Vairs nav neviena cilvēka, kurš varētu pateikt, kas noticis ar visiem VDK dokumentiem
KristÄ«ne Jarinovska · 07.10.2017. · Komentāri (34)Šonedēļ (raksts tapis pirms divarpus gadiem) kopÄ ar Hendeļa 330. dzimšanas dienu svinÄ“jÄm arÄ« 21 gada jubileju, kopš Saeimas plenÄrsÄ“dÄ“ apspriest sÄka Latvijas vÄ“sturÄ“ vispolitiskÄko likumu jeb "vispolitiskÄko dokumentu", kÄ to 1994.gada 24.februÄrÄ« no Saeimas tribÄ«nes nodevÄ“ja tieslietu ministrs Egils Levits.
Proti, likums par elektronisko datu bÄzi "Delta Latvija", diviem melniem diplomÄtiem ar statistisko kartotÄ“ku, kuru aizzÄ«mogoja aizejošÄ vara, un koka skapÄ«šiem ar alfabÄ“tisko kartotÄ“ku, kuru pirms aizzÄ«mogošanas jau atjaunotÄs valsts pÄrstÄvji sabÄ“ra maisos. Par "Äekas aÄ£entiem".
ŠÄ« eseja noteikti nav pÄ“tÄ«jums vai slÄ“dziens, bet tikai skaļi skanošas pÄrdomas jeb viedoklis par Äekas dokumentu normatÄ«vo regulÄ“juma "izaugsmi".
Lai gan jau Atmodas laikÄ diskutÄ“ja par nepieciešamÄ«bu likvidÄ“t LPSR Valsts drošÄ«bas komiteju, piemÄ“ram, "Tautas frontes rÄ«cÄ«bu var uzskatÄ«t par nevÄ“lÄ“šanos dienas kÄrtÄ«bÄ uzņemt jautÄjumu par VDK likvidÄ“šanu, vai vismaz tÄs kardinÄlu reorganizÄciju, atbildÄ«bu par šÄ«s organizÄcijas noziedzÄ«go, antinacionÄlo, prettautisko darbÄ«bu" (Laiks, 1989. gada 29. jÅ«lijÄ), tomÄ“r apstÄkļu dēļ faktiski to bija iespÄ“jams likvidÄ“t tikai 1991. gada 24. augustÄ, savukÄrt kopš 1990. gada 4. maija lÄ«dz pat iestÄdes darbÄ«bas izbeigšanai LPSR VDK priekšsÄ“dÄ“tÄjs turpinÄja bÅ«t Latvijas Republikas Ministru padomes locekļa statusÄ.
AugstÄkÄs padomes 1991. gada 24. augusta lÄ“mums par VDK likvidÄ“šanu paredzÄ“ja pÄrņemt tÄs Ä«pašumu ar AugstÄkÄs padomes komisiju, turklÄt noteica, ka "IzziÅ†Ä un izmeklÄ“šanÄ esošÄs lietas" nodot prokuratÅ«rai, pašvaldÄ«bÄm pÄrņemt komitejas rajonu un pilsÄ“tu daļu telpas, savukÄrt, "komitejas (kriminÄllietu kopojumu) nodot [..] Valsts arhÄ«vu Ä£enerÄldirektoram", bet "operatÄ«vo arhÄ«vu un kartotÄ“kas pÄrņemt speciÄlai Latvijas Republikas AugstÄkÄs Padomes izveidotai deputÄtu komisijai". LÄ“mums pieņemts steigÄ, kad bija izgÄzies bruņotais apvÄ“rsums, lÄ«dz ar to nevaram pieprasÄ«t no brÄ«vÄ«bu atguvušÄs valsts rÄ«tausmas to pieredzes bagÄžu, kÄda ir sabiedrÄ«bai šodien.
Vienlaikus tieši šis lÄ“mums, kurš bija pretrunÄ arhÄ«vu lietai bÅ«tiskajam provenances principam (princips paredz - dokumenti, kuru izcelsme ir kÄda persona vai institÅ«cija jÄglabÄ vienkopus, tos nedrÄ«kst sajaukt), uzsÄka esošÄs sekas ar šÄ«s represÄ«vÄs institÅ«cijas mantojumu.
