Iesaki rakstu:

Bagāti cilvÄ“ki bez attiecÄ«gas atļaujas Pāvilostas novada Sakas pagastā uzbÅ«vÄ“juši sev glaunu vasaras namiņu vien divus metrus no jÅ«ras, taču, kad to palÅ«gts nojaukt, ir spÄ“juši pierādÄ«t, ka māja nav māja, bet gan kuÄ£is, - ar šÄdu ziņu ceturtdien klajā nāca laikraksts Kursas laiks. Lielāku skaidrÄ«bu šajā jautājumā var ieviest administratÄ«vās rajona tiesas piecus gadus sens spriedums, ar kuru Valsts vides dienests šajā lietā zaudÄ“jis „kuÄ£a” Ä«pašniekam – miljonāra Argoda LÅ«siņa uzņēmumam Alco – un, pÄ“c tiesu informācijas bāzes datiem spriežot, šo spriedumu nav vÄ“lÄ“jies pārsÅ«dzÄ“t.

Lieta Nr.142276712 1-1054-13/39

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA, LIEPĀJAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ Liepājā 2013.gada 6.februārī

AdministratÄ«vā rajona tiesa šÄdā sastāvā: tiesnese KristÄ«ne Brokane, piedaloties pie administratÄ«vās atbildÄ«bas sauktās personas - sabiedrÄ«bas ar ierobežotu atbildÄ«bu „/Nosaukums/" pārstāvjiem A.L. un L.P. un iestādes - Valsts vides dienesta pārstāvim R.B.,

atklātā tiesas sÄ“dÄ“ izskatÄ«ja administratÄ«vā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pÄ“c sabiedrÄ«bas ar ierobežotu atbildÄ«bu „/Nosaukums/" (reÄ£istrācijas Nr../reÄ£istrācijas numurs/) sÅ«dzÄ«bas par Valsts vides dienesta Ä£enerāldirektora 2012.gada 28.marta lÄ“mumu Nr.G01/23P „Par Liepājas reÄ£ionālās vides pārvaldes 2012.gada 17janvāra lÄ“mumu Nr.G05/005328 administratÄ«vā pārkāpuma lietā".

AprakstošÄ daļa

[1] 2011.gada 28.novembrÄ« pulksten 11.30 Valsts vides dienesta (turpmāk - Dienests) Liepājas reÄ£ionālās vides pārvaldes (turpmāk - Liepājas RVP) Kontroles daļas vecākā inspektore SIA „/Nosaukums/" sastādÄ«ja administratÄ«vā pārkāpuma protokolu AE Nr.005328 (turpmāk - Protokols), kurā norādÄ«ts, ka SIA „/Nosaukums/" savā Ä«pašumā „/Nosaukums 1/", kadastra Nr./kadastra numurs/, /adrese/, aptuveni 10 m no stāvkrasta malas novietojusi metāla režģu un pontonu konstrukciju, kuras augstums ir aptuveni 1,7 m lÄ«dz 2,1 m, platums aptuveni 15 m un garums aptuveni 35 m, tādÄ“jādi pārkāpjot Aizsargjoslu likuma 36.panta trešÄs daļas 8.punktā noteikto, par ko paredzÄ“ta administratÄ«vā atbildÄ«ba pÄ“c Latvijas AdministratÄ«vo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 57.panta.

2012.gada 17.janvārÄ« Dienesta Liepājas RVP Kontroles daļas vadÄ«tājs pieņēma lÄ“mumu Nr.G05/005328 administratÄ«vā pārkāpuma lietā (turpmāk - sākotnÄ“jais lÄ“mums), ar kuru SIA „/Nosaukums/" par Aizsargjoslu likuma 36.panta trešÄs daļas 8.punktā noteikto prasÄ«bu neievÄ“rošanu saukta pie administratÄ«vās atbildÄ«bas un sodÄ«ta ar naudas sodu Ls 300 apmÄ“rā saskaņā ar LAPK 57.pantu.

NepiekrÄ«tot sākotnÄ“jam lÄ“mumam, SIA „/Nosaukums/" to apstrÄ«dÄ“ja augstākā iestādÄ“.

[2] Dienesta Ä£enerāldirektors 2012.gada 28.martā pieņēma lÄ“mumu Nr.G01/23P „Par Liepājas reÄ£ionālās vides pārvaldes 2012.gada 17.janvāra lÄ“mumu Nr.G05/005328 administratÄ«vā pārkāpuma lietā" (turpmāk - LÄ“mums), ar kuru nolÄ“ma sākotnÄ“jo lÄ“mumu atstāt negrozÄ«tu.

Lēmums pamatots ar turpmāk norādītiem argumentiem.

[2.1] No Aizsargjoslu likuma 36.panta trešÄs daļas 8.punktā noteiktā izriet, ka pludmales labiekārtošanas elementus var izvietot visās teritorijās, bet jebkādas konstrukcijas, saliekamas un pagaidu bÅ«ves var izvietot tikai tajās vietās, kurās šÄda darbÄ«ba atļauta vietÄ“jās teritorijas plānojumā. KuÄ£is bÅ«vniecÄ«bas stadijā minÄ“tajā normā nav tieši minÄ“ts, tomÄ“r tas ir uzskatāms par konstrukciju. MinÄ“tajā punktā lietotais termins „jebkāda konstrukcija" norāda uz to, ka jÄ“dziens „konstrukcija" ir jātulko plaši, attiecinot to uz visām konstrukcijām, neatkarÄ«gi no formas un izmantošanas mÄ“rÄ·a. KonkrÄ“tajā gadÄ«jumā par konstrukcijas esamÄ«bu norāda arÄ« tās apjoms (35 x 15 metri). Tādejādi bÅ«vniecÄ«bas stadijā esoša kuÄ£a izvietošana krasta kāpu aizsargjoslā ir atļauta tikai tad, ja šÄda darbÄ«ba ir atļauta vietÄ“jās pašvaldÄ«bas teritorijas plānojumā. KonkrÄ“tajā gadÄ«jumā Sakas novada domes 2007.gada 27.decembra saistošie noteikumu Nr.12 „Sakas novada Sakas pagasta teritorijas izmantošanas un apbÅ«ves noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr.12) 6.5.punkts un 4.2.punkts neatļauj konstrukciju, tai skaitā kuÄ£u bÅ«vÄ“šanas ierīču izvietošanu krasta kāpu aizsargjoslā.

