Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

RÄ«gas domes priekšsÄ“dÄ“tājs Nils Ušakovs nesaskata nekādu pilsÄ“tas izpilddirektora Jura Radzeviča atbildÄ«bu saistÄ«bā ar nepamatoto un prettiesisko septiņvietÄ«gās „luksus kapavietas” piešÄ·iršanu bijušÄs Valsts prezidentes Vairas VÄ«Ä·es-Freibergas vajadzÄ«bām. Domes vadÄ«ba stomās arÄ« par, kā notiks pašvaldÄ«bas ciesto zaudÄ“jumu – formāli 1058 eiro – atgÅ«šana.

Domes vadÄ«bas viedoklis esot – ņemot vÄ“ra to, ka Mājokļu un vides departaments un kapi izpilddirektoram nav pakļauti un ka lÄ“mumus vai lÄ«gumus šajā lietā minÄ“tā amatpersona nav  parakstÄ«jusi, J. Radzeviča vÄ“stules „blata kapa” sakarā esot uzskatāmas tikai par „lÅ«gumiem, kas nav saistoši un kas attiecÄ«gai amatpersonai jāizskata pÄ“c bÅ«tÄ«bas un jāpieņem lÄ“mums”. Tāpat domes vadÄ«ba no dokumentiem esot secinājusi, ka Radzevičs „nav lÅ«dzis piešÄ·irt kapa vietas konkrÄ“tām personām, bet LR prezidentiem, kas noteikts ārÄ“jos normatÄ«vajos aktos”.

RÄ«gas domes vadÄ«ba arÄ« norāda - Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārbaudes slÄ“dzienā esot frāze „"pazÄ«mes par iespÄ“jamo...", kas vispār norādot, ka nemaz nav konstatÄ“ta vaina un cÄ“loniskais sakars. Turklāt pat, ja domes vadÄ«ba uzskatÄ«tu, ka J. Radzevičs šai saistÄ«bā bÅ«tu kā sodāms, tas vairs neesot iespÄ“jams: „Atbilstoši Darba likuma 90.p. disciplinārsoda piemÄ“rošanai ir iestājies noilgums, jo tas jāpiemÄ“ro 1 mÄ“neša laikā no pārkāpuma izdarÄ«šanas dienas, neieskaitot darbnespÄ“ju vai citu attaisnotu prombÅ«tni, bet ne vÄ“lāk kā 12 mÄ“nešu laikā no pārkāpuma izdarÄ«šanas dienas”.

LÄ«dz ar to vienÄ«gais secinājums par notikušo RÄ«gas domes vadÄ«bai esot – „jāmaina gan iekšÄ“jie, gan ārÄ“jie normatÄ«vie akti, lai tādas situācijas neatkārtotos”. Turklāt arÄ« par to, vai piedzÄ«t no V. VÄ«Ä·es-Freibergas 1058 eiro, kas ir summa, kas oficiāli bÅ«tu jāsamaksā par prettiesiski iegÅ«to kapavietu, domes vadÄ«ba stomās: „Maksātājs varÄ“tu bÅ«t Valsts prezidenta kanceleja, kam ir pienākums uzturÄ“t kapus, vai pati persona, kura noslÄ“dza lÄ«gumu. Juristiem bÅ«tu jātiekas ar Valsts prezidenta kanceleju un kontekstā ar visu jāizrunā, vai un kam bÅ«tu jāmaksā pašvaldÄ«bai. Un noteikti vajadzÄ“s veidot darba grupu, tajā iekļaujot vÄ“sturniekus, Valsts prezidenta kanceleju u.c. speciālistus, lai mainÄ«tu regulÄ“jumu.”

RÄ«gas domÄ“ jau ir saņemta arÄ« KNAB vÄ“stule, kurā norādÄ«ts uz „nepieciešamÄ«bu pilnveidot normatÄ«vos aktus un izvÄ“rtÄ“t attiecÄ«go RÄ«gas pilsÄ“tas pašvaldÄ«bas amatpersonu rÄ«cÄ«bu”.

