Iesaki rakstu:

Nesen 20 000 eiro „valsts atbalstu” saņēmušÄ nodibinājuma Baltijas PÄ“tnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica nevÄ“lÄ“šanās savā gada pārskatā atklāt, kādas tieši summas tas saņēmis no katra sava ārvalstu sponsora, tostarp Džordža Sorosa AtvÄ“rtās sabiedrÄ«bas fondiem, nav nejauša, - to šonedēļ apliecināja Re:Baltica pārstāves Ingas Spriņģes reakcija uz publikāciju par šo tÄ“mu un viņai uzdotajiem jautājumiem.

Pietiek jau informÄ“ja, ka, kā rāda Re:Baltica pagājušÄ gada darbÄ«bas pārskats, kas atrodams Lursoft datu bāzÄ“, biedrÄ«bas kopÄ“jie oficiālie ieņēmumi ir bijuši 161 059 eiro. Saņemtie ziedojumi un dāvinājumi no šÄ«s kopÄ“jās summas ir apmÄ“ram ceturtā daļa – 38 900, no kuriem 15 000 eiro ir bijis Swedbank ziedojums ar konkrÄ“tu mÄ“rÄ·i, bet pārÄ“jie – vispārÄ“jie ziedojumi neierobežotai lietošanai.

Par šiem saņemtajiem ziedojumiem Re:Baltica atbilstoši likuma prasÄ«bām ir iesniegusi arÄ« detalizÄ“tu pārskatu, norādot katra ziedotāja identifikācijas datus un konkrÄ“tu summu. Toties pavisam cita aina paveras, mÄ“Ä£inot noskaidrot Re:Baltica nozÄ«mÄ«gākos finansÄ“juma avotus.

BiedrÄ«bas ieņēmumu lauvas tiesu ir devis „no ES, EEZ un citiem ārvalstu fondiem saņemtais finansÄ“jums”, kas pÄ“rn bijis 97 951 eiro. AttiecÄ«bā uz šÄ« finansÄ“juma avotiem un precÄ«zām summām, kas saņemtas no katra avota, Re:Baltica vairs nebÅ«t nav ne atklāta, ne caurspÄ«dÄ«ga.

„Grantus Re:Baltica 2016. gadā saņēma no Open Society Foundations, NÄ«derlandes Karalistes Ä€rlietu ministrijas un Valsts KultÅ«rkapitāla fonda, bet pašu ienākumi gÅ«ti no konsultāciju sniegšanas, pasniedzÄ“ju darba,” – tas ir viss, kas tiek atklāts par Re:Baltica pagājušÄ gada lielākajiem finansÄ“juma avotiem.

LÄ«dz ar to no pārskata izriet – faktiski Re:Baltica pastāv, pateicoties Džordža Sorosa AtvÄ“rtās sabiedrÄ«bas fondu finansÄ“jumam, kas nodrošina biedrÄ«bas ienākumu lauvas tiesu. Taču, no kurām tieši Sorosa struktÅ«rām un kādas naudas summas pÄ“rn ir saņemtas, Re:Baltica gada pārskatā neatklāj.

PÄ“c pirmās publikācijas parādÄ«šanās par šo tÄ“mu Spriņģe sociālajā tÄ«klā Twitter pavÄ“stÄ«ja, ka tajā esot sniegta „nepareiza” aina: „Lato, kā vienmÄ“r, izdarÄ«ja sev vÄ“lamos secinājumus un mums jaut. neuzdeva. Ja cilvÄ“ki vairāk ziedotu, mums nebÅ«tu jāņem no Sorosa, kas NAV mÅ«su lielākais grantu devÄ“js.”

Å…emot vÄ“rā Re:Baltica pārstāves izteikto sašutumu, viņai otrdien tika lÅ«gts sniegt „precÄ«zu pārskatu par to 97 951 eiro, kas JÅ«su pārstāvÄ“tā nodibinājuma gada pārskatā apzÄ«mÄ“ts kā „no ES, EEZ un citiem ārvalstu fondiem saņemtais finansÄ“jums””.

Lai novÄ“rstu nesaprašanos, Spriņģei tika arÄ« izskaidrots, ka „precÄ«zi - tas nozÄ«mÄ“ visu to, kā nav JÅ«su "caurspÄ«dÄ«gā" nodibinājuma gada pārskatā: katra summa, persona, no kā tā saņemta (precÄ«zs attiecÄ«gās personas nosaukums un mÄ«tnes zeme), saņemšanas datums, finansÄ“juma piešÄ·Ä«ruma pamatojums”.

Taču, kā izrādÄ«jās, Re:Baltica gada pārskata izvairÄ«gums un lakoniskums atbilst  biedrÄ«bas nostājai savu sponsoru atklāšanā: neraugoties uz publiskajiem izteikumiem, nekādu informāciju par Re:Baltica „no ES, EEZ un citiem ārvalstu fondiem saņemto finansÄ“jumu” Spriņģe tā arÄ« nesniedza. 

Jāpiebilst, ka Re:Baltica valdes locekle ir Arta Ä¢iga, kura bÅ«s nozÄ«mÄ«gākā ieguvÄ“ja no mediju „valsts atbalsta” konkursa: dažādos projektos viņas personiskajam atalgojumam ir ietāmÄ“ti 14 400 eiro.

Kā rāda Re:Baltica pagājušÄ gada darbÄ«bas pārskats, gads pabeigts ar vairāk nekā 80 tÅ«kstošu eiro peļņu (ieņēmumu un izdevumu starpÄ«bu).

BiedrÄ«ba publiski norāda, ka tās „pamatmÄ“rÄ·is ir uz sabiedrisko labumu orientÄ“tas žurnālistikas praktizÄ“šana”, bet papildu mÄ“rÄ·i – „sabiedrÄ«bas nodrošināšana ar kvalitatÄ«viem pÄ“tnieciskās un analÄ«tiskās žurnālistikas materiāliem, kas palielinātu sabiedrÄ«bas informÄ“tÄ«bu, izpratni un zināšanas par procesiem Latvijā un Baltijas reÄ£ionā”.

BiedrÄ«ba, kas nevÄ“las precÄ«zi atklāt savus finansÄ“juma avotus, publiski deklarÄ“, ka  tās mÄ“rÄ·is ir arÄ« „piedāvāt sabiedrÄ«bai kvalitatÄ«vu pÄ“tnieciskās žurnālistikas darbu par tematiem, par kuriem iepriekš nav runāts, vai arÄ« komercmedijiem nav laika un resursu, lai tajās pamatÄ«gi iedziļinātos”.