[2.2] Noteikumu Nr.12 4.31.8.apakšpunkts, kas nosaka, ka pÄ“c saskaņošanas ar zemes Ä«pašnieku tauvas joslā ir atļauta laivu un kuÄ£u pārziemošana, bÅ«ve un remonts, ir jāskatās kopsakarā ar pārÄ“jiem teritorijas plānojuma punktiem. Noteikumu Nr.12 4.31.1. - 4.31.13.apakšpunkti pārraksta ZvejniecÄ«bas likuma 9.pantu. Tieši tāpat Noteikumu Nr.12 4.30.5.punktā ir noteikts, ka aizsargjoslās ir spÄ“kā Aizsargjoslu likuma 35. - 58.pantā minÄ“tie Ä«pašuma lietošanas aprobežojumi, tātad arÄ« Aizsargjoslu likuma 36.panta trešÄs daļas 8.punktā minÄ“tais aizliegums. Tādejādi Noteikumi Nr.12 vienÄ«gi citÄ“ ZvejniecÄ«bas likumu, bet vietÄ“jā pašvaldÄ«ba nav radÄ«jusi pati savas tiesÄ«bu normas attiecÄ«bā uz aizsargjoslas izmantošanu dažādu konstrukciju izvietošanai. LÄ«dz ar to ir uzskatāms, ka teritorijas plānojumā nav iekļauta atļauja izvietot konstrukcijas tauvas joslā vispārÄ«gi, tai skaitā Ä«pašumā „/Nosaukums 1/".

[2.3] Tā kā Noteikumi Nr.12 nerada jaunas tiesÄ«bu normas, jautājumā par iespÄ“jām izvietot kuÄ£i krasta kāpu aizsargjoslā ir jāvÄ“rtÄ“ arÄ« ZvejniecÄ«bas likuma 9.pants, kā arÄ« tā atbilstÄ«ba Aizsargjoslu likuma 36.pantam. IevÄ“rojot ZvejniecÄ«bas likuma 9.panta septÄ«tajā, piektajā un astotajā daļā noteikto, secināms, ka tauvas joslā noteiktās tiesÄ«bas pārziemot, remontÄ“t un bÅ«vÄ“t kuÄ£us ir izmantojamas tiktāl, ciktāl tās neierobežo citi normatÄ«vie akti. Tā kā Ä«pašumā „/Nosaukums 1/" tauvas josla sakrÄ«t ar krasta kāpu aizsargjoslu, tajā kuÄ£u bÅ«vniecÄ«ba var tikt veikta, tikai ievÄ“rojot vides aizsardzÄ«bas prasÄ«bas, kuras izvirza Aizsargjoslu likums. ZvejniecÄ«bas likums ir pieņemts 1995.gada 12.aprÄ«lÄ« un 9.panta septÄ«tās daļas 2.punkts kopš likuma pieņemšanas nav grozÄ«ts. Savukārt Aizsargjoslu likums ir pieņemts 1997.gada 5.februārÄ«, bet tā 36.panta trešÄs daļas 8.punkts šobrÄ«d spÄ“kā esošajā redakcijā ir iekļauts likumā ar 2003.gada 19jÅ«nija grozÄ«jumiem. Å…emot vÄ“rā AdministratÄ«vā procesa likuma 15.pantu, ir piemÄ“rojama Aizsargjoslu likuma ierobežojošÄ norma, kas ir jaunāka. Prioritātes noteikšana tauvas joslas tiesiskajam regulÄ“jumam arÄ« bÅ«tu pretrunā aizsargjoslu izveidošanas mÄ“rÄ·im un tiesÄ«bu normu teleoloÄ£iskai interpretācijai, jo krasta kāpu aizsargjosla it Ä«paši tiek aizsargāta pret jebkāda veida apbÅ«vi un konstrukciju izvietošanu, un jebkura bÅ«vniecÄ«ba un konstrukciju izvietošana krasta kāpu aizsargjoslā ir izņēmuma situācija.

[2.4] KuÄ£u bÅ«vniecÄ«bas konstrukciju izvietošana atbilstoši ZvejniecÄ«bas likuma 9.pantam bÅ«tu pieļaujama vienÄ«gi 20 metru platā joslā no krasta. SākotnÄ“jā lÄ“mumā fiksÄ“ts, ka tauvas joslas platums ir 20 m gar jÅ«ras piekrasti un konstrukcija, kuras platums ir 15 m un kura novietota aptuveni 10 m no krasta, aptuveni 5 metrus ir izvietota ārpus tauvas joslas robežām. Attāluma mÄ“rÄ«šanai ar mÄ“rlentu nav nepieciešams sertifikāts, un šÄdas darbÄ«bas var veikt valsts amatpersona bez Ä«pašas apmācÄ«bas un zināšanu pārbaudes.

[2.5] Pārkāpums nav formāls un vÄ“rtÄ“jams kā vidÄ“ji smags, jo veiktas reālas darbÄ«bas krasta kāpu aizsargjoslā 10 metru attālumā no krasta. Vides aizsardzÄ«bas un sabiedrÄ«bas interesÄ“s krasta kāpu aizsargjosla it Ä«paši tiek aizsargāta pret apbÅ«vi un dažādu konstrukciju izvietošanu, kas, cita starpā, arÄ« kavÄ“ kājāmgājÄ“ju pārvietošanos. Tai pat laikā, nojaucot konstrukciju, negatÄ«vās sekas var tikt likvidÄ“tas. Turklāt pārkāpums izdarÄ«ts ar tÄ«šu nolÅ«ku, apzināti izvietojot konstrukciju krasta kāpu aizsargjoslā. SIA „/Nosaukums/" arÄ« vajadzÄ“ja apzināties bÅ«tiskos ierobežojumus, kādi darbÄ«bām ir noteikti krasta kāpu aizsargjoslā. Nezinot vai neesot pārliecÄ«bai par darbÄ«bas atbilstÄ«bu normatÄ«vajiem aktiem, persona varÄ“ja izmantot tiesÄ«bas vÄ“rsties valsts un pašvaldÄ«bu iestādÄ“s pÄ“c informācijas, uzziņas. TādÄ“jādi SIA „/Nosaukums/" nevar tikt atbrÄ«vota no administratÄ«vās atbildÄ«bas un piemÄ“rotais naudas sods nevar tikt samazināts.

[3] 2012.gada 8.maijā AdministratÄ«vajā rajona tiesā saņemta pie administratÄ«vās atbildÄ«bas sauktās personas - SIA „/Nosaukums/" sÅ«dzÄ«ba par LÄ“mumu. SÅ«dzÄ«ba pamatota ar turpmāk norādÄ«tiem argumentiem un apsvÄ“rumiem.

