Iesaki rakstu:

Ä¢enerāluzņēmÄ“ji un Finanšu ministrija nevÄ“las bÅ«vniecÄ«bas nozarÄ“ ieviest solidāru atbildÄ«bu par darbu apmaksu, kas paaugstinātu darbu kvalitāti un Ä“ku drošÄ«bu, lai nepieļautu, ka prakse nesamaksāt apakšuzņēmÄ“jiem mudina bÅ«vdarbus veikt pavirši un var novest pie lÄ«dzÄ«gas katastrofas kā ZolitÅ«dÄ“, kur sabrukušajā lielveikalā dzÄ«vÄ«bas zaudÄ“ja 54 cilvÄ“ki. Tā vietā viņiem svarÄ«gāk šÄ·iet nodrošināties, ka valsts saņems visus nodokļus un ka Ä£enerāluzņēmÄ“jam vispār nebÅ«s jāmaksā par veiktajiem darbiem, ja apakšuzņēmÄ“js nebÅ«s samaksājis nodokļus.

BÅ«vnieki atzÄ«st, ka viena no lielākajām problÄ“mām nozarÄ“ ir prakse nesamaksāt apakšuzņēmÄ“jiem, kura uzņem arvien lielākus apgriezienus un mudina celtniekus pret darbu attiekties pavirši, zinot, ka pastāv ļoti liela iespÄ“ja nesaņemt samaksu par veiktajiem darbiem. TomÄ“r ar šo sÄ“rgu cÄ«nÄ«ties ar solidāras atbildÄ«bas ieviešanu nedz valsts, nedz Ä£enerāluzņēmÄ“ji nevÄ“las.

Kā jau ziņots, Latvijas BÅ«vnieku asociācija rosina ieviest solidāru atbildÄ«bu, nosakot, ka gadÄ«jumos, ja kāds no apakšuzņēmÄ“jiem nav saņēmis samaksu par veiktajiem darbiem, tas var vÄ“rsties pie Ä£enerāluzņēmÄ“ja vai pasÅ«tÄ«tāja, un tiem ir pienākums par darbiem samaksāt, neskatoties uz to, ka jau reiz par tiem samaksājuši Ä£enerāluzņēmÄ“jam vai kādam no apakšuzņēmumiem. BÅ«vnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs uzskata, ka šÄdas prasÄ«bas nostiprināšana normatÄ«vajos aktos liktu daudz nopietnāk izvÄ“lÄ“ties bÅ«vniekus ne tikai pÄ“c zemākās cenas principa, bet arÄ« pÄ“c godprātÄ«gas attieksmes pret apakšuzņēmÄ“jiem.

Grinbergs pieļauj, ka sākuma posmā varÄ“tu bÅ«t atsevišÄ·i precedenti, kad pasÅ«tÄ«tājam nākas samaksāt divas reizes, taču ar laiku tas tiktu izskausts, jo nemaksātājus vispār nepielaistu pie dalÄ«bas valsts un pašvaldÄ«bu konkursos un arÄ« privātie pasÅ«tÄ«tāji ļoti skatÄ«tos ne tikai uz cenu, bet arÄ« uz bÅ«vnieku reputāciju. “Ja zinās, ka nesamaksāšanas gadÄ«jumā bÅ«s jāmaksā otrreiz, ļoti atbildÄ«gi izvÄ“lÄ“sies bÅ«vniekus un arÄ« apakšuzņēmÄ“jus,” ir pārliecināts Grinbergs.

Šo ideju atbalsta arÄ« Latvijas BÅ«vinženieru savienÄ«ba. BÅ«vinženieru savienÄ«bas prezidents Mārtiņš Straume uzskata, ka pašreiz plānotā solidārā atbildÄ«ba par nodokļu samaksu ir absolÅ«ti “šÄ·Ä«bs” traktÄ“jums, jo paredz tikai to, ka Ä£enerāluzņēmÄ“js ir atbildÄ«gs par apakšuzņēmumu samaksātajiem nodokļiem, lai gan bieži vien par darbiem nesamaksā pats pasÅ«tÄ«tājs, kuram valsts nekādu atbildÄ«bu uzlikt negrasās. “Valsts vai pašvaldÄ«ba nesamaksā par padarÄ«tajiem darbiem, bet apakšuzņēmÄ“ja nodokļi ir jāmaksā galvenajam uzņēmÄ“jam, kaut gan pats samaksu nav saņēmis. Tas ir absurds,” pauž Straume.

PÄ“c BÅ«vinženieru savienÄ«bas vadÄ«tāja teiktā, esot zināmi gadÄ«jumi, kad pasÅ«tÄ«tājs pierunā bÅ«vuzraugu, lai neparaksta segto darbu aktus un bÅ«tu iemesls nemaksāt. PÄ“c Straumes domām, normāli bÅ«tu noteikt, ka bÅ«vniecÄ«bā darba cikls ir viens mÄ“nesis, pÄ“c kura arÄ« notiktu darbu pieņemšana un norÄ“Ä·ināšanās par padarÄ«to, lai Ä£enerāluzņēmÄ“js var norÄ“Ä·ināties ar apakšuzņēmÄ“jiem, lai bÅ«tu samaksātas ne tikai algas, bet arÄ« nodokļi. “ProblÄ“ma jau nav tajā, ka kāds apakšuzņēmÄ“js izvairÄ«tos no nodokļiem. ProblÄ“ma ir tā, ka netiek samaksāts, lÄ«dz ar to nav naudas ne nodokļiem, ne darba algām,” pauž Straume.

Lai gan publiskajā telpā arvien biežāk parādās informācija par gadÄ«jumiem, kad nav samaksāts apakšuzņēmÄ“jiem, lielos Ä£enerāluzņēmÄ“jus pārstāvošÄs sabiedriskās organizācijas Latvijas BÅ«vuzņēmÄ“ju partnerÄ«ba vadÄ«tāja Baiba Fromane pauž uzskatu, ka šÄ«s problÄ“mas dramatizÄ“šana slÄ“pjas mÄ«tos. Organizācijas, kuras biedrs ir arÄ« ZolitÅ«des Maxima bÅ«vnieks Re&Re, pārstāve ir gatava piebalsot Finanšu ministrijai, kura vÄ“las normatÄ«vajos aktos nostiprināt kārtÄ«bu, ka Ä£enerāluzņēmÄ“js ir atbildÄ«gs par apakšuzņēmumu samaksātajiem nodokļiem. Viņa vainu veļ uz apakšuzņēmumiem, kuri bieži vien samaksu no Ä£enerāluzņēmÄ“ja esot saņēmuši, bet nav tālāk norÄ“Ä·inājušies ar valsti un darbiniekiem.

PÄ“c Fromanes domām, svarÄ«gāk par solidāras atbildÄ«bas iedibināšanu ir risināt sistÄ“miskas problÄ“mas. BÅ«vuzņēmÄ“ju partnerÄ«bas pārstāve norāda, ka organizācija piedāvājusi daudz efektÄ«gāku un vienkāršÄku risinājumu Ä£enerāluzņēmÄ“ju atbildÄ«bai par apakšuzņēmumu nodokļu samaksu, nekā to rosinājusi Finanšu ministrija. “MÄ“s esam piedāvājuši, ka Ä£enerāluzņēmÄ“js, pirms maksā apakšuzņēmÄ“jam, pieprasa izziņu par samaksātajiem nodokļiem. Ja viņš nav veicis sociālā nodokļa nomaksu, tad Ä£enerāluzņēmÄ“js samaksātu tikai tajā apmÄ“rā, kas nepieciešama nodokļa samaksai, un tad, kad bÅ«tu pierādÄ«jumi nodokļu nomaksai, tad veiktu atlikušÄs summas samaksu,” piedāvājumu izklāsta Fromane.

