrukā. Šodien ir jāsaprot - kurš ir šÄ« visa pasākuma donors vai kaut kāds sponsors, jo vienmÄ“r var bļaut - kāpÄ“c tur nav tā vai šitā, bet, ja tur kāds nogāzÄ«sies, neuzdos jautājumu - kāpÄ“c, bet gan - kur bija tas, kas kontrolÄ“ja, un kāpÄ“c pielaida kaut kādu klaberkasti, kas nokrita? TāpÄ“c šodien ir dažas citas prasÄ«bas šÄ«m mazajām pacelšanās joslām, bet tā nav mana tÄ“ma.

ŠobrÄ«d mÄ“s naudu netÄ“rÄ“jam uz Lidlauku. Esam iznomājuši to pārvaldniekam, kurš tÄ“rÄ“ savu naudu un priecājās, ka var pārvaldÄ«t šÄdu teritoriju. Tas ir viņu hobijs.”

Lai saprastu, kādas tad drošÄ«bas prasÄ«bas Spilves lidlaukā neatbilst mÅ«sdienās vÄ“lamajām, vÄ“rsos pie Latvijas CAA vadÄ«tāja - Māra Gorodcova, kurš šo jautājumu laipni komentÄ“ja:

„Pirmā ES aeronavigācijas uzraudzÄ«bas inspekcija, kura ieradās šeit pirms diviem gadiem, konstatÄ“ja, ka lidojumi SpilvÄ“ var potenciāli ietekmÄ“t lidojumus lidostā RÄ«ga, un LGS bija nepieciešams veikt virkni pasākumus risku mazināšanā. ArÄ« mÄ“s izdevām atbilstošus administratÄ«vos aktus, pieprasot visiem, kuri lido no/uz Spilvi, lai tie bÅ«tu aprÄ«koti ar uztvÄ“rÄ“jraidÄ«tājiem, rācijām sakariem, un, ielidojot RÄ«gas torņa kontrolÄ“jamā gaisa telpā, atļauja ir jāsaņem, vÄ“l uz zemes esot. Spilves lidlaukā drÄ«zumā tiks ieviesta D klases kontrolÄ“jamā zona. Tam visam patlaban traucÄ“ juridiskie šÄ·Ä“ršÄ¼i, kas saistÄ«ti ar jauna nomnieka Aerobig plus ienākšanu.

TomÄ“r visi drošÄ«bas jautājumi ir atrisināti atbilstoši ES prasÄ«bām, un atkārtota inspekcija pavisam nesen to ir konstatÄ“jusi. Nekādu citu prasÄ«bu, kas netiek ievÄ“rotas, šobrÄ«d nav.

Å…ujorkā ir 19 lidlauku, un visi ar to tiek galā. Bet šeit visi ir tik nenormāli “profesionāli”, ka ar vienu lidlauku, kurš VIENMÄ’R eksistÄ“jis, netiek skaidrÄ«bā. Nožēlojami, bet fakts.

Par Spilves lidlauku ir saņemts ietekmes uz vidi vÄ“rtÄ“jums, bet sertifikācija ir iestrÄ“gusi vairāku Ä«pašnieku savstarpÄ“jās ne koordinācijas problÄ“mā. Joprojām nav saslÄ“gti vairāki lÄ«gumi par zemes izmantošanu, un Aerobig plus šÄdu spÄ“ju, pagaidām, nav nodemonstrÄ“juši, un mÄ“s nevaram uzsākt sertifikācijas procesu. Tas, kas šobrÄ«d pietrÅ«kst, ir zemju Ä«pašnieku piekrišana tam, ka tur bÅ«s lidlauks. Bet šÄ« situācija ir nopietna, jo tas, ka tur ir lidlauka gaisa satiksmes zona, bet nav paša lidlauka, nevar turpināties ilgstoši! Un, ja tur kāds piezemÄ“sies “netradicionālā” veidā, pirmkārt, atbildÄ«bu pieprasÄ«s no manis.”

Pajautāju arÄ« par to - kāda ir šÄ«s vispārÄ“jās (lÄ«dz 2 t) loma kopÄ“jās aviācijas attÄ«stÄ«bā un cik tā ir bÅ«tiska?

„No “mazās” (vispārÄ“jās) aviācijas sākas arÄ« lielā aviācija. Viena bez otra nav. Par to, ka sabiedrÄ«bā ir ārkārtÄ«gi liela interese arÄ« par ne-komerclÄ«niju aviāciju, liecina tas, ka uz ikgadÄ“jiem aviācijas svÄ“tkiem, kas tiek rÄ«koti daudzviet, vienmÄ“r sanāk vairākas reizes lielāks ļaužu daudzums, nekā organizatori plāno.

Lidostā RÄ«ga ir 2017.gadā ir bijuši tikai 95 ielidojušie un tikpat izlidojušie reisi ar 40 un 35 pasažieriem, kas liecina, ka šÄ« aviācijas daļa nejÅ«tas piederÄ«ga tai.”