[3.1] Dienests nepareizi piemÄ“rojis Aizsargjoslu likuma 36.panta trešÄs daļas 8.punktu.

[3.1.1] Dienests nav ņēmis vÄ“rā, ka šÄ« norma neparedz vispārÄ“ju aizliegumu novietot konstrukcijas Baltijas jÅ«ras aizsargjoslā, jo kopā ar attiecÄ«go vietÄ“jās pašvaldÄ«bas teritorijas plānojumu veido tiesÄ«bu normu, kas to atļauj. VietÄ“jās pašvaldÄ«bas teritorijas plānojuma normas ne tikai noteic zemes lietošanas veidus, bet arÄ« atļautās darbÄ«bas tauvas joslā, Ä«paši ja konkrÄ“tajā situācijā strÄ«ds ir par zemes gabala daļu, kam atbilst gan noteikta zemes lietošanas veida, gan tauvas joslas regulÄ“jums.

[3.1.2] Nevar piekrist Dienesta argumentācijai, jo tā vispār izslÄ“dz laivu un kuÄ£u turÄ“šanu tauvas joslā, kas ir tās galvenais mÄ“rÄ·is. Å…emot vÄ“rā, ka Baltijas jÅ«ras tauvas josla vienmÄ“r sakrÄ«t ar Baltijas jÅ«ras aizsargjoslu, un atbilstoši Aizsargjoslu likuma 6.panta otrajai daļai aizsargjoslā ietilpst gan krasta kāpas, gan pludmale, Dienesta interpretācija nozÄ«mÄ“tu, ka kuÄ£us un laivas nedrÄ«kst turÄ“t ne tikai krasta kāpu joslā (kad tauvas josla atrodas stāvkrastā, kā šajā gadÄ«jumā), bet arÄ« pludmalÄ“. Zvejnieki tauvas joslā vienmÄ“r ir turÄ“juši, bÅ«vÄ“juši un remontÄ“juši savus kuÄ£us un laivas un joprojām to dara. ArÄ« vÄ“sturiski tauvas joslas bijušas reglamentÄ“tas, lai nodrošinātu kalpošanu to primārajam mÄ“rÄ·im - ar zvejniecÄ«bu un kuÄ£ošanu saistÄ«tām darbÄ«bām.

[3.1.3] Apstāklis, ka Noteikumu Nr.12 4.31.8.apakšpunkts dublÄ“ ZvejniecÄ«bas likuma 9.panta septÄ«tās daļas 2.punktu, nozÄ«mÄ“ vien to, ka ZvejniecÄ«bas likums ir piemÄ“rojams Sakas pagasta teritorijā. Citāds secinājums bÅ«tu pretÄ“js tiesÄ«bu normu hierarhijai, jo vietÄ“jās pašvaldÄ«bas teritorijas plānojums nedrÄ«kst bÅ«t pretrunā ar augstāka juridiska spÄ“ka normām. ZvejniecÄ«bas likuma 9.panta pirmā daļa paredz, ka ar zveju vai kuÄ£ošanu un citām ar to saistÄ«tām darbÄ«bām gar Å«deņu krastiem ir nosakāma tauvas josla. Tas nozÄ«mÄ“, ka, ciktāl tauvas josla sakrÄ«t ar Baltijas jÅ«ras aizsargjoslu, Aizsargjoslu likuma 36.panta trešÄs daļas 8.punktā paredzÄ“tā atļauja novietot konstrukcijas (tostarp, kuÄ£us) vietÄ“jās pašvaldÄ«bas teritorijas plānojumā noteiktajos gadÄ«jumos ietver ZvejniecÄ«bas likuma 9.panta septÄ«tajā daļā noteiktos gadÄ«jumus, kam neviens vietÄ“jās pašvaldÄ«bas teritorijas plānojums nedrÄ«kst bÅ«t pretrunā.

[3.1.4] LÄ“mumā kļūdaini ZvejniecÄ«bas likuma 9.panta septÄ«tās daļa pretstatÄ«ta Aizsargjoslu likuma 36.panta trešÄs daļas 8.punktam, neņemot vÄ“rā, ka minÄ“tais punkts neparedz absolÅ«tu aizliegumu novietot konstrukcijas aizsargjoslā. Aizsargjoslu likuma 36.panta trešÄs daļas 8.punkts atļauj konstrukciju novietošanu, atsaucoties uz vietÄ“jās pašvaldÄ«bas teritorijas plānojumu, kas vienlaikus ir atsauce uz ZvejniecÄ«bas likuma 9.panta septÄ«to daļu, ar kuru vietÄ“jās pašvaldÄ«bas teritorijas plānojuma normām par tauvas joslu jāsaskan jebkurā gadÄ«jumā. TādÄ“jādi gan Aizsargjoslu likums, gan ZvejniecÄ«bas likums atļauj konstrukciju novietošanu Baltijas jÅ«ras aizsargjoslā, ciktāl tā sakrÄ«t ar tauvas joslu. LÄ«dz ar to starp Aizsargjoslu likuma 36.panta trešÄs daļas 8.punktu un ZvejniecÄ«bas likuma 9.panta septÄ«tās daļas 2.punktu nav savstarpÄ“ju pretrunu. ŠÄdu interpretāciju apstiprina arÄ« apstāklis, ka sākotnÄ“ji Aizsargjoslu likumā arÄ« tauvas josla bija paredzÄ“ta kā aizsargjosla. TādÄ“jādi ir loÄ£iski, ka tauvas joslas un Baltijas jÅ«ras aizsargjoslas pārklāšanās gadÄ«jumā, nepastāvot vispārÄ“jam aizliegumam, Baltijas jÅ«ras aizsargjoslā atļauts novietot tās pašas konstrukcijas (kuÄ£us), kuras atļauts novietot tauvas joslā. LÄ«dz ar to, piemÄ“rojot Aizsargjoslu likuma 36.panta trešÄs daļas 8.punktu kopā ar Noteikumu Nr.12 4.31.8.apakšpunktu, SIA „/Nosaukums/" ir tiesÄ«bas novietot kuÄ£a konstrukciju sava Ä«pašuma daļā, kas sakrÄ«t ar tauvas joslu.

