Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

PÄ“tÄ«juma avotu bāze pamatā ir publikācijas preses izdevumos Diena, NeatkarÄ«gā RÄ«ta AvÄ«ze, Latvijas AvÄ«ze, kā arÄ« citi izdevumi, kas atspoguļoja tiesas prāvas par sadarbÄ«bas faktu ar Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Valsts drošÄ«bas komiteju (VDK)[1] un strÄ«dus par aÄ£entu identitāti.

Tāpat izmantotas tās nedaudzās publikācijas oficiālajā laikrakstā Latvijas VÄ“stnesis, kur likuma Par bijušÄs Valsts drošÄ«bas komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbÄ«bas fakta ar VDK konstatÄ“šanu paredz publicÄ“t 15. panta devÄ«tā un desmitā daļa paredz publicÄ“t sprieduma rezolutÄ«vo daļu divos gadÄ«jumos: pirmkārt, ja sadarbÄ«bas fakts ir konstatÄ“ts, otrkārt, ja sadarbÄ«bas fakts nav konstatÄ“ts, bet pārbaudāmā persona lÅ«dz.

Tāpat publikācijas, ko paredz Saeimas vÄ“lÄ“šanu likuma 15. panta 4. punkts, proti, “to kandidātu vārdi un uzvārdi, attiecÄ«bā uz kuriem Totalitārisma seku dokumentÄ“šanas centram ir ziņas, ka tā rÄ«cÄ«bā, Valsts arhÄ«vā vai citās valsts glabātavās ir dokumenti, kas liecina, ka šie kandidāti varÄ“tu bÅ«t sadarbojušies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošÄ«bas dienestiem, izlÅ«kdienestiem vai pretizlÅ«košanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieki, aÄ£enti, rezidenti vai konspiratÄ«vā dzÄ«vokļa turÄ“tāji“.[2]

Republikas pilsÄ“tas domes un novada domes vÄ“lÄ“šanu likuma pārejas noteikumu 3. punkts paredz veikt pārbaudi par deputāta kandidātu, kas nav pārkāpis nosacÄ«jumu, ka nedrÄ«kst pieteikt un ievÄ“lÄ“t deputāta kandidātu, kas ir sadarbojies ar “PSRS, LPSR vai ārvalstu valsts drošÄ«bas dienestu, izlÅ«kdienestu vai pretizlÅ«košanas dienestu štata darbinieku”. Satversmes aizsardzÄ«bas biroja Totalitārisma seku dokumentÄ“šanas centrs (TSDC) un Centrālā vÄ“lÄ“šanu komisija. Tā kā iepriekš nevar zināt par sadarbÄ«bas fakta esÄ«bu, tad likuma izpilde saistāma ar atklātÄ«bu. Diemžēl 2017. gada pašvaldÄ«bas vÄ“lÄ“šanās TSDC un Centrālā vÄ“lÄ“šanu komisija publikāciju par sadarbÄ«bu liecinošiem dokumentiem publicÄ“ja, neminot konkrÄ“tus vārdus.[3] Visbeidzot pÄ“tÄ«jumā nedaudz izmantota latviešu trimdas prese.

No izmantotās literatÅ«ras varÄ“tu vispirms atzÄ«mÄ“t VDK zinātniskās izpÄ“tes komisijas locekļa un pÄ“tnieka, RÄ«gas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolÄ“Ä£ijas priekšsÄ“dÄ“tāja M. iur. Jura Stukāna zinātniskās publikācijas VDK zinātniskās izpÄ“tes komisijas rakstos, kam ir metodiska nozÄ«me un kas dod iespÄ“ju salÄ«dzināt sadarbÄ«bas fakta konstatÄ“šanas prāvu kopÄ“jo skaitu ar publiskajā telpā apspriesto skaitu. NozÄ«mÄ«ga ir Stukāna atziņa, ka tiesu prakses analÄ«ze atklāj, ka VDK darbinieku liecÄ«bas parasti nesatur ziņas par faktiem, kas “dod pamatu atzÄ«t personas apzinātu slepenu sadarbÄ«bu ar VDK, jo pārbaudāmo personu liecinieks vai nu neatpazÄ«st vai nespÄ“j atcerÄ“ties sadarbÄ«bas faktu vai sniegto ziņu saturu”.[4] Tāpat pÄ“tniecÄ«bā neatsverama arÄ« Jura Stukāna veikts tieslietu statistikas apkopojums, kas atklāj, ka kopš Par bijušÄs Valsts drošÄ«bas komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbÄ«bas fakta ar VDK konstatÄ“šanu spÄ“kā stāšanās dienas 1994. gada 3. jÅ«nijā lÄ«dz 2015. gada 19. decembrim pirmās instances tiesa ir izskatÄ«jusi 298 lietas par sadarbÄ«bas ar fakta ar VDK konstatÄ“šanu;[5] bet no 2015. gada 19. decembra lÄ«dz 2017. gada 18. oktobrim skatÄ«ta tikai viena sadarbÄ«bas fakta ar VDK lieta pirmajā instancÄ“. NoderÄ«gas bija Dr. hist. Argitas Daudzes[6] publikācijas. Interesantu ainu zÄ«mÄ“ Ata Lejiņa memuāri MÅ«ra drupinātājs[7].

Sākot pÄ“tÄ«jumu, bija izvirzÄ«tas divas hipotÄ“zes: pirmkārt, presÄ“ pieejamo materiālu par tiesvedÄ«bām sadarbÄ«bas fakta ar VDK konstatÄ“šanai un diskusijām to sakarā fragmentārisms un, otrkārt, minÄ“to tiesvedÄ«bu un diskusiju atspoguļojuma trÅ«kums presÄ“. PÄ“tÄ«juma rezultātā var teikt, ka apstiprinājās pirmā hipotÄ“ze. Materiāli tiešÄm ir fragmentāri. Otrā hipotÄ“ze apstiprinājās daļēji. Lielākā daļa sadarbÄ«bas fakta lietu un diskusiju to sakarā nav guvusi atspoguļojumu presÄ“, un arÄ« tad, kad tam ir veltÄ«ta preses uzmanÄ«ba, tad rakstÄ«ts ir visai maz.

Sarežģījumu kopumu sadarbÄ«bas fakta ar VDK konstatÄ“šanā un publiskām diskusijām par to pamats ir meklÄ“jams Latvijas Republikas 5. Saeimas tiesÄ«bu jaunrades rezultātā. Minami daži piemÄ“ri. Likums Par bijušÄs Valsts drošÄ«bas komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbÄ«bas fakta ar VDK konstatÄ“šanu, ko bieži vien Ä«suma dēļ mÄ“dz dÄ“vÄ“t par VDK likumu, radÄ«ja jaunu tiesas procesu, lai konstatÄ“tu sadarbÄ«bas faktu ar VDK, un noteica VDK dokumentu izmantošanas kārtÄ«bu, arÄ« bÅ«tiskus ierobežojumus atklātÄ«bai. Saeimas vÄ“lÄ“šanu likums tā pamata redakcijā aizliedza kandidÄ“t arÄ« bijušiem Padomju Sociālistisko Republiku SavienÄ«bas (PSRS) valsts drošÄ«bas dienestu, izlÅ«kdienestu vai pretizlÅ«košanas dienestu štata darbiniekiem.[8] PilsonÄ«bas likuma pamata redakcijas 11. panta pirmās daļas 6. punkts paredzÄ“ja, ka Latvijas Republikas pilsonÄ«ba nepienākas personām, kas “ir bijušas PSRS (LPSR) VDK vai kādas citas ārvalsts drošÄ«bas dienesta, izlÅ«kdienesta vai citu speciālo dienestu darbinieki, informatori, aÄ£enti vai arÄ« konspiratÄ«vo dzÄ«vokļu turÄ“tāji, ja šis fakts konstatÄ“ts likumā noteiktajā kārtÄ«bā”.[9]

SadarbÄ«ba ar VDK un nepieciešamÄ«ba to pārbaudÄ«t radās visiem, kas vÄ“lÄ“jās Ä«stenot valsts varu ar vÄ“lÄ“tu amatu, Saeimas un Ministru kabineta apstiprinātu amatu, civildienesta amatu palÄ«dzÄ«bu. Ierobežojumi skāra arÄ« tos, kas vÄ“lÄ“jās piedalÄ«ties politikā, sniedzot finansiālu atbalstu. PiemÄ“ram, Politisko organizāciju (partiju) finansÄ“šanas likuma 6. panta pirmā daļa redakcijā, kas stājās spÄ“kā 2004. gada 12. martā, paredzÄ“ja:

“Bijušajiem Valsts drošÄ«bas komitejas štata, ārštata darbiniekiem un informatoriem ir aizliegts dāvinājumu (ziedojumu) vai jebkādā citā veidā finansÄ“t politiskās organizācijas (partijas).”[10]

LikumsakarÄ«gi, ka ierobežojumi bija attiecināti, ja bija runa par valsts, sabiedrÄ«bas un indivÄ«da drošÄ«bas garantÄ“šanu. Visbeidzot, ierobežojumi skāra arÄ« Latvijas Republikas finansiālās saistÄ«bas. Ierobežojumu apjoma revidÄ“šanas nolÅ«kā 2005. gada 27. aprÄ«lÄ« tieslietu ministre Solvita Ä€boliņa parakstÄ«ja un iesniedza izskatÄ«šanai Ministru kabinetā starpinstitucionālas darba grupas sagatavotu un Tieslietu ministrijas virzÄ«tu informatÄ«vo ziņojumu Par VDK štata un ārštata darbiniekiem, kā arÄ« VDK informatoriem likumos noteikto ierobežojumu nepieciešamÄ«bas un pamatotÄ«bas izvÄ“rtÄ“jums.[11] InformatÄ«vā ziņojuma teksta sagatavotāja bija Sanita Mertena, par projekta saturu un virzÄ«bu atbildÄ«gā amatpersona – valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis, par kontroli atbildÄ«gā amatpersona – Ilze Brazauska un juridiskā dienesta vadÄ«tāja – valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos Inese Å…ikuļceva, informatÄ«vā ziņojuma iesniedzÄ“ja – ministre Solvita Ä€boltiņa.[12] Darba grupa secināja un tieslietu ministre atbalstÄ«ja:

“Daļai likumos noteiktajiem ierobežojumiem ir zudis leÄ£itÄ«mais mÄ“rÄ·is, un lÄ«dz ar to personām noteiktie ierobežojumi nav samÄ“rÄ«gi ar labumu, ko šÄdu ierobežojumu noteikšana dod valsts drošÄ«bai un sabiedriskai kārtÄ«bai, lÄ«dz ar to ierobežojumi bÅ«tu atceļami.”[13]

Darba grupa secināja, ka “ierobežojumi nav saglabājami” ProkuratÅ«ras likumā, PilsÄ“tas domes, novada domes un pagasta padomes vÄ“lÄ“šanu likumā, Saeimas vÄ“lÄ“šanu likumā, Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā, Politisko organizāciju (partiju) finansÄ“šanas likumā, Valsts civildienesta likumā, Valsts kontroles likumā, likumā Par policiju, likumā Par valsts ieņēmumu dienestu, UgunsdrošÄ«bas un ugunsdzÄ“sÄ«bas likumā, Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja likumā. Politiskai izlemšanai bija norādÄ«ti ierobežojumi PilsonÄ«bas likumā, Repatriācijas likumā.

Ministre darba grupas secinājumu sakarā iebilda, norādot uz sekojošiem apstākļiem, kas arÄ« atspoguļoti informatÄ«vajā ziņojumā:

“[…] demokrātiskai valsts iekārtai atbilstošÄka bÅ«tu katra gadÄ«juma individuālo apstākļu izvÄ“rtÄ“šana un attiecÄ«ga lÄ“muma pieņemšana, balstoties tieši uz šo individuālo apstākļu izvÄ“rtÄ“jumu. TomÄ“r indivÄ«da tiesÄ«bas šajā gadÄ«jumā varÄ“tu tikt ierobežotas, ja pastāvÄ“tu pierādāmi apstākļi, ka indivÄ«da tiesÄ«bu ierobežošana nodarÄ«tu mazāku ļaunumu, nekā sabiedrÄ«bas tiesÄ«bu uz demokrātisku, no ārvalstÄ«m neatkarÄ«gu valsts iekārtu un valsts ārÄ“jo drošÄ«bu. Šajā gadÄ«jumā bÅ«tu jābÅ«t pieejamiem kritÄ“rijiem, metodoloÄ£ijai kādā veidā tiesa vai administratÄ«vās pārvaldes iestādes, vai arÄ« valsts drošÄ«bas iestādes varÄ“tu noteikt sadarbÄ«bas pakāpi ar totalitārā režīma represÄ«vajiem dienestiem, veiktā darba PSRS drošÄ«bas dienestos raksturu (proti, vai darbs bijis saistÄ«ts ar izlÅ«košanu, politiskās darbÄ«bas izskaušanu vai deviantā kriminālisma izskaušanu), jāizvÄ“rtÄ“ vai personas individuālie kontakti, pieredze, speciālā drošÄ«bas dienestu izglÄ«tÄ«ba, sadarbÄ«bas pakāpe ar citiem PSRS un ārvalstu izlÅ«košanas vai pretizlÅ«košanas dienestiem var bÅ«t par pamatu, lai šÄ« persona arÄ« turpmāk varÄ“tu bÅ«t turpinājusi vai eventuāli varÄ“tu turpināt izlÅ«košanas darbÄ«bas citas ārvalsts vai naidÄ«gas ārvalsts politiskās organizācijas labā.”[14]

Darba grupas priekšlikumi tikai daļēji bija ņemti vÄ“rā. Savukārt mÄ“Ä£inājums virzÄ«t Solvitas Ä€boltiņas politisko iniciatÄ«vu ļaut Latvijas Republikas drošÄ«bas dienestos strādāt PSRS drošÄ«bas dienestu darbiniekiem, vadoties no personiskajiem nopelniem, apsprieda Latvijas Republikas 8. Saeimas Nacionālā drošÄ«bas komisijā, bet normatÄ«vu ietvaru neguva, jo neatbilda sadarbÄ«bas nosacÄ«jumiem ar Ziemeļatlantijas lÄ«guma organizāciju.

Saeimas piecÄ«ši[15] vai četrÄ«šu lieta[16]

Plašu atspoguļojumu presÄ“ ieguva 5. Saeimas deputātu sadarbÄ«bas fakta lietas. Tās izraisÄ«ja plašu interesi un sagādāja vilšanos gan tiesÄ«bsargājošo iestāžu pārstāvjiem, gan sabiedrÄ«bai. 1994. gada 27. aprÄ«lÄ« Saeimā nosauca piecu deputātu vārdus, kas varÄ“tu bÅ«t sadarbojušies ar VDK. Tie bija Georgs Andrejevs, EdvÄ«ns InkÄ“ns, Aivars Guntis Kreituss, Roberts MÄ«lbergs un Andrejs Siliņš.[17] Georgs Andrejevs savu sadarbÄ«bu ar VDK publiski atzina un nožēloja publiskā vÄ“stulÄ“,[18] bet EdvÄ«ns InkÄ“ns, Aivars Guntis Kreituss, Roberts MÄ«lbergs un Andrejs Siliņš izlÄ“ma apstrÄ«dÄ“t publiski pausto ar jaunā tiesas procesa palÄ«dzÄ«bu. LPSR VDK 1. daļas priekšnieks Gunārs Pudels prokuratÅ«rā paskaidroja, ka aÄ£entus Georgu AndrÄ“jevu ar pseidonÄ«mu Ziedonis un EdvÄ«nu InkÄ“nu ar pseidonÄ«mu UÄ£is, uz kuru kartÄ«tÄ“m ir viņa pašrocÄ«gs paraksts, nekad personÄ«gi nav saticis, ar šÄdiem aÄ£entiem nav strādājis un neatceras, bet lietas aizejot pensijā 1990. gada martā nodevis 1. daļas priekšniekam Robertam Anspakam[19].

MinÄ“to deputātu tieslietas iezÄ«mÄ“ja tās tendences vai modeļus, kas guva nozÄ«mÄ«gu iespaidu uz tiesu praksi sadarbÄ«bas fakta ar VDK lietām un kas plaši sastopami publiskajā diskursā. Daļā tieslietu VDK darbinieki liecināja to, ko vÄ“lāk daudzkārt atkārtoja arÄ« citos gadÄ«jumos, pat neiedziļinoties lietas bÅ«tÄ«bā, piemÄ“ram, ka VDK aÄ£enta uzskaites alfabÄ“tisko un statistisko kartÄ«ti varÄ“ja noformÄ“t arÄ« bez tās personas ziņas, kuras sakarā uzskaites kartÄ«tes bija noformÄ“ta, vai arÄ« ka zinātnieks varÄ“ja nezināt, ka viņa atskaites par zinātnisko darbÄ«bu faktiski bija ziņojumi VDK, par ko liecinot, piemÄ“ram, VDK Informācijas analÄ«zes daļas pretizlÅ«košanas automatizÄ“tajā elektroniskajā sistÄ“mā (datu bāzÄ“) Delta esošie ziņojumi (ja šÄ« sistÄ“ma domāta pretizlÅ«košanai, tad gan kāds iemesls domāt, ka tajā atrodami arÄ« visi LPSR VDK 1. daļas – izlÅ«košanas daļas – ziņojumi), un ka šo ziņojumu dēļ bija noformÄ“ti aÄ£enta dokumenti, par ko liecina, piemÄ“ram, ieraksts aÄ£entÅ«ras personas un darba lietu reÄ£istrācijas žurnālā, alfabÄ“tiskā un statistiskā uzskaites kartÄ«te.

1994. gada 15. februārÄ« Latvijas Republikas Ä£enerālprokurora vietnieks Uldis StrÄ“lis pieprasÄ«ja Totalitārisma seku dokumentÄ“šanas centra direktora vietas izpildÄ«tājam Indulim ZālÄ«tem pārbaudÄ«t, vai TSDC atrodas aÄ£entu ziņojumi par pieciem aÄ£entiem, tajā skaitā aÄ£entu Ziedonis, savervÄ“tu 1963. gada 23. martā ar personÄ«go un darba lietas numuru Nr. 1014, uzdodot meklÄ“t LPSR VDK 5. daļas materiālos, ko par savu segvārdu vÄ“lāk publiski atzina Georgs AndrÄ“jevs, EdvÄ«na InkÄ“na lietas sakarā aÄ£entu UÄ£is, savervÄ“tu 1981. gada jÅ«nijā ar personÄ«go un darba lietas numuru Nr. 982, izslÄ“gtu no aÄ£entÅ«ras tÄ«kla 1988. gada 26. septembrÄ«, uzdodot meklÄ“t  LPSR VDK 1. daļas materiālos, kā arÄ« Andreja Siliņas lietas sakarā aÄ£entu Kalns, savervÄ“tu 1972. gada 21. septembrÄ«, uzdodot meklÄ“t LPSR VDK 1. daļas materiālos[20].

Prese ziņoja, ka 1994. gada 16. novembrÄ« Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesa atzina, ka Aivars Kreituss nav apzināti sadarbojies ar VDK, jo aÄ£enta uzskaites kartÄ«te ar segvārdu Anatolijs un ieraksts aÄ£entÅ«ras personas un darba lietu reÄ£istrācijas žurnālā ir nepietiekami pierādÄ«jumu apzinātai sadarbÄ«bai ar VDK. ŠÄds tiesas secinājums bija pamatots ar atziņu, ka aÄ£enta uzskaites kartÄ«ti varÄ“ja iekārtot, neinformÄ“jot attiecÄ«go personu.[21] Atziņas pamatā bija tādu VDK darbinieku kā Edmunds Johansons (1936-2017), kurš no 1984. gada 24. jÅ«nija lÄ«dz 1989. gada 15. maijam bija LPSR VDK priekšsÄ“dÄ“tāja vietnieks[22] un kas VDK priekšsÄ“dÄ“tāja amatā nokļuva Ä«si pirms Latvijas Republikas neatkarÄ«bas deklarÄ“šanas 1990. gada martā[23], un Jānis Trubiņš, kas par LPSR VDK priekšsÄ“dÄ“tāja vietnieka amatā bija kopš 1989. gada aprīļa,[24] paziņoja, ka fiktÄ«vas uzskaites kartÄ«tes varÄ“ja noformÄ“t, lai “nepatiesi palielinātu savervÄ“to skaitu”.[25]

LÄ«dzÄ«gu sadarbÄ«bas fakta ar VDK noliegšanas pamatu atspoguļoja Lauku AvÄ«ze.[26] 1994. gada 7. decembrÄ«[27] RÄ«gas rajona tiesā[28] VDK darbinieks Aleksandrs Dmitrijevs, kam LPSR Augstākās un vidÄ“jās speciālās izglÄ«tÄ«bas ministrijas starptautisko sakaru nodaļa bijusi piesega struktÅ«ra jeb toreizÄ“jo LPSR VDK štata darbinieku profesionālajā slengā “«jumta» iestāde”, noformÄ“jis aÄ£enta uzskaites kartÄ«ti PÄ“tera Stučkas Latvijas Valsts Universitātes Cietvielu fizikas institÅ«ta darbiniekam Andrejam Siliņam, izdomājis viņam segvārdu Kalns, “pašam zinātniekam nezinot”. Dmitrijevs arÄ« apgalvoja, ka Siliņu vervÄ“t neesot ļāvuši “rakstura Ä«pašÄ«bu” dēļ un ka tas arÄ« bijis lieki, jo Andreja Siliņa atskaites esot “nākušas VDK rokās automātiski”. Aleksandrs Dmitrijevs arÄ« liecināja, ka esot ticies un “runājies” ar Siliņu, bet to darÄ«ja kā ministrijas, nevis VDK darbinieks.[29] No 1973. gada lÄ«dz 1974. gadam Andejs Siliņš strādāja Makmastera universitātÄ“ Hamiltonā (Kanādā), bet no 1993. gada 26. jÅ«lija lÄ«dz 1995. gada 6. novembrim bija 5. Saeimas IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un zinātnes komisijas priekšsÄ“dÄ“tājs. 1994. gadā Aleksandrs Dimitrijevs strādāja par Latvijas Zinātņu akadÄ“mijas Prezidijā par galveno speciālistu ārvalstu sakaros[30]. ŠÄ« lieta ir ievÄ“rojama ar to, ka pirmoreiz izglÄ«tÄ«bas pārvaldes iestāde bija publiski nosaukta par VDK segorganizāciju. Lietas sakarā sniegtās liecÄ«bas, ka zinātnieki rakstÄ«ja atskaites, bet nezināja, ka tam var sekot VDK aÄ£enta uzskaites kartÄ«tes noformÄ“šana, kļuva par bieži atkārtotu argumentu.

Roberts Milbergs (1942-2016) savā blogā norādÄ«ja, ka 2006. gada 18. jÅ«lijā stājies spÄ“kā JÅ«rmalas pilsÄ“tas tiesas spriedums par to, ka Roberts Milbergs nav un nav bijis “čekas aÄ£ents”.[31]

EdvÄ«na InkÄ“na lietu skatÄ«ja Latgales priekšpilsÄ“tas tiesā. Lietā InkÄ“ns norādÄ«ja Ä£enerālprokuroram, ka 1981. gadā, kad bija beidzis PÄ“tera Stučkas Latvijas Valsts universitātes FiloloÄ£ijas fakultātes Žurnālistikas nodaļu, Mavriks Vulfsons aizvedis viņu uz Latvijas Žurnālistu savienÄ«bas Starptautisko komentÄ“tāju sekciju, kas tajā laikā bijis elitārs klubs, bet PSKP iestājies vien 1985. gadā, jo starptautisko notikumu komentÄ“tājs nevarÄ“jis bÅ«t bezpartejisks, ar LPSR VDK 1.daļas operatÄ«vo pilnvaroto PÄ“teri Ločmeli (1952-) ticies kā ar starptautisko jautājumu speciālistu PÄ“teri Ozolu; kā žurnālists, Latvijas Žurnālistu savienÄ«bas biedrs EdvÄ«ns InkÄ“ns braucis uz Vācijas Demokrātisko Republiku, Ungārijas Tautas Republiku un Austrijas Republiku, viņa karjerā nākamā VDK aktivizÄ“šanās notikusi pÄ“c tam, kad Latvijas Tautas frontes pilnvarojumā ar Sandru Kalnieti apmeklÄ“jis Amerikas Latviešu apvienÄ«bas kongresu Vašingtonā[32]. Lietā bijušais politieslodzÄ«tais Dainis Lismanis, notiesāts par LPSR Kriminālkodeksa 59. panta pirmajā daļā (spiegošana ASV Centrālās izlÅ«košanas pārvaldes labā) un 83. pantā (valÅ«tas operācijas) minÄ“tajiem nodarÄ«jumiem kopā ar Juri BÅ«meistaru, liecināja prokuroram PÄ“terim Dzalbem, ka 1984. vai 1985. gadā viņš etapÄ“ts no soda izciešanas Mordovijā uz LPSR VDK izolatoru Stabu ielā, RÄ«gā, lai VDK darbinieka RudzÄ«ša vadÄ«bā nosodÄ«tu trimdas latviešu nodarbošanos ar spiegošanu televÄ«zijas filmā, kuru LPSR VDK priekšsÄ“dÄ“tāja Staņislava Zukuļa pieņemamajā telpā it kā esot uzņēmis EdvÄ«ns InkÄ“ns ar operatoru, ko esot demonstrÄ“jis 1987. gada vasarā televÄ«zijā[33]. LPSR VDK 1. daļas 2. nodaļas (politiskās informācijas nodaļas –  emigrācijas centru un PSRS naidÄ«go virzienu izpÄ“te, šÄ«s nodaļas darbÄ«bu pārraudzÄ«ja PSRS VDK Pirmā galvenā pārvalde, šÄ«s nodaļas priekšnieks no 1980. gada lÄ«dz 1982. gadam bija Roberts Anspaks[34]) operatÄ«vais pilnvarotais PÄ“teris Ločmelis Ä£enerālprokurora vietniekam Uldim StrÄ“lim sniedza paskaidrojumu, ka viņa funkcijās ietilpa ārvalstu izlÅ«kdienestu darbÄ«bas izpÄ“te un aÄ£entÅ«ras vervÄ“šana no ārzemnieku un viņu specdienestu vides, kā konspirācijas metodi izmantojis Latvijas Ä»eņina komunistiskās jaunatnes savienÄ«bu kā piesegstruktÅ«ru un arÄ« žurnālista profesiju kā piesegu, ka aizpildÄ«jis InkÄ“na aÄ£enta kartiņu un izvÄ“lÄ“jies pseidonÄ«mu UÄ£is, sarunājies par mācÄ«bām Maskavas Starptautisko attiecÄ«bu institÅ«tā, saticies ar InkÄ“nu kafejnÄ«cā KristÄ«ne, kā arÄ« citās kafejnÄ«cās.[35] Lietā bijušais LPSR VDK priekšsÄ“dÄ“tājs Edmunds Johansons liecināja:

“[..] ja ir runa, ka aÄ£ents nezināja savu pseidonÄ«mu, tad tas nav nopietni, vienkārši pÄ“c tā laika pavÄ“lÄ“m nedrÄ«kstÄ“ja noformÄ“t personu kā aÄ£entu viņam nezinot un iereÄ£istrÄ“t 1. daļas žurnālā kā aÄ£entu. Ja 1. daļa formÄ“ja dokumentus kā vervÄ“jamā aÄ£enta kandidātam, tad ailÄ“ aÄ£enta pseidonÄ«ms ierakstÄ«ja кандидат на вербовку [kandidāts vervÄ“šanai – krievu val.] saÄ«sināti к/н un tur bija cits žurnāla reÄ£istrācijas numurs. 1. daļas darbiniekiem kā vervÄ“jamo personu 10. daļas kartotÄ“kā varÄ“ja turÄ“t ilgāk nekā pretizlÅ«košanas vervÄ“jamo aÄ£entu kategorijai, bet nekādā gadÄ«jumā pieci vai septiņi gadi, jo tad viņš bija jānoformÄ“ saskaņā ar pavÄ“li kā aÄ£ents vai jāizbeidz pārbaude.”[36]

Bijušais LPSR VDK priekšsÄ“dÄ“tāja vietnieks Jānis Trubiņš liecināja EdvÄ«na InkÄ“na lietā prokuratÅ«rā:

“[..] reÄ£istrācijas numurs [..] ir 1. daļas aÄ£entu kārtas reÄ£istrācijas numurs žurnālā (1. daļā bija savs reÄ£istrācijas žurnāls un 10. daļā bija savs reÄ£istrācijas žurnāls). Šo žurnālu numuri atšÄ·Ä«rās. 1. daļā bija apmÄ“ram pāri tÅ«kstotim kārtas numuru, bet 10. daļā žurnālos bija apmÄ“ram pāri divdesmt tÅ«kstošiem reÄ£istrācijas numuru. ŠÄda reÄ£istrācija loÄ£iski izslÄ“dz iespÄ“ju izdarÄ«t safabricÄ“tus ierakstus un viltojumus, ja runa varÄ“tu bÅ«t par to, ka VDK nodarbojas ar kartÄ«šu falsifikāciju, lai kompromitÄ“tu atsevišÄ·as personas. [..] Ja InkÄ“ns nebÅ«tu bijis savervÄ“ts kā aÄ£ents, tad 1981. gadā iereÄ£istrÄ“t nebija iespÄ“jams, jo par to liecina hronoloÄ£iskais kārtas numurs. [..] Kopā ar Juri Kažu EdvÄ«ns InkÄ“ns izmantojot helikopteri veica filmÄ“šanu, kad notika Baltijas ceļa pasākumi. PÄ“c šÄ« gadÄ«juma  no saviem padotajiem es dzirdÄ“ju, ka InkÄ“ns EdvÄ«ns bija LPSR VDK 1. daļas aÄ£ents. To es dzirdÄ“ju no “Z” daļas [5. nodaļa – ideoloÄ£iskā] darbiniekiem. [..] PÄ“c šÄ« gadÄ«juma, sakarā ar to, ka ārzemniekiem nebija atļauts filmÄ“t no gaisa, bija nodoms izvest pārrunas ar InkÄ“nu, kuras, cik man zināms, izveda 1. daļas darbinieki. Par šo jautājumu LPSR VDK priekšsÄ“dÄ“tājs Edmunds Johansons runāja ar VDK 1. daļas priekšnieku, pÄ“c tam ar vervÄ“tāju (šajā gadÄ«jumā ar Ločmeli) [tā liecÄ«bā!].”[37]

LPSR VDK 1. daļas 2. nodaļas operatÄ«vais pilnvarotais Viesturs Kociņš liecināja:

“[..] zinu to, ka ar InkÄ“nu EdvÄ«nu nodarbojās PÄ“teris Ločmelis. Kad EdvÄ«ns InkÄ“ns bija aÄ£enta kandidāts, es vienu reizi ar Ločmeli bijām uz kontroltikšanos ar InkÄ“nu [..] kur tas notika neatceros, parasti mÄ“s praktizÄ“jām viesnÄ«cās. [..] Ločmelim bija jābÅ«t arÄ« raportam uz vervi. No dažādā sarunām ar darbiniekiem un citām man vienÄ«gi zināmām pazÄ«mÄ“m varÄ“ju izdarÄ«t secinājumu, ka InkÄ“ns bija savervÄ“ts.”[38]

1994. gada 19. jÅ«lijā TSDC direktora vietas izpildÄ«tājs Indulis ZālÄ«te informÄ“ja Latvijas Republikas prokuratÅ«ras Totalitāro režīmu noziegumu izmeklÄ“šanas pārvaldes sevišÄ·i svarÄ«gu lietu vecāko izmeklÄ“tāju PÄ“teri Dzalbi, ka izdrukāts aÄ£enta UÄ£is (personÄ«gā lieta Nr. 982) ziņojums Nr. 334, kurš ievadÄ«ts 1984. gada janvārÄ«, bet pieņemts no aÄ£enta 1983. gada decembrÄ«, šajā ziņojumā aprakstÄ«ta zināma LPSR radošÄs profesijas pārstāvja sakari ar pazÄ«stamu, aktÄ«vu latviešu trimdas darbinieci no Kanādas, viņu regulārajiem sakariem, saziņu, tālruņa sarunām, materiālu apmaiņu par latviešu kultÅ«ru, kā arÄ« aprakstÄ«ts okupÄ“tās Latvijas iedzÄ«votāji intÄ«mās attiecÄ«bās pavadÄ«tais laiks ar sievietÄ“m, kuras iebraukušas LPSR teritorijā no ASV un Kanādas[39].

 Lieta ievÄ“rojama ar to, ka preses uzmanÄ«ba bija pievÄ“rsta tam, kā formāli bija pieņemts lÄ“mums. Proti, prokurore Astra Leičenko “atteicās turpmāk uzturÄ“t apsÅ«dzÄ«bu”. Reabilitācijas un specdienestu lietu virsprokurors PÄ“teris Dzalbe “neizmantoja savas tiesÄ«bas 72 stundu laikā pieņemt lÄ“mumu par turpmāku apsÅ«dzÄ«bas uzturÄ“šanu”. Rezultātā tiesnese Žanetei VÄ“verei 4. novembrÄ« nācās pieņemt EdvÄ«nam InkÄ“nam labvÄ“lÄ«gu spriedumu.[40]

LPSR VDK 1. daļas 2. nodaļas darbinieks PÄ“teris Ločmelis[41], bija minÄ“ts InkÄ“na kā VDK aÄ£enta ar segvārdu UÄ£is vervÄ“tājs. ŠÄdu prokurores rÄ«cÄ«bu pamudināja tas, ka iepriekšÄ“jā izmeklÄ“šanā Ločmelis liecinājis, ka nezinot, kā UÄ£a ziņojums nonācis “datu bankā”, proti, VDK Informācijas analÄ«zes daļas automatizÄ“tajā elektroniskajā pretizlÅ«košanas sistÄ“mā (datu bāzÄ“) Delta, bet tiesā paziņoja, “ka kopā ar savu priekšnieku Miervaldi Kučānu safabricÄ“jis šo ziņojumu, lai savā kontā ierakstÄ«tu lieku aÄ£entu”[42]. Citā publikācija teikts, ka viltus ziņojums tapis, “lai nebÅ«tu lieki jāizskaidrojas ar čekas vadÄ«bu”[43]. Spriežot pÄ“c konteksta Ločmelis tiesā arÄ« liecināja, ka aÄ£enta uzskaites kartÄ«ti izgatavota EdvÄ«nam InkÄ“nam nezinot labos nolÅ«kos, “lai vÄ“lāk varÄ“tu sÅ«tÄ«t viņu strādāt diplomātiskajā dienestā kā VDK aÄ£entu”[44]. PresÄ“ ziņots, ka liecinieku statusā bija aicināti trÄ«s VDK virsnieki,[45] tomÄ“r tikai divi vārdi atklāti publiski.[46]

“ÄŒetrÄ«šu” lietu virzÄ«ba pamudināja Ä£enerālprokuroru Jāni Skrastiņu paust publisku apņēmÄ«bu vÄ“rsties pie Valsts prezidenta un ministru prezidenta ar priekšlikumu atcelt visus ierobežojumus VDK štata un ārštata darbiniekiem,

“ja arÄ« pÄ“c galÄ«gās spriedumu pārsÅ«dzÄ“šanas Saeimas «Äekistu» lietās tiesa konstatÄ“tu, ka nav iespÄ“jams objektÄ«vi spriest par sadarbÄ«bas faktu, neredzot aÄ£entu personiskās un darba lietas, kas atrodas Krievijā. [..] tālāka čekas lietu izskatÄ«šana prokuratÅ«rā un tiesā bÅ«tu bezjÄ“dzÄ«ga un likums, kas to regulÄ“ – nevajadzÄ«gs”.[47]

Ä¢enerālprokurors pauda apņēmÄ«bu pārsÅ«dzÄ“t tiesas spriedumus Aivara Kreitusa un Roberta MÄ«lberga lietā, kā arÄ« Andreja Siliņa lietā, ja bÅ«s šÄda nepieciešamÄ«ba, bet EdvÄ«na InkÄ“na gadÄ«jumā uzsvÄ“ra, ka uzskaites kartÄ«tes falsifikācijas fakts esot pierādÄ«ts.[48] IespÄ“jams, ka tieši Ä£enerālprokurora iespaidā visās VDK zinātniskās izpÄ“tes komisijas analizÄ“tajā lietās ir atsauce un dokumenti “četrÄ«šu” lietu sakarā, kas viennozÄ«mÄ«gi ietekmÄ“ja tiesu praksi un sabiedrÄ«bas viedokli.

6. Saeimas vÄ“lÄ“šanas

Latvijas Republikas Augstākās Padomes likuma Par 5. Saeimas vÄ“lÄ“šanām,[49] kas bija pieņemts un stājās spÄ“kā 1992. gada 20. oktobrÄ«, 21. pants paredzÄ“ja:

“Par kandidātu var pieteikt ikvienu Latvijas pilsoni [..], ja viņš Centrālās vÄ“lÄ“šanu komisijas noteiktajā kārtÄ«bā ir parakstÄ«jis paziņojumu, ka nav bijis vai šobrÄ«d nav PSRS, LPSR Valsts drošÄ«bas komitejas, PSRS AizsardzÄ«bas ministrijas, Krievijas (PSRS tiesÄ«bu mantinieces) un citu valstu drošÄ«bas dienesta vai armijas izlÅ«kdienesta vai pretizlÅ«košanas štata vai ārštata darbinieks, kā arÄ« šo iestāžu aÄ£ents, rezidents vai konspiratÄ«vā dzÄ«vokļa turÄ“tājs. Šo paziņojumu pievieno kandidātu sarakstam.”

Šis nepraktiskais formulÄ“jums aizliedza VDK aÄ£entiem kandidÄ“t vÄ“lÄ“šanās un  noveda pie plaši pazÄ«stamiem notikumiem saistÄ«bā ar Saeimas piecÄ«šu, arÄ« čekas piecÄ«šu[50] lietas. Tuvojoties 6. Saeimas vÄ“lÄ“šanām 5. Saeima 1995. gada 25. maijā pieņēma Saeimas vÄ“lÄ“šanu likumu, kura pamatredakcijas 5. panta 5. punktā ietvertais aizliegums ievÄ“lÄ“t personas, kas sadarbojušÄs ar VDK, bija formulÄ“ts citādi. Proti, nevarÄ“ja ievÄ“lÄ“t personas, kas bija PSRS vai LPSR valsts drošÄ«bas dienestu, izlÅ«kdienestu vai pretizlÅ«košanas dienestu štata darbinieki. Savukārt atbilstoši likuma 11. panta 4. punkta g. apakšpunktam kandidātam bija jāsniedz ziņas, vai viņš ir vai nav attiecÄ«go dienestu ārštata darbinieks, aÄ£ents, rezidents vai konspiratÄ«vā dzÄ«vokļa turÄ“tājs. Visbeidzot, likuma 15. panta 4. punkts paredzÄ“ja, ka Centrālajai vÄ“lÄ“šanu komisijai bija desmit dienas pirms vÄ“lÄ“šanu pirmās dienas jāpublicÄ“ ziņas Latvijas VÄ“stnesÄ« par ziņām, kas ir Latvijas Republikas institÅ«ciju rÄ«cÄ«bā un kas liecina, ka kandidāts ir ārštata darbinieks, aÄ£ents, rezidents vai konspiratÄ«vā dzÄ«vokļa turÄ“tājs.

5. Saeimas 1995. gada 25. maija sÄ“des laikā, apspriežot Saeimas vÄ“lÄ“šanu likumu, Aivars Endziņš, Juridiskās komisijas priekšsÄ“dÄ“tājs un Latvijas Ceļa deputāts, paskaidroja, ka Juridiskās komisijas priekšlikums aizliegumu kandidÄ“t neattiecināt uz ārštata darbiniekiem, aÄ£entiem, rezidentiem vai konspiratÄ«vā dzÄ«vokļa turÄ“tājiem, publicÄ“jot ziņas par šÄdu sadarbÄ«bu Latvijas VÄ“stnesÄ«, lai “vÄ“lÄ“tāji paši var izteikt savu attieksmi attiecÄ«bā uz šÄ«m personām”.[51] Iebildumus pret šÄdu kārtÄ«bu izteica vairāki Saeimas deputāti no Latvijas Nacionālās neatkarÄ«bas kustÄ«bas (LNNK), Latvijas Zemnieku savienÄ«bas (LZS) un TÄ“vzemei un BrÄ«vÄ«bai (TB), piemÄ“ram, Māris Budovskis (LNNK), Anna Seile (LNNK), Jānis Kokins (LZS), PÄ“teris TabÅ«ns (LNNK), Andris Rozentāls (LZS), AlfrÄ“ds Žīgurs (LNNK), Juris Sinka (TB).[52] MinÄ“tie ierosinājumi guva arÄ« preses uzmanÄ«bu. IevÄ“rojams, piemÄ“ram, LC valdes sekretāra Induļa BÄ“rziņa skaidrojums par ierobežojumu formulÄ“jumu, proti, tas veidots tā, “lai “arÄ« LC kandidāts, iekšlietu ministrs un bijušais PSRS VDK robežapsardzÄ«bas karaspÄ“ka virsnieks Jānis Ä€damsons drÄ«kstÄ“tu kandidÄ“t uz 6. Saeimu”.[53] PresÄ“ pieņemtās izmaiņas uztvertas kā iespÄ“ju čekistiem kandidÄ“t vÄ“lÄ“šanās.[54] PÄ“tÄ«juma kontekstā ir svarÄ«gi, ka šÄda tiesÄ«bu jaunrade, kuras rezultātā regulāri bija publiskotas ziņas, kas liecina par kandidātu sadarbÄ«bas faktu ar VDK deputātu, kam sekoja polemika presÄ“ un dažkārt tiesvedÄ«ba sadarbÄ«bas fakta ar VDK konstatÄ“šanai. IevÄ“rojams, ka PilsÄ“tas domes, rajona padomes un pagasta padomes vÄ“lÄ“šanu likuma pamatredakcijas 9. panta 4. punkts paredzÄ“ja aizliegumu kandidÄ“t gan PSRS, LPSR VDK, PSRS AizsardzÄ«bas ministrijas štata un ārštata darbiniekiem, rezidentiem un konspiratÄ«vā dzÄ«vokļa turÄ“tājiem.[55]

1995. gadā risinājās viena no sabiedriskajām debatÄ“m par VDK aÄ£entu kartotÄ“kas publiskošanu. Šo diskusiju lielā mÄ“rā izraisÄ«ja Triju Zvaigžņu ordeņa piešÄ·iršana. 1995. gada 12. aprÄ«lÄ« Triju Zvaigžņu ordeņa domes lÄ“mums apbalvot 57 sabiedrÄ«bā pazÄ«stamus cilvÄ“kus

“par nopelniem TÄ“vijas labā – ilgstošu, priekšzÄ«mÄ«gu un panākumiem bagātu darbÄ«bu, kā arÄ« par atsevišÄ·iem izciliem darbiem Latvijas neatkarÄ«bas atjaunošanas vai valsts tālākās nostiprināšanas veidošanas laikā”.[56]

II šÄ·iras ordeni bija paredzÄ“ts piešÄ·irt ne tikai Ivaram Godmanim, Ufem Elemanam Jensenam un Imantam Ziedonim, bet arÄ« Latvijas Zinātņu akadÄ“mijas viceprezidentam Jānim Stradiņam.[57] Paziņojumam sekoja Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieres, TSDC darbinieces Lidijas Doroņinas-Lasmanes un TSDC direktora Induļa ZālÄ«tes vÄ“stules, kurā

“pausta neizpratne un sašutums sakarā ar to, ka apbalvoto vidÅ« ir cilvÄ“ki, kuru uzvārdi atrodami Totalitārisma seku dokumentÄ“šanas centra rÄ«cÄ«bā esošajā VDK kartotÄ“kā”.[58]

Jāņa Stradiņa 1995. gada 27. aprīļa vÄ“stule Valsts prezidentam liecina, ka par saņemto Doroņinas-Lasmanes vÄ“stuli bija informÄ“ts Jānis Stradiņš, kas tāpÄ“c lÅ«dza sniegt izziņu par sevi TSDC. TSDC apliecināja, ka viņa vārds atrodams VDK aÄ£entÅ«ras kartotÄ“kā. Atsaucoties uz nespÄ“ju pakļaut sevi :

“pazemojošo tiesas procedÅ«ru izturÄ“šanai” un vÄ“lÄ“šanos veltÄ«ties zinātniskajam un literārajam darbam, Stradiņš atteicās no apbalvojuma un no Triju Zvaigžņu ordeņa domes locekļa pienākumiem.[59]

LikumsakarÄ«gi, ka Valsts prezidents Guntis Ulmanis 1995. gada 28. aprÄ«lÄ« nāca klajā ar aicinājumu Latvijas tautai un Saeimai, kura bÅ«tÄ«ba ir sekojoša:

“[..] apzināties stāvokļa nopietnÄ«bu un nekavÄ“joties pieņemt lÄ“mumus, kas palÄ«dzÄ“tu tikt skaidrÄ«bā par kartotÄ“kas saturu un bÅ«tÄ«bu, un vienlaicÄ«gi izvÄ“rtÄ“t šÄ« procesa iespÄ“jamās sekas Latvijas nākotnei. Tas mums ļautu turpmāk izvairÄ«ties no demagoÄ£ijas un pasargātu Latvijas iedzÄ«votājus no šantāžas un pazemojumiem.”[60]

Liekas, ka tā bija vienīgā reize, kad VDK aģentu kartotēkā iekļauta cilvēka vārds tika nosaukts Valsts prezidenta paziņojumā.

ReizÄ“ jāmin, ka 1995. gada 27. aprÄ«lÄ« Triju Zvaigžņu ordeņa dome pieņēma lÄ“mumu, ko parakstÄ«ja Valsts prezidents Guntis Ulmanis kā šÄ«s domes priekšsÄ“dÄ“tājs: pirmkārt, negrozÄ«t 12. aprīļa lÄ“mumu, otrkārt, pasniegt ordeņus 3. maijā RÄ«gas pilÄ« un, treškārt:

“Ticot mÅ«su tautas pašattÄ«rÄ«šanās spÄ“jai un izlÄ«guma nepieciešamÄ«bai sabiedrÄ«bā, lÅ«gt Saeimu un valdÄ«bu visdrÄ«zākajā laikā publicÄ“t lÄ«dz šim atklātÄ«bai nepieejamos, aizdomās turamo bijušo VDK aÄ£entu sarakstus no Totalitārisma seku dokumentÄ“šanas centra kartotÄ“kām.”[61]

Neskatoties uz minēto, VDK aģentūras kartotēka joprojām nav publiskota.

1995. gada augustā Centrālā vÄ“lÄ“šanu komisija ziņoja, ka divpadsmit 6. Saeimas deputātu kandidāti varÄ“tu bÅ«t sadarbojušies ar VDK: Kārlis Liepiņš (Latvijas Demokrātiskās darba partijas (LDDP), Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) un Latvijas Apkrāpto cilvÄ“ku aizstāvÄ«bas partijas TaisnÄ«ba (TaisnÄ«ba) koalÄ«cija Darbs un TaisnÄ«gums), Juris ZaÄ·is (Demokrātiskā partija Saimnieks), Juris Celmiņš (Demokrātiskā partija Saimnieks), Mavriks Vulfsons (Tautas saskaņas partija), Maija Nora Tabaka (Tautsaimnieku politiskā apvienÄ«ba Tautsaimnieks), Harijs Verhovskis (Demokrātu partija), Gvido Harijs Volbrugs (Demokrātu partija), ArtÅ«rs Malta (Latvijas Liberālā partija), Visvaldis Mucenieks[62] (Latvijas VienÄ«bas partija), Aivars Saliņš (Latvijas VienÄ«bas partija), Gatis Zariņš (Latvijas VienÄ«bas partija) un LÄ«ga KrÅ«miņa (Latvijas Nacionāli Demokrātiskā partija).[63]

Politiskā cīņa pirms 6. Saeimas vÄ“lÄ“šanām 1995. gada augustā bija ļoti asa. 5. Saeima izslÄ“dza no tās sastāva Joahimu ZÄ«geristu,[64] pamatojoties uz Saeimas kārtÄ«bas ruļļa 18. panta otrās daļas 4. punktu, kas paredz, ka, ja “vienas kārtÄ“jās sesijas laikā neattaisnotu iemeslu dēļ nav apmeklÄ“jis vairāk nekā pusi no Saeimas sÄ“dÄ“m”, deputātu ar Saeimas lÄ“mumu var izslÄ“gt no Saeimas sastāva.[65] PresÄ“ parādÄ«jās ziņas, ka Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa tÄ“vs Eduards Ulmanis bijis militārā izlÅ«košana dienesta AbvÄ“ra (Abwehr) aÄ£ents nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas laikā, ko sākumā izplatÄ«ja Krievijas Federācijas plašsaziņas lÄ«dzekļi.[66] Tam sekoja publikācijas, kas mÄ“Ä£ināja atspÄ“kot izplatÄ«tās ziņas.[67] Ilgstoši bija diskutÄ“ts jautājums, vai Alberts Kauls (Latvijas VienÄ«bas partija) jāsvÄ«tro no saraksta. Bija ziņas, ka Kauls piedalÄ«jās Vislatvijas sabiedrÄ«bas glābšanas komitejā, kas bija viens no iemesliem, lai liegtu kandidÄ“t Saeimā,[68] tomÄ“r Centrālā vÄ“lÄ“šanu komisija kavÄ“jās pieņemt lÄ“mumu svÄ«trot. PÄ“c RÄ«gas Centra rajona tiesas 1995. gada 30.–31.augusta sprieduma bija nolemts svÄ«trot Alberta Kaula kandidatÅ«ru.[69] 1995. gada 26. septembrÄ«, ievÄ“rojot Ä£enerālprokurora protestu un Latvijas Republikas Augstākās Tiesas Prezidija 1995. gada 22. septembra lÄ“mumu, Centrālā vÄ“lÄ“šanu komisija atcÄ“la iepriekš pieņemto lÄ“mumu par Kaulu,[70] bet tajā pašÄ dienā pieņēma citu lÄ“mumu par Alberta Kaula svÄ«trošanu, pamatojoties uz likuma normu.[71] Diskusijas izraisÄ«ja Centrālās vÄ“lÄ“šanu komisijas lÄ“mums liegt kandidÄ“t 5. Saeimas deputātei Larisai Laviņai par viņas darbu LKP izdevumā Cīņa pÄ“c 1991. gada 13. janvāra.[72] ŠÄda rÄ«cÄ«ba bija pamatota ar aizliegumu kandidÄ“t tiem, kas darbojušies Padomju SavienÄ«bas Komunistiskajā partijā (PSKP) pÄ“c 1991. gada 13. janvāra. Larisas Laviņas (Latvijas Sociālistiskā partija) darbÄ«bu atklāja publikācijas, kas apliecināja, ka viņa bijusi Latvijas Komunistiskās partijas laikraksta Cīņa informatÄ«vā dienesta vadÄ«tāja, ka šajā amatā bijusi lÄ«dz 1991. gada 10. oktobrim un ka PSKP biedre kļuvusi 1990. gada 22. novembrÄ«. Tāpat Centrālās vÄ“lÄ“šanu komisijas secinājumos bija minÄ“ts, ka Laviņa aktÄ«vi publicÄ“jusies Cīņā.[73]Viss iepriekš minÄ“tais zināmā mÄ“rā aizÄ“noja VDK sadarbÄ«bas lietas.

NeatkarÄ«gā RÄ«ta AvÄ«ze trijos numuros publicÄ“ja Andra Vitenburga intervijas ar dažiem Centrālās vÄ“lÄ“šanu komisijas minÄ“tajiem deputātu kandidātiem, par kuriem ir ziņas par sadarbÄ«bu ar VDK, to vidÅ« bija Maija Nora Tabaka, Kārlis Liepiņš, Mavriks Vulfsons, Arturs Malta un Juris Celmiņš.

Maija Nora Tabaka norādÄ«ja, ka totalitārās valsts modelÄ« bija uzraudzÄ«ti visi, it Ä«paši spilgtas personÄ«bas. Viņa uzskatÄ«ja, ka tikusi “iegrāmatota” darbojoties LPSR Mākslinieku savienÄ«bā. Tabaka pauda, ka padomju sistÄ“ma bÅ«tu jāpÄ“ta, bet nedrÄ«kst to falsificÄ“t, apgalvojot, ka “mākslinieki un zinātnieki ir bijuši noziedznieki”.[74]

Mavriks Vulfsons (1918-2004) atgādināja savu darbÄ«bu starptautiskajā žurnālistikā, neaizmirsa pieminÄ“t savu runu par Molotova-Ribentropa pakta slepenajiem protokoliem. Viņš uzsvÄ“ra, ka katram braucienam uz ārzemÄ“m bija nepieciešama VDK piekrišana, un tāpÄ“c katrs, kas bijis ārzemÄ“s PSRS laikā sadarbojies ar VDK. Interesants bija atzinums, ka visi tie, ar kuriem viņš ticies “labi zināja kā no RÄ«gas var tikt uz ārzemÄ“m, bet viņi man ticÄ“ja”.[75] BÅ«tÄ«bā Vulfsons sadarbÄ«bu ar VDK nenoliedza. Viņa sadarbÄ«ba ar PSRS okupācijas varu jau kopš 1940. gada un ilggadÄ«gā karjera padomju ārpolitikas notikumu komentÄ“tāja ampluā ir labi zināma, tāpÄ“c sadarbÄ«ba ar VDK nepārsteidza.

