Vai patiesÄ«bÄ runa nav par vÄ“lmi panÄkt, lai maksÄtnespÄ“jas lietas tiktu izskatÄ«tas tieÅ¡i banku pÄrstÄvju izvÄ“lÄ“tÄs tiesÄs?
Edgars Pauls · 26.12.2017. · Komentāri (16)Mīļie tiesneši, ir pagÄjuši tikai nieka 4 gadi, kopš 2013.gadÄ bija publikÄcija par to, ka banku pÄrstÄvji izsaka aizdomas par korupciju maksÄtnespÄ“jas procesos. Vai nav dÄ«vaini, ka pÄ“c vairÄku gadu bikstÄ«šanas esat izdomÄjuši prasÄ«t Tieslietu padomei izveidot speciÄlu komisiju, lai izvÄ“rtÄ“tu "ceļojošo firmu" maksÄtnespÄ“jas lietu, jo žurnÄlistu aktualizÄ“tÄ maksÄtnespÄ“jas lietu problemÄtika esot radÄ«jusi tiesu varas reputÄcijas krÄ«zi.
VÄ“stulÄ“ Tieslietu padomei, kuru parakstÄ«juši 14 AugstÄkÄs tiesas tiesneši, norÄdÄ«ts, ka izskanÄ“jusÄ« informÄcija "pirmšÄ·ietami balstÄ«ta uz objektÄ«vu informÄciju un rada šaubas par vairÄku tiesnešu profesionalitÄti un neatkarÄ«bu".
Kas tad ir tas, kas tiesnešu pašu skatÄ«jumÄ ir radÄ«jis tiesu varas reputÄcijas krÄ«zi? TÄ acÄ«mredzot ir žurnÄlistu, ne bez banku pÄrstÄvju pamudinÄšanas aktualizÄ“tÄ maksÄtnespÄ“jas lietu problemÄtika par to, ka vairÄki desmiti uzņēmumu ar lielÄm parÄdsaistÄ«bÄm neilgi pirms tiesvedÄ«bas mainÄ«juši juridiskÄs adreses, lai savas maksÄtnespÄ“jas problÄ“mas, iespÄ“jams, risinÄtu kÄdÄ noteiktÄ tiesÄ.
Ja kaut ko tÄdu apgalvo žurnÄlisti, tad viss ir skaidrs: kas maksÄ, tas pasÅ«ta mÅ«ziku. Ja žurnÄlists raksta, ka aizdomas izteikuši banku pÄrstÄvji, tad visiem saprotams, ka publikÄciju pasÅ«tÄ«tÄji ir banku pÄrstÄvji. Vai šÄdi apgalvojumi nozÄ«mÄ“, ka visi tiesneši visÄs Latvijas Republikas tiesÄs nav vienlÄ«dzÄ«gi profesionÄli un nav pietiekami kompetenti skatÄ«t maksÄtnespÄ“jas lietas, kur uzņēmumiem ir lielas parÄdsaistÄ«bas?
TÄ var spriest tikai žurnÄlisti, kuriem trÅ«kst izpratnes par tiesu varu un kuri akli pilda noteiktu pasÅ«tÄ«jumu. Jo no minÄ“tÄ jÄsecina, ka korumpÄ“ti ir visi tiesneši publikÄcijÄs pieminÄ“tajÄs tiesÄs vai vismaz tiesu priekšsÄ“dÄ“tÄji un vÄ“l viens tiesnesis, kam tiek nodotas izskatÄ«t maksÄtnespÄ“jas lietas.
Vai tas nozÄ«mÄ“, ka Saeima apstiprina neprofesionÄlus tiesnešus un man bÅ«tu jÄsatraucas, ja man nÄktos piedalÄ«ties tiesas procesÄ kÄdÄ no žurnÄlistu pieminÄ“tajÄm tiesÄm? KonkrÄ“tajÄ gadÄ«jumÄ tas drÄ«zÄk norÄda uz publikÄciju pasÅ«tÄ«tÄja personisku nepatiku pret konkrÄ“tiem tiesnešiem un vÄ“lmi panÄkt, lai maksÄtnespÄ“jas lietas tiktu izskatÄ«tas tieši banku pÄrstÄvju izvÄ“lÄ“tÄs tiesÄs, kur, iespÄ“jams, viss ir sarunÄts, jo uzņēmuma maksÄtnespÄ“jas pazÄ«mes ir noteiktas “MaksÄtnespÄ“jas likuma” 57.pantÄ un tÄs nav atkarÄ«gas no uzņēmuma juridiskÄs adreses.
Visi tiesu pieņemtie nolÄ“mumi ir vai nu pÄrsÅ«dzami nÄkamajÄ instancÄ“, vai par nepÄrsÅ«dzamiem lÄ“mumiem var lÅ«gt Ä£enerÄlprokuroram iesniegt protestu AugstÄkajÄ tiesÄ. IzskatÄs, ka tiek mÄkslÄ«gi uzpÅ«sta problÄ“ma, lai piesegtu citas, daudz sÄpÄ«gÄkas un aktuÄlÄkas tiesu varas problÄ“mas.
No savas personiskÄs pieredzes zinu, ka parasti bankas lielus kredÄ«tus izsniedza tikai ar banku kredÄ«tkomisiju lÄ“mumiem pret banku akceptÄ“tu vÄ“rtÄ“tÄju novÄ“rtÄ“tÄm Ä·Ä«lÄm, kuru vÄ“rtÄ«bai bija jÄbÅ«t vismaz 30% lielÄkai par izsniegto aizdevumu apmÄ“ru, un uzņēmumu Ä«pašnieku un valdes locekļu personisko galvojumu.
