Iesaki rakstu:

Mīļie tiesneši, ir pagājuši tikai nieka 4 gadi, kopš 2013.gadā bija publikācija par to, ka banku pārstāvji izsaka aizdomas par korupciju maksātnespÄ“jas procesos. Vai nav dÄ«vaini, ka pÄ“c vairāku gadu bikstÄ«šanas esat izdomājuši prasÄ«t Tieslietu padomei izveidot speciālu komisiju, lai izvÄ“rtÄ“tu "ceļojošo firmu" maksātnespÄ“jas lietu, jo žurnālistu aktualizÄ“tā maksātnespÄ“jas lietu problemātika esot radÄ«jusi tiesu varas reputācijas krÄ«zi.

VÄ“stulÄ“ Tieslietu padomei, kuru parakstÄ«juši 14 Augstākās tiesas tiesneši, norādÄ«ts, ka izskanÄ“jusÄ« informācija "pirmšÄ·ietami balstÄ«ta uz objektÄ«vu informāciju un rada šaubas par vairāku tiesnešu profesionalitāti un neatkarÄ«bu".

Kas tad ir tas, kas tiesnešu pašu skatÄ«jumā ir radÄ«jis tiesu varas reputācijas krÄ«zi? Tā acÄ«mredzot ir žurnālistu, ne bez banku pārstāvju pamudināšanas aktualizÄ“tā maksātnespÄ“jas lietu problemātika par to, ka vairāki desmiti uzņēmumu ar lielām parādsaistÄ«bām neilgi pirms tiesvedÄ«bas mainÄ«juši juridiskās adreses, lai savas maksātnespÄ“jas problÄ“mas, iespÄ“jams, risinātu kādā noteiktā tiesā.

Ja kaut ko tādu apgalvo žurnālisti, tad viss ir skaidrs: kas maksā, tas pasÅ«ta mÅ«ziku. Ja žurnālists raksta, ka aizdomas izteikuši banku pārstāvji, tad visiem saprotams, ka publikāciju pasÅ«tÄ«tāji ir banku pārstāvji. Vai šÄdi apgalvojumi nozÄ«mÄ“, ka visi tiesneši visās Latvijas Republikas tiesās nav vienlÄ«dzÄ«gi profesionāli un nav pietiekami kompetenti skatÄ«t maksātnespÄ“jas lietas, kur uzņēmumiem ir lielas parādsaistÄ«bas?

Tā var spriest tikai žurnālisti, kuriem trÅ«kst izpratnes par tiesu varu un kuri akli pilda noteiktu pasÅ«tÄ«jumu. Jo no minÄ“tā jāsecina, ka korumpÄ“ti ir visi tiesneši publikācijās pieminÄ“tajās tiesās vai vismaz tiesu priekšsÄ“dÄ“tāji un vÄ“l viens tiesnesis, kam tiek nodotas izskatÄ«t maksātnespÄ“jas lietas.

Vai tas nozÄ«mÄ“, ka Saeima apstiprina neprofesionālus tiesnešus un man bÅ«tu jāsatraucas, ja man nāktos piedalÄ«ties tiesas procesā kādā no žurnālistu pieminÄ“tajām tiesām? KonkrÄ“tajā gadÄ«jumā tas drÄ«zāk norāda uz publikāciju pasÅ«tÄ«tāja personisku nepatiku pret konkrÄ“tiem tiesnešiem un vÄ“lmi panākt, lai maksātnespÄ“jas lietas tiktu izskatÄ«tas tieši banku pārstāvju izvÄ“lÄ“tās tiesās, kur, iespÄ“jams, viss ir sarunāts, jo uzņēmuma maksātnespÄ“jas pazÄ«mes ir noteiktas “MaksātnespÄ“jas likuma” 57.pantā un tās nav atkarÄ«gas no uzņēmuma juridiskās adreses.

Visi tiesu pieņemtie nolēmumi ir vai nu pārsūdzami nākamajā instancē, vai par nepārsūdzamiem lēmumiem var lūgt ģenerālprokuroram iesniegt protestu Augstākajā tiesā. Izskatās, ka tiek mākslīgi uzpūsta problēma, lai piesegtu citas, daudz sāpīgākas un aktuālākas tiesu varas problēmas.

No savas personiskās pieredzes zinu, ka parasti bankas lielus kredÄ«tus izsniedza tikai ar banku kredÄ«tkomisiju lÄ“mumiem pret banku akceptÄ“tu vÄ“rtÄ“tāju novÄ“rtÄ“tām Ä·Ä«lām, kuru vÄ“rtÄ«bai bija jābÅ«t vismaz 30% lielākai par izsniegto aizdevumu apmÄ“ru, un uzņēmumu Ä«pašnieku un valdes locekļu personisko galvojumu.

