Iesaki rakstu:

AdministratÄ«vā rajona tiesa ir atcÄ“lusi vienu no skandalozajiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Ä£enerāldirektores lÄ“mumiem saistÄ«bā ar sludinājumu portālu ss.lv, un cita starpā tiesas spriedumā arÄ« skaidri norādÄ«ts, ka, pieprasot informāciju, VID ir jāpaskaidro, ar kādu mÄ“rÄ·i šÄ«s ziņas ir pieprasÄ«tas. Lai gan portālu pārvaldošais uzņēmums ir panācis attiecÄ«bu noregulÄ“jumu ar VID, tiesvedÄ«ba tomÄ“r vÄ“l turpināsies, jo VID tiesas lÄ“mums nav apmierinājis, un dienests to ir pārsÅ«dzÄ“jis.

PagājušÄ gada vasaras beigās VID mÄ“Ä£ināja pārtraukt ss.lv darbÄ«bu, savu lÄ“mumu argumentÄ“jot ar to, ka portālu pārvaldošÄ SIA Internet nav sniegusi visu VID pieprasÄ«to informāciju ar portālu klientiem un vÄ“lÄ“jusies saņemt pamatojumu ļoti apjomÄ«gajam ziņu pieprasÄ«jumam.

Šo VID lÄ“mumu tad mÄ“Ä£ināja aizstāvÄ“t arÄ« Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), kurš publiski paziņoja, ka „autotirdzniecÄ«bas shÄ“mās, izmantojot ss.lv platformu, nodokļos nav nomaksāti 50 miljoni eiro”.

Jau drÄ«z pÄ“c šÄ« paziņojuma Kučinska preses sekretārs, kādreizÄ“jais žurnālists Andrejs Vaivars pavÄ“stÄ«ja, ka „nedaudz pārpratums” un ka patiesÄ«bā „50 miljoni gadā netiek nomaksāti auto tirdzniecÄ«bas shÄ“mās kopumā”. Taču ne uz vienu citu jautājumu saistÄ«bā ar Kučinska paziņojumu nespÄ“ja atbildÄ“t ne pats tā izteicÄ“js, ne arÄ« viņa preses sekretārs.

Premjeram saistÄ«bā ar viņa publisko paziņojumu un tajā minÄ“to iespaidÄ«go summu tika lÅ«gts precizÄ“t - par kādu laika periodu ir runa un kāpÄ“c Ministru prezidents neminÄ“ja šo laika periodu, kā tieši ir veikti aprÄ“Ä·ini, kas uzrādÄ«juši tieši šÄdu summu, kas tos veicis, kad, pÄ“c kādas metodikas, kāda ir trÄ«s biežāk izmantoto shÄ“mu bÅ«tÄ«ba un kā tieši katrā no šÄ«m shÄ“mām ir tikusi izmantota ss.lv platforma?

Tāpat Kučinskim tika lÅ«gts atbildei pievienot attiecÄ«go informācijas apkopojumu, no kura viņš kā Ministru prezidents ir smÄ“lies šo informāciju, bet, ja gadÄ«jumā šim apkopojumam ir noteikts ierobežotas pieejamÄ«bas statuss, minÄ“t dokumenta nosaukumu, personu, kas noteikusi šo statusu, statusa noteikšanas pamatojumu un šÄ« statusa termiņu.

LÄ«dz ar šiem precizÄ“jošajiem jautājumiem tika izteikta cerÄ«ba, ka, „tā kā Ministru prezidents šo informāciju sniedza personiski un publiski, nebÅ«s ne mazāko problÄ“mu atbildÄ“t uz šiem precizÄ“jošajiem jautājumiem”.

Taču izrādÄ«jās, ka precizÄ“t sniegto informāciju pašreizÄ“jam valdÄ«bas vadÄ«tājam ir nevis problemātiski, bet vienkārši neiespÄ“jami, - no viņa preses pārstāvja reakcijas izrietÄ“ja, ka patiesÄ«bā Kučinskim nekādi šÄdi dati vispār nav bijuši un ka skaitli „50 miljoni” viņš vienkārši padzirdÄ“jis no VID.

