VDK aÄ£entu un informatoru identitÄtes un tiesas procesi par sadarbÄ«bas fakta ar VDK konstatÄ“Å¡anu
Dr. hist. JÄnis TaurÄ“ns* · 26.10.2017. · Komentāri (36)PÄ“tÄ«juma avotu bÄze pamatÄ ir publikÄcijas preses izdevumos Diena, NeatkarÄ«gÄ RÄ«ta AvÄ«ze, Latvijas AvÄ«ze, kÄ arÄ« citi izdevumi, kas atspoguļoja tiesas prÄvas par sadarbÄ«bas faktu ar Latvijas Padomju SociÄlistiskÄs Republikas (LPSR) Valsts drošÄ«bas komiteju (VDK)[1] un strÄ«dus par aÄ£entu identitÄti.
TÄpat izmantotas tÄs nedaudzÄs publikÄcijas oficiÄlajÄ laikrakstÄ Latvijas VÄ“stnesis, kur likuma Par bijušÄs Valsts drošÄ«bas komitejas dokumentu saglabÄšanu, izmantošanu un personu sadarbÄ«bas fakta ar VDK konstatÄ“šanu paredz publicÄ“t 15. panta devÄ«tÄ un desmitÄ daļa paredz publicÄ“t sprieduma rezolutÄ«vo daļu divos gadÄ«jumos: pirmkÄrt, ja sadarbÄ«bas fakts ir konstatÄ“ts, otrkÄrt, ja sadarbÄ«bas fakts nav konstatÄ“ts, bet pÄrbaudÄmÄ persona lÅ«dz.
TÄpat publikÄcijas, ko paredz Saeimas vÄ“lÄ“šanu likuma 15. panta 4. punkts, proti, “to kandidÄtu vÄrdi un uzvÄrdi, attiecÄ«bÄ uz kuriem TotalitÄrisma seku dokumentÄ“šanas centram ir ziņas, ka tÄ rÄ«cÄ«bÄ, Valsts arhÄ«vÄ vai citÄs valsts glabÄtavÄs ir dokumenti, kas liecina, ka šie kandidÄti varÄ“tu bÅ«t sadarbojušies ar PSRS, Latvijas PSR vai Ärvalstu valsts drošÄ«bas dienestiem, izlÅ«kdienestiem vai pretizlÅ«košanas dienestiem kÄ šo dienestu Ärštata darbinieki, aÄ£enti, rezidenti vai konspiratÄ«vÄ dzÄ«vokļa turÄ“tÄji“.[2]
Republikas pilsÄ“tas domes un novada domes vÄ“lÄ“šanu likuma pÄrejas noteikumu 3. punkts paredz veikt pÄrbaudi par deputÄta kandidÄtu, kas nav pÄrkÄpis nosacÄ«jumu, ka nedrÄ«kst pieteikt un ievÄ“lÄ“t deputÄta kandidÄtu, kas ir sadarbojies ar “PSRS, LPSR vai Ärvalstu valsts drošÄ«bas dienestu, izlÅ«kdienestu vai pretizlÅ«košanas dienestu štata darbinieku”. Satversmes aizsardzÄ«bas biroja TotalitÄrisma seku dokumentÄ“šanas centrs (TSDC) un CentrÄlÄ vÄ“lÄ“šanu komisija. TÄ kÄ iepriekš nevar zinÄt par sadarbÄ«bas fakta esÄ«bu, tad likuma izpilde saistÄma ar atklÄtÄ«bu. Diemžēl 2017. gada pašvaldÄ«bas vÄ“lÄ“šanÄs TSDC un CentrÄlÄ vÄ“lÄ“šanu komisija publikÄciju par sadarbÄ«bu liecinošiem dokumentiem publicÄ“ja, neminot konkrÄ“tus vÄrdus.[3] Visbeidzot pÄ“tÄ«jumÄ nedaudz izmantota latviešu trimdas prese.
No izmantotÄs literatÅ«ras varÄ“tu vispirms atzÄ«mÄ“t VDK zinÄtniskÄs izpÄ“tes komisijas locekļa un pÄ“tnieka, RÄ«gas apgabaltiesas KriminÄllietu tiesas kolÄ“Ä£ijas priekšsÄ“dÄ“tÄja M. iur. Jura StukÄna zinÄtniskÄs publikÄcijas VDK zinÄtniskÄs izpÄ“tes komisijas rakstos, kam ir metodiska nozÄ«me un kas dod iespÄ“ju salÄ«dzinÄt sadarbÄ«bas fakta konstatÄ“šanas prÄvu kopÄ“jo skaitu ar publiskajÄ telpÄ apspriesto skaitu. NozÄ«mÄ«ga ir StukÄna atziņa, ka tiesu prakses analÄ«ze atklÄj, ka VDK darbinieku liecÄ«bas parasti nesatur ziņas par faktiem, kas “dod pamatu atzÄ«t personas apzinÄtu slepenu sadarbÄ«bu ar VDK, jo pÄrbaudÄmo personu liecinieks vai nu neatpazÄ«st vai nespÄ“j atcerÄ“ties sadarbÄ«bas faktu vai sniegto ziņu saturu”.[4] TÄpat pÄ“tniecÄ«bÄ neatsverama arÄ« Jura StukÄna veikts tieslietu statistikas apkopojums, kas atklÄj, ka kopš Par bijušÄs Valsts drošÄ«bas komitejas dokumentu saglabÄšanu, izmantošanu un personu sadarbÄ«bas fakta ar VDK konstatÄ“šanu spÄ“kÄ stÄšanÄs dienas 1994. gada 3. jÅ«nijÄ lÄ«dz 2015. gada 19. decembrim pirmÄs instances tiesa ir izskatÄ«jusi 298 lietas par sadarbÄ«bas ar fakta ar VDK konstatÄ“šanu;[5] bet no 2015. gada 19. decembra lÄ«dz 2017. gada 18. oktobrim skatÄ«ta tikai viena sadarbÄ«bas fakta ar VDK lieta pirmajÄ instancÄ“. NoderÄ«gas bija Dr. hist. Argitas Daudzes[6] publikÄcijas. Interesantu ainu zÄ«mÄ“ Ata Lejiņa memuÄri MÅ«ra drupinÄtÄjs”[7].
SÄkot pÄ“tÄ«jumu, bija izvirzÄ«tas divas hipotÄ“zes: pirmkÄrt, presÄ“ pieejamo materiÄlu par tiesvedÄ«bÄm sadarbÄ«bas fakta ar VDK konstatÄ“šanai un diskusijÄm to sakarÄ fragmentÄrisms un, otrkÄrt, minÄ“to tiesvedÄ«bu un diskusiju atspoguļojuma trÅ«kums presÄ“. PÄ“tÄ«juma rezultÄtÄ var teikt, ka apstiprinÄjÄs pirmÄ hipotÄ“ze. MateriÄli tiešÄm ir fragmentÄri. OtrÄ hipotÄ“ze apstiprinÄjÄs daļēji. LielÄkÄ daļa sadarbÄ«bas fakta lietu un diskusiju to sakarÄ nav guvusi atspoguļojumu presÄ“, un arÄ« tad, kad tam ir veltÄ«ta preses uzmanÄ«ba, tad rakstÄ«ts ir visai maz.
Sarežģījumu kopumu sadarbÄ«bas fakta ar VDK konstatÄ“šanÄ un publiskÄm diskusijÄm par to pamats ir meklÄ“jams Latvijas Republikas 5. Saeimas tiesÄ«bu jaunrades rezultÄtÄ. Minami daži piemÄ“ri. Likums Par bijušÄs Valsts drošÄ«bas komitejas dokumentu saglabÄšanu, izmantošanu un personu sadarbÄ«bas fakta ar VDK konstatÄ“šanu, ko bieži vien Ä«suma dēļ mÄ“dz dÄ“vÄ“t par VDK likumu, radÄ«ja jaunu tiesas procesu, lai konstatÄ“tu sadarbÄ«bas faktu ar VDK, un noteica VDK dokumentu izmantošanas kÄrtÄ«bu, arÄ« bÅ«tiskus ierobežojumus atklÄtÄ«bai. Saeimas vÄ“lÄ“šanu likums tÄ pamata redakcijÄ aizliedza kandidÄ“t arÄ« bijušiem Padomju SociÄlistisko Republiku SavienÄ«bas (PSRS) valsts drošÄ«bas dienestu, izlÅ«kdienestu vai pretizlÅ«košanas dienestu štata darbiniekiem.[8] PilsonÄ«bas likuma pamata redakcijas 11. panta pirmÄs daļas 6. punkts paredzÄ“ja, ka Latvijas Republikas pilsonÄ«ba nepienÄkas personÄm, kas “ir bijušas PSRS (LPSR) VDK vai kÄdas citas Ärvalsts drošÄ«bas dienesta, izlÅ«kdienesta vai citu speciÄlo dienestu darbinieki, informatori, aÄ£enti vai arÄ« konspiratÄ«vo dzÄ«vokļu turÄ“tÄji, ja šis fakts konstatÄ“ts likumÄ noteiktajÄ kÄrtÄ«bÄ”.[9]
SadarbÄ«ba ar VDK un nepieciešamÄ«ba to pÄrbaudÄ«t radÄs visiem, kas vÄ“lÄ“jÄs Ä«stenot valsts varu ar vÄ“lÄ“tu amatu, Saeimas un Ministru kabineta apstiprinÄtu amatu, civildienesta amatu palÄ«dzÄ«bu. Ierobežojumi skÄra arÄ« tos, kas vÄ“lÄ“jÄs piedalÄ«ties politikÄ, sniedzot finansiÄlu atbalstu. PiemÄ“ram, Politisko organizÄciju (partiju) finansÄ“šanas likuma 6. panta pirmÄ daļa redakcijÄ, kas stÄjÄs spÄ“kÄ 2004. gada 12. martÄ, paredzÄ“ja:
“Bijušajiem Valsts drošÄ«bas komitejas štata, Ärštata darbiniekiem un informatoriem ir aizliegts dÄvinÄjumu (ziedojumu) vai jebkÄdÄ citÄ veidÄ finansÄ“t politiskÄs organizÄcijas (partijas).”[10]
LikumsakarÄ«gi, ka ierobežojumi bija attiecinÄti, ja bija runa par valsts, sabiedrÄ«bas un indivÄ«da drošÄ«bas garantÄ“šanu. Visbeidzot, ierobežojumi skÄra arÄ« Latvijas Republikas finansiÄlÄs saistÄ«bas. Ierobežojumu apjoma revidÄ“šanas nolÅ«kÄ 2005. gada 27. aprÄ«lÄ« tieslietu ministre Solvita Ä€boliņa parakstÄ«ja un iesniedza izskatÄ«šanai Ministru kabinetÄ starpinstitucionÄlas darba grupas sagatavotu un Tieslietu ministrijas virzÄ«tu informatÄ«vo ziņojumu Par VDK štata un Ärštata darbiniekiem, kÄ arÄ« VDK informatoriem likumos noteikto ierobežojumu nepieciešamÄ«bas un pamatotÄ«bas izvÄ“rtÄ“jums.[11] InformatÄ«vÄ ziņojuma teksta sagatavotÄja bija Sanita Mertena, par projekta saturu un virzÄ«bu atbildÄ«gÄ amatpersona – valsts sekretÄrs MÄrtiņš BiÄevskis, par kontroli atbildÄ«gÄ amatpersona – Ilze Brazauska un juridiskÄ dienesta vadÄ«tÄja – valsts sekretÄra vietniece likumdošanas jautÄjumos Inese Å…ikuļceva, informatÄ«vÄ ziņojuma iesniedzÄ“ja – ministre Solvita Ä€boltiņa.[12] Darba grupa secinÄja un tieslietu ministre atbalstÄ«ja:
“Daļai likumos noteiktajiem ierobežojumiem ir zudis leÄ£itÄ«mais mÄ“rÄ·is, un lÄ«dz ar to personÄm noteiktie ierobežojumi nav samÄ“rÄ«gi ar labumu, ko šÄdu ierobežojumu noteikšana dod valsts drošÄ«bai un sabiedriskai kÄrtÄ«bai, lÄ«dz ar to ierobežojumi bÅ«tu atceļami.”[13]
Darba grupa secinÄja, ka “ierobežojumi nav saglabÄjami” ProkuratÅ«ras likumÄ, PilsÄ“tas domes, novada domes un pagasta padomes vÄ“lÄ“šanu likumÄ, Saeimas vÄ“lÄ“šanu likumÄ, DiplomÄtiskÄ un konsulÄrÄ dienesta likumÄ, Politisko organizÄciju (partiju) finansÄ“šanas likumÄ, Valsts civildienesta likumÄ, Valsts kontroles likumÄ, likumÄ Par policiju, likumÄ Par valsts ieņēmumu dienestu, UgunsdrošÄ«bas un ugunsdzÄ“sÄ«bas likumÄ, Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja likumÄ. Politiskai izlemšanai bija norÄdÄ«ti ierobežojumi PilsonÄ«bas likumÄ, RepatriÄcijas likumÄ.
Ministre darba grupas secinÄjumu sakarÄ iebilda, norÄdot uz sekojošiem apstÄkļiem, kas arÄ« atspoguļoti informatÄ«vajÄ ziņojumÄ:
“[…] demokrÄtiskai valsts iekÄrtai atbilstošÄka bÅ«tu katra gadÄ«juma individuÄlo apstÄkļu izvÄ“rtÄ“šana un attiecÄ«ga lÄ“muma pieņemšana, balstoties tieši uz šo individuÄlo apstÄkļu izvÄ“rtÄ“jumu. TomÄ“r indivÄ«da tiesÄ«bas šajÄ gadÄ«jumÄ varÄ“tu tikt ierobežotas, ja pastÄvÄ“tu pierÄdÄmi apstÄkļi, ka indivÄ«da tiesÄ«bu ierobežošana nodarÄ«tu mazÄku ļaunumu, nekÄ sabiedrÄ«bas tiesÄ«bu uz demokrÄtisku, no ÄrvalstÄ«m neatkarÄ«gu valsts iekÄrtu un valsts ÄrÄ“jo drošÄ«bu. ŠajÄ gadÄ«jumÄ bÅ«tu jÄbÅ«t pieejamiem kritÄ“rijiem, metodoloÄ£ijai kÄdÄ veidÄ tiesa vai administratÄ«vÄs pÄrvaldes iestÄdes, vai arÄ« valsts drošÄ«bas iestÄdes varÄ“tu noteikt sadarbÄ«bas pakÄpi ar totalitÄrÄ režīma represÄ«vajiem dienestiem, veiktÄ darba PSRS drošÄ«bas dienestos raksturu (proti, vai darbs bijis saistÄ«ts ar izlÅ«košanu, politiskÄs darbÄ«bas izskaušanu vai deviantÄ kriminÄlisma izskaušanu), jÄizvÄ“rtÄ“ vai personas individuÄlie kontakti, pieredze, speciÄlÄ drošÄ«bas dienestu izglÄ«tÄ«ba, sadarbÄ«bas pakÄpe ar citiem PSRS un Ärvalstu izlÅ«košanas vai pretizlÅ«košanas dienestiem var bÅ«t par pamatu, lai šÄ« persona arÄ« turpmÄk varÄ“tu bÅ«t turpinÄjusi vai eventuÄli varÄ“tu turpinÄt izlÅ«košanas darbÄ«bas citas Ärvalsts vai naidÄ«gas Ärvalsts politiskÄs organizÄcijas labÄ.”[14]
Darba grupas priekšlikumi tikai daļēji bija ņemti vÄ“rÄ. SavukÄrt mÄ“Ä£inÄjums virzÄ«t Solvitas Ä€boltiņas politisko iniciatÄ«vu ļaut Latvijas Republikas drošÄ«bas dienestos strÄdÄt PSRS drošÄ«bas dienestu darbiniekiem, vadoties no personiskajiem nopelniem, apsprieda Latvijas Republikas 8. Saeimas NacionÄlÄ drošÄ«bas komisijÄ, bet normatÄ«vu ietvaru neguva, jo neatbilda sadarbÄ«bas nosacÄ«jumiem ar Ziemeļatlantijas lÄ«guma organizÄciju.
Saeimas piecÄ«ši[15] vai ÄetrÄ«šu lieta[16]
Plašu atspoguļojumu presÄ“ ieguva 5. Saeimas deputÄtu sadarbÄ«bas fakta lietas. TÄs izraisÄ«ja plašu interesi un sagÄdÄja vilšanos gan tiesÄ«bsargÄjošo iestÄžu pÄrstÄvjiem, gan sabiedrÄ«bai. 1994. gada 27. aprÄ«lÄ« SaeimÄ nosauca piecu deputÄtu vÄrdus, kas varÄ“tu bÅ«t sadarbojušies ar VDK. Tie bija Georgs Andrejevs, EdvÄ«ns InkÄ“ns, Aivars Guntis Kreituss, Roberts MÄ«lbergs un Andrejs Siliņš.[17] Georgs Andrejevs savu sadarbÄ«bu ar VDK publiski atzina un nožēloja publiskÄ vÄ“stulÄ“,[18] bet EdvÄ«ns InkÄ“ns, Aivars Guntis Kreituss, Roberts MÄ«lbergs un Andrejs Siliņš izlÄ“ma apstrÄ«dÄ“t publiski pausto ar jaunÄ tiesas procesa palÄ«dzÄ«bu. LPSR VDK 1. daļas priekšnieks GunÄrs Pudels prokuratÅ«rÄ paskaidroja, ka aÄ£entus Georgu AndrÄ“jevu ar pseidonÄ«mu Ziedonis un EdvÄ«nu InkÄ“nu ar pseidonÄ«mu UÄ£is, uz kuru kartÄ«tÄ“m ir viņa pašrocÄ«gs paraksts, nekad personÄ«gi nav saticis, ar šÄdiem aÄ£entiem nav strÄdÄjis un neatceras, bet lietas aizejot pensijÄ 1990. gada martÄ nodevis 1. daļas priekšniekam Robertam Anspakam[19].
MinÄ“to deputÄtu tieslietas iezÄ«mÄ“ja tÄs tendences vai modeļus, kas guva nozÄ«mÄ«gu iespaidu uz tiesu praksi sadarbÄ«bas fakta ar VDK lietÄm un kas plaši sastopami publiskajÄ diskursÄ. DaÄ¼Ä tieslietu VDK darbinieki liecinÄja to, ko vÄ“lÄk daudzkÄrt atkÄrtoja arÄ« citos gadÄ«jumos, pat neiedziļinoties lietas bÅ«tÄ«bÄ, piemÄ“ram, ka VDK aÄ£enta uzskaites alfabÄ“tisko un statistisko kartÄ«ti varÄ“ja noformÄ“t arÄ« bez tÄs personas ziņas, kuras sakarÄ uzskaites kartÄ«tes bija noformÄ“ta, vai arÄ« ka zinÄtnieks varÄ“ja nezinÄt, ka viņa atskaites par zinÄtnisko darbÄ«bu faktiski bija ziņojumi VDK, par ko liecinot, piemÄ“ram, VDK InformÄcijas analÄ«zes daļas pretizlÅ«košanas automatizÄ“tajÄ elektroniskajÄ sistÄ“mÄ (datu bÄzÄ“) Delta esošie ziņojumi (ja šÄ« sistÄ“ma domÄta pretizlÅ«košanai, tad gan kÄds iemesls domÄt, ka tajÄ atrodami arÄ« visi LPSR VDK 1. daļas – izlÅ«košanas daļas – ziņojumi), un ka šo ziņojumu dēļ bija noformÄ“ti aÄ£enta dokumenti, par ko liecina, piemÄ“ram, ieraksts aÄ£entÅ«ras personas un darba lietu reÄ£istrÄcijas žurnÄlÄ, alfabÄ“tiskÄ un statistiskÄ uzskaites kartÄ«te.
1994. gada 15. februÄrÄ« Latvijas Republikas Ä£enerÄlprokurora vietnieks Uldis StrÄ“lis pieprasÄ«ja TotalitÄrisma seku dokumentÄ“šanas centra direktora vietas izpildÄ«tÄjam Indulim ZÄlÄ«tem pÄrbaudÄ«t, vai TSDC atrodas aÄ£entu ziņojumi par pieciem aÄ£entiem, tajÄ skaitÄ aÄ£entu Ziedonis, savervÄ“tu 1963. gada 23. martÄ ar personÄ«go un darba lietas numuru Nr. 1014, uzdodot meklÄ“t LPSR VDK 5. daļas materiÄlos, ko par savu segvÄrdu vÄ“lÄk publiski atzina Georgs AndrÄ“jevs, EdvÄ«na InkÄ“na lietas sakarÄ aÄ£entu UÄ£is, savervÄ“tu 1981. gada jÅ«nijÄ ar personÄ«go un darba lietas numuru Nr. 982, izslÄ“gtu no aÄ£entÅ«ras tÄ«kla 1988. gada 26. septembrÄ«, uzdodot meklÄ“t LPSR VDK 1. daļas materiÄlos, kÄ arÄ« Andreja Siliņas lietas sakarÄ aÄ£entu Kalns, savervÄ“tu 1972. gada 21. septembrÄ«, uzdodot meklÄ“t LPSR VDK 1. daļas materiÄlos[20].
Prese ziņoja, ka 1994. gada 16. novembrÄ« Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesa atzina, ka Aivars Kreituss nav apzinÄti sadarbojies ar VDK, jo aÄ£enta uzskaites kartÄ«te ar segvÄrdu Anatolijs un ieraksts aÄ£entÅ«ras personas un darba lietu reÄ£istrÄcijas žurnÄlÄ ir nepietiekami pierÄdÄ«jumu apzinÄtai sadarbÄ«bai ar VDK. ŠÄds tiesas secinÄjums bija pamatots ar atziņu, ka aÄ£enta uzskaites kartÄ«ti varÄ“ja iekÄrtot, neinformÄ“jot attiecÄ«go personu.[21] Atziņas pamatÄ bija tÄdu VDK darbinieku kÄ Edmunds Johansons (1936-2017), kurš no 1984. gada 24. jÅ«nija lÄ«dz 1989. gada 15. maijam bija LPSR VDK priekšsÄ“dÄ“tÄja vietnieks[22] un kas VDK priekšsÄ“dÄ“tÄja amatÄ nokļuva Ä«si pirms Latvijas Republikas neatkarÄ«bas deklarÄ“šanas 1990. gada martÄ[23], un JÄnis Trubiņš, kas par LPSR VDK priekšsÄ“dÄ“tÄja vietnieka amatÄ bija kopš 1989. gada aprīļa,[24] paziņoja, ka fiktÄ«vas uzskaites kartÄ«tes varÄ“ja noformÄ“t, lai “nepatiesi palielinÄtu savervÄ“to skaitu”.[25]
LÄ«dzÄ«gu sadarbÄ«bas fakta ar VDK noliegšanas pamatu atspoguļoja Lauku AvÄ«ze.[26] 1994. gada 7. decembrÄ«[27] RÄ«gas rajona tiesÄ[28] VDK darbinieks Aleksandrs Dmitrijevs, kam LPSR AugstÄkÄs un vidÄ“jÄs speciÄlÄs izglÄ«tÄ«bas ministrijas starptautisko sakaru nodaļa bijusi piesega struktÅ«ra jeb toreizÄ“jo LPSR VDK štata darbinieku profesionÄlajÄ slengÄ “«jumta» iestÄde”, noformÄ“jis aÄ£enta uzskaites kartÄ«ti PÄ“tera StuÄkas Latvijas Valsts UniversitÄtes Cietvielu fizikas institÅ«ta darbiniekam Andrejam Siliņam, izdomÄjis viņam segvÄrdu Kalns, “pašam zinÄtniekam nezinot”. Dmitrijevs arÄ« apgalvoja, ka Siliņu vervÄ“t neesot ļÄvuši “rakstura Ä«pašÄ«bu” dēļ un ka tas arÄ« bijis lieki, jo Andreja Siliņa atskaites esot “nÄkušas VDK rokÄs automÄtiski”. Aleksandrs Dmitrijevs arÄ« liecinÄja, ka esot ticies un “runÄjies” ar Siliņu, bet to darÄ«ja kÄ ministrijas, nevis VDK darbinieks.[29] No 1973. gada lÄ«dz 1974. gadam Andejs Siliņš strÄdÄja Makmastera universitÄtÄ“ HamiltonÄ (KanÄdÄ), bet no 1993. gada 26. jÅ«lija lÄ«dz 1995. gada 6. novembrim bija 5. Saeimas IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un zinÄtnes komisijas priekšsÄ“dÄ“tÄjs. 1994. gadÄ Aleksandrs Dimitrijevs strÄdÄja par Latvijas ZinÄtņu akadÄ“mijas PrezidijÄ par galveno speciÄlistu Ärvalstu sakaros[30]. ŠÄ« lieta ir ievÄ“rojama ar to, ka pirmoreiz izglÄ«tÄ«bas pÄrvaldes iestÄde bija publiski nosaukta par VDK segorganizÄciju. Lietas sakarÄ sniegtÄs liecÄ«bas, ka zinÄtnieki rakstÄ«ja atskaites, bet nezinÄja, ka tam var sekot VDK aÄ£enta uzskaites kartÄ«tes noformÄ“šana, kļuva par bieži atkÄrtotu argumentu.