Pašas komercbankas lÄ«dz 2007.gadam aktÄ«vi kreditÄ“jot “uzpÅ«ta nekustamo Ä«pašumu burbuli”, dažu gadu laikÄ nekustamo Ä«pašumu vÄ“rtÄ«bas pieauga pat vairÄk nekÄ 10 reizes un tad, bankÄm strauji samazinot kreditÄ“šanas apjomu, nekustamo Ä«pašumu vÄ“rtÄ«bas samazinÄjÄs pat par 70%, tÄdÄ veidÄ kredÄ«tņēmÄ“ji par labu bankÄm zaudÄ“ja ne tikai ieÄ·Ä«lÄtos Ä«pašumus, kuros bija ieguldÄ«juši vismaz 30% savus personiskos lÄ«dzekļus, bet arÄ« visu pÄrÄ“jo aizņēmÄ“ju mantu un arÄ« galvinieku mantu, tÄ«ši novedot šos kredÄ«tņēmÄ“jus un galviniekus lÄ«dz maksÄtnespÄ“jai.
Nav dzirdÄ“ts, ka, izskatot parÄdu piedziņas lietas, kÄds tiesnesis bÅ«tu pieņēmis blakus lÄ“mumu un kaut viena banka bÅ«tu saukta pie kriminÄlatbildÄ«bas par augļošanu vai kreditÄ“to uzņēmumu novešanu lÄ«dz maksÄtnespÄ“jai un kredÄ«tņēmÄ“jiem bÅ«tu atlÄ«dzinÄti banku apzinÄti radÄ«tie zaudÄ“jumi. TÄpat nav dzirdÄ“ts, ka kÄds žurnÄlists bÅ«tu aktualizÄ“jis un pÄ“tÄ«jis problÄ“mu, ka 99.99% visu lietu tiesÄ tiek izskatÄ«tas par labu augļotÄjiem, jo augļotÄju upuri ar tiesu varas palÄ«dzÄ«bu ir izģērbti lÄ«dz pÄ“dÄ“jÄm apakšbiksÄ“m un nevar apmaksÄt publikÄcijas.
Tai pašÄ laikÄ, lai dzÄ“stu vienu un to pašu aizdevumu, kurš bijis nodrošinÄts ar nekustamÄ Ä«pašuma Ä·Ä«lu, kurÄ ieguldÄ«ti vismaz 30% personisko lÄ«dzekļu, maksÄtnespÄ“jas process LatvijÄ jÄiziet gan pašam aizņēmÄ“jam neatkarÄ«gi vai tas ir uzņēmums vai fiziska persona, gan galviniekiem neatkarÄ«gi no to skaita, liedzot galviniekiem CivillikumÄ noteiktÄs regresa prasÄ«bas tiesÄ«bas.
LatvijÄ ir tÅ«kstošiem galvinieku, kuriem tiek liegtas CivillikumÄ garantÄ“tÄs regresa prasÄ«bas tiesÄ«bas. TÄdu iedzÄ«votÄjiem nelabvÄ“lÄ«gu un pretÄ“ju Civillikuma normÄm tiesu praksi ir izveidojuši tieši AugstÄkÄs tiesas tiesneši. KÄpÄ“c par šo tÄ“mu nav veikts žurnÄlistu pÄ“tÄ«jums un iesniegts satrauktu AT tiesnešu iesniegums Tieslietu padomei?
No visa minÄ“tÄ saprotu, ka ne jau iedzÄ«votÄju intereses aizstÄv tiesu varas pÄrstÄvji, rakstot iesniegumu Tieslietu padomei, bet domÄ tikai par savÄm savtÄ«gÄm interesÄ“m, iespÄ“jams, lai izpildÄ«tu kÄdu koruptÄ«vu pasÅ«tÄ«jumu.
Publiski izskanÄ“jis, ka AT tiesnešu nosÅ«tÄ«tajÄ vÄ“stulÄ“ minÄ“tos jautÄjumus iespÄ“jams izskatÄ«s nÄkamajÄ padomes sÄ“dÄ“, kas ir paredzÄ“ta 2018.gada 22.janvÄrÄ«.
BÅ«tu labi, ja Tieslietu padome, rÅ«pÄ“joties par savu reputÄciju, beidzot izrÄdÄ«tu vismaz šÄ·ietamu ieinteresÄ“tÄ«bu aizstÄvÄ“t SatversmÄ“ garantÄ“tÄs iedzÄ«votÄju tiesÄ«bas uz taisnÄ«gu tiesu, nodrošinot, ka tiesÄs tiek ievÄ“rots tiesiskÄs paļÄvÄ«bas princips, izvÄ“rtÄ“jot AugstÄkÄs tiesas pretÄ“ji Civillikuma normÄm iedibinÄto kredÄ«tņēmÄ“jiem un galviniekiem nelabvÄ“lÄ«go tiesu praksi, objektÄ«vi izskatÄ«tu no 14 AT tiesnešiem un AdministratÄ«vo tiesnešu biedrÄ«bas saņemto iesniegumu, kÄ arÄ« izvÄ“rtÄ“tu iesniegumu iesniegušo tiesnešu profesionalitÄti un atbilstÄ«bu ieņemamajiem amatiem, jo pirmšÄ·ietami šis iesniegums rada šaubas par iesniegumu parakstÄ«jušo tiesnešu profesionalitÄti un neatkarÄ«bu.
Laimīgu Jauno gadu!
AttÄ“lÄ - žurnÄla Ir izdevÄ“ja Cits medijs valdes locekle, bijušÄ maksÄtnespÄ“jas administratora MÄrÄa LoÄmeļa mÄsa Nellija Tjarve.