Taču nekādus paskaidrojumus nespÄ“ja sniegt arÄ« VID, kaut vÄ“l tikai dienu iepriekš toreizÄ“jā VID Ä£enerāldirektore Ilze CÄ«rule, tāpat neminot neko konkrÄ“tāku, izteicās pat par izkrāptiem un valsts nesaņemtiem 100 miljoniem eiro auto shÄ“mu rezultātā

Viss beidzās ar to, ka SIA Internet panāca izlÄ«gumu ar VID, savukārt ss.lv sludinājumi tagad lasāmi vietnÄ“ ss.com. TikmÄ“r Pietiek šodien publisko administratÄ«vās tiesas spriedumu pilnā apmÄ“rā.

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VÄ€RDÄ€

Rīgā 2018.gada 23.aprīlī

AdministratÄ«vā rajona tiesa šÄdā sastāvā: tiesnesis M.Markovs,

piedaloties pieteicÄ“jas SIA “Internet” pilnvarotajiem pārstāvjiem Mārim RuÄ·eram, Jānim Vaitam, UÄ£im Graudam un atbildÄ“tājas Latvijas Republikas pusÄ“ pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvei Ievai Lapiņai,

atklātā tiesas sÄ“dÄ“ izskatÄ«ja administratÄ«vo lietu, kas ierosināta pÄ“c SIA “Internet” pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta Ä£enerāldirektora 2017.gada 27.aprīļa lÄ“muma Nr.30.1- 22.11/2437 atcelšanu.

Aprakstoša daļa

[1] Ar Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes direktora 2017.gada 2.marta vÄ“stuli Nr.30.3-23/10698 (turpmāk - Informācijas pieprasÄ«jums) pieteicÄ“jai pieprasÄ«ta informācija par pieteicÄ“jas rÄ«cÄ«bā esošajām ziņām par nodokļu maksātājiem, kuri izvietojuši sludinājumus pieteicÄ“jas uzturÄ“tajā portālā www.ss.lv, un par to izvietotajiem sludinājumiem sadaļas “Transports” apakšsadaļā “Vieglie auto” 2017.gada janvārÄ«.

Pieteicēja Informācijas pieprasījumu apstrīdēja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram.

Valsts ieņēmumu dienesta Ä£enerāldirektors 2017.gada 27.aprÄ«lÄ« pieņēma lÄ“mumu Nr.30.1-22.11/2437 (turpmāk - LÄ“mums), ar kuru pieteicÄ“jai norādÄ«ts, ka pieteicÄ“jas apstrÄ«dÄ“šanas iesniegums nav izskatāms pÄ“c bÅ«tÄ«bas, proti, Informācijas pieprasÄ«jums nav administratÄ«vais akts, jo ar Informācijas pieprasÄ«jumu pieteicÄ“jai netiek radÄ«tas tiesiskās sekas.

[2] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicēja vērsās ar pieteikumu tiesā. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Informācijas pieprasījums ir nelabvēlīgs administratīvais akts Administratīvā procesa likuma 1.panta izpratnē, un juridisko apstākļu kopums norāda uz to, ka pieteicēja var pārsūdzēt Lēmumu Administratīvā procesa likuma kārtībā.

[2.2] Informācijas pieprasÄ«jums un LÄ“mums nav tiesiski, jo nav pamatoti ar atbilstošu ārÄ“jā normatÄ«vā akta tiesÄ«bu normu, kas uzliek pienākumu pieteicÄ“jai sniegt informāciju par trešajām personām. LÄ«dz ar to nav ievÄ“rots likuma atrunas princips un AdministratÄ«vā procesa likuma 67.panta otrās daļas 6.punkts un ceturtā daļa.

[2.3] Pieteicējas rīcībā nav pierādījumu, ka Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona, kas veica Informācijas pieprasījumu, ir tiesīga to darīt.

[2.4] PieteicÄ“jai nav informācijas, vai pieteicÄ“jas uzturÄ“tajā vietnÄ“ sludinājumus ievietojuši nodokļu maksātāji.

[2.5] Informācijas pieprasÄ«jums neatbilst likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.pantā paredzÄ“to grozÄ«jumu projekta anotācijā iekļautajai likuma interpretācijai.

[2.6] Valsts ieņēmumu dienests, pieprasot informāciju par sludinājumiem, nevis par konkrÄ“tiem nodokļu maksātājiem, kā arÄ« pieprasot e-pasta adreses, pārkāpj likuma “Par nodokļiem un nodevām” paredzÄ“to tiesÄ«bu apjomu.

[2.7] Informācijas pieprasījums neatbilst Fizisko personu datu aizsardzības likuma 13.panta prasībām, jo Informācijas pieprasījumā nav skaidri norādīts pieprasījuma mērķis.