KÄ norÄdÄ«ts Dr.hist. AinÄra Bambala disertÄcijÄ, VDK arhÄ«vs sašÄ·Ä“lÄs starp Valsts arhÄ«vu, Policijas akadÄ“miju, DrošÄ«bas policiju un TotalitÄrisma seku dokumentÄ“šanas centru.
Diezgan droši var apgalvot, ka nu nav neviena atsevišÄ·a cilvÄ“ka, kurš varÄ“tu pateikt, kas noticis ar visiem VDK dokumentiem. SkumjÄkais, ka tas sakÄms ne vien par uz Krieviju aizvesto fondu, bet arÄ« uz to, kas ir pÄrņemts Latvijas institÅ«cijÄs.
PiemÄ“ram, Ministru kabineta 2009. gada rÄ«kojums Nr.442 paredzÄ“ja, ka Iekšlietu ministrija nodod Latvijas UniversitÄtei uz likvidÄ“tÄs Policijas akadÄ“mijas studiju programmu Ä«stenošanas laiku programmu Ä«stenošanai nepieciešamo kustamo mantu, tÄtad arÄ« bijušo VDK bibliotÄ“ku, taÄu 2014. gadÄ Latvijas UniversitÄte liecina, ka to nav pÄrņēmusi, bet slÄ“gusi "sadarbÄ«bas lÄ«gumu [par] Valsts policijas koledžas speciÄlÄs bibliotÄ“kas izmantošanu". ArhÄ«va eksperts Bambals, kurš strÄdÄ ar "Äekas" lietÄm arhÄ«vÄ, zina stÄstÄ«t, ka šo bibliotÄ“ku nav redzÄ“jis. JÄkonstatÄ“ arÄ«, ka "Äekas" 10. daļas jeb arhÄ«va dokumentu kompleksu nosaukumi neatbilst tai klasifikÄcijai, kÄdu min rÄ«kojums par VDK likvidÄ“šanu.
ŠÄdos apstÄkļos pieņēma 1994. gada likumu „Par bijušÄs Valsts drošÄ«bas komitejas dokumentu saglabÄšanu, izmantošanu un personu sadarbÄ«bas fakta ar VDK konstatÄ“šanu" (turpmÄk - likums „Par bijušÄs VDK dokumentiem"). Likuma mÄ“rÄ·a "nodrošinÄt bijušÄs VDK dokumentu kÄ vienota valsts Ä«pašumÄ esoša vÄ“sturisku dokumentu kompleksa saglabÄšanu" virzienÄ divdesmit viena gada laikÄ Ä«paši virzÄ«jušies neesam, lai arÄ«, kÄ uzsvÄ“ra tieslietu ministrs Egils Levits 1994. gada 24. februÄra plenÄrsÄ“dÄ“, sÄkotnÄ“jais valdÄ«bas mÄ“rÄ·is bija tos glabÄt vienÄ vietÄ - TotalitÄrisma seku dokumentÄ“šanas centrÄ (TDSC).
NerunÄjot par to, ka šie dokumenti lÄ«dz šim nav nekÄdÄ vienotÄ kompleksÄ, nav pat nevienas institÅ«cijas, kura koordinÄ“tu visu iesaistÄ«to iestÄžu darbÄ«bu ar tiem. Divdesmit gadus - lÄ«dz 2014.gada 22.maijam - likuma 2.pants skaidri noteica, ka VDK dokumenti ir Latvijas NacionÄlÄ arhÄ«va fonda sastÄvdaļa. TurklÄt šÄ« norma bija attiecinÄta uz visiem datu nesÄ“jiem "neatkarÄ«gi no informÄcijas fiksÄ“šanas un uzglabÄšanas veida", dokumentiem, kas atrasti bijušÄs VDK oficiÄlajÄs vai konspiratÄ«vajÄs telpÄs, tÄtad arÄ« uz disketÄ“m, datu lentÄ“m, kÄ arÄ« tiem dokumentiem, kuru autors ir bijusi cita persona vai iestÄde, bet, kuri adresÄ“ti "Äekai". KÄpÄ“c likumu šos gadus neizpildÄ«ja un dokumentus nenodeva arhÄ«vam? JautÄjums atklÄts.
