Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek vakar publicÄ“tais jau trešais administratÄ«vās tiesas spriedums, ar kuru Valsts prezidenta Raimonda VÄ“joņa kancelejai uzlikts par pienākumu sniegt Lato Lapsam tās lÄ«dz šim slÄ“pto informāciju par nodokļu maksātāju naudas tÄ“rÄ“šanu treknām piemaksām, prÄ“mijām un balvām kancelejas vadÄ«bai un citiem darbiniekiem, Ä«si un skaidri uzskaita ikviena iedzÄ«votāja – un ne tikai mediju pārstāvju – tiesÄ«bas pieprasÄ«t atskaites par valsts naudas tÄ“rÄ“šanu, ko pats VÄ“jonis uzskata par savu darbinieku „privāto dzÄ«vi”. PublicÄ“jam nozÄ«mÄ«gākos izvilkumus no šÄ« sprieduma.

Nav nozÄ«mes, vai informāciju pieprasa sniegt privātpersona vai mediju pārstāvis. Augstākā tiesa jau iepriekš paudusi viedokli, ka tiesÄ«bu uz informāciju nozÄ«mi demokrātiskā sabiedrÄ«bā nav iespÄ“jams pārvÄ“rtÄ“t, jo tās ir bÅ«tiskas šÄ«s sabiedrÄ«bas vÄ“rtÄ«bu nodrošināšanai. TiesÄ«bas uz informāciju kā tiesÄ«bu uz vārda brÄ«vÄ«bu sastāvdaļa neatņemami ir viens no demokrātiskas sabiedrÄ«bas pamatiem. Proti, caur tiesÄ«bu uz informāciju Ä«stenošanu ir panākams, lai valsts pārvalde bÅ«tu atklāta, pieejama un tās darbÄ«ba - pārskatāma.

TiesÄ«bu uz informāciju Ä«stenošanas rezultātā sabiedrÄ«ba var pārliecināties, vai valsts pārvalde darbojas sabiedrÄ«bas interesÄ“s, kā to paredz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta trešÄ daļa, un sabiedrÄ«bai ir visas tiesÄ«bas saņemt vispārÄ“ji pieejamo informāciju (t.i., tādu, kas nav noteikta kā ierobežotas pieejamÄ«bas informācija). Turklāt informācijas saņemšana ir galvenais priekšnosacÄ«jums, lai persona varÄ“tu Ä«stenot savas tiesÄ«bas šo informāciju izplatÄ«t un paust par to (vai, ņemot to vÄ“rā) savu viedokli.

ArÄ« likumā ietvertais informācijas pieejamÄ«bas tiesiskais regulÄ“jums apstiprina saistÄ«bā ar Satversmes 100.pantu izdarÄ«tos secinājumus. LikumdevÄ“js Informācijas atklātÄ«bas likuma 2.panta pirmajā daļā kā šÄ likuma mÄ“rÄ·i ir izvirzÄ«jis nepieciešamÄ«bu nodrošināt, lai sabiedrÄ«bai bÅ«tu pieejama informācija, kura ir iestādes rÄ«cÄ«bā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radÄ«t.

ŠÄ«s normas saturs pilnÄ«gāk atklājas, ņemot vÄ“rā turpmāk likumā teikto. Proti, 2.panta trešÄ daļa paredz, ka informācija ir pieejama sabiedrÄ«bai visos gadÄ«jumos, kad likumā nav noteikts citādi. Ja informācijas pieprasÄ«jums par vispārpieejamas informācijas sniegšanu saņemts no personas, tad atbilstoši minÄ“tā likuma 10.panta trešajai daļai šÄdu informāciju sniedz jebkuram, kas to vÄ“las saņemt, ievÄ“rojot personu vienlÄ«dzÄ«bu informācijas iegÅ«šanā.

PieprasÄ«tājam nav Ä«paši jāpamato sava interese par vispārpieejamu informāciju, un to viņam nevar liegt tāpÄ“c, ka šÄ« informācija neattiecas uz pieprasÄ«tāju (sk. Augstākās tiesas 2007.gada 8.jÅ«nija sprieduma lietā Nr.SKA-l94/2007 14.punktu).

Tiesa norāda, ka vispārÄ«ga norāde, ka pieprasÄ«tā informācija ir ierobežotas pieejamÄ«bas, nav pietiekama, lai informācijai piešÄ·irtu ierobežotas pieejamÄ«bas statusu. Informācijas atklātÄ«bas likuma 5.panta otrajā daļā ir ietverts izsmeļošs uzskaitÄ«jums, kādai informācijai var tikt piešÄ·irts ierobežotas pieejamÄ«bas statuss. Informācijas atklātÄ«bas likuma 5.panta trešajā daļā noteikts, ka informācijas autors vai iestādes vadÄ«tājs, norādot šajā likumā vai citos likumos paredzÄ“to pamatojumu, nosaka informācijai ierobežotas pieejamÄ«bas statusu.

