Iesaki rakstu:

Lai arÄ« masu medijos un politiskajos gaiteņos ir izskanÄ“jusi ažiotāža par manis vadÄ«to parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijas (PIK) darbu, taisnÄ«gums tomÄ“r uzvar!  Manu personÄ«go viedokli kā šÄ«s PIK vadÄ«tājai un to, par ko patiesÄ«bā mums Latvijā IR jāuztraucas, aicinu lasÄ«t tekstā tālāk. 

Ir noslÄ“dzies komisijas darbs un šobrÄ«d vÄ“los jums ziņot gan par pārdomām gan konstatÄ“to. Es ilgi domāju, kā to visu izsmeļoši un izprotami pasniegt. IzlÄ“mu sākt ar visiem skaidri redzamiem un saprotamiem faktiem.

MÅ«su valstÄ«, kas lÄ«dz šim ir sekojusi teju visiem tā saucamās Rietumu demokrātijas un pasaules uzbÅ«ves principiem, protams, tāpat kā visur citur attÄ«stÄ«tajā pasaulÄ“ – arÄ« pie mums, Latvijā, ja ne visu, tad daudz ko, nosaka ierobežotu cilvÄ“ku grupÄ“jumi, kuri cÄ«nās par savu resursu vairošanu un ietekmes sfÄ“rām. Savukārt arÄ« Latvijā ir izveidotas iestādes, kuru uzdevums bÅ«tu šos grupÄ“jumus pieskatÄ«t un neitralizÄ“t.

Tad lÅ«k, ar nopietnu sejas izteiksmi un gana stiprām apsÅ«dzÄ«bām attiecÄ«gā iestāde pirms daudziem gadiem uzsāka tā saucamo oligarhu telefonu noklausÄ«šanos, ko darÄ«ja daudzus gadus pat situācijā, kad noklausāmie par to zināja. Tad sekojošajos piecos gados saņemto informāciju izmeklÄ“ja, un tad tas beidzās… (pauze) ar publikāciju žurnālā, kas liecina par kārtÄ“jo informācijas noplÅ«di! Tālāk tika izveidota izmeklÄ“šanas komisija, lai izvÄ“rtÄ“tu iepriekšÄ“jās izmeklÄ“šanas dÄ«vainÄ«bas un bezrezultātu, kā arÄ« saprastu, vai tās izmeklÄ“šanas tÄ“ma – valsts nozagšana un sabiedrisko mediju ietekmÄ“šana vispār ir notikusi.

LÄ«dzÄ«gi kā daži citi juridiskajā jomā par mani spÄ“cÄ«gāki kolÄ“Ä£i, arÄ« es sākumā nevÄ“lÄ“jos šajā procesā ņemt dalÄ«bu, jo pie šÄda izkārtojuma, kā mÅ«su valstÄ« ir izveidotas lietas, šÄdai izmeklÄ“šanai un komisijai es pirms pusgada neredzÄ“ju nekādu jÄ“gu. MÄ“s jau sen redzam un jÅ«tam, ka mÅ«su valsts tiek dalÄ«ta, sadalÄ«ta un pārdalÄ«ta atkal un atkal. Bet man nav vienalga, kas Latvijā notiek, tāpÄ“c mani ļoti interesÄ“ja kurš un kādā veidā var izveidot un kā pastāvÄ“t tāda sistÄ“ma, kas aizstāv savÄ“jos, un norok, nomelno tikai tos, kuri šai sistÄ“mai un tās interesÄ“m ir bÄ«stami.

ArÄ« to, ka pie mums lietas it kā var izmeklÄ“t ar jebkuru uzdoto vektoru vai novest pie jebkura vajadzÄ«gā gala rezultāta. KolÄ“Ä£is Andrejs Judins savulaik norādÄ«ja, ka Pasaules bankas pÄ“tÄ«jumā divtÅ«kstošo gadu sākumā Latvijā pÄ“c dažiem parametriem bija ļoti augsti politiskās korupcijas riski. Jau tad bija pazÄ«mes, ka ir cilvÄ“ki vai grupÄ“jumi, kuri pielieto varu, lai tieši viņiem bÅ«tu labāka dzÄ«vošana šajā valstÄ«. Un mÄ“s redzam, ka šodien nav vairs tikai pazÄ«mes vai riski – korupcija, diemžēl, ir Latvijas šodiena un realitāte.