Roberts Milbergs (1942-2016) savÄ blogÄ norÄdÄ«ja, ka 2006. gada 18. jÅ«lijÄ stÄjies spÄ“kÄ JÅ«rmalas pilsÄ“tas tiesas spriedums par to, ka Roberts Milbergs nav un nav bijis “Äekas aÄ£ents”.[31]
EdvÄ«na InkÄ“na lietu skatÄ«ja Latgales priekšpilsÄ“tas tiesÄ. LietÄ InkÄ“ns norÄdÄ«ja Ä£enerÄlprokuroram, ka 1981. gadÄ, kad bija beidzis PÄ“tera StuÄkas Latvijas Valsts universitÄtes FiloloÄ£ijas fakultÄtes ŽurnÄlistikas nodaļu, Mavriks Vulfsons aizvedis viņu uz Latvijas ŽurnÄlistu savienÄ«bas Starptautisko komentÄ“tÄju sekciju, kas tajÄ laikÄ bijis elitÄrs klubs, bet PSKP iestÄjies vien 1985. gadÄ, jo starptautisko notikumu komentÄ“tÄjs nevarÄ“jis bÅ«t bezpartejisks, ar LPSR VDK 1.daļas operatÄ«vo pilnvaroto PÄ“teri LoÄmeli (1952-) ticies kÄ ar starptautisko jautÄjumu speciÄlistu PÄ“teri Ozolu; kÄ Å¾urnÄlists, Latvijas ŽurnÄlistu savienÄ«bas biedrs EdvÄ«ns InkÄ“ns braucis uz VÄcijas DemokrÄtisko Republiku, UngÄrijas Tautas Republiku un Austrijas Republiku, viņa karjerÄ nÄkamÄ VDK aktivizÄ“šanÄs notikusi pÄ“c tam, kad Latvijas Tautas frontes pilnvarojumÄ ar Sandru Kalnieti apmeklÄ“jis Amerikas Latviešu apvienÄ«bas kongresu VašingtonÄ[32]. LietÄ bijušais politieslodzÄ«tais Dainis Lismanis, notiesÄts par LPSR KriminÄlkodeksa 59. panta pirmajÄ daÄ¼Ä (spiegošana ASV CentrÄlÄs izlÅ«košanas pÄrvaldes labÄ) un 83. pantÄ (valÅ«tas operÄcijas) minÄ“tajiem nodarÄ«jumiem kopÄ ar Juri BÅ«meistaru, liecinÄja prokuroram PÄ“terim Dzalbem, ka 1984. vai 1985. gadÄ viņš etapÄ“ts no soda izciešanas MordovijÄ uz LPSR VDK izolatoru Stabu ielÄ, RÄ«gÄ, lai VDK darbinieka RudzÄ«ša vadÄ«bÄ nosodÄ«tu trimdas latviešu nodarbošanos ar spiegošanu televÄ«zijas filmÄ, kuru LPSR VDK priekšsÄ“dÄ“tÄja Staņislava Zukuļa pieņemamajÄ telpÄ it kÄ esot uzņēmis EdvÄ«ns InkÄ“ns ar operatoru, ko esot demonstrÄ“jis 1987. gada vasarÄ televÄ«zijÄ[33]. LPSR VDK 1. daļas 2. nodaļas (politiskÄs informÄcijas nodaļas – emigrÄcijas centru un PSRS naidÄ«go virzienu izpÄ“te, šÄ«s nodaļas darbÄ«bu pÄrraudzÄ«ja PSRS VDK PirmÄ galvenÄ pÄrvalde, šÄ«s nodaļas priekšnieks no 1980. gada lÄ«dz 1982. gadam bija Roberts Anspaks[34]) operatÄ«vais pilnvarotais PÄ“teris LoÄmelis Ä£enerÄlprokurora vietniekam Uldim StrÄ“lim sniedza paskaidrojumu, ka viņa funkcijÄs ietilpa Ärvalstu izlÅ«kdienestu darbÄ«bas izpÄ“te un aÄ£entÅ«ras vervÄ“šana no Ärzemnieku un viņu specdienestu vides, kÄ konspirÄcijas metodi izmantojis Latvijas Ä»eņina komunistiskÄs jaunatnes savienÄ«bu kÄ piesegstruktÅ«ru un arÄ« žurnÄlista profesiju kÄ piesegu, ka aizpildÄ«jis InkÄ“na aÄ£enta kartiņu un izvÄ“lÄ“jies pseidonÄ«mu UÄ£is, sarunÄjies par mÄcÄ«bÄm Maskavas Starptautisko attiecÄ«bu institÅ«tÄ, saticies ar InkÄ“nu kafejnÄ«cÄ KristÄ«ne, kÄ arÄ« citÄs kafejnÄ«cÄs.[35] LietÄ bijušais LPSR VDK priekšsÄ“dÄ“tÄjs Edmunds Johansons liecinÄja:
“[..] ja ir runa, ka aÄ£ents nezinÄja savu pseidonÄ«mu, tad tas nav nopietni, vienkÄrši pÄ“c tÄ laika pavÄ“lÄ“m nedrÄ«kstÄ“ja noformÄ“t personu kÄ aÄ£entu viņam nezinot un iereÄ£istrÄ“t 1. daļas žurnÄlÄ kÄ aÄ£entu. Ja 1. daļa formÄ“ja dokumentus kÄ vervÄ“jamÄ aÄ£enta kandidÄtam, tad ailÄ“ aÄ£enta pseidonÄ«ms ierakstÄ«ja кандидат на вербовку [kandidÄts vervÄ“šanai – krievu val.] saÄ«sinÄti к/н un tur bija cits žurnÄla reÄ£istrÄcijas numurs. 1. daļas darbiniekiem kÄ vervÄ“jamo personu 10. daļas kartotÄ“kÄ varÄ“ja turÄ“t ilgÄk nekÄ pretizlÅ«košanas vervÄ“jamo aÄ£entu kategorijai, bet nekÄdÄ gadÄ«jumÄ pieci vai septiņi gadi, jo tad viņš bija jÄnoformÄ“ saskaÅ†Ä ar pavÄ“li kÄ aÄ£ents vai jÄizbeidz pÄrbaude.”[36]
Bijušais LPSR VDK priekšsÄ“dÄ“tÄja vietnieks JÄnis Trubiņš liecinÄja EdvÄ«na InkÄ“na lietÄ prokuratÅ«rÄ:
“[..] reÄ£istrÄcijas numurs [..] ir 1. daļas aÄ£entu kÄrtas reÄ£istrÄcijas numurs žurnÄlÄ (1. daÄ¼Ä bija savs reÄ£istrÄcijas žurnÄls un 10. daÄ¼Ä bija savs reÄ£istrÄcijas žurnÄls). Šo žurnÄlu numuri atšÄ·Ä«rÄs. 1. daÄ¼Ä bija apmÄ“ram pÄri tÅ«kstotim kÄrtas numuru, bet 10. daÄ¼Ä Å¾urnÄlos bija apmÄ“ram pÄri divdesmt tÅ«kstošiem reÄ£istrÄcijas numuru. ŠÄda reÄ£istrÄcija loÄ£iski izslÄ“dz iespÄ“ju izdarÄ«t safabricÄ“tus ierakstus un viltojumus, ja runa varÄ“tu bÅ«t par to, ka VDK nodarbojas ar kartÄ«šu falsifikÄciju, lai kompromitÄ“tu atsevišÄ·as personas. [..] Ja InkÄ“ns nebÅ«tu bijis savervÄ“ts kÄ aÄ£ents, tad 1981. gadÄ iereÄ£istrÄ“t nebija iespÄ“jams, jo par to liecina hronoloÄ£iskais kÄrtas numurs. [..] KopÄ ar Juri Kažu EdvÄ«ns InkÄ“ns izmantojot helikopteri veica filmÄ“šanu, kad notika Baltijas ceļa pasÄkumi. PÄ“c šÄ« gadÄ«juma no saviem padotajiem es dzirdÄ“ju, ka InkÄ“ns EdvÄ«ns bija LPSR VDK 1. daļas aÄ£ents. To es dzirdÄ“ju no “Z” daļas [5. nodaļa – ideoloÄ£iskÄ] darbiniekiem. [..] PÄ“c šÄ« gadÄ«juma, sakarÄ ar to, ka Ärzemniekiem nebija atļauts filmÄ“t no gaisa, bija nodoms izvest pÄrrunas ar InkÄ“nu, kuras, cik man zinÄms, izveda 1. daļas darbinieki. Par šo jautÄjumu LPSR VDK priekšsÄ“dÄ“tÄjs Edmunds Johansons runÄja ar VDK 1. daļas priekšnieku, pÄ“c tam ar vervÄ“tÄju (šajÄ gadÄ«jumÄ ar LoÄmeli) [tÄ liecÄ«bÄ!].”[37]
LPSR VDK 1. daļas 2. nodaļas operatÄ«vais pilnvarotais Viesturs Kociņš liecinÄja:
“[..] zinu to, ka ar InkÄ“nu EdvÄ«nu nodarbojÄs PÄ“teris LoÄmelis. Kad EdvÄ«ns InkÄ“ns bija aÄ£enta kandidÄts, es vienu reizi ar LoÄmeli bijÄm uz kontroltikšanos ar InkÄ“nu [..] kur tas notika neatceros, parasti mÄ“s praktizÄ“jÄm viesnÄ«cÄs. [..] LoÄmelim bija jÄbÅ«t arÄ« raportam uz vervi. No dažÄdÄ sarunÄm ar darbiniekiem un citÄm man vienÄ«gi zinÄmÄm pazÄ«mÄ“m varÄ“ju izdarÄ«t secinÄjumu, ka InkÄ“ns bija savervÄ“ts.”[38]
1994. gada 19. jÅ«lijÄ TSDC direktora vietas izpildÄ«tÄjs Indulis ZÄlÄ«te informÄ“ja Latvijas Republikas prokuratÅ«ras TotalitÄro režīmu noziegumu izmeklÄ“šanas pÄrvaldes sevišÄ·i svarÄ«gu lietu vecÄko izmeklÄ“tÄju PÄ“teri Dzalbi, ka izdrukÄts aÄ£enta UÄ£is (personÄ«gÄ lieta Nr. 982) ziņojums Nr. 334, kurš ievadÄ«ts 1984. gada janvÄrÄ«, bet pieņemts no aÄ£enta 1983. gada decembrÄ«, šajÄ ziņojumÄ aprakstÄ«ta zinÄma LPSR radošÄs profesijas pÄrstÄvja sakari ar pazÄ«stamu, aktÄ«vu latviešu trimdas darbinieci no KanÄdas, viņu regulÄrajiem sakariem, saziņu, tÄlruņa sarunÄm, materiÄlu apmaiņu par latviešu kultÅ«ru, kÄ arÄ« aprakstÄ«ts okupÄ“tÄs Latvijas iedzÄ«votÄji intÄ«mÄs attiecÄ«bÄs pavadÄ«tais laiks ar sievietÄ“m, kuras iebraukušas LPSR teritorijÄ no ASV un KanÄdas[39].
Lieta ievÄ“rojama ar to, ka preses uzmanÄ«ba bija pievÄ“rsta tam, kÄ formÄli bija pieņemts lÄ“mums. Proti, prokurore Astra LeiÄenko “atteicÄs turpmÄk uzturÄ“t apsÅ«dzÄ«bu”. ReabilitÄcijas un specdienestu lietu virsprokurors PÄ“teris Dzalbe “neizmantoja savas tiesÄ«bas 72 stundu laikÄ pieņemt lÄ“mumu par turpmÄku apsÅ«dzÄ«bas uzturÄ“šanu”. RezultÄtÄ tiesnese Žanetei VÄ“verei 4. novembrÄ« nÄcÄs pieņemt EdvÄ«nam InkÄ“nam labvÄ“lÄ«gu spriedumu.[40]
LPSR VDK 1. daļas 2. nodaļas darbinieks PÄ“teris LoÄmelis[41], bija minÄ“ts InkÄ“na kÄ VDK aÄ£enta ar segvÄrdu UÄ£is vervÄ“tÄjs. ŠÄdu prokurores rÄ«cÄ«bu pamudinÄja tas, ka iepriekšÄ“jÄ izmeklÄ“šanÄ LoÄmelis liecinÄjis, ka nezinot, kÄ UÄ£a ziņojums nonÄcis “datu bankÄ”, proti, VDK InformÄcijas analÄ«zes daļas automatizÄ“tajÄ elektroniskajÄ pretizlÅ«košanas sistÄ“mÄ (datu bÄzÄ“) Delta, bet tiesÄ paziņoja, “ka kopÄ ar savu priekšnieku Miervaldi KuÄÄnu safabricÄ“jis šo ziņojumu, lai savÄ kontÄ ierakstÄ«tu lieku aÄ£entu”[42]. CitÄ publikÄcija teikts, ka viltus ziņojums tapis, “lai nebÅ«tu lieki jÄizskaidrojas ar Äekas vadÄ«bu”[43]. Spriežot pÄ“c konteksta LoÄmelis tiesÄ arÄ« liecinÄja, ka aÄ£enta uzskaites kartÄ«ti izgatavota EdvÄ«nam InkÄ“nam nezinot labos nolÅ«kos, “lai vÄ“lÄk varÄ“tu sÅ«tÄ«t viņu strÄdÄt diplomÄtiskajÄ dienestÄ kÄ VDK aÄ£entu”[44]. PresÄ“ ziņots, ka liecinieku statusÄ bija aicinÄti trÄ«s VDK virsnieki,[45] tomÄ“r tikai divi vÄrdi atklÄti publiski.[46]
“ÄŒetrÄ«šu” lietu virzÄ«ba pamudinÄja Ä£enerÄlprokuroru JÄni Skrastiņu paust publisku apņēmÄ«bu vÄ“rsties pie Valsts prezidenta un ministru prezidenta ar priekšlikumu atcelt visus ierobežojumus VDK štata un Ärštata darbiniekiem,
“ja arÄ« pÄ“c galÄ«gÄs spriedumu pÄrsÅ«dzÄ“šanas Saeimas «Äekistu» lietÄs tiesa konstatÄ“tu, ka nav iespÄ“jams objektÄ«vi spriest par sadarbÄ«bas faktu, neredzot aÄ£entu personiskÄs un darba lietas, kas atrodas KrievijÄ. [..] tÄlÄka Äekas lietu izskatÄ«šana prokuratÅ«rÄ un tiesÄ bÅ«tu bezjÄ“dzÄ«ga un likums, kas to regulÄ“ – nevajadzÄ«gs”.[47]
Ä¢enerÄlprokurors pauda apņēmÄ«bu pÄrsÅ«dzÄ“t tiesas spriedumus Aivara Kreitusa un Roberta MÄ«lberga lietÄ, kÄ arÄ« Andreja Siliņa lietÄ, ja bÅ«s šÄda nepieciešamÄ«ba, bet EdvÄ«na InkÄ“na gadÄ«jumÄ uzsvÄ“ra, ka uzskaites kartÄ«tes falsifikÄcijas fakts esot pierÄdÄ«ts.[48] IespÄ“jams, ka tieši Ä£enerÄlprokurora iespaidÄ visÄs VDK zinÄtniskÄs izpÄ“tes komisijas analizÄ“tajÄ lietÄs ir atsauce un dokumenti “ÄetrÄ«šu” lietu sakarÄ, kas viennozÄ«mÄ«gi ietekmÄ“ja tiesu praksi un sabiedrÄ«bas viedokli.
6. Saeimas vÄ“lÄ“šanas
Latvijas Republikas AugstÄkÄs Padomes likuma Par 5. Saeimas vÄ“lÄ“šanÄm,[49] kas bija pieņemts un stÄjÄs spÄ“kÄ 1992. gada 20. oktobrÄ«, 21. pants paredzÄ“ja:
“Par kandidÄtu var pieteikt ikvienu Latvijas pilsoni [..], ja viņš CentrÄlÄs vÄ“lÄ“šanu komisijas noteiktajÄ kÄrtÄ«bÄ ir parakstÄ«jis paziņojumu, ka nav bijis vai šobrÄ«d nav PSRS, LPSR Valsts drošÄ«bas komitejas, PSRS AizsardzÄ«bas ministrijas, Krievijas (PSRS tiesÄ«bu mantinieces) un citu valstu drošÄ«bas dienesta vai armijas izlÅ«kdienesta vai pretizlÅ«košanas štata vai Ärštata darbinieks, kÄ arÄ« šo iestÄžu aÄ£ents, rezidents vai konspiratÄ«vÄ dzÄ«vokļa turÄ“tÄjs. Šo paziņojumu pievieno kandidÄtu sarakstam.”
Šis nepraktiskais formulÄ“jums aizliedza VDK aÄ£entiem kandidÄ“t vÄ“lÄ“šanÄs un noveda pie plaši pazÄ«stamiem notikumiem saistÄ«bÄ ar Saeimas piecÄ«šu, arÄ« Äekas piecÄ«šu[50] lietas. Tuvojoties 6. Saeimas vÄ“lÄ“šanÄm 5. Saeima 1995. gada 25. maijÄ pieņēma Saeimas vÄ“lÄ“šanu likumu, kura pamatredakcijas 5. panta 5. punktÄ ietvertais aizliegums ievÄ“lÄ“t personas, kas sadarbojušÄs ar VDK, bija formulÄ“ts citÄdi. Proti, nevarÄ“ja ievÄ“lÄ“t personas, kas bija PSRS vai LPSR valsts drošÄ«bas dienestu, izlÅ«kdienestu vai pretizlÅ«košanas dienestu štata darbinieki. SavukÄrt atbilstoši likuma 11. panta 4. punkta g. apakšpunktam kandidÄtam bija jÄsniedz ziņas, vai viņš ir vai nav attiecÄ«go dienestu Ärštata darbinieks, aÄ£ents, rezidents vai konspiratÄ«vÄ dzÄ«vokļa turÄ“tÄjs. Visbeidzot, likuma 15. panta 4. punkts paredzÄ“ja, ka CentrÄlajai vÄ“lÄ“šanu komisijai bija desmit dienas pirms vÄ“lÄ“šanu pirmÄs dienas jÄpublicÄ“ ziņas Latvijas VÄ“stnesÄ« par ziņÄm, kas ir Latvijas Republikas institÅ«ciju rÄ«cÄ«bÄ un kas liecina, ka kandidÄts ir Ärštata darbinieks, aÄ£ents, rezidents vai konspiratÄ«vÄ dzÄ«vokļa turÄ“tÄjs.
5. Saeimas 1995. gada 25. maija sÄ“des laikÄ, apspriežot Saeimas vÄ“lÄ“šanu likumu, Aivars Endziņš, JuridiskÄs komisijas priekšsÄ“dÄ“tÄjs un Latvijas Ceļa deputÄts, paskaidroja, ka JuridiskÄs komisijas priekšlikums aizliegumu kandidÄ“t neattiecinÄt uz Ärštata darbiniekiem, aÄ£entiem, rezidentiem vai konspiratÄ«vÄ dzÄ«vokļa turÄ“tÄjiem, publicÄ“jot ziņas par šÄdu sadarbÄ«bu Latvijas VÄ“stnesÄ«, lai “vÄ“lÄ“tÄji paši var izteikt savu attieksmi attiecÄ«bÄ uz šÄ«m personÄm”.[51] Iebildumus pret šÄdu kÄrtÄ«bu izteica vairÄki Saeimas deputÄti no Latvijas NacionÄlÄs neatkarÄ«bas kustÄ«bas (LNNK), Latvijas Zemnieku savienÄ«bas (LZS) un TÄ“vzemei un BrÄ«vÄ«bai (TB), piemÄ“ram, MÄris Budovskis (LNNK), Anna Seile (LNNK), JÄnis Kokins (LZS), PÄ“teris TabÅ«ns (LNNK), Andris RozentÄls (LZS), AlfrÄ“ds Žīgurs (LNNK), Juris Sinka (TB).[52] MinÄ“tie ierosinÄjumi guva arÄ« preses uzmanÄ«bu. IevÄ“rojams, piemÄ“ram, LC valdes sekretÄra Induļa BÄ“rziņa skaidrojums par ierobežojumu formulÄ“jumu, proti, tas veidots tÄ, “lai “arÄ« LC kandidÄts, iekšlietu ministrs un bijušais PSRS VDK robežapsardzÄ«bas karaspÄ“ka virsnieks JÄnis Ä€damsons drÄ«kstÄ“tu kandidÄ“t uz 6. Saeimu”.[53] PresÄ“ pieņemtÄs izmaiņas uztvertas kÄ iespÄ“ju Äekistiem kandidÄ“t vÄ“lÄ“šanÄs.[54] PÄ“tÄ«juma kontekstÄ ir svarÄ«gi, ka šÄda tiesÄ«bu jaunrade, kuras rezultÄtÄ regulÄri bija publiskotas ziņas, kas liecina par kandidÄtu sadarbÄ«bas faktu ar VDK deputÄtu, kam sekoja polemika presÄ“ un dažkÄrt tiesvedÄ«ba sadarbÄ«bas fakta ar VDK konstatÄ“šanai. IevÄ“rojams, ka PilsÄ“tas domes, rajona padomes un pagasta padomes vÄ“lÄ“šanu likuma pamatredakcijas 9. panta 4. punkts paredzÄ“ja aizliegumu kandidÄ“t gan PSRS, LPSR VDK, PSRS AizsardzÄ«bas ministrijas štata un Ärštata darbiniekiem, rezidentiem un konspiratÄ«vÄ dzÄ«vokļa turÄ“tÄjiem.[55]
1995. gadÄ risinÄjÄs viena no sabiedriskajÄm debatÄ“m par VDK aÄ£entu kartotÄ“kas publiskošanu. Šo diskusiju lielÄ mÄ“rÄ izraisÄ«ja Triju Zvaigžņu ordeņa piešÄ·iršana. 1995. gada 12. aprÄ«lÄ« Triju Zvaigžņu ordeņa domes lÄ“mums apbalvot 57 sabiedrÄ«bÄ pazÄ«stamus cilvÄ“kus
“par nopelniem TÄ“vijas labÄ – ilgstošu, priekšzÄ«mÄ«gu un panÄkumiem bagÄtu darbÄ«bu, kÄ arÄ« par atsevišÄ·iem izciliem darbiem Latvijas neatkarÄ«bas atjaunošanas vai valsts tÄlÄkÄs nostiprinÄšanas veidošanas laikÄ”.[56]
II šÄ·iras ordeni bija paredzÄ“ts piešÄ·irt ne tikai Ivaram Godmanim, Ufem Elemanam Jensenam un Imantam Ziedonim, bet arÄ« Latvijas ZinÄtņu akadÄ“mijas viceprezidentam JÄnim Stradiņam.[57] Paziņojumam sekoja Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieres, TSDC darbinieces Lidijas Doroņinas-Lasmanes un TSDC direktora Induļa ZÄlÄ«tes vÄ“stules, kurÄ
“pausta neizpratne un sašutums sakarÄ ar to, ka apbalvoto vidÅ« ir cilvÄ“ki, kuru uzvÄrdi atrodami TotalitÄrisma seku dokumentÄ“šanas centra rÄ«cÄ«bÄ esošajÄ VDK kartotÄ“kÄ”.[58]
JÄņa Stradiņa 1995. gada 27. aprīļa vÄ“stule Valsts prezidentam liecina, ka par saņemto Doroņinas-Lasmanes vÄ“stuli bija informÄ“ts JÄnis Stradiņš, kas tÄpÄ“c lÅ«dza sniegt izziņu par sevi TSDC. TSDC apliecinÄja, ka viņa vÄrds atrodams VDK aÄ£entÅ«ras kartotÄ“kÄ. Atsaucoties uz nespÄ“ju pakļaut sevi :
“pazemojošo tiesas procedÅ«ru izturÄ“šanai” un vÄ“lÄ“šanos veltÄ«ties zinÄtniskajam un literÄrajam darbam, Stradiņš atteicÄs no apbalvojuma un no Triju Zvaigžņu ordeņa domes locekļa pienÄkumiem.[59]
LikumsakarÄ«gi, ka Valsts prezidents Guntis Ulmanis 1995. gada 28. aprÄ«lÄ« nÄca klajÄ ar aicinÄjumu Latvijas tautai un Saeimai, kura bÅ«tÄ«ba ir sekojoša:
“[..] apzinÄties stÄvokļa nopietnÄ«bu un nekavÄ“joties pieņemt lÄ“mumus, kas palÄ«dzÄ“tu tikt skaidrÄ«bÄ par kartotÄ“kas saturu un bÅ«tÄ«bu, un vienlaicÄ«gi izvÄ“rtÄ“t šÄ« procesa iespÄ“jamÄs sekas Latvijas nÄkotnei. Tas mums ļautu turpmÄk izvairÄ«ties no demagoÄ£ijas un pasargÄtu Latvijas iedzÄ«votÄjus no šantÄžas un pazemojumiem.”[60]
Liekas, ka tÄ bija vienÄ«gÄ reize, kad VDK aÄ£entu kartotÄ“kÄ iekļauta cilvÄ“ka vÄrds tika nosaukts Valsts prezidenta paziņojumÄ.
ReizÄ“ jÄmin, ka 1995. gada 27. aprÄ«lÄ« Triju Zvaigžņu ordeņa dome pieņēma lÄ“mumu, ko parakstÄ«ja Valsts prezidents Guntis Ulmanis kÄ šÄ«s domes priekšsÄ“dÄ“tÄjs: pirmkÄrt, negrozÄ«t 12. aprīļa lÄ“mumu, otrkÄrt, pasniegt ordeņus 3. maijÄ RÄ«gas pilÄ« un, treškÄrt:
“Ticot mÅ«su tautas pašattÄ«rÄ«šanÄs spÄ“jai un izlÄ«guma nepieciešamÄ«bai sabiedrÄ«bÄ, lÅ«gt Saeimu un valdÄ«bu visdrÄ«zÄkajÄ laikÄ publicÄ“t lÄ«dz šim atklÄtÄ«bai nepieejamos, aizdomÄs turamo bijušo VDK aÄ£entu sarakstus no TotalitÄrisma seku dokumentÄ“šanas centra kartotÄ“kÄm.”[61]
Neskatoties uz minÄ“to, VDK aÄ£entÅ«ras kartotÄ“ka joprojÄm nav publiskota.
1995. gada augustÄ CentrÄlÄ vÄ“lÄ“šanu komisija ziņoja, ka divpadsmit 6. Saeimas deputÄtu kandidÄti varÄ“tu bÅ«t sadarbojušies ar VDK: KÄrlis Liepiņš (Latvijas DemokrÄtiskÄs darba partijas (LDDP), Latvijas SociÄldemokrÄtiskÄs strÄdnieku partijas (LSDSP) un Latvijas ApkrÄpto cilvÄ“ku aizstÄvÄ«bas partijas TaisnÄ«ba (TaisnÄ«ba) koalÄ«cija Darbs un TaisnÄ«gums), Juris ZaÄ·is (DemokrÄtiskÄ partija Saimnieks), Juris Celmiņš (DemokrÄtiskÄ partija Saimnieks), Mavriks Vulfsons (Tautas saskaņas partija), Maija Nora Tabaka (Tautsaimnieku politiskÄ apvienÄ«ba Tautsaimnieks), Harijs Verhovskis (DemokrÄtu partija), Gvido Harijs Volbrugs (DemokrÄtu partija), ArtÅ«rs Malta (Latvijas LiberÄlÄ partija), Visvaldis Mucenieks[62] (Latvijas VienÄ«bas partija), Aivars Saliņš (Latvijas VienÄ«bas partija), Gatis Zariņš (Latvijas VienÄ«bas partija) un LÄ«ga KrÅ«miņa (Latvijas NacionÄli DemokrÄtiskÄ partija).[63]
PolitiskÄ cīņa pirms 6. Saeimas vÄ“lÄ“šanÄm 1995. gada augustÄ bija ļoti asa. 5. Saeima izslÄ“dza no tÄs sastÄva Joahimu ZÄ«geristu,[64] pamatojoties uz Saeimas kÄrtÄ«bas ruļļa 18. panta otrÄs daļas 4. punktu, kas paredz, ka, ja “vienas kÄrtÄ“jÄs sesijas laikÄ neattaisnotu iemeslu dēļ nav apmeklÄ“jis vairÄk nekÄ pusi no Saeimas sÄ“dÄ“m”, deputÄtu ar Saeimas lÄ“mumu var izslÄ“gt no Saeimas sastÄva.[65] PresÄ“ parÄdÄ«jÄs ziņas, ka Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa tÄ“vs Eduards Ulmanis bijis militÄrÄ izlÅ«košana dienesta AbvÄ“ra (Abwehr) aÄ£ents nacionÄlsociÄlistiskÄs VÄcijas okupÄcijas laikÄ, ko sÄkumÄ izplatÄ«ja Krievijas FederÄcijas plašsaziņas lÄ«dzekļi.[66] Tam sekoja publikÄcijas, kas mÄ“Ä£inÄja atspÄ“kot izplatÄ«tÄs ziņas.[67] Ilgstoši bija diskutÄ“ts jautÄjums, vai Alberts Kauls (Latvijas VienÄ«bas partija) jÄsvÄ«tro no saraksta. Bija ziņas, ka Kauls piedalÄ«jÄs Vislatvijas sabiedrÄ«bas glÄbšanas komitejÄ, kas bija viens no iemesliem, lai liegtu kandidÄ“t SaeimÄ,[68] tomÄ“r CentrÄlÄ vÄ“lÄ“šanu komisija kavÄ“jÄs pieņemt lÄ“mumu svÄ«trot. PÄ“c RÄ«gas Centra rajona tiesas 1995. gada 30.–31.augusta sprieduma bija nolemts svÄ«trot Alberta Kaula kandidatÅ«ru.[69] 1995. gada 26. septembrÄ«, ievÄ“rojot Ä£enerÄlprokurora protestu un Latvijas Republikas AugstÄkÄs Tiesas Prezidija 1995. gada 22. septembra lÄ“mumu, CentrÄlÄ vÄ“lÄ“šanu komisija atcÄ“la iepriekš pieņemto lÄ“mumu par Kaulu,[70] bet tajÄ pašÄ dienÄ pieņēma citu lÄ“mumu par Alberta Kaula svÄ«trošanu, pamatojoties uz likuma normu.[71] Diskusijas izraisÄ«ja CentrÄlÄs vÄ“lÄ“šanu komisijas lÄ“mums liegt kandidÄ“t 5. Saeimas deputÄtei Larisai Laviņai par viņas darbu LKP izdevumÄ Cīņa pÄ“c 1991. gada 13. janvÄra.[72] ŠÄda rÄ«cÄ«ba bija pamatota ar aizliegumu kandidÄ“t tiem, kas darbojušies Padomju SavienÄ«bas KomunistiskajÄ partijÄ (PSKP) pÄ“c 1991. gada 13. janvÄra. Larisas Laviņas (Latvijas SociÄlistiskÄ partija) darbÄ«bu atklÄja publikÄcijas, kas apliecinÄja, ka viņa bijusi Latvijas KomunistiskÄs partijas laikraksta Cīņa informatÄ«vÄ dienesta vadÄ«tÄja, ka šajÄ amatÄ bijusi lÄ«dz 1991. gada 10. oktobrim un ka PSKP biedre kļuvusi 1990. gada 22. novembrÄ«. TÄpat CentrÄlÄs vÄ“lÄ“šanu komisijas secinÄjumos bija minÄ“ts, ka Laviņa aktÄ«vi publicÄ“jusies CīņÄ.[73]Viss iepriekš minÄ“tais zinÄmÄ mÄ“rÄ aizÄ“noja VDK sadarbÄ«bas lietas.
NeatkarÄ«gÄ RÄ«ta AvÄ«ze trijos numuros publicÄ“ja Andra Vitenburga intervijas ar dažiem CentrÄlÄs vÄ“lÄ“šanu komisijas minÄ“tajiem deputÄtu kandidÄtiem, par kuriem ir ziņas par sadarbÄ«bu ar VDK, to vidÅ« bija Maija Nora Tabaka, KÄrlis Liepiņš, Mavriks Vulfsons, Arturs Malta un Juris Celmiņš.
Maija Nora Tabaka norÄdÄ«ja, ka totalitÄrÄs valsts modelÄ« bija uzraudzÄ«ti visi, it Ä«paši spilgtas personÄ«bas. Viņa uzskatÄ«ja, ka tikusi “iegrÄmatota” darbojoties LPSR MÄkslinieku savienÄ«bÄ. Tabaka pauda, ka padomju sistÄ“ma bÅ«tu jÄpÄ“ta, bet nedrÄ«kst to falsificÄ“t, apgalvojot, ka “mÄkslinieki un zinÄtnieki ir bijuši noziedznieki”.[74]
Mavriks Vulfsons (1918-2004) atgÄdinÄja savu darbÄ«bu starptautiskajÄ Å¾urnÄlistikÄ, neaizmirsa pieminÄ“t savu runu par Molotova-Ribentropa pakta slepenajiem protokoliem. Viņš uzsvÄ“ra, ka katram braucienam uz ÄrzemÄ“m bija nepieciešama VDK piekrišana, un tÄpÄ“c katrs, kas bijis ÄrzemÄ“s PSRS laikÄ sadarbojies ar VDK. Interesants bija atzinums, ka visi tie, ar kuriem viņš ticies “labi zinÄja kÄ no RÄ«gas var tikt uz ÄrzemÄ“m, bet viņi man ticÄ“ja”.[75] BÅ«tÄ«bÄ Vulfsons sadarbÄ«bu ar VDK nenoliedza. Viņa sadarbÄ«ba ar PSRS okupÄcijas varu jau kopš 1940. gada un ilggadÄ«gÄ karjera padomju Ärpolitikas notikumu komentÄ“tÄja ampluÄ ir labi zinÄma, tÄpÄ“c sadarbÄ«ba ar VDK nepÄrsteidza.
Juris Celmiņš savu klÄtbÅ«tni VDK aÄ£entu kartotÄ“kÄ skaidroja ar dalÄ«bu veidojumÄ Kurzemes savienÄ«ba, kurÄ piedalÄ«jies, mÄcoties ZÅ«ru profesionÄli tehniskajÄ skolÄ 1968. gadÄ. Jauniešu grupa apņēmÄs cÄ«nÄ«ties par Latvijas neatkarÄ«bas atjaunošanu. Viņš atzina, ka pratinÄts, pašrocÄ«gi uzrakstÄ«jis vairÄkus paskaidrojumus, bet izteica pÄrsteigumu, ka viņa lieta “klasificÄ“ta kÄ aÄ£enta lieta”. OrganizÄcijas vadÄ«tÄjs bija notiesÄta uz trim gadiem, bet pÄrÄ“jie tiesÄ piedalÄ«jušies kÄ liecinieki.[76] Celmiņš lÄ«dzÄ«gu stÄstÄ«jumu pauda, arÄ« tiekoties ar Anglijas latviešiem. Raksts gan neatspoguļo to, uzsvÄ“rts, ka vÄ“l divdesmit gadus pÄ“c tam “viņa rÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«ba bijusi ierobežota”[77]. Juris Celmiņš vÄ“lÄk savÄ blogÄ rakstÄ«ja par Kurzemes savienÄ«bas lietu, nosaucot triju citu tÄs dalÄ«bnieku vÄrdus. Viņš arÄ« pauda sašutumu par to, ka Aivars Niedra – neatkarÄ«gÄs Latvijas Republikas juridisko zinÄtņu doktors, ilggadÄ“js Latvijas ZvÄ“rinÄtu advokÄtu padomes priekšsÄ“dÄ“tÄjs, arÄ« Latvijas UniversitÄtes docÄ“tÄjs, viens no KriminÄllikuma idejiskiem autoriem un komentÄ“tÄjiem, bija tas, kas sprieda tiesu pÄr šÄ«s grupas lÄ«deri Aukmani.[78]
ArtÅ«rs Malta apgalvoja, ka viņa vÄrds nav atklÄts VDK aÄ£entÅ«ras kartotÄ“kÄ, kandidÄ“jot uz 5. Saeimu, un solÄ«ja, ka, kļūstot par ministru prezidentu, pÄrbaudÄ«s TSDC tÄ“riņus. “Neesmu nekur darbojies,” uzsvÄ“ra ArtÅ«rs Malta.[79]
TrešÄ Andra Vitenburga reportÄža bija saistÄ«ta ar kinomehÄniÄ·i LÄ«gu KrÅ«miņu un Latvijas UniversitÄtes rektoru Juri ZaÄ·i. LÄ«ga KrÅ«miņa VDK aÄ£enta kartÄ«tes esÄ«bu skaidroja ar to, ka bijusi aizturÄ“ta pie BrÄ«vÄ«bas pieminekļa 1987. gada 18. novembrÄ«, kam sekojošÄm pratinÄšanÄm un vizÄ«tes VDK. Viņa uzskatÄ«ja, ka bijusi kontrolÄ“ta, strÄdÄjot kino jomÄ un valdÄ«bas restorÄnÄ KabÅ«rs.[80]
Latvijas UniversitÄtes rektors un profesors Juris ZaÄ·is norÄdÄ«ja: “[..] neesmu zinÄjis, ka tÄda kartiņa tikusi veidota.” Viņš uzsvÄ“ra, ka jau notikušÄs tiesas prÄvas par sadarbÄ«bas fakta ar VDK konstatÄ“šanu liecina, ka aÄ£entu uzskaites kartiņas vÄ“l neko nepierÄda. ZaÄ·is savu atrašanos aktÄ«vo aÄ£entu skaitÄ un vÄ“lÄko izslÄ“gšanu saistÄ«ja ar aktÄ«viem zinÄtniskiem komandÄ“jumiem un vÄ“lÄko pÄreju uz administratÄ«vu darbu, kad kļuvis VDK nevajadzÄ«gs.[81]
Reaģējot uz VDK sadarbÄ«bas kartotÄ“kas lietu, 5. un 6. Saeimas deputÄte Ruta Marjaša (1927-2016) rakstÄ«ja:
“VDK «pamestajÄ» kartotÄ“kÄ ir tik daudzu prominentu personu vÄrdi, ka kÄdu tur neminÄ“to varÄ“tu pÄrņemt nepilnvÄ“rtÄ«bas sajÅ«ta.”
DeputÄte atbalstÄ«ja lÄ“mumu atcelt aizliegumu kandidÄ“t “bijušajiem VDK Ärštata darbiniekiem” un aicinÄja atcelt arÄ« ierobežojumus kandidÄ“t personÄm, kas turpinÄja darboties PSKP pÄ“c 1991. gada 13. janvÄra. Ruta Marjaša kopumÄ aicinÄja ļaut vÄ“lÄ“tÄjiem izlemt pašiem.[82]
Maijas Noras Tabakas sadarbÄ«bas ar VDK sakarÄ 20. gadsimta astoņdesmito gadu vidÅ« izteicÄs Imants Lešinskis (1931-1985). Ar acÄ«mredzamu ļaunu prieku viņš raksturoja Tabaku kÄ godÄ«gu latviešu mÄkslinieci, kurai nav bijis sakaru ar Äeku lÄ«dz brÄ«dim, kad par viņas daiļradi izrÄdÄ«ja interesi trimdas latviešu jaunieši. Lešinskis, uzstÄjoties Minsteres latviešu auditorijÄ 1984. gada janvÄra beigÄs, paziņoja, ka Tabaka “uzņēmÄs saistÄ«bas” un gadu darbojÄs RietumberlÄ«nÄ“, kur viņas kurators bijis VDK virsnieks Andris Trautmanis. Lešinskis apgalvoja, ka Tabaka “ir lÄ«dz ausÄ«m «Äekas varÄ»” un ka “ar šo «kultÅ«ras sakaru» palÄ«dzÄ«bu godÄ«ga latviešu mÄksliniece ir padarÄ«ta par Äekas ziņotÄju” .[83]
1999. gada maijÄ Vakara Ziņas informÄ“ja par Aivara Vanaga iesniegumu Ä¢enerÄlprokuratÅ«rai ar lÅ«gumu pÄrbaudÄ«t uzņēmÄ“ja un partijas TÄ“vzemei un BrÄ«vÄ«bai sponsora Normunda LakuÄa iespÄ“jamo saistÄ«bu ar VDK. Vanags uzskatÄ«ja, ka LakuÄs, darbojoties ar segvÄrdu Nikolajs PÄ“tersons, ir nodevis jauniešu pretošanÄs grupu ZÄ«le, kur 20. gadsimta septiņdesmitajos gados ietilpa seši jaunieši. KÄ otru iespÄ“jamo ziņotÄju viņš minÄ“ja kÄdu mÄcÄ«tÄju – Ivaru Ä€beli[84]. Pieteikuma iesniedzÄ“js ticis “izmests no UniversitÄtes” par nesekmÄ«bu. Normunds LakuÄs atzina, ka ticis izsaukts pie PÄ“tera StuÄkas Latvijas Valsts UniversitÄtes rektora, taÄu norÄdÄ«ja, ka jauniešu grupu nevar uzskatÄ«t par pretošanÄs kustÄ«bas izpausmi. Viņš arÄ« noliedza, ka iesniedzÄ“js bÅ«tu reÄli cietis no VDK.[85] AttiecÄ«gajÄ laikÄ Normunds LakuÄs bieži bija minÄ“ts laikrakstu virsrakstos, kur viņu raksturoja kÄ tÄ“vzemiešu pelÄ“ko kardinÄlu un plaši atspoguļoja viņa nesaskaņas ar Valsts ieņēmumu dienestu. 2001. gada 21. novembrÄ« JÅ«rmalas pilsÄ“tas tiesa slÄ“gtÄ tiesas sÄ“dÄ“ atzina, ka Normunds LakuÄs nav apzinÄti sadarbojies ar VDK un ka trÅ«kst pierÄdÄ«jumu par aÄ£enta Nikolajs PÄ“tersons identitÄti. VÄ“lreiz bija nosaukts Ivara Ä€beles vÄrds. Prese atzÄ«mÄ“ja, ka tiesas prÄvÄ kÄ liecinieki piedalÄ«jušies bijušais VDK darbinieks Guntis Indriksons un bijušais ministru prezidents Guntars Krasts. Prokurors KÄrlis Kudrinickis tomÄ“r uzstÄja, ka LakuÄs bija sadarbojies ar VDK,[86] tÄpÄ“c iesniedza apelÄcijas protestu.[87]
SituÄciju ļoti asi komentÄ“ja Dienas žurnÄlists Aivars Ozoliņš, kurš sarkastiski kritizÄ“ja Normunda LakuÄa versiju par to, ka viņš faktiski bijis padomju iekÄrtas grÄvÄ“js. Ozoliņš izteica izbrÄ«nu, ka pÄrÄ“jiem grupas ZÄ«le dalÄ«bniekiem bija jÄizcieš reÄls VDK spiediens, kamÄ“r LakuÄs varÄ“ja brÄ«vi un plaši darboties. Proti, citi grupas dalÄ«bnieki regulÄri saukti uz Äeku, vervÄ“ti par aÄ£entiem, un tiem, kuri nav piekrituši sadarboties, bija liegtas studijas. SavukÄrt “rÅ«dÄ«tais padomijas grÄvÄ“js” LakuÄs, bÅ«dams students, braukÄjis lepni pa RÄ«gu ar 7. modeļa žiguli, kas paša vÄ“rtÄ“jumÄ šodien atbilstu mersedesam, un netraucÄ“ti turpinÄjis piekopt padomju varas ieskatÄ vienu no smagÄkajiem noziegumiem — valÅ«tas spekulÄcijas. Tas šÄdam ekonomikas grÄvÄ“jam pamatÄ nozÄ«mÄ“ja divus ceļus — vai nu uz Äeku par stukaÄu, vai uz cietumu, lielu apmÄ“ru gadÄ«jumÄ — lÄ«dz 15 gadiem vai pat nÄvessodu.[88] Vakara Ziņu žurnÄlists Andris BernÄts ironizÄ“ja, ka “ir liecÄ«bas, bet nav pierÄdÄ«jumu, ka LakuÄs bijis «stukaÄs»”.[89] Visbeidzot, 2006. gada februÄrÄ« laikraksti ziņoja, ka ar RÄ«gas apgabaltiesas spriedumu Normunds LakuÄs ir atzÄ«ts par VDK ziņotÄju. To aprakstÄ«ja bez Ä«pašÄm detaļÄm tikai politiskÄ kontekstÄ, atzÄ«mÄ“jot viņa politiskÄs ietekmes mazinÄšanos un sakaru zudumu ar tÄ“vzemiešiem.[90] Vakara Ziņas plašÄk ziņoja par prÄvu, arÄ« pieminot Normunda LakuÄa politiskos kontaktus ar TÄ“vzemei un BrÄ«vÄ«bai un apvienÄ«bu Visu Latvijai!. LakuÄs, parÄdot sevi kÄ politisku intrigu upuri, sacÄ«ja, ka tiesnese Žanete VÄ“vere “godam izpildÄ«jusi savu uzdevumu”, kas droši vien tikšot novÄ“rtÄ“ts viņas karjerÄ.[91]
UzņēmÄ“ja Georga Lansmaņa (1958–2010) lieta noritÄ“ja apstÄkļos, kad VDK aÄ£entÅ«ras jautÄjumiem bija pievÄ“rsta pastiprinÄta uzmanÄ«ba. Lietas izskatÄ«šana sÄkÄs 1998. gada jÅ«lijÄ Latgales priekšpilsÄ“tas tiesÄ tiesneses DiÄnas Mašinas vadÄ«bÄ. Lansmanis 1997. gada oktobrÄ« pats bija ierosinÄjis pÄrbaudes lietu pÄ“c tam, kad sakarÄ ar viņa nodomu kļūt par Meksikas goda konsulu nÄca atklÄtÄ«bÄ uz viņa vÄrdu noformÄ“tÄ VDK aÄ£enta uzskaites kartÄ«te. PirmÄ tiesas sÄ“de bija atlikta, jo nebija ieradušies liecinieki – GunÄrs Bekmanis, par kura darbÄ«bu bija ziņojis aÄ£ents ar segvÄrdu Stenlijs un VDK informatÄ«vi analÄ«tiskÄs daļas darbinieks Valdis StupÄns, kurš nodarbojies ar aÄ£entu ziņojumu apstrÄdÄšanu un ievadÄ«šanu InformÄcijas analÄ«zes daļas automatizÄ“tajÄ elektroniskajÄ pretizlÅ«košanas sistÄ“mÄ (datu bÄzÄ“) Delta. Georgs Lansmanis noliedza, ka pazÄ«tu liecinieku GunÄru Bekmani un paziņoja, ka pirmo reizi redzÄ“s viņu tiesas sÄ“dÄ“ oktobrÄ«.[92]
1998. gada 21. oktobrÄ« Latgales priekšpilsÄ“tas tiesa atzina, ka uzņēmÄ“js Georgs Lansmanis nav bijis VDK aÄ£ents. Dokumentos nosauktais vervÄ“tÄjs VDK RÄ«gas nodaļas darbinieks Aleksandrs Kukainis[93] tiesÄ liecinÄja, ka viņam:
“G. Lansmani savervÄ“t nav izdevies. Darba rÄdÄ«tÄju uzlabošanai A. Kukainis falsificÄ“jis G. Lansmaņa aÄ£enta kartiņu un it kÄ G. Lansmaņa ziņojumus uzrakstÄ«jis, balstoties uz citu informatoru ziņÄm.”
Tiesa nenoticÄ“ja arÄ« divu liecinieku – Valda Motes un GunÄra Bekmaņa – liecÄ«bÄm. Prokurors KÄrlis Kudreņickis apsolÄ«ja spriedumu pÄrsÅ«dzÄ“t.[94] Šie liecinieki bija pÄrliecinÄti, ka tieši Georgs Lansmanis ziņojis par Valda Motes naidÄ«gumu padomju varai un plašo dzÄ«vesveidu un GunÄra Bekmaņa simpÄtijÄm pret Amerikas SavienotajÄm ValstÄ«m (ASV). Georga Lansmaņa advokÄts Viktors Skudra norÄdÄ«ja, ka Motes biznesa sakari bijuši zinÄmi visai RÄ«gas centra sÄ«ktirgotÄju videi, lÄ«dzÄ«gi bija plaši zinÄmi Bekmaņa radikÄlie uzskati.[95] KopumÄ šÄ«s lietas atspoguļojums bija neparasts ar to, ka avÄ«zes par to ziņoja atkÄrtoti. Dienas publikÄcijas saturÄ“ja daudz detaļu, ieskaitot liecinieku, tostarp VDK štata darbinieku vÄrdus.
7. Saeimas vÄ“lÄ“šanas
1998. gada 7. Saeimas vÄ“lÄ“šanas izraisÄ«ja jaunu aktivitÄti VDK aÄ£entÅ«ras atklÄšanas sakarÄ. KopumÄ TSDC paziņoja par deviņpadsmit deputÄtu kandidÄtu iespÄ“jamo saistÄ«bu ar VDK. Bija nosaukti Ju-Liņ Čžou (Tautas kopa BrÄ«vÄ«ba), Andrejs Siliņš (Latvijas Ceļš), Ivars Godmanis (Latvijas Ceļš), JÄnis Bakmanis (Latvijas Ceļš), Henriks DanusÄ“viÄs (JaunÄ Partija), ArvÄ«ds Ulme (Politisko organizÄciju (partiju) apvienÄ«ba Darba partijas, KristÄ«gi demokrÄtiskÄs savienÄ«bas, Latvijas ZaļÄs partijas apvienÄ«ba), Juris Celmiņš (DemokrÄtiskÄ partija Saimnieks), JÄnis Lagzdiņš (Partija Tautas kustÄ«ba Latvijai (ZÄ«gerista partija)), Juris Vecvagars (Latvijas NacionÄlÄ reformu partija), JÄnis Rupkus (NacionÄlÄ Progresa partija), JÄnis Ä€damsons (Latvijas SociÄldemokrÄtu apvienÄ«ba), Ilgonis Šteinbergs (Latvijas SociÄldemokrÄtu apvienÄ«ba), Aivars Saliņš (Latvijas VienÄ«bas partija), Andris BÄ“rziņš (Latvijas NacionÄli DemokrÄtiskÄ partija), ArtÅ«rs Malta (DemokrÄtu partija), Gvido Harijs Volbrugs (DemokrÄtu partija). CentrÄlÄs vÄ“lÄ“šanu komisijas paziņojums Latvijas VÄ“stnesÄ« bija savÄ ziÅ†Ä unikÄls, jo tas atspoguļoja gan to, kas liecina par sadarbÄ«bas faktu ar VDK, gan arÄ« tiesvedÄ«bas, ja tÄda bijusi ierosinÄta, gaitu sadarbÄ«bas fakta konstatÄ“šanÄ ar VDK.[96] AcÄ«mredzot, minÄ“tais bija saistÄ«ts ar iepriekšÄ“jÄs vÄ“lÄ“šanÄs pieredzÄ“to Alberta Kaula sakarÄ.
Pieciem deputÄtu kandidÄtiem risinÄjÄs tiesvedÄ«ba sadarbÄ«bas fakta ar VDK konstatÄ“šanai. Trijos gadÄ«jumos – Siliņa, Bakmaņa, Rupkus – tiesas spriedums nebija stÄjies spÄ“kÄ, divos pÄrÄ“jos gadÄ«jumos lietas skatÄ«šana pirmajÄ instancÄ“ vÄ“l nebija pabeigta. Visos gadÄ«jumos par sadarbÄ«bu ar VDK liecinÄja TSDC rÄ«cÄ«bÄ esošÄs ziņas. Paziņojums sniedz informÄciju par iespÄ“jamiem sadarbÄ«bas veidiem katrÄ gadÄ«jumÄ. KÄ iespÄ“jami LPSR VDK aÄ£enti bija minÄ“ti Ju–Liņ Čžou, Henriks DanusÄ“viÄs, ArvÄ«ds Ulme, JÄnis Lagzdiņš, Juris Vecvagars, Ilgonis Šteinbergs, Aivars Saliņš, Andris BÄ“rziņš, ArtÅ«rs Malta un Gvido Harijs Volbrugs. KÄ iespÄ“jami VDK informatori bija minÄ“ti Andrejs Siliņš, JÄnis Bakmanis, Ivars Godmanis, Juris Celmiņš un JÄnis Rupukus. Tikai JÄņa Ä€damsona gadÄ«jumÄ bija minÄ“ts dienests VDK struktÅ«rÄ, proti, bija norÄdÄ«ts, ka viņš ir bijis PSRS VDK Robežsardzes karaspÄ“ka štata darbinieks.[97]
CentrÄlÄs vÄ“lÄ“šanu komisijas izvÄ“rsti sniegtÄ informÄcija sniedz salÄ«dzinoši precÄ«zu informÄciju par sadarbÄ«bas fakta ar VDK konstatÄ“šanu lietu virzÄ«bu, ļauj spriest par ierosinÄšanas saistÄ«bu ar politiskÄm aktivitÄtÄ“m un dod iespÄ“ju veikt arÄ« turpmÄkos pÄ“tÄ«jumus par sadarbÄ«bas fakta ar VDK konstatÄ“šanu, jo sadarbÄ«bas fakta ar VDK konstatÄ“šanas lietu arhivÄ“šanÄ vÄ“rojamas bÅ«tiskas problÄ“mas, uz kurÄm ir norÄdÄ«jis arÄ« pÄ“tnieks Juris StukÄns. CentrÄlÄ vÄ“lÄ“šanu komisija sniedza šÄdu informÄciju par Andreja Siliņa lietas virzÄ«bu:
“SAB TSDC rÄ«cÄ«bÄ ir ziņas, ka deputÄta kandidÄts varÄ“tu bÅ«t sadarbojies ar LPSR VDK kÄ šÄ« dienesta informators. ProkuratÅ«rÄ ierosinÄta pÄrbaudes lieta un nosÅ«tÄ«ta RÄ«gas rajona tiesai. 31.01.1995. tiesa pasludinÄja spriedumu, ka A. Siliņš nav bijis LPSR VDK informators. Prokurors iesniedza kasÄcijas protestu. AugstÄkÄs tiesas kriminÄllietu kolÄ“Ä£ija šo protestu apmierinÄja, atcÄ“la RÄ«gas rajona tiesas spriedumu un nodeva jaunai izskatÄ«šanai no iztiesÄšanas stadijas tai pašai tiesai citÄ sastÄvÄ. RÄ«gas rajona tiesa pÄrbaudes lietu bija nolikusi izskatÄ«šanai 20.04.1998., bet izskatÄ«šana tika atlikta sakarÄ ar pašas pÄrbaudÄmÄs personas – A. Siliņa – neierašanos tiesÄ. Spriedums nav stÄjies spÄ“kÄ.”[98]
JÄņa Bakmaņa gadÄ«jumÄ bija minÄ“ts:
“SAB TSDC rÄ«cÄ«bÄ ir ziņas, ka deputÄta kandidÄts varÄ“tu bÅ«t sadarbojies ar LPSR VDK kÄ šÄ« dienesta informators. IerosinÄta pÄrbaudes lieta un nodota tiesai. 12.03.1998. prokuratÅ«ra iesniedza kasÄcijas protestu un 16.06.1998. AugstÄkÄs tiesas SenÄta KriminÄllietu departamenta tiesas sÄ“dÄ“ Vidzemes apgabaltiesas kriminÄllietu kolÄ“Ä£ija 03.03.1998. spriedumu atcÄ“la un nosÅ«tÄ«ja jaunais izskatÄ«šanai. Spriedums nav stÄjies spÄ“kÄ.”[99]
Ivara Godmaņa lietas sakarÄ bija teikts:
“SAB TSDC rÄ«cÄ«bÄ ir ziņas, ka deputÄta kandidÄts varÄ“tu bÅ«t sadarbojies ar LPSR VDK kÄ šÄ« dienesta informators. PÄ“c paša deputÄta kandidÄta pieteikuma ierosinÄta pÄrbaudes lieta un 1998.gada augustÄ nodota JÅ«rmalas tiesai izskatÄ«šanai. Tiesas sÄ“de noteikta 10.09.1998.”[100]
Jura Celmiņa gadÄ«jumÄ minÄ“ts:
“SAB TSDC rÄ«cÄ«bÄ ir ziņas, ka deputÄta kandidÄts varÄ“tu bÅ«t sadarbojies ar LPSR VDK kÄ šÄ« dienesta informators. PÄ“c Saeimas Prezidija pieteikuma prokuratÅ«rÄ ierosinÄta pÄrbaudes lieta un 1996.gada 20.novembrÄ« nosÅ«tÄ«ta RÄ«gas pilsÄ“tas Latgales priekšpilsÄ“tas tiesai. Lietu paredzÄ“ts izskatÄ«t 1998.gada 20.oktobrÄ«.”[101]
Visbeidzot JÄņa Rupkus gadÄ«jumÄ CentrÄlÄ vÄ“lÄ“šanu komisija informÄ“ja:
“SAB TSDC rÄ«cÄ«bÄ ir ziņas, ka deputÄta kandidÄts varÄ“tu bÅ«t sadarbojies ar LPSR VDK kÄ šÄ« dienesta informators. ProkuratÅ«rÄ ierosinÄta pÄrbaudes lieta un 1997.gadÄ nosÅ«tÄ«ta RÄ«gas pilsÄ“tas Latgales priekšpilsÄ“tas tiesai. 20.04.1998. tiesa pasludinÄja spriedumu, ka J. Rupkus nav bijis LPSR VDK informators. 30.04.1998. prokuratÅ«ra iesniedza apelÄcijas protestu par minÄ“tÄ sprieduma atcelšanu un jauna sprieduma taisÄ«šanu, jo tiesa bija pÄrkÄpusi KPK normas. ApelÄcijas protesta izskatÄ«šanas diena prokuratÅ«rai nav paziņota. Spriedums nav stÄjies spÄ“kÄ.”[102]
ŠÄdi izvÄ“rsti sniegta informÄcija liek domÄt, ka vÄ“lÄ“tÄjam, vadoties no apsvÄ“rumiem, kas bija tiesÄ«bu normas pieņemšanas sakarÄ paustas un kuru pamatdoma – vÄ“lÄ“tÄjs pats spÄ“j izdarÄ«t slÄ“dzienu, vai vismaz plašsaziņas lÄ«dzekļiem kÄ sabiedrÄ«bas pÄrstÄvjiem bija dota iespÄ“ja iepazÄ«ties par sadarbÄ«bas ar VDK apstÄkļiem vai nu piedaloties tiesas sÄ“dÄ“s, vai arÄ« iepazÄ«stoties ar lietu materiÄliem. Tas, vai šÄda iespÄ“ja bija faktiski nodrošinÄta tiesÄ un cik interesenti bija lÅ«guši lietas materiÄlus, ir atklÄts jautÄjums.
Preses pastiprinÄtu uzmanÄ«ba bija pievÄ“rsta JÄņa Ä€damsona gadÄ«jumam, jo publiski sÄkta diskusija par to, kas uzskatÄms par VDK štata darbinieku un ko var dÄ“vÄ“t par VDK struktÅ«rai piederÄ«gu. PresÄ“ var lasÄ«t:
“JÄnis Ä€damsons noliedza, ka bÅ«tu bijis VDK štata darbinieks, jo SaeimÄ reiz jau atzÄ«ts, ka robežsargi neskaitÄs VDK štata darbinieki. «Es neredzu iemeslus mainÄ«t spÄ“les noteikumus,» uzsvÄ“ra J. Ä€damsons.”[103]
JautÄjumu risinÄja tiesas ceļÄ, tomÄ“r tas neliedza JÄnim Ä€damsonam bÅ«t ievÄ“lÄ“tam un aktÄ«vi piedalÄ«ties politikÄ.[104] ŠÄda pielaidÄ«ga situÄcija radÄ«ja citam LPSR VDK štata darbiniekam Jurim BojÄram Satversmes tiesas – tiesas sÄ“des priekšsÄ“dÄ“tÄjs Aivars Endziņš, tiesneši RomÄns ApsÄ«tis, Aija Branta, Ilma ÄŒepÄne, Juris JelÄgins, GunÄrs KÅ«tris un Andrejs Lepse – noteiktu izņēmumu, pasludinot, ka attiecÄ«bÄ uz Juri BojÄru kÄ LPSR VDK štata darbinieku nav spÄ“kÄ liegums.[105] JÄņa Ä€damsona gadÄ«jumÄ pÄ“dÄ“jo vÄrdu teica Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesa pÄ“c lieguma piedalÄ«ties 2002. gadÄ 8. Saeimas vÄ“lÄ“šanÄs, atzÄ«stot, liegumu par nepamatotu gan konkrÄ“ti pielaidÄ«gÄs attieksmes dēļ pret JÄni Ä€damsonu, gan arÄ« no Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas skatu punkta neargumentÄ“ta izņēmuma Jura BojÄra gadÄ«jumÄ. ŠajÄ sakarÄ ir svarÄ«ga argumentÄcija:
“129. Tiesa vÄ“l atzÄ«mÄ“, ka iesniedzÄ“jam tika aizliegts kandidÄ“t vÄ“lÄ“šanÄs tikai 2002. gadÄ, tas ir ar novÄ“lošanos, desmit gadus pÄ“c ievÄ“rojamas militÄras un politiskas karjeras atjaunotajÄ LatvijÄ [..]. [..] PÄ“c Tiesas uzskata šajos apstÄkļos vienÄ«gi visnopietnÄkie iemesli varÄ“tu attaisnot aizliegumu iesniedzÄ“jam kandidÄ“t vÄ“lÄ“šanÄs, taÄu ValdÄ«ba šÄdus iemeslus nav minÄ“jusi. It Ä«paši pÄ“dÄ“jÄ nebÅ«t neapgalvo, ka tÄs varas iestÄdes nebÅ«tu zinÄjušas par padomju RobežapsardzÄ«bas spÄ“ku pakļautÄ«bu VDK vai par iesniedzÄ“ja atrašanos šajos spÄ“kos. Gluži pretÄ“ji, no šÄ«s lietas apstÄkļiem izriet, ka Ä€damsona kunga pagÄtnes militÄrÄ karjera bijusi vispÄrzinÄms fakts un viņš pats nekad neko savÄ biogrÄfijÄ nav slÄ“pis. Bez tam šÄ«s desmitgades laikÄ viņam bijušas plašas iespÄ“jas apliecinÄt savu lojalitÄti pret Latvijas valsti un savu pieÄ·eršanos demokrÄtiskajÄm vÄ“rtÄ«bÄm, un ValdÄ«ba nav uzrÄdÄ«jusi nevienu apsvÄ“rumu, kas ļautu apšaubÄ«t viņa uzticamÄ«bu šai punktÄ.
131. Tiesa visbeidzot atzÄ«mÄ“, ka savos sÄkotnÄ“jos apsvÄ“rumos ValdÄ«ba bija uzsvÄ“rusi faktu, ka desmit gadu periods, kurÄ uz bijušiem VDK darbiniekiem attiecas citos likumos paredzÄ“tie ierobežojumi, beigsies 2004. gada jÅ«nijÄ [..]. TomÄ“r nedaudz vÄ“lÄk Saeima pagarinÄja šo termiņu par desmit papildu gadiem [..]. TÄ kÄ ne Saeima, ne ValdÄ«ba nav paskaidrojušas šÄda termiņa pagarinÄjuma iemeslus, ņemot vÄ“rÄ patlaban LatvijÄ pastÄvošo stabilitÄtes lÄ«meni sakarÄ ar tÄs pilnÄ«gu integrÄciju EiropÄ, Tiesai nÄkas secinÄt, ka šÄdam pagarinÄjumam ir acÄ«mredzami patvaļīgs raksturs attiecÄ«bÄ uz iesniedzÄ“ju. TurklÄt no lietas faktiem izriet, ka savÄ 2006. gada 15. jÅ«nija spriedumÄ Latvijas Satversmes tiesa uzskatÄ«ja par iespÄ“jamu pieņemt individualizÄ“tu pieeju attiecÄ«bÄ pret citu bijušo VDK darbinieku J.B. [..]; tomÄ“r ValdÄ«ba nav paskaidrojusi, kÄpÄ“c šÄda individualizÄcija nav iespÄ“jama iesniedzÄ“ja gadÄ«jumÄ.
132. Šajos apstÄkļos Tiesa secina, ka valsts varas iestÄdes ir pÄrsniegušas pieļaujamÄs izvÄ“rtÄ“šanas brÄ«vÄ«bas robežas, lai cik plaša tÄ bÅ«tu, un apstrÄ«dÄ“tÄ iejaukšanÄs nav savienojama ar 1.protokola 3.panta prasÄ«bÄm.”[106]
Ivars Godmanis bija lÅ«dzis ierosinÄt pÄrbaudes lietu par sadarbÄ«bas fakta ar VDK konstatÄ“šanu vÄ“l pirms CentrÄlÄ vÄ“lÄ“šanu komisija publiskoja ziņas par viņa iespÄ“jamo sadarbÄ«bu ar LPSR VDK informatora statusÄ. Ivars Godmanis, vÄ“loties kandidÄ“t 7. Saeimas vÄ“lÄ“šanÄs, bija pats pÄ“c savas iniciatÄ«vas lÅ«dzis informÄciju TSDC. Latvijas Ceļa kongresÄ Godmanis paziņoja, ka TSDC rÄ«cÄ«bÄ ir VDK aÄ£enta uzskaites kartÄ«te, kas noformÄ“ta uz viņa vÄrdu, un lÅ«dza viņu svÄ«trot no 7. Saeimas kandidÄtu sarakstiem. Viņš uzskatÄ«ja, ka aÄ£enta uzskaites kartÄ«te tapusi sakarÄ ar viņa zinÄtnisko darbu Austrijas RepublikÄ. TomÄ“r Latvijas Ceļa kongress lÄ“ma, ka aÄ£enta uzskaites kartÄ«te ir tikai formalitÄte un Godmanis VDK labÄ nav strÄdÄjis.[107] 1998. gada 2. jÅ«nijÄ Ivars Godmanis iesniedza prokuratÅ«rÄ lÅ«gumu pÄrbaudÄ«t sadarbÄ«bas faktu ar VDK. Viņš pauda neizpratni, kÄpÄ“c aÄ£enta uzskaites kartÄ«te aizpildÄ«ta 1988. gada martÄ, lai gan komandÄ“jums zinÄtniskÄ darba veikšanai Austrijas RepublikÄ bija no 1986. lÄ«dz 1987. gadam.[108] NozÄ«mÄ«gu ieguldÄ«jumu zinÄtniskÄ darba veikšanas Ärpus PSRS, sevišÄ·i t. s. kapitÄlistiskajÄs valstÄ« un VDK lomas izpratnei sniedza Latvijas ZinÄtņu akadÄ“mijas akadÄ“miÄ·is, bijušais Latvijas UniversitÄtes rektors Ivars LÄcis,[109] kas sasaucas arÄ« ar praksi, ko Ä«stenoja ASV CentrÄlais izlÅ«košanas dienests, piemÄ“ram, 20. gadsimta piecdesmitajos gados, ievÄcot ziņas arÄ« par okupÄ“tÄs Latvijas augstskolÄm, zinÄtniskajiem institÅ«tiem, to atrašanÄs vietu, telpu izvietojumu, personÄlsastÄvu u.tml.[110]
1998. gada 11. augustÄ NeatkarÄ«gÄ RÄ«ta AvÄ«ze ziņoja, ka prokuratÅ«rai nav pilnÄ«gas pÄrliecÄ«bas par Ivara Godmaņa sadarbÄ«bu ar VDK, jo, lai arÄ« ir aÄ£enta uzskaites kartÄ«te par laiku no 1988. gada 31. marta lÄ«dz 1990. gada 24. janvÄrim, tomÄ“r prokuratÅ«ras rÄ«cÄ«bÄ nebija ziņojumu.[111] SeptembrÄ« JÅ«rmalas pilsÄ“tas tiesa atzina, ka laikÄ no 1988. gada 31. marta lÄ«dz 1990. gada 24. janvÄrim Ivaram Godmanim bija aÄ£enta uzskaites kartÄ«te ar segvÄrdu Pugulis, bet nav pierÄdÄ«jumu, ka Godmanis “bÅ«tu izteicis vÄ“lÄ“šanos sadarboties ar VDK, bÅ«tu sadarbojies ar šo dienestu un apzinÄjies šÄdu sadarbÄ«bas faktu”. Godmanis pat solÄ«ja iesÅ«dzÄ“t tiesÄ bijušo VDK virsnieku Dmitriju MeļņiÄuku par šÄdas uzskaites kartÄ«tes noformÄ“šanu, bet MeļņiÄuks savukÄrt “noliedza, ka bÅ«tu savervÄ“jis I. Godmani un nevarÄ“ja atcerÄ“ties, kÄdēļ reÄ£istrÄ“jis viņu VDK aÄ£entu kartotÄ“kÄ”. MeļņiÄuks tolaik strÄdÄjis LPSR IzglÄ«tÄ«bas ministrijas ÄrÄ“jo sakaru daļÄ, kas viņam bijis piesegs, lai Ä«stenotu VDK uzdevumus. LPSR 1. daļas virsnieks GunÄrs Pudels[112], un LPSR VDK priekšsÄ“dÄ“tÄja vietnieks JÄnis Trubiņš liecinÄja, ka aÄ£enta uzskaites kartÄ«tes varÄ“ja izrakstÄ«t pašai personai nezinot, lai novÄ“rstu to, ka vervÄ“šanu veic citi. TurklÄt Trubiņš norÄdÄ«ja, ka viņam kÄ VDK priekšsÄ“dÄ“tÄja vietniekam bÅ«tu bijis zinÄms, ja pats ministru prezidents bÅ«tu bijis VDK aÄ£ents, jo par šÄdu aÄ£entu viņu bÅ«tu informÄ“jis Staņislavs Zukulis, kas no 1984. gada 22. maija lÄ«dz 1990. gada 5. martam bija LPSR VDK priekšsÄ“dÄ“tÄjs[113].[114] JÄatzÄ«mÄ“ gan, ka brÄ«dÄ«, kad Ivars Godmanis kļuva par premjeru 1990. gada maijÄ, LPSR VDK priekšsÄ“dÄ“tÄjs bija Edmunds Johansons, bet laikÄ, kad Staņislavs Zukulis bija LPSR VDK priekšsÄ“dÄ“tÄjs, JÄnis Trubiņš bija sÄkumÄ LPSR VDK RÄ«gas pilsÄ“tas daļas priekšnieka vietnieks (no 1980. septembra lÄ«dz 1984. gada jÅ«lijam), tad LPSR VDK RÄ«gas pilsÄ“tas daļas priekšnieks (no 1984. gada jÅ«lija lÄ«dz 1986. gada septembrim), visbeidzot viņš kļuva par LPSR VDK 5. daļas priekšnieku (no 1986. gada septembra lÄ«dz 1989. gada aprÄ«lim).[115] Nav saprotams, kÄpÄ“c Staņislavam Zukulim bÅ«t jÄinformÄ“ padotais jautÄjumos, kas viņu tieši neskÄra.
Ivara Godmaņa lietas virzÄ«bai bija pievÄ“rsta ļoti liela uzmanÄ«ba, jo, lai gan tas netika uzsvÄ“rts, tomÄ“r atziņa, ka Ministru padomes priekšsÄ“dÄ“tÄjs neatkarÄ«gas Latvijas veidošanas periodÄ uzreiz pÄ“c neatkarÄ«bas atjaunošanas bÅ«tu VDK aÄ£ents, bÅ«tu uztverta kÄ ÄrkÄrtÄ«gi skandaloza.
MazÄk pamanÄ«ta palika informÄcija par Latvijas SociÄldemokrÄtiskÄ StrÄdnieku partija (LSDSP) kandidÄta Ilgoņa Šteinberga saistÄ«bu ar VDK. 2007. gadÄ Ilgonis Šteinbergs intervijÄ Å¾urnÄlam Nedēļa izklÄstÄ«ja savu versiju par notikušo. Viņš atklÄja, ka jaunÄ«bÄ ticis apmÄcÄ«ts iznÄ«cinÄtÄja pilota un pat kosmonauta arodam. SavukÄrt Valsts drošÄ«bas komiteja viņu mÄ“Ä£inÄjusi savervÄ“t viņa studiju laikÄ RÄ«gas CivilÄs aviÄcijas inženieru institÅ«tÄ. Šteinbergu esot uzaicinÄts uz “slepenu telpu”, kur viņš saņēmis sadarbÄ«bas piedÄvÄjumu. VDK vÄ«rs solÄ«jis labu darbu VÄcijÄ (rakstÄ nav minÄ“ts, bet, acÄ«mredzot, bija domÄta VÄcijas FederatÄ«vÄ Republika), tÄpat apmaiņai pret sadarbÄ«bu izskanÄ“juši tÄdi solÄ«jumi kÄ “nauda, automašÄ«na, meitenes”. VDK bijusi pÄrliecinÄta, ka Šteinbergu centÄ«sies savervÄ“t Rietumu specdienesti, bet šÄds viedoklis pašam Šteinbergam licies naivs. PÄ“c vizÄ«tes VÄcijÄ zvani no VDK turpinÄjušies, bet sadarbÄ«bas nebija.[116]
SavukÄrt tai pašÄ rakstÄ intervÄ“tais bijušais VDK 1. daļas virsnieks Roberts Anspaks[117] norÄdÄ«ja, ka “no tiem cilvÄ“kiem, kuru vÄrdi minÄ“ti Äekas maisu sarakstos, sliktu darÄ«juši tikai trešÄ vai ceturtÄ daļa aÄ£entu”. Anspaks uzsvÄ“ra, ka trešdaļa aÄ£entu nav neko darÄ«jusi un pÄ“c divu gadu klusÄ“šanas izslÄ“gta no aÄ£entu sastÄva, bet uzskaites kartÄ«tes palikušas. Īsti sasmÄ“rÄ“jušies bija aÄ£enti, kuri sadarbojÄs ar VDK 5. daļu, sniedzot ziņas par “nacionÄli domÄjošiem cilvÄ“kiem, inteliÄ£enci, ebrejiem un baznÄ«cÄm”. KÄdi 5 procenti aÄ£entu bija zinÄtnieki, kas nemaz nezinÄja, ka iekļauti aÄ£entu sarakstos.
2003. gada 16. augustÄ NeatkarÄ«gÄ RÄ«ta AvÄ«ze informÄ“ja par RÄ«gas apgabaltiesas atzinumu, ka sociÄldemokrÄts, bijušais RÄ«gas DzÄ«vojamo mÄju privatizÄcijas komisijas priekšsÄ“dÄ“tÄjs ir apzinÄti sadarbojies ar LPSR Valsts drošÄ«bas komiteju.[118] Sauss izraksts pÄ“c sprieduma spÄ“kÄ stÄšanÄs 2003. gada 1. augustÄ sakarÄ ar to, ka nebija iesniegta kasÄcijas sÅ«dzÄ«ba, kas publicÄ“ts Latvijas VÄ“stnesÄ« un sniedz tikai informÄciju par lietas izskatÄ«šanas pamatu un rezolutÄ«vo daļu, neatklÄjot motÄ«vus, liecina, ka RÄ«gas apgabaltiesas KriminÄllietu tiesas kolÄ“Ä£ija taisÄ«ja spriedumu, kas atceļ RÄ«gas pilsÄ“tas Latgales priekšpilsÄ“tas tiesas 1998. gada 16.–20. aprīļa spriedumu un kas atzÄ«st, ka JÄnis Rupkus ir bijis LPSR VDK informators un apzinÄti slepeni sadarbojies ar LPSR VDK. Iemeslu tam, ka kasÄcijas sÅ«dzÄ«ba nebija iesniegta, sniedz NeatkarÄ«gÄ RÄ«ta AvÄ«ze, kas citÄ“ja JÄņa Rupkus izteikumus, ka nav pÄrsÅ«dzÄ“jis tiesas spriedumu, jo “nolÄ“mis netÄ“rÄ“t ne valsts, ne savus lÄ«dzekļus, pierÄdot to, kam nav nozÄ«mes”.[119]
Diezgan dÄ«vainu situÄciju apskatÄ«ja laikraksta Diena žurnÄliste Nellija LoÄmele. Viņa apšaubÄ«ja VDK aÄ£entu kartotÄ“kas ticamÄ«bu, pamatojoties uz to, ka JaunÄs partijas deputÄtu kandidÄts Aldis Neimanis bija publiskÄs un dažÄdi interpretÄ“jamÄs intervijÄs atzinis vismaz kontaktus ar VDK. Diena citÄ“ja Aldi Neimani:
“Ar mani savulaik mÄ“Ä£inÄja uzņemt sakarus Valsts drošÄ«bas komiteja. Mani izsauca... Tas bija 1983. gadÄ. Nu, sistÄ“ma parastÄ: tavs tÄ“vs bija leÄ£ionÄ... JÄsaka godÄ«gi, ka man toreiz bija bail Äekai atteikt…”
TomÄ“r Neimanis esot spÄ“jis izspÄ“lÄ“t sadarbÄ«bu, dzenot velnu, tÄpÄ“c VDK sadarbÄ«bu pÄrtraukusi. TomÄ“r Alda Neimaņa vÄrds nebija kartotÄ“kÄ vai reÄ£istrÄcijas žurnÄlos, kas lika uzdot jautÄjumu par TSDC rÄ«cÄ«bÄ esošÄs informÄcijas ticamÄ«bu. TSDC vadÄ«tÄja pienÄkumu izpildÄ«tÄja Zinta Ä€bola norÄdÄ«ja, ka aÄ£enta uzskaites kartÄ«tes izņemšana no kartotÄ“kas bÅ«tu bezjÄ“dzÄ«ga.[120]
8. Saeimas vÄ“lÄ“šanas
Pirms 8. Saeimas vÄ“lÄ“šanÄm, TSDC pÄrbaudot 11 sarakstus, atklÄja vairÄkus deputÄtu kandidÄtus, kuri varÄ“tu bÅ«t sadarbojušies ar VDK. 2002. gada augusta sÄkumÄ bija publicÄ“tas ziņas par šÄdu personu iespÄ“jamo sadarbÄ«bu ar VDK: SIA ŠampÄ“tera nami valdes priekšsÄ“dÄ“tÄja vietnieks Juris Lagzdons (ProgresÄ«vÄ CentriskÄ partija), SIA Pikal un Partneri programmu konsultants Grigorijs Konoņeko (SociÄldemokrÄtiskÄ LabklÄjÄ«bas partija), Baltijas koncertu aÄ£entÅ«ras prezidents Vladimirs Ikusovs (SociÄldemokrÄtiskÄ LabklÄjÄ«bas partija), kÄ arÄ« Vides aizsardzÄ«bas kluba virsaitis ArvÄ«ds Ulme (Zaļo un Zemnieku savienÄ«ba), par kura sadarbÄ«bu ar VDK bija iepriekš publiski ziņots. Ziņas par sadarbÄ«bu ar VDK bija arÄ« par SIA LITIR konsultantu Andreju Jakovļevu (Politisko organizÄciju apvienÄ«ba Par cilvÄ“ka tiesÄ«bÄm vienotÄ LatvijÄ (PCTVL)), RÄ«gas TehniskÄs universitÄtes katedras vadÄ«tÄjs Jurijs Merkurjevs (BrÄ«vÄ«bas partija). Nedaudz vÄ“lÄk publiskoja informÄciju par iespÄ“jamo sadarbÄ«bu ar VDK arÄ« šÄdÄm personÄm: AS REBIR prezidents JÄnis ZudÄns (Latgales Gaisma), AS Ventspils rÄ“Ä·invedis jurists, eksperts JÄ“kabs Liepiņš (Latviešu partijas), Latviešu partijas priekšsÄ“dÄ“tÄjs Aivars Saliņš, “kas jau iepriekš kandidÄ“jis vÄ“lÄ“šanÄs, un vÄ“lÄ“tÄji par šo sadarbÄ«bu ar VDK jau ir informÄ“ti”.[121]
JÄkonstatÄ“, ka nozÄ«mÄ«gÄkÄs partijas, kurÄm bija nopietnas izredzes pÄrvarÄ“t procentu barjeru vÄ“lÄ“šanÄs, ar retiem izņēmumiem, vairs neiekļÄva personas deputÄtu kandidÄtu sarakstos, ja bija ziņas par iespÄ“jamu sadarbÄ«bu ar VDK. Plašsaziņas lÄ«dzekli centÄs noskaidrot lietas bÅ«tÄ«bu. Jurijs Merkurjevs intervijÄ televÄ«zijas kanÄlam LNT norÄdÄ«ja, ka nav sadarbojies ar VDK, bet saistÄ«ja notikušo ar 1987. gada komandÄ“jumu uz ÄrzemÄ“m, par kuru vajadzÄ“ja atskaitÄ«ties LPSR IzglÄ«tÄ«bas ministrijÄ. Viņš uztvÄ“ra tur sastaptos cilvÄ“kus kÄ izglÄ«tÄ«bas, nevis VDK darbiniekus. Merkurjevs norÄdÄ«ja, ka apsver iespÄ“ju vÄ“rsties tiesÄ.[122]
Prese vÄ“lÄ“jÄs noskaidrot TSDC viedokli. IntervijÄ RÄ«gas Balss žurnÄlistam Ivaram AlksnÄ«tim TSDC vadÄ«tÄjs Indulis ZÄlÄ«te kÄrtÄ“jo reizi norÄdÄ«ja, ka visu VDK aÄ£entu vÄrdus nedrÄ«kst publiskot. Publiskošanas jautÄjumÄ viņa attieksme bija “kategoriski noraidoša”. ZÄlÄ«te minÄ“ja samÄ“rÄ plaši popularizÄ“tos argumentus par to, ka nevar vienkopus publiskot gan Äetrdesmito gadu, gan arÄ« PÄrkÄrtošanÄs laika aÄ£entu vÄrdus un ka reÄlu kaitÄ“jumu nodarÄ«ja tikai daži no simta. ZÄlÄ«te stÄstÄ«ja, ka astoņdesmitajos gados VDK tikai nepilni 20 procenti aÄ£entu nodarbojÄs ar ideoloÄ£iskÄm lietÄm, pÄrÄ“jie – ar jÅ«ras un dzelzceļa transporta drošÄ«bu, organizÄ“to noziedzÄ«bu un tamlÄ«dzÄ«gi. Viņš uzsvÄ“ra, ka, publicÄ“jot to cilvÄ“ku vÄrdus, kuri strÄdÄja organizÄ“tÄs noziedzÄ«bas struktÅ«rÄs, kas bija pietuvinÄti Latvijas KomunistiskÄs partijas aparÄtam, viņu dzÄ«vÄ«ba varÄ“tu bÅ«t apdraudÄ“ta. IevÄ“rojot minÄ“to, kartotÄ“kas publiskošana novestu pie personiskas izrÄ“Ä·inÄšanÄs.[123]
2001. gada 11. martÄ notika pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanas. RÄ«gas domes vÄ“lÄ“šanÄs daudzos sarakstos bija atklÄtas personas, kas iespÄ“jams bija sadarbojušÄs ar VDK. Laikraksts Diena ziņoja, ka RÄ«gas domes vÄ“lÄ“šanÄm šÄdÄm pieteiktÄm personÄm ir iespÄ“jams bijusi sadarbÄ«ba ar VDK: SIA Kalnozols Betons mÄrketinga direktors Dainis Zelmenis (PCTVL), RÄ«gas ugunsdzÄ“sÄ“ju biedrÄ«bas priekšsēža palÄ«gs Georgs Kuklis-Rošmanis (PCTVL), SIA VieglÄs rÅ«pniecÄ«bas uzņēmumu asociÄcijas valdes priekšsÄ“dÄ“tÄjs Guntis Strazds (Latvijas DemokrÄtiskÄs partijas), SIA Pirameks izpilddirektors Oļegs Iļjins (Latvijas DemokrÄtiskÄs partijas) un SociÄlo tehnoloÄ£iju augstskolas rektors Juris Celmiņš (Latvijas DemokrÄtiskÄs partijas), SIA Consensus projektu vadÄ«tÄja Anda Celma (Latvijas Zemnieku savienÄ«bas), Aivars KalÄ“js (KristÄ«go demokrÄtu savienÄ«ba), Vides aizsardzÄ«bas kluba prezidents ArvÄ«ds Ulme (Latvijas ZaÄ¼Ä partija), Latvijas UniversitÄtes docents Juris Benders (Latvijas ZaÄ¼Ä partija). Partijas MÅ«su zeme, NacionÄlÄs SavienÄ«bas Namejs, Helsinki-86, Latvijas VienÄ«bas partija un Tautas mantojums vienotajÄ sarakstÄ bija trÄ«s personas, par kurÄm bija ziņas TSDC, proti, par RÄ«gas PedagoÄ£ijas un izglÄ«tÄ«bas vadÄ«bas augstskolas lektoru Valdi Turinu, savulaik pazÄ«stamo muitnieku, tobrÄ«d SIA R&A direktoru Aivaru Saliņu un RÄ«gas taukvielu kombinÄta komercdirektoru JÄ“kabu Liepiņu. Ja par iepriekš minÄ“to personu sadarbÄ«bu liecinÄja VDK aÄ£entÅ«ras kartotÄ“ka, tad Latvijas DemokrÄtiskÄs partijas kandidÄts, SIA RÄ«gas CentrÄlais terminÄls direktoru padomes loceklis un lÄ«dz 1998. gadam bijis RÄ«gas TirdzniecÄ«bas ostas prezidents Juris Krivojs, pÄ“c TSDC ziņÄm, bijis VDK rezidents. Diena minÄ“ja Jura Celmiņa “Äekas lietu”, kuras izskatÄ«šana tiesÄ, pÄ“c avÄ«zes rÄ«cÄ«bÄ esošÄs informÄcijas, bija sÄkta un kur nÄkamÄ tiesas sÄ“de bija paredzÄ“ta 2001. gada novembrÄ«.[124]
LETA ziņoja, ka divu sadarbÄ«bÄ ar VDK aizdomÄs turÄ“tu personu vÄrdi bija Valmieras domes vÄ“lÄ“šanu sarakstÄ. Tie bija PÄrgaujas Ä£imnÄzijas direktors Uldis Ä€beltiņš un Vidzemes augstskolas rektora vietas izpildÄ«tÄjs GunÄrs BajÄrs. Uldis Ä€beltiņš paziņoja, ka iekļuvis VDK aÄ£entu sarakstos, jo bijis pÄrrunÄt ar Valmieras VDK nodaļas priekšsÄ“dÄ“tÄju MortizÄnu (domÄts JÄnis MortuzÄns) par savas meitas sekmÄ“m Ä€beltiņa audzinÄmajÄ klasÄ“. Sarunas laikÄ MortizÄns [JÄnis MortuzÄns] jautÄjis arÄ« par latviešu un krievu attiecÄ«bÄm PÄrgaujas vidusskolÄ. Uldis Ä€beltiņš norÄdÄ«ja, ka tiesÄ nevÄ“rsÄ«sies.[125]
GunÄrs BajÄrs uzskatÄ«ja, ka nokļuvis VDK arhÄ«vos, jo viņa disertÄcija bijusi par slÄ“gtu tÄ“mu, proti, temats bija valsts noslÄ“pums, turklÄt 1988. gadÄ viņš apmeklÄ“jis VÄ«ni. BajÄrs paziņoja, ka ar tÄ«ru sirdsapziņu var apgalvot, ka ar VDK nav sadarbojies, nevienu reizi nav izsaukts un pratinÄts, nav saņēmis nevienu piedÄvÄjumu ziņot par novÄ“roto.[126]
Dainis Zelmenis astoņdesmito gadu pirmajÄ pusÄ“ strÄdÄja PSRS vÄ“stniecÄ«bÄ Zviedrijas KaralistÄ“ un izpelnÄ«jÄs asu kritiku gan no latviešu trimdas, gan arÄ« no Zviedrijas Karalistes presÄ“. Trimdas latviešu prese nevilcinoties raksturoja viņu kÄ VDK pÄrstÄvi. Laikraksts Laiks, atsaucoties uz zviedru laikrakstu Kvaella Posten, rakstÄ«ja, ka viņam esot jÄpÄrņem par spiegošanu no Zviedrijas Karalistes izraidÄ«tÄ Alberta Liepas “uzdevumi latviešu izspiegošanÄ un vervÄ“šanÄ Äekas dienestam”. PublikÄcija bija norÄdÄ«ts, ka atšÄ·irÄ«bÄ no Alberta Liepas, kurš bijis ļoti aktÄ«vs, “meklÄ“ja kontaktus ar latviešiem, rÄ«koja filmu izrÄdes, dalÄ«ja par brÄ«vu plates un grÄmatas, neskopojÄs ar labiem padzÄ“rieniem”, Zelmenis izturoties piesardzÄ«gi. VienÄ«gais izņēmums viņa piesardzÄ«gai rÄ«cÄ«bai bija minÄ“ts gadÄ«jums ar literatÅ«rzinÄtnieci IngrÄ«du Sokolovu (1923–2012), kuras viesošanÄs laikÄ StokholmÄ, viņš viņu pavadÄ«jis visur, vadÄjot apkÄrto ar vÄ“stniecÄ«bas transportu un pat palÄ«dzot iepirkties.”.[127] Latviešu sociÄldemokrÄtu izdevums BrÄ«vÄ«ba 1984. gada sÄkumÄ, uzsverot Daiņa Zelmeņa ļoti piesardzÄ«go darbÄ«bu, izteica neapmierinÄtÄ«bu, ka kopÄ ar trim padomju diplomÄtiem 1983. gada beigÄs nav izraidÄ«ts arÄ« Zelmenis. Izdevums dzÄ“lÄ«gi atzÄ«mÄ“ja, ka viņa “rosmes vÄ“l neesot pÄrsniegušas Zviedrijas valdÄ«bas nosprausto viesmÄ«lÄ«bas tolerances lÄ«meni.”[128] TaisnÄ«bas labad jÄatzÄ«mÄ“, ka avÄ«zÄ“m un, acÄ«mredzot, Zviedrijas Karalistes varas Ä«stenotÄjiem nebija bÅ«tisku pierÄdÄ«jumu par Zelmeņa darbÄ«bu padomju specdienestu uzdevumÄ. Protams, nav jÄizslÄ“dz arÄ« specdienestu spÄ“li un politiskus apsvÄ“rumus, kas ievÄ“rojami diplomÄtu izraidÄ«šanas gadÄ«jumÄ. 1984. gada janvÄrÄ« Latviešu centrÄlÄ padome Zviedrijas KaralistÄ“ un Latviešu nacionÄlais fonds lÅ«dza Zviedrijas Karalistes Ä€rlietu ministrijai pasargÄt trimdas latviešu organizÄcijas un latviešu “integritÄti” no padomju aÄ£entu destruktÄ«vÄs darbÄ«bas. DokumentÄ atkal bija nosaukti Alberta Liepas un Daiņa Zelmeņa vÄrdi. Laikraksts rakstÄ«ja, ka Zelmenis kontaktÄ“jis ar latviešiem un mÄ“Ä£inÄjis vÄkt ziņas par Zviedrijas KaralistÄ“ dzÄ«vojošiem latviešu baptistiem un viņu sakariem ar baptistiem LatvijÄ.[129] VÄ“sturniece un diplomÄte Argita Daudze norÄda, citÄ“jot padomju izlÅ«kdienesta darbinieku, ka LPSR un Igaunijas Padomju SociÄlistiskajai Republikai (PSR) bija viena lÄ«dz divu cilvÄ“ku kvota PSRS vÄ“stniecÄ«bÄ Zviedrijas KaralistÄ“. Zelmenis šajÄ pozÄ«cijÄ nomainÄ«ja 1982. gadÄ no Zviedrijas Karalistes izraidÄ«to Albertu Liepu. [130]
PÄ“c informÄcijas publiskošanas prese lÅ«dza iesaistÄ«to personu komentÄrus. PCTVL priekšsÄ“dÄ“tÄjs JÄnis JurkÄns paziņoja, ka “Äekas bÅ«šana” esot gaisa jaukšana, kas neko nepierÄda un “nacionÄlistu iestrÄdÄta norma likumdošanÄ”. JurkÄns norÄdÄ«ja, ka tauta godÄ un ciena tÄdus Äekas virsniekus kÄ Juris BojÄrs un JÄnis Ä€damsons, bet nemÄ«l tÄdu Äekas pretinieku kÄ Andri ŠÄ·Ä“li (bijušo ministru prezidentu). SavukÄrt Anda Celma paziņoja, ka ir “tÄ«ra un godÄ«ga”, bet bijusi gatava, ka viņas vÄrds varÄ“tu bÅ«t sarakstos. ViņasprÄt:
“[..] visi Vides aizsardzÄ«bas kluba dalÄ«bnieki bija spiesti kontaktÄ“ties ar Äekas darbiniekiem.”[131]
Celma paziņoja, ka nevÄ“las, lai viņas vÄrds tiktu “vazÄts pa tiesÄm”, un pauda gatavÄ«bu kandidÄtu sarakstu pamest.[132]
Lauku AvÄ«ze ziņoja, ka 2002. gada 16. septembrÄ« RÄ«gas Ziemeļu rajona tiesa atzina, ka bijušais Latvijas Republikas AugstÄkÄs Padomes deputÄts Ints CÄlÄ«tis nav apzinÄti sadarbojies ar VDK. CÄlÄ«tis tiesÄ norÄdÄ«ja, ka ir bijis disidents un trÄ«s reizes tiesÄts par pretpadomju darbÄ«bu. Intam CÄlÄ«tim bijusi noformÄ“ta 1983. gadÄ VDK aÄ£enta kartÄ«te, dots segvÄrds Žanis, turklÄt InformÄcijas analÄ«zes daļas automatizÄ“tajÄ elektroniskajÄ pretizlÅ«košanas sistÄ“mÄ (datu bÄzÄ“) Delta bija gan aÄ£enta Žaņa ziņojumi, gan ziņojumi par Intu CÄlÄ«ti.[133] Lauku AvÄ«ze sniedza visai skopu informÄciju par šo prÄvu. Nebija, piemÄ“ram, minÄ“ti liecinieki, kuri “neapstiprinÄja, ka zinÄtu kÄdus faktus” par CÄlÄ«ša sadarbÄ«bu ar VDK. Lauku AvÄ«ze, pÄrpublicÄ“jot LETA ziņu, neizteica arÄ« nekÄdus vÄ“rtÄ“jumus.
CÄlÄ«ša sadarbÄ«bas fakta ar VDK pÄrbaudes lietas sakarÄ jÄmin, ka 1983. gada 5. janvÄrÄ« LPSR VDK pieņēma lÄ“mumu par kriminÄllietas ierosinÄšanu par LPSR KriminÄlkodeksa 65. panta pirmajÄ daÄ¼Ä paredzÄ“to noziedzÄ«go nodarÄ«jumu – pretpadomju aÄ£itÄcija un propaganda, ko saskatÄ«ja grupas Gaismas akcija darbÄ«bÄs.[134] VDK zinÄtniskÄs izpÄ“tes komisijas locekļa un pÄ“tnieka Dr. hist. Ginta Zelmeņa pÄ“tÄ«juma rezultÄti liecina, ka 1983. gadÄ visÄ PSRS bija vÄ“rojama politisko represiju pastiprinÄšanÄs.[135] KopumÄ jÄatzÄ«st, ka Latvijas prese Inta CÄlÄ«ša cīņu pret padomju varu vÄ“rtÄ“ja ļoti pozitÄ«vi gan pirms sadarbÄ«bas fakta ar VDK pÄrbaudes Ziemeļu rajona tiesÄ, gan pÄ“c tam. VislabÄk attieksmi ilustrÄ“ žurnÄlista un vÄ“sturnieka Viestura SprÅ«des raksts 2004. gada 24. augustÄ laikrakstÄ Latvijas AvÄ«ze, atspoguļojot Rietumos atzinÄ«bu guvušo 1979. gada Baltijas hartu jeb Baltijas memorandu, kas izsauca VDK tÅ«lÄ«tÄ“jas represijas. SprÅ«de norÄdÄ«ja, ka:
“Ints CÄlÄ«tis, [..] ir vienÄ«gais latvietis, kurš tika tiesÄts un pavadÄ«ja ieslodzÄ«jumÄ vairÄk nekÄ trÄ«s no sešiem piespriestajiem gadiem par to, ka pieprasÄ«ja Molotova-Ribentropa pakta pasludinÄšanu par spÄ“kÄ neesošu.” [136]
8. Saeimas vÄ“lÄ“šanas izsauca bÅ«tiskas izmaiņas Latvijas politiskajÄ reljefÄ. IlggadÄ«gÄ politiskÄs sistÄ“mas centrÄlÄ partija Latvijas Ceļš neiekļuva SaeimÄ, nesasniedzot piecu procentu barjeru. VÄ“lÄ“šanu rezultÄtÄ varu ieguva jauna partija Jaunais laiks, tomÄ“r arÄ« šis politiskais spÄ“ks neiztika bez saskaršanÄs ar sadarbÄ«bas fakta ar VDK jautÄjumu. 2002. gada oktobrÄ« veidojot Einara Repšes vadÄ«bÄ Ministru kabinetu un izvirzot Grigoriju Krupņikovu, šÄ«s partijas dibinÄtÄjs un viens no pieciem valdes locekļiem, Ärlietu ministra amatam, atklÄjÄs, ka TSDC ir ziņas, ka Krupņikovs iespÄ“jams sadarbojies ar VDK, par ko liecinot aÄ£enta uzskaites kartÄ«te ar segvÄrdu Ivanovs, kas noformÄ“ta 1977. gadÄ un kas liecinÄjusi par sadarbÄ«bu ar LPSR VDK otro daļu, atbildÄ«go par pretizlÅ«košanu un sakariem ar Ärzemniekiem. No aÄ£entÅ«ras Krupņikovs bijis izslÄ“gts sakarÄ ar ievÄ“lÄ“šanu AugstÄkajÄ PadomÄ“.[137] IevÄ“rojot minÄ“to, Grigorijs Krupņikovs atsauca savu kandidatÅ«ru.[138] Krupņikovs dokumentu, kas liecina par sadarbÄ«bu ar VDK uzsvÄ“ra, esÄ«bu skaidroja ar savu darbu LPSR ZinÄtņu akadÄ“mijas Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institÅ«tÄ, kur nÄcies rakstÄ«t atskaites par saviem Ärzemju komandÄ“jumiem, apzinoties, ka tÄs nonÄk VDK. TomÄ“r viņš nav domÄjis, ka tÄdēļ vien bÅ«s noformÄ“ts kÄ VDK aÄ£ents. TÄpat Krupņikovs paziņoja, ka nav apzinÄti sadarbojies ar VDK, nav ziņojis par cilvÄ“kiem un atkÄrtoja akadÄ“miÄ·a JÄņa Stradiņa vÄrdus, saskaroties ar jautÄjumu par sadarbÄ«bu ar VDK, “mana sirdsapziņa ir tÄ«ra”.[139]
Latvijas vÄ“stnieks ASV Aivis Ronis norÄdÄ«ja, ka ASV administrÄcijai tuvu esoši cilvÄ“ki un Latvijas sabiedrotie ir uzdevuši tÄdus jautÄjumus par Krupņikova kunga, kurš ir daudz darÄ«jis Latvijas Ärpolitikas un ebreju kopienas labÄ, pagÄtni, uz kuriem nav iespÄ“jams atbildÄ“t.[140] PresÄ“ izskanÄ“ja ziņas, ka Ronis bija informÄ“jis arÄ« Valsts prezidenti Vairu VÄ«Ä·i-Freibergu, kura noraidÄ«ja šo kandidÄtu Ärlietu ministra amatam. Einara Repšes pÄrstÄvis Dans Titavs norÄdÄ«ja, ka likums neliedzot ministriem bÅ«t bijušiem aÄ£entiem, un Krupņikovs atsaucis kandidatÅ«ru, lai noņemtu pat aizdomu Ä“nu.[141] Titava pieļÄvums, ka ministra amatam var bÅ«t mazÄkas prasÄ«bas nekÄ valsts civildienesta ierÄ“dņiem, sevišÄ·i attiecÄ«bÄ uz sadarbÄ«bu ar VDK, izsauca asu sabiedrÄ«bas kritiku. JÄteic, ka vÄ“l 2002. gada augustÄ prese informÄ“ja par Tautas partijas un JaunÄ laika tikšanos pÄ“c Ivara Strautiņa un Ata SausnÄ«ša aicinÄjuma Mežaparka namÄ, kur saimniekojuši VDK virsnieki Jurijs Sabasovs un Vladmirs Komogorcevs. Tautas partiju pÄrstÄvÄ“jis ekonomikas ministrs Aigars KalvÄ«tis, bet Jauno laiku – Dans Titavs un Grigorijs Krupņikovs. Aigars KalvÄ«tis tikšanos nodÄ“vÄ“ja par priekšvÄ“lÄ“šanu taktikas apspriešanu, bet Dans Titavs teicis, ka “tikšanÄs mÄ“rÄ·is esot bijis iepazÄ«stinÄt JL pÄrstÄvju ar ekonomikas ministru A. KalvÄ«ti”[142].
VDK štata darbinieka Aleksandra Kukaiņa vÄrds atkÄrtoti atklÄtÄ«bÄ nonÄca 2003. gada maijÄ saistÄ«bÄ ar tÄ laika ministru prezidenta Einara Repšes padomnieka Armanda Agruma vÄrdu. BrÄ«dÄ«, kad Agrums – ministru prezidenta Einara Repšes Ärštata padomnieks – bija minÄ“ts kÄ iespÄ“jamais Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieks, plašsaziņas lÄ«dzekļi ziņoja par viņa sadarbÄ«bas ar VDK pÄrbaudÄ«šanu Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesÄ 2003. gada martÄ. 2002. gada jÅ«lijÄ prokuratÅ«ra bija ierosinÄjusi pÄrbaudes lietu. ProkuratÅ«ras atzinumÄ bija norÄdÄ«ts, ka
“Agrums ir savervÄ“ts LPSR VDK aÄ£enta kategorijÄ 1990. gada 25.oktobrÄ« un lÄ«dz Latvijas VDK likvidÄcijai sastÄvÄ“ja VDK darbojošÄs aÄ£entÅ«ras uzskaitÄ“ aÄ£enta kategorijÄ ar pseidonÄ«mu «Karlo» un personÄ«gÄs lietas numuru
VDK darbinieks Jurijs Motins Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesas sÄ“dÄ“ tomÄ“r liecinÄja, ka aÄ£enta uzskaites kartÄ«ti esot parakstÄ«jis mÄcÄ«bÄs (!), Armands Agrums nav bijis VDK aÄ£ents un nav sniedzis ziņojumus. ArÄ« Aleksandrs Kukainis, kas bija parakstÄ«jis kartÄ«ti noliedza, ka pazÄ«tu Agrumu un bÅ«tu redzÄ“jis viņa ziņojumus; TSDC nebija atradusi šÄdus ziņojumus. Agrums un Motins nenoliedza, ka ir satikušies saistÄ«bÄ ar kriminÄllietu par izspiešanu.[144]
8. Saeimas NacionÄlÄs drošÄ«bas komisijas priekšsÄ“dÄ“tÄjs Vilis Krištopans un Tautas partijas priekšsÄ“dÄ“tÄjs Atis Slakteris nevilcinÄjÄs paziņot, ka Armands Agrums nevar kļūt par Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieku, jo par šÄ« biroja vadÄ«bu nedrÄ«kstot bÅ«t “šaubu Ä“nas”.[145]
PlašÄko analÄ«zi veica laikraksts Diena, kas norÄdÄ«ja, ka Agrums nav varÄ“jis kandidÄ“t uz 8. Saeimu no JaunÄ Laika saraksta VDK aÄ£enta uzskaites kartÄ«tes dēļ.[146] TÄpat Diena atklÄja interesantas detaļas, piemÄ“ram, ka Jurijs Motins pÄ“c Agruma izteikumiem 1995. gadÄ bijis Valsts EkonomiskÄs suverenitÄtes aizsardzÄ«bas departamenta – DrošÄ«bas policijas institucionÄlais priekšteÄiem – darbinieks. Pat prokurors Jurijs ŠvÄ“de pauda pÄrliecÄ«bu:
“No tÄ, ka viņš bija uzskaitÄ“, neizriet, ka viņš bÅ«tu slepeni un apzinÄti sadarbojies.”
Dienas žurnÄliste Jemberga izteica pamatotu skepsi par VDK darbinieka Motina un lÄ«dz ar to citu bijušo Äekistu liecÄ«bÄm tiesÄ. Motins tiesÄ liecinÄja, ka neatceras, vai ir vervÄ“jis aÄ£entus un vai VDK nodaļa, kurÄ viņš strÄdÄjis, vervÄ“ja aÄ£entus. TSDC vadÄ«tÄjs Indulis ZÄlÄ«te, lai arÄ« atkÄrtoja tÄ“zi, ka VDK darbinieki varÄ“ja ierakstÄ«t kartotÄ“kÄ fiktÄ«vus aÄ£entus, tomÄ“r apšaubÄ«ja, ka tas varÄ“tu bÅ«t noticis 99 procentos gadÄ«jumu.[147]
2004. gadÄ decembrÄ« Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesÄ pÄrbaudÄ«ja Aijas Odiņas – tobrÄ«d prominenta Latvijas diplomÄte, bijusÄ« Latvijas valsts protokola vadÄ«tÄja un vÄ“stniece vairÄkÄs Eiropas valstÄ«s – sadarbÄ«bu ar VDK. IevÄ“rÄ«bu pelna fakts, ka Odiņai tobrÄ«d bija speciÄlÄ atļauja pieejai augstÄkÄs slepenÄ«bas pakÄpes informÄcijai. ProkuratÅ«ra izmeklÄ“šanas gaitÄ bija atklÄjusi tikai aÄ£enta uzskaites kartÄ«ti ar segvÄrdu Daina, bet nebija atradusi citus dokumentus, kas liecinÄtu par sadarbÄ«bu ar VDK. Odiņa aÄ£enta uzskaites kartÄ«tes esÄ«bu skaidroja ar darbu viesnÄ«cÄ Latvija. Viņa apliecinÄja, ka zinÄjusi par VDK klÄtbÅ«tni viesnÄ«cÄ, tomÄ“r savu sadarbÄ«bu ar VDK noliedza. Aija Odiņa arÄ« atklÄja, ka par uzskaites kartÄ«tes esÄ«bu bija zinÄjusi iepriekš,
“jau 1994.–1995.gadÄ viņu Ä€rlietu ministrijas valsts sekretÄrs informÄ“jis par atklÄtajÄm VDK kartÄ«tÄ“m uz viņas vÄrda, taÄu viņa nav uzskatÄ«jusi informÄciju par pamatotu, jo Satversmes aizsardzÄ«bas birojs viņai vairÄkkÄrt izsniedzis pielaidi valsts noslÄ“pumam.”[148]
Savai aizstÄvÄ«bai Aija Odiņa aicinÄjusi bijušÄs kolÄ“Ä£es. LiecÄ«bas sniedza arÄ« divi VDK darbinieki, liecinot, ka neatceras, vai bija savervÄ“juši Aiju Odiņu un norÄdot, ka bieži vien aÄ£enta uzskaites kartÄ«ti varÄ“ja aizpildÄ«t, neinformÄ“jot par to attiecÄ«go personu. Tiesas sadarbÄ«bu ar VDK neatklÄja.[149] SvarÄ«gÄkais sadarbÄ«bas fakta ar VDK lietu iznÄkuma izvÄ“rtÄ“šanÄ saistÄ«ts ar apstÄkli, ka, piemÄ“ram, konkrÄ“tajÄ lietÄ nav izmantots plašais Latvijas NacionÄlajÄ arhÄ«vÄ pieejamo dokumentu kopums.
2004. gadÄ noskaidrojÄs, ka TSDC var nepamanÄ«t deputÄta kandidÄta saistÄ«bu ar VDK aÄ£enta uzskaites kartÄ«ti. Proti, 2004. gadÄ Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojs iebilda pret to, ka Rihards Eigims kÄ iespÄ“jams VDK aÄ£ents ziedo lÄ«dzekļus LVL 2000 latu apjomÄ partijai Latgales Gaisma. Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojs izpildÄ«ja normu, kas stÄjÄs spÄ“kÄ 2004. gada 12. martÄ lÄ«dz ar GrozÄ«jumi Politisko organizÄciju (partiju) finansÄ“šanas likumÄ[150] pieņemšanu, kas paredzÄ“ja:
“[..] Bijušajiem Valsts drošÄ«bas komitejas štata, Ärštata darbiniekiem un informatoriem ir aizliegts dÄvinÄjumu (ziedojumu) vai jebkÄdÄ citÄ veidÄ finansÄ“t politiskÄs organizÄcijas (partijas).”[151]
TSDC vadÄ«tÄjs Indulis ZÄlÄ«te bija spiests atzÄ«t, ka viņa vadÄ«tÄ Satversmes aizsardzÄ«bas biroja struktÅ«ra divÄs vÄ“lÄ“šanÄs nav pamanÄ«jusi Riharda Eigima aÄ£enta uzskaites kartÄ«ti. Runa bija par Daugavpils domes vÄ“lÄ“šanÄm 2001. gadÄ un 8. Saeimas vÄ“lÄ“šanÄm 2002. gadÄ. ZÄlÄ«te uzsvÄ“ra, ka šis bijis pirmais tÄds gadÄ«jums TSDC pastÄvÄ“šanas vÄ“sturÄ“. Viņš skaidroja notikušo ar lielo darba apjomu pirms vÄ“lÄ“šanÄm un to, ka Eigims pÄrbaudÄ«ts tikai pÄ“c InformÄcijas analÄ«zes daļas elektroniskÄs automatizÄ“tÄs elektroniskÄs pretizlÅ«košanas sistÄ“mas (datu bÄzes) Delta, kurÄ esot 180 000 ierakstu, piemÄ“ram, cilvÄ“ki un objekti. MinÄ“tajÄ datu bÄzÄ“ Riharda Eigima uzvÄrds minÄ“ts ar citu sÄkuma burtu, turklÄt, kļūstot par domes priekšsÄ“dÄ“tÄju, Eigims nebija pieprasÄ«jis ziņas no TSDC. Rihards Eigims nosauca ziņas par apmelojumu un apsolÄ«ja vÄ“rsties tiesÄ un saistÄ«ja notikušo ar politisko konkurentu darbÄ«bu.[152] NeatkarÄ«gÄ RÄ«ta AvÄ«ze papildus informÄ“ja, ka ZÄlÄ«te atzinis, ka viņam ir kauns par pieļautajÄm kļūdÄm iepriekšÄ“jÄs vÄ“lÄ“šanÄs, un darbinieks, kurš šÄ«s kļūdas pieļÄvis, TSDC vairs nestrÄdÄjot.[153] MinÄ“tÄ notikuma sakarÄ bÅ«tu bijis pamatoti, ja žurnÄlisti bÅ«tu sÄ«kÄk painteresÄ“jušies par InformÄcijas analÄ«zes daļas automatizÄ“to elektronisko pretizlÅ«košanas sistÄ“mu (datu bÄzi) Delta.
2005. gada 6. maijÄ laikraksti ziņoja, ka Daugavpils tiesas tiesnesis ArvÄ«ds Ozerskis lÄ“mis, ka sadarbÄ«bas fakts nav konstatÄ“ts. Interesants piedÄvÄtais pamatojums:
“Tiesa nesaskatÄ«ja, ka minÄ“tÄ kartÄ«te ir bÅ«tisks pierÄdÄ«jums, jo pÄ“c liecinieku teiktÄ, šÄdas kartÄ«tes tikušas ieviestas uz daudzu cilvÄ“ku vÄrda, cerot viņus savervÄ“t, taÄu lielÄkoties tÄ arÄ« palikušas neizmantotas, turklÄt iespÄ“jamie «aÄ£enti» pat nenojautuši, ka Äekas kartotÄ“kÄ glabÄjas viņu dati. PÄ“c kÄda liecinieka teiktÄ tiesÄ, viņam bijusi pieeja Riharda Eigima personas datiem un viņš izdomÄjis arÄ« viņa segvÄrdu.”[154]
ŠajÄ gadÄ«jumÄ prese nesniedza nekÄdas detaļas par lieciniekiem, tai skaitÄ par to, kÄdÄ institÅ«cijÄ un kÄdÄ amatÄ esot bijusi pieeja Riharda Eigima vÄrdiem.
8. Saeimas vÄ“lÄ“šanÄs bija ievÄ“lÄ“ts ZaļÄs partijas pÄrstÄvis ArvÄ«ds Ulme. Jau pirms vÄ“lÄ“šanÄm pÄ“c TSDC informÄcijas publiskošanas Ulme aÄ£entÅ«rai LETA bija norÄdÄ«jis:
“Man tagad bÅ«s jÄpierÄda, ka es neesmu Ä“zelis, tas ir apvainojoši. Es desmitiem gadu esmu bijis cÄ«Å†Ä pret PSRS režīmu.”[155]
Viņš arÄ« atgÄdinÄja, ka jau pirms Latvijas Tautas frontes izveidošanas rÄ«kojis padomju varai netÄ«kamas akcijas kÄ Vides aizsardzÄ«bas kluba aktÄ«vists. Tagad saskaÅ†Ä ar likumu Par bijušÄs VDK dokumentu saglabÄšanu, izmantošanu un personu sadarbÄ«bas fakta ar VDK konstatÄ“šanu Saeimai bija jÄpieprasa, lai prokuratÅ«ra pÄrbaudÄ«tu A. Ulmes sadarbÄ«bu ar VDK.[156] ArvÄ«da Ulmes minÄ“tÄs izmaiņas saistÄ«jÄs ar to, ka 2004. gada 27. maijÄ stÄjÄs spÄ“kÄ grozÄ«jumi likuma likumu Par bijušÄs VDK dokumentu saglabÄšanu, izmantošanu un personu sadarbÄ«bas fakta ar VDK konstatÄ“šanu 17. pantÄ, kas paredzÄ“ja, ka sadarbÄ«bas fakta ar VDK konstatÄ“šanas procesa darbÄ«ba pagarinÄta no desmit gadiem lÄ«dz 20 gadiem, bet Ministru kabinetam lÄ«dz 2005. gada 1. jÅ«nijam atbilstoši 7. punktam bija jÄizvÄ“rtÄ“, vai saglabÄjami ierobežojumi VDK štata un Ärsta darbiniekiem, kÄ arÄ« VDK informatoriem.[157] RaksturÄ«gi, ka prese atkal neizteica nekÄdus vÄ“rtÄ“jumus un nebija veikusi dziļÄku analÄ«zi, tomÄ“r jÄatzÄ«st, ka bija ievÄ“rots princips par abu pušu uzklausÄ«šanu.
2003. gada augustÄ Ä¢enerÄlprokuratÅ«ra paziņoja, ka ReabilitÄcijas un specdienestu lietu prokuratÅ«ras prokurors Vilhelms Sausiņš atzinis, ka Saeimas deputÄts ArvÄ«ds Ulme ir apzinÄti un slepeni sadarbojies ar VDK. NeatkarÄ«gÄ RÄ«ta AvÄ«ze atspoguļoja diezgan daudz interesantu detaļu. Paziņoja, ka sadarbÄ«ba ar VDK skaidri konstatÄ“ta septiņos gadÄ«jumos un ka pÄrbaudes lietas apjoms sasniedzis 500 lappušu. Ulmes tÄlÄkÄ darbÄ«ba SaeimÄ nebija apdraudÄ“ta, tika atzÄ«mÄ“ts arÄ«, ka viņam ir iespÄ“ja pašam atzÄ«t savu sadarbÄ«bu ar VDK. Pats ArvÄ«ds Ulme apliecinÄja gatavÄ«bu “tiesÄties”. Ulme atkÄrtoti izteica pÄrliecÄ«bu, ka LatvijÄ neatrodas Ä«stÄ VDK aÄ£entÅ«ras kartotÄ“ka, un norÄdÄ«jumu, ka prokuratÅ«ra atsakÄs šo versiju pÄrbaudÄ«t. Viņš norÄdÄ«ja, ka “unikÄlie pierÄdÄ«jumi”, kas apliecina viņa sadarbÄ«bu ir Valmieras un CÄ“su drošÄ«bas dienestu darbinieku liecÄ«bas. Ulme nenoliedza pratinÄšanu VDK, bet nepiekrita, ka tÄ interpretÄ“jama kÄ sadarbÄ«ba, tieši otrÄdi, viņaprÄt, tÄ bija pretošanÄs. Ulme neizprata, kÄ VDK darbinieki, saņemot “pensiju no Maskavas”, var kompromitÄ“t savu aÄ£entus. [158]
TomÄ“r Ulme neÄ«stenoja apņemšanos tiesÄties. Jau pieminÄ“tais prokurors Vilhelms Sausiņš informÄ“ja, ka 2003. gada septembra beigÄs Ulme atzinis savu sadarbÄ«bu ar VDK, tÄdÄ“jÄdi pÄrbaudes lieta tiesÄ netika ierosinÄta. TomÄ“r pats 8. Saeimas deputÄts ArvÄ«ds Ulme turpinÄja uzsvÄ“rt, ka pat pÄ“c TSDC atzinuma VDK dokumentos viņš figurÄ“jis kÄ padomju varas ienaidnieks, kurš veic antikonstitucionÄlu un antisociÄlu darbÄ«bu. Ulme noliedza, ka bÅ«tu atzinis šo sadarbÄ«bu, un nÄca klajÄ ar jaunÄm detaļÄm: bijušais VDK darbinieks Aivars Kronbergs bija liecinÄjis, ka “apzinÄti fiktÄ«vi “ierakstÄ«jis viņu kÄ VDK aÄ£entu.[159] AvÄ«zes Vakara Ziņas žurnÄliste LÄ«ga Strautmane bija pielikusi pÅ«les, lai noskaidrotu vairÄk par mÄ«klaino situÄciju un jautÄjusi virsprokuroram PÄ“terim Dzalbem, kÄ vÄ“rtÄ“t Ulmes paziņojumus. Dzalbe apstiprinÄja, ka Ulme 20003. gada 23. septembra iesniegumÄ atzinis sadarbÄ«bu ar VDK, bet attiecÄ«bÄ uz viņa publiskajiem paziņojumiem paziņoja: “Viņš var uzskatÄ«t, kÄ viņš grib.” Prokurors noliedza Ulmes izteikumus, ka nav nopratinÄti liecinieki, norÄdot, ka ir nopratinÄti “vismaz padsmit” liecinieku, gan tie “kuri gÄja uz VDK, gan dienesta darbiniekus”. Laikraksti atkal izvairÄ«jÄs ieņemt noteiktu pozÄ«ciju un izteikt vÄ“rtÄ“jumus, bet lasÄ«tÄjs varÄ“ja secinÄt, ka prokuratÅ«rai, lai izbeigtu pÄrbaudes procesu, vajadzÄ“ja bÅ«t noteiktam tiesiskam pamatam, un šÄds pamats, neskatoties uz Ulmes noliegumu, ir viņa paša iesniegums.
2006. gada 7. jÅ«nijÄ, kad 8. Saeima izskatÄ«ja jautÄjumu par VDK aÄ£entu uzskaites kartÄ«šu publiskošanu, deputÄts ArvÄ«ds Ulme, uzstÄjoties divas reizes, principÄ atkÄrtoja savus argumentus. Viņš norÄdÄ«ja, ka Ä«stais VDK arhÄ«vs atrodas MaskavÄ un VDK dokumentu pÄrņemšanas process bijis nenopietns: “TÄds pilnÄ«gs sviests, jÄ, ir visas šitÄs te maisu bÅ«šanas.”[160] Viņš atkÄrtoti uzsvÄ“ra, ka aÄ£entu kartÄ«tes ir atriebÄ«ba – eleganta un perfekti izplÄnota – tiem, kuri nepiekrita ar VDK sadarboties. Vienlaikus ar viņa aÄ£enta kartÄ«tes noformÄ“šanu izplatÄ«ta informÄcija, ka viņš ir neuzticams pretpadomju elements. Viņš paziņoja, ka “kÄds nodzÄ“ries alkoholiÄ·is prokurors” par sadarbÄ«bu atzinis izsaukumus uz VDK. Ulme bijis spiests ierasties VDK ValmierÄ, RÄ«gÄ, savukÄrt VDK darbinieki no Dobeles apmeklÄ“juši viņu TÄ“rvetÄ“. ArvÄ«ds Ulme uzsvÄ“ra, ka zina gadÄ«jumus, kad reÄls VDK aÄ£ents, kas viņam atzinies sadarbÄ«bÄ ar VDK, nav atrodams VDK aÄ£entÅ«ras kartotÄ“kÄ.[161] Neviens Saeimas sÄ“dÄ“ ar Ulmi nepolemizÄ“ja. JÄteic, ka 8. Saeima bija pÄ“dÄ“jÄ, kurÄ ArvÄ«du Ulmi ievÄ“lÄ“ja.
2011. gadÄ portÄls Pietiek pievÄ“rsta uzmanÄ«bu, ka ArvÄ«ds Ulme, par kura sadarbÄ«bu ar VDK apliecinošiem dokumentiem kopš 1998. gada augusta ziņojusi CentrÄlÄ vÄ“lÄ“šanu komisija, joprojÄm apgalvo, ka nav sadarbojies, lai gan pÄ“c prokuratÅ«ras ziņÄm esot atzinies sadarbÄ«bÄ. Uz Pietiek jautÄjumu par to, kÄpÄ“c Ulme netiesÄjas, bija saņemta atbilde: “TiesÄšanÄs prasa naudu.”[162] Pateicoties minÄ“tajai publikÄcijai, aktualizÄ“jas jautÄjums par to, kÄpÄ“c sadarbÄ«bas fakta atzÄ«šanas gadÄ«jumus nepublicÄ“ oficiÄlajÄ laikrakstÄ un kÄpÄ“c informÄcija par šiem gadÄ«jumiem ir vÄ“l skopÄk pieejamÄka nekÄ par tiesvedÄ«bu sadarbÄ«bas fakta ar VDK pÄrbaudes lietÄs.
9. Saeimas vÄ“lÄ“šanas
2006. gada augustÄ TSDC informÄ“ja, ka pieci 9. Saeimas deputÄta kandidÄti varÄ“tu bÅ«t sadarbojušies ar VDK. Tie bija Juris ZaÄ·is, kurš šoreiz kandidÄ“ja no Latvijas SociÄldemokrÄtiskÄs StrÄdnieku partijas, MÄris Druva (SociÄlÄ TaisnÄ«guma partija), JÄ“kabs Liepiņš (SociÄlÄ TaisnÄ«guma partija), Aivars Saliņš (Saskaņas Centrs) un ArvÄ«ds Ulme, kurš kandidÄ“ja no Zaļo un zemnieku savienÄ«bas. Visi sadarbÄ«bu ar VDK noliedza.[163] 2006. gads bija intensÄ«vu debašu gads, kad VDK aÄ£entu kartotÄ“kas publiskošanas mÄ“Ä£inÄjumi divreiz saskÄrÄs ar Valsts prezidentes Vairas VÄ«Ä·es-Freibergas veto[164]. TomÄ“r ziņas par pieciem kandidÄtiem neizraisÄ«ja lielas debates. KandidÄtu vÄrdi bija nosaukti jau iepriekšÄ“jÄs vÄ“lÄ“šanÄs. JÄnorÄda, ka no partijÄm, kuru vidÅ« bija atklÄtas personas, kas iespÄ“jams sadarbojÄs ar VDK, tikai Zaļo un zemnieku savienÄ«ba iekļuva 9. SaeimÄ.
2008. gada maijÄ preses uzmanÄ«bu sadarbÄ«bas ar VDK gaismÄ izpelnÄ«jÄs AugstÄkÄs Tiesas priekšsÄ“dÄ“tÄja amata kandidÄts Ivars BiÄkoviÄs. Atspoguļojums acÄ«mredzot balstÄ«jÄs 1995. gadÄ notikuša tiesas procesa par sadarbÄ«bas fakta konstatÄ“šanu Zemgales priekšpilsÄ“tas tiesÄ[165] materiÄlos, kas preses uzmanÄ«bas lokÄ nonÄca tikai pÄ“c BiÄkoviÄa izvirzÄ«šanas tiesu varai nozÄ«mÄ«gajam amatam. InformÄcija notikušo tiesas procesu un viedoklis šajÄ sakarÄ bija atspoguļots 2008. gada 11. maija televÄ«zijas raidÄ«jumÄ NekÄ PersonÄ«ga.[166] RaidÄ«jumam sekoja Dienas raksts ar emocionÄlu un tÄ“lainu ievadu, kas atklÄj Ivara BiÄkoviÄa viedokli par saskarsmi ar VDK. Proti, septiņdesmito gadu nogalÄ“ pÄ“c pretpadomju incidenta Kokneses vidusskolÄ tur ieradÄs VDK pÄrstÄvji. Tad arÄ« esot noticis pirmais kontakts ar šo institÅ«ciju. Dienas stÄstÄ«jums atklÄj, ka nÄkamo reizi VDK darbinieki mÄ“Ä£inÄjuši savervÄ“t BiÄkoviÄu, kad viņš studÄ“jis PÄ“tera StuÄkas Latvijas Valsts universitÄtes JuridiskajÄ fakultÄtÄ“.[167] 1983. gada 4. novembrÄ« bijusi noformÄ“ta aÄ£enta uzskaites kartÄ«te, piešÄ·irts segvÄrds Raitis, tomÄ“r Ivars BiÄkoviÄs noliedza sadarbÄ«bu ar VDK, norÄdot, ka atšÄ·irÄ«bÄ no citiem studentiem esot nodienÄ“jis “krievu armijÄ” divus gadus, kas diez vai notiktu, ja viņš bÅ«tu VDK aÄ£ents. ProkuratÅ«ra pati neuzskatÄ«ja sadarbÄ«bas faktu par pierÄdÄmu, to neatzina arÄ« tiesa. LietÄ liecinÄjuši trÄ«s VDK darbinieki, kuri noliedza Ivara BiÄkoviÄa sadarbÄ«bu. KartÄ«tes noformÄ“šanu atzina VDK darbinieks un PÄ“tera StuÄkas Latvijas Valsts universitÄtes rektora, kas tobrÄ«d bija Visvaris Millers,[168] palÄ«gs ArvÄ«ds Inzelbergs, kurš tÄdÄ“jÄdi vÄ“lÄ“jies izslÄ“gt citu VDK darbinieku vervÄ“šanas mÄ“Ä£inÄjumus, un izteica hipotÄ“zi, ka puisis, acÄ«mredzot, bijis perspektÄ«vs kadrs štata darbinieka amatam. Inzelbergs noliedza, ka BiÄkoviÄs kaut ko zinÄtu par kartÄ«ti un aÄ£enta statusu. TiesÄ liecinÄja arÄ« VDK 1. daļas 1. nodaļas priekšnieks GunÄrs Pudels un darbinieks Viesturs Kociņš. Pudels apstiprinÄja, ka “nodaļas funkcija” bija izlÅ«košana, nevis aÄ£entu vervÄ“šana. LietÄ bija arÄ« Bruno Šteinbrika liecÄ«bas, ka potenciÄlo VDK štata darbinieku “varÄ“ja ieslÄ“gt aÄ£entÅ«rÄ, lai cits neviens darbinieks viņam nevarÄ“tu tikt klÄt”.[169] Interesanti, ka Šteinbriks bija aicinÄts liecinÄt par 1. daļas aÄ£entÅ«ru. Latvijas KomunistiskÄs partijas CentrÄlÄs Komitejas nomenklatÅ«ras lietu padziļinÄta izpÄ“te liecina, ka Bruno Šteinbriks no 1983. gada marta, tÄtad laikÄ, kad esot vervÄ“ts Ivars BiÄkoviÄs, lÄ«dz 1984. gada augustam bija LPSR iekšlietu ministra pirmais vietnieks, bet pirms tam no 1972. gada marta lÄ«dz 1983. gada martam bija LPSR VDK 2. daļas priekšnieks. TurklÄt visas karjeras laikÄ Bruno Šteinbriks tikai Ä«su brÄ«di, no 1953. gada aprīļa lÄ«dz 1954. gada aprÄ«lim bija LPSR Iekšlietu ministrijas, kas tobrÄ«d veidoja vienotu resoru, apvienojot valsts drošÄ«bu un iekšlietas, bija 1. daļas 3. nodaļas operatÄ«vais pilnvarotais. No 1986. gada oktobra lÄ«dz 1990. gada 22. novembrim Bruno Šteinbriks bija LPSR iekšlietu ministrs, pirms tam Ä«su brÄ«di strÄdÄjot PSRS iekšlietu struktÅ«rÄs.[170] TÄtad formÄli Šteinbriks nevarÄ“ja sniegt ziņas par to, kÄ rÄ«kojÄs LPSR VDK pÄ“c viņa aiziešanas no šÄ«s struktÅ«ras 1983. gada martÄ.
9. Saeima jautÄjums par Ivara BiÄkoviÄa apstiprinÄšanu AugstÄkÄs Tiesas priekšsÄ“dÄ“tÄja amatÄ izskatÄ«ja 2008. gada 5. jÅ«nijÄ. PilsoniskÄs SavienÄ«bas deputÄte, Latvijas UniversitÄtes JuridiskÄs fakultÄtes asociÄ“tÄ profesore Dr. iur. Ilma ÄŒepÄne norÄdÄ«ja, ka
“nav juridiska iemesla šaubÄ«ties par tiesas spriedumu saistÄ«bÄ ar BiÄkoviÄa kunga attiecÄ«bÄm ar Valsts drošÄ«bas komiteju un SAB atzinumu par viņa pielaidi valsts noslÄ“pumam”,
tomÄ“r viņai bija citi iebildumi pret BiÄkoviÄa kandidatÅ«ru. Jakovs Pliners (PCTVL) “baumas” par sadarbÄ«bu ar VDK norÄdÄ«ja kÄ vienu no iemesliem, kÄpÄ“c frakcija par Ivaru BiÄkoviÄu nebalsos. TomÄ“r kopumÄ debates bija samÄ“rÄ Ä«sas un, kÄ izteicÄs KÄrlis Šadurskis (PilsoniskÄ SavienÄ«ba): “LÄ«dz ar to es secinu, ka tÄs Ä«stÄs debates katram no klÄtesošajiem deputÄtiem bÅ«s pašam savÄs domÄs.” Viņš arÄ« ierosinÄja, un deputÄtu vairÄkums atbalstÄ«ja, “balsošanu izdarÄ«t ar vÄ“lÄ“šanu zÄ«mÄ“m”. RezultÄtÄ Ivars BiÄkoviÄs bija apstiprinÄts amatÄ ar 63 balsÄ«m par (35 balsis bija pret, bet 1 vÄ“lÄ“šanu zÄ«me bija atzÄ«ta par nederÄ«gu).[171]
Versiju par VDK cerÄ«bÄm rast I. BiÄkoviÄÄ potenciÄlu štata darbinieku, nevis aÄ£entu atbalstÄ«ja arÄ« Dienas komentÄ“tÄjs Aivars Ozoliņš rakstot, ka:
“Äekas aÄ£enta kartiņa, kuras izcelsmes skaidrojums gan varÄ“tu bÅ«t arÄ« patiess — viņam piedÄvÄja nevis aÄ£enta, bet gan VDK virsnieka karjeru; viņš atteicÄs, taÄu darba piedÄvÄtÄjs bija «rezervÄ“jis» sev potenciÄlo «kadru», aizpildÄ«dams par viņu aÄ£enta kartiņu. TÄ tas laikam mÄ“dza notikt. KatrÄ ziÅ†Ä SAB ir viņam piešÄ·Ä«ris pielaidi valsts noslÄ“pumam. (Tiesa, otrÄs, nevis augstÄkÄs kategorijas, kÄda bija GuļÄnam).”[172]
10. Saeimas vÄ“lÄ“šanas
2010. gada septembrÄ« Latvijas VÄ“stnesis publicÄ“ja 10. Saeimas deputÄtu kandidÄtu sarakstus. Ä»oti piesardzÄ«gais formulÄ“jums –
“TotalitÄrisma seku dokumentÄ“šanas centram ir ziņas, ka tÄ rÄ«cÄ«bÄ ir dokumenti, kas liecina, ka šis kandidÄts varÄ“tu bÅ«t sadarbojies ar Latvijas PSR Valsts drošÄ«bas komiteju kÄ šÄ« dienesta aÄ£ents” –
bija piemÄ“rots vairÄkiem kandidÄtiem, proti, pazÄ«stamajam mÅ«ziÄ·im Robertam Gobziņam (PÄ“dÄ“jÄ partija), Latvijas Fotofonda prezidentam Aivaram Āķim (ATBILDĪBA – sociÄldemokrÄtiska politisko partiju apvienÄ«ba)[173]. Citi kandidÄti bija Muitas veterÄnu biedrÄ«bas vadÄ«tÄjs Aivars Saliņš (Par prezidentÄlu republiku)[174], ArvÄ«ds Ulme (Zaļo un zemnieku savienÄ«ba)[175], finanšu konsultants Ä’riks TÄ«rums (Tautas kontrole)[176], Ä’riks Didrihsons (Politisko partiju apvienÄ«ba Saskaņas Centrs)[177]. Ziņas par iespÄ“jamo sadarbÄ«bu ar VDK bija publicÄ“tas arÄ« par pazÄ«stamo aktieri Rolandu Zagorski [Rolands Zagorskis-Rolands], kas kandidÄ“ja no saraksta Daugava – Latvija.[178]
Rolands Zagorskis savu sadarbÄ«bu ar VDK noliedza un norÄdÄ«ja, ka Äetrus mÄ“nešus bijis PSKP biedrs, Äetru mÄ“nešu laikÄ, kad bijis Andreja UpÄ«ša LPSR Valsts AkadÄ“miskÄ drÄmas teÄtra PSKP pirmorganizÄcijas sekretÄrs, panÄcis “šÅ«niņas” likvidÄ“šanu. SavukÄrt bijušais TSDC vadÄ«tÄjs Indulis ZÄlÄ«te, kas, acÄ«mredzot, pÄ“c paraduma iztaujÄts, nevarÄ“ja pÄ“c bÅ«tÄ«bas komentÄ“t šÄ«s ziņas.[179] Trimdas latviešu prese bija savulaik sniegusi pozitÄ«vas atsauksmes par Andreja UpÄ«ša LPSR Valsts AkadÄ“miskÄ drÄmas teÄtra izrÄdÄ“m ASV ar Rolanda Zagorska dalÄ«bu, piemÄ“ram, 1987. gada februÄrÄ« ar Harija Gulbja lugu Olivers.[180] SagaidÄms, ka VDK zinÄtniskÄs izpÄ“tes komisijas stipendiÄte Krista Anna Belševica sniegs skaidrojumu šajÄ jautÄjumÄ.
Roberts Gobziņš diezgan atklÄti izsmÄ“ja ziņas par savu iespÄ“jamo sadarbÄ«bu ar VDK, norÄdot, ka sabiedrÄ«ba “vairs nav tik dumja”, lai ticÄ“tu Äekas maisiem. Viņš dzÄ“lÄ«gi atzÄ«mÄ“ja, ka bijis perspektÄ«vs VDK intereses objekts, jo jau no piecu gadu vecuma zinÄjis angļu un vÄcu valodas. [181] Gobziņš sniedz vairÄkas versijas tam, kÄ viņš nonÄcis aÄ£enta statusÄ, tomÄ“r teica, ka neko nav darÄ«jis, lai viņu par tÄdu uzskatÄ«tu.[182]
2011. gada 18. janvÄrÄ« Latvijas VÄ“stnesis ziņoja, ka 2010. gada 31. decembrÄ« stÄjies spÄ“kÄ RÄ«gas apgabaltiesas KriminÄllietu tiesas kolÄ“Ä£ijas spriedums, kas caurskatÄ«ja Ogres rajona tiesas spriedumu apelÄcijas kÄrtÄ«bÄ, ka 1938. gadÄ dzimušais Gatis Ozoliņš ir bijis VDK informators un ir konstatÄ“ts viņa slepenas sadarbÄ«bas fakts ar bijušo Valsts drošÄ«bas komiteju,[183] tomÄ“r nekas vairÄk par minÄ“to sadarbÄ«bu nav ziņots. IevÄ“rojams, ka paziņojums atspoguļo tikai rezolutÄ«vo daļu. TajÄ nav informÄcijas ne par lietas numuru, ne par tiesa sastÄvu, ne par prokuroru. ŠÄds paziņojums nav raisÄ«jis preses uzmanÄ«bu.
11. Saeimas vÄ“lÄ“šanas
2011. gada 5. septembrÄ« Latvijas VÄ“stnesis publicÄ“ja deputÄtu kandidÄtu sarakstus 11. Saeimas vÄ“lÄ“šanÄm. Par vairÄkiem kandidÄtiem bija piezÄ«me, ka TSDC rÄ«cÄ«bÄ
“ir ziņas, ka tÄ rÄ«cÄ«bÄ ir dokumenti, kas liecina, ka šis kandidÄts varÄ“tu bÅ«t sadarbojies ar Latvijas PSR Valsts drošÄ«bas komiteju kÄ šÄ« dienesta aÄ£ents”.
FormulÄ“juma ziÅ†Ä CentrÄlÄ vÄ“lÄ“šanu komisija palika piesardzÄ«gÄs pozÄ«cijÄs. MinÄ“tie kandidÄti bija StarptautiskÄs praktiskÄs psiholoÄ£ijas augstskolas docÄ“tÄjs Aigars Zariņš (Tautas kontrole), ArvÄ«ds Ulme (Zaļo un zemnieku savienÄ«ba), Muitas veterÄnu biedrÄ«bas vadÄ«tÄjs Aivars Saliņš (Par prezidentÄlu republiku), Osvalds Putniņš (PolitiskÄ partija KristÄ«gi demokrÄtiskÄ savienÄ«ba), Harijs Ozols, (Politisko partiju apvienÄ«ba VienotÄ«ba). [184]
Harijs Ozols nevairÄ«jÄs no publicitÄtes – tieši pretÄ“ji – sniedza interviju, kurÄ paziņoja, ka viņu uzaicinÄja Satversmes aizsardzÄ«bas biroja darbiniece, kura
“parÄdÄ«ja A4 formÄta lapu, uz kuras bija uzspiests kaut kÄds zÄ«mogs, un zÄ«mogÄ, ar roku, ierakstÄ«ts mans vÄrds, uzvÄrds, tÄ“va vÄrds.”
Harijs Ozols norÄdÄ«ja uz sarunu ar VDK izmeklÄ“tÄju, kurÄ noliedzis, ka kaut ko zinÄtu par mÄjas kÄpņu telpÄ atrasto uzrakstu “Sitiet krievus”. Viņš apliecinÄjis izmeklÄ“tÄjam, ka viņu un viņa draugus interesÄ“ tikai mÄksla un meitenes. Ozols apliecinÄja, ka noteikti vÄ“rsÄ«sies tiesÄ.[185]
Harija Ozola lieta 2012. gada sÄkumÄ tika izskatÄ«ta JÅ«rmalas pilsÄ“tas tiesÄ, kas atzina, ka viņš nav apzinÄti slepeni sadarbojies ar VDK. Pats Ozols norÄdÄ«ja, ka TSDC informÄcija bija zibens spÄ“riens no skaidrÄm debesÄ«m un pauda uzskatu, ka kartÄ«te izveidota pÄ“c vienas nopratinÄšanas VDK, kuras laikÄ Ozols “atstÄjis nenopietnu iespaidu un «mÄ“tÄjis muļķi»”. ProkuratÅ«ra atzina, ka ir pierÄdÄ«ts, ka pastÄvÄ“ja Harija Ozola uzskaites kartÄ«te, bet “pirmstiesas pÄrbaudes laikÄ nav gÅ«ti pierÄdÄ«jumi, kas apstiprinÄtu faktu, ka Harijs Ozols bÅ«tu bijis VDK informators”. PÄrbaudes lietu ierosinÄja pÄ“c Harija Ozola prasÄ«bas. ŽurnÄla Ir interneta vietnÄ“ publicÄ“tÄ ziņa par tiesvedÄ«bu atklÄj arÄ« Ozola neapmierinÄtÄ«bu ar to, ka publicÄ“ ziņas par to, ka TSDC rÄ«cÄ«bÄ ir dokumenti, kas liecina par iespÄ“jamu sadarbÄ«bu. ViņaprÄt, tas vien, ka rakstÄ«ts, ka sadarbÄ«ba ir iespÄ“jama, rada iespaidu par to, ka sadarbÄ«ba ir notikusi. Ir ziņa kopumÄ rada iespaidu, ka Ozola un prokuratÅ«ras versija ir pÄrliecinÄjusi ziņas sagatavotÄju.[186]
CentrÄlÄs vÄ“lÄ“šanu komisijas priekšsÄ“dÄ“tÄjs Arnis Cimdars, acÄ«mredzot, iztaujÄts par kÄrtÄ“jo atklÄto sadarbÄ«bu ar VDK un nepieciešamÄ«bu publicÄ“t ziņas par deputÄtu kandidÄtu sadarbÄ«bu ar VDK, atzina, ka “šÄdas likuma prasÄ«bas varÄ“tu arÄ« nebÅ«t, taÄu kÄdam tÄ joprojÄm var likties pamatota”. TÄpat viņš norÄdÄ«ja, ka pÄ“c viņa novÄ“rojumiem
“prasÄ«ba informÄ“t vÄ“lÄ“tÄjus par deputÄta kandidÄta iespÄ“jamo sadarbÄ«bu ar Latvijas PSR Valsts drošÄ«bas komiteju (VDK) vÄ“lÄ“tÄjiem nav izšÄ·iroša.”
Cimdars uzsvÄ“ra, ka Georga Andrejeva ievÄ“lÄ“šana Eiropas ParlamentÄ ir liecÄ«ba viņa teiktajam. VÄ“lÄ“tÄji, viņaprÄt, vÄ“rtÄ“ja deputÄtu kandidÄtus pÄ“c vairÄkiem kritÄ“rijiem. Cimdars uzskatÄ«ja, ka sabiedrÄ«bas viedoklis noteiks, vai šo ziņu publiskošana turpinÄma.[187]
Partija Tautas kontrole paziņoja, ka tÄs kandidÄts Aigars Zariņš nav bijis VDK aÄ£ents un izteica sašutumu, ka pastÄvošÄ sistÄ“ma liek cilvÄ“kam taisnoties par šiem jautÄjumiem. Partijas pÄrstÄvji norÄdÄ«ja:
“[..] pagÄjuši jau 20 gadi kopš neatkarÄ«bas atgÅ«šanas, tÄpÄ“c bÅ«tu laiks "pÄrvilkt krustu" Äekas maisu revidÄ“šanai, jo Ä«stie materiÄli jau nemaz LatvijÄ arÄ« neesot atstÄti, bet pÄ“c kailiem kartotÄ“ku datiem neko Ä«sti pierÄdÄ«t nevarot”.[188]
Tautas kontroles valdes priekšsÄ“dÄ“tÄjs Rihards Jablokovs savÄ argumentÄcija gÄja tik tÄlu, ka pauda viedokli, ka “pÄ“dÄ“jos 20 gadus atradušies pie varas valstÄ«, nekÄ tÄdi, kas atrodas VDK kartotÄ“kÄs”.[189]
SecinÄjumi un ieteikumi
Kopš neatkarÄ«bas atgÅ«šanas presÄ“ un publiskajÄ telpÄ tika pievÄ“rsta pietiekami liela uzmanÄ«ba bijušo VDK aÄ£entu jautÄjumam. GalvenokÄrt tas bija saistÄ«ts ar Saeimas un pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanÄm. Prese publicÄ“ja to Saeimas vÄ“lÄ“šanÄs izvirzÄ«to kandidÄtu vÄrdus, kuri pÄ“c TSDC ziņÄm bija varÄ“juši bÅ«t VDK aÄ£enti. TomÄ“r jÄsaka, ka pilnÄ«gi noteikti trÅ«ka t. .s. pÄ“tnieciskÄs žurnÄlistikas, lai mÄ“Ä£inÄtu noskaidrot lietas bÅ«tÄ«bu un izvÄ“rtÄ“t, cik ticama varÄ“tu bÅ«t tÄ vai cita kandidÄta saistÄ«ba ar VDK, pÄ“tot viņa darbÄ«bu PSRS okupÄcijas laikÄ. PresÄ“ tÄdÄ vai citÄdÄ veidÄ pieminÄ“tas ap 60 personas, par kuru sadarbÄ«bu ar VDK bijusi informÄcija TSDC, sÄ«kÄk prese iztirzÄja ievÄ“rojami mazÄku skaitu no šiem gadÄ«jumiem. PresÄ“ tika apskatÄ«tas apmÄ“ram 20 tiesas prÄvu, kurÄs tika pÄrbaudÄ«ts personas sadarbÄ«bas fakts ar VDK. Tas ir bÅ«tiski mazÄks skaitlis nekÄ šÄdas tiesas prÄvas faktiski bija, kÄ norÄdÄ«ts iepriekš.
Prese nosauca apmÄ“ram piecpadsmit VDK virsnieku vÄrdus, ieskaitot pazÄ«stamÄkos Staņislavu Zukuli, Edmundu Johansonu un JÄni Trubiņu. Pateicoties tiesvedÄ«bas atspoguļojumam presÄ“, atklÄtÄ«bÄ nonÄca arÄ« mazÄk zinÄmu VDK virsnieku vÄrdus, ieskaitot tos, kas strÄdÄja segorganizÄcijÄs.
LielÄku preses interesi izsauca varas partiju kandidÄti un sabiedrÄ«bÄ labi pazÄ«stamas personas. TomÄ“r intervijas sniedza un publiski uzstÄjÄs tikai daži no daudziem nosauktajiem. Ir iespÄ“jams, ka daudzi atteicÄs sniegt komentÄrus. No tiem, kuri komentÄ“ja situÄciju, daudzi atsaucÄs uz savu zinÄtnisko darbÄ«bu. Daudzi skaidroja sava vÄrda publiskošanu ar politisko pretinieku intrigÄm, piemÄ“ram, JÄnis Rupkus un Normunds LakuÄs. Patiesu sašutumu par apsÅ«dzÄ«bÄm saistÄ«bÄ ar VDK pauda ArvÄ«ds Ulme, kurš nenoguris uzsvÄ“ra, ka Ä«stenÄ«bÄ esot bijis padomju varas pretinieks un grÄvÄ“js.
IezÄ«mÄ“jas vairÄki modeļi, kÄdos gadÄ«jumos aÄ£enta personas lietai esot noformÄ“ta aÄ£enta uzskaites kartÄ«te. Viens no tiem bija kartÄ«tes noformÄ“šana zinÄtniekam, kas devÄs Ärzemju komandÄ“jumos un atskaitÄ«jÄs formÄli institÅ«cijÄs, kas tos bija sÅ«tÄ«jušas, bet faktiski VDK. Daudzi noliedza, ka bÅ«tu zinÄjuši par atbildÄ«go amatpersonu saistÄ«bu ar VDK. LÄ«dzÄ«gi varot traktÄ“t populÄru radošo profesiju pÄrstÄvju aÄ£entu lietu rašanos.
Bez šÄ« modeļa iezÄ«mÄ“jas citi. Daudzi no tiem, kuriem bija noformÄ“ta aÄ£enta uzskaites kartÄ«te, bija padomju varas pretinieki – tÄ saucamie disidenti, disidentiska darbÄ«ba –, kas ļoti ticams noveda viņus kontaktos ar VDK, un tieši šajos gadÄ«jumos atklÄtÄ«ba varÄ“tu palÄ«dzÄ“t noskaidrot lietas patiesos apstÄkļus. IezÄ«mÄ“jas modelis, ka aÄ£enta uzskaites kartÄ«te izveidota PSRS laika nelegÄlajam komersantam, tomÄ“r tÄdu netika atklÄts daudz, acÄ«mredzot, parasti PSRS laika nelegÄlÄs komercijas pÄrstÄvji neieguva varas pozÄ«cijas, kas prasÄ«tu sadarbÄ«bas fakta konstatÄ“šanu. DažkÄrt apgalvoja, ka pat viena saruna ar VDK esot varÄ“usi novest pie aÄ£enta dokumentÄcijas izveides.
Prese, atspoguļojot prÄvas par sadarbÄ«bas fakta konstatÄ“šanu ar VDK, parasti centÄs bÅ«t neitrÄla un atspoguļot tiesas prÄvÄ izklÄstÄ«tas pušu pozÄ«cijas. Starp rindÄm dažkÄrt nolasÄma ironija. Tikai dažkÄrt prese pauda viedokli: spilgts piemÄ“rs ir Dienas žurnÄlistes Sanitas Jembergas sašutums par VDK Oktobra rajona nodaļas darbinieka Jurija Motina liecÄ«bÄm, kurÄs viņš nespÄ“ja atcerÄ“ties, vai viņš un viņa nodaļa vervÄ“jusi aÄ£entus. DažÄs, piemÄ“ram, Riharda Eigima lietÄ turpretÄ« žurnÄlisti pat neminÄ“ja, ka liecinieks, kurš izveidojis Eigima aÄ£neta uzskaites kartÄ«ti, bija VDK virsnieks.
Preses materiÄli liecina, ka pati prokuratÅ«ra neuzskatÄ«ja sadarbÄ«bas faktu par pierÄdÄmu tiesÄ, ja tai pieejamas bija tikai aÄ£enta uzskaites kartÄ«tes. Šad un tad izskanÄ“ja viedoklis, ka VDK virsnieks varot kartÄ«ti safabricÄ“t, šÄdu viedokli visumÄ atbalstÄ«ja Indulis ZÄlÄ«te, aizrÄdot, ka to nevajadzÄ“tu attiecinÄt uz 99 procentiem gadÄ«jumu.
Prese parasti neapšaubÄ«ja pašu procesu kopumÄ, proti, to, ka vajadzÄ“tu vispÄr nodarboties ar sadarbÄ«bas fakta ar VDK pierÄdÄ«šanu tiesÄ. Tikai 2011. gadÄ vÄ“rojama tendence, uzdodot jautÄjumu CentrÄlÄs vÄ“lÄ“šanu komisijas priekšsÄ“dÄ“tÄjam Arnim Cimdaram par jÄ“gu šÄdiem ierobežojumiem vÄ“lÄ“šanÄs, apšaubÄ«t atklÄtÄ«bas nepieciešamÄ«bu un, iespÄ“jams, sadarbÄ«bas fakta ar VDK konstatÄ“šanas nepieciešamÄ«bu vispÄr. Faktiski, vÄ“rtÄ“jot preses darbu, jÄkonstatÄ“, ka reti notika kÄda žurnÄlista veikta izmeklÄ“šana, jautÄjuma detalizÄ“ta izpÄ“te; prese necentÄs aizdomÄties par to, cik ticama reÄli bija kÄdas konkrÄ“tas personas sadarbÄ«ba ar VDK.
RunÄjot par partiju taktiku – vismaz varas partijas, it Ä«paši 21. gadsimtÄ, centÄs nevirzÄ«t kandidÄtus ar VDK pagÄtni un pieprasÄ«ja pašiem kandidÄtiem saņemt izziņas no TSDC. SÄ«kajÄm partijÄm tÄdu kandidÄtu vienmÄ“r bija vairÄk.
VarÄ“tu atzÄ«mÄ“t, ka lielÄkÄ interese par VDK aÄ£entu un informatoru lietÄm bija deviņdesmitajos gados, savdabÄ«gu kulminÄciju tÄ sasniedza ap 1998. gadu, kad bija publicÄ“ti Dienas žurnÄlistu un NeatkarÄ«gais informÄcijas un pÄ“tniecÄ«bas biroja darbinieku raksti, vÄ“lÄk arÄ« publicista Lato Lapsas raksti. NÄca klajÄ arÄ« ciniskas VDK darbinieku intervijas, piemÄ“ram, triju VDK virsnieku – JÄņa Trubiņa, Arņa JumÄ«ša un Nikolaja Å…evicka – intervija laikrakstam Diena.[190]
GrÅ«tÄkais uzdevums, acÄ«mredzot, bÅ«tu sniegt kÄdas rekomendÄcijas par tiesu praksi. Šeit atliek, pirmkÄrt, pievienoties pÄ“tnieka, pieredzÄ“juša tieslietu un iekšlietu darbinieka Jura StukÄna secinÄjumiem, kas izteikti jau 2015. gadÄ VDK zinÄtniskÄs izpÄ“tes komisijas starptautiskajÄ zinÄtniskajÄ konferencÄ“ LiepÄjÄ, kurÄ viņš norÄdÄ«ja:
“NovÄ“rtÄ“jot sadarbÄ«bas fakta ar LPSR VDK pÄrbaudes un konstatÄ“šanas pastÄvošo sistÄ“mu un iespÄ“jas iegÅ«t un pÄrbaudÄ«t pierÄdÄ«jumus, ir pamats atzÄ«t, ka sadarbÄ«bas ar LPSR VDK esÄ«bas konstatÄ“šana nav pilnÄ«ga un objektÄ«va. ŠÄ«s sistÄ“mas pilnveidošana saistÄma ar iespÄ“ju LikumÄ par VDK dokumentiem noteikt prezumpciju par sadarbÄ«bas fakta esÄ«bu, ņemot vÄ“rÄ par konkrÄ“to pÄrbaudÄmo personu TDSC esošo dokumentu esÄ«bu un sastÄvu.”[191]
OtrkÄrt, bÅ«tu jÄaicina nodrošinÄt tiesu prakses pÄ“tniecÄ«bai arÄ« no vÄ“sturnieka skatÄ«juma sadarbÄ«bas fakta ar VDK pÄrbaudes lietas pilnÄ«bÄ, lai sadarbÄ«bu, ko nebija iespÄ“jams atklÄt procesa defektu dēļ, bÅ«tu iespÄ“jams novÄ“rtÄ“t zinÄtniski.
* LPSR VDK zinÄtniskÄs izpÄ“tes komisijas loceklis
[1] AtsevišÄ·s tiesas process, ko regulÄ“ likums “Par bijušÄs Valsts drošÄ«bas komitejas dokumentu saglabÄšanu, izmantošanu un personu sadarbÄ«bas fakta ar VDK konstatÄ“šanu” (Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 65 (196), 1994, 2. jÅ«nijs).
[2] Saeimas vÄ“lÄ“šanu likums: likums, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 86 (369), 1995, 6. jÅ«nijs.
[3] “SAB: Divi pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanu deputÄtu kandidÄti darbojušies LKP un VDK RobežapsardzÄ“”, LSM.LV, 2017, 6. maijs. Pieejams: http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sab-divi-pasvaldibu-velesanu-deputatu-kandidati-darbojusies-lkp-un-vdk-robezapsardze.a235505/
[4] StukÄns, Juris. “Tiesu nolÄ“mumu analÄ«ze par sadarbÄ«bas ar LPSR Valsts drošÄ«bas komiteju fakta konstatÄ“šanu”, TotalitÄrisma sabiedrÄ«bas kontrole un represijas, autoru kolektÄ«vs K. Jarinovskas zinÄtniskajÄ redakcijÄ, VDK zinÄtniskÄs izpÄ“tes komisijas raksti, 1. sÄ“j. RÄ«ga: LPSR Valsts drošÄ«bas komitejas zinÄtniskÄs izpÄ“tes komisija, Latvijas UniversitÄtes Latvijas vÄ“stures institÅ«ts, 2016, 144. lpp.
[5] StukÄns, Juris. “Tiesu nolÄ“mumu analÄ«ze par sadarbÄ«bas ar LPSR Valsts drošÄ«bas komiteju fakta konstatÄ“šanu”, TotalitÄrisma sabiedrÄ«bas kontrole un represijas, autoru kolektÄ«vs K. Jarinovskas zinÄtniskajÄ redakcijÄ, VDK zinÄtniskÄs izpÄ“tes komisijas raksti, 1. sÄ“j. RÄ«ga: LPSR Valsts drošÄ«bas komitejas zinÄtniskÄs izpÄ“tes komisija, Latvijas UniversitÄtes Latvijas vÄ“stures institÅ«ts, 2016, 117. lpp.
[6] Daudze, Argita. “PSRS propaganda un darbs pret latviešu trimdu ZviedrijÄ 20. gs. 60.–80. gados”, Latvijas VÄ“sture. Jaunie un JaunÄkie Laiki, 2008, Nr. 4., 92.–105. lpp.
[7] Lejiņš, Atis. MÅ«ra drupinÄtÄjs jeb ceļš atpakaļ uz mÄjÄm. RÄ«ga: Jumava, 2002, 296 lpp.
[8] Saeimas vÄ“lÄ“šanu likuma 5. panta 5. punkts.
[9] Pilsonības likums: likums, Latvijas Vēstnesis, Nr. 93 (224), 1994, 11. augusts.
[10] Politisko organizÄciju (partiju) finansÄ“šanas likums: likums, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 114 (397), 1995, 2. augusts. RedakcijÄ, kas stÄjÄs spÄ“kÄ 2004. gada 12. martÄ.
[11] Tieslietu ministre iesniedz valdībai informatīvu ziņojumu ar izvērtējumu par VDK darbiniekiem likumos noteikto ierobežojumu saglabĚanu, TM.GOV.LV, 2005, 27. aprīlis. Pieejams: https://www.tm.gov.lv/lv/aktualitates/tm-informacija-presei/tieslietu-ministre-iesniedz-valdibai-informativu-zinojumu-ar-izvertejumu-par-vdk-darbiniekiem-likumo Red. piez.
[12] VDK štata un Ärštata darbiniekiem, kÄ arÄ« VDK informatoriem likumos noteikto ierobežojumu nepieciešamÄ«bas un pamatotÄ«bas izvÄ“rtÄ“jums: informatÄ«vais ziņojums. Pieejams: tap.mk.gov.lv/doc/2005/TMZINO_270405_VDK.DOC Red. piez.
[13] VDK štata un Ärštata darbiniekiem, kÄ arÄ« VDK informatoriem likumos noteikto ierobežojumu nepieciešamÄ«bas un pamatotÄ«bas izvÄ“rtÄ“jums: informatÄ«vais ziņojums, 17. lpp. Pieejams: tap.mk.gov.lv/doc/2005/TMZINO_270405_VDK.DOC
[14] VDK štata un Ärštata darbiniekiem, kÄ arÄ« VDK informatoriem likumos noteikto ierobežojumu nepieciešamÄ«bas un pamatotÄ«bas izvÄ“rtÄ“jums: informatÄ«vais ziņojums, 18. lpp. Pieejams: tap.mk.gov.lv/doc/2005/TMZINO_270405_VDK.DOC
[15] Upleja, Sanita. “«Saeimas piecÄ«ši» Äekas maisos”, Latvija AmerikÄ, Nr. 18, 1994, 30. aprÄ«lis.
[16] Bite, I. “ÄŒekas smakas pagarinÄjums”, Lauku AvÄ«ze, Nr. 96, 1994, 6. decembris, 3. lpp.
[17] Skat. vairÄk TaurÄ“ns, JÄnis. “ZinÄtniskÄ un sabiedriskÄ polemika par LPSR Valsts drošÄ«bas komitejas dokumentÄro mantojumu” TotalitÄrisma sabiedrÄ«bas kontrole un represijas, autoru kolektÄ«vs K. Jarinovskas zinÄtniskajÄ redakcijÄ, VDK zinÄtniskÄs izpÄ“tes komisijas raksti, 1. sÄ“j. RÄ«ga: LPSR Valsts drošÄ«bas komitejas zinÄtniskÄs izpÄ“tes komisija, Latvijas UniversitÄtes Latvijas vÄ“stures institÅ«ts, 2016, 405.–406. lpp.
[18] “G. Andrejevs: TÄ, tas nu ir pateikts! AtklÄta vÄ“stule maniem vÄ“lÄ“tÄjiem, draugiem un 5. Saeimas deputÄtiem”, Diena, Nr. 124, 1994, 28. maijs, SpeciÄlizlaidums, 17.–19. lpp.
[19] LVA
[20] Latvijas Republikas prokuratÅ«ras 1994. gada 15. februÄra vÄ“stule Nr. 6/30-94. LVA
[21] “Kreituss nav apzinÄti sadarbojies ar VDK”, Laiks, 1994, 23. nov., 8. lpp.
[22] Jarinovska, KristÄ«ne. “Ieskats Latvijas KomunistiskÄs partijas CentrÄlÄs komitejas nomenklatÅ«ras Edmunda Johansona personas lietÄ”. Red. piez.
[23] “Jauns vadÄ«tÄjs - jauna drošÄ«ba?” Latvijas Jaunatne, Nr. 47 1990, 13. marts, 3. lpp. Red. piez.
[24] Jarinovska, KristÄ«ne. “Ieskats LPSR VDK priekšsÄ“dÄ“tÄja vietnieka JÄņa Trubiņa LKP CK nomenklatÅ«ras kadru lietÄ”. Red. piez.
[25] “ÄŒekisti liecina”, AustrÄlijas Latvietis, Nr. 2248, 1994, 18. novembris, 2. lpp.
[26] Bite, I. “VDK: turpinÄjums seko”, Lauku AvÄ«ze, Nr. 99, 1994, 16. decembris, 3. lpp.
[27] Bite, I. “VDK: turpinÄjums seko”, Lauku AvÄ«ze, Nr. 99, 1994, 16. decembris, 3. lpp.
[28] Bite, I. “ÄŒekas smakas pagarinÄjums”, Lauku AvÄ«ze, Nr. 96, 1994, 6. decembris, 3. lpp.
[29] Bite, I. “VDK: turpinÄjums seko”, Lauku AvÄ«ze, Nr. 99, 1994, 16. decembris, 3. lpp.
[30] LVA
[31] Roberta MÄ«lberga emuÄrs tÄ«meklÄ«. 2013. gada 18. decembra ieraksts. Pieejams: https://grupaa.wordpress.com/parbaudamas-personas-roberta-milberga-29-06-2006-tiesu-runa-parbaudes-lieta-nr-k170116051/
[32] LVA
[33] LVA
[34] LVA
[35] LVA
[36] LVA
[37] LVA
[38] LVA,
[39] LVA,
[40] Upleja, Sanita. “InkÄ“ns atkal Saeimas deputÄts!”, Latvija AmerikÄ, Nr. 45, 1994, 12. novembris, 5. lpp.
[41] PÄ“teris LoÄmelis, Staņislava dÄ“ls, dzimis 1952. gadÄ.
[42] Upleja, Sanita. “InkÄ“ns atkal Saeimas deputÄts!”, Latvija AmerikÄ, Nr. 45, 1994, 12. novembris, 5. lpp.
[43] KrapÄne, LÄ«ga. “Bijušais Äekists mazgÄ tÄ«ru InkÄ“na mugurpusi”, Latvija AmerikÄ, Nr. 45, 1994, 12. novembris, 11. lpp.
[44] KrapÄne, LÄ«ga. “Bijušais Äekists mazgÄ tÄ«ru InkÄ“na mugurpusi”, Latvija AmerikÄ, Nr. 45, 1994, 12. novembris, 11. lpp.
[45] Upleja, Sanita. InkÄ“ns balts kÄ jÄ“rs, Latvija AmerikÄ, Nr. 45, 1994, 12. novembris, 20. lpp.
[46] Upleja, Sanita. “InkÄ“ns atkal Saeimas deputÄts!”, Latvija AmerikÄ, Nr. 45, 1994, 12. novembris, 5. lpp.
[47] Atcels amata ierobežojumus bij. Äekistiem?, Laiks, Nr. 98, 1994, 7. decembris, 8. lpp.
[48] Atcels amata ierobežojumus bij. Äekistiem?, Laiks, Nr. 98, 1994, 7. decembris, 8. lpp.
[49] Par 5. Saeimas vÄ“lÄ“šanÄm: Latvijas Republikas AugstÄkÄs Padomes likums, Diena, 1992, Nr. 210, 6. novembris.
[50] Tukumniece, TrÄ«ne. “AndrÄ“jevam tÄ arÄ« vajadzÄ“ja!” Pavalstnieks, Nr. 25, 1994, 28. jÅ«nijs, 6. lpp.
[51] Latvijas Republikas 5. Saeimas 1995. gada 25. maija sēdes stenogramma. Pieejams: http://www.saeima.lv/steno/st_955/st2505.html
[52] Latvijas Republikas 5. Saeimas 1995. gada 25. maija sēdes stenogramma. Pieejams: http://www.saeima.lv/steno/st_955/st2505.html
[53] LoÄmele, Nellija. “LC ierosina ļaut vÄ“lÄ“šanÄs kandidÄ“t bijušajiem Äekistiem”, Diena, Nr. 108, 1995, 10. maijs, 1. lpp.
[54] “VÄ“lÄ“šanÄs kandidÄ“t drÄ«kstÄ“s VDK aÄ£enti”, Laiks, Nr. 43, 1995, 31. maijs, 4. lpp., LoÄmele, Nellija. “KandidÄ“t drÄ«kstÄ“s VDK aÄ£enti”, Diena, Nr. 122, 1995, 26. maijs, 1. lpp., VÄrpa, G. “ÄŒekas aÄ£enti drÄ«kst kļūt par deputÄtiem, Kauls – ne,” NeatkarÄ«gÄ Cīņa, 1995, 26. maijs.
[55] PilsÄ“tas domes, rajona padomes un pagasta padomes vÄ“lÄ“šanu likums: likums, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 10 (141), 1994, 25. janvÄris.
[56] Liepiņš, Toms. “Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri”, Diena, Nr. 92, 1995, 20. aprÄ«lis, 1. lpp.
[57] Liepiņš, Toms. “Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri”, Diena, Nr. 92, 1995, 20. aprÄ«lis, 1. lpp.
[58] “Valsts prezidenta aicinÄjums Latvijas tautai un Saeimai”, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 67 (350), 1995, 3. maijs. Pieejams: Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/34914
[59] “Valsts prezidenta aicinÄjums Latvijas tautai un Saeimai”, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 67 (350), 1995, 3. maijs. Pieejams: Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/34914
[60] “Valsts prezidenta aicinÄjums Latvijas tautai un Saeimai”, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 67 (350), 1995, 3. maijs. Pieejams: Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/34914
[61] Triju Zvaigžņu ordeņa domes 1995. gada 27. aprīļa lēmums, Latvijas Vēstnesis, Nr. 66 (349), 1995, 28. aprīlis. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/34876
[62] Latvijas VÄ“stnesÄ« publicÄ“ts precizÄ“jums iepriekš publicÄ“tajam, kas informÄ“, ka saskaÅ†Ä “ar Zemgales priekšpilsÄ“tas tiesas 1995. gada 20. septembra spriedumu Latvijas VienÄ«bas partijas deputÄta kandidÄts Visvaldis Mucenieks nav veicis apzinÄti sadarbÄ«bu ar bijušo LPSR VDK” (“CeÄ¼Ä uz 6. Saeimu. Latvijas Republikas CentrÄlajÄ vÄ“lÄ“šanu komisijÄ”, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 149 (432), 1995, 29. septembris).
[63] Vitenburgs, Andris. “CVK atklÄj 12 iespÄ“jamo Äekistu vÄrdus”, NeatkarÄ«gÄ RÄ«ta AvÄ«ze, 1995, 16 . augusts, 1. lpp., Krauja, V. “AizdomÄs par sadarbÄ«bu ar Äeku tiek turÄ“ti 12 Saeimas deputÄtu kandidÄti”, Lauku AvÄ«ze, Nr. 66, 1995, 18. augusts, 3. lpp.
[64] “ZÄ«gerists izslÄ“gts no Saeimas”, Laiks, Nr. 69, 1995, 30. augusts, 1. lpp.
Saeimas kÄrtÄ«bas rullis: likums, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 86 (227), 1994, 18. augusts, ar grozÄ«jumiem, kas bija spÄ“kÄ lÄ«dz 1995. gada 6. novembrim. [65]
[66] Kulmanis, JÄnis. “KrievijÄ pÄ“ta Ulmaņa tÄ“va sadarbÄ«bu ar vÄcu specdienestiem. Latvijas Valsts prezidents to sauc par apmelojumu”, Diena, Nr. 105, 1995, 6. maijs, 1. lpp.
[67] Kulmanis, JÄnis. “Latvijas vÄ“sturniekiem nav pierÄdÄ«jumu E. Ulmaņa sadarbÄ«bai ar specdienestiem”, Diena, Nr. 107, 1995, 9. maijs, 1. lpp.
[68] “VÄ«ru spÄ“les AugstajÄ namÄ”, Lauku AvÄ«ze, Nr. 65, 1995, 15. augusts, 3. lpp., Krauja, V. “Alberts Kauls paliek vÄ“lÄ“šanu listÄ“. Atis Kramiņš atturas...”, Lauku AvÄ«ze, Nr. 67, 1995, 22. augusts, 3. lpp., Leiškalns, P. “PÄ“teris Lazda – «KÄdam tas bija jÄdara», Lauku AvÄ«ze, Nr. 71, 1995, 5. septembris, 3. lpp.
[69] Par Latvijas VienÄ«bas partijas deputÄta kandidÄta A. Kaula svÄ«trošanu no kandidÄtu saraksta: Latvijas Republikas CentrÄlÄs vÄ“lÄ“šanu komisijas 1995. gada 31. augusta lÄ“mums Nr.62, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 134 (417), 1995, 5. septembris.
[70] Par Latvijas Republikas Ä£enerÄlprokurora protestu: Latvijas Republikas CentrÄlÄs vÄ“lÄ“šanu komisijas 1995. gada 26. septembra lÄ“mums Nr.69, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 147 (430), 1995, 27. septembris.
[71] Par Latvijas VienÄ«bas partijas deputÄta kandidÄta A. Kaula svÄ«trošanu no kandidÄtu saraksta 6. Saeimas vÄ“lÄ“šanÄm: Latvijas Republikas CentrÄlÄs vÄ“lÄ“šanu komisijas 1995. gada 26. septembra lÄ“mums Nr.70, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 147 (430) 1995, 27. septembris.
[72] Leiškalns, P. “SociÄliste Larisa Laviņa no listes svÄ«trota”, Lauku AvÄ«ze, Nr. 66, 1995, 18. augusts, 3. lpp., LoÄmele, Nellija. “Vai iespÄ“jama «pasÄ«va lÄ«dzdalÄ«ba», Latvija AmerikÄ, Nr. 34, 1995, 26. augusts, 20. lpp.
[73] Par deputÄta kandidÄtes L. Laviņas svÄ«trošanu no Latvijas SociÄlistiskÄs partijas saraksta 6. Saeimas vÄ“lÄ“šanÄm: Latvijas Republikas CentrÄlÄs vÄ“lÄ“šanu komisijas 1995. gada 10. augusta lÄ“mums Nr. 39, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 121 (404), 1995, 15. augusts
[74] Vitenburgs, Andris. “Par kandidÄtiem no «Äekas maisiem» lems vÄ“lÄ“tÄji. IespÄ“jamie deputÄti savu pagÄtni vÄ“rtÄ“ dažÄdi (1)”, NeatkarÄ«gÄ RÄ«ta AvÄ«ze, 1995, 18. augusts, 2. lpp.
[75] Vitenburgs, Andris. “Par kandidÄtiem no «Äekas maisiem» lems vÄ“lÄ“tÄji. IespÄ“jamie deputÄti savu pagÄtni vÄ“rtÄ“ dažÄdi (1)”, NeatkarÄ«gÄ RÄ«ta AvÄ«ze, 1995, 18. augusts, 2. lpp.
[76] Vitenburgs, Andris. “Par kandidÄtiem no «Äekas maisiem» lems vÄ“lÄ“tÄji. IespÄ“jamie deputÄti savu pagÄtni vÄ“rtÄ“ dažÄdi (2)”, NeatkarÄ«gÄ RÄ«ta AvÄ«ze, 1995, 19. augusts, 2. lpp.
[77] “Saeimas deputÄti tiekas ar Anglijas latviešiem”, BrÄ«vÄ Latvija, Nr. 12 (457), 1996, 25.–31. marts, 11. lpp. Red. piez.
[78] Kursis. “Kurzemes savienÄ«ba tiesas priekšÄ”, [Jura Celmiņa tÄ«mekļa emuÄrs], 2013, 13. septembris. Pieejams: http://laikazobs.blogspot.com/2012/09/kurzemes-savieniba-tiesas-prieksa.html
[79] Vitenburgs, Andris. “Par kandidÄtiem no «Äekas maisiem» lems vÄ“lÄ“tÄji. IespÄ“jamie deputÄti savu pagÄtni vÄ“rtÄ“ dažÄdi (2)”, NeatkarÄ«gÄ RÄ«ta AvÄ«ze, 1995, 19. augusts, 2. lpp.
[80] Vitenburgs, Andris. Par kandidÄtiem no «Äekas maisiem» lems vÄ“lÄ“tÄji. IespÄ“jamie deputÄti savu pagÄtni vÄ“rtÄ“ dažÄdi (3)”, NeatkarÄ«gÄ RÄ«ta AvÄ«ze, 1995, 22. augusts, 2. lpp.
[81] Vitenburgs, Andris. Par kandidÄtiem no «Äekas maisiem» lems vÄ“lÄ“tÄji. IespÄ“jamie deputÄti savu pagÄtni vÄ“rtÄ“ dažÄdi (3)”, NeatkarÄ«gÄ RÄ«ta AvÄ«ze, 1995, 22. augusts, 2. lpp.
[82] Marjaša, Ruta. “Tiesa jÄizspriež vÄ“lÄ“tÄjam pašam”, NeatkarÄ«gÄ RÄ«ta AvÄ«ze, 1995, 26. augusts, 2. lpp.
[83] BrÅ«veris, Olafs. “Lešinskis MinsterÄ“”, AustrÄlijas Latvietis, NR. 1718, 1984, 9. marts, 5. lpp.
[84] PresÄ“ pieejamas ziņas, ka Ivars Ä€bele kÄ garÄ«gÄ seminÄra students savulaik esot sÅ«tÄ«ts sludinÄt Umurgas baznÄ«cÄ. Tamane, RegÄ«na. “Augstrozei atkal ir dvÄ“sele”, Diena, Nr. 240, 1992, 22. decembris, 4. lpp.
[85] Vanags, Edmunds. PÄrbaudÄ«s “tÄ“vzemiešu” atbalstÄ«tÄja Normunda LakuÄa sadarbÄ«bu ar VDK”, Vakara AvÄ«ze Vakara Ziņas, 1999, 27. maijs, 6. lpp.
[86] “Tiesa: LakuÄs nav sadarbojies ar VDK”, NeatkarÄ«gÄ RÄ«ta AvÄ«ze, 2001, 22. novembris, 4. lpp.
[87] “Iesniedz apellÄcijas protestu LakuÄa lietÄ”, