Iesaki rakstu:

Paula Stradiņa slimnÄ«cas jaunā korpusa bÅ«vniecÄ«bā iesaistÄ«ta apakšuzņēmÄ“ja nolÄ«gts uzņēmums nav saņēmis samaksu par veiktajiem darbiem un materiāliem, tādēļ arodbiedrÄ«ba, kuras biedri palikuši bez darba algas šajā uzņēmumā, vÄ“rsusies pie pasÅ«tÄ«tāja – slimnÄ«cas, lai cÄ«nÄ«tos par nolÄ«gtās naudas saņemšanu. Taču pagaidām gan bÅ«vniecÄ«bas Ä£enerāluzņēmÄ“js – pilnsabiedrÄ«ba SBRE, gan slimnÄ«ca vien noplāta rokas – viņi atbildÄ«bu par iesaistÄ«to apakšuzņēmÄ“ju norÄ“Ä·ināšanos ar saviem apakšuzņēmumiem neuzņemas.

Pietiek jau ziņoja, ka viena no lielākajām problÄ“mām bÅ«vniecÄ«bā pašlaik ir prakse nenorÄ“Ä·ināties ar apakšuzņēmÄ“jiem, kas nopietni apdraud gan bÅ«vdarbu kvalitāti, gan Ä“ku drošÄ«bu un var novest pie lÄ«dzÄ«gas traģēdijas kā ZolitÅ«dÄ“. Pret to Latvijas BÅ«vnieku asociācija ierosina cÄ«nÄ«ties, iedibinot solidāru atbildÄ«bu un nosakot, ka šÄdos gadÄ«jumos par norÄ“Ä·ināšanos ar iesaistÄ«tajiem apakšuzņēmumu piesaistÄ«tajiem darbu veicÄ“jiem jāuzņemas vai nu Ä£enerāluzņēmÄ“jam, vai pašam pasÅ«tÄ«tājam. Taču gan Finanšu ministrija, gan lielie bÅ«vnieki ir pret šo ideju.

SIA Serenato kā izpildÄ«tājs bija noslÄ“gusi lÄ«gumu ar SBRE dalÄ«bnieka SIA Skonto bÅ«ve apakšuzņēmumu SIA Balthem Ltd par apdares darbu veikšanu 404 086 eiro vÄ“rtÄ«bā. Taču kompānijas 134 darbinieki ilgstoši nesaņēma darba algu, tādēļ lÅ«dza palÄ«dzÄ«bu Apvienotajai daudznozaru arodbiedrÄ«bai, kura no Serenato noskaidroja – algu nemaksāšanas iemesls ir tas, ka Balthem, aizbildinoties ar finanšu nepietiekamÄ«bu, nav samaksājis par veiktajiem darbiem Serenato un norÄ“Ä·inājies vien par desmito daļu no lÄ«gumā paredzÄ“tās summas.

Kad arodbiedrÄ«ba sākusi šÄ·etināt naudas nemaksāšanas iemeslus, Balthem paskaidrojis, ka Serenato darbus veicis nepienācÄ«gā kvalitātÄ“, tādēļ arÄ« atteikta lÄ«gumā paredzÄ“tā atlÄ«dzÄ«ba. Taču oficiāli dokumenti par nepietiekamu darbu kvalitāti Serenato nav pieejami. BÅ«vdarbu vadÄ«tājs, kuram Serenato pieprasÄ«jusi darbu atskaiti, paskaidrojis, ka Serenato nemaz nav ierakstÄ«ts kā apakšuzņēmÄ“js bÅ«vdarbu žurnālā, nav reÄ£istrÄ“ts objektā un Ä£enerāluzņēmÄ“js neatļauj kopÄ“t bÅ«vdarbu žurnālu.