Tātad viena no kompetentākajām, ja ne kompetentākā Latvijas aviācijas amatpersona skaidri deklarÄ“, ka vispārÄ“jās aviācijas bāzes vieta ir ļoti nozÄ«mÄ«ga un bÅ«tiska ātrākā un drošÄkā transporta veida attÄ«stÄ«bā! RÄ«gas pašvaldÄ«bas vadÄ«ba, kuras uzņēmumi RÄ«gas BrÄ«vosta un pati RÄ«gas Dome ir nospiedoši lielākās lidlauka teritorijas Ä«pašnieki, savukārt demonstrÄ“ vai nu pilnÄ«gu profānismu šajā nozarÄ“, vai arÄ« bezatbildÄ«bu un noziedzÄ«gu bezdarbÄ«bu! Bet ko Satiksmes ministrija? Vai tiešÄm tās vienÄ«gais “rÅ«pju bÄ“rns” ir AirBaltic? Māris Gorodcovs par to pastāsta:

„Darba grupa, kura tika izveidota SM, pacÄ“la šo jautājumu politikas veidotāju lÄ«menÄ«, un satiksmes ministrs šo jautājumu izrunāja ar RÄ«gas Domes vadÄ«bu. Tā nav, ka valdÄ«ba neko šajā jomā nedara. MÄ“s arÄ« esam daudz izdarÄ«juši šÄ« jautājuma sakārtošanā.”

Sarunā ar Satiksmes ministrijas valsts sekretāru Kasparu Ozoliņu saņēmu šÄdu komentāru:

„ŠobrÄ«d par vispārÄ“jo aviāciju tiek domāts gan lidostas RÄ«ga kontekstā, gan Liepājas, gan Ventspils lidostu, gan arÄ« lidostas Spilve kontekstā. Ja runājam, par vispārÄ“jās aviācijas attÄ«stÄ«bu, tad pavisam nesen Aviācijas padomÄ“, kas tika izveidota Satiksmes ministrijas paspārnÄ“, tika pieņemts lÄ“mums uzsākt darbu pie visaptverošas aviācijas stratÄ“Ä£ijas izstrādes. Aviācijas departamenta direktors Muižnieka kungs jau pāris gadu vada darba grupu, kas izveidota, lai veicinātu sadarbÄ«bu Spilves lidlauka attÄ«stÄ«bā, taču šobrÄ«d nav Ä«sti identificÄ“jama šÄ« lidlauka operacionālā pārvaldÄ«ba. Un kas varÄ“tu bÅ«t sarunu partneris, pārstāvot to. MÄ“s to darām sinerÄ£ijā ar RÄ«gas pašvaldÄ«bu, bet neslÄ“pšu, ka no šÄ« pārvaldÄ«bas modeļa izriet virkne nianšu, kuras bÅ«tu jānovÄ“rš pašiem šÄ«s lidostas apsaimniekotājiem.

MÄ“s arÄ« runājam ar Amerika un Ušakova kungiem, un, protams, manuprāt, nav pieņemami, ka šÄ« lidlauka Ä«pašumattiecÄ«bas ir neskaidras, - attiecÄ«bā uz lidostas Spilve pārvaldÄ«bu, kas rada bažas un pamatotu uztraukumu, ka tur notiekošais ir atbilstošs.. MÅ«su prioritāte ir lidojumu drošÄ«ba, ko mÄ“s uzturam ar normatÄ«vo bāzi. Mums nav tiesÄ«bu analizÄ“t citu komersantu un atbildÄ«go amatpersonu lÄ“mumus un iejaukties tajos. MÄ“s nevaram pārņemt tos objektus, kuros netiek pienācÄ«gi darÄ«ts tas, kas attiecÄ«gajam subjektam ir jāveic. Tas, kas attiecas uz lidlauka Spilve ekspluatantiem, un tas, kas nav pieņemami, nav atrisināts lÄ«dz galam - tā tiešÄm ir RÄ«gas Domes kompetencÄ“ ietilpstoša sadaļa, par kuru tā ir pieņēmusi lÄ“mumu nodot attiecÄ«gam uzņēmumam, un šeit ir jādomā, kā komunicÄ“t ar šo uzņēmumu vai mainÄ«t šo lÄ“mumu!”

Valsts amatpersonu viedoklis skan pretrunā Amerika kunga paustajam, bet nepārprotami demonstrÄ“ bažas un neapmierinātÄ«bu ar situāciju patlaban. Tātad SM nav citu instrumentu kā tikai normatÄ«vie dokumenti, kas regulÄ“ lidojumus un sarunas.. Satiksmes ministrija, CAA ir nobažījušies, lidlauka nomnieki pamatÄ«gās sprukās un neziņā par nākotni, bet RD piekopj “ne mana cÅ«ka politiku”, ko spilgti demonstrÄ“ RÄ«gas namu sabiedrisko attiecÄ«bu pārstāves Zanes Arājas atbilde, aicinot šo uzņēmumu uz diskusiju Latvijas Radio par šo tÄ“mu: “Apspriežoties ar valdi, tika pieņemts lÄ“mums, ka nevÄ“las piedalÄ«ties konfliktā, jo lÄ«gums ir starp nomnieku un apakšnomniekiem.”