Informācijas atklātÄ«bas likuma 5.panta otrās daļas 5.punkts noteic, ka par ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju uzskatāma informācija, kas attiecas uz atestācijas, eksāmenu, iesniegto projektu (izņemot projektus, kuru finansÄ“šana paredzÄ“ta ar valsts sniegtu galvojumu), konkursu (izņemot konkursus, kas saistÄ«ti ar iepirkumiem valsts vai pašvaldÄ«bu vajadzÄ«bām vai citādi saistÄ«ti ar rÄ«cÄ«bu ar valsts vai pašvaldÄ«bu finanšu lÄ«dzekļiem un mantu) un citu lÄ«dzÄ«ga rakstura novÄ“rtÄ“jumu procesu.

Tātad jau pats minÄ“tās normas teksts noteic, ka par ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju nav uzskatāmi iesniegtie projekti, konkursi un citu lÄ«dzÄ«ga rakstura novÄ“rtÄ“jumu procesi, kas saistÄ«ti ar rÄ«cÄ«bu ar valsts vai pašvaldÄ«bu finanšu lÄ«dzekļiem un mantu.

Informācija par valsts pārvaldes darbinieku un amatpersonu amatiem un viņu saņemtajiem ienākumiem, tostarp, prÄ“mijām, piemaksām un dāvanām, pildot savus pienākumus, nav uzskatāma par informāciju par fiziskās personas privāto dzÄ«vi, kuru aizsargā likums. MinÄ“tais ir nostiprināts arÄ« likuma “Par Valsts noslÄ“pumu” 5.panta 5.punktā, ka ir aizliegts piešÄ·irt valsts noslÄ“puma statusu un ierobežot pieejamÄ«bu informācijai par valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonām un darbiniekiem noteiktajām algas likmÄ“m, privilÄ“Ä£ijām, atvieglojumiem un garantijām.

LÄ«dz ar to informācija par valsts vai pašvaldÄ«bas iestādes amatpersonas vai darbinieka darba samaksas noteikšanas procesu, pildot amata pienākumus, ir brÄ«vi pieejama sabiedrÄ«bai.

Ja lietā pieprasÄ«tajai informācijai bÅ«tu noteikts ierobežotas pieejamÄ«bas statuss cita pamata dēļ, arÄ« tas nebÅ«tu iemesls informācijas nesniegšanai, jo Informācijas atklātÄ«bas likuma 11.panta ceturtā daļa paredz arÄ« šÄdas informācijas izsniegšanas iespÄ“jamÄ«bu.

Tiesa piekrÄ«t Kancelejas paskaidrojumā norādÄ«tajam, ka pieteicÄ“js Kancelejā ir vÄ“rsies ar neskaitāmiem iesniegumiem, kuru apstrāde var prasÄ«t no iestādes nesamÄ“rÄ«gus resursu patÄ“riņus. Taču norādāms, ja interneta vietnÄ“ www.president.lv bÅ«tu norādÄ«ta informācija, pÄ“c kādiem normatÄ«viem aktiem un kritÄ“rijiem notiek amatpersonu (darbinieku) vÄ“rtÄ“šana, kāda ir katras amatpersonas (darbinieka) darba samaksa (nevis atalgojuma diapazons un vidÄ“jā alga), izpaliktu arÄ« jautājumi par atalgojumu un tā pamatotÄ«bu.

Valsts budžeta lÄ«dzekļu izlietojumam ir jābÅ«t pamatotam un vÄ“rstam uz sabiedrÄ«bas interešu nodrošināšanu, iestādes nedrÄ«kst ar tās funkciju veikšanai piešÄ·irtajiem valsts budžeta lÄ«dzekļiem rÄ«koties patvaļīgi. Tas attiecas arÄ« uz mantisku labumu piešÄ·iršanu iestādÄ“ strādājošajiem. LÄ«dz ar to sabiedrÄ«bai ir tiesÄ«bas uzzināt informāciju, uz kāda pamata ir izmaksāta Kancelejas amatpersonu (darbinieku) papildu samaksa. Tieši šÄdā kontekstā ir izvÄ“rtÄ“jams pieteicÄ“ja iesniegums kopumā un uz to jāsniedz pieprasÄ«tā informācija.

Ar informācijas nesniegšanu ir aizskartas pieteicÄ“ja ar likumu aizsargātās tiesÄ«bas uz informācijas saņemšanu, kas noteiktas Satversmes 100. un 104.pantā un uzskatāmas par nozÄ«mÄ«gām personas pamattiesÄ«bām.

Novērtē šo rakstu:

0
0