Juris Celmiņš savu klātbÅ«tni VDK aÄ£entu kartotÄ“kā skaidroja ar dalÄ«bu veidojumā Kurzemes savienÄ«ba, kurā piedalÄ«jies, mācoties ZÅ«ru profesionāli tehniskajā skolā 1968. gadā. Jauniešu grupa apņēmās cÄ«nÄ«ties par Latvijas neatkarÄ«bas atjaunošanu. Viņš atzina, ka pratināts, pašrocÄ«gi uzrakstÄ«jis vairākus paskaidrojumus, bet izteica pārsteigumu, ka viņa lieta “klasificÄ“ta kā aÄ£enta lieta”. Organizācijas vadÄ«tājs bija notiesāta uz trim gadiem, bet pārÄ“jie tiesā piedalÄ«jušies kā liecinieki.[76] Celmiņš lÄ«dzÄ«gu stāstÄ«jumu pauda, arÄ« tiekoties ar Anglijas latviešiem. Raksts gan neatspoguļo to, uzsvÄ“rts, ka vÄ“l divdesmit gadus pÄ“c tam “viņa rÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«ba bijusi ierobežota”[77]. Juris Celmiņš vÄ“lāk savā blogā rakstÄ«ja par Kurzemes savienÄ«bas lietu, nosaucot triju citu tās dalÄ«bnieku vārdus. Viņš arÄ« pauda sašutumu par to, ka Aivars Niedra – neatkarÄ«gās Latvijas Republikas juridisko zinātņu doktors, ilggadÄ“js Latvijas ZvÄ“rinātu advokātu padomes priekšsÄ“dÄ“tājs, arÄ« Latvijas Universitātes docÄ“tājs, viens no Krimināllikuma idejiskiem autoriem un komentÄ“tājiem, bija tas, kas sprieda tiesu pār šÄ«s grupas lÄ«deri Aukmani.[78]

ArtÅ«rs Malta apgalvoja, ka viņa vārds nav atklāts VDK aÄ£entÅ«ras kartotÄ“kā, kandidÄ“jot uz 5. Saeimu, un solÄ«ja, ka, kļūstot par ministru prezidentu, pārbaudÄ«s TSDC tÄ“riņus. “Neesmu nekur darbojies,” uzsvÄ“ra ArtÅ«rs Malta.[79]

TrešÄ Andra Vitenburga reportāža bija saistÄ«ta ar kinomehāniÄ·i LÄ«gu KrÅ«miņu un Latvijas Universitātes rektoru Juri ZaÄ·i. LÄ«ga KrÅ«miņa VDK aÄ£enta kartÄ«tes esÄ«bu skaidroja ar to, ka bijusi aizturÄ“ta pie BrÄ«vÄ«bas pieminekļa 1987. gada 18. novembrÄ«, kam sekojošÄm pratināšanām un vizÄ«tes VDK. Viņa uzskatÄ«ja, ka bijusi kontrolÄ“ta, strādājot kino jomā un valdÄ«bas restorānā KabÅ«rs.[80]

Latvijas Universitātes rektors un profesors Juris ZaÄ·is norādÄ«ja: “[..] neesmu zinājis, ka tāda kartiņa tikusi veidota.” Viņš uzsvÄ“ra, ka jau notikušÄs tiesas prāvas par sadarbÄ«bas fakta ar VDK konstatÄ“šanu liecina, ka aÄ£entu uzskaites kartiņas vÄ“l neko nepierāda. ZaÄ·is savu atrašanos aktÄ«vo aÄ£entu skaitā un vÄ“lāko izslÄ“gšanu saistÄ«ja ar aktÄ«viem zinātniskiem komandÄ“jumiem un vÄ“lāko pāreju uz administratÄ«vu darbu, kad kļuvis VDK nevajadzÄ«gs.[81]

Reaģējot uz VDK sadarbÄ«bas kartotÄ“kas lietu, 5. un 6. Saeimas deputāte Ruta Marjaša (1927-2016) rakstÄ«ja:

“VDK «pamestajā» kartotÄ“kā ir tik daudzu prominentu personu vārdi, ka kādu tur neminÄ“to varÄ“tu pārņemt nepilnvÄ“rtÄ«bas sajÅ«ta.”

Deputāte atbalstÄ«ja lÄ“mumu atcelt aizliegumu kandidÄ“t “bijušajiem VDK ārštata darbiniekiem” un  aicināja atcelt arÄ« ierobežojumus kandidÄ“t personām, kas turpināja darboties PSKP pÄ“c 1991. gada 13. janvāra. Ruta Marjaša kopumā aicināja ļaut vÄ“lÄ“tājiem izlemt pašiem.[82]

Maijas Noras Tabakas sadarbÄ«bas ar VDK sakarā 20. gadsimta astoņdesmito gadu vidÅ« izteicās Imants Lešinskis (1931-1985). Ar acÄ«mredzamu ļaunu prieku viņš raksturoja Tabaku kā godÄ«gu latviešu mākslinieci, kurai nav bijis sakaru ar čeku lÄ«dz brÄ«dim, kad par viņas daiļradi izrādÄ«ja interesi trimdas latviešu jaunieši. Lešinskis, uzstājoties Minsteres latviešu auditorijā 1984. gada janvāra beigās, paziņoja, ka Tabaka “uzņēmās saistÄ«bas” un gadu darbojās RietumberlÄ«nÄ“, kur viņas kurators bijis VDK virsnieks Andris Trautmanis. Lešinskis apgalvoja, ka Tabaka “ir lÄ«dz ausÄ«m «Äekas varā»” un ka “ar šo «kultÅ«ras sakaru» palÄ«dzÄ«bu godÄ«ga latviešu māksliniece ir padarÄ«ta par čekas ziņotāju” .[83]

1999. gada maijā Vakara Ziņas informÄ“ja par Aivara Vanaga iesniegumu Ä¢enerālprokuratÅ«rai ar lÅ«gumu pārbaudÄ«t uzņēmÄ“ja un partijas TÄ“vzemei un BrÄ«vÄ«bai sponsora Normunda Lakuča iespÄ“jamo saistÄ«bu ar VDK. Vanags uzskatÄ«ja, ka Lakučs, darbojoties ar segvārdu Nikolajs PÄ“tersons, ir nodevis jauniešu pretošanās grupu ZÄ«le, kur 20. gadsimta septiņdesmitajos gados ietilpa seši jaunieši. Kā otru iespÄ“jamo ziņotāju viņš minÄ“ja kādu mācÄ«tāju – Ivaru Ä€beli[84]. Pieteikuma iesniedzÄ“js ticis “izmests no Universitātes” par nesekmÄ«bu. Normunds Lakučs atzina, ka ticis izsaukts pie PÄ“tera Stučkas Latvijas Valsts Universitātes rektora, taču norādÄ«ja, ka jauniešu grupu nevar uzskatÄ«t par pretošanās kustÄ«bas izpausmi. Viņš arÄ« noliedza, ka iesniedzÄ“js bÅ«tu reāli cietis no VDK.[85] AttiecÄ«gajā laikā Normunds Lakučs bieži bija minÄ“ts laikrakstu virsrakstos, kur viņu raksturoja kā tÄ“vzemiešu pelÄ“ko kardinālu un plaši atspoguļoja viņa nesaskaņas ar Valsts ieņēmumu dienestu. 2001. gada 21. novembrÄ« JÅ«rmalas pilsÄ“tas tiesa slÄ“gtā tiesas sÄ“dÄ“ atzina, ka Normunds Lakučs nav apzināti sadarbojies ar VDK un ka trÅ«kst pierādÄ«jumu par aÄ£enta Nikolajs PÄ“tersons identitāti. VÄ“lreiz bija nosaukts Ivara Ä€beles vārds. Prese atzÄ«mÄ“ja, ka tiesas prāvā kā liecinieki piedalÄ«jušies bijušais VDK darbinieks Guntis Indriksons un bijušais ministru prezidents Guntars Krasts. Prokurors Kārlis Kudrinickis tomÄ“r uzstāja, ka Lakučs bija sadarbojies ar VDK,[86] tāpÄ“c iesniedza apelācijas protestu.[87]

Situāciju ļoti asi komentÄ“ja Dienas žurnālists Aivars Ozoliņš, kurš sarkastiski kritizÄ“ja Normunda Lakuča versiju par to, ka viņš faktiski bijis padomju iekārtas grāvÄ“js. Ozoliņš izteica izbrÄ«nu, ka pārÄ“jiem grupas ZÄ«le dalÄ«bniekiem bija jāizcieš reāls VDK spiediens, kamÄ“r Lakučs varÄ“ja brÄ«vi un plaši darboties. Proti, citi grupas dalÄ«bnieki regulāri saukti uz čeku, vervÄ“ti par aÄ£entiem, un tiem, kuri nav piekrituši sadarboties, bija liegtas studijas. Savukārt “rÅ«dÄ«tais padomijas grāvÄ“js” Lakučs, bÅ«dams students, braukājis lepni pa RÄ«gu ar 7. modeļa žiguli, kas paša vÄ“rtÄ“jumā šodien atbilstu mersedesam, un netraucÄ“ti turpinājis piekopt padomju varas ieskatā vienu no smagākajiem noziegumiem — valÅ«tas spekulācijas. Tas šÄdam ekonomikas grāvÄ“jam pamatā nozÄ«mÄ“ja divus ceļus — vai nu uz čeku par stukaču, vai uz cietumu, lielu apmÄ“ru gadÄ«jumā — lÄ«dz 15 gadiem vai pat nāvessodu.[88] Vakara Ziņu žurnālists Andris Bernāts ironizÄ“ja, ka “ir liecÄ«bas, bet nav pierādÄ«jumu, ka Lakučs bijis «stukačs»”.[89] Visbeidzot, 2006. gada februārÄ« laikraksti ziņoja, ka ar RÄ«gas apgabaltiesas spriedumu Normunds Lakučs ir atzÄ«ts par VDK ziņotāju. To aprakstÄ«ja bez Ä«pašÄm detaļām tikai politiskā kontekstā, atzÄ«mÄ“jot viņa politiskās ietekmes mazināšanos un sakaru zudumu ar tÄ“vzemiešiem.[90] Vakara Ziņas plašÄk ziņoja par prāvu, arÄ« pieminot Normunda Lakuča politiskos kontaktus ar TÄ“vzemei un BrÄ«vÄ«bai un apvienÄ«bu Visu Latvijai!. Lakučs, parādot sevi kā politisku intrigu upuri, sacÄ«ja, ka tiesnese Žanete VÄ“vere “godam izpildÄ«jusi savu uzdevumu”, kas droši vien tikšot novÄ“rtÄ“ts viņas karjerā.[91]

UzņēmÄ“ja Georga Lansmaņa (1958–2010) lieta noritÄ“ja apstākļos, kad VDK aÄ£entÅ«ras jautājumiem bija pievÄ“rsta pastiprināta uzmanÄ«ba. Lietas izskatÄ«šana sākās 1998. gada jÅ«lijā Latgales priekšpilsÄ“tas tiesā tiesneses Diānas Mašinas vadÄ«bā. Lansmanis 1997. gada oktobrÄ« pats bija ierosinājis pārbaudes lietu pÄ“c tam, kad sakarā ar viņa nodomu kļūt par Meksikas goda konsulu nāca atklātÄ«bā uz viņa vārdu noformÄ“tā VDK aÄ£enta uzskaites kartÄ«te. Pirmā tiesas sÄ“de bija atlikta, jo nebija ieradušies liecinieki – Gunārs Bekmanis, par kura darbÄ«bu bija ziņojis aÄ£ents ar segvārdu Stenlijs un VDK informatÄ«vi analÄ«tiskās daļas darbinieks Valdis Stupāns, kurš nodarbojies ar aÄ£entu ziņojumu apstrādāšanu un ievadÄ«šanu Informācijas analÄ«zes daļas automatizÄ“tajā elektroniskajā pretizlÅ«košanas sistÄ“mā (datu bāzÄ“) Delta. Georgs Lansmanis noliedza, ka pazÄ«tu liecinieku Gunāru Bekmani un paziņoja, ka pirmo reizi redzÄ“s viņu tiesas sÄ“dÄ“ oktobrÄ«.[92]

1998. gada 21. oktobrÄ« Latgales priekšpilsÄ“tas tiesa atzina, ka uzņēmÄ“js Georgs Lansmanis nav bijis VDK aÄ£ents. Dokumentos nosauktais vervÄ“tājs VDK RÄ«gas nodaļas darbinieks Aleksandrs Kukainis[93] tiesā liecināja, ka viņam:

“G. Lansmani savervÄ“t nav izdevies. Darba rādÄ«tāju uzlabošanai A. Kukainis falsificÄ“jis G. Lansmaņa aÄ£enta kartiņu un it kā G. Lansmaņa ziņojumus uzrakstÄ«jis, balstoties uz citu informatoru ziņām.”

Tiesa nenoticÄ“ja arÄ« divu liecinieku – Valda Motes un Gunāra Bekmaņa – liecÄ«bām. Prokurors Kārlis Kudreņickis apsolÄ«ja spriedumu pārsÅ«dzÄ“t.[94] Šie liecinieki bija pārliecināti, ka tieši Georgs Lansmanis ziņojis par Valda Motes naidÄ«gumu padomju varai un plašo dzÄ«vesveidu un Gunāra Bekmaņa simpātijām pret Amerikas Savienotajām ValstÄ«m (ASV). Georga Lansmaņa advokāts Viktors Skudra norādÄ«ja, ka Motes biznesa sakari bijuši zināmi visai RÄ«gas centra sÄ«ktirgotāju videi, lÄ«dzÄ«gi bija plaši zināmi Bekmaņa radikālie uzskati.[95] Kopumā šÄ«s lietas atspoguļojums bija neparasts ar to, ka avÄ«zes par to ziņoja atkārtoti. Dienas publikācijas saturÄ“ja daudz detaļu, ieskaitot liecinieku, tostarp VDK štata darbinieku vārdus.

7. Saeimas vÄ“lÄ“šanas

1998. gada 7. Saeimas vÄ“lÄ“šanas izraisÄ«ja jaunu aktivitāti VDK aÄ£entÅ«ras atklāšanas sakarā. Kopumā TSDC paziņoja par deviņpadsmit deputātu kandidātu iespÄ“jamo saistÄ«bu ar VDK. Bija nosaukti Ju-Liņ Čžou (Tautas kopa BrÄ«vÄ«ba), Andrejs Siliņš (Latvijas Ceļš), Ivars Godmanis (Latvijas Ceļš), Jānis Bakmanis (Latvijas Ceļš), Henriks DanusÄ“vičs (Jaunā Partija), ArvÄ«ds Ulme (Politisko organizāciju (partiju) apvienÄ«ba Darba partijas, KristÄ«gi demokrātiskās savienÄ«bas, Latvijas Zaļās partijas apvienÄ«ba), Juris Celmiņš (Demokrātiskā partija Saimnieks), Jānis Lagzdiņš (Partija Tautas kustÄ«ba Latvijai (ZÄ«gerista partija)), Juris Vecvagars (Latvijas Nacionālā reformu partija), Jānis Rupkus (Nacionālā Progresa partija), Jānis Ä€damsons (Latvijas Sociāldemokrātu apvienÄ«ba), Ilgonis Šteinbergs (Latvijas Sociāldemokrātu apvienÄ«ba), Aivars Saliņš (Latvijas VienÄ«bas partija), Andris BÄ“rziņš (Latvijas Nacionāli Demokrātiskā partija), ArtÅ«rs Malta (Demokrātu partija), Gvido Harijs Volbrugs (Demokrātu partija). Centrālās vÄ“lÄ“šanu komisijas paziņojums Latvijas VÄ“stnesÄ« bija savā ziņā unikāls, jo tas atspoguļoja gan to, kas liecina par sadarbÄ«bas faktu ar VDK, gan arÄ« tiesvedÄ«bas, ja tāda bijusi ierosināta, gaitu sadarbÄ«bas fakta konstatÄ“šanā ar VDK.[96] AcÄ«mredzot, minÄ“tais bija saistÄ«ts ar iepriekšÄ“jās vÄ“lÄ“šanās pieredzÄ“to Alberta Kaula sakarā.

Pieciem deputātu kandidātiem risinājās tiesvedÄ«ba sadarbÄ«bas fakta ar VDK konstatÄ“šanai. Trijos gadÄ«jumos – Siliņa, Bakmaņa, Rupkus – tiesas spriedums nebija stājies spÄ“kā, divos pārÄ“jos gadÄ«jumos lietas skatÄ«šana pirmajā instancÄ“ vÄ“l nebija pabeigta. Visos gadÄ«jumos par sadarbÄ«bu ar VDK liecināja TSDC rÄ«cÄ«bā esošÄs ziņas. Paziņojums sniedz informāciju par iespÄ“jamiem sadarbÄ«bas veidiem katrā gadÄ«jumā. Kā iespÄ“jami LPSR VDK aÄ£enti bija minÄ“ti Ju–Liņ Čžou, Henriks DanusÄ“vičs, ArvÄ«ds Ulme, Jānis Lagzdiņš, Juris Vecvagars, Ilgonis Šteinbergs, Aivars Saliņš,  Andris BÄ“rziņš,  ArtÅ«rs Malta un Gvido Harijs Volbrugs. Kā iespÄ“jami VDK informatori bija minÄ“ti Andrejs Siliņš, Jānis Bakmanis, Ivars Godmanis, Juris Celmiņš un Jānis Rupukus. Tikai Jāņa Ä€damsona gadÄ«jumā bija minÄ“ts dienests VDK struktÅ«rā, proti, bija norādÄ«ts, ka viņš ir bijis PSRS VDK Robežsardzes karaspÄ“ka štata darbinieks.[97]

Centrālās vÄ“lÄ“šanu komisijas izvÄ“rsti sniegtā informācija sniedz salÄ«dzinoši precÄ«zu informāciju par sadarbÄ«bas fakta ar VDK konstatÄ“šanu lietu virzÄ«bu, ļauj spriest par ierosināšanas saistÄ«bu ar politiskām aktivitātÄ“m un dod iespÄ“ju veikt arÄ« turpmākos pÄ“tÄ«jumus par sadarbÄ«bas fakta ar VDK konstatÄ“šanu, jo sadarbÄ«bas fakta ar VDK konstatÄ“šanas lietu arhivÄ“šanā vÄ“rojamas bÅ«tiskas problÄ“mas, uz kurām ir norādÄ«jis arÄ« pÄ“tnieks Juris Stukāns. Centrālā vÄ“lÄ“šanu komisija sniedza šÄdu informāciju par Andreja Siliņa lietas virzÄ«bu:

“SAB TSDC rÄ«cÄ«bā ir ziņas, ka deputāta kandidāts varÄ“tu bÅ«t sadarbojies ar LPSR VDK kā šÄ« dienesta informators. ProkuratÅ«rā ierosināta pārbaudes lieta un nosÅ«tÄ«ta RÄ«gas rajona tiesai. 31.01.1995. tiesa pasludināja spriedumu, ka A. Siliņš nav bijis LPSR VDK informators. Prokurors iesniedza kasācijas protestu. Augstākās tiesas krimināllietu kolÄ“Ä£ija šo protestu apmierināja, atcÄ“la RÄ«gas rajona tiesas spriedumu un nodeva jaunai izskatÄ«šanai no iztiesāšanas stadijas tai pašai tiesai citā sastāvā. RÄ«gas rajona tiesa pārbaudes lietu bija nolikusi izskatÄ«šanai 20.04.1998., bet izskatÄ«šana tika atlikta sakarā ar pašas pārbaudāmās personas – A. Siliņa – neierašanos tiesā. Spriedums nav stājies spÄ“kā.”[98]

Jāņa Bakmaņa gadījumā bija minēts:

“SAB TSDC rÄ«cÄ«bā ir ziņas, ka deputāta kandidāts varÄ“tu bÅ«t sadarbojies ar LPSR VDK kā šÄ« dienesta informators. Ierosināta pārbaudes lieta un nodota tiesai. 12.03.1998. prokuratÅ«ra iesniedza kasācijas protestu un 16.06.1998. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta tiesas sÄ“dÄ“ Vidzemes apgabaltiesas krimināllietu kolÄ“Ä£ija 03.03.1998. spriedumu atcÄ“la un nosÅ«tÄ«ja jaunais izskatÄ«šanai. Spriedums nav stājies spÄ“kā.”[99]

Ivara Godmaņa lietas sakarā bija teikts:

“SAB TSDC rÄ«cÄ«bā ir ziņas, ka deputāta kandidāts varÄ“tu bÅ«t sadarbojies ar LPSR VDK kā šÄ« dienesta informators. PÄ“c paša deputāta kandidāta pieteikuma ierosināta pārbaudes lieta un 1998.gada augustā nodota JÅ«rmalas tiesai izskatÄ«šanai. Tiesas sÄ“de noteikta 10.09.1998.”[100]

Jura Celmiņa gadījumā minēts:

“SAB TSDC rÄ«cÄ«bā ir ziņas, ka deputāta kandidāts varÄ“tu bÅ«t sadarbojies ar LPSR VDK kā šÄ« dienesta informators. PÄ“c Saeimas Prezidija pieteikuma prokuratÅ«rā ierosināta pārbaudes lieta un 1996.gada 20.novembrÄ« nosÅ«tÄ«ta RÄ«gas pilsÄ“tas Latgales priekšpilsÄ“tas tiesai. Lietu paredzÄ“ts izskatÄ«t 1998.gada 20.oktobrÄ«.”[101]

Visbeidzot Jāņa Rupkus gadÄ«jumā Centrālā vÄ“lÄ“šanu komisija informÄ“ja:

“SAB TSDC rÄ«cÄ«bā ir ziņas, ka deputāta kandidāts varÄ“tu bÅ«t sadarbojies ar LPSR VDK kā šÄ« dienesta informators. ProkuratÅ«rā ierosināta pārbaudes lieta un 1997.gadā nosÅ«tÄ«ta RÄ«gas pilsÄ“tas Latgales priekšpilsÄ“tas tiesai. 20.04.1998. tiesa pasludināja spriedumu, ka J. Rupkus nav bijis LPSR VDK informators. 30.04.1998. prokuratÅ«ra iesniedza apelācijas protestu par minÄ“tā sprieduma atcelšanu un jauna sprieduma taisÄ«šanu, jo tiesa bija pārkāpusi KPK normas. Apelācijas protesta izskatÄ«šanas diena prokuratÅ«rai nav paziņota. Spriedums nav stājies spÄ“kā.”[102]

ŠÄdi izvÄ“rsti sniegta informācija liek domāt, ka vÄ“lÄ“tājam, vadoties no apsvÄ“rumiem, kas bija tiesÄ«bu normas pieņemšanas sakarā paustas un kuru pamatdoma – vÄ“lÄ“tājs pats spÄ“j izdarÄ«t slÄ“dzienu, vai vismaz plašsaziņas lÄ«dzekļiem kā sabiedrÄ«bas pārstāvjiem bija dota iespÄ“ja iepazÄ«ties par sadarbÄ«bas ar VDK apstākļiem vai nu piedaloties tiesas sÄ“dÄ“s, vai arÄ« iepazÄ«stoties ar lietu materiāliem. Tas, vai šÄda iespÄ“ja bija faktiski nodrošināta tiesā un cik interesenti bija lÅ«guši lietas materiālus, ir atklāts jautājums.

Preses pastiprinātu uzmanÄ«ba bija pievÄ“rsta Jāņa Ä€damsona gadÄ«jumam, jo publiski sākta diskusija par to, kas uzskatāms par VDK štata darbinieku un ko var dÄ“vÄ“t par VDK struktÅ«rai piederÄ«gu. PresÄ“ var lasÄ«t:

“Jānis Ä€damsons noliedza, ka bÅ«tu bijis VDK štata darbinieks, jo Saeimā reiz jau atzÄ«ts, ka robežsargi neskaitās VDK štata darbinieki. «Es neredzu iemeslus mainÄ«t spÄ“les noteikumus,» uzsvÄ“ra J. Ä€damsons.”[103]

Jautājumu risināja tiesas ceļā, tomÄ“r tas neliedza Jānim Ä€damsonam bÅ«t ievÄ“lÄ“tam un aktÄ«vi piedalÄ«ties politikā.[104] ŠÄda pielaidÄ«ga situācija radÄ«ja citam LPSR VDK štata darbiniekam Jurim Bojāram Satversmes tiesas – tiesas sÄ“des priekšsÄ“dÄ“tājs Aivars Endziņš, tiesneši Romāns ApsÄ«tis, Aija Branta, Ilma ÄŒepāne, Juris Jelāgins, Gunārs KÅ«tris un Andrejs Lepse – noteiktu izņēmumu, pasludinot, ka attiecÄ«bā uz Juri Bojāru kā LPSR VDK štata darbinieku nav spÄ“kā liegums.[105] Jāņa Ä€damsona gadÄ«jumā pÄ“dÄ“jo vārdu teica Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesa pÄ“c lieguma piedalÄ«ties 2002. gadā 8. Saeimas vÄ“lÄ“šanās, atzÄ«stot, liegumu par nepamatotu gan konkrÄ“ti pielaidÄ«gās attieksmes dēļ pret Jāni Ä€damsonu, gan arÄ« no Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas skatu punkta neargumentÄ“ta izņēmuma Jura Bojāra gadÄ«jumā. Šajā sakarā ir svarÄ«ga argumentācija:

“129. Tiesa vÄ“l atzÄ«mÄ“, ka iesniedzÄ“jam tika aizliegts kandidÄ“t vÄ“lÄ“šanās tikai 2002. gadā, tas ir ar novÄ“lošanos, desmit gadus pÄ“c ievÄ“rojamas militāras un politiskas karjeras atjaunotajā Latvijā [..]. [..] PÄ“c Tiesas uzskata šajos apstākļos vienÄ«gi visnopietnākie iemesli varÄ“tu attaisnot aizliegumu iesniedzÄ“jam kandidÄ“t vÄ“lÄ“šanās, taču ValdÄ«ba šÄdus iemeslus nav minÄ“jusi. It Ä«paši pÄ“dÄ“jā nebÅ«t neapgalvo, ka tās varas iestādes nebÅ«tu zinājušas par padomju RobežapsardzÄ«bas spÄ“ku pakļautÄ«bu VDK vai par iesniedzÄ“ja atrašanos šajos spÄ“kos. Gluži pretÄ“ji, no šÄ«s lietas apstākļiem izriet, ka Ä€damsona kunga pagātnes militārā karjera bijusi vispārzināms fakts un viņš pats nekad neko savā biogrāfijā nav slÄ“pis. Bez tam šÄ«s desmitgades laikā viņam bijušas plašas iespÄ“jas apliecināt savu lojalitāti pret Latvijas valsti un savu pieÄ·eršanos demokrātiskajām vÄ“rtÄ«bām, un ValdÄ«ba nav uzrādÄ«jusi nevienu apsvÄ“rumu, kas ļautu apšaubÄ«t viņa uzticamÄ«bu šai punktā.