„ŠobrÄ«d Serenato ir uz maksātnespÄ“jas robežas, jo uzņēmums ir piesaistÄ«jis ievÄ“rojamus finanšu lÄ«dzekļus, kurus investÄ“ja celtniecÄ«bas objektā, iegādājoties celtniecÄ«bas materiālus, izmaksājot atlÄ«dzÄ«bas par darbu utt., taču no uzņēmuma neatkarÄ«gu iemeslu dēļ, kas izpaudās kā SIA Balthem apzināta rÄ«cÄ«ba, neizmaksājot Serenato lÄ«gumā noteikto atlÄ«dzÄ«bu, nedodot nekādas iespÄ“jas izpildÄ«tāja darbiniekiem paveikt pilnÄ«bā lÄ«gumā noteiktos darbus [...], faktiski no atsevišÄ·u uzņēmÄ“ju puses tiek veiktas apzinātas prettiesiskas rÄ«cÄ«bas ar mÄ“rÄ·i gÅ«t neatļautu labumu, mākslÄ«gi izveidojot situācijas ar apakšuzņēmÄ“jiem, neizmaksājot viņiem atlÄ«dzÄ«bas pie situācijas, kad ir jāveic norÄ“Ä·ins, fiktÄ«vi izveidot defektu aktus ar mÄ“rÄ·i neizmaksāt gala atlÄ«dzÄ«bu,” iesniegumā Paula Stradiņa slimnÄ«cas valdei raksta arodbiedrÄ«ba.

SlimnÄ«ca veikusi izmeklÄ“šanu un konstatÄ“jusi, ka bÅ«vdarbu žurnālos vai ar objekta bÅ«vi saistÄ«tos dokumentos nav identificÄ“jams piegādātājs Serenato, tajos vien figurÄ“ SBRE piesaistÄ«tais Balthem Ltd. SlimnÄ«ca pat prasÄ«jusi paskaidrojumus SBRE dalÄ«bniekam Skonto bÅ«ve, kas bija piesaistÄ«jis konkrÄ“to apakšuzņēmumu. Skonto bÅ«ve paskaidrojusi, ka ar Balthem Ltd noslÄ“gtais lÄ«gums paredz Balthem vienpersonisku atbildÄ«bu par savu saistÄ«bu izpildi ar apakšuzņēmÄ“jiem un Ä£enerāluzņēmÄ“js neuzņemas nekādu atbildÄ«bu par izpildÄ«tāja piesaistÄ«to apakšuzņēmÄ“ju.

SlimnÄ«ca arÄ« norādÄ«jusi, ka lÄ«dzÄ«gus gadÄ«jumus vÄ“rtÄ“ arÄ« dažādas profesionālās nozares asociācijas un Latvijas BÅ«vuzņēmÄ“ju partnerÄ«ba, kas apvieno vadošos nozares uzņēmumus un aktÄ«vi piedalās un pauž viedokli ar nozari saistÄ«tos jautājumos. “IespÄ“jams, ir vÄ“rts izvÄ“rtÄ“t iespÄ“jamÄ«bu pārrunāt šos jautājumus šajās organizācijās, vÄ“rtÄ“jot šo problemātiku jau aptverošÄkā mÄ“rogā,” atbildes vÄ“stulÄ“ raksta Paula Stradiņa klÄ«niskās universitātes slimnÄ«cas valdes locekles Elita Buša un Arta Biruma.

Kā jau ziņots, Latvijas BÅ«vnieku asociācijas prezidents Normunds GrÄ«nbergs rosina šÄdas situācijas risināt, nosakot normatÄ«vajos aktos solidāru atbildÄ«bu bÅ«vniecÄ«bā. Tā paredzÄ“tu, ka gadÄ«jumos, kad kāds apakšuzņēmÄ“js nav saņēmis samaksu no cita apakšuzņēmÄ“ja vai Ä£enerāluzņēmÄ“ja, atbildÄ«bu nāktos uzņemties pasÅ«tÄ«tājam un, ja tas jau ir samaksājis Ä£enerāluzņēmÄ“jam par veiktajiem darbiem, maksāt vÄ“lreiz, bet nu jau konkrÄ“tajam darbu veicÄ“jam. GrÄ«nbergs ir pārliecināts, ka pāris gadu laikā no valsts pasÅ«tÄ«jumiem tiktu izsijāti negodprātÄ«gie uzņēmumi un katrs Ä£enerāluzņēmÄ“js un pasÅ«tÄ«tājs daudz rÅ«pÄ«gāk izvÄ“lÄ“tos apakšuzņēmÄ“jus, lai nepieļautu nepieciešamÄ«bu maksāt divas reizes.