Pietiek jau informÄ“ja, ka septiņvietÄ«gā „luksus” kapavieta I Meža kapos bijušajai Valsts prezidentei V. VÄ«Ä·ei-Freibergai ir tikusi ierādÄ«ta un piešÄ·irta nepamatoti, un virknes RÄ«gas pašvaldÄ«bas amatpersonu, tostarp RÄ«gas pilsÄ“tas izpilddirektora Jura Radzeviča rÄ«cÄ«bā ir saskatāmas pazÄ«mes, kas norāda uz iespÄ“jamu dienesta pilnvaru pārsniegšanu. ŠÄds ir KNAB atzinums pÄ“c deviņus mÄ“nešus ilgušÄs pārbaudes eksprezidentes „blata kapa” lietā.

 „Ir cilvÄ“ki, kuri vÄ“las bÅ«t vienlÄ«dzÄ«gāki par citiem arÄ« pÄ“c nāves. Izmantojot neformālas ietekmes sviras un starpniekus, bijusÄ« Valsts prezidente Vaira VÄ«Ä·e-Freiberga tikusi pie „parastajiem cilvÄ“kiem” nepieejamas kapavietas I Meža kapos, netālu no Jāņa ÄŒakstes atdusas vietas,” – šÄdi secinājumi par veidu, kādā bijusÄ« Valsts prezidente savā rÄ«cÄ«bā ieguva septiņvietÄ«gu kapavietu netālu no Jāņa ÄŒakstes atdusas vietas, bija publicÄ“ti 10. janvāra publikācijā, pÄ“c kuras tika sākta KNAB pārbaude.

Tagad, deviņus mÄ“nešus vÄ“lāk, KNAB savā slÄ“dzienā faktiski apstiprinājis šos secinājumus. „Secināms, ka kapavieta I Meža kapos RÄ«gā, Aizsaules ielā 2A (3.sektors - ldg pa kr. no G. pr. rinda - 69.vieta,) piešÄ·irta un ierādÄ«ta nepamatoti, neievÄ“rojot RÄ«gas domes 2008.gada 9.decembra saistošajos noteikumos Nr.149 “RÄ«gas pilsÄ“tas pašvaldÄ«bas kapsÄ“tu darbÄ«bas un uzturÄ“šanas noteikumi” paredzÄ“tos kapavietu piešÄ·iršanas un ierādÄ«šanas nosacÄ«jumus un kārtÄ«bu (Noteikumu 16., 18. un 18.’ punkts, kā arÄ« 20.punkts), kā arÄ« pārsniedzot maksimālos kapavietas izmÄ“rus, kas noteikti minÄ“to noteikumu 1. pielikumā,” teikts KNAB slÄ“dzienā.

KNAB ir nosaucis arÄ« konkrÄ“tas par notikušo atbildÄ«gās amatpersonas. Īpaši pieminÄ“ts RÄ«gas pilsÄ“tas izpilddirektors J.Radzevičs, kuram nav bijis tiesiska pamata RÄ«gas domes Mājokļu un vides departamenta direktora pienākumu izpildÄ«tājai Mairai Megnei 2014.gada 7.oktobra adresÄ“tā vÄ“stulÄ“ lÅ«gt ierādÄ«t V. VÄ«Ä·ei-Freibergai septiņvietÄ«gu Ä£imenes kapavietu RÄ«gas I Meža kapos.

LÄ«dz ar J. Radzeviču nosauktas arÄ« citas amatpersonas, kuru „rÄ«cÄ«bā saskatāmas pazÄ«mes, kas norāda uz iespÄ“jamo dienesta pilnvaru pārsniegšanu”, - tostarp pašreizÄ“jais KapsÄ“tu pārvaldes priekšnieks Igors Svincickis, bijušais KapsÄ“tu pārvaldes I un II Meža kapsÄ“tas pārziņa palÄ«gs Ainis Kaufelds, bijušais KapsÄ“tu pārvaldes I un II Meža kapu pārzinis Vilnis Bisenieks un arÄ« M. Megne, kura amatu tāpat jau pametusi.

KNAB pārbaudÄ“, kura faktiski pilnÄ«bā apliecinājusi šÄ gada 10. janvāra publikācijā minÄ“to faktu secÄ«bu, atklāta arÄ« virkne zÄ«mÄ«gu detaļu, kuras demonstrÄ“, kā, izmantojot neformālus kontaktus un kopš padomju laikiem saglabājušos „telefona tiesÄ«bu” praksi, ir notikusi „parastajiem cilvÄ“kiem” domāto normatÄ«vo aktu apiešana un vienkārša ignorÄ“šana. Šajā „nokārtošanā” bijis iesaistÄ«ts arÄ« bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadÄ«tājs Gundars Daudze un virkne RÄ«gas domes amatpersonu.

