TrÄ«s tradicionÄlÄs daiļd...Å¡anas pamattÄ“zes kÄrtÄ“jÄs bankas nosprÄgÅ¡anas sakarÄ
Lato Lapsa · 24.02.2018. · Komentāri (90)Kad atkal un atkal viņu bezgala rÅ«pÄ«gÄs un atbildÄ«gÄs uzraudzÄ«šanas rezultÄtÄ nosprÄgst kÄda banka – vai tÄ bÅ«tu Banka Baltija, Parex, KrÄjbanka vai ABLV -, viņi atkal un atkal klÄsta vienas un tÄs pašas blēņas, jo gluži vienkÄrši ir pieraduši, ka ar to pilnÄ«gi pietiek un ka muļķa publikai neko citu arÄ« nevajag. Lai gan vÄrda „saka” vietÄ, protams, bÅ«tu jÄizmanto kÄds cits – daudz precÄ«zÄks.
1. Viņi vienmÄ“r saka, ka uzraudzÄ«bas process esot bijis un joprojÄm esot bezgala rÅ«pÄ«gs, atbildÄ«gs, detalizÄ“ts un vÄ“lreiz atbildÄ«gs.
JÄ, tikai viņi nekad nespÄ“j paskaidrot, kÄ tad tas tÄ gadÄ«jies, ka šis rÅ«pÄ«gais un atbildÄ«gais uzraudzÄ«bas process atkal ir devis tik katastrofÄlus rezultÄtus. Ja gans gana govis, bet ik pa brÄ«dim kÄda govs aizklÄ«st un noslÄ«kst akacÄ«, viņam neizdosies saimniekam atkal un atkal iestÄstÄ«t, ka govju uzraudzÄ«ba ir bijusi rÅ«pÄ«ga un atbildÄ«ga. Bet Latvijas nÄcija ir citÄdÄks saimnieks, - tai daiļd...sÄ“ji var iestÄstÄ«t jebko.
2. TÄpat viņi vienmÄ“r saka, ka tÄ nauda, kas tiks ieguldÄ«ta (vÄ“lÄk izrÄdÄs, ka stÄstÄ«šanas brÄ«dÄ« jau ir tikusi ieguldÄ«ta, turklÄt krietni vairÄk, nekÄ skaļi apgalvots) kÄrtÄ“jÄ pussprÄgušajÄ bankÄ, esot nevis nodokļu maksÄtÄju nauda, bet kaut kÄda cita. (Tieši tÄpat kÄ parazÄ«ti rimšÄ“viÄi ilgus gadus stÄstÄ«ja, ka fantastiskÄs algas saņemot nevis no valsts lÄ«dzekļiem, bet kaut kÄdiem citiem.)
JÄ, un kÄpÄ“c lai viņi tÄ ikreiz nestÄstÄ«tu, ja nekad un neviens nav paņēmis pie rÄ«kles kÄrtÄ“jo ašeradenu un viņam uz pirkstiem paskaidrojis: tev, mīļais, droši vien kopš Dienas prihvatizÄcijas laikiem ir galvÄ aizÄ·Ä“ries, ka šodienÄ“jÄ valsts manta rÄ«t jau ir tavÄ“jÄ, taÄu laiki vismaz teorÄ“tiski ir mainÄ«jušies. TÄ ka tagad, mīļais kÄrtÄ“jais ašeraden, tikai tÄdÄ gadÄ«jumÄ, ja tu gribi sabÄzt sprÄgonÄ« savu personisko naudu, tÄ nebÅ«s nodokļu maksÄtÄju nauda, - bet iekšÄ“jÄ balss saka, ka to nu tu noteikti nedarÄ«si. SavukÄrt visa pÄrÄ“jÄ nauda, ar ko tu manipulÄ“, tÄdi vai citÄdi ir valsts – tÄtad nodokļu maksÄtÄju nauda.
3. Visbeidzot viņi vienmÄ“r – akurÄt tÄpat kÄ šoreizÄ“jie kuÄinski, reiznieÄozolas un pÄ“terputniņi - saka, ka kÄrtÄ“jÄs bankas nosprÄgšana neietekmÄ“šot finanšu sistÄ“mas stabilitÄti un neradÄ«šot nekÄdas Ä«pašÄs sekas, tÄ sacÄ«t, tik tÄda pumpa uz pieres, nesmuki, bet veselÄ«bai nekÄda kaitÄ“juma.
JÄ, un kÄpÄ“c lai viņi neteiktu arÄ« to, jo ar skaitļiem nekad nav draudzÄ“jušies un arÄ« pie atbildÄ«bas viņus neviens par šo muldÄ“šanu nav saucis. Protams, var jau bÅ«t, ka viņu pasaules uzskatÄ 18 miljoni valsts budžetÄ iemaksÄtu eiro (kam jÄpieskaita 7 miljoni iedzÄ«votÄju ienÄkuma nodoklÄ« un 9 miljoni VSAOI) – kÄ tas 2016. gadÄ ir bijis ABLV gadÄ«jumÄ - tÄds nieks vien. TaÄu šo summu ir jÄ“ga atcerÄ“ties brÄ«dÄ« – un tas nebÅ«s ilgi jÄgaida -, kad šie paši KuÄinski plÄtÄ«s rokas kÄrtÄ“jÄ skolotÄju, medmÄsu, bÄreņu utml. gadÄ«jumÄ, kad runa bÅ«s par daudzkÄrt mazÄkÄm summÄm. PlÄtÄ«s rokas, bolÄ«s acis un žēlÄ«gi teiks – nu, mīļie cilvÄ“ki, nav mums budžetÄ TÄ€DU summu…