Ar šo likumu izveidoja TDSC, kurš sÄkotnÄ“ji bija Tieslietu ministrijai padota iestÄde un ko vÄ“lÄk iekļÄva Satversmes aizsardzÄ«bas birojÄ. Likums paredzÄ“ja, ka privÄtpersonÄm ir jÄnodod dokumenti TDSC, savukÄrt Valsts arhÄ«vÄ jau esošie dokumenti paliek valsts arhÄ«vÄ. LÄ«dz ar to provenances princips tika pÄrkÄpts otru reizi un jau sistÄ“miski.
Likums paredzÄ“ja, ka TDSC apzina Valsts arhÄ«vÄ "un citÄs valsts glabÄtavÄs" esošos VDK dokumentus, bet faktiski Valsts arhÄ«vam, vÄ“lÄk Latvijas NacionÄlajam arhÄ«vam nekad nav tikuši piešÄ·irti finanšu lÄ«dzekļi pat visu lietu aprakstÄ«šanai - virkne lietu gaida savu aprakstÄ«tÄju vÄ“l šodien. Ja lietas nav aprakstÄ«tas, tad lÄ«dz galam nekad nebija iespÄ“jams Ä«stenot likuma normu, ka jebkurai personai ir tiesÄ«bas pieprasÄ«t TDSC informÄciju, vai Valsts arhÄ«vÄ vai citÄs glabÄtavÄs ir informÄcija par šo personu, jo ziņas par konkrÄ“tu cilvÄ“ku var bÅ«t ne tikai lietÄ, kas nes šÄ«s personas vÄrdu. Likuma 18.pants noteica, ka VDK dokumentu izmantošanas kÄrtÄ«bu nosaka Ministru kabineta noteikumi, taÄu faktiski 1995.gada noteikumi Nr.151 tika izdoti tikai par TDSC rÄ«cÄ«bÄ esošajiem dokumentiem.
Iepriekš minÄ“to tieslietu ministra RomÄna ApsÄ«ša laikÄ izdoto noteikumu 7.punkts paredz, ka TDSC aÄ£entÅ«ras kartotÄ“kas dokumentus (lÅ«k, tieši aÄ£entÅ«ras dokumentus!) "sÄk izsniegt zinÄtniskiem un publicistiskiem mÄ“rÄ·iem 20 gadus pÄ“c Valsts drošÄ«bas komitejas likvidÄ“šanas". ŠÄ« norma ir alternatÄ«va 6.punktam, kas paredz dokumentu izsniegšanu par "Ärštata darbiniekiem vai informatoriem, kuru darbÄ«bu Valsts drošÄ«bas komitejÄ tiesa nav atzinusi par noziedzÄ«gu", jau ÄtrÄk - 20 gadus pÄ“c dokumenta uzrakstÄ«šanas vai piecus gadus pÄ“c personas nÄves.
Ja atceramies, ka VDK likvidÄ“ja 1991.gadÄ, tad atbilstoši šiem noteikumiem zinÄtnieki un publicisti varÄ“ja pieprasÄ«t aÄ£entÅ«ras kartotÄ“kas dokumentus izsniegšanai, sÄkot ar 2011.gada 25.augustu. Vai zinÄtnieki pieprasÄ«ja un, ja nepieprasÄ«ja, kÄpÄ“c? Norma ir nepÄrprotama, kÄ arÄ« likuma 18.panta deleģējums bija spÄ“kÄ lÄ«dz 2014.gada 22.maijam.
NepÄ“tÄ«ju, kas bija privÄtpersona N., kurai 2008.gada 28.aprīļa atbildÄ“ SAB atteica izsniegt visu to personu sarakstu, kas lÄ«dz 1991.augustam ir sadarbojušÄs ar PSRS drošÄ«bas iestÄdÄ“m, taÄu, iepazÄ«stoties tikai ar 2010.gada 20.aprīļa AugstÄkÄs tiesas SenÄta lÄ“mumu lietÄ Nr. A42569408, SKA-386/2010, neizriet, ka privÄtpersona bÅ«tu, pieprasot informÄciju SAB struktÅ«rvienÄ«bai TDSC, atsaukusies uz Satversmes 113.pantÄ nostiprinÄtajÄm zinÄtnieka tiesÄ«bÄm un minÄ“to noteikumu 6.punktu, kas paredz tiesÄ«bas prasÄ«t izsniegt dokumentus 20 gadus pÄ“c dokumentu uzrakstÄ«šanas. SavukÄrt termiņš, kad visi dokumenti bija pieejami zinÄtniekiem - proti, personÄm ar doktora zinÄtnisko grÄdu - kÄ arÄ« publicistiem, lai ko tas arÄ« nozÄ«mÄ“tu - literÄtus, dzejniekus vai pÄ“tnieciskos žurnÄlistus, kuri darbojas noteikumu 10.punktÄ minÄ“tajos "masu informÄcijas lÄ«dzekļos" -, jeb 2011.gada 25.augusts vÄ“l SenÄta lÄ“muma brÄ«dÄ« nebija iestÄjies.