131. Tiesa visbeidzot atzÄ«mÄ“, ka savos sākotnÄ“jos apsvÄ“rumos ValdÄ«ba bija uzsvÄ“rusi faktu, ka desmit gadu periods, kurā uz bijušiem VDK darbiniekiem attiecas citos likumos paredzÄ“tie ierobežojumi, beigsies 2004. gada jÅ«nijā [..]. TomÄ“r nedaudz vÄ“lāk Saeima pagarināja šo termiņu par desmit papildu gadiem [..]. Tā kā ne Saeima, ne ValdÄ«ba nav paskaidrojušas šÄda termiņa pagarinājuma iemeslus, ņemot vÄ“rā patlaban Latvijā pastāvošo stabilitātes lÄ«meni sakarā ar tās pilnÄ«gu integrāciju Eiropā, Tiesai nākas secināt, ka šÄdam pagarinājumam ir acÄ«mredzami patvaļīgs raksturs attiecÄ«bā uz iesniedzÄ“ju. Turklāt no lietas faktiem izriet, ka savā 2006. gada 15. jÅ«nija spriedumā Latvijas Satversmes tiesa uzskatÄ«ja par iespÄ“jamu pieņemt individualizÄ“tu pieeju attiecÄ«bā pret citu bijušo VDK darbinieku J.B. [..]; tomÄ“r ValdÄ«ba nav paskaidrojusi, kāpÄ“c šÄda individualizācija nav iespÄ“jama iesniedzÄ“ja gadÄ«jumā.

132. Šajos apstākļos Tiesa secina, ka valsts varas iestādes ir pārsniegušas pieļaujamās izvÄ“rtÄ“šanas brÄ«vÄ«bas robežas, lai cik plaša tā bÅ«tu, un apstrÄ«dÄ“tā iejaukšanās nav savienojama ar 1.protokola 3.panta prasÄ«bām.”[106]

Ivars Godmanis bija lÅ«dzis ierosināt pārbaudes lietu par sadarbÄ«bas fakta ar VDK konstatÄ“šanu vÄ“l pirms Centrālā vÄ“lÄ“šanu komisija publiskoja ziņas par viņa iespÄ“jamo sadarbÄ«bu ar LPSR VDK informatora statusā. Ivars Godmanis, vÄ“loties kandidÄ“t 7. Saeimas vÄ“lÄ“šanās, bija pats pÄ“c savas iniciatÄ«vas lÅ«dzis informāciju TSDC. Latvijas Ceļa kongresā Godmanis paziņoja, ka TSDC rÄ«cÄ«bā ir VDK aÄ£enta uzskaites kartÄ«te, kas noformÄ“ta uz viņa vārdu, un lÅ«dza viņu svÄ«trot no 7. Saeimas kandidātu sarakstiem. Viņš uzskatÄ«ja, ka aÄ£enta uzskaites kartÄ«te tapusi sakarā ar viņa zinātnisko darbu Austrijas Republikā. TomÄ“r Latvijas Ceļa kongress lÄ“ma, ka aÄ£enta uzskaites kartÄ«te ir tikai formalitāte un Godmanis VDK labā nav strādājis.[107] 1998. gada 2. jÅ«nijā Ivars Godmanis iesniedza prokuratÅ«rā lÅ«gumu pārbaudÄ«t sadarbÄ«bas faktu ar VDK. Viņš pauda neizpratni, kāpÄ“c aÄ£enta uzskaites kartÄ«te aizpildÄ«ta 1988. gada martā, lai gan komandÄ“jums zinātniskā darba veikšanai Austrijas Republikā bija no 1986. lÄ«dz 1987. gadam.[108] NozÄ«mÄ«gu ieguldÄ«jumu zinātniskā darba veikšanas ārpus PSRS, sevišÄ·i t. s. kapitālistiskajās valstÄ« un VDK lomas izpratnei sniedza Latvijas Zinātņu akadÄ“mijas akadÄ“miÄ·is, bijušais Latvijas Universitātes rektors Ivars Lācis,[109] kas sasaucas arÄ« ar praksi, ko Ä«stenoja ASV Centrālais izlÅ«košanas dienests, piemÄ“ram, 20. gadsimta piecdesmitajos gados, ievācot ziņas arÄ« par okupÄ“tās Latvijas augstskolām, zinātniskajiem institÅ«tiem, to atrašanās vietu, telpu izvietojumu, personālsastāvu u.tml.[110]

1998. gada 11. augustā NeatkarÄ«gā RÄ«ta AvÄ«ze ziņoja, ka prokuratÅ«rai nav pilnÄ«gas pārliecÄ«bas par Ivara Godmaņa sadarbÄ«bu ar VDK, jo, lai arÄ« ir aÄ£enta uzskaites kartÄ«te par laiku no 1988. gada 31. marta lÄ«dz 1990. gada 24. janvārim, tomÄ“r prokuratÅ«ras rÄ«cÄ«bā nebija ziņojumu.[111] SeptembrÄ« JÅ«rmalas pilsÄ“tas tiesa atzina, ka laikā no 1988. gada 31. marta lÄ«dz 1990. gada 24. janvārim Ivaram Godmanim bija aÄ£enta uzskaites kartÄ«te ar segvārdu Pugulis, bet nav pierādÄ«jumu, ka Godmanis “bÅ«tu izteicis vÄ“lÄ“šanos sadarboties ar VDK, bÅ«tu sadarbojies ar šo dienestu un apzinājies šÄdu sadarbÄ«bas faktu”. Godmanis pat solÄ«ja iesÅ«dzÄ“t tiesā bijušo VDK virsnieku Dmitriju Meļņičuku par šÄdas uzskaites kartÄ«tes noformÄ“šanu, bet Meļņičuks savukārt “noliedza, ka bÅ«tu savervÄ“jis I. Godmani un nevarÄ“ja atcerÄ“ties, kādēļ reÄ£istrÄ“jis viņu VDK aÄ£entu kartotÄ“kā”. Meļņičuks tolaik strādājis LPSR IzglÄ«tÄ«bas ministrijas ārÄ“jo sakaru daļā, kas viņam bijis piesegs, lai Ä«stenotu VDK uzdevumus. LPSR 1. daļas virsnieks Gunārs Pudels[112], un LPSR VDK priekšsÄ“dÄ“tāja vietnieks Jānis Trubiņš liecināja, ka aÄ£enta uzskaites kartÄ«tes varÄ“ja izrakstÄ«t pašai personai nezinot, lai novÄ“rstu to, ka vervÄ“šanu veic citi. Turklāt Trubiņš norādÄ«ja, ka viņam kā VDK priekšsÄ“dÄ“tāja vietniekam bÅ«tu bijis zināms, ja pats ministru prezidents bÅ«tu bijis VDK aÄ£ents, jo par šÄdu aÄ£entu viņu bÅ«tu informÄ“jis Staņislavs Zukulis, kas no 1984. gada 22. maija lÄ«dz 1990. gada 5. martam bija LPSR VDK priekšsÄ“dÄ“tājs[113].[114] JāatzÄ«mÄ“ gan, ka brÄ«dÄ«, kad Ivars Godmanis kļuva par premjeru 1990. gada maijā, LPSR VDK priekšsÄ“dÄ“tājs bija Edmunds Johansons, bet laikā, kad Staņislavs Zukulis bija LPSR VDK priekšsÄ“dÄ“tājs, Jānis Trubiņš bija sākumā LPSR VDK RÄ«gas pilsÄ“tas daļas priekšnieka vietnieks (no 1980. septembra lÄ«dz 1984. gada jÅ«lijam), tad LPSR VDK RÄ«gas pilsÄ“tas daļas priekšnieks (no 1984. gada jÅ«lija lÄ«dz 1986. gada septembrim), visbeidzot viņš kļuva par LPSR VDK 5. daļas priekšnieku (no 1986. gada septembra lÄ«dz 1989. gada aprÄ«lim).[115] Nav saprotams, kāpÄ“c Staņislavam Zukulim bÅ«t jāinformÄ“ padotais jautājumos, kas viņu tieši neskāra.

Ivara Godmaņa lietas virzÄ«bai bija pievÄ“rsta ļoti liela uzmanÄ«ba, jo, lai gan tas netika uzsvÄ“rts, tomÄ“r atziņa, ka Ministru padomes priekšsÄ“dÄ“tājs neatkarÄ«gas Latvijas veidošanas periodā uzreiz pÄ“c neatkarÄ«bas atjaunošanas bÅ«tu VDK aÄ£ents, bÅ«tu uztverta kā ārkārtÄ«gi skandaloza.

Mazāk pamanÄ«ta palika informācija par Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija (LSDSP) kandidāta Ilgoņa Šteinberga saistÄ«bu ar VDK. 2007. gadā Ilgonis Šteinbergs intervijā žurnālam Nedēļa izklāstÄ«ja savu versiju par notikušo. Viņš atklāja, ka jaunÄ«bā ticis apmācÄ«ts iznÄ«cinātāja pilota un pat kosmonauta arodam. Savukārt Valsts drošÄ«bas komiteja viņu mÄ“Ä£inājusi savervÄ“t viņa studiju laikā RÄ«gas Civilās aviācijas inženieru institÅ«tā. Šteinbergu esot uzaicināts uz “slepenu telpu”, kur viņš saņēmis sadarbÄ«bas piedāvājumu. VDK vÄ«rs solÄ«jis labu darbu Vācijā (rakstā nav minÄ“ts, bet, acÄ«mredzot, bija domāta Vācijas FederatÄ«vā Republika), tāpat apmaiņai pret sadarbÄ«bu izskanÄ“juši tādi solÄ«jumi kā “nauda, automašÄ«na, meitenes”. VDK bijusi pārliecināta, ka Šteinbergu centÄ«sies savervÄ“t Rietumu specdienesti, bet šÄds viedoklis pašam Šteinbergam licies naivs. PÄ“c vizÄ«tes Vācijā zvani no VDK turpinājušies, bet sadarbÄ«bas nebija.[116]

Savukārt tai pašÄ rakstā intervÄ“tais bijušais VDK 1. daļas virsnieks Roberts Anspaks[117]  norādÄ«ja, ka “no tiem cilvÄ“kiem, kuru vārdi minÄ“ti čekas maisu sarakstos, sliktu darÄ«juši tikai trešÄ vai ceturtā daļa aÄ£entu”. Anspaks uzsvÄ“ra, ka trešdaļa aÄ£entu nav neko darÄ«jusi un pÄ“c divu gadu klusÄ“šanas izslÄ“gta no aÄ£entu sastāva, bet uzskaites kartÄ«tes palikušas. Īsti sasmÄ“rÄ“jušies bija aÄ£enti, kuri sadarbojās ar VDK 5. daļu, sniedzot ziņas par “nacionāli domājošiem cilvÄ“kiem, inteliÄ£enci, ebrejiem un baznÄ«cām”. Kādi 5 procenti aÄ£entu bija zinātnieki, kas nemaz nezināja, ka iekļauti aÄ£entu sarakstos.

2003. gada 16. augustā NeatkarÄ«gā RÄ«ta AvÄ«ze informÄ“ja par RÄ«gas apgabaltiesas atzinumu, ka sociāldemokrāts, bijušais RÄ«gas DzÄ«vojamo māju privatizācijas komisijas priekšsÄ“dÄ“tājs ir apzināti sadarbojies ar LPSR Valsts drošÄ«bas komiteju.[118] Sauss izraksts pÄ“c sprieduma spÄ“kā stāšanās 2003. gada 1. augustā sakarā ar to, ka nebija iesniegta kasācijas sÅ«dzÄ«ba, kas publicÄ“ts Latvijas VÄ“stnesÄ« un sniedz tikai informāciju par lietas izskatÄ«šanas pamatu un rezolutÄ«vo daļu, neatklājot motÄ«vus, liecina, ka RÄ«gas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolÄ“Ä£ija taisÄ«ja spriedumu, kas atceļ RÄ«gas pilsÄ“tas Latgales priekšpilsÄ“tas tiesas 1998. gada 16.–20. aprīļa spriedumu un kas atzÄ«st, ka Jānis Rupkus ir bijis LPSR VDK informators un apzināti slepeni sadarbojies ar LPSR VDK. Iemeslu tam, ka kasācijas sÅ«dzÄ«ba nebija iesniegta, sniedz NeatkarÄ«gā RÄ«ta AvÄ«ze, kas citÄ“ja Jāņa Rupkus izteikumus, ka nav pārsÅ«dzÄ“jis tiesas spriedumu, jo “nolÄ“mis netÄ“rÄ“t ne valsts, ne savus lÄ«dzekļus, pierādot to, kam nav nozÄ«mes”.[119]

Diezgan dÄ«vainu situāciju apskatÄ«ja laikraksta Diena žurnāliste Nellija Ločmele. Viņa apšaubÄ«ja VDK aÄ£entu kartotÄ“kas ticamÄ«bu, pamatojoties uz to, ka Jaunās partijas deputātu kandidāts Aldis Neimanis bija publiskās un dažādi interpretÄ“jamās intervijās atzinis vismaz kontaktus ar VDK. Diena citÄ“ja Aldi Neimani:

“Ar mani savulaik mÄ“Ä£ināja uzņemt sakarus Valsts drošÄ«bas komiteja. Mani izsauca... Tas bija 1983. gadā. Nu, sistÄ“ma parastā: tavs tÄ“vs bija leÄ£ionā... Jāsaka godÄ«gi, ka man toreiz bija bail čekai atteikt…”

TomÄ“r Neimanis esot spÄ“jis izspÄ“lÄ“t sadarbÄ«bu, dzenot velnu, tāpÄ“c VDK sadarbÄ«bu pārtraukusi. TomÄ“r Alda Neimaņa vārds nebija kartotÄ“kā vai reÄ£istrācijas žurnālos, kas lika uzdot jautājumu par TSDC rÄ«cÄ«bā esošÄs informācijas ticamÄ«bu. TSDC vadÄ«tāja pienākumu izpildÄ«tāja Zinta Ä€bola norādÄ«ja, ka aÄ£enta uzskaites kartÄ«tes izņemšana no kartotÄ“kas bÅ«tu bezjÄ“dzÄ«ga.[120]

8. Saeimas vÄ“lÄ“šanas

Pirms 8. Saeimas vÄ“lÄ“šanām, TSDC pārbaudot 11 sarakstus, atklāja vairākus deputātu kandidātus, kuri varÄ“tu bÅ«t sadarbojušies ar VDK. 2002. gada augusta sākumā bija publicÄ“tas ziņas par šÄdu personu iespÄ“jamo sadarbÄ«bu ar VDK: SIA ŠampÄ“tera nami valdes priekšsÄ“dÄ“tāja vietnieks Juris Lagzdons (ProgresÄ«vā Centriskā partija), SIA Pikal un Partneri programmu konsultants Grigorijs Konoņeko (Sociāldemokrātiskā LabklājÄ«bas partija), Baltijas koncertu aÄ£entÅ«ras prezidents Vladimirs Ikusovs (Sociāldemokrātiskā LabklājÄ«bas partija), kā arÄ« Vides aizsardzÄ«bas kluba virsaitis ArvÄ«ds Ulme (Zaļo un Zemnieku savienÄ«ba), par kura sadarbÄ«bu ar VDK bija iepriekš publiski ziņots. Ziņas par sadarbÄ«bu ar VDK bija arÄ« par SIA LITIR konsultantu Andreju Jakovļevu (Politisko organizāciju apvienÄ«ba Par cilvÄ“ka tiesÄ«bām vienotā Latvijā (PCTVL)), RÄ«gas Tehniskās universitātes katedras vadÄ«tājs Jurijs Merkurjevs (BrÄ«vÄ«bas partija). Nedaudz vÄ“lāk publiskoja informāciju par iespÄ“jamo sadarbÄ«bu ar VDK arÄ« šÄdām personām: AS REBIR prezidents Jānis Zudāns (Latgales Gaisma), AS Ventspils rÄ“Ä·invedis jurists, eksperts JÄ“kabs Liepiņš (Latviešu partijas), Latviešu partijas priekšsÄ“dÄ“tājs Aivars Saliņš, “kas jau iepriekš kandidÄ“jis vÄ“lÄ“šanās, un vÄ“lÄ“tāji par šo sadarbÄ«bu ar VDK jau ir informÄ“ti”.[121]

JākonstatÄ“, ka nozÄ«mÄ«gākās partijas, kurām bija nopietnas izredzes pārvarÄ“t procentu barjeru vÄ“lÄ“šanās, ar retiem izņēmumiem, vairs neiekļāva personas deputātu kandidātu sarakstos, ja bija ziņas par iespÄ“jamu sadarbÄ«bu ar VDK. Plašsaziņas lÄ«dzekli centās noskaidrot lietas bÅ«tÄ«bu. Jurijs Merkurjevs intervijā televÄ«zijas kanālam LNT norādÄ«ja, ka nav sadarbojies ar VDK, bet saistÄ«ja notikušo ar 1987. gada komandÄ“jumu uz ārzemÄ“m, par kuru vajadzÄ“ja atskaitÄ«ties LPSR IzglÄ«tÄ«bas ministrijā. Viņš uztvÄ“ra tur sastaptos cilvÄ“kus kā izglÄ«tÄ«bas, nevis VDK darbiniekus. Merkurjevs norādÄ«ja, ka apsver iespÄ“ju vÄ“rsties tiesā.[122]

Prese vÄ“lÄ“jās noskaidrot TSDC viedokli. Intervijā RÄ«gas Balss žurnālistam Ivaram AlksnÄ«tim TSDC vadÄ«tājs Indulis ZālÄ«te kārtÄ“jo reizi norādÄ«ja, ka visu VDK aÄ£entu vārdus nedrÄ«kst publiskot. Publiskošanas jautājumā viņa attieksme bija “kategoriski noraidoša”. ZālÄ«te minÄ“ja samÄ“rā plaši popularizÄ“tos argumentus par to, ka nevar vienkopus publiskot gan četrdesmito gadu, gan arÄ« Pārkārtošanās laika aÄ£entu vārdus un ka reālu kaitÄ“jumu nodarÄ«ja tikai daži no simta. ZālÄ«te stāstÄ«ja, ka astoņdesmitajos gados VDK tikai nepilni 20 procenti aÄ£entu nodarbojās ar ideoloÄ£iskām lietām, pārÄ“jie – ar jÅ«ras un dzelzceļa transporta drošÄ«bu, organizÄ“to noziedzÄ«bu un tamlÄ«dzÄ«gi. Viņš uzsvÄ“ra, ka, publicÄ“jot to cilvÄ“ku vārdus, kuri strādāja organizÄ“tās noziedzÄ«bas struktÅ«rās, kas bija pietuvināti Latvijas Komunistiskās partijas aparātam, viņu dzÄ«vÄ«ba varÄ“tu bÅ«t apdraudÄ“ta. IevÄ“rojot minÄ“to, kartotÄ“kas publiskošana novestu pie personiskas izrÄ“Ä·ināšanās.[123]

2001. gada 11. martā notika pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanas. RÄ«gas domes vÄ“lÄ“šanās daudzos sarakstos bija atklātas personas, kas iespÄ“jams bija sadarbojušÄs ar VDK. Laikraksts Diena ziņoja, ka RÄ«gas domes vÄ“lÄ“šanām šÄdām pieteiktām personām ir iespÄ“jams bijusi sadarbÄ«ba ar VDK: SIA Kalnozols Betons mārketinga direktors Dainis Zelmenis (PCTVL), RÄ«gas ugunsdzÄ“sÄ“ju biedrÄ«bas priekšsēža palÄ«gs Georgs Kuklis-Rošmanis (PCTVL), SIA Vieglās rÅ«pniecÄ«bas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Guntis Strazds (Latvijas Demokrātiskās partijas), SIA Pirameks izpilddirektors Oļegs Iļjins (Latvijas Demokrātiskās partijas) un Sociālo tehnoloÄ£iju augstskolas rektors Juris Celmiņš (Latvijas Demokrātiskās partijas), SIA Consensus projektu vadÄ«tāja Anda Celma (Latvijas Zemnieku savienÄ«bas), Aivars KalÄ“js (KristÄ«go demokrātu savienÄ«ba), Vides aizsardzÄ«bas kluba prezidents ArvÄ«ds Ulme (Latvijas Zaļā partija), Latvijas Universitātes docents Juris Benders (Latvijas Zaļā partija). Partijas MÅ«su zeme, Nacionālās SavienÄ«bas Namejs, Helsinki-86, Latvijas VienÄ«bas partija un Tautas mantojums vienotajā sarakstā bija trÄ«s personas, par kurām bija ziņas TSDC, proti, par RÄ«gas PedagoÄ£ijas un izglÄ«tÄ«bas vadÄ«bas augstskolas lektoru Valdi Turinu, savulaik pazÄ«stamo muitnieku, tobrÄ«d SIA R&A direktoru Aivaru Saliņu un RÄ«gas taukvielu kombināta komercdirektoru JÄ“kabu Liepiņu. Ja par iepriekš minÄ“to personu sadarbÄ«bu liecināja VDK aÄ£entÅ«ras kartotÄ“ka, tad Latvijas Demokrātiskās partijas kandidāts, SIA RÄ«gas Centrālais termināls direktoru padomes loceklis un lÄ«dz 1998. gadam bijis RÄ«gas TirdzniecÄ«bas ostas prezidents Juris Krivojs, pÄ“c TSDC ziņām, bijis VDK rezidents. Diena minÄ“ja Jura Celmiņa “čekas lietu”, kuras izskatÄ«šana tiesā, pÄ“c avÄ«zes rÄ«cÄ«bā esošÄs informācijas, bija sākta un kur nākamā tiesas sÄ“de bija paredzÄ“ta 2001. gada novembrÄ«.[124]

LETA ziņoja, ka divu sadarbÄ«bā ar VDK aizdomās turÄ“tu personu vārdi bija Valmieras domes vÄ“lÄ“šanu sarakstā. Tie bija Pārgaujas Ä£imnāzijas direktors Uldis Ä€beltiņš un Vidzemes augstskolas rektora vietas izpildÄ«tājs Gunārs Bajārs. Uldis Ä€beltiņš paziņoja, ka iekļuvis VDK aÄ£entu sarakstos, jo bijis pārrunāt ar Valmieras VDK nodaļas priekšsÄ“dÄ“tāju Mortizānu (domāts Jānis Mortuzāns) par savas meitas sekmÄ“m Ä€beltiņa audzināmajā klasÄ“. Sarunas laikā Mortizāns [Jānis Mortuzāns] jautājis arÄ« par latviešu un krievu attiecÄ«bām Pārgaujas vidusskolā. Uldis Ä€beltiņš norādÄ«ja, ka tiesā nevÄ“rsÄ«sies.[125]

Gunārs Bajārs uzskatÄ«ja, ka nokļuvis VDK arhÄ«vos, jo viņa disertācija bijusi par slÄ“gtu tÄ“mu, proti, temats bija valsts noslÄ“pums, turklāt 1988. gadā viņš apmeklÄ“jis VÄ«ni. Bajārs paziņoja, ka ar tÄ«ru sirdsapziņu var apgalvot, ka ar VDK nav sadarbojies, nevienu reizi nav izsaukts un pratināts, nav saņēmis nevienu piedāvājumu ziņot par novÄ“roto.[126]

Dainis Zelmenis astoņdesmito gadu pirmajā pusÄ“ strādāja PSRS vÄ“stniecÄ«bā Zviedrijas KaralistÄ“ un izpelnÄ«jās asu kritiku gan no latviešu trimdas, gan arÄ« no Zviedrijas Karalistes presÄ“. Trimdas latviešu prese nevilcinoties raksturoja viņu kā VDK pārstāvi. Laikraksts Laiks, atsaucoties uz zviedru laikrakstu Kvaella Posten, rakstÄ«ja, ka viņam esot jāpārņem par spiegošanu no Zviedrijas Karalistes izraidÄ«tā Alberta Liepas “uzdevumi latviešu izspiegošanā un vervÄ“šanā čekas dienestam”. Publikācija bija norādÄ«ts, ka atšÄ·irÄ«bā no Alberta Liepas, kurš bijis ļoti aktÄ«vs, “meklÄ“ja kontaktus ar latviešiem, rÄ«koja filmu izrādes, dalÄ«ja par brÄ«vu plates un grāmatas, neskopojās ar labiem padzÄ“rieniem”, Zelmenis izturoties piesardzÄ«gi. VienÄ«gais izņēmums viņa piesardzÄ«gai rÄ«cÄ«bai bija minÄ“ts gadÄ«jums ar literatÅ«rzinātnieci IngrÄ«du Sokolovu (1923–2012), kuras viesošanās laikā Stokholmā, viņš viņu pavadÄ«jis visur, vadājot apkārto ar vÄ“stniecÄ«bas transportu un pat palÄ«dzot iepirkties.”.[127] Latviešu sociāldemokrātu izdevums BrÄ«vÄ«ba 1984. gada sākumā, uzsverot Daiņa Zelmeņa ļoti piesardzÄ«go darbÄ«bu, izteica neapmierinātÄ«bu, ka kopā ar trim padomju diplomātiem 1983. gada beigās nav izraidÄ«ts arÄ« Zelmenis. Izdevums dzÄ“lÄ«gi atzÄ«mÄ“ja, ka viņa “rosmes vÄ“l neesot pārsniegušas Zviedrijas valdÄ«bas nosprausto viesmÄ«lÄ«bas tolerances lÄ«meni.”[128] TaisnÄ«bas labad jāatzÄ«mÄ“, ka avÄ«zÄ“m un, acÄ«mredzot, Zviedrijas Karalistes varas Ä«stenotājiem nebija bÅ«tisku pierādÄ«jumu par Zelmeņa darbÄ«bu padomju specdienestu uzdevumā. Protams, nav jāizslÄ“dz arÄ« specdienestu spÄ“li un politiskus apsvÄ“rumus, kas ievÄ“rojami diplomātu izraidÄ«šanas gadÄ«jumā. 1984. gada janvārÄ« Latviešu centrālā padome Zviedrijas KaralistÄ“ un Latviešu nacionālais fonds lÅ«dza Zviedrijas Karalistes Ä€rlietu ministrijai pasargāt trimdas latviešu organizācijas un latviešu “integritāti” no padomju aÄ£entu destruktÄ«vās darbÄ«bas. Dokumentā atkal bija nosaukti Alberta Liepas un Daiņa Zelmeņa vārdi. Laikraksts rakstÄ«ja, ka Zelmenis kontaktÄ“jis ar latviešiem un mÄ“Ä£inājis vākt ziņas par Zviedrijas KaralistÄ“ dzÄ«vojošiem latviešu baptistiem un viņu sakariem ar baptistiem Latvijā.[129] VÄ“sturniece un diplomāte Argita Daudze norāda, citÄ“jot padomju izlÅ«kdienesta darbinieku, ka LPSR un Igaunijas Padomju Sociālistiskajai Republikai (PSR) bija viena lÄ«dz divu cilvÄ“ku kvota PSRS vÄ“stniecÄ«bā Zviedrijas KaralistÄ“. Zelmenis šajā pozÄ«cijā nomainÄ«ja 1982. gadā no Zviedrijas Karalistes izraidÄ«to Albertu Liepu. [130]

PÄ“c informācijas publiskošanas prese lÅ«dza iesaistÄ«to personu komentārus. PCTVL priekšsÄ“dÄ“tājs Jānis Jurkāns paziņoja, ka “čekas bÅ«šana” esot gaisa jaukšana, kas neko nepierāda un “nacionālistu iestrādāta norma likumdošanā”. Jurkāns norādÄ«ja, ka tauta godā un ciena tādus čekas virsniekus kā Juris Bojārs un Jānis Ä€damsons, bet nemÄ«l tādu čekas pretinieku kā Andri ŠÄ·Ä“li (bijušo ministru prezidentu). Savukārt Anda Celma paziņoja, ka ir “tÄ«ra un godÄ«ga”, bet bijusi gatava, ka viņas vārds varÄ“tu bÅ«t sarakstos. Viņasprāt:

“[..] visi Vides aizsardzÄ«bas kluba dalÄ«bnieki bija spiesti kontaktÄ“ties ar čekas darbiniekiem.”[131]

Celma paziņoja, ka nevÄ“las, lai viņas vārds tiktu “vazāts pa tiesām”, un pauda gatavÄ«bu kandidātu sarakstu pamest.[132]

Lauku AvÄ«ze ziņoja, ka 2002. gada 16. septembrÄ« RÄ«gas Ziemeļu rajona tiesa atzina, ka bijušais Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts Ints CālÄ«tis nav apzināti sadarbojies ar VDK. CālÄ«tis tiesā norādÄ«ja, ka ir bijis disidents un trÄ«s reizes tiesāts par pretpadomju darbÄ«bu. Intam CālÄ«tim bijusi noformÄ“ta 1983. gadā VDK aÄ£enta kartÄ«te, dots segvārds Žanis, turklāt Informācijas analÄ«zes daļas automatizÄ“tajā elektroniskajā pretizlÅ«košanas sistÄ“mā (datu bāzÄ“) Delta bija gan aÄ£enta Žaņa ziņojumi, gan ziņojumi par Intu CālÄ«ti.[133] Lauku AvÄ«ze sniedza visai skopu informāciju par šo prāvu. Nebija, piemÄ“ram, minÄ“ti liecinieki, kuri “neapstiprināja, ka zinātu kādus faktus” par CālÄ«ša sadarbÄ«bu ar VDK. Lauku AvÄ«ze, pārpublicÄ“jot LETA ziņu, neizteica arÄ« nekādus vÄ“rtÄ“jumus.