ŠobrÄ«d – kā mutvārdos saka tautā – viss notiek jau pÄ“c pilnas programmas: ir radÄ«ta un pastāv pilna cikla sistÄ“ma – naudas un iespÄ“ju devÄ“ji uztur tādus ņēmÄ“jus, kuri tālāk organizÄ“ gan politiku, gan uzraugošÄs instances, gan arÄ« pieskata medijus. Ar mediju palÄ«dzÄ«bu lÄ«dz šim radot ilÅ«ziju tautai, ka ar demokrātiju pie mums ir viss kārtÄ«bā, vai arÄ« radot troksni citās lietās, tādÄ“jādi novÄ“ršot sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bu prom no bÅ«tiskā. Visa šÄ« organizÄ“tā sistÄ“ma rada un kopumā tiecas uz naudas un iespÄ“ju devÄ“jiem vajadzÄ«go rezultātu. ŠÄdas pilna cikla sistÄ“mas galotnei nav pat bÅ«tiski kāda partija vai to komplekts ir pie varas, nav svarÄ«gi vai un kurš konkrÄ“ti kļūs par, piemÄ“ram, tiesnesi, kāda projekta vadÄ«tāju vai žurnālistu. Naudas un iespÄ“ju devÄ“jiem ir svarÄ«ga tikai kopÄ“jās sistÄ“mas funkcionÄ“šana viņiem vajadzÄ«gajā virzienā, bet, kurš konkrÄ“ti cilvÄ“ks nonāks pie varas, pie kādas iestādes svirām vai pie kāda cita materiālā resursa – tas tad paliek ņēmÄ“ju pārziņā vai arÄ« pilnÄ«bā atstāta tā saucamajai “dabiskajai atlasei”. Tā sakot – lai uzvar centÄ«gākais censonis.

TāpÄ“c ik pa brÄ«dim redzam vienu centÄ«gāku pilsoni par otru, kurš dara visu, lai tikai izsistos, uzdienÄ“tos augstāk šajā sistÄ“mā. Skaidrs, ka šÄdu sistÄ“mu pierādÄ«t viena kaut kāda konkrÄ“ta pretpasākuma ietvaros nav iespÄ“jams, jo šai pilna cikla sistÄ“mai ir milzÄ«gs resursu potenciāls. Un tā rod iespÄ“ju šos resursus pielietot tā, lai radÄ«tu apstākļus un procesus vai lai pilnÄ«bā noslÄ“ptu savu dalÄ«bu un interešu realizāciju, vai arÄ« vÄ“l nihilistiskāk – tā atrod veidus kā padarÄ«t savu darbÄ«bu tiesisku. Proti – ir radÄ«ta tāda situācija, ka teju katrs atsevišÄ·s sistÄ“mas zobratiņš ir tiesiski pamatots un nevainojams. Kā arÄ« tiek radÄ«ts iluzors viedoklis, ka tas sabiedrÄ«bai ir vajadzÄ«gs.

Taču kādam ieraudzÄ«t un tātad apturÄ“t, juridiski sodÄ«t visas sistÄ“mas darbÄ«bu kopumā lÄ«dz šim nevienam nav izdevies. Domāju, ka mums visiem vajadzÄ“tu bÅ«t skaidram un nu jau arÄ« saprotamam, ka mÅ«su gaidas ir veltÄ«gas par to, ka mÅ«su pretkorupcijas iestādes zobratiņš viens pats ņems un to visu atklās, sodÄ«s un šo sistÄ“mu izjauks. Taču, lai kā tas censtos, tomÄ“r šis zobratiņš pat nav paredzÄ“ts visas šÄ«s sistÄ“mas apkarošanai. Un tāpÄ“c daudzi lÄ«dz šim dzirdÄ“tie saukļi no šo respektablo iestāžu puses un dažu viņu bijušo cilvÄ“ku tendenciozās grimases interviju laikā ir vien savas eksistences attaisnošanai. Neadekvāta tiesÄ«bsargājošÄs iestādes vadÄ«ba un lietu izmeklÄ“šana neder attÄ«stÄ«tai sabiedrÄ«bai, tā ir izdevÄ«ga vien sistÄ“mas veidotājiem, jo tie gÅ«st pieeju valsts resursiem savtÄ«gajām interesÄ“m. Vājas politiskās varas vidÄ“ vienmÄ“r kļūst privileģētākas tieši spÄ“ka struktÅ«ras, un tās kļūst iedomÄ«gi visuvarenas.

LÅ«k, vÄ“l viens piemÄ“rs – mana šodienas realitāte: valstÄ«, kur vara it kā pieder tautai – es kā no šÄ«s tautas ievÄ“lÄ“ts deputāts, pat kā vadÄ«tāja speciālā izmeklÄ“šanas komisijā – nevaru piekļūt pie izmeklÄ“jamās lietas materiāliem, jo, lÅ«k, viena cita mums zināma spÄ“ka struktÅ«ra principā nedod tam atļauju. Joprojām bez pamatojuma. Visus garos Valsts kontroles darba gadus man bija piekļuve pat pie NATO noslÄ“puma, bet tagad – nekā. Nevaru iepazÄ«ties pat ar tādas lietas materiālu, kurš principā bija nederÄ«gs pat kāda saukšanai pie kriminālatbildÄ«bas.

