Vai sagaidÄ«sim stingru stÄju no VÄ“joņa un RinkÄ“viÄa? SagaidÄ«sim?
Otto Ozols · 08.05.2018. · Komentāri (0)Lielu satraukumu un plašas pÄrdomas izraisÄ«jušas vÄcu domÄtÄja, filozofa KÄrļa Marksa 200. dzimšanas dienas svinÄ«bas. Marksisma ideoloÄ£ijas pamatlicÄ“js KÄrlis Markss ir dzimis pirms divsimt gadiem - 1818. gada 5. maijÄ VÄcijas pilsÄ“tÄ TrÄ«rÄ“. SvinÄ«bÄs ar runu piekrita piedalÄ«ties arÄ« Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers. TaÄu viņa piedalÄ«šanÄs pasÄkumÄ par godu Marksam izraisÄ«jusi arÄ« kritiku un apsÅ«dzÄ«bas par komunisma upuru piemiņas aizvainošanu.
Junkera birojs Eiropas Komisijas priekšsÄ“dÄ“tÄja lÄ“mumu aizstÄv. Viņi norÄda, ka Junkers “ļoti labi apzinÄs vÄ“sturiskos faktus un jÅ«tÄ«gumu”, tomÄ“r, lai arÄ« kÄdi ir cilvÄ“ku uzskati par Marksu, “neviens nevar noliegt, ka KÄrlis Markss ir persona, kas tÄ vai citÄdi ir veidojusi vÄ“sturi”. TÄdēļ nerunÄšana par viņu bÅ«tu „tuvu vÄ“stures noliegšanai.” SvinÄ«bu ietvaros tika atklÄta 5,5 metrus augsta Marksa statuja, kas ir dÄvana no komunistiskÄs Ķīnas.
Marksa mantojuma aizstÄvji norÄda, ka tieši viņš aizsÄka diskusijas par darbaļaužu tiesÄ«bu aizstÄvÄ«bu, kas noveda pie tÄ, ka mÅ«sdienÄs civilizÄ“tÄ pasaulÄ“ ir astoņu stundu darba diena, divas brÄ«vdienas nedēļÄ, bÄ“rni netiek nostrÄdinÄti fabrikÄs, bet iet skolÄs, sievietÄ“m ir vÄ“lÄ“šanu tiesÄ«bas. Protams, akadÄ“miskajÄ vidÄ“ nerimst diskusijas, vai civilizÄ“tÄ pasaule pie tÄ nebÅ«tu nonÄkusi arÄ« bez marksistu ideoloÄ£ijas.
TomÄ“r viņa mantojumÄ ir arÄ« tÄdi nežēlÄ«gi autoritÄri režīmi kÄ, piemÄ“ram, bijusÄ« Padomju SavienÄ«ba un komunistiskÄ Ä¶Ä«na. Marksisma ideoloÄ£ijas sekotÄja Staļina režīms ir atbildÄ«gs par daudzu desmitu miljonu cilvÄ“ku nÄvi.
Marksisma ideoloÄ£ijas sekotÄjs Ķīnas valdnieks Mao Dzeduns viņa ideju iespaidÄ sÄka postošo “KultÅ«ras revolÅ«ciju,” kuras laikÄ tika nogalinÄti apmÄ“ram 7 miljoni cilvÄ“ki. VÄ“lÄk viņa marksistiskie eksperimenti noveda pie tÄ dÄ“vÄ“tÄ ekonomiskÄ “LielÄ lÄ“ciena”. Šis briesmÄ«gais eksperiments noveda pie valsts ekonomikas daļēja sabrukuma un LielÄ Ä¶Ä«nas bada no 1959. lÄ«dz 1961. gadam. TÄ laikÄ gÄja bojÄ apmÄ“ram 30 miljoni cilvÄ“ku. Citi uzskata, ka vismaz 45 miljoni cilvÄ“ku. To uzskata par vienu no lielÄkajiem komunistu noziegumiem pret cilvÄ“ci.