CālÄ«ša sadarbÄ«bas fakta ar VDK pārbaudes lietas sakarā jāmin, ka 1983. gada 5. janvārÄ« LPSR VDK pieņēma lÄ“mumu par krimināllietas ierosināšanu par LPSR Kriminālkodeksa 65. panta pirmajā daļā paredzÄ“to noziedzÄ«go nodarÄ«jumu – pretpadomju aÄ£itācija un propaganda, ko saskatÄ«ja grupas Gaismas akcija darbÄ«bās.[134] VDK zinātniskās izpÄ“tes komisijas locekļa un pÄ“tnieka Dr. hist. Ginta Zelmeņa pÄ“tÄ«juma rezultāti liecina, ka 1983. gadā visā PSRS bija vÄ“rojama politisko represiju pastiprināšanās.[135] Kopumā jāatzÄ«st, ka Latvijas prese Inta CālÄ«ša cīņu pret padomju varu vÄ“rtÄ“ja ļoti pozitÄ«vi gan pirms sadarbÄ«bas fakta ar VDK pārbaudes Ziemeļu rajona tiesā, gan pÄ“c tam. Vislabāk attieksmi ilustrÄ“ žurnālista un vÄ“sturnieka Viestura SprÅ«des raksts 2004. gada 24. augustā laikrakstā Latvijas AvÄ«ze, atspoguļojot Rietumos atzinÄ«bu guvušo 1979. gada Baltijas hartu jeb Baltijas memorandu, kas izsauca VDK tÅ«lÄ«tÄ“jas represijas. SprÅ«de norādÄ«ja, ka:

“Ints CālÄ«tis, [..] ir vienÄ«gais latvietis, kurš tika tiesāts un pavadÄ«ja ieslodzÄ«jumā vairāk nekā trÄ«s no sešiem piespriestajiem gadiem par to, ka pieprasÄ«ja Molotova-Ribentropa pakta pasludināšanu par spÄ“kā neesošu.” [136]

8. Saeimas vÄ“lÄ“šanas izsauca bÅ«tiskas izmaiņas Latvijas politiskajā reljefā. IlggadÄ«gā politiskās sistÄ“mas centrālā partija Latvijas Ceļš neiekļuva Saeimā, nesasniedzot piecu procentu barjeru. VÄ“lÄ“šanu rezultātā varu ieguva jauna partija Jaunais laiks, tomÄ“r arÄ« šis politiskais spÄ“ks neiztika bez saskaršanās ar sadarbÄ«bas fakta ar VDK jautājumu. 2002. gada oktobrÄ« veidojot Einara Repšes vadÄ«bā Ministru kabinetu un izvirzot Grigoriju Krupņikovu, šÄ«s partijas dibinātājs un viens no pieciem valdes locekļiem, ārlietu ministra amatam, atklājās, ka TSDC ir ziņas, ka Krupņikovs iespÄ“jams sadarbojies ar VDK, par ko liecinot aÄ£enta uzskaites kartÄ«te ar segvārdu Ivanovs, kas noformÄ“ta 1977. gadā un kas liecinājusi par sadarbÄ«bu ar LPSR VDK otro daļu, atbildÄ«go par pretizlÅ«košanu un sakariem ar ārzemniekiem. No aÄ£entÅ«ras Krupņikovs bijis izslÄ“gts sakarā ar ievÄ“lÄ“šanu Augstākajā PadomÄ“.[137] IevÄ“rojot minÄ“to, Grigorijs Krupņikovs atsauca savu kandidatÅ«ru.[138] Krupņikovs dokumentu, kas liecina par sadarbÄ«bu ar VDK uzsvÄ“ra, esÄ«bu skaidroja ar savu darbu LPSR Zinātņu akadÄ“mijas Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institÅ«tā, kur nācies rakstÄ«t atskaites par saviem ārzemju komandÄ“jumiem, apzinoties, ka tās nonāk VDK. TomÄ“r viņš nav domājis, ka tādēļ vien bÅ«s noformÄ“ts kā VDK aÄ£ents. Tāpat Krupņikovs paziņoja, ka nav apzināti sadarbojies ar VDK, nav ziņojis par cilvÄ“kiem un atkārtoja akadÄ“miÄ·a Jāņa Stradiņa vārdus, saskaroties ar jautājumu par sadarbÄ«bu ar VDK, “mana sirdsapziņa ir tÄ«ra”.[139]

Latvijas vÄ“stnieks ASV Aivis Ronis norādÄ«ja, ka ASV administrācijai tuvu esoši cilvÄ“ki un Latvijas sabiedrotie ir uzdevuši tādus jautājumus par Krupņikova kunga, kurš ir daudz darÄ«jis Latvijas ārpolitikas un ebreju kopienas labā, pagātni, uz kuriem nav iespÄ“jams atbildÄ“t.[140] PresÄ“ izskanÄ“ja ziņas, ka Ronis bija informÄ“jis arÄ« Valsts prezidenti Vairu VÄ«Ä·i-Freibergu, kura noraidÄ«ja šo kandidātu ārlietu ministra amatam. Einara Repšes pārstāvis Dans Titavs norādÄ«ja, ka likums neliedzot ministriem bÅ«t bijušiem aÄ£entiem, un Krupņikovs atsaucis kandidatÅ«ru, lai noņemtu pat aizdomu Ä“nu.[141] Titava pieļāvums, ka ministra amatam var bÅ«t mazākas prasÄ«bas nekā valsts civildienesta ierÄ“dņiem, sevišÄ·i attiecÄ«bā uz sadarbÄ«bu ar VDK, izsauca asu sabiedrÄ«bas kritiku. Jāteic, ka vÄ“l 2002. gada augustā prese informÄ“ja par Tautas partijas un Jaunā laika tikšanos pÄ“c Ivara Strautiņa un Ata SausnÄ«ša aicinājuma Mežaparka namā, kur saimniekojuši VDK virsnieki Jurijs Sabasovs un Vladmirs Komogorcevs. Tautas partiju pārstāvÄ“jis ekonomikas ministrs Aigars KalvÄ«tis, bet Jauno laiku – Dans Titavs un Grigorijs Krupņikovs. Aigars KalvÄ«tis tikšanos nodÄ“vÄ“ja par priekšvÄ“lÄ“šanu taktikas apspriešanu, bet Dans Titavs teicis, ka “tikšanās mÄ“rÄ·is esot bijis iepazÄ«stināt JL pārstāvju ar ekonomikas ministru A. KalvÄ«ti”[142].

VDK štata darbinieka Aleksandra Kukaiņa vārds atkārtoti atklātÄ«bā nonāca 2003. gada maijā saistÄ«bā ar tā laika ministru prezidenta Einara Repšes padomnieka Armanda Agruma vārdu. BrÄ«dÄ«, kad Agrums – ministru prezidenta Einara Repšes ārštata padomnieks – bija minÄ“ts kā iespÄ“jamais Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieks, plašsaziņas lÄ«dzekļi ziņoja par viņa sadarbÄ«bas ar VDK pārbaudÄ«šanu Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesā 2003. gada martā. 2002. gada jÅ«lijā prokuratÅ«ra bija ierosinājusi pārbaudes lietu. ProkuratÅ«ras atzinumā bija norādÄ«ts, ka

“Agrums ir savervÄ“ts LPSR VDK aÄ£enta kategorijā 1990. gada 25.oktobrÄ« un lÄ«dz Latvijas VDK likvidācijai sastāvÄ“ja VDK darbojošÄs aÄ£entÅ«ras uzskaitÄ“ aÄ£enta kategorijā ar pseidonÄ«mu «Karlo» un personÄ«gās lietas numuru 24316.”[143]

VDK darbinieks Jurijs Motins Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesas sÄ“dÄ“ tomÄ“r liecināja, ka  aÄ£enta uzskaites kartÄ«ti esot parakstÄ«jis mācÄ«bās (!), Armands Agrums nav bijis VDK aÄ£ents un nav sniedzis ziņojumus. ArÄ« Aleksandrs Kukainis, kas bija parakstÄ«jis kartÄ«ti noliedza, ka pazÄ«tu Agrumu un bÅ«tu redzÄ“jis viņa ziņojumus; TSDC nebija atradusi šÄdus ziņojumus. Agrums un Motins nenoliedza, ka ir satikušies saistÄ«bā ar krimināllietu par izspiešanu.[144]

8. Saeimas Nacionālās drošÄ«bas komisijas priekšsÄ“dÄ“tājs Vilis Krištopans un Tautas partijas priekšsÄ“dÄ“tājs Atis Slakteris nevilcinājās paziņot, ka Armands Agrums nevar kļūt par Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieku, jo par šÄ« biroja vadÄ«bu nedrÄ«kstot bÅ«t “šaubu Ä“nas”.[145]

PlašÄko analÄ«zi veica laikraksts Diena, kas norādÄ«ja, ka Agrums nav varÄ“jis kandidÄ“t uz 8. Saeimu no Jaunā Laika saraksta VDK aÄ£enta uzskaites kartÄ«tes dēļ.[146] Tāpat Diena atklāja interesantas detaļas, piemÄ“ram, ka Jurijs Motins pÄ“c Agruma izteikumiem 1995. gadā bijis Valsts Ekonomiskās suverenitātes aizsardzÄ«bas departamenta – DrošÄ«bas policijas institucionālais priekštečiem – darbinieks. Pat prokurors Jurijs ŠvÄ“de pauda pārliecÄ«bu:

“No tā, ka viņš bija uzskaitÄ“, neizriet, ka viņš bÅ«tu slepeni un apzināti sadarbojies.”

Dienas žurnāliste Jemberga izteica pamatotu skepsi par VDK darbinieka Motina un lÄ«dz ar to citu bijušo čekistu liecÄ«bām tiesā. Motins tiesā liecināja, ka neatceras, vai ir vervÄ“jis aÄ£entus un vai VDK nodaļa, kurā viņš strādājis, vervÄ“ja aÄ£entus. TSDC vadÄ«tājs Indulis ZālÄ«te, lai arÄ« atkārtoja tÄ“zi, ka VDK darbinieki varÄ“ja ierakstÄ«t kartotÄ“kā fiktÄ«vus aÄ£entus, tomÄ“r apšaubÄ«ja, ka tas varÄ“tu bÅ«t noticis 99 procentos gadÄ«jumu.[147]

2004. gadā decembrÄ« Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesā pārbaudÄ«ja Aijas Odiņas – tobrÄ«d prominenta Latvijas diplomāte, bijusÄ« Latvijas valsts protokola vadÄ«tāja un vÄ“stniece vairākās Eiropas valstÄ«s – sadarbÄ«bu ar VDK. IevÄ“rÄ«bu pelna fakts, ka Odiņai tobrÄ«d bija speciālā atļauja pieejai augstākās slepenÄ«bas pakāpes informācijai. ProkuratÅ«ra izmeklÄ“šanas gaitā bija atklājusi tikai aÄ£enta uzskaites kartÄ«ti ar segvārdu Daina, bet nebija atradusi citus dokumentus, kas liecinātu par sadarbÄ«bu ar VDK. Odiņa aÄ£enta uzskaites kartÄ«tes esÄ«bu skaidroja ar darbu viesnÄ«cā Latvija. Viņa apliecināja, ka zinājusi par VDK klātbÅ«tni viesnÄ«cā, tomÄ“r savu sadarbÄ«bu ar VDK noliedza. Aija Odiņa arÄ« atklāja, ka par uzskaites kartÄ«tes esÄ«bu bija zinājusi iepriekš,

“jau 1994.–1995.gadā viņu Ä€rlietu ministrijas valsts sekretārs informÄ“jis par atklātajām VDK kartÄ«tÄ“m uz viņas vārda, taču viņa nav uzskatÄ«jusi informāciju par pamatotu, jo Satversmes aizsardzÄ«bas birojs viņai vairākkārt izsniedzis pielaidi valsts noslÄ“pumam.”[148]

Savai aizstāvÄ«bai Aija Odiņa aicinājusi bijušÄs kolÄ“Ä£es. LiecÄ«bas sniedza arÄ« divi VDK darbinieki, liecinot, ka neatceras, vai bija savervÄ“juši Aiju Odiņu un norādot, ka bieži vien aÄ£enta uzskaites kartÄ«ti varÄ“ja aizpildÄ«t, neinformÄ“jot par to attiecÄ«go personu. Tiesas sadarbÄ«bu ar VDK neatklāja.[149] SvarÄ«gākais sadarbÄ«bas fakta ar VDK lietu iznākuma izvÄ“rtÄ“šanā saistÄ«ts ar apstākli, ka, piemÄ“ram, konkrÄ“tajā lietā nav izmantots plašais Latvijas Nacionālajā arhÄ«vā pieejamo dokumentu kopums.

2004. gadā noskaidrojās, ka TSDC var nepamanÄ«t deputāta kandidāta saistÄ«bu ar VDK aÄ£enta uzskaites kartÄ«ti. Proti, 2004. gadā Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojs iebilda pret to, ka Rihards Eigims kā iespÄ“jams VDK aÄ£ents ziedo lÄ«dzekļus LVL 2000 latu apjomā partijai Latgales Gaisma. Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojs izpildÄ«ja normu, kas stājās spÄ“kā 2004. gada 12. martā lÄ«dz ar GrozÄ«jumi Politisko organizāciju (partiju) finansÄ“šanas likumā[150] pieņemšanu, kas paredzÄ“ja:

“[..] Bijušajiem Valsts drošÄ«bas komitejas štata, ārštata darbiniekiem un informatoriem ir aizliegts dāvinājumu (ziedojumu) vai jebkādā citā veidā finansÄ“t politiskās organizācijas (partijas).”[151]

TSDC vadÄ«tājs Indulis ZālÄ«te bija spiests atzÄ«t, ka viņa vadÄ«tā Satversmes aizsardzÄ«bas biroja struktÅ«ra divās vÄ“lÄ“šanās nav pamanÄ«jusi Riharda Eigima aÄ£enta uzskaites kartÄ«ti. Runa bija par Daugavpils domes vÄ“lÄ“šanām 2001. gadā un 8. Saeimas vÄ“lÄ“šanām 2002. gadā. ZālÄ«te uzsvÄ“ra, ka šis bijis pirmais tāds gadÄ«jums TSDC pastāvÄ“šanas vÄ“sturÄ“. Viņš skaidroja notikušo ar lielo darba apjomu pirms vÄ“lÄ“šanām un to, ka Eigims pārbaudÄ«ts tikai pÄ“c Informācijas analÄ«zes daļas elektroniskās automatizÄ“tās elektroniskās pretizlÅ«košanas sistÄ“mas (datu bāzes) Delta, kurā esot 180 000 ierakstu, piemÄ“ram, cilvÄ“ki un objekti. MinÄ“tajā datu bāzÄ“ Riharda Eigima uzvārds minÄ“ts ar citu sākuma burtu, turklāt, kļūstot par domes priekšsÄ“dÄ“tāju, Eigims nebija pieprasÄ«jis ziņas no TSDC. Rihards Eigims nosauca ziņas par apmelojumu un apsolÄ«ja vÄ“rsties tiesā un saistÄ«ja notikušo ar politisko konkurentu darbÄ«bu.[152] NeatkarÄ«gā RÄ«ta AvÄ«ze papildus informÄ“ja, ka ZālÄ«te atzinis, ka viņam ir kauns par pieļautajām kļūdām iepriekšÄ“jās vÄ“lÄ“šanās, un darbinieks, kurš šÄ«s kļūdas pieļāvis, TSDC vairs nestrādājot.[153] MinÄ“tā notikuma sakarā bÅ«tu bijis pamatoti, ja žurnālisti bÅ«tu sÄ«kāk painteresÄ“jušies par Informācijas analÄ«zes daļas automatizÄ“to elektronisko pretizlÅ«košanas sistÄ“mu (datu bāzi) Delta.

2005. gada 6. maijā laikraksti ziņoja, ka Daugavpils tiesas tiesnesis Arvīds Ozerskis lēmis, ka sadarbības fakts nav konstatēts. Interesants piedāvātais pamatojums:

“Tiesa nesaskatÄ«ja, ka minÄ“tā kartÄ«te ir bÅ«tisks pierādÄ«jums, jo pÄ“c liecinieku teiktā, šÄdas kartÄ«tes tikušas ieviestas uz daudzu cilvÄ“ku vārda, cerot viņus savervÄ“t, taču lielākoties tā arÄ« palikušas neizmantotas, turklāt iespÄ“jamie «aÄ£enti» pat nenojautuši, ka čekas kartotÄ“kā glabājas viņu dati. PÄ“c kāda liecinieka teiktā tiesā, viņam bijusi pieeja Riharda Eigima personas datiem un viņš izdomājis arÄ« viņa segvārdu.”[154]

Šajā gadÄ«jumā prese nesniedza nekādas detaļas par lieciniekiem, tai skaitā par to, kādā institÅ«cijā un kādā amatā esot bijusi pieeja Riharda Eigima vārdiem.

8. Saeimas vÄ“lÄ“šanās bija ievÄ“lÄ“ts Zaļās partijas pārstāvis ArvÄ«ds Ulme. Jau pirms vÄ“lÄ“šanām pÄ“c TSDC informācijas publiskošanas Ulme aÄ£entÅ«rai LETA bija norādÄ«jis:

“Man tagad bÅ«s jāpierāda, ka es neesmu Ä“zelis, tas ir apvainojoši. Es desmitiem gadu esmu bijis cīņā pret PSRS režīmu.”[155]

Viņš arÄ« atgādināja, ka jau pirms Latvijas Tautas frontes izveidošanas rÄ«kojis padomju varai netÄ«kamas akcijas kā Vides aizsardzÄ«bas kluba aktÄ«vists. Tagad saskaņā ar likumu Par bijušÄs VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbÄ«bas fakta ar VDK konstatÄ“šanu Saeimai bija jāpieprasa, lai prokuratÅ«ra pārbaudÄ«tu A. Ulmes sadarbÄ«bu ar VDK.[156] ArvÄ«da Ulmes minÄ“tās izmaiņas saistÄ«jās ar to, ka 2004. gada 27. maijā stājās spÄ“kā grozÄ«jumi likuma likumu Par bijušÄs VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbÄ«bas fakta ar VDK konstatÄ“šanu 17. pantā, kas paredzÄ“ja, ka sadarbÄ«bas fakta ar VDK konstatÄ“šanas procesa darbÄ«ba pagarināta no desmit gadiem lÄ«dz 20 gadiem, bet Ministru kabinetam lÄ«dz 2005. gada 1. jÅ«nijam atbilstoši 7. punktam bija jāizvÄ“rtÄ“, vai saglabājami ierobežojumi VDK štata un ārsta darbiniekiem, kā arÄ« VDK informatoriem.[157] RaksturÄ«gi, ka prese atkal neizteica nekādus vÄ“rtÄ“jumus un nebija veikusi dziļāku analÄ«zi, tomÄ“r jāatzÄ«st, ka bija ievÄ“rots princips par abu pušu uzklausÄ«šanu.

2003. gada augustā Ä¢enerālprokuratÅ«ra paziņoja, ka Reabilitācijas un specdienestu lietu prokuratÅ«ras prokurors Vilhelms Sausiņš atzinis, ka Saeimas deputāts ArvÄ«ds Ulme ir apzināti un slepeni sadarbojies ar VDK. NeatkarÄ«gā RÄ«ta AvÄ«ze atspoguļoja diezgan daudz interesantu detaļu. Paziņoja, ka sadarbÄ«ba ar VDK skaidri konstatÄ“ta septiņos gadÄ«jumos un ka pārbaudes lietas apjoms sasniedzis 500 lappušu. Ulmes tālākā darbÄ«ba Saeimā nebija apdraudÄ“ta, tika atzÄ«mÄ“ts arÄ«, ka viņam ir iespÄ“ja pašam atzÄ«t savu sadarbÄ«bu ar VDK. Pats ArvÄ«ds Ulme apliecināja gatavÄ«bu “tiesāties”. Ulme atkārtoti izteica pārliecÄ«bu, ka Latvijā neatrodas Ä«stā VDK aÄ£entÅ«ras kartotÄ“ka, un norādÄ«jumu, ka prokuratÅ«ra atsakās šo versiju pārbaudÄ«t. Viņš norādÄ«ja, ka “unikālie pierādÄ«jumi”, kas apliecina viņa sadarbÄ«bu ir Valmieras un CÄ“su drošÄ«bas dienestu darbinieku liecÄ«bas. Ulme nenoliedza pratināšanu VDK, bet nepiekrita, ka tā interpretÄ“jama kā sadarbÄ«ba, tieši otrādi, viņaprāt, tā bija pretošanās. Ulme neizprata, kā VDK darbinieki, saņemot “pensiju no Maskavas”, var kompromitÄ“t savu aÄ£entus. [158]

TomÄ“r Ulme neÄ«stenoja apņemšanos tiesāties. Jau pieminÄ“tais prokurors Vilhelms Sausiņš informÄ“ja, ka 2003. gada septembra beigās Ulme atzinis savu sadarbÄ«bu ar VDK, tādÄ“jādi pārbaudes lieta tiesā netika ierosināta. TomÄ“r pats 8. Saeimas deputāts ArvÄ«ds Ulme turpināja uzsvÄ“rt, ka pat pÄ“c TSDC atzinuma VDK dokumentos viņš figurÄ“jis kā padomju varas ienaidnieks, kurš veic antikonstitucionālu un antisociālu darbÄ«bu. Ulme noliedza, ka bÅ«tu atzinis šo sadarbÄ«bu, un nāca klajā ar jaunām detaļām: bijušais VDK darbinieks Aivars Kronbergs bija liecinājis, ka “apzināti fiktÄ«vi “ierakstÄ«jis viņu kā VDK aÄ£entu.[159] AvÄ«zes Vakara Ziņas žurnāliste LÄ«ga Strautmane bija pielikusi pÅ«les, lai noskaidrotu vairāk par mÄ«klaino situāciju un jautājusi virsprokuroram PÄ“terim Dzalbem, kā vÄ“rtÄ“t Ulmes paziņojumus. Dzalbe apstiprināja, ka Ulme 20003. gada 23. septembra iesniegumā atzinis sadarbÄ«bu ar VDK, bet attiecÄ«bā uz viņa publiskajiem paziņojumiem paziņoja: “Viņš var uzskatÄ«t, kā viņš grib.” Prokurors noliedza Ulmes izteikumus, ka nav nopratināti liecinieki, norādot, ka ir nopratināti “vismaz padsmit” liecinieku, gan tie “kuri gāja uz VDK, gan dienesta darbiniekus”. Laikraksti atkal izvairÄ«jās ieņemt noteiktu pozÄ«ciju un izteikt vÄ“rtÄ“jumus, bet lasÄ«tājs varÄ“ja secināt, ka prokuratÅ«rai, lai izbeigtu pārbaudes procesu, vajadzÄ“ja bÅ«t noteiktam tiesiskam pamatam, un šÄds pamats, neskatoties uz Ulmes noliegumu, ir viņa paša iesniegums.