CitÄ“šu AugstÄko tiesu: "KÄ to likumprojekta izstrÄdes laikÄ norÄdÄ«ja tÄ referents un tolaik tieslietu ministrs Egils Levits, minÄ“tÄ likuma 18.pants, no vienas puses, nodrošina sabiedrÄ«bas tiesÄ«bas un, iespÄ“jams, arÄ« pienÄkumu no zinÄtniskÄ viedokļa iepazÄ«ties ar minÄ“tajiem dokumentiem, bet, no otras puses, aizsargÄ šajos dokumentos minÄ“to personu privÄtÄs intereses, ņemot vÄ“rÄ, ka šajos dokumentos ir daudz privÄtu ziņu par personu (sk. 5.Saeimas 1994.gada 24.februÄra plenÄrsÄ“des stenogrammu, www.saeima.lv)."
IzrÄdÄs, sabiedrÄ«bai bija pienÄkums iepazÄ«ties no zinÄtniskÄ viedokļa ar minÄ“tajiem dokumentiem!
Ir taÄu pilnÄ«gi pašsaprotami, ka no 2011.gada 25.augusta lÄ«dz 2014.gada 22.maijam ikviena zinÄtniskÄ institÅ«cija, kurÄ ir zinÄtnieks ar doktora zinÄtnisko grÄdu vÄ“sturÄ“, jurisprudencÄ“, socioloÄ£ijÄ vai citur, varÄ“ja brÄ«vi pieprasÄ«t VDK aÄ£entu kartotÄ“ku izpÄ“tei, kÄ arÄ« saņemt to, ja vien šÄ« informÄcija uz pavisam cita likuma pamata - likuma „Par valsts noslÄ“pumu" pamata - nav atzÄ«ta par sevišÄ·i slepenu, slepenu vai konfidenciÄlu, taÄu tÄ jau ir pavisam cita lieta, kas neattiecas tiešÄ veidÄ uz likumu „Par bijušÄs VDK dokumentiem". NostÄja atbilst arÄ« 1994.gada 24.februÄra tieslietu ministra Egila Levita skaidrojumam: "sabiedrÄ«bas interese iepazÄ«ties ar šiem dokumentiem un arÄ« publicÄ“t šos dokumentus ir uzskatÄ«ta tomÄ“r par svarÄ«gÄku nekÄ privÄtÄ interese, taÄu arÄ« privÄta interese ir aizsargÄta. [..] ŠajÄ likumprojektÄ šÄ« robeža ir vilkta vairÄk sabiedrÄ«bas interešu pusÄ“." ŠÄdi gan - sabiedrÄ«bas pusÄ“.
Mazs kopsavilkums: lÄ«dz 2014.gada 22.maijam likuma 18.panta pirmšÄ·ietamÄ mÄ“rÄ·a un vÄ“sturiskÄ interpretÄcija, kas saskan ar tieslietu ministra pausto, diezgan nepÄrprotami rÄda sabiedrÄ«bas, kuru pÄrstÄvÄ“tu zinÄtniskÄs institÅ«cijas un masu informÄcijas lÄ«dzekļi, tiesÄ«bas iepazÄ«ties ar aÄ£entÅ«ras informÄciju prioritÄti pÄr privÄtpersonas tiesÄ«bÄm, bet noteikumu normas skaidri paredzÄ“ja tiesÄ«bas zinÄtniekiem iegÅ«t izsniegtus dokumentus no 2011.gada 25.augusta. ZinÄtniskÄs institÅ«cijas saskaÅ†Ä ar ZinÄtniskÄs darbÄ«bas likumu ir tÄs, kuras iekļautas IzglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes resora uzturÄ“tajÄ ZinÄtnisko institÅ«ciju reÄ£istrÄ. PiemÄ“ram, Latvijas UniversitÄte vai Latvijas UniversitÄtes aÄ£entÅ«ra Latvijas VÄ“stures institÅ«ts.
