Iesaki rakstu:

Valsts policijas vadÄ«bas ieskatā policijas darbinieka meli pat oficiālā dokumentā – administratÄ«vā pārkāpuma protokolā – un pat gadÄ«jumā, ja šie meli fiksÄ“ti tiesas nolÄ“mumā, nav uzskatāmi par tik Ä«stiem meliem, lai uz tiem bÅ«tu kā nopietni jāreaģē. ŠÄda ir oficiālās atbildes bÅ«tÄ«ba, ko Pietiek no Valsts policijas priekšnieka pienākumu izpildÄ«tāja Arta Velša saņēmis saistÄ«bā ar jau vairākkārt aprakstÄ«to autovadÄ«tāja Grigorija Golca lietu.

Pietiek jau aprakstÄ«ja situāciju pagājušÄ gada decembra sākumā, kad, ja ticÄ“tu Valsts policijas RÄ«gas reÄ£iona pārvaldes RÄ«gas Zemgales iecirkņa jaunākā inspektora Anda Kasilova sastādÄ«tajam administratÄ«vā pārkāpuma protokolam, autovadÄ«tājs Grigorijs Golcs tÄ«ši un ļaunprātÄ«gi nepakļāvās viņa likumÄ«gajām prasÄ«bām.

Ja ticÄ“t Kasilova oficiāli konstatÄ“tajam, tad Golcs pÄ“c negadÄ«juma izraisÄ«šanas bija veicis „mÄ“Ä£inājumu aizbraukt no negadÄ«juma vietas” RÄ«gā, Antenas ielā 2, netālu no Ceļu satiksmes drošÄ«bas direkcijas (CSDD) Ä“ku kompleksa. Viņš arÄ« „ļaunprātÄ«gi nepakļāvās policijas darbinieku likumÄ«gajām prasÄ«bām noslāpÄ“t automašÄ«nas dzinÄ“ju un izkāpt no automašÄ«nas”, lÄ«dz policijas darbinieks „atvÄ“ra durvis un izņēma no aizdedzes atslÄ“gu”.

Visus šos pārkāpumus Valsts policijas darbinieks bija saskatÄ«jis un aprakstÄ«jis oficiālā dokumentā, kas pÄ“c tā izskatÄ«šanas tiesā autovadÄ«tājam par „ļaunprātÄ«gu nepakļaušanās policijas iestādes darbinieka likumÄ«gam rÄ«kojumam vai prasÄ«bai” atbilstoši AdministratÄ«vo pārkāpumu kodeksam bÅ«tu nodrošinājis naudas sodu lÄ«dz 280 eiro vai pat administratÄ«vo arestu uz laiku lÄ«dz 15 diennaktÄ«m.

Golcs gan bija skaidrojis, ka nekādu pārkāpumu nav izdarÄ«jis – pÄ“c negadÄ«juma izkāpis no savas automašÄ«nas, to noslāpÄ“jot, tad gaidÄ«jis ceļu policiju, atspiedies pret savas automašÄ«nas bagāžas nodalÄ«juma durvÄ«m, no auto paņēmis tikai virsjaku, bet pats braucamais no vietas nav kustināts, un aizdedze nav ieslÄ“gta. Taču prakse rāda, ka, neesot citiem pierādÄ«jumiem, tiesa daudz biežāk notic policijas darbinieka interpretācijai par notikušo. LÄ«dz ar to Golcam ar savu versiju nebÅ«tu bijis Ä«pašu izredžu. Viņš

Šajā gadÄ«jumā autovadÄ«tājam tomÄ“r paveicās, jo negadÄ«jums, viņam pÄ“c tehniskās apskates atpakaļgaitā iebraucot aizmugurÄ“ stāvošajā automašÄ«nā, bija noticis tieši blakus CSDD kompleksam. LÄ«dz ar to notikušo bija fiksÄ“jušas CSDD novÄ“rošanas kameras, un to ierakstus uz tiesas sÄ“di bija izprasÄ«jis Golca aizstāvis, zvÄ“rināts advokāts DÄ“vijs Elnionis.

Ieraksti tiesai tad arÄ« uzskatāmi parādÄ«ja – policijas darbinieks protokolā ir fiksÄ“jis nepatiesu notikušÄ aprakstu. „Ar lietā iegÅ«to pierādÄ«jumu – 2016. gada 8. decembra videoierakstu no CSDD tehniskās apskates stacijas nav konstatÄ“jams ziņojumā un protokolā norādÄ«tais pārkāpums,” – tik korekti RÄ«gas pilsÄ“tas Pārdaugavas tiesas 17. februāra spriedumā aprakstÄ«ti policijas darbinieka meli, kas autovadÄ«tājam varÄ“ja maksāt naudas sodu vai pat ikdienā par „sutkām” saukto administratÄ«vo arestu.