To var saukt dažādi, bet principā tā ir manipulācija sev piešÄ·irto tiesÄ«bu ietvaros. JÅ«s teiksiet – viss taču formāli notiek tiesiski un nenosodāmi, bet, lai ko jÅ«s teiktu, tas tomÄ“r panāk savu mÄ“rÄ·i – notiek kādu sabiedrÄ«bai svarÄ«gu procesu un ar to saistÄ«to cilvÄ“ku darbÄ«bai negatÄ«va ietekme, pat bloÄ·Ä“šana. Tātad – viens zobratiņš aizsargā citu zobratiņu vai pat visu mehānismu kopumā. Aizsargā no manis, kura neiederas šajā sistÄ“mā, kura rada sistÄ“mai riskus tikt atšifrÄ“tai, no manis, kura rada tai izmisumu, jo mani nav iespÄ“jams pakļaut, uzpirkt vai šantažēt. Nešaubieties – šai pilna cikla valsts un tautas ekspluatācijas sistÄ“mai es NEESMU derÄ«ga! Es un daudzi mani politiskie domubiedri - mÄ“s funkcionÄ“jam citādāk. Spriežot pÄ“c nomelnošanas un pretdarbÄ«bas kampaņas intensitātes, izskatās, ka tas beidzot tiek augstu vÄ“rtÄ“ts. (Smaids un pauze.)

Starp citu, par šo ārkārtÄ«gi polarizÄ“to viedokli par manu saistÄ«bu ar oligarhiem un izmeklÄ“jamo tÄ“mu. Speciāli un apzināti neizvÄ“ršu taisnošanās vai pretnomelnošanas kampaņas, jo man nav par ko taisnoties vai cÄ«nÄ«ties, lai kādam ko pierādÄ«tu. Šajā izmeklÄ“šanas materiālā ir minÄ“ti daudzu  cilvÄ“ku vārdi – vai tad tagad mums visi šie cilvÄ“ki un katrs jātur aizdomās? Turklāt, ja vÄ“l šis materiāls lÄ«dz šim tā arÄ« nav bijis uzskatāms par vainas pierādÄ«jumu, tad kāpÄ“c tieši un tikai mans vārds no tiem daudzajiem tiek uzsvÄ“rts un zākāts it kā tas ir ar kādu lielāku pierādÄ«jumu? Starp citu, to sauc par nomelnošanu, jeb personas goda un neslavas celšanu, ko es varÄ“tu inkriminÄ“t katram zākātājam, ja vien ar to bÅ«tu iespÄ“jams katram konkrÄ“tajam sistÄ“mas instrumentam pamodināt viņa sirdsapziņu..(pauze) Bet es neturu ļaunu un aizvainojumu - es saprotu, ka daļa šo cilvÄ“ku neizprot, ko un kāpÄ“c viņi dara, jo viņi ir tikai sistÄ“mas instrumenti. Tā ir klasiska formula: sākumā tevi izliekas neievÄ“rojam.

Tālāk, kad tu turpini darÄ«t to, ko esi uzņēmies, tad tevi sāk pazemot un apmelot, pÄ“c tam sākas draudi un visi citi iespÄ“jamie apturÄ“šanas paņēmieni. Tur ir plašs arsenāls – izslÄ“gt no darbÄ«bas finansiāli, fiziski, var arÄ« papildus iedarbināt mehānismus, kas no tevis liek novÄ“rsties bailÄ«gākajiem un savtÄ«gākajiem komandas biedriem. Ja tu izturi un pārdzÄ«vo arÄ« šo posmu, tad un tikai tad sākas uzklausÄ«šana un rÄ“Ä·ināšanās. ŠÄ« formula nav manis izdomāta, tā darbojas visur, kur veidojas šÄ« pilna cikla sistÄ“mas interešu apdraudÄ“jums un tad notiek sistÄ“mas pretdarbÄ«ba, lai pašsaglabātos.

ŠobrÄ«d es paužu ieraudzÄ«to, izzināto un savu pārliecÄ«bu, kas balstÄ«ta uz šo komisiju, tās materiāliem un ziņojumu, kā arÄ« šÄ« pārliecÄ«ba ir rÅ«dÄ«ta sešu mÄ“nešu darbā tik sarežģītos apstākļos, kad ne brÄ«di neatstāja sajÅ«ta, ka pret mani darbojas vesels “Ingunas Sudrabas apkarošanas birojs”. (smaids) Domāju, ka man nav šeit jālasa priekšÄ viss gala ziņojums, jo tas tik vai tā bÅ«s tikai niecÄ«ga daļa no visas sistÄ“mas lieluma un funkcionÄ“šanas. Tāpat uzskatu, ka šÄ« “oligarhu seriāla” galvenie varoņi ir gana gozÄ“jušies uzmanÄ«bas centrā, kādēļ es tagad nesākšu uzskaitÄ«t, ko nu kurš ir runājis, darÄ«jis un nemÄ“rÄ«šu viņu melu lielumu. Gan jau esiet to visu lasÄ«juši un tad vÄ“rtÄ“jiet paši šo dažu cilvÄ“ku attieksmi pret valsti, tātad – mums. MÅ«su sabiedrÄ«bas attÄ«stÄ«tā un gaišÄ daļa jau saprot, ka šÄ« šova dzirdamākās personas paši nav galvenie šajā pilna cikla sistÄ“mā. Galvenais sods, ko mums kā sabiedrÄ«bai vajadzÄ“tu veikt – ir pilnÄ«bā no šÄdiem cilvÄ“kiem novÄ“rsties. Tas bÅ«tu vÄ“l nopietnāks sods, kā tad, ja viņi tiešÄm nonāktu cietumā, bet ar oligarha raksturÄ«go komforta vidi. ApkārtÄ“jie cilvÄ“ki ir tie, kuri šo “oligarhismu” viņiem piešÄ·ir ar savu bijÄ«bu vai pat apbrÄ«nu vÄ“loties iekļūt viņu “labvÄ“lÄ«bas statusā”.

Taču (pauze) tā kā lielākā daļa no noklausÄ«to sarunu laikā runātā nemaz nav piepildÄ«jies, tas nozÄ«mÄ“, ka mums kā vÄ“l esošai gaiši domājošai sabiedrÄ«bai IR iespÄ“jams šÄdai sistÄ“mai un tās darboņiem nepakļauties. Es priecājos, ka šie materiāli ir nonākuši sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bā, bet skumstu, ka pie mums TÄ€ notiek. Tagad es tiešÄm varu pateikties, ka man un sabiedrÄ«bai ir un turpmāk bÅ«s daudz labāk redzama un saprotama šÄdu sistÄ“mu darbÄ«ba un metodes. Paši vien savā uzpÅ«tÄ«bā, pārliecÄ«bā par nesodāmÄ«bu un visatļautÄ«bā to man un sabiedrÄ«bai parādÄ«jāt!

Tagad par pašu komisijas darbu un par lietu pÄ“c tehniskās bÅ«tÄ«bas.

Komisijas secinājumu apkopojums īsumā:

Atbalstam juristu diskusijas organizÄ“šanu par jÄ“dziena “valsts sagrābšana” iestrādi normatÄ«vajos aktos un mÄ“s radÄ«jām šÄ« jÄ“dziena darba definÄ«ciju un četros punktos definÄ“jām tās raksturojumus. Valsts sagrābšanai un pat centieniem plānot sagrābšanu jābÅ«t ne tikai morāli un politiski sodāmai, bet šÄdiem centieniem un noziegumiem jābÅ«t sodÄ«tiem arÄ« krimināli vai administratÄ«vi. Lai to bÅ«tu iespÄ“jams izdarÄ«t, vajadzÄ«gs izdiskutÄ“t un radÄ«t precÄ«zas definÄ«ciju iestrādes likumdošanā, un tai skaitā jāiestrādā precÄ«za un skaidra deputāta atstādināšanas procedÅ«ra.

MÄ“s paši esam definÄ“juši un norādÄ«juši vairākus jau esošu regulÄ“jumu uzlabojumus un papildinājumus.

Tā kā Kriminālprocess ir bijis izbeigts un iesaistÄ«tās personas ir uzskatāmas par nevainÄ«gām, tad Komisija atturas no šo sarunu satura iztirzāšanas vai attieksmes paušanas pret kādām konkrÄ“tām personām, jo tādÄ“jādi varam radÄ«t viņām iespÄ“ju realizÄ“t savu kārdinājumu vÄ“rsties pret mums vai Valsti.

Komisija tāpat uzskata, ka beidzot ir jāizstrādā un jāpieņem likums par lobÄ“šanu – obligāti ir jādefinÄ“ skaidri, kas un kādas ir atļautās politikas ietekmÄ“šanas metodes un kādas ir noziedzÄ«gas.

Secinājumi par procesa izbeigšanas lietu.

Nav pieļaujama tik pavirša izmeklÄ“šanas iestāžu darbÄ«ba faktisko apstākļu noskaidrošanā un pierādÄ«šana, kā arÄ« pašu drošÄ«bas iestāžu darbinieku publicitātes nesamÄ“rÄ«ga veicināšana izmeklÄ“šanas laikā. IzmeklÄ“šanas kvalitāte drošÄ«bas iestādÄ“s vispār šobrÄ«d ir kā ļoti aktuāla problÄ“ma kopsummā, tādēļ aktualizÄ“jam jautājumu par Latvijas Policijas akadÄ“mijas atjaunošanu. 

Neraugoties uz acÄ«mredzamām un bÅ«tiskām KNAB darbu ietekmÄ“jošÄm kadru un atalgojuma politikas problÄ“mām, to risināšana tika novilcināta, - tātad izmeklÄ“šanai traucÄ“ja iestādes vadÄ«tāju nespÄ“ja vadÄ«t savu iestādi un darbiniekus. Tāpat secinām, ka KNAB no savas puses nav sadarbojusies vispār vai pietiekamā mÄ“rā ar citām tiesÄ«bsargājošÄm iestādÄ“m, kas, iespÄ“jams, ir ietekmÄ“jusi pierādÄ«jumu bāzi un tādÄ“jādi viņi varÄ“ja salÄ«dzinoši brÄ«vi un vienpersoniski izbeigt šo procesu. TomÄ“r mums nav pamata uzskatÄ«t, ka procesa pirmstiesas izbeigšana bÅ«tu saistÄ«ta ar procesa virzÄ«tāja politiska vai cita rakstura prettiesisku ietekmÄ“šanu.