[2.8] PieprasÄ«juma apjoms neatbilst samÄ“rÄ«guma principam attiecÄ«bā pret pieteicÄ“ju un datu apstrādes minimālisma principam attiecÄ«bā pret trešajām personām.

[2.9] ŠobrÄ«d nav spÄ“kā esošas tiesÄ«bu normas, kas uzliek pieteicÄ“jai pienākumu ieguldÄ«t savus resursus un uzglabāt informāciju, kas attiecas uz trešajām personām, ja tā nav attiecināma uz pieteicÄ“jas grāmatvedÄ«bas vešanu, tādÄ“jādi pieteicÄ“ja iegÅ«to informāciju var izdzÄ“st.

[2.10] Valsts ieņēmumu dienests nav izvÄ“rtÄ“jis lietderÄ«bas apsvÄ“rumus.   obligātajām administratÄ«vā akta sastāvdaļām. TādÄ“jādi Informācijas pieprasÄ«jums nav administratÄ«vais akts.

[3.3] Informācijas pieprasÄ«jums ir pamatots ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.panta sesto daļu, nevis 15.panta pirmās daļas 16.punktu. Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.panta sestā daļa uzliek pienākumu pÄ“c Valsts ieņēmumu dienesta pieprasÄ«juma sniegt informāciju par nodokļu maksātājiem, kuri, izmantojot interneta sludinājumu ievietošanas pakalpojumus, izvietojuši sludinājumus, un par to izvietotajiem sludinājumiem.

[3.4] Nepamatotas ir pieteicÄ“jas šaubas, ka Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona nav tiesÄ«ga veikt informācijas pieprasÄ«jumu, jo pieprasÄ«jums pamatots ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.panta sesto daļu, kas neparedz speciālu pilnvarojumu informācijas pieprasÄ«šanai.

[3.5] PieteicÄ“ja nepareizi interpretÄ“ likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.3pantā minÄ“to jÄ“dzienu “nodokļu maksātājs”, jo personas, kas ievieto sludinājumus ar piedāvājumu iegādāties preces vai pakalpojumus, var tikt uzskatÄ«ti par nodokļu maksātājiem un veic saimniecisko darbÄ«bu minÄ“tā panta izpratnÄ“.

[3.6] PieprasÄ«tās informācijas apjoms atbilst likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.panta grozÄ«jumu anotācijai, pretÄ“ji pieteicÄ“jas norādÄ«tajam. Pieprasāmās un sniedzamās informācijas apjoms ir noteikts Informācijas sabiedrÄ«bas pakalpojumu likuma 4.pantā un likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.3 pantā un Valsts ieņēmumu dienests to ir ievÄ“rojis.

[3.7] Valsts ieņēmumu dienests ir ievÄ“rojis Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likuma 13.panta prasÄ«bas. Valsts ieņēmumu dienests Informācijas pieprasÄ«jumā ir norādÄ«jis, ka pieprasÄ«to informāciju iespÄ“jams iesniegt Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarÄ“šanas sistÄ“mā vai uz datu nesÄ“ja, bet arÄ« aicinot dienesta amatpersonas un nodrošinot piekļuvi informācijai ar iespÄ“ju nolasÄ«t datus saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 16.punktu. LÄ«dz ar to Valsts ieņēmumu dienests ir ievÄ“rojis mÄ“rÄ·a ierobežojuma, samÄ“rÄ«guma un minimālisma principu.

[3.8] PieteicÄ“ja, veicot saimniecisko darbÄ«bu kā interneta pakalpojumu sniedzÄ“js, par attiecÄ«gu samaksu nodrošina citu personu ievietoto sludinājumu publicÄ“šanu. LÄ«dz ar to pieteicÄ“jai ir pienākums uzglabāt informāciju un dokumentus atbilstoši grāmatvedÄ«bas kārtošanu reglamentÄ“jošiem normatÄ«vajiem aktiem, jo tie ir attiecināmi uz pieteicÄ“jas grāmatvedÄ«bu.

[6] Lietā pastāv strīds par to, vai Informācijas pieprasījums ir administratīvais akts.

Saskaņā ar AdministratÄ«vā procesa likuma 1.panta trešo daļu administratÄ«vais akts ir uz āru vÄ“rsts tiesÄ«bu akts, ko iestāde izdod publisko tiesÄ«bu jomā attiecÄ«bā uz individuāli noteiktu personu vai personām, nodibinot, grozot, konstatÄ“jot vai izbeidzot konkrÄ“tas tiesiskās attiecÄ«bas vai konstatÄ“jot faktisko situāciju.