BÅ«vuzņēmÄ“ju partnerÄ«ba uzskata, ka visefektÄ«vākais mehānisms bÅ«tu Ä£enerālvienošanās noslÄ“gšana nozarÄ“ par minimālajām algām. “Tas gan nozÄ«mÄ“tu, ka vienošanās bÅ«tu jāpanāk apmÄ“ram 400 nozares uzņēmumiem, kuru kopÄ“jais apgrozÄ«jums veido 1,1 miljardu eiro. No sākuma mums ir jātiek galā ar Ä“nu ekonomiku un aplokšÅ†u algām, un tikai pÄ“c tam var runāt par citiem instrumentiem un mehānismiem. KamÄ“r tas nav izdarÄ«ts, visi pārÄ“jie priekšlikumi ir tikai formālam “Ä·eksÄ«tim”, un tiem bÅ«s tikai daļēja atdeve,” sakās esam pārliecināta Fromane.

ArÄ« Finanšu ministrija (FM) uzskatot, ka svarÄ«gākais ir solidāru atbildÄ«bu ieviest vien par nodokļiem. “Ne tikai Latvijā, bet arÄ« ārpus mÅ«su valsts robežām ir izplatÄ«jusies prakse bÅ«vniecÄ«bas pakalpojumu sniegšanā piesaistÄ«t apakšuzņēmÄ“jus un veidot pakārtotas apakšuzņēmÄ“ju Ä·Ä“des. TomÄ“r šajās garajās piesaistÄ«to apakšuzņēmÄ“ju Ä·Ä“dÄ“s ir apgrÅ«tinātas iespÄ“jas izsekot normatÄ«vo aktu izpildei, kas savukārt veicina uzņēmÄ“ju darbošanos Ä“nu ekonomikā, lai slÄ“ptu ar nodokļiem apliekamos ienākumus un izvairÄ«tos no nodokļu nomaksas. TādÄ“jādi, kad bÅ«vniecÄ«bas nozarÄ“ piesaistÄ«to apakšuzņēmÄ“ju Ä·Ä“des kļūst arvien garākas, ir jārada mehānisms, kas nodrošina normatÄ«vo aktu ievÄ“rošanu un sekmÄ“ godprātÄ«gu nodokļu nomaksu,” skaidro FM pārstāvis Aleksis Jarockis.

PÄ“c FM pārliecÄ«bas, problÄ“mas bÅ«vniecÄ«bas nozarÄ“ skaidri iezÄ«mÄ“ arÄ« statistikas dati par bÅ«vniecÄ«bas apakšnozarÄ“s nodarbināto vidÄ“jiem mÄ“neša darba ienākumiem, deklarÄ“tās, bet nesamaksātās nodokļu summas, kā arÄ« Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veikto kontroles pasākumu rezultāti. “Tā, piemÄ“ram, 2015.gada pirmajos desmit mÄ“nešos bÅ«vniecÄ«bas nozarÄ“ ir bÅ«tiski augstāks neiesniegto darba devÄ“ja ziņojumu Ä«patsvars (18,4%) nekā valstÄ« (11,7%). Nozares nodokļu maksātāju neiesniegto darba devÄ“ja ziņojumu augsto Ä«patsvara rādÄ«tāju bÅ«tiski ietekmÄ“ Ä“ku bÅ«vniecÄ«bas (21,2%) un specializÄ“to bÅ«vdarbu apakšnozares (18,9%) nodokļu maksātāju neiesniegto ziņojumu Ä«patsvars. Saskaņā ar informāciju, kas norādÄ«ta darba ziņojumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzÄ«votāju ienākuma nodokli, 2015.gada pirmajos astoņos mÄ“nešos bÅ«vniecÄ«bas nozarÄ“ 21,5% nodarbināto saņēma darba ienākumus, kas ir mazāki par valstÄ« noteikto minimālo algu. Dati nav iepriecinoši - deklarÄ“tās, bet nesamaksātās summas uz 2015.gada 1.oktobri bija jau 157,97 miljoni eiro,” uzsver FM.

Turklāt jāatzÄ«mÄ“, ka Ä“ku bÅ«vniecÄ«bas un specializÄ“to bÅ«vdarbu apakšnozarÄ“s nodarbināto vidÄ“jie mÄ“neša darba ienākumi ir mazāki nekā vidÄ“ji nozarÄ“ – attiecÄ«gi Ä“ku bÅ«vniecÄ«bā 600 eiro, bet specializÄ“to bÅ«vdarbu apakšnozarÄ“ 541 eiro, norāda FM. PÄ“c FM sniegtās informācijas, VID veikto kontroles pasākumu rezultāti liecina, ka bÅ«vniecÄ«bas nozarÄ“ netiek pareizi aprÄ“Ä·ināti un maksāti nodokļi no darba algām. 2016.gada pirmajos septiņos mÄ“nešos veikti 67 nodokļu auditi, kuros papildus ir aprÄ“Ä·ināti maksājumi budžetā 5,5 miljonu eiro apmÄ“rā. 2015.gadā veikti 152 nodokļu auditi, kuros papildus aprÄ“Ä·ināti maksājumi budžetā teju 14,2 miljonu eiro apmÄ“rā. Papildus tam 2016.gada pirmajos septiņos mÄ“nešos veiktas 204 tematiskās pārbaudes, no kurām 136 tematiskajās pārbaudÄ“s konstatÄ“ti dažāda rakstura pārkāpumi.

“IepriekšminÄ“tā informācija ļoti precÄ«zi norāda uz problÄ“mām minÄ“tajā nozarÄ“, kas ir steidzami jārisina, lai neradÄ«tu vÄ“l lielāku fiskālo spriedzi valstij nākotnÄ“. Ä¢enerāluzņēmÄ“ja atbildÄ«bas noteikšana attiecÄ«bā uz nodokļu nomaksu ir viens no mehānismiem, kuru ieviešot, bÅ«s iespÄ“jams sekmÄ“t nodokļu nomaksu. LÄ«dz ar to, lai risinātu konstatÄ“tās problÄ“mas bÅ«vniecÄ«bas nozarÄ“, Finanšu ministrija, diskutÄ“jot ar nozares pārstāvjiem, ir izstrādājusi normatÄ«vo aktu regulÄ“juma, kas uzlabos nodokļu iekasÄ“šanu garajās piesaistÄ«to apakšuzņēmÄ“ju Ä·Ä“dÄ“s, mazinās Ä“nu ekonomiku un vienlaikus nodrošinās bÅ«vniecÄ«bā nodarbināto personu sociālo garantiju stiprināšanu,” skaidro Jarockis.

Papildus tam FM uzsver, ka valdÄ«ba ir atbalstÄ«jusi arÄ« priekšlikumu par standartizÄ“tu bÅ«vniecÄ«bas pakalpojumu lÄ«gumu izstrādi. “ArÄ« tas ir viens no bÅ«tiskiem soļiem, kas, pārņemot Eiropas valstu labo pieredzi un praksi, veicinās nozares sakārtošanu un garantÄ“s prognozÄ“jamu saistÄ«bu izpildi, mazinot arÄ« Ä“nu ekonomiku. ParedzÄ“ts, ka šÄdu standartizÄ“to lÄ«gumu piemÄ“rošana bÅ«s obligāta publiskajos iepirkumos,” norāda FM pārstāvis.

FM pieļauj, ka solidāras atbildÄ«bas noteikšana par darbu samaksu bÅ«vniecÄ«bā, iespÄ“jams, bÅ«tu nākamais risinājums. “Par šo jautājumu jau bija diskusijas, bet pati nozare to patlaban neatbalsta. Taču ir skaidrs, ka par šo jautājumu vÄ“l notiks diskusijas starp nozaru ministrijām un bÅ«vniecÄ«bas nozares iesaistÄ«tājiem, lai virzÄ«tos uz nozares sakārtošanu un Ä“nu ekonomikas mazināšanu,” bilst Jarockis.