Norādām, ka nav pamata vÄ“rst pārmetumus Ä£enerālprokuroram par šo Kriminālprocesu, jo viņš saskaņā ar likumu neveic un nevar veikt izmeklÄ“šanas uzraudzÄ«bu konkrÄ“tos procesos, tādēļ šos publiski izskanÄ“jušos pārmetumus var vÄ“rtÄ“t kā juridiskas nekompetences gadÄ«jumus, bet skarbāk izsakoties – tas ir manipulācijas triks dažu personu mÄ“Ä£inājumam paaugstināt savu publisko atpazÄ«stamÄ«bu.

Tā kā Komisija ne faktiski, ne juridiski nav kompetenta un tiesÄ«ga izvÄ“rtÄ“t izmeklÄ“šanas iestādes un darbinieku rÄ«cÄ«bu, tad aicinām Ä¢enerālprokuratÅ«ru izveidot komisiju no dažādu tiesÄ«bsargājošo iestāžu pārstāvjiem un veikt resorisko pārbaudi, kurā jāpārbauda Kriminālprocesa uzsākšanas pamatojumu, izmeklÄ“šanas gaitu un rezultātu, izdarot secinājumus un nozÄ«mÄ“jot atbildÄ«bu konkrÄ“tām amatpersonām.

MÄ“s uzskatām, ka lietas materiālu publicÄ“šana nav attaisnojama, jo var tikt nepamatoti kultivÄ“ts viedoklis par personu vainu, un tas šÄ«m personām var kļūt par iemeslu izvirzÄ«t prasÄ«bas pret valsti par nevainÄ«bas prezumpcijas principa pārkāpšanu.

Secinājumi par publikācijām žurnālā un mediju ietekmÄ“šanas, pakļaušanas iespÄ“jamiem notikumiem.

Nav pamats apšaubÄ«t, ka žurnālā publiskotās RÄ«dzenes sarunas veido daļu no daudz plašÄkiem Kriminālprocesa un lietas materiāliem. Uzskatām, ka par to, ka šis materiāls nonāca publiskajā telpā, ir jāatbild tām personām, kurām bija uzticÄ“ts glabāt noslÄ“pumus, nevis medijiem, kuri šo materiālu publicÄ“ja. TāpÄ“c tiesÄ«bsargājošo iestāžu pienākums ir noskaidrot, kādā veidā šie materiāli nonāca medijiem atklātai publicÄ“šanai.

Kaut arÄ« Krimināllikums neparedz atbildÄ«bu par masu saziņas lÄ«dzekļu prettiesisku ietekmÄ“šanu un apzināti maldinošas un patiesÄ«bai neatbilstošas  informācijas paušanu masu saziņas lÄ«dzekļos nolÅ«kā manipulÄ“t ar sabiedrisko viedokli, tomÄ“r šie zināmie nodarÄ«jumi vÄ“rtÄ“jami kā liels drauds mÅ«su sabiedrÄ«bai. Uzskatām, ka ir jāatrod veids, kā noteikt atbildÄ«bu par žurnālistu uzpirkšanu vai citādu ietekmÄ“šanu, kā arÄ« par apzinātām manipulācijām ar sabiedrisko viedokli, izmantojot masu saziņas lÄ«dzekļus. ŠobrÄ«d mÅ«su likumdošanas bāze ir pārāk liberāla un pieļauj masu mediju pielietošanu manipulācijai ar sabiedrÄ«bas viedokli dažu grupÄ“jumu interesÄ“s nodarot izkropļojumu sabiedrÄ«bas viedoklim.

MÄ“s neieguvām faktus, kas pierādÄ«tu laikraksta Diena Ä«pašnieku vai patieso labuma guvÄ“ju slÄ“pšanu, vai ka bÅ«tu notikusi prettiesiska laikraksta satura vai cita veida prettiesiska manipulācija ar sabiedrÄ«bas viedokli. Toties konstatÄ“jām, ka Latvijā ir vairāki citi mediji, kas nepilda objektÄ«vas žurnālistikas uzdevumus, bet kalpo politiÄ·u publisko attiecÄ«bu veidošanai un savstarpÄ“jai politiskai izrÄ“Ä·ināšanās cīņai.

Komisijas sÄ“dÄ“s sniegtās norādes jeb dzirdÄ“tās analoÄ£ijas par RÄ«dzenes sarunās Ä«stenoto politisko jautājumu risināšanas kārtÄ«bu dod pamatu mums aicināt Saeimu izvÄ“rtÄ“t arÄ« tā saucamās KoalÄ«cijas padomes atbilstÄ«bu Satversmei, jo šÄda institÅ«cija SatversmÄ“ nav paredzÄ“ta. Taču KoalÄ«cijas padomÄ“s piedalās arÄ« tādas personas, kuras nav attiecÄ«gā sasaukuma Saeimas deputāti. TāpÄ“c šajās padomÄ“s tiek vai var tikt pieņemti lÄ“mumi, kuri ietekmÄ“ demokrātiskos vai citus sabiedrÄ«bai svarÄ«gus procesus valstÄ«.