V. Bisenieks KNAB ir sniedzis paskaidrojumus, ka RÄ«gas domes Mājokļu un vides departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko viņam telefoniski esot vienkārši paziņojis – bijušajai Valsts prezidentei esot „nepieciešams” sameklÄ“t kapavietu RÄ«gas I Meža kapos. Tikai pÄ“c tam, kad V. Bisenieks augstajai domes amatpersonai paziņojis, ka bez rakstiska rÄ«kojuma viņš šÄdu kapavietu nemeklÄ“s, no departamenta saņemts attiecÄ«gs dokuments.

Taču „blata” sistÄ“ma bija sākusi darboties jau pirms tam. VÄ“l pirms dokumenta saņemšanas uz kapiem, kā KNAB paskaidrojis V. Bisenieks, bijusi atbraukusi pati V. VÄ«Ä·e-Freiberga, un kapu darbiniekam ir nācies izrādÄ«t viņai iespÄ“jamās kapavietas. Eksprezidente sev sākotnÄ“ji esot vÄ“lÄ“jusies kapavietu pie bijušÄ Valsts prezidenta Alberta Kvieša atdusas vietas, taču šÄ« viņas vÄ“lme nav tikusi apmierināta, jo vieta bijusi „aizņemta”.

IecerÄ“tās kapavietas vietā V. VÄ«Ä·ei-Freibergai ir tikusi parādÄ«ta cita, kas tāpat atradusies netālu no A. Kvieša atdusas vietas, taču šo kapavietu eksprezidente ir izbrāķējusi, kā pamatojumu minot to, ka šÄ«s kapavietas sakopšanā jāiegulda liels darbs un tajā jāveic nopietna tÄ«rÄ«šana. Savukārt jau pÄ“c dokumenta saņemšanas no Mājokļu un vides departamenta ir sameklÄ“ta vÄ“l viena – septiņvietÄ«gā kapavieta netālu no J. ÄŒakstes kapa. To atkal ieradusies aplÅ«kot V. VÄ«Ä·e-Freiberga, un jaunais piedāvājums viņu apmierinājis.

TikmÄ“r toreizÄ“jais Meža kapu pārziņa palÄ«gs A. Kaufelds KNAB ir skaidrojis, ka viņa rÄ«cÄ«bā esošÄ informācija liecinot – V. VÄ«Ä·e-Freiberga skaidri paziņojusi, ka vÄ“las kapavietu tieši pie J. ÄŒakstes atdusas vietas, un tieši V. Bisenieks bijis tas, kurš pateicis, ka tur kapavietu eksprezidentei pat pÄ“c viņas vÄ“lmes izteikšanas piešÄ·irt nevarÄ“s.

Savukārt Jānis UpÄ«tis, kurš šo notikumu laikā bija domes Mājokļu un vides departamenta KapsÄ“tu pārvaldes priekšnieks, KNAB liecinājis, ka „blata kapa” nokārtošanas process noticis, viņu vispār apejot. Ne V. VÄ«Ä·e-Freiberga, ne pilsÄ“tas izpilddirektors J. Radzevičs par kapu apmeklÄ“jumu ar viņu vispār neesot sazinājušies un uzreiz kontaktÄ“jušies ar V. Bisenieku. Tāpat J.UpÄ«tis kā KapsÄ“tu pārvaldes priekšnieks vispār neesot saņēmis nevienu dokumentu saistÄ«bā ar kapavietas piešÄ·iršanu V.VÄ«Ä·ei-Freibergai.

Tikai pÄ“c publikācijām presÄ“ J. UpÄ«tis esot uzzinājis par notikušo un vÄ“rsis KNAB uzmanÄ«bu uz to, ka spÄ“kā esošie normatÄ«vie akti nosaka, - maksimālā izmÄ“ra kapavieta ir četrvietÄ«ga, lÄ«dz ar ko varot secināt, ka V. VÄ«Ä·ei-Freibergai ir tikušas piešÄ·irtas pat veselas divas kapavietas – viena trÄ«svietÄ«ga un viena četrvietÄ«ga, kaut ne likums “Par Valsts prezidenta darbÄ«bas nodrošināšanu”, ne RÄ«gas domes saistošie noteikumi neparedz divu kapavietu piešÄ·iršanu vienai personai.