Bet varbÅ«t Spilves lidlauks (2017.gadā Spilves lidlaukā ir reÄ£istrÄ“ti vairāk kā 3000 lidojumu, no kuriem 70% mācÄ«bu) RÄ«gas Domes vadÄ«bai ir par grÅ«tu, lieks un traucÄ“jošs, un mazo aviāciju var pārvietot citur, tadÄ“jādi atrisinot šo problÄ“mu?

Kā alternatÄ«vas Spilvei (EVRS) var tikt uzskatÄ«tas tikai 2 lidostas - RÄ«ga (RIX) un Ä€daži (EVAD). Ä€dažu lidlauks, diemžēl ir krietni par Ä«su un nelielu, lai pieņemtu pat lÄ«dz 2 t smagus gaisa kuÄ£us, bet lidosta RÄ«ga ar 95 vispārÄ“jās aviācijas un 457 (ielidojušie/izlidojušie - 499/520 pasažieri) lÄ«dz 5,7 t biznesa aviācijas lidojumiem 2017. gadā sniedz šÄdu komentāru:

„Starptautiskās lidostas “RÄ«ga” esošÄ infrastruktÅ«ra nav piemÄ“rota intensÄ«vu vispārÄ“jās aviācijas lidojumu apkalpošanai. Starptautiskajā praksÄ“ ir atsevišÄ·as komerclidostas, kas šÄdiem lidojumiem veido atsevišÄ·u infrastruktÅ«ru – atsevišÄ·us peronus, stāvvietas un pat skrejceļus, proti, dara visu iespÄ“jamo, lai nodalÄ«tu komerciālo aviosatiksmi no amatieru lidojumiem. Å…emot vÄ“rā iepriekš minÄ“to, vispārÄ“jās nozÄ«mes aviācijas lidojumu apkalpošana RÄ«gas lidostā nav komerciāli izdevÄ«ga un rada virkni operacionālu risku. Vienlaikus RÄ«gas lidosta bÅ«tu ieinteresÄ“ta veidot sinerÄ£iju starp vispārÄ“jās aviācijas lidlaukiem Latvijā un RÄ«gas lidostu, kas veicinātu gan komerciālās, gan amatieru aviācijas attÄ«stÄ«bu.”

Zinošais Māris Gorodcovs, kuru varam uzskatÄ«t par nopietnāko ekspertu šajā jautājumā, par šÄdu variantu teic:

„Lidostai RÄ«ga arÄ« ir uzdots veikt pÄ“tÄ«jumu par iespÄ“jām pārcelt lidlauku Spilve uz turieni. Ir skaidrs, ka 2. skrejceļš vienā un tajā pašÄ lidlaukā ir krietni riskantāks nekā tāds, kas atrodas 10 km tālāk. Gan Latvijas Gaisa satiksmes, gan lidostas RÄ«ga - visu interesÄ“s ir, lai vispārÄ“jās jeb “mazās” aviācijas lidlauks atrastos citā vietā. RÄ«dziniekiem ir nepieciešams vismaz viens lidlauks, kur viņi var nodarboties ar aviāciju kā vaļasprieku un mācÄ«ties lidot, un tam jābÅ«t RÄ«gā, nevis tālu no tās. Citādi nemaz nedrÄ«kst bÅ«t.”

Kādreiz RÄ«gā bija vÄ“l trešais - Rumbulas lidlauks, kuru aviatori nespÄ“ja nosargāt, un tagad tā ir tukša pļava ar ledushalli vidÅ«. Vai mÄ“s gribam, lai mÅ«su iemīļotā Spilve pārvÄ“ršas par to pašu? Spilves pļavu Ä£eoloÄ£iskā specifika šeit neļauj neko nopietnu bÅ«vÄ“t, bet vÄ“l “Luftwaffe” bÅ«vÄ“tais skrejceļš ir apmierinošÄ stāvoklÄ«, un ar pareizu un attÄ«stÄ«bā ieinteresÄ“tu saimniekošanu to varÄ“tu padarÄ«t par aktÄ«vu un plaukstošu Baltijas mazās (vispārÄ“jās, biznesa un sporta) aviācijas centru, radot aviācijas apmācÄ«bu, servisa un tÅ«risma eksporta zÄ«molu, kurš priecÄ“s ne tikai mÅ«s, rÄ«dziniekus, bet arÄ« citu valstu lidoņus.

Lai tā notiktu - šobrÄ«d ir vitāli svarÄ«ga gan parlamenta, gan valdÄ«bas, gan pašvaldÄ«bas un visas sabiedrÄ«bas nopietna pieeja un atbalsts šim jautājumam. Aicinot uz aktÄ«vu diskusiju un rÄ«cÄ«bu, atgādinu - vÄ“lÄ“šanas tuvojas!

Foto no spilve.org