Savas uzstāšanās pÄ“dÄ“jā sadaļa ir mani secinājumi un konstatÄ“tie izaicinājumi:

Tā kā juridiski valsts nozagšanas un lobÄ“šanas jÄ“dzieni nav formulÄ“ti Latvijas valsts tiesiskajos dokumentos, tad KNAB izmeklÄ“tājiem nav skaidrs vai nebija vÄ“lmes katru atsevišÄ·u aizdomÄ«gu epizodi izskatÄ«t kā valsts sagrābšanas mÄ“Ä£inājumu vai pat faktu.

Tā kā sabiedrÄ«ba ik pa brÄ«dim tiek informÄ“ta par kādu informācijas noplÅ«di no KNAB, tad arÄ« šÄ«s konkrÄ“tās izmeklÄ“šanas sāgas galvenais mÄ“rÄ·is izskatās tikai informācijas iegÅ«šanai – lai vienus turÄ“tu zināmā diskomforta vai šantāžas slazdā, bet citiem bÅ«tu pieejama kāda svarÄ«ga informācija. Tuklāt KNABam šÄ« informācijas starpnieka loma bija arÄ« tiesiski pamatota – ir ierosināta lietas izmeklÄ“šana, tātad arÄ« sarunu noklausÄ«šanās notika nosacÄ«ta tiesiskuma robežās. Proti – šÄ«s KNAB tā saucamās izmeklÄ“šanas darbÄ«bas ir nevis notikumu vai apstākļu pÄ“tÄ«šanai, bet tam lai pašiem vai kādam citam rastu iespÄ“ju diskreditÄ“t noteiktas personas. Turklāt fakts, ka viens no galvenajiem sarunu vedÄ“jiem jau nepilnu divu nedēļu laikā zināja, ka viņu noklausās, arÄ« radÄ«ja bezrezultāta situāciju, balstoties uz tiesiskajām niansÄ“m par to ka, tādā veidā noklausÄ«tos sarunu materiālus nav iespÄ“jams tiešÄ veidā pielietot tiesas procesos.

Gala rezultātā ierosinātā lieta, kuru izmeklÄ“tājiem izdevās “uzradÄ«t”, tika apzināti veidota ar vāju pamatojumu, vadlÄ«nijām. Tā rezultātā pÄ“c zināma laika ierosināto lietu varÄ“ja  slÄ“gt – tātad ar tiesiskām metodÄ“m panākt to, ka šai informācijas iegÅ«šanas formai nav seku un nav sabiedrÄ«bai vÄ“lamā rezultāta. Jautājums – kādēļ KNAB visu savu apsÅ«dzÄ«bu balsta tikai uz sarunām:  vai tad citu pierādÄ«jumu nebija?  Šis jautājums ir nodots tālāk atbilstošajām iestādÄ“m.

KNAB informācijas noplÅ«des publiskajā vidÄ“ ir jāpÄ“ta dziļāk precizÄ“jot tos darbiniekus, kas veica tādu darbÄ«bu. Diskreditācijas metodi lieto visā pasaulÄ“ un katrai tādai epizodei ir savas ieinteresÄ“tās puses un mÄ“rÄ·i. Vai to varÄ“s noskaidrot un novest lÄ«dz pozitÄ«vam rezultātam sabiedrÄ«bas aizstāvÄ«bai, parādÄ«s mÅ«su tiesÄ«bu sargājošÄs instances turpmākās darbÄ«bas nākotnÄ“.

Visa šÄ« KNAB izmeklÄ“šana un saistÄ«tie procesi ir kā asa sižeta kriminālšovs ar dramatisku pirmo sÄ“riju, bet tālāk režisors to izvilcis pārāk daudz sÄ“rijās ar lÄ“tiem specefektiem un paliekošu, nepatÄ«kamu pÄ“cgaršu. Ceru, ka šÄ« iestāde un mÄ“s visi pratÄ«sim izdarÄ«t saprātÄ«gus secinājumus un veiksim visas vajadzÄ«gās izmaiņas visos lÄ«meņos šÄdu nekrietnÄ«bu likvidācijai pilnÄ«bā.

Par Valsts nozagšanu. Manuprāt kā tāda, tā jau ir notikusi sen. Pat vairākkārt. Tad, kad pirmoreiz uz palikšanu šeit ienāca krustneši, tad zviedri, krievi, atkal vācieši, utt, visubeidzot nozagšanu un izpārdošanu centÄ«gi paveica arÄ« mÅ«su pašu latviešu kangari pÄ“dÄ“jo 30 gadu laikā pat ar vairākkārtÄ«gu dalÄ«šanu un pārdalÄ«šanu. Visas kopumā redzamās pazÄ«mes priekš manis ir pietiekamas un es esmu konstatÄ“jusi, ka valsts nozagšana, izlaupÄ«šana, izpostÄ«šana ir notikusi.