PÄ“cāk eksprezidentes vietā formalitātes kārtojusi viņas valsts apmaksātā sekretāre Daina Lasmane, kura KNAB liecinājusi – V. VÄ«Ä·e-Freiberga kādā sarunā ar viņu minÄ“jusi, ka vÄ“l prezidentÅ«ras laikā esot apmeklÄ“jusi Meža kapus, kur viņai izrādÄ«tas pieejamās kapavietas.

D. Lasmane gan KNAB apgalvojusi, ka no kapavietas kārotāju puses nekas neesot ticis pieprasÄ«ts un “blatots”, taču vienlaikus atzinusi, ka šÄ« jautājuma noskaidrošanā esot piesaistÄ«ts pat bijušais V. VÄ«Ä·es-Freibergas kancelejas vadÄ«tāja vietnieks Juris Ruško, par kura iznÄ«cinošajām liecÄ«bām saistÄ«bā ar eksprezidentes „prihvatizÄ“tā” pulksteņa lietu Pietiek jau informÄ“jis. Šo lietu Ä¢enerālprokuratÅ«ra pašlaik ir nodevusi atpakaļ KNAB jaunas pārbaudes veikšanai.

Saskaņā ar D. Lasmanes versiju viņa pie J. Ruško ar „jautājumu” par kapavietu esot vÄ“rsusies pÄ“c V. VÄ«Ä·es-Freibergas „lÅ«guma”, - eksprezidente apgalvojusi, ka tieši viņš esot nodarbojies ar kapu jautājumiem. Bijušais prezidentes kancelejas „lietu kārtotājs” saskaņā ar D. Lasmanes apgalvoto esot atbildÄ“jis, ka Ä«sti šÄdu lietu neatceroties un ka varbÅ«t arÄ« šÄds jautājums ar RÄ«gas domi esot risināts, taču lÄ“mums tā arÄ« neesot ticis pieņemts.

Tiesa, pats J. Ruško, šogad sniedzot paskaidrojumus KNAB „pulksteņa lietā”, par „kapa lietu” bija sniedzis nedaudz citu versiju – tieši pati V. VÄ«Ä·e-Freiberga viņu „izsauca, lai sagādāju kapa vietu pie ÄŒakstes”. Dienas no KNAB oficiāli saņemtajos anonimizÄ“tajos J. Ruško paskaidrojumos par „blata kapa” organizÄ“šanu lasāms:

„AttiecÄ«bā par „kapiņiem” varu pateikt, ka piezvanÄ«ja privātsekretāre ... un man prasÄ«ja, kur … ir kapa vieta. Un pati ... mani izsauca, lai sagādāju kapa vietu pie ÄŒakstes. Es vÄ“l nodomāju, kā var tādā vietā, bet vairs es neko saistÄ«bā ar kapiem nedarÄ«ju kā tikai savedu kopā … ar …, kurš apsolÄ«ja kapa vietu.

… pagājušÄ gada 1. decembrÄ« … dzimšanas dienas laikā teica, ka … esot nopirkusi savus „kapiņus” pa savu naudu, ka es esot nelietis. Saka, ka es esot no Valsts prezidenta kancelejas dāvanu naudas fonda esot nozadzis 8000 latu un naudu izņēmis ārā, un lai es atdodot viņiem naudu, es teicu, ka tā nav bijis, un piedraudÄ“ju, ja neliksies mierā, tad tiks publicÄ“ta visa grāmatvedÄ«ba, ko esmu kārtojis, strādājot Valsts prezidenta kancelejas vadÄ«tāja vietnieka amatā, kuru atšifrÄ“t varu tikai es.

Es nekādi nevarÄ“ju saprast, kāds man sakars ar kapiem un kāpÄ“c tieši 8000 Ls. Tagad es saprotu, ka … par granÄ«ta kapakmeni bija samaksājusi tos 8000 Ls. Es pazvanÄ«ju … un teicu, ka tā nevajag darÄ«t, jo bÅ«s lielas problÄ“mas, bet es nebÅ«šu vainÄ«gs. … arÄ« man zvanÄ«ja par tā saucamiem ... kapiņiem, kad tas nonāca presÄ“, un teica, ka vairāk neeju pie …, jo tas laiks ir beidzies, bet es jau neko nebiju darÄ«jis, bet tā visi uzskatÄ«ja.”