Kas mainÄ«jies 2015. gadÄ?
2013.gada beigÄs Saeimas NacionÄlÄs drošÄ«bas komisija iesniedza Saeimai likumprojektu, kas paredzÄ“ja grozÄ«t likumu, pagarinot sadarbÄ«bas fakta konstatÄ“šanas noilguma termiņu lÄ«dz 2044.gadam, taÄu neskarot normas, kas regulÄ“ja tiesÄ«bas iegÅ«t aÄ£entu kartotÄ“kas informÄciju, uzsverot, ka lÄ“mums ir nepieciešams, lai aizsargÄtu valsts drošÄ«bu. UzsvÄ“ršu, grozÄ«t 17.pantu, kas reglamentÄ“ sadarbÄ«bas fakta ar VDK konstatÄ“šanas noilguma termiņu.
Lai arÄ« savulaik, strÄdÄjot Tieslietu ministrijÄ, man bija pielaide valsts noslÄ“pumam, tomÄ“r tas nesniedz adepta ezotÄ“riskas zinÄšanas. KÄpÄ“c ezotÄ“riskas? Man nav atklÄsmes, ko nozÄ«mÄ“ mitoloÄ£iskais jÄ“dziens "Äekas maisu atvÄ“ršana". SavukÄrt ir skaidrs, ko nozÄ«mÄ“ informÄcijas atklÄtÄ«ba, informÄcijas pieejamÄ«ba un ikvienam vÄ“rotÄjam ir acÄ«mredzams, ja vien likumÄ nav rakstÄ«ts ar neredzamo tinti, ka VDK dokumentu izmantošanu zinÄtniskiem nolÅ«kiem un publicÄ“šanu regulÄ“ tieši 18.pants, uz kura pamata izdoti arÄ« Ministru kabineta noteikumi, kas noteica aÄ£entÅ«ras kartotÄ“kas dokumentu izsniegšanu zinÄtniskÄm institÅ«cijÄm un masu informÄcijas lÄ«dzekļiem no 2011.gada 25.augusta. 18.pants bija nemainÄ«gs kopš likuma pieņemšanas lÄ«dz 2014.gadam un tieši tÄpat nemainÄ«gi kopš 1995.gada ir Ministru kabineta noteikumi. VienÄ«gÄ atkÄpe no 2011.gada 25.augusta kÄ brīža, kad dokumenti jÄizsniedz zinÄtniskajÄm institÅ«cijÄm un masu informÄcijas lÄ«dzekļiem, bÅ«tu apstÄklis, ja nebÅ«tu izpildÄ«ts 1991.gada 24.augusta AugstÄkÄs padomes rÄ«kojums un Valsts drošÄ«bas komiteja vÄ“l kÄdu laiku slepus darbojusies nelikvidÄ“ta.
2013.gada 12.decembra plenÄrsÄ“dÄ“ SC deputÄts Å…ikita Å…ikiforovs, kas bija pret projektu, runÄja par tÄ saturu - 17. pantu, kas skar sadarbÄ«bas fakta noilguma termiņu, savukÄrt deputÄts Valdis Zatlers runÄja par aÄ£entu uzskaites kartÄ«tÄ“m un (citÄ“ju deputÄtu) "emocionÄliem argumentiem", piemÄ“ram, "šie bija tÄ sauktie stukaÄi, tÄtad tie ziņotÄji, un nekas vairÄk. TaÄu bija arÄ« cita kategorija, kas strÄdÄja atbildÄ«gos amatos partijas un padomju aparÄtÄ un kam nebija vajadzÄ«gas kartÄ«tes. Viņi sadarbojÄs ar Äeku pa tiešo. Un šÄ« viņu sadarbÄ«ba tika ļoti rÅ«pÄ«gi slÄ“pta. Un mÅ«su neatkarÄ«bas atgÅ«šanas sÄkumÄ daudzi no viņiem piedalÄ«jÄs arÄ« Atmodas procesos".
IespÄ“jams, šÄds projekts tikai ap 17.pantu, nekÄ neskarot 18.pantu, kas reglamentÄ“ dokumentu izmantošanu un publicÄ“šanu, izskaidrojams ar to, ka arÄ« 2004.gada 27.maijÄ šo likuma 17.pantu grozÄ«ja vienÄ dienÄ ar steidzamÄ«bu divos lasÄ«jumos Mareka Segliņa vadÄ«bÄ. Toreiz gan, kÄ atceramies, iestÄjoties Eiropas SavienÄ«bÄ, Latvija "dega zilÄs ugunÄ«s", tomÄ“r jÄatzÄ«st, ka Segliņa laikÄ nebija iztecÄ“jis 20 gadu termiņš kopš 1991.gada 24.augusta jeb VDK likvidÄ“šanas dienas, bet, kÄ izrÄdÄs, visus šos 20 gadus likumdevÄ“js ar 18.panta otro daļu dokumentu publicÄ“šanu vai nepublicÄ“šanu bija deleģējis Ministru kabinetam, kura noteikumu 7.punkts arÄ« šo divdesmit gadu termiņu paredzÄ“ja.
Protams, var jau bÅ«t, ka kÄds tautas priekšstÄvis SaeimÄ, grozot 17.pantu 2004.gadÄ vai iesniedzot 17.panta grozÄ«jumus 2013.gadÄ, domÄja, ka groza 18.pantu, izlemj lietu par dokumentu publicÄ“šanu, iespÄ“jams, pat aizver vai atver kÄdus iedomu "maisus", bet tur nu sabiedrÄ«ba nav vainÄ«ga, ja kÄds kolektÄ«vi domÄ citÄdi nekÄ iesniedz rakstveida likumprojektus un balso. LatvijÄ ir tÄda noturÄ«ga tradÄ«cija, ka likumi ir rakstveidÄ, nevis domÄs.
2014.gadÄ sÄkÄs kÄrtÄ“jÄ "diskusija par Äekas maisu publicÄ“šanu", lai gan saprÄtÄ«gi bÅ«tu bijis izmantot toreizÄ“jo normatÄ«vo regulÄ“jumu un vienkÄrši lÅ«gt šo informÄciju izsniegt. LÅ«k, 2014.gada 3.aprīļa plenÄrsÄ“dÄ“ gan tika celti priekšÄ deputÄta Andreja Judina un JuridiskÄs komisijas priekšlikumi, kas grozÄ«ja 18.pantu, kas reglamentÄ“ja dokumentu publiskošanu, kÄ arÄ« grozÄ«ja iepriekš nekad negrozÄ«to deleģējumu Ministru kabinetam par šo publiskošanu, papildinot to ar obligÄtu zinÄtnisko izpÄ“ti pirms publiskošanas.
Ja otrajÄ lasÄ«jumÄ likums vÄ“l paredzÄ“ja izpÄ“ti valsts zinÄtnisko programmu ietvaros (ir tÄda budžeta daļa IzglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministrijai "Valsts pÄ“tÄ«jumu programmas", kur ir atklÄti konkursi), tad trešajÄ un galÄ«gajÄ lasÄ«jumÄ pÄ“c kultÅ«ras ministres Daces MelbÄrdes priekšlikuma valsts atteicÄs no formulÄ“juma, ka VDK dokumenti ir Latvijas NacionÄlÄ arhÄ«va fonda sastÄvdaļa, nosakot, ka tÄ ir "nacionÄlÄ dokumentÄrÄ mantojuma" daļa, bet pÄ“c NacionÄlÄs drošÄ«bas komisijas priekšlikuma izveidoja jaunu institÅ«ciju "Ministru kabineta izveidotu speciÄlu starpdisciplinÄru komisiju", kura atbilstoši šÄ« likuma mÄ“rÄ·im ir zinÄtniska. Tikai pÄ“c šÄ«s komisijas zinÄtniskÄs izpÄ“tes nu dokumenti kopš 2014.gada 22.maija likuma pieņemšanas bÅ«s pieejami Ministru kabineta noteiktajÄ apjomÄ un kÄrtÄ«bÄ.
LÄ«dz ar to, spriežot sistÄ“miski, likumdevÄ“js ar 2014.gada 22.maija likumu sašaurinÄja to zinÄtnisko institÅ«ciju skaitu, kurÄm no 2011.gada 25.maija lÄ«dz 2014.gada 22.maijam bija pieejama aÄ£entÅ«ras kartotÄ“ka, lÄ«dz vienai Ministru kabineta izveidotai zinÄtniskai institÅ«cijai..