No iepriekš minÄ“tās definÄ«cijas secināms, ka administratÄ«vajam aktam ir šÄdas pazÄ«mes:

1) uz āru vērsts; 2) izdot iestāde; 3) publisko tiesību jomā; 4) attiecas uz individuāli noteiktu personu vai personām; 5) nodibina, konstatē vai izbeidz tiesiskās attiecības.

Pārbaudot Informācijas pieprasÄ«jumu, tiesa konstatÄ“, ka tas atbilst iepriekš minÄ“tajām pazÄ«mÄ“m. Informācijas pieprasÄ«jums ir vÄ“rsts uz āru, jo ir adresÄ“ts pieteicÄ“jai, privātpersonai, kas atrodas ārpus valsts pārvaldes sistÄ“mas. Informācijas pieprasÄ«jumu izdevusi iestāde - Valsts ieņēmumu dienests, kuram saskaņā ar likumu “Par Valsts ieņēmumu dienestu” ir uzticÄ“tas publiskās pārvaldes funkcijas.

Tātad Informācijas pieprasījums ir izdots publisko tiesību jomā, un tas tiek pamatots ar publisko tiesību normām. Pieteicēja ir Informācijas pieprasījuma adresāts, tā ir identificējama, individuāla persona. Informācijas pieprasījums rada pieteicējai pienākumu sniegt pieprasīto informāciju, tātad tas rada tiesiskas sekas.

Tiesa nepiekrÄ«t Valsts ieņēmumu dienesta norādÄ«tajam, ka Informācijas pieprasÄ«jums nav administratÄ«vais akts, jo tam nav galÄ“ja noregulÄ“juma rakstura. Tiesas ieskatā informācijas pieprasÄ«jums personai, kura nav administratÄ«vā procesa dalÄ«bnieks, rada pienākumu izsniegt informāciju, kura tiesiskumu šai personai nav iespÄ“jams pārbaudÄ«t administratÄ«vā procesa, kura ietvaros informācija pieprasÄ«ta, ietvaros, jo pieprasÄ«juma adresātam kā ar procesu nesaistÄ«tai personai nav tiesÄ«bas apstrÄ«dÄ“t vai pārsÅ«dzÄ“t pÄ“c informācijas iegÅ«šanas izdotos administratÄ«vos aktus.

Tātad Informācijas pieprasījums atbilst visām administratīvā akta pazīmēm un ir atzīstams par administratīvo aktu.

To, ka vispārÄ«gi informācijas pieprasÄ«jums personai, kura nav konkrÄ“tā administratÄ«vā akta adresāts, ir administratÄ«vais akts, secinājusi arÄ« Augstākā tiesa 2010.gada 5.janvāra lÄ“mumā lietā SKA-163/2010. Iepriekš minÄ“tajā lÄ“mumā secināts, ka Valsts ieņēmumu dienesta informācijas pieprasÄ«jums privātpersonai - kredÄ«tiestādei -, kas nav administratÄ«vā procesa dalÄ«bnieks, sniegt ziņas par tās klientu atbilst visām administratÄ«vā akta pazÄ«mÄ“m, tostarp rada tiesiskas sekas, jo informācijas pieprasÄ«jums ietiecas privātpersonas pašnoteikšanās tiesÄ«bā pār savu informāciju. Tāpat kā administratÄ«vais akts informācijas pieprasÄ«jums ir izpildāms piespiedu kārtā, ja privātpersona (kredÄ«tiestāde) to neizpilda labprātÄ«gi.

Likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 6.pants noteic, ka Valsts ieņēmumu dienesta ierÄ“dņu pieņemtie lÄ“mumi, izvirzÄ«tās prasÄ«bas un dotie norādÄ«jumi šajā likumā noteiktās kompetences ietvaros ir obligāti jāizpilda visām Valsts ieņēmumu dienesta kontrolei pakļautajām juridiskajām un fiziskajām personām. Iepriekš minÄ“tā likuma 10.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka visiem ierÄ“dņiem, pildot Valsts ieņēmumu dienesta pienākumus nodokļu administrÄ“šanā, ir tiesÄ«bas pieprasÄ«t uzrādÄ«t dokumentu oriÄ£inālus un saņemt no komersantiem, iestādÄ“m, organizācijām, pašvaldÄ«bām, finanšu iestādÄ“m un kredÄ«tiestādÄ“m dokumentu atvasinājumus ar nodokli apliekamā objekta (ienākumu) uzskaitei un reÄ£istrācijai vai nodokļu un nodevu pārbaudei, kā arÄ« saņemt no fiziskajām personām nepieciešamās izziņas un dokumentu atvasinājumus, kas liecina par pārbaudāmās juridiskās vai fiziskās personas nodokļu saistÄ«bām un maksājumiem, mantu un ienākumiem, kā arÄ« pieprasÄ«t un saņemt attiecÄ«gus paskaidrojumus.

No iepriekš minÄ“tajām tiesÄ«bu normām, pirmkārt, izriet, ka vispārÄ«gi Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesÄ«bas pieprasÄ«t nodokļu maksātājiem informāciju ne tikai par viņiem pašiem, bet arÄ« par viņu darÄ«jumu partneriem, savukārt nodokļu maksātājiem ir pienākums šÄdu informāciju sniegt. Otrkārt, uz pieteicÄ“ju kā interneta sludinājumu ievietošanas pakalpojuma sniedzÄ“ju attiecināma speciālā tiesÄ«bu norma, proti, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.panta sestā daļa.

[8] Informācijas pieprasÄ«jumā pieprasÄ«ta informācija par nodokļu maksātājiem, kuri izvietojuši sludinājumus pieteicÄ“jas uzturÄ“tajā portālā www.ss.lv, un par to izvietotajiem sludinājumiem sadaļas “Transports” apakšsadaļā “Vieglie auto” 2017.gada janvārÄ«.

Informācijas pieprasÄ«jumā nav norādÄ«ti konkrÄ“ti nodokļu administrÄ“šanas pasākumi vai administratÄ«vās lietas, kuru izskatÄ«šanai nepieciešama pieprasÄ«tā informācija. Informācijas pieprasÄ«jumā norādÄ«ts, ka pieprasÄ«tā informācija nepieciešama likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2.panta pirmās daļas 1. un 6.punktā un 8.panta pirmās daļas 1. un 8.punktā noteikto uzdevumu veikšanai.

Iepriekš minÄ“tās tiesÄ«bu normas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienesta galvenie uzdevumi cita starpā ir nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta administrÄ“to valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasÄ“šanu Latvijas teritorijā un uz muitas robežas, kā arÄ« nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu iekasÄ“šanu Eiropas SavienÄ«bas budžeta un likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtÄ«bā reÄ£istrÄ“t un uzskaitÄ«t nodokļu maksātājus un kontrolÄ“t reÄ£istrācijas dokumentu atbilstÄ«bu likumu prasÄ«bām un faktiskajam stāvoklim. Valsts ieņēmumu dienests uzskaita un reÄ£istrÄ“ nodokļu maksātājus un ar nodokļiem apliekamos objektus un lai izpildÄ«tu šajā pantā noteiktos uzdevumus, seko jebkuru juridisko un fizisko personu saimnieciskajai un finansiālajai darbÄ«bai.

Tādējādi Informācijas pieprasījums attiecas gan uz fiziskām personām un fizisko personu datiem, gan juridiskām personām.

[9] Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8.panta 1.punktā, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 16.panta 1.punktā kā personas pamattiesības ir noteiktas personas tiesības uz savu personas datu aizsardzību.

Satversmes 96.pantā noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.

Personas dati ir saistÄ«ti ar personas privāto dzÄ«vi. Tādēļ jebkādas darbÄ«bas ar personas datiem, personas datu apstrāde, ir atzÄ«stama par iejaukšanos personas privātajā dzÄ«vÄ“. ŠÄdu darbÄ«bu tiesiskums atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likuma 1.pantā noteiktajam ir vÄ“rtÄ“jams Satversmes 96.pantā nodrošināto personas tiesÄ«bu uz privātumu kontekstā.

Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 1.panta 3.punktu personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu.

Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likuma 7.pantā ir noteikti gadÄ«jumi, kādos ir atļauta fizisko personu datu apstrāde. MinÄ“tajā tiesÄ«bu normā noteikts, ka personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja likumā nav noteikts citādi un ja ir vismaz viens no šÄdiem nosacÄ«jumiem:

1) ir datu subjekta piekrišana;

2) datu apstrāde izriet no datu subjekta lÄ«gumsaistÄ«bām vai, ievÄ“rojot datu subjekta lÅ«gumu, datu apstrāde nepieciešama, lai noslÄ“gtu attiecÄ«gu lÄ«gumu;

3) datu apstrāde nepieciešama pārzinim likumā noteikto pienākumu veikšanai;

4) datu apstrāde nepieciešama, lai aizsargātu datu subjekta vitāli svarÄ«gas intereses, tajā skaitā dzÄ«vÄ«bu un veselÄ«bu;

5) datu apstrāde nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrÄ«bas interešu ievÄ“rošanu vai realizÄ“tu publiskās varas uzdevumus, kuru veikšanai personas dati ir nodoti pārzinim vai pārraidÄ«ti trešajai personai;

6) datu apstrāde ir nepieciešama, lai, ievÄ“rojot datu subjekta pamattiesÄ«bas un brÄ«vÄ«bas, realizÄ“tu pārziņa vai tās trešÄs personas likumiskās intereses, kurai personas dati atklāti.

Valsts ieņēmumu dienestam, pieprasot fizisko personu datus, personas datu apstrādes pamats ir Valsts ieņēmumu dienestam ar likumu noteiktie valsts pārvaldes uzdevumi, kuru veikšanai dienestam šie dati ir nepieciešami.

[10] Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likuma 13.panta pirmo daļu pārzinim ir pienākums likumā noteiktajos gadÄ«jumos izpaust personas datus valsts un pašvaldÄ«bu amatpersonām. Pārzinis izpauž personas datus tikai tām valsts un pašvaldÄ«bu amatpersonām, kuras pirms datu izpaušanas ir identificÄ“jis.

Saskaņā ar iepriekš minÄ“tā panta otro daļu personas datus var izpaust, pamatojoties uz rakstveida iesniegumu vai vienošanos, norādot datu izmantošanas mÄ“rÄ·i, ja likumā nav noteikts citādi. Personas datu pieprasÄ«jumā norādāma informācija, kas ļauj identificÄ“t datu pieprasÄ«tāju un datu subjektu, kā arÄ« pieprasāmo personas datu apjoms.

Tātad vispārīgi fizisko personu datu var tikt izsniegti, ja saņemts pieprasījums, kas atbilst minētajām formālajām prasībām.

Vienlaikus jāņem vÄ“rā, ka atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likuma 10.panta pirmās daļas 2.punktam, lai aizsargātu datu subjekta intereses, pārzinis nodrošina personas datu apstrādi tikai atbilstoši paredzÄ“tajam mÄ“rÄ·im un tam nepieciešamajā apjomā.

Tātad pieteicÄ“jai kā datu pārzinim ir pienākums nodrošināt tās rÄ«cÄ«bā esošo fizisko personu datu apstrādes samÄ“rÄ«gumu. PieteicÄ“jai vadoties no pieprasÄ«jumā iekļautās informācijas ir jāpārliecinās, vai tas atbilst Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likuma 13.pantam. Tiesa uzskata, ka pieteicÄ“ja ir tiesÄ«ga vÄ“rtÄ“t pieprasÄ«juma pamatotÄ«bu lÄ«dz zināmai robežai, proti, pieteicÄ“ja ir tiesÄ«ga informācijas pieprasÄ«jumu pārbaudÄ«t formāli, vai tas atbilst Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likuma 13.panta otrajai daļai un vai no norādÄ«tās informācijas nerodas pamatotas šaubas par tā pamatojumu. PieteicÄ“ja nav tiesÄ«ga pārbaudÄ«t, vai pieprasÄ«jumā minÄ“tais pamatojums ir patiess un vai pieprasÄ«jums ir lietderÄ«gs un nepieciešams.

TāpÄ“c tiesas ieskatā pieprasÄ«jumā, kurā pieprasÄ«ti personu dati, ir bÅ«tiski norādÄ«t identificÄ“jamu tā mÄ“rÄ·i, tā, lai no tā bÅ«tu saprotams, kāpÄ“c informācija pieprasÄ«ta. Tas ir svarÄ«gi divu iemeslu dēļ: 1) lai datu pārzinis varÄ“tu pārliecināties par pieprasÄ«juma pamatojumu; 2) lai iestādÄ“ varÄ“tu pārbaudÄ«t, vai pieprasÄ«tā informācija izmantota atbilstoši pieprasÄ«jumam.