Taču izrādÄ«jās, ka Valsts policijas vadÄ«bai pat ar tiesas spriedumu konstatÄ“ti policista meli nešÄ·iet vÄ“rā ņemams pārkāpums, - šÄds bija Valsts policijas IekšÄ“jās kontroles biroja priekšnieces Ivetas Smočas komentārs par notikušo:

„Saskaņā ar šo tiesas spriedumu ir atzÄ«ts par nepamatotu policijas amatpersonas lÄ“mums, kas pieņemts administratÄ«vā pārkāpuma lietas ietvaros. Saskaņā ar Latvijas AdministratÄ«vo pārkāpumu kodeksu 175. pantā norādÄ«tās administratÄ«vo pārkāpumu lietas izskata rajonu (pilsÄ“tu) tiesu tiesneši – respektÄ«vi, tiesa ir tā, kam piešÄ·irta kompetence, izvÄ“rtÄ“jot lietā esošos materiālus un pierādÄ«jumus, pieņemt galÄ«go nolÄ“mumu administratÄ«vā pārkāpuma lietā.

Tāpat situācijām, kad administratÄ«vā pārkāpuma lietu uzreiz izskata policijas vai citas iestādes amatpersona, jebkurā gadÄ«jumā valstÄ« pastāv mehānisms, kas paredz personai, kura nepiekrÄ«t amatpersonas lÄ“mumam, tiesÄ«bas pārsÅ«dzÄ“t šo lÄ“mumu un prasÄ«t to vÄ“rtÄ“t tiesai.

Pieļaujama ir situācija, kad tiesas kā augstākas instances interpretācija un skaidrojums par tiesÄ«bu normu piemÄ“rošanu, izvÄ“rtÄ“jot visus lietas materiālus kopsakarā, var atšÄ·irties no amatpersonas sākotnÄ“jā lÄ“muma administratÄ«vā pārkāpuma lietā un šÄdā gadÄ«jumā iesaistÄ«tajām pusÄ“m (personai un iestādei/amatpersonai, kas pieņēmusi lÄ“mumu), protams, saistošs ir augstākas instances nolÄ“mums.

ŠÄda situācija nevar tikt uzskatÄ«ta par amatpersonas pieļautu disciplinārpārkāpumu, par kuru bÅ«tu piemÄ“rojama disciplināratbildÄ«ba. Likumiskās sekas, kas šÄdā situācijā iestājas, ir tiesas spriedums, ar kuru tiek atcelts konkrÄ“tās amatpersonas pieņemtais lÄ“mums, izbeidzot lietvedÄ«bu administratÄ«vā pārkāpuma lietā. KonkrÄ“tajā gadÄ«jumā tas attiecÄ«gi arÄ« ir noticis.

Tai pašÄ laikā jebkura persona, kura uzskata, ka policists kādā situācijā apzināti ir rÄ«kojies neatbilstoši saviem pienākumiem vai ļaunprātÄ«gi pārkāpis likumu, iekšÄ“jos normatÄ«vos aktus vai Ä“tikas normas, par to var individuāli ziņot Valsts policijas IekšÄ“jās kontroles birojam vai Iekšlietu ministrijas IekšÄ“jās drošÄ«bas birojam, kas šÄdus gadÄ«jumus izskata un, ja tiek konstatÄ“ta policista pretlikumÄ«ga rÄ«cÄ«ba, piemÄ“ro attiecÄ«gas sankcijas pret konkrÄ“to amatpersonu.”

Uz Pietiek norādi, ka šajā tiesas spriedumā ir precÄ«zi fiksÄ“ts, ka policijas darbinieks oficiālā dokumentā, aprakstot notikušo, ir melojis, un šiem meliem varÄ“ja bÅ«t potenciāli smagas sekas attiecÄ«bā uz konkrÄ“to vadÄ«tāju, un tikai videoieraksta esamÄ«ba nav ļāvusi šÄdām sekām iestāties, tā ka bÅ«tu nepieciešams Valsts policijas vadÄ«bas detalizÄ“ts skaidrojums par notikušo, Valsts policijas Sabiedrisko attiecÄ«bu nodaļas vadÄ«tāja vietnieks Dairis Anučins Pietiek atzina, ka šÄdu skaidrojumu varot saņemt tikai ar oficiāla informācijas pieprasÄ«juma palÄ«dzÄ«bu.

PÄ“c tam Pietiek pārstāvis oficiāli pieprasÄ«ja Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim sniegt atbildes uz šÄdiem jautājumiem:

1) kā konkrÄ“ti Valsts policijas vadÄ«ba rÄ«kosies šajā gadÄ«jumā, kad ar tiesas spriedumu ir fiksÄ“ti Valsts policijas darbinieka meli oficiālā dokumentā, kuriem varÄ“ja bÅ«t smagas sekas attiecÄ«bā uz konkrÄ“tu personu?

2) kā tieši Valsts policijas vadÄ«ba rÄ«kosies, lai šÄdi gadÄ«jumi neatkārtotos vai atkārtotos iespÄ“jami retāk?

3) kā tieši Valsts policijas vadÄ«ba rÄ«kosies saistÄ«bā ar Valsts policijas pārstāvja neierašanos uz tiesas sÄ“di?