J. Ruško paskaidrojumos minÄ“tajā par konkrÄ“tajām summām, kuru „nozagšana” viņam pārmesta, ir saskatāma saistÄ«ba ar D. Lasmanes KNAB skaidroto – ka pÄ“c saskaņošanas ar V. VÄ«Ä·i-Freibergu viņa sazinājusies ar kapu administrācijas ieteikto akmeņkali Ivaru Feldbergu, kurš organizÄ“jis visus darbus, lai par Freibergu Ä£imenes lÄ«dzekļiem iekārtotu „blata kapu”.

V. VÄ«Ä·es-Freibergas privātsekretāre KNAB arÄ« atzinusi, ka pretÄ“ji skaļajam sašutumam, ko saistÄ«bā ar „kapa lietu” eksprezidente paudusi publiski, pÄ“c publikācijām masu saziņas lÄ«dzekļos ir radusies „sapratne”, ka likumā “Par Valsts prezidenta darbÄ«bas nodrošināšanu” tiešÄm nekas nav teikts par to, kad un kā jāpieņem lÄ“mums par kapavietas piešÄ·iršanu.

Tiesa, radusies sapratne tomÄ“r nav likusi censties norÄ“Ä·ināties ar pašvaldÄ«bu par „blata kapu”: lÄ«dz ar konkrÄ“to esošo un bijušo amatpersonu atbildÄ«bas pakāpi KNAB pārbaudÄ“ tāpat ir konstatÄ“ts, ka KapsÄ“tu pārvalde par V. VÄ«Ä·es-Freibergas vajadzÄ«bām ierādÄ«to septiņvietÄ«go kapavietu tā arÄ« nav saņēmusi maksu par „jaunas kapavietas I Meža kapsÄ“tā RÄ«gā, Aizsaules ielā 2a, III sektorā, I dg p.k.n.G.pr. rindā, 69 vietā ierādÄ«šanu”.

Tas nozÄ«mÄ“, ka zaudÄ“jumi, kas nodarÄ«ti pašvaldÄ«bai, varÄ“tu bÅ«t nedaudz virs 1000 eiro, - saskaņā ar KapsÄ“tu pārvaldes skaidrojumu maksa par identisku jaunu kapavietu bÅ«tu 1058,40 eiro (ieskaitot pievienotās vÄ“rtÄ«bas nodokli). Tieši apstāklis, ka formālā summa ir tik neliela, ir pamatā KNAB lÄ“mumam saistÄ«bā ar šo gadÄ«jumu kriminālprocesu tomÄ“r nesākt.

Atbilstoši likuma „Par Krimināllikuma spÄ“kā stāšanās un piemÄ“rošanas kārtÄ«bu” 23.panta pirmajai daļai atbildÄ«ba par Krimināllikumā paredzÄ“to noziedzÄ«go nodarÄ«jumu, ar kuru radÄ«ts bÅ«tisks kaitÄ“jums, iestājas, ja noziedzÄ«gā nodarÄ«juma rezultātā ne vien nodarÄ«ts ievÄ“rojams mantiskais zaudÄ“jums, bet arÄ« apdraudÄ“tas vÄ“l citas ar likumu aizsargātās intereses vai ja šÄds apdraudÄ“jums ir ievÄ“rojams.

Savukārt saskaņā ar šÄ« panta otro daļu par ievÄ“rojamu mantisko zaudÄ“jumu atzÄ«stams mantiskais zaudÄ“jums, kas nodarÄ«juma izdarÄ«šanas brÄ«dÄ« pārsniedz piecu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mÄ“nešalgu kopsummu. Tā kā V. VÄ«Ä·es-Freibergas kapavietas saņemšanas radÄ«tie formālie zaudÄ“jumi pašvaldÄ«bai šo summu nepārsniedz, septiņvietÄ«gās kapavietas prettiesiskā nonākšana eksprezidentes rÄ«cÄ«bā nekvalificÄ“jas kā ievÄ“rojams zaudÄ“jums. Savukārt pašas V. VÄ«Ä·es-Freibergas paskaidrojumus „blata kapa” lietā KNAB vispār nav pieprasÄ«jis.

Novērtē šo rakstu:

0
0