TomÄ“r ne Finanšu ministrijā, ne Latvijas BÅ«vuzņēmÄ“ju partnerÄ«bā šÄ« ideja atsaucÄ«bu negÅ«st. Gan ministrija, gan lielos bÅ«vniekus apvienojošÄ sabiedriskā organizācija ir ar abām rokām un kājām par solidāras atbildÄ«bas noteikšanu jautājumā par nodokļu samaksu, bet neuzskata, ka šÄds princips bÅ«tu jāiedarbina arÄ« attiecÄ«bā pret atlÄ«dzÄ«bas izmaksu apakšuzņēmÄ“jiem.

“Ne tikai Latvijā, bet arÄ« ārpus mÅ«su valsts robežām ir izplatÄ«jusies prakse bÅ«vniecÄ«bas pakalpojumu sniegšanā piesaistÄ«t apakšuzņēmÄ“jus un veidot pakārtotas apakšuzņēmÄ“ju Ä·Ä“des. TomÄ“r šajās garajās piesaistÄ«to apakšuzņēmÄ“ju Ä·Ä“dÄ“s ir apgrÅ«tinātas iespÄ“jas izsekot normatÄ«vo aktu izpildei, kas savukārt veicina uzņēmÄ“ju darbošanos Ä“nu ekonomikā, lai slÄ“ptu ar nodokļiem apliekamos ienākumus un izvairÄ«tos no nodokļu nomaksas. TādÄ“jādi, kad bÅ«vniecÄ«bas nozarÄ“ piesaistÄ«to apakšuzņēmÄ“ju Ä·Ä“des kļūst arvien garākas, ir jārada mehānisms, kas nodrošina normatÄ«vo aktu ievÄ“rošanu un sekmÄ“ godprātÄ«gu nodokļu nomaksu,” gatavÄ«bu par solidāru nodokļu piedzÄ«šanu apliecina Finanšu ministrija.

Ministrijai piebalso arÄ« BÅ«vuzņēmÄ“ju partnerÄ«bas vadÄ«tāja Baiba Fromane, norādot, ka vispirms esot nepieciešams cÄ«nÄ«ties ar Ä“nu ekonomiku un aplokšÅ†u algām, ko var izdarÄ«t ar solidāru atbildÄ«bu par nodokļu samaksu. “Šis jautājums ir ļoti aktuāls saistÄ«bā ar nākamā gada budžeta paketi. MÄ“s esam piedāvājuši Finanšu ministrijas komplicÄ“tā piedāvājuma vietā ar dubulto atskaitÄ«šanos un subkontu veidošanu, kā arÄ« milzÄ«gu Valsts ieņēmumu dienesta resursu iesaisti, daudz vienkāršÄku un lÄ“tāku metodi, nosakot, ka publiskajos iepirkumos Ä£enerāluzņēmÄ“js pirms samaksas veikšanas apakšuzņēmÄ“jiem pieprasa izziņu par nodokļu nomaksas veikšanu un gadÄ«jumos, kad nodokļu nomaksa nav veikta, Ä£enerāluzņēmÄ“js samaksā apakšuzņēmÄ“jam tikai nodokļu nomaksai nepieciešamā apmÄ“rā, bet pārÄ“jo samaksā tikai tad, kad samaksāti darbaspÄ“ka nodokļi,” bÅ«vuzņēmÄ“ju priekšlikumu skaidro Fromane.