MÅ«su mazās Latvijas galvenā problÄ“ma ir tajā, ka mÄ“s jau gadiem nezinām, uz ko un kāpÄ“c mÄ“s ejam kā valsts, kā nācija. Tas rezultÄ“jas ar vājās politikas un stipru grupÄ“jumu nemierÄ«gu lÄ«dzāspastāvÄ“šanu. BrÄ«dÄ«, kad mÄ“s šeit JÄ“kaba ielā un citās valsts iestādÄ“s esam nodarbināti un tik aizņemti, ka nepaceļot galvu pāri saviem papÄ«riem un politiskās virtuves sarunām, tā arÄ« nepamanām, kā izmirst vai rÅ«gtumā no šejienes aizbrauc mÅ«su tauta. CilvÄ“ki ir dažādi. Ir arÄ« tādi, kas piedalās un organizÄ“ šos destrukcijas procesus – tādi ir bijuši visos laikos. Diemžēl lÄ«dz šim ir bijis, ka tie pārdevÄ“ji un zadzÄ“ji ir bijuši čaklāki un izveicÄ«gāki par pārÄ“jiem. Vai tas tā bÅ«s arÄ« turpmāk, atkarÄ«gs no katra Latvijas iedzÄ«votāja. PilnÄ«gi no katra cilvÄ“ka šajā valstÄ«. Citreiz arÄ« nemanāmākais cilvÄ“ks var izdarÄ«t lietu, kas rada labas un pareizas izmaiņas pat kosmiskos mÄ“rogos.

Ir tādi, kuri man pārmet, ka komisija neizdarÄ«ja visu iespÄ“jamo, lai beigtu valsts nozagšanu un apturÄ“tu šos zadzÄ“jus un pārdevÄ“jus. Es izdarÄ«ju visu man iespÄ“jamo, lai tas notiktu tik, cik mÅ«su valstÄ« apzināti veidotā tiesiskā vide man ļauj darÄ«t, lai pati nenokļūtu sistÄ“mas izliktajos slazdos. Tagad jÅ«s katrs varat uzzināt esenci no tā, ko  zinu un ko esmu secinājusi. Lai arÄ« daudzi gaidÄ«ja, ka šÄ« komisija ierosinās kādu planetāri nozÄ«mÄ«gu un skaļu prāvu vai apsÅ«dzÄ«bu, tomÄ“r mÅ«sdienu Latvijas realitātÄ“ to nav iespÄ“jams izdarÄ«t man vienai ar nelielo domu biedru grupu. Tas kļūs iespÄ“jams tikai tad, kad sabiedrÄ«bā prevelÄ“s vÄ“lÄ“šanās pÄ“c pozitÄ«vām izmaiņām, nevis kā tagad – kad ārkārtÄ«gi centÄ«gi un skaļi ir tikai negatÄ«vā tÄ“la un enerÄ£iju veidotāji vai arÄ« tādi, kuri šÄ« trokšÅ†a un burzmas laikā cenšas iegÅ«t kādu priekšvÄ“lÄ“šanu labumu sev vai savai partijai. PārÄ“jie – vairums un vairākums cilvÄ“ku, diemžēl, gaida tikai brÄ«numus vai slÄ“pjas aiz manas muguras gaidot un pieprasot no manis neiespÄ“jamo. LÅ«k, Judina kungs, paņemat un ierosināt likumprojektu savā koalÄ«cijā, ko apstiprina visa Saeima un publicÄ“jam šos materiālus. Savādāk sanāk, ka jÅ«s mÄ“Ä£ināt mani iegāzt, liekot publiskot sarunās iesaistÄ«to un pieminÄ“to cilvÄ“ku vārdus.

Esmu ļoti pateicÄ«ga par šo pieredzi. Lai arÄ« sākumā biju pret šÄdas komisijas izveidi un dalÄ«bu tajā, kur nu vÄ“l vadÄ«tājas amatā, tomÄ“r pieņēmu šo izaicinājumu. Tagad pÄ“c tā visa varu izteikt savu pateicÄ«bu – pirmkārt visiem un katram komisijas pārstāvim. Izsaku pateicÄ«bu visiem tiem, kuri mani pazemoja, centās morāli iznÄ«cināt un vilka caur sadomātajiem netÄ«rumiem. Pateicos arÄ« tiem, kuri pÄ“c tam palÄ«dzÄ“ja man notÄ«rÄ«ties un piecelties. Es kļuvu viedāka. Viedāka par to, kādi ir mani esošie un nu jau bijušie kolÄ“Ä£i, kādi esat jÅ«s - mani sadarbÄ«bas partneri. Kļuvu vÄ“l viedāka par Latvijas pārvaldÄ«bas šÄ« brīža uzbÅ«vi, spÄ“kiem un metodÄ“m, kas dažkārt tiek pielietotas sistÄ“mai nevÄ“lamo vai draudÄ«go cilvÄ“ku apturÄ“šanai.