[3.2] Aizsargjoslas Ä«pašais statuss neatceļ Aizsargjoslu likuma 36.panÄ«a trešÄs daļas 8.punktā paredzÄ“to atsauci uz vietÄ“jās pašvaldÄ«bas teritorijas plānojuma normām, kas atļauj konstrukciju izvietošanu. TādÄ“jādi tiesÄ«bu normās jau paredzÄ“ts aizsargjoslai nepieciešamais aizsardzÄ«bas lÄ«menis, un iestāde nevar atteikties piemÄ“rot vietÄ“jās pašvaldÄ«bas teritorijas plānojuma normu tikai tāpÄ“c, ka ir nepieciešams vÄ“l vairāk aizsargāt vidi. TādÄ“jādi Dienesta secinājumi LÄ“mumā ir pretrunā AdministratÄ«vā procesa likuma 7.pantā ietvertajam tiesiskuma principam gan tādÄ“jādi, ka iestādes rÄ«cÄ«ba neatbilst Aizsargjoslu likumam, gan tādÄ“jādi, ka iestādes kompetencÄ“ nav subjektÄ«vi izlemt, ka attiecÄ«gā Aizsargjoslu likuma norma nav piemÄ“rojama kādu, iespÄ“jams, prevalÄ“jošu interešu vārdā.

[3.3] Dienests bez pamata piemÄ“rojis administratÄ«vo sodu SIA „/Nosaukums/", vienlaikus atstājot bez ievÄ“rÄ«bas Baltijas jÅ«ras aizsargjoslā esošajā nekustamajā Ä«pašumā „/Nosaukums 2/" rekonstruÄ“tas Ä“kas, kuru platÄ«ba daudzkārt pārsniedz sākotnÄ“jo. MinÄ“tais Ä«pašums arÄ« atrodas Dienesta Liepājas RVP pārraudzÄ«bā. KonkrÄ“tajā gadÄ«jumā nav ievÄ“rts samÄ“rÄ«guma princips.

[3.4] LÄ“mumā minÄ“tais, ka konstrukcija aptuveni 5 metrus iziet ārpus tauvas joslas robežām, neatbilst patiesÄ«bai. AttiecÄ«gos mÄ“rÄ«jumus nav veicis sertificÄ“ts mÄ“rnieks, tāpÄ“c tie nav ticami. SIA „/Nosaukums/" uzaicināja sertificÄ“tu mÄ“rnieku V.M. precÄ«zas tauvas joslas atrašanās dabā noteikšanai. UzmÄ“rÄ«jumos tika noteiktas koordinātes no Nr.31 lÄ«dz Nr.50 stāvkrasta krants lÄ«nijas noteikšanai un koordinātes no Nr.1 lÄ«dz Nr.4 objekta (kuÄ£a) saskarsmes ar zemi ārÄ“jo robežpunktu noteikšanai, kas ir galÄ“jās - ārÄ“jās koordinātes, robežkoordinātas, kuras norāda, vai objekts atrodas tauvas joslas 20 metros. Ievadot tauvas joslas sākuma lÄ«nijas uzmÄ“rÄ«to punktu koordinātes grafiskajā datorprogrammā „Microstation Powerdraft”, tika noteikta tauvas joslas beigu lÄ«nija. TādÄ“jādi tauvas joslas platums mÄ“rÄ«ts ar atbilstošu mÄ“rniecÄ«bas programmatÅ«ru, nevis pÄ“c acu mÄ“ra. MÄ“rÄ«šanas rezultātā konstatÄ“ts, ka pilnÄ«gi visi objekta (kuÄ£a) punkti, kas atrodas saskarsmÄ“ ar zemi, atrodas Baltijas jÅ«ras stāvkrasta tauvas joslā un neviena no objekta ārÄ“jām koordinātÄ“m, kas atrodas saskarsmÄ“ ar zemi, neiziet ārpus Baltijas jÅ«ras stāvkrasta tauvas joslas.

[3.5] Dienests, administratÄ«vā soda uzlikšanu pamatojis ar nepatiesiem faktiem un iestādes viedokli, tādÄ“jādi pārkāpjot AdministratÄ«vā procesa likuma 9.pantā ietverto patvaļas aizlieguma principu.

[4] Dienests tiesai sniegtajos rakstveida paskaidrojumos sūdzību neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem. Papildus iestāde paskaidro turpmāk norādīto.

[4.1] Aizsargjoslu likuma 36.panta trešÄs daļas 8.punkts skaidri deleģē jautājumu par konstrukciju izvietošanu izlemt vietÄ“jai pašvaldÄ«bai teritorijas plānojumā, kur atļauja uzstādÄ«t konstrukciju ir pašvaldÄ«bas aktÄ«va rÄ«cÄ«ba (teritorijas plānojums nosaka vietas, kur var izvietot konstrukcijas), bet aizliegums - pašvaldÄ«bas „klusÄ“šana” (teritorijas plānojums nenosaka vietas, kura var izvietot konstrukcijas). Tādejādi arÄ« veidojas kolÄ«zija starp Aizsargjoslu likuma 36.panta trešÄs daļas 8.punktu, kas aizliedz kuÄ£u konstrukciju izvietošanu Baltijas jÅ«ras un RÄ«gas jÅ«ras līča aizsargjoslā (arÄ« tauvas joslā), izņemot pašvaldÄ«bas teritorijas plānojumā noteiktajās vietās, un ZvejniecÄ«bas likuma 9.panta septÄ«to daļu, kas atļauj izvietot tauvas joslā kuÄ£u konstrukcijas. Īpašumā „/Nosaukums 1/" tauvas josla sakrÄ«t ar krasta kāpu aizsargjoslu, tāpÄ“c Ä«pašumā „/Nosaukums 1/" tauvas joslā kuÄ£u bÅ«vniecÄ«ba var tikt veikta, tikai ievÄ“rojot vides aizsardzÄ«bas prasÄ«bas, kuras izvirza Aizsargjoslu likums.