Pašas komercbankas lÄ«dz 2007.gadam aktÄ«vi kreditÄ“jot “uzpÅ«ta nekustamo Ä«pašumu burbuli”, dažu gadu laikā nekustamo Ä«pašumu vÄ“rtÄ«bas pieauga pat vairāk nekā 10 reizes un tad, bankām strauji samazinot kreditÄ“šanas apjomu, nekustamo Ä«pašumu vÄ“rtÄ«bas samazinājās pat par 70%, tādā veidā kredÄ«tņēmÄ“ji par labu bankām zaudÄ“ja ne tikai ieÄ·Ä«lātos Ä«pašumus, kuros bija ieguldÄ«juši vismaz 30% savus personiskos lÄ«dzekļus, bet arÄ« visu pārÄ“jo aizņēmÄ“ju mantu un arÄ« galvinieku mantu, tÄ«ši novedot šos kredÄ«tņēmÄ“jus un galviniekus lÄ«dz maksātnespÄ“jai.

Nav dzirdÄ“ts, ka, izskatot parādu piedziņas lietas, kāds tiesnesis bÅ«tu pieņēmis blakus lÄ“mumu un kaut viena banka bÅ«tu saukta pie kriminālatbildÄ«bas par augļošanu vai kreditÄ“to uzņēmumu novešanu lÄ«dz maksātnespÄ“jai un kredÄ«tņēmÄ“jiem bÅ«tu atlÄ«dzināti banku apzināti radÄ«tie zaudÄ“jumi. Tāpat nav dzirdÄ“ts, ka kāds žurnālists bÅ«tu aktualizÄ“jis un pÄ“tÄ«jis problÄ“mu, ka 99.99% visu lietu tiesā tiek izskatÄ«tas par labu augļotājiem, jo augļotāju upuri ar tiesu varas palÄ«dzÄ«bu ir izģērbti lÄ«dz pÄ“dÄ“jām apakšbiksÄ“m un nevar apmaksāt publikācijas.

Tai pašÄ laikā, lai dzÄ“stu vienu un to pašu aizdevumu, kurš bijis nodrošināts ar nekustamā Ä«pašuma Ä·Ä«lu, kurā ieguldÄ«ti vismaz 30% personisko lÄ«dzekļu, maksātnespÄ“jas process Latvijā jāiziet gan pašam aizņēmÄ“jam neatkarÄ«gi vai tas ir uzņēmums vai fiziska persona, gan galviniekiem neatkarÄ«gi no to skaita, liedzot galviniekiem Civillikumā noteiktās regresa prasÄ«bas tiesÄ«bas.

Latvijā ir tÅ«kstošiem galvinieku, kuriem tiek liegtas Civillikumā garantÄ“tās regresa prasÄ«bas tiesÄ«bas. Tādu iedzÄ«votājiem nelabvÄ“lÄ«gu un pretÄ“ju Civillikuma normām tiesu praksi ir izveidojuši tieši Augstākās tiesas tiesneši. KāpÄ“c par šo tÄ“mu nav veikts žurnālistu pÄ“tÄ«jums un iesniegts satrauktu AT tiesnešu iesniegums Tieslietu padomei?

No visa minētā saprotu, ka ne jau iedzīvotāju intereses aizstāv tiesu varas pārstāvji, rakstot iesniegumu Tieslietu padomei, bet domā tikai par savām savtīgām interesēm, iespējams, lai izpildītu kādu koruptīvu pasūtījumu.

Publiski izskanÄ“jis, ka AT tiesnešu nosÅ«tÄ«tajā vÄ“stulÄ“ minÄ“tos jautājumus iespÄ“jams izskatÄ«s nākamajā padomes sÄ“dÄ“, kas ir paredzÄ“ta 2018.gada 22.janvārÄ«.

BÅ«tu labi, ja Tieslietu padome, rÅ«pÄ“joties par savu reputāciju, beidzot izrādÄ«tu vismaz šÄ·ietamu ieinteresÄ“tÄ«bu aizstāvÄ“t SatversmÄ“ garantÄ“tās iedzÄ«votāju tiesÄ«bas uz taisnÄ«gu tiesu, nodrošinot, ka tiesās tiek ievÄ“rots tiesiskās paļāvÄ«bas princips, izvÄ“rtÄ“jot Augstākās tiesas pretÄ“ji Civillikuma normām iedibināto kredÄ«tņēmÄ“jiem un galviniekiem nelabvÄ“lÄ«go tiesu praksi, objektÄ«vi izskatÄ«tu no 14 AT tiesnešiem un AdministratÄ«vo tiesnešu biedrÄ«bas saņemto iesniegumu, kā arÄ« izvÄ“rtÄ“tu iesniegumu iesniegušo tiesnešu profesionalitāti un atbilstÄ«bu ieņemamajiem amatiem, jo pirmšÄ·ietami šis iesniegums rada šaubas par iesniegumu parakstÄ«jušo tiesnešu profesionalitāti un neatkarÄ«bu.

Laimīgu Jauno gadu!

AttÄ“lā - žurnāla Ir izdevÄ“ja Cits medijs valdes locekle, bijušÄ maksātnespÄ“jas administratora Mārča Ločmeļa māsa Nellija Tjarve.