Iesaki rakstu:

Pirms pāris nedēļām Pietiek lasÄ«tāji dzÄ«vi interesÄ“jās par tieslietu ministra Dzintara Rasnača veselÄ«bas stāvokli, tostarp par to, vai viņš varÄ“tu bÅ«t ticis vaļā no kādreizÄ“jām attiecÄ«bām ar „zaļo pÅ«Ä·i”, ko vÄ“l tagad piemin „tÄ“vzemiešu” veterāni. Lai gaisinātu šÄ«s bažas, Pietiek pārstāvis nosÅ«tÄ«ja oficiālu informācijas pieprasÄ«jumu Rasnača vadÄ«tajai ministrijai, un nu publicÄ“jam Tieslietu ministrijas atbildi pilnā apmÄ“rā:

„Tieslietu ministrijā (turpmāk - ministrija) šÄ gada 17. martā saņemts JÅ«su iesniegums, kurā pieprasāt nosÅ«tÄ«t Jums aktuālāko pārskatu par tieslietu ministra Dzintara Rasnača veselÄ«bas stāvokli, tostarp par to, vai tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs necieš vai nav cietis no alkohola atkarÄ«bas vai tās sekām. PieprasÄ«tā informācija Jums nepieciešama, lai valsts pārvaldÄ“ veicinātu tiesiskumu un labu pārvaldÄ«bu. Iesniegumā norādāt, ka saskaņā ar likuma “Par valsts noslÄ“pumu” 5. panta 6. punktu JÅ«su pieprasÄ«tajām ziņām ir jābÅ«t publiski pieejamām.

Informācijas atklātÄ«bas likuma 2. panta pirmajā un otrajā daļā ir noteikts, ka šÄ likuma mÄ“rÄ·is ir nodrošināt, lai sabiedrÄ«bai bÅ«tu pieejama informācija, kura ir iestādes rÄ«cÄ«bā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radÄ«t. Šis likums nosaka vienotu kārtÄ«bu, kādā privātpersonas ir tiesÄ«gas iegÅ«t informāciju iestādÄ“ un to izmantot. Likums attiecas uz dokumentÄ“tu informāciju, kura ir iestāžu informācijas apritÄ“.

Ministrijas uzdevumi, funkcijas un kompetence ir noteikta Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumos Nr. 243 „Tieslietu ministrijas nolikums”. MinÄ“tais normatÄ«vais akts neparedz pienākumu ministrijai iegÅ«t, glabāt vai radÄ«t informāciju par tieslietu ministra veselÄ«bas stāvokli. ŠÄdu pienākumu neparedz arÄ« citi ārÄ“jie normatÄ«vie akti.

Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 5. panta pirmās daļas 12. punktu un 9. panta pirmo daļu tieslietu ministram kā Ministru kabineta loceklim ir pakļauta ministrija, un tieslietu ministrs pilda normatÄ«vajos aktos viņam noteiktos uzdevumus un uzdevumus, kuri izriet no viņa amata pienākumiem. Ministru kabineta iekārtas likuma 12. pants noteic, ka par Ministru kabineta locekli nevar izvirzÄ«t un apstiprināt personu, kuru saskaņā ar Saeimas vÄ“lÄ“šanu likumu nevar pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu un ievÄ“lÄ“t Saeimā. Savukārt Saeimas vÄ“lÄ“šanu likuma 4. pantā un 5. pantā nav ietverts aizliegums ievÄ“lÄ“t Saeimā personas veselÄ«bas stāvokļa dēļ. RespektÄ«vi, netiek iegÅ«ta informācija par deputāta kandidāta veselÄ«bas stāvokli. Sekojoši tāda informācija netiek iegÅ«ta arÄ« turpmākajā gaitā, ja attiecÄ«gā persona tiek izvirzÄ«ta un apstiprināta par Ministru kabineta locekli un pilda tostarp tieslietu ministra pienākumus.

Tā kā Ministru kabineta loceklis ir politiska amatpersona, tieslietu ministrs nav uzskatāms par nodarbināto Darba aizsardzības likuma izpratnē un ministram netiek izvirzītas arī prasības par obligātajām veselības pārbaudēm. Tādējādi ministrijas rīcībā nav un nevar būt arī informācijas par arodslimību ārsta atzinumu saistībā ar tieslietu ministra veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam.

GadÄ«jumā, ja tieslietu ministrs vÄ“rstos pÄ“c veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumiem vai tos saņemtu, viņš uzskatāms par pacientu Ä€rstniecÄ«bas likuma 1. panta 11. punkta izpratnÄ“. Savukārt atbilstoši Pacientu tiesÄ«bu likuma 10. panta pirmajai un otrajai daļai informācija, kas attiecas uz identificÄ“tu vai identificÄ“jamu pacientu, ir aizsargājama saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzÄ«bu regulÄ“jošiem normatÄ«vajiem aktiem. Informāciju par pacientu drÄ«kst izpaust tikai ar viņa rakstveida piekrišanu vai gadÄ«jumos, kas noteikti šajā likumā. Informācija par pacientu ir tās ārstniecÄ«bas iestādes rÄ«cÄ«bā, kurā persona ir vÄ“rsusies pÄ“c veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumiem vai tos saņēmusi. Tā kā ministrijas rÄ«cÄ«bā nav ziņu par ārstniecÄ«bas iestādi, kurā tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs kā pacients, iespÄ“jams, ir saņēmis veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus vai vÄ“rsies, ministrija nevar sniegt Informācijas atklātÄ«bas likuma 12. panta otrajā daļā paredzÄ“to izziņu par JÅ«s interesÄ“jošÄs informācijas atrašanās vietu.

Atbildot uz JÅ«su iesniegumā norādÄ«to likuma “Par valsts noslÄ“pumu” 5. panta 6. punkta aizliegumu piešÄ·irt valsts noslÄ“puma statusu un ierobežot pieejamÄ«bu informācijai par valsts vadÄ«tāju veselÄ«bas stāvokli, informÄ“ju, ka tieslietu ministrs nav uzskatāms par valsts vadÄ«tāju minÄ“tā likuma izpratnÄ“. Tieslietu ministrs ir Ministru kabineta (koleÄ£iālas institÅ«cijas) loceklis, kuram pakļauta ministrija - vadošÄ valsts pārvaldes iestāde tieslietu nozarÄ“s, kā arÄ« vadošÄ valsts pārvaldes iestāde citās Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumos Nr. 243 „Tieslietu ministrijas nolikums” minÄ“tajās valsts politikas jomās, un kurš pilda normatÄ«vajos aktos tieslietu ministram noteiktos uzdevumus un uzdevumus, kuri izriet no amata pienākumiem. Valsts vadÄ«tāja pienākumi nav un nav bijuši tieslietu ministra Dzintara Rasnača kompetencÄ“.

Papildus vÄ“ršu uzmanÄ«bu, ka saskaņā ar likuma “Par valsts noslÄ“pumu” 12. panta trešÄs daļas 5. punktu tieslietu ministram kā Ministru kabineta loceklim nepieciešama pieeja valsts noslÄ“pumam. Likuma “Par valsts noslÄ“pumu” 9. panta trešÄs daļas 7. punkts noteic, ka pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišÄ·i slepeniem valsts noslÄ“puma objektiem tiek liegta personai, kura ir ārstniecÄ«bas iestāžu uzskaitÄ“ sakarā ar alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarÄ«bu vai gara slimÄ«bu. Ja tiek lemts jautājums par speciālo atļauju izsniegšanu konkrÄ“tām personām, valsts drošÄ«bas iestādes savas kompetences ietvaros pārbauda šÄ«s personas un sniedz atzinumu par speciālās atļaujas izsniegšanas iespÄ“ju (šÄ likuma 10. panta pirmā daļa).

Atbilstoši Ministru kabineta 2004. gada 6. janvāra noteikumu Nr. 21 “Valsts noslÄ“puma, Ziemeļatlantijas lÄ«guma organizācijas, Eiropas SavienÄ«bas un ārvalstu institÅ«ciju klasificÄ“tās informācijas aizsardzÄ«bas noteikumi” 10. un 13. punktam speciālās atļaujas pieejai valsts noslÄ“pumam izsniedz Satversmes aizsardzÄ«bas birojs (pirmās kategorijas speciālās atļaujas) un valsts drošÄ«bas iestāde, kas veikusi personas pārbaudi (otrās un trešÄs kategorijas speciālās atļaujas). Personas pārbaudes materiālus, aptaujas lapu un saistÄ«bu rakstu glabā attiecÄ«gā valsts drošÄ«bas iestāde.”