[4.2] Tauvas josla ir sabiedrÄ«bas interesÄ“s noteikts zemes Ä«pašuma lietošanas tiesÄ«bu apgrÅ«tinājums, kad piekrastes zemes Ä«pašniekam ir pienākums pieciest, ka citas personas izmanto tā Ä«pašumu. Å…emot vÄ“rā, ka tauvas josla ir Ä«pašuma lietošanas apgrÅ«tinājums, tajā noteiktie ierobežojumi tulkojami iespÄ“jami šauri, tāpÄ“c tauvas josla var bÅ«t laivu un kuÄ£ošanas lÄ«dzekļu uzglabāšanas vieta gadÄ«jumos, kad laiva vai kuÄ£ošanas lÄ«dzeklis no Å«dens var tikt izvilkts tauvas joslā vai no tauvas joslas ielaists Å«denÄ«. Tauvas joslas mÄ“rÄ·is nav bijis Å«densobjekta piekrasti padarÄ«t par kuÄ£u bÅ«vniecÄ«bas vietu, kur kuÄ£i pÄ“c uzbÅ«vÄ“šanas ilgstoši stāvÄ“tu tauvas joslā vai tiktu pārvietoti uz citu vietu. Īpašumā „/Nosaukums 1/" bÅ«vÄ“tais kuÄ£is jau pÄ“c saviem tagadÄ“jiem izmÄ“riem nav ielaižams Baltijas jÅ«rā bez Ä«pašas tehnikas palÄ«dzÄ«bas un nav ielaižams jÅ«rā blakus Ä«pašumam „/Nosaukums 1/" sakarā ar stāvkrastu un jÅ«ras dziļumu. SIA „/Nosaukums/" nav norādÄ«jusi, kādiem mÄ“rÄ·iem kuÄ£is tiks izmantots un nav pierādÄ«jusi, ka tiek bÅ«vÄ“ts zvejas kuÄ£is.

[4.3] Iestādes veikta tiesÄ«bu normu interpretācija ir neatņemama tiesÄ«bu normu piemÄ“rošanas sastāvdaļa, kas tieši norāda uz iestādes iedziļināšanos jautājumā un tiesiskuma nodrošināšanu. LÄ“mumā risināta kolÄ«zija starp ZvejniecÄ«bas likumu un Aizsargjoslu likumu, tāpÄ“c tauvas joslas un aizsargjoslas tiesiskā regulÄ“juma salÄ«dzināšana nenoved pie kādas tiesÄ«bu normas subjektÄ«vas noliegšanas, bet noved pie vienas tiesÄ«bu normas nepiemÄ“rošanas, jo kolÄ«zijas gadÄ«jumā nav iespÄ“jams vienādā apmÄ“rā vienlaicÄ«gi piemÄ“rot pretÄ“ja satura tiesÄ«bu normas. Tāpat tiesiskuma princips paredz arÄ« tiesÄ«bu normu vienādu piemÄ“rošanu pie vienādiem faktiskajiem apstākļiem. SIA „/Nosaukums/" minÄ“tais gadÄ«jums Ä«pašumā „/Nosaukums 2/" no Ä«pašuma „/Nosaukums 1/" atšÄ·iras ar faktiskajiem apstākļiem (Ä«pašuma „/Nosaukums 2/" Ä«pašniekam izsniegta bÅ«vatļauja visu Ä“ku bÅ«vniecÄ«bai).

[4.4] Dienesta ieskatā, kuÄ£a konstrukcijas pilnÄ«gai vai daļējai ietilpšanai tauvas joslā nav izšÄ·irošas nozÄ«mes, jo kuÄ£a konstrukciju izvietošana ir aizliegta visā krasta kāpu aizsargjoslā, proti, 150 m platumā no stāvkrasta malas. TomÄ“r konstrukcija atrodas aptuveni 10 m attālumā no stāvkrasta. Tā kā konstrukcijas platums ir aptuveni 15 metri, tā aptuveni 5 m atrodas ārpus tauvas joslas. Kā redzams no MÄ“rÄ«šanas aktam pievienotā plāna, attālums mÄ“rÄ«ts no stāvkrasta lÄ«dz astoņiem dzelzsbetona enkuriem, uz kuriem balstās kuÄ£is. No lietā esošajām fotogrāfijām redzams, ka kuÄ£a konstrukcija balstās uz astoņiem dzelzsbetona apļiem jeb enkuriem, uz kuriem novietotas uz pusÄ“m pārgrieztas cisternas, uz kurām savukārt balstās metāla režģi. Metāla režģi izvirzÄ«ti tālāk nekā dzelzsbetona pamatne. SertificÄ“ts mÄ“rnieks ir mÄ“rÄ«jis attālumu lÄ«dz dzelzsbetona pamatnei, neņemot vÄ“rā attālumu lÄ«dz vietai, kur sniedzas metāla režģi. AtšÄ·irÄ«bas mÄ“rÄ«jumos izskaidrojamas ar to, ka sertificÄ“ts mÄ“rnieks mÄ“rÄ«jis attālumu no stāvkrasta lÄ«dz konstrukcijas pamatnei, bet Dienests - no stāvkrasta lÄ«dz konstrukcijas tālākajiem punktiem (režģiem).

[5] Tiesas sÄ“dÄ“ SIA „/Nosaukums/" pārstāvji uzturÄ“ja sÅ«dzÄ«bu, pamatojoties uz tajā ietvertajiem argumentiem.

[6] Iestādes pārstāvis tiesas sēdē sūdzību neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos izklāstīto argumentāciju.

[7] Tiesas sÄ“dÄ“ liecÄ«bu sniedza V.M. Liecinieks liecināja, ka ir sertificÄ“ts mÄ“rnieks un veicis mÄ“rÄ«jums, lai noteiktu tauvas joslas sākuma un beigu lÄ«niju. Liecinieks tiesas sÄ“dÄ“ pÄ“c bÅ«tÄ«bas apliecināja to, kas norādÄ«ts lietā esošajā 2012.gada 22.februāra mÄ“rÄ«šanas aktā (lietas 29.lapa), ko sagatavojis liecinieks.

Motīvu daļa

 [8] Ar LÄ“mumu atzÄ«ts, ka SIA „/Nosaukums/’" pārkāpusi Aizsargjoslu likuma 36.panta trešÄs daļas 8.punktā noteiktās prasÄ«bas. AdministratÄ«vais sods Ls 300 apmÄ“rā piemÄ“rots saskaņā ar LAPK 57.pantu.

Aizsargjoslu likuma 36.panta trešÄs daļas 8.punkts noteic, ka krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalÄ“ (..) aizliegts novietot speciālās dzÄ«vojamās piekabes, jebkādas konstrukcijas, pagaidu un saliekamās bÅ«ves, izņemot pludmales labiekārtošanas elementus, ārpus šim nolÅ«kam vietÄ“jās pašvaldÄ«bas teritorijas plānojumā paredzÄ“tajām vietām.

Saskaņā ar LAPK 57.pantu par vides un dabas resursu aizsardzÄ«bas aizsargjoslā un tauvas joslā noteikto prasÄ«bu un aprobežojumu pārkāpšanu uzliek naudas sodu (..) juridiskajām personām no simt lÄ«dz divtÅ«kstoš latiem.

IevÄ“rojot minÄ“to, lai atzÄ«tu, ka SIA „/Nosaukums/" pamatoti saukta pie administratÄ«vās atbildÄ«bas, jākonstatÄ“, ka tā novietojusi konstrukciju vietā, kur to nepieļauj normatÄ«vo aktu prasÄ«bas.

[9] Par pierādÄ«jumiem šajā lietā var kalpot turpmāk norādÄ«tie lietas materiāli.

[9.1] 2010.gada (pÄ“c dokumenta kopumā, tiesas ieskatā, secināms, ka domāts 2011.gads) lLoktobrÄ« Liepājas reÄ£iona novadu bÅ«vvaldes bÅ«vinspektoru sastādÄ«ts Pārbaudes atzinums â„–.01/10/2011 (lietas 55.lapa). Atzinumā norādÄ«ts, ka vizuālās Ä«pašuma „/Nosaukums 1/" (kadastra â„–../kadastra numurs/) apsekošanas laikā konstatÄ“ts, ka krasta kāpu aizsargjoslā uz dzelzsbetona grodu akām, kas ir iebetonÄ“tas, novietota metāla konstrukciju bÅ«ve bÅ«vniecÄ«bas stadijā, kurai blakus novietota vagoniņa tipa bÅ«ve. BÅ«vdarbi apsekošanas laikā nenotiek. BÅ«ve novietota, nesaskaņojot ar Liepājas reÄ£iona novadu bÅ«vvaldi un Pāvilostas novada domi.

[9.2] 2011.gada 20.oktobrÄ« Dienesta Liepājas RVP Kontroles daļas vadÄ«tāja sastādÄ«ts Pārbaudes akts Nr.157-1/2011 (lietas 47.-50.lapa). Aktā norādÄ«ts, ka pārbaude veikta, pamatojoties uz Pāvilostas novada domes un Liepājas apkārtnes pašvaldÄ«bu apvienotās bÅ«vvaldes ziņojumiem. PārbaudÄ“ konstatÄ“ts, ka Pāvilostas novada Sakas pagasta /ciems/ nekustamajā Ä«pašumā „/Nosaukums 1/" (kadastra â„–../kadastra numurs/) lÄ«dz 10 m attālumā no stāvkrasta malas uzstādÄ«ta metāla konstrukcija, kuras pamatne novietota uz cauruļvada balstiem. Konstrukcija sastāv no uz pusÄ“m pārgrieztām cisternām, kuras no visām pusÄ“m ir noslÄ“gtas ar metāla režģiem - gar malām un virsÄ“jā daļā. Konstrukcijas augstums aptuveni 1,7 m lÄ«dz 2,1 m, platums aptuveni 15 m un garums aptuveni 35 m. Pārbaudes brÄ«dÄ« uz konstrukcijas strādāja 3 cilvÄ“ki, kas paskaidroja, ka viņi pieņemti darbā konstrukcijas krāsošanai un ka minÄ“tā konstrukcija bÅ«šot kuÄ£is. Gar pašu stāvkrasta malu aptuveni 40-50 m joslā iestādÄ«ti kociņi divās rindās kā dzÄ«vžogs. Noskaidrots, ka saskaņā ar pašvaldÄ«bas teritorijas plānojumu nekustamais Ä«pašums „/Nosaukums 1/" atrodas atklāto telpu izbÅ«ves un uzturÄ“šanas teritorijā. ŠÄs teritorijas atļautā izmantošana ir lauksaimniecÄ«ba (pļavas), labiekārtota kājāmgājÄ“ju taka, sporta nodarbÄ«bu laukums, velosipÄ“distu ceļš un to novietne, sanitāri -higiÄ“niskais labiekārtojums tikai pie šo teritoriju sānu robežām un saimniecÄ«bas Ä“kas teritorijas uzturÄ“šanai - mazÄ“ka, tikai pie šo teritoriju sānu robežām. Šajā teritorijā nedrÄ«kst ierÄ«kot dzÄ«vžogus un aizsargstādÄ«jumus. Atklāto telpu uzturÄ“šanas teritorijās nav pieļaujama apmežošana, bÅ«vniecÄ«ba un citas skatu ierobežojošas darbÄ«bas.

 [9.3] Protokols (lietas 45.-46.lapa). Protokolā norādÄ«ts, ka SIA „/Nosaukums/" savā Ä«pašumā „/Nosaukums 1/", kadastra Nr../kadastra numurs/, /adrese/, aptuveni 10 m no stāvkrasta malas novietojusi metāla režģu un pontonu konstrukciju, kuras augstums ir aptuveni 1,7 m lÄ«dz 2,1 m, platums aptuveni 15 m un garums aptuveni 35 m.

[9.4] FotoattÄ“li (lietas 51.-54.lapa), kuros fiksÄ“ta konstrukcija un tās atrašanās vieta.

[9.5] Zemesgrāmatu apliecÄ«ba (lietas 61.lapa), no kuras redzams, ka SIA „/Nosaukums/" ir nekustamā Ä«pašuma „/Nosaukums 1/" (kadastra Nr./kadastra numurs/), /adrese/, Ä«pašniece.

[9.6] Latvijas jÅ«ras administrācijas KuÄ£ošanas drošÄ«bas inspekcijas KuÄ£a bÅ«ves sākšanas apsekošanas akts (lietas 58.lapa) un Latvijas jÅ«ras administrācijas 2011.gada 15.novembra izziņa Nr.14-12/135 (lietas 57.lapa), no kuriem izriet, ka atbilstoši ierakstiem Latvijas KuÄ£u reÄ£istra bÅ«vniecÄ«bas stadijā esošu kuÄ£u reÄ£istrācijas grāmatā 2011.gada 15.novembrÄ« ar reÄ£istrācijas numuru 160 ir reÄ£istrÄ“ts bÅ«vniecÄ«bas stadijā esošs kuÄ£is. KuÄ£i bÅ«vÄ“ AS „/Nosaukums 3/", bÅ«vniecÄ«ba uzsākta 2011.gada 28.augustā, bÅ«ves tips - pontons. Korpusa lielākais garums - 35,56 m, garums starp perpendikuliem - 35,56 m, platums - 15 m, sānu augstums - 1,68 m.

[9.7] Pāvilostas novada pašvaldÄ«bas 2011.gada 6.decembra vÄ“stule Nr.PNP/3- 9./11/1151 „Par „/Nosaukums 1/", /adrese/" (lietas 56.lapa). VÄ“stulÄ“ pašvaldÄ«ba informÄ“ Liepājas RVP, ka saskaņā ar Pāvilostas novada Sakas pagasta teritorijas plānojuma izmantošanas un apbÅ«ves noteikumiem Ä«pašums „/Nosaukums 1/", /adrese/, kadastra Nr./kadastra numurs/, daļēji atrodas sekojošÄs izmantošanas zonās: 1) atklāto telpu uzturÄ“šanas teritorija (TA); 2) savrupmāju dzÄ«vojamās apbÅ«ves teritorijas jÅ«ras krasta 1.rinda (DzS-1); 3) mežs (ZM). Īpašums ir iekļauts /ciems/ teritorijā, daļēji Baltijas jÅ«ras krasta kāpu aizsargjoslā un Ä«pašumu daļēji skar aizsargjosla ap kapsÄ“tu.

[9.8] SIA „/Nosaukums/" 2011.gada 12.decembra iesniegums (paskaidrojums) Dienesta Liepājas RVP (lietas 59.lapa), kurā norādÄ«ts, ka konstrukcija ir bÅ«vniecÄ«bas stadijā esošs kuÄ£is, kura atrašanās konkrÄ“tajā vietā nav aizliegta. Iesniegumā minÄ“ta analoÄ£iska argumentācija sÅ«dzÄ«bās iestādei un tiesai norādÄ«tajai.

[9.9] SertificÄ“ta mÄ“rnieka V.M. 2012.gada 22.februārÄ« sastādÄ«ts MÄ“rÄ«šanas akts (lietas 29.lapa) un tam pievienotais robežplāns (lietas 30.lapa). MÄ“rÄ«šanas aktā norādÄ«ts, ka, izdarot objekta atrašanās koordināšu uzmÄ“rÄ«jumus gan pÄ“c Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1019, gan arÄ« pÄ“c iepriekš spÄ“kā bijušajiem 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182 uz Dienesta Liepājas RVP pārbaudes akta Nr.157-1/2011 sastādÄ«šanas brÄ«di - 2011.gada 20.oktobri, pilnÄ«gi visi objekta - kuÄ£a punkti, kas atrodas saskarsmÄ“ ar zemi, atrodas Baltijas jÅ«ras stāvkrasta tauvas joslā. Neviena no objekta - kuÄ£a ārÄ“jām koordinātām, kas atrodas saskarsmÄ“ ar zemi, neiziet ārpus Baltijas jÅ«ras stāvkrasta tauvas joslas. Robežplānā attÄ“lotas konstrukcijas robežpunktu koordinātas.

[9.10] SIA „/Nosaukums/" sÅ«dzÄ«bā un tās papildinājumos par sākotnÄ“jo lÄ“mumu norādÄ«tais (lietas 24., 25.-28.lapa).

[10] Tiesa secina, ka pÄ“c bÅ«tÄ«bas lietā ir strÄ«ds par normatÄ«vo aktu, tai skaitā ZvejniecÄ«bas likuma 9.panta un Aizsargjoslu likuma 36.panta attiecÄ«go normu interpretāciju. SIA „/Nosaukums/" uzskata, ka kuÄ£a bÅ«vi tauvas joslā atļauj ZvejniecÄ«bas likuma 9.panta septÄ«tās daļas 2.punkts. Savukārt Dienests uzskata, ka konstrukciju izvietošanu krastu kapu aizsargjoslā aizliedz Aizsargjoslu likuma 36.panta trešÄs daļas 8.punkts.

[11] ZvejniecÄ«bas likuma 9.panta piektā daļa paredz, ka piekrastes zemes Ä«pašniekiem ir tiesÄ«bas lietot tauvas joslu, ciktāl šÄ«s tiesÄ«bas neierobežo šis likums, citi likumi un normatÄ«vie akti. Tātad tauvas joslu piekrastes zemes Ä«pašnieks var lietot tādā apmÄ“rā, kā to paredz pats ZvejniecÄ«bas likums, kā arÄ« ievÄ“rojot citus likumus un normatÄ«vos aktus. NormatÄ«vais akts ir arÄ« pašvaldÄ«bu saistošie noteikumi.

Aizsargjoslu likuma 36.panta trešÄs daļas 8.punkts noteic, ka krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalÄ“ papildus šÄ panta pirmajā un otrajā daļā minÄ“tajam aizliegts novietot speciālās dzÄ«vojamās piekabes, jebkādas konstrukcijas, pagaidu un saliekamās bÅ«ves, izņemot pludmales labiekārtošanas elementus, ārpus šim nolÅ«kam vietÄ“jās pašvaldÄ«bas teritorijas plānojumā paredzÄ“tajām vietām. Tā kā lietā nav strÄ«da par to, ka vietā, kurā konstatÄ“ta novietotā konstrukcija (kuÄ£is bÅ«vniecÄ«bas stadijā) ir krasta kāpu aizsargjosla, tad secināms, ka attiecÄ«gajā vietā ir aizliegts novietot, citastarp, jebkādas konstrukcijas ārpus vietām, kuras noteikusi vietÄ“jā pašvaldÄ«ba savā teritorijas plānojumā. Tātad secināms, ka Aizsargjoslu likuma 36.panta trešÄs daļas 8.punkts dod deleģējumu pašvaldÄ«bai noteikt konkrÄ“tas vietas, kur krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalÄ“ atļauts novietot speciālās dzÄ«vojamās piekabes, jebkādas konstrukcijas, pagaidu un saliekamās bÅ«ves. Ja pašvaldÄ«ba šÄdas vietas nav noteikusi, tad atzÄ«stams, ka visā attiecÄ«gajā krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalÄ“ ir spÄ“kā Aizsargjoslu likuma 36.panta trešÄs daļas 8.punktā noteiktais aizliegums.

PÄ“c bÅ«tÄ«bas šÄdu Aizsargjoslu likuma 36.panta trešÄs daļas 8.punkta interpretāciju savā LÄ“mumā ir piemÄ“rojis arÄ« Dienests, ko tiesa atzÄ«st par pareizu. TomÄ“r konkrÄ“tajā gadÄ«jumā, tiesas ieskatā, ir bÅ«tiski noskaidrot, vai bÅ«vniecÄ«bas stadijā esošs kuÄ£is ir uzskatāms par konstrukciju Aizsargjoslu likuma 36.panta trešÄs daļas 8.punkta izpratnÄ“.