[11] AdministratÄ«vā procesa likuma 67.panta otrās 6.punkts noteic, ka administratÄ«vajā aktā ir jānorāda administratÄ«vā akta pamatojums, it sevišÄ·i ietverot lietderÄ«bas apsvÄ“rumus.

Ņemot vērā, ka Informācijas pieprasījums ir administratīvais akts, tad arī attiecībā uz pieprasīto informāciju par juridiskām personām, tam ir jāsatur pamatojums.

IzvÄ“rtÄ“jot to, vai ir pieļauts pamatojuma principa pārkāpums, tiesa ņem vÄ“rā, ka pamatojuma princips lielā mÄ“rā ir saistÄ«ts ar pušu vienlÄ«dzÄ«bas principu. AdministratÄ«vā procesa dalÄ«bnieki - iestāde un indivÄ«ds - atrodas nelÄ«dztiesÄ«gā stāvoklÄ«: iestādei ir izņēmuma tiesÄ«bas piekļūt visiem lietas materiāliem, tāpat arÄ« ārÄ“jiem un iekšÄ“jiem normatÄ«vajiem aktiem, kurus tā piemÄ“ro un ir pilnÄ«bā apguvusi. Citiem dalÄ«bniekiem šÄda iespÄ“ja tiek dota ar pamatojuma starpniecÄ«bu (sk. Augstākās tiesas 2004.gada 7.septembra sprieduma lietā SKA-120 11.punktu).

Pamatojuma trÅ«kums, skatot pieteikumu par administratÄ«vā akta atcelšanu, var tikt uzskatÄ«ts gan par tik bÅ«tisku procesuālu pārkāpumu, ka tā dēļ administratÄ«vais akts ir atceļams, gan par tādu pārkāpumu, kurš norādāms kā administratÄ«vā akta trÅ«kums, bet kurš pats par sevi nerada tādas tiesiskās sekas kā administratÄ«vā akta atcelšana. Tas izvÄ“rtÄ“jams katrā konkrÄ“tajā gadÄ«jumā. Par galvenajiem kritÄ“rijiem izmantojami divi apstākļi: 1) vai saprātÄ«gs administratÄ«vā akta adresāts no attiecÄ«gā administratÄ«vā akta pamatojuma varÄ“ja saprast, kāpÄ“c attiecÄ«bā uz viņu izdots konkrÄ“tā satura administratÄ«vais akts; 2) vai tiesa, pārbaudot attiecÄ«gā administratÄ«vā akta tiesiskumu, balstoties uz tā pamatojumu, var secināt, ka pamatojums attaisno adresātam uzlikto pienākumu (sk. Augstākās tiesas 2006.gada 14.novembra sprieduma lietā SKA-432/2006 10.punktu).

Tiesa konstatÄ“, ka ne LÄ“mumā, ne Informācijas pieprasÄ«jumā nav norādÄ«ts, kāpÄ“c pieprasÄ«tā informācija nepieciešama par pieteicÄ“jas klientiem juridiskām personām, un nav saprotams, kādam mÄ“rÄ·im tā tiks izmantota. LÄ«dz ar to tiesa atzÄ«st, ka ne no Informācijas pieprasÄ«juma, ne no LÄ“muma nav saprotams, kāpÄ“c ir ticis izdots šÄda satura informācijas pieprasÄ«jums.

[12] Apkopojot iepriekš minÄ“to, tiesa atzÄ«st, ka Informācijas pieprasÄ«jumā iekļautā vispārÄ«gā norāde, ka pieprasÄ«tā informācija nepieciešama likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2.panta pirmās daļas 1. un 6.punktā un 8.panta pirmās daļas 1. un 8.punktā noteikto uzdevumu izpildei, ir pārāk vispārÄ«ga. No tās nav saprotams, vai pieprasÄ«to informāciju paredzÄ“ts izmantot administratÄ«vajā lietā vai administratÄ«vo pārkāpumu lietā, vai pieprasÄ«to informāciju paredzÄ“ts izmantot konkrÄ“tu nodokļu maksātāju nodokļu kontroles pasākumos vai Valsts ieņēmumu dienesta risku vadÄ«bas sistÄ“mās. LÄ«dz ar to nav saprotams pieprasÄ«to fizisko personu datu apstrādes mÄ“rÄ·is un nav norādÄ«ts pamatojums ziņu pieprasÄ«šanai par juridiskām personām.