Padomju SavienÄ«bas dibinÄtÄjs, aktÄ«vs “SarkanÄ terora” atbalstÄ«tÄjs Ä»eņins bija marksists.
Par Gulaga cietumu sistÄ“mu un vispÄrÄ“jÄ terora ÄrprÄtu, “Golodomor” briesmÄ«go badu UkrainÄ, kas laupÄ«ja vairÄku miljonu cilvÄ“ku dzÄ«vÄ«bas, vaina gulstas uz Josifu Staļinu - marksistu.
Kambodžas asiņainais diktators Pols Pots, kura režīms arÄ« nogalinÄja miljonus - arÄ« viņš bija marksists.
Poļu filozofs, Oksfordas profesors, marksisma pÄ“tnieks Lešeks Kolakovskis savÄ grÄmatÄ “Marksisma galvenie strÄvojumi” norÄda, ka marksisms ir neparasti jaudÄ«ga sekulÄrÄ reliÄ£ija. Marksisms atšÄ·irÄ«bÄ no islÄma radikÄlajiem novirzieniem ir viegli adaptÄ“jams gandrÄ«z jebkurÄ sabiedrÄ«bÄ no Krievijas, Ķīnas, Tuvajiem Austrumiem lÄ«dz Latīņamerikai un Eiropai. LielÄ daÄ¼Ä pasaules reÄ£ionu tas bija un patiesÄ«bÄ joprojÄm ir populÄrs. Britu vÄ“sturnieks Tonijs Džads rakstÄ«ja: “Marksisms ir unikÄls - un patiesi oriÄ£inÄls - romantiski prometejisko ilÅ«ziju un dzelžainÄ vÄ“sturiskÄ determinisma sajaukums.”
Marksisms, kÄ jau minÄ“ju, ir jaudÄ«ga sekulÄrÄ reliÄ£ija. TÄ ir neiecietÄ«ga pret citÄm ticÄ«bÄm, un marksistu kontrolÄ“tajos režīmos vienmÄ“r ir bijušas plašas ticÄ«go cilvÄ“ku vajÄšanas.
20. gadsimts ir bijis visasiņainÄkais visÄ civilizÄcijas vÄ“sturÄ“. Tik daudz upuru viena gadsimta laikÄ nav bijuši nekad iepriekš. AtbildÄ«ba par lielÄko daļu no šiem prÄtam neaptveramajiem noziegumiem gulstas tieši uz Marksa ideoloÄ£ijas sekotÄjiem - Ä»eņinu, Staļinu, Mao Dzedunu, Polu Potu un citiem.
TÄpÄ“c šodien daudzi ir aizvainoti un neizpratnÄ“, ka viens no Eiropas SavienÄ«bas augstÄkajiem vadÄ«tÄjiem - Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers piedalÄs svinÄ«bas par godu KÄrlim Marksam, kura ideoloÄ£ija iedvesmojusi civilizÄcijas lielÄkos slepkavas, asiņainÄkos režīmus.
Marksisma ideoloÄ£ijas sekotÄji izsÅ«tÄ«ja uz SibÄ«riju desmitus tÅ«kstošus Latvijas pilsoņus. Viņi nogalinÄja, spÄ«dzinÄja un vajÄja vÄ“l daudzus tÅ«kstošus. Latvijas Republiku teju piecdesmit gadus biju okupÄ“jis marksistu režīma sekotÄji.
Šodien, 2018. gadÄ Eiropas SavienÄ«bas komisijas prezidents KÄrļa Marksa dzimšanas dienu svinÄ«bÄs ir...
Vai mÄ“s sagaidÄ«sim, ka par to stingru vÄrdu teiks Latvijas Republikas pÄrstÄvji Eiropas KomisijÄ, Eiropas ParlamentÄ, Valsts prezidents Raimonds VÄ“jonis un Ärlietu ministrs Edgars RinkÄ“viÄs.
SagaidÄ«sim?! JÄ vai nÄ“?!
KolÄža no Daily Express