[12] Aizsargjoslu likuma 36.panta trešÄs daļas 8.punktā tiek minÄ“tas dzÄ«vojamās piekabes, pagaidu un saliekamās bÅ«ves un to starpā jebkādas konstrukcijas. Tiesas ieskatā, apvienojot šos jÄ“dzienus, vienā apakšpunktā, likumdevÄ“js ir vÄ“lÄ“jies norādÄ«t uz to, ka šie jÄ“dzieni apzÄ«mÄ“ lÄ«dzÄ«gas lietas. Nav pamata secinājumam, ka ar jÄ“dzienu „konstrukcija” šajā normā bÅ«tu domāts arÄ« bÅ«vniecÄ«bas stadijā esošs kuÄ£is.

ZvejniecÄ«bas likuma 9.panta devÄ«tās daļas 2.punkts norāda, ka tauvas joslā ir atļauta laivu un kuÄ£u pārziemošana, bÅ«ve un remonts. Lietā nav strÄ«da, ka tauvas joslā var atrasties laivas, to tiesas sÄ“dÄ“ nenoliedza arÄ« Dienesta pārstāvis, taču, ja piemÄ“rotu LÄ“mumā izmantoto jÄ“dziena „konstrukcija” skaidrojumu, bÅ«tu jāsecina, ka arÄ« laiva ir konstrukcija. Taču tiesai nav pamata secināt, ka likumdevÄ“js ir vÄ“lÄ“jies ar Aizsargjoslu likuma 36.panta trešÄs daļas 8.punktu ierobežot ZvejniecÄ«bas likuma 9.panta septÄ«tās daļas 2.punktu. Proti, ja likumdevÄ“js bÅ«tu vÄ“lÄ“jies noteikt, ka laivu un kuÄ£u pārziemošana, bÅ«ve un remonts ir atļauta tauvas joslā tikai pašvaldÄ«bu noteiktās vietās, tad šÄda atruna bija jāietver pašÄ ZvejniecÄ«bas likumā, lÄ«dzÄ«gi kā tas izdarÄ«ts Aizsargjoslu likuma 36.panta trešÄs daļas 8.punktā, vai Aizsargjoslu likuma 36.panta trešajā daļā jāprecizÄ“, ka novietot aizliegts arÄ« laivas, kuÄ£us pārziemošanai un aizliegts veikt to remontu un bÅ«vi.

LÄ“mumā veiktā normu analÄ«ze neļauj viennozÄ«mÄ«gi secināt, ka ar jÄ“dzienu „konstrukcija” tiek saprasts arÄ« kuÄ£is bÅ«vniecÄ«bas stadijā. Pie šÄda viennozÄ«mÄ«ga secinājuma nenonāk arÄ« tiesa.

NormatÄ«vajiem aktiem, it sevišÄ·i normām, kas paredz atbildÄ«bu par to pārkāpšanu, ir jābÅ«t izteiktām precÄ«zi, nav pieļaujams, ka tās bÅ«tu izteiktas tik neskaidri, ka personas nevarÄ“tu izprast to nozÄ«mi.

[13] LÄ“mumā citastarp norādÄ«ts arÄ« tas, ka bÅ«vniecÄ«bas stadijā esošais kuÄ£is novietots daļēji ārpus tauvas joslas, taču minÄ“tais apgalvojums konkrÄ“tajā gadÄ«jumā minÄ“ts kā papildus arguments, bet tas nav bijis par pamatu administratÄ«vā soda piemÄ“rošanai. Kā izriet no LÄ“muma, sods piemÄ“rots nevis par kuÄ£a bÅ«vÄ“šanu ārpus tauvas joslas, bet gan par konstrukcijas izvietošanu krastu kāpu aizsargjoslā. Turklāt, ņemot vÄ“rā liecinieka liecÄ«bu, LÄ“mumā norādÄ«to un lietā esošo tauvas joslas mÄ“rÄ«jumu, nav viennozÄ«mÄ«gi secināms, vai kuÄ£is bÅ«vniecÄ«bas stadijā atrodas vai neatrodas ārpus tauvas joslas. Taču, kā jau tiesa norādÄ«ja, tam konkrÄ“tajā gadÄ«jumā nevar bÅ«t izšÄ·irošas nozÄ«mes, jo SIA „/Nosaukums/” administratÄ«vā atbildÄ«ba piemÄ“rota par konstrukcijas izvietošanu krastu kāpu aizsargjoslā, bet šÄ« sprieduma 12.punktā tiesa ir nonākusi pie secinājuma, ka kuÄ£is bÅ«vniecÄ«bas stadijā nav uzskatāms par konstrukciju Aizsargjoslu likuma 36.panta trešÄs daļas 8.punkta izpratnÄ“.

[14] Å…emot vÄ“rā šajā spriedumā izdarÄ«tos secinājumus, tiesa atzÄ«st, ka nav pierādÄ«ts pamats SIA „/Nosaukums/” saukšanai pie administratÄ«vās atbildÄ«bas par konstrukcijas izvietošanu vietā, kur to nepieļauj normatÄ«vo aktu prasÄ«bas. LÄ«dz ar to nav atzÄ«stams, ka SIA „/Nosaukums/” bÅ«tu pārkāpusi vides un dabas resursu aizsardzÄ«bas aizsargjoslā noteiktās prasÄ«bas un aprobežojumus.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289. panta otrās daļas 2. punktu, 289. panta pirmo daļu un 289. panta pirmo daļu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

atcelt Valsts vides dienesta Ä£enerāldirektora 2012.gada 28.marta lÄ“mumu Nr.G01/23P „Par Liepājas reÄ£ionālās vides pārvaldes 2012.gada 17.janvāra lÄ“mumu Nr.G05/005328 administratÄ«vā pārkāpuma lietā” un izbeigt administratÄ«vā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pret sabiedrÄ«bu ar ierobežotu atbildÄ«bu „/Nosaukums/” (reÄ£istrācijas Nr./reÄ£istrācijas numurs/).

Spriedumu var pārsÅ«dzÄ“t Kurzemes apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sÅ«dzÄ«bu AdministratÄ«vās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.

Tiesnese K.Brokane

Kā rāda tiesu informatÄ«vā sistÄ“ma, šo lietu apelācijas instancÄ“ 2013. gada 11. aprÄ«lÄ« izskatÄ«jusi Kurzemes apgabaltiesas tiesnese Ināra RozÄ«te. Taču pirmās instances tiesas spriedums atstāts negrozÄ«ts, sÅ«dzÄ«ba (protests) noraidÄ«ta ar spriedumu, lÄ«dz ar ko 6. februāra spriedums ir stājies spÄ“kā.

Foto no rekurzeme.lv