Valsts ieņēmumu dienesta arÄ« Informācijas pieprasÄ«juma apstrÄ«dÄ“šanas stadijā nav veicis nekādas darbÄ«bas, lai novÄ“rstu konstatÄ“tos trÅ«kumus un neprecizitātes, lai tādÄ“jādi padarÄ«tu Informācijas pieprasÄ«jumu par izpildāmu no pieteicÄ“jas puses.

[13] Pieteicēja norāda, ka nav konstatējams amatpersonas pilnvarojums izdot Informācijas pieprasījumu.

Likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10.panta pirmā daļa noteic visu Valsts ieņēmumu dienesta ierÄ“dņu vispārÄ«gās tiesÄ«bas, savukārt panta pārÄ“jās daļas noteic Ä«pašu pilnvarojumu amatpersonām pieņemt noteiktus lÄ“mumus. Informācijas pieprasÄ«šana nav norādÄ«ta kā darbÄ«ba, kurai nepieciešams Ä«pašs pilnvarojums. AttiecÄ«gi tiesa nekonstatÄ“, ka Informācijas pieprasÄ«jumu parakstÄ«jusi amatpersona, kurai nav attiecÄ«gas kompetences.

[14] AdministratÄ«vā procesa likuma 126.panta pirmā daļa noteic, ja pieteikums pilnÄ«bā vai daļā apmierināts (tostarp šÄ likuma 191.2pantā paredzÄ“tajā kārtÄ«bā) vai tiesvedÄ«ba lietā izbeigta, pamatojoties uz šÄ likuma 282.panta 7.punktu, tiesa (tiesnesis) piespriež no atbildÄ“tāja (iespÄ“jamā atbildÄ“tāja) par labu pieteicÄ“jam viņa samaksāto valsts nodevu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumu Nr. 85 “KārtÄ«ba, kādā administratÄ«vajā lietā iemaksā, atmaksā un atlÄ«dzina valsts nodevu un iemaksā un atmaksā drošÄ«bas naudu” 13.punktu valsts nodevu atlÄ«dzina mÄ“neša laikā pÄ“c tiesas vai tiesneša nolÄ“muma stāšanās spÄ“kā AdministratÄ«vā procesa likuma 126.pantā minÄ“tajos gadÄ«jumos no tās iestādes budžeta lÄ«dzekļiem, kura attiecÄ«gajā administratÄ«vajā lietā bijusi pieaicināta atbildÄ“tāja pusÄ“.

Tā kā izskatāmajā lietā pieteikums tiek apmierināts, no atbildÄ“tājas par labu pieteicÄ“jai piespriežama valsts nodeva par pieteikumu iesniegšanu 30 euro. Å…emot vÄ“rā, ka šajā administratÄ«vajā lietā atbildÄ“tājas Latvijas Republikas pusÄ“ pieaicinātā iestāde ir Valsts ieņēmumu dienests, tad pieteicÄ“jas samaksātā valsts nodeva ir piespriežama no Latvijas Republikas un tā jāatlÄ«dzina no ir Valsts ieņēmumu dienesta budžeta lÄ«dzekļiem.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

apmierināt SIA “Internet” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta Ä£enerāldirektora 2017.gada 27.aprīļa lÄ“muma Nr.30.1 -22.11/2437 atcelšanu.

Atcelt Valsts ieņēmumu dienesta Ä£enerāldirektora 2017.gada 27.aprīļa lÄ“mumu Nr.30.1- 22.11/2437 no tā pieņemšanas dienas.

Piespriest no Latvijas Republikas par labu SIA “Internet”, reÄ£istrācijas numurs 40003411866, samaksāto valsts nodevu 30 euro un noteikt, ka tā atlÄ«dzināma no administratÄ«vajā lietā pieaicināto iestāžu RÄ«gas pilsÄ“tas bÅ«vvaldes un RÄ«gas domes PilsÄ“tas attÄ«stÄ«bas departamenta budžeta lÄ«dzekļiem.

Spriedumu var pārsÅ«dzÄ“t AdministratÄ«vajā apgabaltiesā viena mÄ“neša laikā no tā sastādÄ«šanas dienas, apelācijas sÅ«dzÄ«bu iesniedzot AdministratÄ«vās rajona tiesas RÄ«gas tiesu namā.

Administratīvās rajona tiesas tiesnesis M.Markovs

Rīgā 2018.gada 23.aprīlī