2006. gada 7. jÅ«nijā, kad 8. Saeima izskatÄ«ja jautājumu par VDK aÄ£entu uzskaites kartÄ«šu publiskošanu, deputāts ArvÄ«ds Ulme, uzstājoties divas reizes, principā atkārtoja savus argumentus. Viņš norādÄ«ja, ka Ä«stais VDK arhÄ«vs atrodas Maskavā un VDK dokumentu pārņemšanas process bijis nenopietns: “Tāds pilnÄ«gs sviests, jā, ir visas šitās te maisu bÅ«šanas.”[160] Viņš atkārtoti uzsvÄ“ra, ka aÄ£entu kartÄ«tes ir atriebÄ«ba – eleganta un perfekti izplānota – tiem, kuri nepiekrita ar VDK sadarboties. Vienlaikus ar viņa aÄ£enta kartÄ«tes noformÄ“šanu izplatÄ«ta informācija, ka viņš ir neuzticams pretpadomju elements. Viņš paziņoja, ka “kāds nodzÄ“ries alkoholiÄ·is prokurors” par sadarbÄ«bu atzinis izsaukumus uz VDK. Ulme bijis spiests ierasties VDK Valmierā, RÄ«gā, savukārt VDK darbinieki no Dobeles apmeklÄ“juši viņu TÄ“rvetÄ“. ArvÄ«ds Ulme uzsvÄ“ra, ka zina gadÄ«jumus, kad reāls VDK aÄ£ents, kas viņam atzinies sadarbÄ«bā ar VDK, nav atrodams VDK aÄ£entÅ«ras kartotÄ“kā.[161] Neviens Saeimas sÄ“dÄ“ ar Ulmi nepolemizÄ“ja. Jāteic, ka 8. Saeima bija pÄ“dÄ“jā, kurā ArvÄ«du Ulmi ievÄ“lÄ“ja.

2011. gadā portāls Pietiek pievÄ“rsta uzmanÄ«bu, ka ArvÄ«ds Ulme, par kura sadarbÄ«bu ar VDK apliecinošiem dokumentiem kopš 1998. gada augusta ziņojusi Centrālā vÄ“lÄ“šanu komisija, joprojām apgalvo, ka nav sadarbojies, lai gan pÄ“c prokuratÅ«ras ziņām esot atzinies sadarbÄ«bā. Uz Pietiek jautājumu par to, kāpÄ“c Ulme netiesājas, bija saņemta atbilde: “Tiesāšanās prasa naudu.”[162] Pateicoties minÄ“tajai publikācijai, aktualizÄ“jas jautājums par to, kāpÄ“c sadarbÄ«bas fakta atzÄ«šanas gadÄ«jumus nepublicÄ“ oficiālajā laikrakstā un kāpÄ“c informācija par šiem gadÄ«jumiem ir vÄ“l skopāk pieejamāka nekā par tiesvedÄ«bu sadarbÄ«bas fakta ar VDK pārbaudes lietās.

9. Saeimas vÄ“lÄ“šanas

2006. gada augustā TSDC informÄ“ja, ka pieci 9. Saeimas deputāta kandidāti varÄ“tu bÅ«t sadarbojušies ar VDK. Tie bija Juris ZaÄ·is, kurš šoreiz kandidÄ“ja no Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas, Māris Druva (Sociālā TaisnÄ«guma partija), JÄ“kabs Liepiņš (Sociālā TaisnÄ«guma partija), Aivars Saliņš (Saskaņas Centrs) un ArvÄ«ds Ulme, kurš kandidÄ“ja no Zaļo un zemnieku savienÄ«bas. Visi sadarbÄ«bu ar VDK noliedza.[163] 2006. gads bija intensÄ«vu debašu gads, kad VDK aÄ£entu kartotÄ“kas publiskošanas mÄ“Ä£inājumi divreiz saskārās ar Valsts prezidentes Vairas VÄ«Ä·es-Freibergas veto[164]. TomÄ“r ziņas par pieciem kandidātiem neizraisÄ«ja lielas debates. Kandidātu vārdi bija nosaukti jau iepriekšÄ“jās vÄ“lÄ“šanās. Jānorāda, ka no partijām, kuru vidÅ« bija atklātas personas, kas iespÄ“jams sadarbojās ar VDK, tikai Zaļo un zemnieku savienÄ«ba iekļuva 9. Saeimā.

2008. gada maijā preses uzmanÄ«bu sadarbÄ«bas ar VDK gaismā izpelnÄ«jās Augstākās Tiesas priekšsÄ“dÄ“tāja amata kandidāts Ivars Bičkovičs. Atspoguļojums acÄ«mredzot balstÄ«jās 1995. gadā notikuša tiesas procesa par sadarbÄ«bas fakta konstatÄ“šanu Zemgales priekšpilsÄ“tas tiesā[165] materiālos, kas preses uzmanÄ«bas lokā nonāca tikai pÄ“c Bičkoviča izvirzÄ«šanas tiesu varai nozÄ«mÄ«gajam amatam. Informācija notikušo tiesas procesu un viedoklis šajā sakarā bija atspoguļots 2008. gada 11. maija televÄ«zijas raidÄ«jumā Nekā PersonÄ«ga.[166] RaidÄ«jumam sekoja Dienas raksts ar emocionālu un tÄ“lainu ievadu, kas atklāj Ivara Bičkoviča viedokli par saskarsmi ar VDK. Proti, septiņdesmito gadu nogalÄ“ pÄ“c pretpadomju incidenta Kokneses vidusskolā tur ieradās VDK pārstāvji. Tad arÄ« esot noticis pirmais kontakts ar šo institÅ«ciju. Dienas stāstÄ«jums atklāj, ka nākamo reizi VDK darbinieki mÄ“Ä£inājuši savervÄ“t Bičkoviču, kad viņš studÄ“jis PÄ“tera Stučkas Latvijas Valsts universitātes Juridiskajā fakultātÄ“.[167] 1983. gada 4. novembrÄ« bijusi noformÄ“ta aÄ£enta uzskaites kartÄ«te, piešÄ·irts segvārds Raitis, tomÄ“r Ivars Bičkovičs noliedza sadarbÄ«bu ar VDK, norādot, ka atšÄ·irÄ«bā no citiem studentiem esot nodienÄ“jis “krievu armijā” divus gadus, kas diez vai notiktu, ja viņš bÅ«tu VDK aÄ£ents. ProkuratÅ«ra pati neuzskatÄ«ja sadarbÄ«bas faktu par pierādāmu, to neatzina arÄ« tiesa. Lietā liecinājuši trÄ«s VDK darbinieki, kuri noliedza Ivara Bičkoviča sadarbÄ«bu. KartÄ«tes noformÄ“šanu atzina VDK darbinieks un PÄ“tera Stučkas Latvijas Valsts universitātes rektora, kas tobrÄ«d bija Visvaris Millers,[168] palÄ«gs ArvÄ«ds Inzelbergs, kurš tādÄ“jādi vÄ“lÄ“jies izslÄ“gt citu VDK darbinieku vervÄ“šanas mÄ“Ä£inājumus, un izteica hipotÄ“zi, ka puisis, acÄ«mredzot, bijis perspektÄ«vs kadrs štata darbinieka amatam. Inzelbergs noliedza, ka Bičkovičs kaut ko zinātu par kartÄ«ti un aÄ£enta statusu. Tiesā liecināja arÄ« VDK 1. daļas 1. nodaļas priekšnieks Gunārs Pudels un darbinieks Viesturs Kociņš. Pudels apstiprināja, ka “nodaļas funkcija” bija izlÅ«košana, nevis aÄ£entu vervÄ“šana. Lietā bija arÄ« Bruno Šteinbrika liecÄ«bas, ka potenciālo VDK štata darbinieku “varÄ“ja ieslÄ“gt aÄ£entÅ«rā, lai cits neviens darbinieks viņam nevarÄ“tu tikt klāt”.[169] Interesanti, ka Šteinbriks bija aicināts liecināt par 1. daļas aÄ£entÅ«ru. Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas nomenklatÅ«ras lietu padziļināta izpÄ“te liecina, ka Bruno Šteinbriks no 1983. gada marta, tātad laikā, kad esot vervÄ“ts Ivars Bičkovičs, lÄ«dz 1984. gada augustam bija LPSR iekšlietu ministra pirmais vietnieks, bet pirms tam no 1972. gada marta lÄ«dz 1983. gada martam bija LPSR VDK 2. daļas priekšnieks. Turklāt visas karjeras laikā Bruno Šteinbriks tikai Ä«su brÄ«di, no 1953. gada aprīļa lÄ«dz 1954. gada aprÄ«lim bija LPSR Iekšlietu ministrijas, kas tobrÄ«d veidoja vienotu resoru, apvienojot valsts drošÄ«bu un iekšlietas, bija 1. daļas 3. nodaļas operatÄ«vais pilnvarotais. No 1986. gada oktobra lÄ«dz 1990. gada 22. novembrim Bruno Šteinbriks bija LPSR iekšlietu ministrs, pirms tam Ä«su brÄ«di strādājot PSRS iekšlietu struktÅ«rās.[170] Tātad formāli Šteinbriks nevarÄ“ja sniegt ziņas par to, kā rÄ«kojās LPSR VDK pÄ“c viņa aiziešanas no šÄ«s struktÅ«ras 1983. gada martā.

9. Saeima jautājums par Ivara Bičkoviča apstiprināšanu Augstākās Tiesas priekšsÄ“dÄ“tāja amatā izskatÄ«ja 2008. gada 5. jÅ«nijā. Pilsoniskās SavienÄ«bas deputāte, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociÄ“tā profesore Dr. iur. Ilma ÄŒepāne norādÄ«ja, ka

“nav juridiska iemesla šaubÄ«ties par tiesas spriedumu saistÄ«bā ar Bičkoviča kunga attiecÄ«bām ar Valsts drošÄ«bas komiteju un SAB atzinumu par viņa pielaidi valsts noslÄ“pumam”,

tomÄ“r viņai bija citi iebildumi pret Bičkoviča kandidatÅ«ru. Jakovs Pliners (PCTVL) “baumas” par sadarbÄ«bu ar VDK norādÄ«ja kā vienu no iemesliem, kāpÄ“c frakcija par Ivaru Bičkoviču nebalsos. TomÄ“r kopumā debates bija samÄ“rā Ä«sas un, kā izteicās Kārlis Šadurskis (Pilsoniskā SavienÄ«ba): “LÄ«dz ar to es secinu, ka tās Ä«stās debates katram no klātesošajiem deputātiem bÅ«s pašam savās domās.” Viņš arÄ« ierosināja, un deputātu vairākums atbalstÄ«ja, “balsošanu izdarÄ«t ar vÄ“lÄ“šanu zÄ«mÄ“m”. Rezultātā Ivars Bičkovičs bija apstiprināts amatā ar 63 balsÄ«m par (35 balsis bija pret, bet 1 vÄ“lÄ“šanu zÄ«me bija atzÄ«ta par nederÄ«gu).[171]

Versiju par VDK cerÄ«bām rast I. Bičkovičā potenciālu štata darbinieku, nevis aÄ£entu atbalstÄ«ja arÄ« Dienas komentÄ“tājs Aivars Ozoliņš rakstot, ka:

“čekas aÄ£enta kartiņa, kuras izcelsmes skaidrojums gan varÄ“tu bÅ«t arÄ« patiess — viņam piedāvāja nevis aÄ£enta, bet gan VDK virsnieka karjeru; viņš atteicās, taču darba piedāvātājs bija «rezervÄ“jis» sev potenciālo «kadru», aizpildÄ«dams par viņu aÄ£enta kartiņu. Tā tas laikam mÄ“dza notikt. Katrā ziņā SAB ir viņam piešÄ·Ä«ris pielaidi valsts noslÄ“pumam. (Tiesa, otrās, nevis augstākās kategorijas, kāda bija Guļānam).”[172]

10. Saeimas vÄ“lÄ“šanas

2010. gada septembrÄ« Latvijas VÄ“stnesis publicÄ“ja 10. Saeimas deputātu kandidātu sarakstus. Ä»oti piesardzÄ«gais formulÄ“jums –

“Totalitārisma seku dokumentÄ“šanas centram ir ziņas, ka tā rÄ«cÄ«bā ir dokumenti, kas liecina, ka šis kandidāts varÄ“tu bÅ«t sadarbojies ar Latvijas PSR Valsts drošÄ«bas komiteju kā šÄ« dienesta aÄ£ents” –

bija piemÄ“rots vairākiem kandidātiem, proti, pazÄ«stamajam mÅ«ziÄ·im Robertam Gobziņam (PÄ“dÄ“jā partija), Latvijas Fotofonda prezidentam Aivaram Āķim (ATBILDĪBA – sociāldemokrātiska politisko partiju apvienÄ«ba)[173]. Citi kandidāti bija Muitas veterānu biedrÄ«bas vadÄ«tājs Aivars Saliņš (Par prezidentālu republiku)[174], ArvÄ«ds Ulme (Zaļo un zemnieku savienÄ«ba)[175], finanšu konsultants Ä’riks TÄ«rums (Tautas kontrole)[176], Ä’riks Didrihsons (Politisko partiju apvienÄ«ba Saskaņas Centrs)[177]. Ziņas par iespÄ“jamo sadarbÄ«bu ar VDK bija publicÄ“tas arÄ« par pazÄ«stamo aktieri Rolandu Zagorski [Rolands Zagorskis-Rolands], kas kandidÄ“ja no saraksta Daugava – Latvija.[178]

Rolands Zagorskis savu sadarbÄ«bu ar VDK noliedza un norādÄ«ja, ka četrus mÄ“nešus bijis PSKP biedrs, četru mÄ“nešu laikā, kad bijis Andreja UpÄ«ša LPSR Valsts AkadÄ“miskā drāmas teātra PSKP pirmorganizācijas sekretārs, panācis “šÅ«niņas” likvidÄ“šanu. Savukārt bijušais TSDC vadÄ«tājs Indulis ZālÄ«te, kas, acÄ«mredzot, pÄ“c paraduma iztaujāts, nevarÄ“ja pÄ“c bÅ«tÄ«bas komentÄ“t šÄ«s ziņas.[179] Trimdas latviešu prese bija savulaik sniegusi pozitÄ«vas atsauksmes par Andreja UpÄ«ša LPSR Valsts AkadÄ“miskā drāmas teātra izrādÄ“m ASV ar Rolanda Zagorska dalÄ«bu, piemÄ“ram, 1987. gada februārÄ« ar Harija Gulbja lugu Olivers.[180] Sagaidāms, ka VDK zinātniskās izpÄ“tes komisijas stipendiāte Krista Anna Belševica sniegs skaidrojumu šajā jautājumā.

Roberts Gobziņš diezgan atklāti izsmÄ“ja ziņas par savu iespÄ“jamo sadarbÄ«bu ar VDK, norādot, ka sabiedrÄ«ba “vairs nav tik dumja”, lai ticÄ“tu čekas maisiem. Viņš dzÄ“lÄ«gi atzÄ«mÄ“ja, ka bijis perspektÄ«vs VDK intereses objekts, jo jau no piecu gadu vecuma zinājis angļu un vācu valodas. [181] Gobziņš sniedz vairākas versijas tam, kā viņš nonācis aÄ£enta statusā, tomÄ“r teica, ka neko nav darÄ«jis, lai viņu par tādu uzskatÄ«tu.[182]

2011. gada 18. janvārÄ« Latvijas VÄ“stnesis ziņoja, ka 2010. gada 31. decembrÄ« stājies spÄ“kā RÄ«gas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolÄ“Ä£ijas spriedums, kas caurskatÄ«ja Ogres rajona tiesas spriedumu apelācijas kārtÄ«bā, ka 1938. gadā dzimušais Gatis Ozoliņš ir bijis VDK informators un ir konstatÄ“ts viņa slepenas sadarbÄ«bas fakts ar bijušo Valsts drošÄ«bas komiteju,[183] tomÄ“r nekas vairāk par minÄ“to sadarbÄ«bu nav ziņots. IevÄ“rojams, ka paziņojums atspoguļo tikai rezolutÄ«vo daļu. Tajā nav informācijas ne par lietas numuru, ne par tiesa sastāvu, ne par prokuroru. ŠÄds paziņojums nav raisÄ«jis preses uzmanÄ«bu.

11. Saeimas vÄ“lÄ“šanas

2011. gada 5. septembrÄ« Latvijas VÄ“stnesis publicÄ“ja deputātu kandidātu sarakstus 11. Saeimas vÄ“lÄ“šanām. Par vairākiem kandidātiem bija piezÄ«me, ka TSDC rÄ«cÄ«bā

“ir ziņas, ka tā rÄ«cÄ«bā ir dokumenti, kas liecina, ka šis kandidāts varÄ“tu bÅ«t sadarbojies ar Latvijas PSR Valsts drošÄ«bas komiteju kā šÄ« dienesta aÄ£ents”.

FormulÄ“juma ziņā Centrālā vÄ“lÄ“šanu komisija palika piesardzÄ«gās pozÄ«cijās. MinÄ“tie kandidāti bija Starptautiskās praktiskās psiholoÄ£ijas augstskolas docÄ“tājs Aigars Zariņš (Tautas kontrole), ArvÄ«ds Ulme (Zaļo un zemnieku savienÄ«ba), Muitas veterānu biedrÄ«bas vadÄ«tājs Aivars Saliņš (Par prezidentālu republiku), Osvalds Putniņš (Politiskā partija KristÄ«gi demokrātiskā savienÄ«ba), Harijs Ozols, (Politisko partiju apvienÄ«ba VienotÄ«ba). [184]

Harijs Ozols nevairÄ«jās no publicitātes – tieši pretÄ“ji – sniedza interviju, kurā paziņoja, ka viņu uzaicināja Satversmes aizsardzÄ«bas biroja darbiniece, kura

“parādÄ«ja A4 formāta lapu, uz kuras bija uzspiests kaut kāds zÄ«mogs, un zÄ«mogā, ar roku, ierakstÄ«ts mans vārds, uzvārds, tÄ“va vārds.”

Harijs Ozols norādÄ«ja uz sarunu ar VDK izmeklÄ“tāju, kurā noliedzis, ka kaut ko zinātu par mājas kāpņu telpā atrasto uzrakstu “Sitiet krievus”. Viņš apliecinājis izmeklÄ“tājam, ka viņu un viņa draugus interesÄ“ tikai māksla un meitenes. Ozols apliecināja, ka noteikti vÄ“rsÄ«sies tiesā.[185]

Harija Ozola lieta 2012. gada sākumā tika izskatÄ«ta JÅ«rmalas pilsÄ“tas tiesā, kas atzina, ka viņš nav apzināti slepeni sadarbojies ar VDK. Pats Ozols norādÄ«ja, ka TSDC informācija bija zibens spÄ“riens no skaidrām debesÄ«m un pauda uzskatu, ka kartÄ«te izveidota pÄ“c vienas nopratināšanas VDK, kuras laikā Ozols “atstājis nenopietnu iespaidu un «mÄ“tājis muļķi»”. ProkuratÅ«ra atzina, ka ir pierādÄ«ts, ka pastāvÄ“ja Harija Ozola uzskaites kartÄ«te, bet “pirmstiesas pārbaudes laikā nav gÅ«ti pierādÄ«jumi, kas apstiprinātu faktu, ka Harijs Ozols bÅ«tu bijis VDK informators”. Pārbaudes lietu ierosināja pÄ“c Harija Ozola prasÄ«bas. Žurnāla Ir interneta vietnÄ“ publicÄ“tā ziņa par tiesvedÄ«bu atklāj arÄ« Ozola neapmierinātÄ«bu ar to, ka publicÄ“ ziņas par to, ka TSDC rÄ«cÄ«bā ir dokumenti, kas liecina par iespÄ“jamu sadarbÄ«bu. Viņaprāt, tas vien, ka rakstÄ«ts, ka sadarbÄ«ba ir iespÄ“jama, rada iespaidu par to, ka sadarbÄ«ba ir notikusi. Ir ziņa kopumā rada iespaidu, ka Ozola un prokuratÅ«ras versija ir pārliecinājusi ziņas sagatavotāju.[186]

Centrālās vÄ“lÄ“šanu komisijas priekšsÄ“dÄ“tājs Arnis Cimdars, acÄ«mredzot, iztaujāts par kārtÄ“jo atklāto sadarbÄ«bu ar VDK un nepieciešamÄ«bu publicÄ“t ziņas par deputātu kandidātu sadarbÄ«bu ar VDK, atzina, ka “šÄdas likuma prasÄ«bas varÄ“tu arÄ« nebÅ«t, taču kādam tā joprojām var likties pamatota”. Tāpat viņš norādÄ«ja, ka pÄ“c viņa novÄ“rojumiem

“prasÄ«ba informÄ“t vÄ“lÄ“tājus par deputāta kandidāta iespÄ“jamo sadarbÄ«bu ar Latvijas PSR Valsts drošÄ«bas komiteju (VDK) vÄ“lÄ“tājiem nav izšÄ·iroša.”

Cimdars uzsvÄ“ra, ka Georga Andrejeva ievÄ“lÄ“šana Eiropas Parlamentā ir liecÄ«ba viņa teiktajam. VÄ“lÄ“tāji, viņaprāt, vÄ“rtÄ“ja deputātu kandidātus pÄ“c vairākiem kritÄ“rijiem. Cimdars uzskatÄ«ja, ka sabiedrÄ«bas viedoklis noteiks, vai šo ziņu publiskošana turpināma.[187]

Partija Tautas kontrole paziņoja, ka tās kandidāts Aigars Zariņš nav bijis VDK aÄ£ents un izteica sašutumu, ka pastāvošÄ sistÄ“ma liek cilvÄ“kam taisnoties par šiem jautājumiem. Partijas pārstāvji norādÄ«ja:

“[..] pagājuši jau 20 gadi kopš neatkarÄ«bas atgÅ«šanas, tāpÄ“c bÅ«tu laiks "pārvilkt krustu" čekas maisu revidÄ“šanai, jo Ä«stie materiāli jau nemaz Latvijā arÄ« neesot atstāti, bet pÄ“c kailiem kartotÄ“ku datiem neko Ä«sti pierādÄ«t nevarot”.[188]

Tautas kontroles valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Rihards Jablokovs savā argumentācija gāja tik tālu, ka pauda viedokli, ka “pÄ“dÄ“jos 20 gadus atradušies pie varas valstÄ«, nekā tādi, kas atrodas VDK kartotÄ“kās”.[189]

Secinājumi un ieteikumi

Kopš neatkarÄ«bas atgÅ«šanas presÄ“ un publiskajā telpā tika pievÄ“rsta pietiekami liela uzmanÄ«ba bijušo VDK aÄ£entu jautājumam. Galvenokārt tas bija saistÄ«ts ar Saeimas un pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanām. Prese publicÄ“ja to Saeimas vÄ“lÄ“šanās izvirzÄ«to kandidātu vārdus, kuri pÄ“c TSDC ziņām bija varÄ“juši bÅ«t VDK aÄ£enti. TomÄ“r jāsaka, ka pilnÄ«gi noteikti trÅ«ka t. .s. pÄ“tnieciskās žurnālistikas, lai mÄ“Ä£inātu noskaidrot lietas bÅ«tÄ«bu un izvÄ“rtÄ“t, cik ticama varÄ“tu bÅ«t tā vai cita kandidāta saistÄ«ba ar VDK, pÄ“tot viņa darbÄ«bu PSRS okupācijas laikā. PresÄ“ tādā vai citādā veidā pieminÄ“tas ap 60 personas, par kuru sadarbÄ«bu ar VDK bijusi informācija TSDC, sÄ«kāk prese iztirzāja ievÄ“rojami mazāku skaitu no šiem gadÄ«jumiem. PresÄ“ tika apskatÄ«tas apmÄ“ram 20 tiesas prāvu, kurās tika pārbaudÄ«ts personas sadarbÄ«bas fakts ar VDK. Tas ir bÅ«tiski mazāks skaitlis nekā šÄdas tiesas prāvas faktiski bija, kā norādÄ«ts iepriekš.

Prese nosauca apmēram piecpadsmit VDK virsnieku vārdus, ieskaitot pazīstamākos Staņislavu Zukuli, Edmundu Johansonu un Jāni Trubiņu. Pateicoties tiesvedības atspoguļojumam presē, atklātībā nonāca arī mazāk zināmu VDK virsnieku vārdus, ieskaitot tos, kas strādāja segorganizācijās.

Lielāku preses interesi izsauca varas partiju kandidāti un sabiedrÄ«bā labi pazÄ«stamas personas. TomÄ“r intervijas sniedza un publiski uzstājās tikai daži no daudziem nosauktajiem. Ir iespÄ“jams, ka daudzi atteicās sniegt komentārus. No tiem, kuri komentÄ“ja situāciju, daudzi atsaucās uz savu zinātnisko darbÄ«bu. Daudzi skaidroja sava vārda publiskošanu ar politisko pretinieku intrigām, piemÄ“ram, Jānis Rupkus un Normunds Lakučs. Patiesu sašutumu par apsÅ«dzÄ«bām saistÄ«bā ar VDK pauda ArvÄ«ds Ulme, kurš nenoguris uzsvÄ“ra, ka Ä«stenÄ«bā esot bijis padomju varas pretinieks un grāvÄ“js.

IezÄ«mÄ“jas vairāki modeļi, kādos gadÄ«jumos aÄ£enta personas lietai esot noformÄ“ta aÄ£enta uzskaites kartÄ«te. Viens no tiem bija kartÄ«tes noformÄ“šana zinātniekam, kas devās ārzemju komandÄ“jumos un atskaitÄ«jās formāli institÅ«cijās, kas tos bija sÅ«tÄ«jušas, bet faktiski VDK. Daudzi noliedza, ka bÅ«tu zinājuši par atbildÄ«go amatpersonu saistÄ«bu ar VDK. LÄ«dzÄ«gi varot traktÄ“t populāru radošo profesiju pārstāvju aÄ£entu lietu rašanos.

Bez šÄ« modeļa iezÄ«mÄ“jas citi. Daudzi no tiem, kuriem bija noformÄ“ta aÄ£enta uzskaites kartÄ«te, bija padomju varas pretinieki – tā saucamie disidenti, disidentiska darbÄ«ba –, kas ļoti ticams noveda viņus kontaktos ar VDK, un tieši šajos gadÄ«jumos atklātÄ«ba varÄ“tu palÄ«dzÄ“t noskaidrot lietas patiesos apstākļus. IezÄ«mÄ“jas modelis, ka aÄ£enta uzskaites kartÄ«te izveidota PSRS laika nelegālajam komersantam, tomÄ“r tādu netika atklāts daudz, acÄ«mredzot, parasti PSRS laika nelegālās komercijas pārstāvji neieguva varas pozÄ«cijas, kas prasÄ«tu sadarbÄ«bas fakta konstatÄ“šanu. Dažkārt apgalvoja, ka pat viena saruna ar VDK esot varÄ“usi novest pie aÄ£enta dokumentācijas izveides.