Nu ir saņemta daiļrunÄ«ga oficiālā atbilde, kuru Pietiek šodien publicÄ“ reizÄ“ ar CSDD videoierakstiem, par kuros redzamo katrs lasÄ«tājs var pārliecināties pats:

„IzvÄ“rtÄ“jot IesniedzÄ“ja iesniegumu, Valsts policija paskaidro, ka IesniedzÄ“ja iesniegumā aprakstÄ«tā situācija nav pieļaujama, taču katra situācija jāvÄ“rtÄ“ atsevišÄ·i un jāpārbauda konkrÄ“tie apstākļi.

Valsts policijas IekšÄ“jās kontroles birojā par iesniedzÄ“ja iesniegumā minÄ“tajiem faktiem veikta pārbaude, kuras laikā noskaidrots, ka, izanalizÄ“jot lietas materiālus un videoierakstos redzamo, secināms, ka tiesai piestādÄ«tajos video ierakstos nav pilnÄ«bā un skaidri redzami fakti, par to, ko savā ziņojumā norāda Valsts policijas amatpersona, jo, aplÅ«kojot iesniegtos video ierakstu materiālus, konstatÄ“ts, ka ierakstā, kurā redzama G.Golca vadÄ«tā transportlÄ«dzekļa priekšÄ“jā daļa, ierakstam ejot secÄ«gā kārtÄ«bā ik pa brÄ«dim iztrÅ«kst laika posmi, proti, vairākas sekundes, lÄ«dz ar to nav iespÄ“jams pilnvÄ“rtÄ«gi izvÄ“rtÄ“t lietas apstākļus.

Tādejādi Valsts policijas IekšÄ“jās kontroles birojs, izvÄ“rtÄ“jot visus rÄ«cÄ«bā esošos lietas materiālus, nav konstatÄ“jis pamatu uzskatÄ«t, ka ar tiesas spriedumu ir fiksÄ“ti meli Valsts policijas darbinieku sastādÄ«tajos oficiālajos dokumentos, kā to savā vÄ“stulÄ“ noradÄ«jis IesniedzÄ“js. Taču konstatÄ“jams, ka procesuālās darbÄ«bas administratÄ«vajā pārkāpuma lietā veiktas nekvalitatÄ«vi, nav noformÄ“ti visi pierādÄ«jumi, konkrÄ“ti, nav ievākta liecinieka liecÄ«ba, un tiesai nosÅ«tÄ«ts nepilnÄ«gs materiāls bez liecinieka paskaidrojuma.

Sniedzot informāciju par to, kā Valsts policija rÄ«kosies, lai Valsts policijā nepieļautu lÄ«dzÄ«gas situācijas, Valsts policija paskaidro, ka Valsts policijas Galvenā kārtÄ«bas policijas pārvalde paralÄ“li pastāvošajām apmācÄ«bām pastiprināti veiks amatpersonu apmācÄ«bai saistÄ«bā ar administratÄ«vajiem pārkāpumiem, par kuru izdarÄ«šanu paredzÄ“ta atbildÄ«ba Latvijas AdministratÄ«vo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 175.pantā. Papildus Valsts policijas RÄ«gas reÄ£iona pārvaldes KārtÄ«bas policijas pārvaldes vadÄ«bai uzdots izvÄ“rtÄ“t minÄ“tās administratÄ«vā pārkāpuma lietvedÄ«bas materiālus un, veicot personāla apmācÄ«bu, risināt jautājumu, lai turpmāk darbā netiktu pieļautas lÄ«dzÄ«gas situācijas.

Sniedzot informāciju par apstākļiem, kas saistÄ«ti ar Valsts policijas pārstāvja neierašanos uz tiesas sÄ“di, Valsts policija paskaidro, ka Valsts policijas RÄ«gas reÄ£iona pārvaldes Zemgales iecirknÄ« tika saņemts RÄ«gas Zemgales priekšpilsÄ“tas tiesas 2016.gada 16.decembra aicinājums Nr.P131043616, uz kuru 2016.gada 27.decembrÄ« sniegta atbilde Nr.20/10/14 - 20311, lÅ«dzot izskatÄ«t G.Golca administratÄ«vā pārkāpuma lietu Nr.PC258584 bez Valsts policijas amatpersonu klātbÅ«tnes. Valsts policija paskaidro, ka atbilstoši LAPK 289.11 pantam, ja lietu nav iespÄ“jams iztiesāt sakarā ar to, ka uz tiesas sÄ“di nav ieradusies kāda persona, tiesa pieņem lÄ“mumu par lietas izskatÄ«šanas atlikšanu uz noteiktu laiku. Tiesa bija informÄ“ta par to, ka Valsts policijas pārstāvis neieradÄ«sies uz lietas izskatÄ«šanu, jautājums, vai iespÄ“jams izskatÄ«t lietu bez Valsts policijas pārstāvja klātbÅ«tnes, bija tiesas kompetencÄ“.

Priekšnieka p.i. A.Velšs.”