Pie šÄdas vājas politikas un pastāvošajām valsts, cilvÄ“ku ekspluatācijas sistÄ“mām nav iespÄ“jams nodrošināt tādu tiesiskumu vai ekonomiku, uz ko tiecas vai ar ko varÄ“tu bÅ«t harmonijā attÄ«stÄ«ta sabiedrÄ«ba. Ir jāmaina mana, jÅ«su, visu un ikkatra mÅ«su tautas cilvÄ“ka – visas tautas domāšana principā. SistÄ“mu neiznÄ«cināsi cīņā ar vienu vai pat vairākiem zobratiņiem reizÄ“, jo tā sevi profesionāli atražo. Tā sistÄ“ma vispirms ir jāiznÄ«cina sevÄ« – pārstājot uzturÄ“t sevÄ« kalpa vai nodevÄ“ja domāšanu, uzņemoties pilnu atbildÄ«bu pašam par savu dzÄ«vi. Pārstājiet taču beidzot gaidÄ«t kaut ko no citiem! Pašam vien bÅ«s jāaudzina savs raksturs un jāizvirza sev arvien jauni pozitÄ«vi izaicinājumi, sava un visu gaiši domājošo cilvÄ“ku labumam. MÅ«s var vadÄ«t tikmÄ“r un kamÄ“r mÄ“s baidāmies par saviem grašiem, kvadrātmetriem vai materiālo statusu. Un mÅ«s turpinās vadÄ«t, kamÄ“r mÄ“s snaudÄ«sim vai vārgi stenÄ“sim, bet to nemainÄ«sim. ŠÄ« pilna cikla sistÄ“ma ir uzbÅ«vÄ“ta ne jau ar kiborgiem vai kādiem – viņējiem vai svešiem cilvÄ“kiem. Tā ir uzbÅ«vÄ“ta uz mums, ar mÅ«su rokām un tā pārtiek no mums un mÅ«su bÄ“rniem. Kad sāksim katrs to apzināties, tad sāksim katrs saprast, ko katrs personÄ«gi varam ar to darÄ«t! Es ticu, ka lielākajai daļai no šÄ«s sistÄ“mas darbiniekiem sirds klauvÄ“, reizi pa reizei liekot aizdomāties, ka vajadzÄ“tu taču darÄ«t citādāk un kā tad bÅ«tu pareizi jādara. Mana ticÄ«ba un pieredze – ka šÄdi cilvÄ“ki ir un eksistÄ“ – ka sirds pukst visiem – un tas ir tas, kas mani iedvesmo doties tālāk. Katrs jÅ«su prieka, bÄ“du, laimes vai vilšanās stāsts mani motivÄ“ turpināt manu iesākto sarežģīto cīņu par manu sapni veicināt tautas labklājÄ«bu un uzplaukumu.

ŠÄ« cīņa par varu un ietekmi ir bezgalÄ«gs laika un naudas tÄ“riņa lauks, ko diemžēl lielā un mazā politika ir izvÄ“lÄ“jusies un katru dienu tajā dzÄ«vo. Tagad pirmsvÄ“lÄ“šanu laikā to atkal redzam un jutÄ«sim ar ik dienu palielinošos intensitāti. Varu apgalvot – ja tauta riebumā nenovÄ“rsÄ«sies no tiem, kuri zākā, pazemo, intrigo un veido kroplu tautas vÄ“rtÄ«bu gradāciju, tad šis pirmsvÄ“lÄ“šanu laiks Latvijas tautai izvÄ“rtÄ«sies par smirdošu samazgu bedri. Kā jau pamanÄ«jāt – es kopā ar saviem Ä«stajiem politiskajiem domubiedriem norobežojamies no šÄ«s Ä·engāšanās, negatÄ«vās darbÄ«bas un dzÄ«vošanu bailÄ“s, bet tā vietā esam un cenšamies bÅ«t konstruktÄ«vā darbÄ«bā. MÄ“s koncentrÄ“jamies un no sirds veltām visu savu spÄ“ku un uzmanÄ«bu, virzoties uz saviem sapņiem par savu Latvijas Zemi un dzÄ«vi šeit. Turam augstu savu galvu, uzturot uzņemto kursu bez atskatÄ«šanās uz suņiem, kas aprej mÅ«su pozitÄ«vo domu, vÄ“lmju un darba karavānu. Tas, ka nāk jauni laiki, tas ir neizbÄ“gami, un tie, kuri nepratÄ«s strādāt un sadarboties pa jaunam, tie un tādi arÄ« aizies un paliks vÄ“stures aizmirstÄ«bā vai nosodÄ«jumā. Jā, es ar saviem politiskajiem domubiedriem katru dienu spÄ“lÄ“jam arvien mazāk pÄ“c šÄ«s valsts un tautas ekspluatācijas sistÄ“mas noteikumiem! MÄ“s atļaujamies izsapņot savu nākotni un šos savus sapņus katru dienu realizÄ“t. Kopā mums izdosies!

Pateicos Jums, komisijas kolÄ“Ä£i! Pateicos tiem, kuri palÄ«dzÄ“ja šo komisijas darbu veikt pÄ“c labākās sirdsapziņas un ar tÄ«riem nodomiem. Pateicos tiem, kuri nobalsoja par manu palikšanu komisijas vadÄ«tājas amatā, lai es varÄ“tu pabeigt šo darbu, par kura rezultātu daudziem drebÄ“ja rokas. Kā arÄ« pateicos par iespÄ“ju vadÄ«t šo izmeklÄ“šanas komisiju un lÄ«dz sirds dziļumiem ieraudzÄ«t, saprast un novÄ“rtÄ“t visu kas ir.

Paldies par uzmanību!

Pārpublicēts no ingunasudraba.lv