Prese, atspoguļojot prāvas par sadarbÄ«bas fakta konstatÄ“šanu ar VDK, parasti centās bÅ«t neitrāla un atspoguļot tiesas prāvā izklāstÄ«tas pušu pozÄ«cijas. Starp rindām dažkārt nolasāma ironija. Tikai dažkārt prese pauda viedokli: spilgts piemÄ“rs ir Dienas žurnālistes Sanitas Jembergas sašutums par VDK Oktobra rajona nodaļas darbinieka Jurija Motina liecÄ«bām, kurās viņš nespÄ“ja atcerÄ“ties, vai viņš un viņa nodaļa vervÄ“jusi aÄ£entus. Dažās, piemÄ“ram, Riharda Eigima lietā turpretÄ« žurnālisti pat neminÄ“ja, ka liecinieks, kurš izveidojis Eigima aÄ£neta uzskaites kartÄ«ti, bija VDK virsnieks.

Preses materiāli liecina, ka pati prokuratÅ«ra neuzskatÄ«ja sadarbÄ«bas faktu par pierādāmu tiesā, ja tai pieejamas bija tikai aÄ£enta uzskaites kartÄ«tes. Šad un tad izskanÄ“ja viedoklis, ka VDK virsnieks varot kartÄ«ti safabricÄ“t, šÄdu viedokli visumā atbalstÄ«ja Indulis ZālÄ«te, aizrādot, ka to nevajadzÄ“tu attiecināt uz 99 procentiem gadÄ«jumu.

Prese parasti neapšaubÄ«ja pašu procesu kopumā, proti, to, ka vajadzÄ“tu vispār nodarboties ar sadarbÄ«bas fakta ar VDK pierādÄ«šanu tiesā. Tikai 2011. gadā vÄ“rojama tendence, uzdodot jautājumu Centrālās vÄ“lÄ“šanu komisijas priekšsÄ“dÄ“tājam Arnim Cimdaram par jÄ“gu šÄdiem ierobežojumiem vÄ“lÄ“šanās, apšaubÄ«t atklātÄ«bas nepieciešamÄ«bu un, iespÄ“jams, sadarbÄ«bas fakta ar VDK konstatÄ“šanas nepieciešamÄ«bu vispār. Faktiski, vÄ“rtÄ“jot preses darbu, jākonstatÄ“, ka reti notika kāda žurnālista veikta izmeklÄ“šana, jautājuma detalizÄ“ta izpÄ“te; prese necentās aizdomāties par to, cik ticama reāli bija kādas konkrÄ“tas personas sadarbÄ«ba ar VDK.

Runājot par partiju taktiku – vismaz varas partijas, it Ä«paši 21. gadsimtā, centās nevirzÄ«t kandidātus ar VDK pagātni un pieprasÄ«ja pašiem kandidātiem saņemt izziņas no TSDC. SÄ«kajām partijām tādu kandidātu vienmÄ“r bija vairāk.

VarÄ“tu atzÄ«mÄ“t, ka lielākā interese par VDK aÄ£entu un informatoru lietām bija deviņdesmitajos gados, savdabÄ«gu kulmināciju tā sasniedza ap 1998. gadu, kad bija publicÄ“ti Dienas žurnālistu un NeatkarÄ«gais informācijas un pÄ“tniecÄ«bas biroja darbinieku raksti, vÄ“lāk arÄ« publicista Lato Lapsas raksti. Nāca klajā arÄ« ciniskas VDK darbinieku intervijas, piemÄ“ram, triju VDK virsnieku – Jāņa Trubiņa, Arņa JumÄ«ša un Nikolaja Å…evicka – intervija laikrakstam Diena.[190]

GrÅ«tākais uzdevums, acÄ«mredzot, bÅ«tu sniegt kādas rekomendācijas par tiesu praksi. Šeit atliek, pirmkārt, pievienoties pÄ“tnieka, pieredzÄ“juša tieslietu un iekšlietu darbinieka Jura Stukāna secinājumiem, kas izteikti jau 2015. gadā VDK zinātniskās izpÄ“tes komisijas starptautiskajā zinātniskajā konferencÄ“ Liepājā, kurā viņš norādÄ«ja:

“NovÄ“rtÄ“jot sadarbÄ«bas fakta ar LPSR VDK pārbaudes un konstatÄ“šanas pastāvošo sistÄ“mu un iespÄ“jas iegÅ«t un pārbaudÄ«t pierādÄ«jumus, ir pamats atzÄ«t, ka sadarbÄ«bas ar LPSR VDK esÄ«bas konstatÄ“šana nav pilnÄ«ga un objektÄ«va. ŠÄ«s sistÄ“mas pilnveidošana saistāma ar iespÄ“ju Likumā par VDK dokumentiem noteikt prezumpciju par sadarbÄ«bas fakta esÄ«bu, ņemot vÄ“rā par konkrÄ“to pārbaudāmo personu TDSC esošo dokumentu esÄ«bu un sastāvu.”[191]

Otrkārt, bÅ«tu jāaicina nodrošināt tiesu prakses pÄ“tniecÄ«bai arÄ« no vÄ“sturnieka skatÄ«juma sadarbÄ«bas fakta ar VDK pārbaudes lietas pilnÄ«bā, lai sadarbÄ«bu, ko nebija iespÄ“jams atklāt procesa defektu dēļ, bÅ«tu iespÄ“jams novÄ“rtÄ“t zinātniski.

* LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas loceklis


[1] AtsevišÄ·s tiesas process, ko regulÄ“ likums “Par bijušÄs Valsts drošÄ«bas komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbÄ«bas fakta ar VDK konstatÄ“šanu” (Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 65 (196), 1994, 2. jÅ«nijs).

[2] Saeimas vÄ“lÄ“šanu likums: likums, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 86 (369), 1995, 6. jÅ«nijs.

[3] “SAB: Divi pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanu deputātu kandidāti darbojušies LKP un VDK RobežapsardzÄ“”, LSM.LV, 2017, 6. maijs. Pieejams: http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sab-divi-pasvaldibu-velesanu-deputatu-kandidati-darbojusies-lkp-un-vdk-robezapsardze.a235505/

[4] Stukāns, Juris. “Tiesu nolÄ“mumu analÄ«ze par sadarbÄ«bas ar LPSR Valsts drošÄ«bas komiteju fakta konstatÄ“šanu”, Totalitārisma sabiedrÄ«bas kontrole un represijas, autoru kolektÄ«vs K. Jarinovskas zinātniskajā redakcijā, VDK zinātniskās izpÄ“tes komisijas raksti, 1. sÄ“j. RÄ«ga: LPSR Valsts drošÄ«bas komitejas zinātniskās izpÄ“tes komisija, Latvijas Universitātes Latvijas vÄ“stures institÅ«ts, 2016, 144. lpp.

[5] Stukāns, Juris. “Tiesu nolÄ“mumu analÄ«ze par sadarbÄ«bas ar LPSR Valsts drošÄ«bas komiteju fakta konstatÄ“šanu”, Totalitārisma sabiedrÄ«bas kontrole un represijas, autoru kolektÄ«vs K. Jarinovskas zinātniskajā redakcijā, VDK zinātniskās izpÄ“tes komisijas raksti, 1. sÄ“j. RÄ«ga: LPSR Valsts drošÄ«bas komitejas zinātniskās izpÄ“tes komisija, Latvijas Universitātes Latvijas vÄ“stures institÅ«ts, 2016, 117. lpp.

[6] Daudze, Argita. “PSRS propaganda un darbs pret latviešu trimdu Zviedrijā 20. gs. 60.–80. gados”, Latvijas VÄ“sture. Jaunie un Jaunākie Laiki, 2008, Nr. 4., 92.–105. lpp.

[7] Lejiņš, Atis. MÅ«ra drupinātājs jeb ceļš atpakaļ uz mājām. RÄ«ga: Jumava, 2002, 296 lpp.

[8] Saeimas vÄ“lÄ“šanu likuma 5. panta 5. punkts.

[9] Pilsonības likums: likums, Latvijas Vēstnesis, Nr. 93 (224), 1994, 11. augusts.

[10] Politisko organizāciju (partiju) finansÄ“šanas likums: likums, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 114 (397), 1995, 2. augusts. Redakcijā, kas stājās spÄ“kā 2004. gada 12. martā.

[11] Tieslietu ministre iesniedz valdÄ«bai informatÄ«vu ziņojumu ar izvÄ“rtÄ“jumu par VDK darbiniekiem likumos noteikto ierobežojumu saglabāšanu, TM.GOV.LV, 2005, 27. aprÄ«lis. Pieejams: https://www.tm.gov.lv/lv/aktualitates/tm-informacija-presei/tieslietu-ministre-iesniedz-valdibai-informativu-zinojumu-ar-izvertejumu-par-vdk-darbiniekiem-likumo Red. piez.

[12] VDK štata un ārštata darbiniekiem, kā arÄ« VDK informatoriem likumos noteikto ierobežojumu nepieciešamÄ«bas un pamatotÄ«bas izvÄ“rtÄ“jums: informatÄ«vais ziņojums. Pieejams: tap.mk.gov.lv/doc/2005/TMZINO_270405_VDK.DOC Red. piez.

[13] VDK štata un ārštata darbiniekiem, kā arÄ« VDK informatoriem likumos noteikto ierobežojumu nepieciešamÄ«bas un pamatotÄ«bas izvÄ“rtÄ“jums: informatÄ«vais ziņojums, 17. lpp. Pieejams: tap.mk.gov.lv/doc/2005/TMZINO_270405_VDK.DOC

[14] VDK štata un ārštata darbiniekiem, kā arÄ« VDK informatoriem likumos noteikto ierobežojumu nepieciešamÄ«bas un pamatotÄ«bas izvÄ“rtÄ“jums: informatÄ«vais ziņojums, 18. lpp. Pieejams: tap.mk.gov.lv/doc/2005/TMZINO_270405_VDK.DOC

[15] Upleja, Sanita. “«Saeimas piecÄ«ši» čekas maisos”, Latvija Amerikā, Nr. 18, 1994, 30. aprÄ«lis.

[16] Bite, I. “ÄŒekas smakas pagarinājums”, Lauku AvÄ«ze, Nr. 96, 1994, 6. decembris, 3. lpp.

[17] Skat. vairāk TaurÄ“ns, Jānis. “Zinātniskā un sabiedriskā polemika par LPSR Valsts drošÄ«bas komitejas dokumentāro mantojumu” Totalitārisma sabiedrÄ«bas kontrole un represijas, autoru kolektÄ«vs K. Jarinovskas zinātniskajā redakcijā, VDK zinātniskās izpÄ“tes komisijas raksti, 1. sÄ“j. RÄ«ga: LPSR Valsts drošÄ«bas komitejas zinātniskās izpÄ“tes komisija, Latvijas Universitātes Latvijas vÄ“stures institÅ«ts, 2016, 405.–406. lpp.

[18] “G. Andrejevs: Tā, tas nu ir pateikts! Atklāta vÄ“stule maniem vÄ“lÄ“tājiem, draugiem un 5. Saeimas deputātiem”, Diena, Nr. 124, 1994, 28. maijs, Speciālizlaidums, 17.–19. lpp.

[19] LVA 1623. f., 1. a., 9703. l., 138., 138. o. p. lp. Red. piez.

[20] Latvijas Republikas prokuratūras 1994. gada 15. februāra vēstule Nr. 6/30-94. LVA 1623. f., 1. a., 9703. l., 113., 114. lp. Red. piez.

[21] “Kreituss nav apzināti sadarbojies ar VDK”, Laiks, 1994, 23. nov., 8. lpp.

[22] Jarinovska, KristÄ«ne. “Ieskats Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas nomenklatÅ«ras Edmunda Johansona personas lietā”. Red. piez.

[23] “Jauns vadÄ«tājs - jauna drošÄ«ba?” Latvijas Jaunatne, Nr. 47 1990, 13. marts, 3. lpp. Red. piez.

[24] Jarinovska, KristÄ«ne. “Ieskats LPSR VDK priekšsÄ“dÄ“tāja vietnieka Jāņa Trubiņa LKP CK nomenklatÅ«ras kadru lietā”. Red. piez.

[25] “ÄŒekisti liecina”, Austrālijas Latvietis, Nr. 2248, 1994, 18. novembris, 2. lpp.

[26] Bite, I. “VDK: turpinājums seko”, Lauku AvÄ«ze, Nr. 99, 1994, 16. decembris, 3. lpp.

[27] Bite, I. “VDK: turpinājums seko”, Lauku AvÄ«ze, Nr. 99, 1994, 16. decembris, 3. lpp.

[28] Bite, I. “ÄŒekas smakas pagarinājums”, Lauku AvÄ«ze, Nr. 96, 1994, 6. decembris, 3. lpp.

[29] Bite, I. “VDK: turpinājums seko”, Lauku AvÄ«ze, Nr. 99, 1994, 16. decembris, 3. lpp.

[30] LVA 1623. f., 1. a., 9703. l., 115., 116. lp. Red. piez.

[31] Roberta Mīlberga emuārs tīmeklī. 2013. gada 18. decembra ieraksts. Pieejams: https://grupaa.wordpress.com/parbaudamas-personas-roberta-milberga-29-06-2006-tiesu-runa-parbaudes-lieta-nr-k170116051/

[32] LVA 1623. f., 1. a., 9703. l., 122., 123.,  125. o. p., 126. lp. Red. piez.

[33] LVA 1623. f., 1. a., 9703. l., 130. – 133. lp. Red. piez.

[34] LVA 1623. f., 1. a., 9703. l., 176. lp. Red. piez.

[35] LVA 1623. f., 1. a., 9703. l., 134. – 137. lp. Red. piez.

[36] LVA 1623. f., 1. a., 9703. l.,  147. lp. Red. piez.

[37] LVA 1623. f., 1. a., 9703. l.,  152., 153. lp.  Red. piez.

[38] LVA, 1623. f., 1. a., 9704. l., 53. lp. o. p.  Red. piez.

[39] LVA, 1623. f., 1. a., 9704. l., 153.-157. lp.   Red. piez.

[40] Upleja, Sanita. “InkÄ“ns atkal Saeimas deputāts!”, Latvija Amerikā, Nr. 45, 1994, 12. novembris, 5. lpp.

[41] Pēteris Ločmelis, Staņislava dēls, dzimis 1952. gadā.

[42] Upleja, Sanita. “InkÄ“ns atkal Saeimas deputāts!”, Latvija Amerikā, Nr. 45, 1994, 12. novembris, 5. lpp.

[43] Krapāne, LÄ«ga. “Bijušais čekists mazgā tÄ«ru InkÄ“na mugurpusi”, Latvija Amerikā, Nr. 45, 1994, 12. novembris, 11. lpp.

[44] Krapāne, LÄ«ga. “Bijušais čekists mazgā tÄ«ru InkÄ“na mugurpusi”, Latvija Amerikā, Nr. 45, 1994, 12. novembris, 11. lpp.

[45] Upleja, Sanita. Inkēns balts kā jērs, Latvija Amerikā, Nr. 45, 1994, 12. novembris, 20. lpp.

[46] Upleja, Sanita. “InkÄ“ns atkal Saeimas deputāts!”, Latvija Amerikā, Nr. 45, 1994, 12. novembris, 5. lpp.

[47] Atcels amata ierobežojumus bij. čekistiem?, Laiks, Nr. 98, 1994, 7. decembris, 8. lpp.

[48] Atcels amata ierobežojumus bij. čekistiem?, Laiks, Nr. 98, 1994, 7. decembris, 8. lpp.

[49] Par 5. Saeimas vÄ“lÄ“šanām: Latvijas Republikas Augstākās Padomes likums, Diena, 1992, Nr. 210, 6. novembris.

[50] Tukumniece, TrÄ«ne. “AndrÄ“jevam tā arÄ« vajadzÄ“ja!” Pavalstnieks, Nr. 25, 1994, 28. jÅ«nijs, 6. lpp.

[51] Latvijas Republikas 5. Saeimas 1995. gada 25. maija sēdes stenogramma. Pieejams: http://www.saeima.lv/steno/st_955/st2505.html

[52] Latvijas Republikas 5. Saeimas 1995. gada 25. maija sēdes stenogramma. Pieejams: http://www.saeima.lv/steno/st_955/st2505.html

[53] Ločmele, Nellija. “LC ierosina ļaut vÄ“lÄ“šanās kandidÄ“t bijušajiem čekistiem”, Diena, Nr. 108, 1995, 10. maijs, 1. lpp.

[54] “VÄ“lÄ“šanās kandidÄ“t drÄ«kstÄ“s VDK aÄ£enti”, Laiks, Nr. 43, 1995, 31. maijs, 4. lpp., Ločmele, Nellija. “KandidÄ“t drÄ«kstÄ“s VDK aÄ£enti”, Diena, Nr. 122, 1995, 26. maijs, 1. lpp., Vārpa, G. “ÄŒekas aÄ£enti drÄ«kst kļūt par deputātiem, Kauls – ne,” NeatkarÄ«gā Cīņa, 1995, 26. maijs.

[55] PilsÄ“tas domes, rajona padomes un pagasta padomes vÄ“lÄ“šanu likums: likums, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 10 (141), 1994, 25. janvāris.

[56] Liepiņš, Toms. “Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri”, Diena, Nr. 92, 1995, 20. aprÄ«lis, 1. lpp.

[57] Liepiņš, Toms. “Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri”, Diena, Nr. 92, 1995, 20. aprÄ«lis, 1. lpp.

[58] “Valsts prezidenta aicinājums Latvijas tautai un Saeimai”, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 67 (350), 1995, 3. maijs. Pieejams: Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/34914

[59] “Valsts prezidenta aicinājums Latvijas tautai un Saeimai”, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 67 (350), 1995, 3. maijs. Pieejams: Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/34914

[60] “Valsts prezidenta aicinājums Latvijas tautai un Saeimai”, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 67 (350), 1995, 3. maijs. Pieejams: Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/34914

[61] Triju Zvaigžņu ordeņa domes 1995. gada 27. aprīļa lēmums, Latvijas Vēstnesis, Nr. 66 (349), 1995, 28. aprīlis. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/34876

[62] Latvijas VÄ“stnesÄ« publicÄ“ts precizÄ“jums iepriekš publicÄ“tajam, kas informÄ“, ka saskaņā “ar Zemgales priekšpilsÄ“tas tiesas 1995. gada 20. septembra spriedumu Latvijas VienÄ«bas partijas deputāta kandidāts Visvaldis Mucenieks nav veicis apzināti sadarbÄ«bu ar bijušo LPSR VDK” (“Ceļā uz 6. Saeimu. Latvijas Republikas Centrālajā vÄ“lÄ“šanu komisijā”, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 149 (432), 1995, 29. septembris).

[63] Vitenburgs, Andris. “CVK atklāj 12 iespÄ“jamo čekistu vārdus”, NeatkarÄ«gā RÄ«ta AvÄ«ze, 1995, 16 . augusts, 1. lpp., Krauja, V. “Aizdomās par sadarbÄ«bu ar čeku tiek turÄ“ti 12 Saeimas deputātu kandidāti”, Lauku AvÄ«ze, Nr. 66, 1995, 18. augusts, 3. lpp.

[64] “ZÄ«gerists izslÄ“gts no Saeimas”, Laiks, Nr. 69, 1995, 30. augusts, 1. lpp.

Saeimas kārtības rullis: likums, Latvijas Vēstnesis, Nr. 86 (227), 1994, 18. augusts, ar grozījumiem, kas bija spēkā līdz 1995. gada 6. novembrim. [65]

[66] Kulmanis, Jānis. “Krievijā pÄ“ta Ulmaņa tÄ“va sadarbÄ«bu ar vācu specdienestiem. Latvijas Valsts prezidents to sauc par apmelojumu”, Diena, Nr. 105, 1995, 6. maijs, 1. lpp.

[67] Kulmanis, Jānis. “Latvijas vÄ“sturniekiem nav pierādÄ«jumu E. Ulmaņa sadarbÄ«bai ar specdienestiem”, Diena, Nr. 107, 1995, 9. maijs, 1. lpp.

[68] “VÄ«ru spÄ“les Augstajā namā”, Lauku AvÄ«ze, Nr. 65, 1995, 15. augusts, 3. lpp., Krauja, V. “Alberts Kauls paliek vÄ“lÄ“šanu listÄ“. Atis Kramiņš atturas...”, Lauku AvÄ«ze, Nr. 67, 1995, 22. augusts, 3. lpp., Leiškalns, P. “PÄ“teris Lazda – «Kādam tas bija jādara», Lauku AvÄ«ze, Nr. 71, 1995, 5. septembris, 3. lpp.

[69] Par Latvijas VienÄ«bas partijas deputāta kandidāta A. Kaula svÄ«trošanu no kandidātu saraksta: Latvijas Republikas Centrālās vÄ“lÄ“šanu komisijas 1995. gada 31. augusta lÄ“mums Nr.62, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 134 (417), 1995, 5. septembris.

[70] Par Latvijas Republikas Ä£enerālprokurora protestu: Latvijas Republikas Centrālās vÄ“lÄ“šanu komisijas 1995. gada 26. septembra lÄ“mums Nr.69, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 147 (430), 1995, 27. septembris.

[71] Par Latvijas VienÄ«bas partijas deputāta kandidāta A. Kaula svÄ«trošanu no kandidātu saraksta 6. Saeimas vÄ“lÄ“šanām: Latvijas Republikas Centrālās vÄ“lÄ“šanu komisijas 1995. gada 26. septembra lÄ“mums Nr.70, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 147 (430) 1995, 27. septembris.

[72] Leiškalns, P. “Sociāliste Larisa Laviņa no listes svÄ«trota”, Lauku AvÄ«ze, Nr. 66, 1995, 18. augusts, 3. lpp., Ločmele, Nellija. “Vai iespÄ“jama «pasÄ«va lÄ«dzdalÄ«ba», Latvija Amerikā, Nr. 34, 1995, 26. augusts, 20. lpp.

[73] Par deputāta kandidātes L. Laviņas svÄ«trošanu no Latvijas Sociālistiskās partijas saraksta 6. Saeimas vÄ“lÄ“šanām: Latvijas Republikas Centrālās vÄ“lÄ“šanu komisijas 1995. gada 10. augusta lÄ“mums Nr. 39, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 121 (404), 1995, 15. augusts

[74] Vitenburgs, Andris. “Par kandidātiem no «Äekas maisiem» lems vÄ“lÄ“tāji. IespÄ“jamie deputāti savu pagātni vÄ“rtÄ“ dažādi (1)”, NeatkarÄ«gā RÄ«ta AvÄ«ze, 1995, 18. augusts, 2. lpp.

[75] Vitenburgs, Andris. “Par kandidātiem no «Äekas maisiem» lems vÄ“lÄ“tāji. IespÄ“jamie deputāti savu pagātni vÄ“rtÄ“ dažādi (1)”, NeatkarÄ«gā RÄ«ta AvÄ«ze, 1995, 18. augusts, 2. lpp.

[76] Vitenburgs, Andris. “Par kandidātiem no «Äekas maisiem» lems vÄ“lÄ“tāji. IespÄ“jamie deputāti savu pagātni vÄ“rtÄ“ dažādi (2)”, NeatkarÄ«gā RÄ«ta AvÄ«ze, 1995, 19. augusts, 2. lpp.

[77] “Saeimas deputāti tiekas ar Anglijas latviešiem”, BrÄ«vā Latvija, Nr. 12 (457), 1996, 25.–31. marts, 11. lpp. Red. piez.

[78] Kursis. “Kurzemes savienÄ«ba tiesas priekšÄ”, [Jura Celmiņa tÄ«mekļa emuārs], 2013, 13. septembris. Pieejams: http://laikazobs.blogspot.com/2012/09/kurzemes-savieniba-tiesas-prieksa.html

[79] Vitenburgs, Andris. “Par kandidātiem no «Äekas maisiem» lems vÄ“lÄ“tāji. IespÄ“jamie deputāti savu pagātni vÄ“rtÄ“ dažādi (2)”, NeatkarÄ«gā RÄ«ta AvÄ«ze, 1995, 19. augusts, 2. lpp.

[80] Vitenburgs, Andris. Par kandidātiem no «Äekas maisiem» lems vÄ“lÄ“tāji. IespÄ“jamie deputāti savu pagātni vÄ“rtÄ“ dažādi (3)”, NeatkarÄ«gā RÄ«ta AvÄ«ze, 1995, 22. augusts, 2. lpp.

[81] Vitenburgs, Andris. Par kandidātiem no «Äekas maisiem» lems vÄ“lÄ“tāji. IespÄ“jamie deputāti savu pagātni vÄ“rtÄ“ dažādi (3)”, NeatkarÄ«gā RÄ«ta AvÄ«ze, 1995, 22. augusts, 2. lpp.

[82] Marjaša, Ruta. “Tiesa jāizspriež vÄ“lÄ“tājam pašam”, NeatkarÄ«gā RÄ«ta AvÄ«ze, 1995, 26. augusts, 2. lpp.

[83] BrÅ«veris, Olafs. “Lešinskis MinsterÄ“”, Austrālijas Latvietis, NR. 1718, 1984, 9. marts, 5. lpp.

[84] PresÄ“ pieejamas ziņas, ka Ivars Ä€bele kā garÄ«gā semināra students savulaik esot sÅ«tÄ«ts sludināt Umurgas baznÄ«cā. Tamane, RegÄ«na. “Augstrozei atkal ir dvÄ“sele”, Diena, Nr. 240, 1992, 22. decembris, 4. lpp.

[85] Vanags, Edmunds.  PārbaudÄ«s “tÄ“vzemiešu” atbalstÄ«tāja Normunda Lakuča sadarbÄ«bu ar VDK”, Vakara AvÄ«ze Vakara Ziņas, 1999, 27. maijs, 6. lpp.

[86] “Tiesa: Lakučs nav sadarbojies ar VDK”, NeatkarÄ«gā RÄ«ta AvÄ«ze, 2001, 22. novembris, 4. lpp.

[87] “Iesniedz apellācijas protestu Lakuča lietā”, Latvija Amerikā, Nr. 48, 2001, 8. decembris, 20. lpp.

[88] Ozoliņš, Aivars “KaitÄ«gais Lakučs”, Diena, 2001, 16. novembris, 2. lpp.

[89] Bernāts, Andris. “Lakučs neesot čekas aÄ£ents uzskata neatkarÄ«gās Latvijas tiesa”, Vakara AvÄ«ze Vakara Ziņas, 2001, 22. novembris, 2. lpp.

[90] Antonevičs, Māris. “Aktuālais Lakučs”, Latvijas AvÄ«ze, 2006, 15. februāris, 3. lpp.

[91] Auziņa, Zane. “Lakučs atzÄ«ts par vainÄ«gu un partijām nevajadzÄ«gu”, Vakara AvÄ«ze Vakara Ziņas, 2006, 15. februāris, 7. lpp.

[92] Upleja, Ieva. “UzņēmÄ“js tiesājas par sadarbÄ«bas ar VDK fakta konstatÄ“šaņu”, Diena, 1998, 10. jÅ«lijs, 3. lpp.

[93] Aleksandrs Kukainis neoficiāli publicÄ“tajā VDK štata darbinieku sarakstā minÄ“ts kā LPSR VDK 5. nodaļas, kas bija izveidota konstitucionālās iekārtas aizsardzÄ«bai, štata darbinieks. Lapsa, Lato, Metuzāls, Sandris, Jančevska, KristÄ«ne. MÅ«su vÄ“sture 1985–2005 II. RÄ«ga: AtÄ“na, 2009, 409. lpp.

[94] Lase, Inta. “Georgs Lansmanis neesot VDK informators”, Diena, 1998, 22. oktobris, 4. lpp.

[95] Lase, Inta. “Liecinieki uzņēmÄ“ju uzskata par VDK aÄ£entu”, Diena, 21. oktobris, 4. lpp.

[96] “Par deputātu kandidātiem, par kuriem Totalitārisma seku dokumentÄ“šanas centram ir ziņas”, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 261/264 (1322/1325), 1998, 10. septembri. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/49677

[97] “Par deputātu kandidātiem, par kuriem Totalitārisma seku dokumentÄ“šanas centram ir ziņas”, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 261/264 (1322/1325), 1998, 10. septembri. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/49677

[98] “Par deputātu kandidātiem, par kuriem Totalitārisma seku dokumentÄ“šanas centram ir ziņas”, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 261/264 (1322/1325), 1998, 10. septembri. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/49677

[99] “Par deputātu kandidātiem, par kuriem Totalitārisma seku dokumentÄ“šanas centram ir ziņas”, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 261/264 (1322/1325), 1998, 10. septembri. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/49677

[100] “Par deputātu kandidātiem, par kuriem Totalitārisma seku dokumentÄ“šanas centram ir ziņas”, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 261/264 (1322/1325), 1998, 10. septembri. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/49677

[101] “Par deputātu kandidātiem, par kuriem Totalitārisma seku dokumentÄ“šanas centram ir ziņas”, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 261/264 (1322/1325), 1998, 10. septembri. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/49677

[102] “Par deputātu kandidātiem, par kuriem Totalitārisma seku dokumentÄ“šanas centram ir ziņas”, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 261/264 (1322/1325), 1998, 10. septembri. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/49677

[103] Ločmele, Nellija. “Ä€damsons ir bijis VDK darbinieks. Likums aizliedz Ä€damsonam kandidÄ“t uz Saeimu”, Latvija Amerikā, Nr. 30, 1998, 1. augusts, 10. lpp.

[104] “Ä€damsons zem jautājuma zÄ«mes”, Latvija Amerikā, Nr. 42, 1998, 24. augusts, 16. lpp. Red. piez.

[105] Eiropas Padomes Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas TrešÄs nodaļas spriedums lietā “Ä€damsons pret Latviju” [neoficiāls tulkojums, ko veikusi Ä€rlietu ministrija sadarbÄ«bā ar RÄ«gas Juridisko augstskolu], Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 181 (396), 2008, 21. novembris. SalÄ«dzinājumam skat. Affaire Ä€damsons c. Lettonie, requête no 3669/03, Cour européenne des droits de l’homme (troisième section), 24 juin 2008. Pieejams latviešu valodā: http://at.gov.lv/files/files/adamsons-spriedums-24062008.doc Red. piez.

[106] Eiropas Padomes Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas TrešÄs nodaļas spriedums lietā “Ä€damsons pret Latviju”, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 181 (3965), 2008, 21. novembris. Red. piez.

[107] Funts, Kaspars. “Godmanis «Latvijas ceļa» kongresā paziņo, ka uz viņa vārda ir aÄ£enta kartÄ«te” Vakara Ziņas, 1998, 1. jÅ«nijs, 6. lpp.

[108] Ločmele, Nellija. “Godmanis grib tiesas spriedumu čekas lietā”, Diena, 1998, 3. jÅ«nijs, 1. lpp.

[109] Starptautiskā konference “LIELAIS BRÄ€LIS TEVI VÄ’RO: VDK un tās piesegstruktÅ«ras”, 13. augusts. Pieejams: https://www.youtube.com/watch?v=vDsaIpjVpE8

[110] Freedom of Information Act Electronic Reading Room. Pieejams: https://www.cia.gov/library/readingroom/

[111] “Godmanis iepazinies ar prokuratÅ«ras atzinumu”, NeatkarÄ«gā RÄ«ta AvÄ«ze, 1998, 11. aug.

[112] Gunārs Pudels, Jēkaba dēls, dzimis 1930. gadā.

[113] Zelmenis, Gints. “Latvijas PSR Valsts drošÄ«bas komiteja: oficiālie nosaukumi un vadÄ«tāji (1940—1991)”, LU.LV/VDKKOMISIJA. Pieejams: https://www.lu.lv/vdkkomisija/isi-par-valsts-drosibas-komiteju/vdk-hronologiska-struktura-un-vaditaji/

[114] Ločmele, Nellija. Godmanis neesot apzināti sadarbojies ar čeku” Diena, 1998, 11. sept., 3. lpp.

[115] Jarinovska, KristÄ«ne. “Ieskats LPSR VDK priekšsÄ“dÄ“tāja vietnieka Jāņa Trubiņa LKP CK nomenklatÅ«ras kadru lietā”.

[116] Pohodņeva, Maija. “Spiegu spÄ“les reālā vidÄ“”, Nedēļa, Nr. 4, 2007, 26.–30. lpp. Pieejams: http:www.tvnet.lv/zinas/latvija/214766-spiegu_speles_reala_vide

[117] Roberts Anspaks, Izidora dēls, dzimis 1938. gadā.

[118] “Tiesa konstatÄ“jusi Jāņa Rupkus sadarbÄ«bu ar VDK”, NeatkarÄ«gā RÄ«ta AvÄ«ze, 2003, 16. augusts.

[119] Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas lietas Nr. KA04-89-03/22 izraksts, Latvijas Vēstnesis, Nr. 114 (2879), 2003, 15. augusts. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/78082

[120] Ločmele, Nellija. “NepilnÄ«gā VDK kartotÄ“ka nevieš skaidrÄ«bu par deputāta kandidātu”, Diena, 1998, 30. jÅ«lijs, 4. lpp.

[121] Egle, Ināra. “Saņem ziņas par vairāku kandidātu saistÄ«bu ar VDK”, Diena, 2002, 8. augusts, 6. lpp., Egle, Ināra. “Sarakstos vÄ“l trÄ«s ar VDK saistÄ«tas personas”, Diena, 2002, 14. augusts, 5. lpp.

[122] Dripe, Ä¢irts. “VÄ“l četri deputātu kandidāti bijuši saistÄ«ti ar VDK”, TVNET/LNT ziņas, 2002, 8. augusts. Pieejams: http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/309457-vel_cetri_deputatu_kandidati_bijusi_saistiti_ar_vdk

[123] AlksnÄ«tis, Ivars. “VÄ“sture čekas lācÄ«tim vÄ“derā”, RÄ«gas Balss, 2002, 12. septembris, 21. lpp.

[124] Egle, Ināra. “RÄ«gas kandidātu sarakstos atrasti 14 bijušie čekisti”, Diena, 2001, 8. februāris, 3. lpp.

[125] “Divi pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanu kandidāti Valmieras rajonā minÄ“ti VDK arhÄ«vos” (LETA), TVNET, 2001, 2. marts. Pieejams: http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/183558-divi_pasvaldibu_velesanu_kandidati_valmieras_rajona_mineti_vdk_arhivos

[126] “Divi pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanu kandidāti Valmieras rajonā minÄ“ti VDK arhÄ«vos” (LETA), TVNET, 2001, 2. marts. Pieejams: http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/183558-divi_pasvaldibu_velesanu_kandidati_valmieras_rajona_mineti_vdk_arhivos

[127] “«3. sekretārs» Dainis Zelmenis”, Laiks, Nr. 22, 1983, 16. marts, 4. lpp.

[128] “Spiegi izraidÄ«ti”, BrÄ«vÄ«ba, Nr. 1 (355), 1984, 2. lpp.

[129] “Latviešu memorands Stokholmā” Laiks, Nr. 8, 1984, 28. janvāris, 8. lpp.

[130] Daudze, Argita. “PSRS propaganda un darbs pret latviešu trimdu Zviedrijā 20. gs. 60.–80. gados”, Latvijas VÄ“sture. Jaunie un Jaunākie Laiki, 2008, Nr. 4., 97. lpp.

[131] “Pār 14 RÄ«gas deputātu kandidātiem – čekas «Ä“na»”, TVNET, 2001, 8. februāris. Pieejams: http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/182970-par_14_rigas_deputatu_kandidatiem_cekas_ena

[132] “Pār 14 RÄ«gas deputātu kandidātiem – čekas «Ä“na»”, TVNET, 2001, 8. februāris. Pieejams: http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/182970-par_14_rigas_deputatu_kandidatiem_cekas_ena

[133] “CālÄ«tis nesadarbojās ar VDK”, Lauku AvÄ«ze, 2002, 17.septembris.

[134] Sk. 9. dokumentu Latvijas Nacionālā arhīva izveidotajā virtuālajā izstādē 1983. gada politiskās prāvas okupētajā Latvijā (1983. gada politiskās prāvas okupētajā Latvijā [virtuālā izstāde], ARCHIV.ORG.LV. Pieejams: http://www.archiv.org.lv/1983/index.php?id=301).

[135] Zelmenis, Gints. “Valsts drošÄ«bas komiteja un divdesmitā gadsimta astoņdesmito gadu politiskās represijas okupÄ“tajā Latvijā: izpÄ“tes iespÄ“jas”, Totalitārisma sabiedrÄ«bas kontrole un represijas, autoru kolektÄ«vs K. Jarinovskas zinātniskajā redakcijā, VDK zinātniskās izpÄ“tes komisijas raksti, 1. sÄ“j. RÄ«ga: LPSR Valsts drošÄ«bas komitejas zinātniskās izpÄ“tes komisija, Latvijas Universitātes Latvijas vÄ“stures institÅ«ts, 2016, 75. lpp., Zelmenis, Gints. “1983. gada politiskās represijas okupÄ“tajā Latvijā”, Latvijas ArhÄ«vi, Nr.3/4, 2014, 163.–203. lpp.

[136] SprÅ«de, Viesturs. “Notiesāts Molotova–Ribentropa pakta dēļ”,   Latvijas AvÄ«ze, 2004, 23. augusts, 15. lpp.

[137] Jemberga, Sanita. “Krupņikovs VDK kartÄ«tes dēļ atsakās kandidÄ“t uz ministra krÄ“slu”,  Diena, 2002, 16. oktobris, 6. lpp.

[138] “Krupņikovs negrib kaitÄ“t Latvijai”, STABURAGS.LV, 2002, 17. oktobris. Pieejams: http://www.staburags.lv/laikraksta-arhivs/krupnikovs-negrib-kaitet-latvijai-79370 Red. piez.

[139] Jemberga, Sanita. “Krupņikovs VDK kartÄ«tes dēļ atsakās kandidÄ“t uz ministra krÄ“slu”,  Diena, 2002, 16. oktobris, 6. lpp.

[140] PresÄ“ atspoguļotas pat diskusijas par to, vai un kāda bijusi ASV reakcija uz Grigorija Krupņikova izvirzÄ«šanu ārlietu ministra amatam. “Turpinās kaislÄ«bas ap ārlietu ministra posteni”, Latvija Amerikā, Nr. 42, 2002, 26. oktobris, 15. lpp.

[141] Jemberga, Sanita. “Krupņikovs VDK kartÄ«tes dēļ atsakās kandidÄ“t uz ministra krÄ“slu”,  Diena, 2002, 16. oktobris, 6. lpp.

[142]TP un JL pārstāvji tiekas VDK virsnieku klātbÅ«tnÄ“”, Latvija Amerikā, Nr. 34, 2002, 31. augusts, 5. lpp. Red. piez.

[143] “TiesÄ«bsargiem bijušas aizdomas par Agruma iespÄ“jamo sadarbÄ«bu ar VDK”, TVNET, 2003, 13. maijs. Pieejams: http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/195464-tiesibsargiem_bijusas_aizdomas_par_agruma_iespejamo_sadarbibu_ar_vdk

[144] “TiesÄ«bsargiem bijušas aizdomas par Agruma iespÄ“jamo sadarbÄ«bu ar VDK”, TVNET, 2003, 13. maijs. Pieejams: http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/195464-tiesibsargiem_bijusas_aizdomas_par_agruma_iespejamo_sadarbibu_ar_vdk

[145] Šaubās par Agrumu kā KNAB šefa kandidātu (BNS), DELFI, 2003, 14. maijs. Pieejams: http://m.delfi.lv/latvija/article.php?id=5393970

[146] Ir dokumentālas liecības, ka vismaz daļai kandidātu bija lūgts uzrādīts TSDC izziņu par sadarbību ar VDK. Red. piez.

[147] Jemberga, Sanita. ”Agrums: Eju atklātu uz cīņu”, Diena, 2003, 14. maijs, 4. lpp.

[148] “Tiesa nekonstatÄ“ Aijas Odiņas sadarbÄ«bu ar VDK (LETA)”, DELFI, 2004, 13. decembris. Pieejams: http://www.delfi.lv/news/national/politics/tiesa-nekonstate-aijas-odinas-sadarbibu-ar-vdk.d?id=9795051

[149] “Tiesa nekonstatÄ“ Aijas Odiņas sadarbÄ«bu ar VDK (LETA)”, DELFI, 2004, 13. decembris. Pieejams: http://www.delfi.lv/news/national/politics/tiesa-nekonstate-aijas-odinas-sadarbibu-ar-vdk.d?id=9795051

[150] GrozÄ«jumi Politisko organizāciju (partiju) finansÄ“šanas likumā: likums, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 32 (2980), 2004, 27. februāris.

[151] Politisko organizāciju (partiju) finansÄ“šanas likuma 6. panta pirmā daļa (redakcija, kas bija spÄ“kā kopš 2004. gada 12. marta).

[152] Jemberga, Sanita, Rancāne, Anna. “VDK datu glabātāji divās vÄ“lÄ“šanās palaiž garām Eigimu”, Diena, 2004, 17. aprÄ«lis, 1., 5. lpp.

[153] Lulle, Baiba. “PÄ“kšÅ†i atklāj Eigima sadarbÄ«bu ar VDK”, NeatkarÄ«gā RÄ«ta AvÄ«ze, 2004, 19. aprÄ«lis, 4. lpp.

[154] Baranovska, Inese. “Tiesa atzinusi, ka Rihards Eigims nav bijis saistÄ«ts ar VDK”, Latgales Laiks, 2005, 6. maijs, 2. lpp.

[155] Egle, Ināra. “BÅ«s jāpārbauda Ulmes sadarbÄ«bas fakts ar VDK”, Diena, 2002, 4. novembris, 3. lpp. Sk. arÄ« “Laikraksts: prokuratÅ«rai jāpārbauda ArvÄ«da Ulmes sadarbÄ«ba ar VDK (LETA)”, DELFI, 2002, 4. novembris. Pieejams: http://www.delfi.lv/news/national/politics/laikraksts-prokuraturai-japarbauda-arvida-ulmes-sadarbiba-ar-vdk.d?id=4222096

[156] Egle, Ināra. “BÅ«s jāpārbauda Ulmes sadarbÄ«bas fakts ar VDK”, Diena, 2002, 4. novembris, 3. lpp. Sk. arÄ« “Laikraksts: prokuratÅ«rai jāpārbauda ArvÄ«da Ulmes sadarbÄ«ba ar VDK (LETA)”, DELFI, 2002, 4. novembris. Pieejams: http://www.delfi.lv/news/national/politics/laikraksts-prokuraturai-japarbauda-arvida-ulmes-sadarbiba-ar-vdk.d?id=4222096

[157] GrozÄ«jumi likumā “Par bijušÄs Valsts drošÄ«bas komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbÄ«bas fakta ar VDK konstatÄ“šanu”: likums, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 85 (3033), 2004, 27. maijs.

[158] Lulle, Aija. “Ulme: neesmu bijis VDK darbinieks”, NeatkarÄ«gā RÄ«ta AvÄ«ze, 2003, 12. augusts, 3. lpp.

[159] Skrebele, Gunta. “ÄŒekista birkas piešÅ«šanā Ulme saskata apzinātu provokāciju”, NeatkarÄ«gā RÄ«ta AvÄ«ze Latvijai, 2003, 15. okt., 1., 3. lpp.

[160] Latvijas Republikas 8.Saeimas pavasara sesijas septītās sēdes 2006.gada 7.jūnijā stenogramma. Pieejams: http://www.saeima.lv/steno/2002_8/st_060607/st0706.htm

[161] Latvijas Republikas 8.Saeimas pavasara sesijas septītās sēdes 2006.gada 7.jūnijā stenogramma. Pieejams: http://www.saeima.lv/steno/2002_8/st_060607/st0706.htm

[162] Ulmes kandidÄ“šana ZZS sarakstā atgādina aÄ£enta “Zāles”lietu. Pieejams: http://pietiek.com/raksti/ulmes_kandidesana_zzs_saraksta_atgadina_agenta__zales__lietu

[163] “Deputātu kandidāti: Neesam bijuši čekas aÄ£enti”, Latvijas AvÄ«ze, 2006, 29. augusts, 4. lpp.

[164] V. VÄ«Ä·e-Freiberga likumu divas reizes 2006. gadā nodeva otrreizÄ“jai caurlÅ«košanai. Valsts prezidentes argumentācija pausta viņas vÄ“stulÄ“s Saeimai 2004. gada 21. maijā, 2006. gada 16. jÅ«nijā un 2006. gada 1. novembrÄ«. Valsts prezidente argumentÄ“ja, ka Latvijai pieejamais dokumentu kopums “nedod iespÄ“ju izvÄ“rtÄ“t katru atsevišÄ·u sadarbÄ«bas ar VDK faktu”, “nesniedz informāciju par sadarbÄ«bas motivāciju un raksturu, neliecina par sadarbÄ«bas raksturu”, neatspoguļo “katras personas individuālo attieksmi”, nepierāda vainu. Å…emot vÄ“rā to, ka valsts rÄ«cÄ«bā nav visu dokumentu, prezidente aicināja veikt izpÄ“ti, balstoties bijušo aÄ£entu brÄ«vprātÄ«gā sadarbÄ«bā ar izmeklÄ“šanas un pÄ“tniecÄ«bas iestādÄ“m. Prezidente ieteica iesaistÄ«t šajā darbā Latvijas vÄ“sturniekus (Valsts prezidentes Vairas VÄ«Ä·es-Freibergas 2006. gada 1. novembra vÄ“stule 8. Saeimas priekšsÄ“dÄ“tājai IngrÄ«dai Ūdrei). Skat. vairāk TaurÄ“ns, Jānis. “Zinātniskā un sabiedriskā polemika par LPSR Valsts drošÄ«bas komitejas dokumentāro mantojumu” Totalitārisma sabiedrÄ«bas kontrole un represijas, autoru kolektÄ«vs K. Jarinovskas zinātniskajā redakcijā, VDK zinātniskās izpÄ“tes komisijas raksti, 1. sÄ“j. RÄ«ga: LPSR Valsts drošÄ«bas komitejas zinātniskās izpÄ“tes komisija, Latvijas Universitātes Latvijas vÄ“stures institÅ«ts, 2016, 427.–429. lpp.

[165] ZālÄ«te-Kļaviņa, Zane. “KādreizÄ“jie čekisti liecinājuši – Bičkovičs nolÅ«kots pastāvÄ«gam darbam VDK, nevis aÄ£enta statusam”, Diena, 2008, 22. maijs. Pieejams: https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/kadreizejie-cekisti-liecinajusi--bickovics-nolukots-pastavigam-darbam-vdk-nevis-agenta-statusam-606025

[166] “TV pārraide: Bičkovičs esot bijis VDK aÄ£ents”, DELFI, 2008, 11. maijs. Pieejams: http://www.delfi.lv/news/national/politics/tv-parraide-bickovics-esot-bijis-vdk-agents.d?id=20924309

[167] ZālÄ«te-Kļaviņa, Zane. “KādreizÄ“jie čekisti liecinājuši – Bičkovičs nolÅ«kots pastāvÄ«gam darbam VDK, nevis aÄ£enta statusam”, Diena, 2008, 22. maijs. Pieejams: https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/kadreizejie-cekisti-liecinajusi--bickovics-nolukots-pastavigam-darbam-vdk-nevis-agenta-statusam-606025

[168] Skat. Latvijas Universitātes BibliotÄ“kas virtuālo izstādi PÄ“c diviem mirkļiem 100 gadi: Rektoru galerija. “PÄ“c diviem mirkļiem 100 gadi: Rektoru galerija” [virtuālā izstāde], MIRKLIS.LU.LV. Pieejams: http://www.mirkli.lu.lv/

[169] ZālÄ«te-Kļaviņa, Zane. “KādreizÄ“jie čekisti liecinājuši – Bičkovičs nolÅ«kots pastāvÄ«gam darbam VDK, nevis aÄ£enta statusam”, Diena, 2008, 22. maijs. Pieejams: https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/kadreizejie-cekisti-liecinajusi--bickovics-nolukots-pastavigam-darbam-vdk-nevis-agenta-statusam-606025

[170] Jarinovska, KristÄ«ne. “Ieskats LPSR iekšlietu ministra un VDK darbinieka Bruno Šteinbrika LKP CK personas kadru lietā”.

[171] Latvijas Republikas 9. Saeimas pavasara sesijas divpadsmitās sēdes 2008.gada 5.jūnijā stenogramma. Pieejams: http://www.saeima.lv/steno/Saeima9/080605/st080605.htm

[172] Ozoliņš, Aivars. “Bičkovičs un personas”, Diena, 2008, 5. jÅ«nijs, 6. lpp.

[173] “9.saraksts. «ATBILDĪBA – sociāldemokrātiska politisko partiju apvienÄ«ba»”, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 141 (4333), 2010, 7. septembris. Pieejams arÄ«: https://www.vestnesis.lv/ta/id/217308

[174] “7.saraksts. «Par prezidentālu republiku»”, Latvijas VÄ“stnesi, Nr. 139 (4331), 2010, 2. septembris. Pieejams arÄ«: https://www.vestnesis.lv/ta/id/216067

[175] “6. saraksts. Zaļo un Zemnieku savienÄ«ba”, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 138 (4330), 2010, 1. septembris. Pieejams arÄ«: https://www.vestnesis.lv/ta/id/215985

[176] “5. saraksts. «Tautas kontrole»”, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 137 (4329), 2010, 31. augusts. Pieejams arÄ«: https://www.vestnesis.lv/ta/id/215905

[177] “4. saraksts. Politisko partiju apvienÄ«ba «Saskaņas Centrs»”, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 136 (4328), 2010, 27. augusts. Pieejams arÄ«: https://www.vestnesis.lv/ta/id/215780

[178] “10.saraksts. Partija «Daugava – Latvijai», Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 141 (4333), 2010, 7. septembris. Pieejams arÄ«: https://www.vestnesis.lv/ta/id/217308

[179] Kārkliņš, Kristaps. ” Pirms vÄ“lÄ“šanām atkal purina «Äekas maisus»“, NeatkarÄ«gā RÄ«ta AvÄ«ze, 2010, 11. augusts, 1., 4. lpp.

[180] Celle, Māra. “«Olivers» nāk “, Laiks, Nr. 9, 1987, 31. janvāris, 3.–4. lpp.

[181] Kārkliņš, Kristaps. ” Pirms vÄ“lÄ“šanām atkal purina «Äekas maisus»“, NeatkarÄ«gā RÄ«ta AvÄ«ze, 2010, 11. augusts, 1., 4. lpp.

[182] “Gobziņš: «Jā, es esmu VDK aÄ£ents!», Jauns.lv, 2010, 10. augusts. Pieejams: http://jauns.lv/raksts/zinas/210799-gobzins-ja-es-esmu-vdk-agents

[183] “SadarbÄ«bas fakta konstatÄ“šana”, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 9 (4407), 2011, 18. janvāris. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/224459

[184] Latvijas VÄ“stnesis, 2011, 5. sept.

[185] Ozols, Harijs. Harijs Ozols par saistību ar VDK un sarunu SAB, APOLLO, 2011, 21. augusts. Pieejams: http://apollo.tvnet.lv/zinas/harijs-ozols-par-saistibu-ar-vdk-un-sarunu-sab/490999

[186] “Tiesa Ozolu neatzÄ«st par VDK aÄ£entu”, IR, 2012, 17. janvāris. Pieejams: http://www.irlv.lv/en/2012/1/17/tiesa-ozolu-neatzist-par-vdk-agentu

[187] “CVK: iespÄ“jamā sadarbÄ«ba ar VDK vÄ“lÄ“tājam nav izšÄ·irÄ«ga”, IR, 2011, 24. augusts. Pieejams: https://irir.lv/2011/08/24/cvk-iespejama-sadarbiba-ar-vdk-veletajam-nav-izskiriga

[188] “Tautas kontrole pārliecināta, ka tās biedrs Zariņš nav sadarbojies ar VDK (LETA)”, Diena, 2011, 24. augusts. Pieejams: https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/tautas-kontrole-parliecinata-ka-tas-biedrs-zarins-nav-sadarbojies-ar-vdk-13899770

[189] “Tautas kontrole pārliecināta, ka tās biedrs Zariņš nav sadarbojies ar VDK (LETA)”, Diena, 2011, 24. augusts. Pieejams: https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/tautas-kontrole-parliecinata-ka-tas-biedrs-zarins-nav-sadarbojies-ar-vdk-13899770

[190] Skat. TaurÄ“ns, Jānis. “Zinātniskā un sabiedriskā polemika par LPSR Valsts drošÄ«bas komitejas dokumentāro mantojumu” Totalitārisma sabiedrÄ«bas kontrole un represijas, autoru kolektÄ«vs K. Jarinovskas zinātniskajā redakcijā, VDK zinātniskās izpÄ“tes komisijas raksti, 1. sÄ“j. RÄ«ga: LPSR Valsts drošÄ«bas komitejas zinātniskās izpÄ“tes komisija, Latvijas Universitātes Latvijas vÄ“stures institÅ«ts, 2016, 414. lpp.

[191] Stukāns, Juris. “Tiesu nolÄ“mumu analÄ«ze par sadarbÄ«bas ar LPSR Valsts drošÄ«bas komiteju fakta konstatÄ“šanu”, Totalitārisma sabiedrÄ«bas kontrole un represijas, autoru kolektÄ«vs K. Jarinovskas zinātniskajā redakcijā, VDK zinātniskās izpÄ“tes komisijas raksti, 1. sÄ“j. RÄ«ga: LPSR Valsts drošÄ«bas komitejas zinātniskās izpÄ“tes komisija, Latvijas Universitātes Latvijas vÄ“stures institÅ«ts, 2016, 144. lpp. 

Novērtē šo rakstu:

0
0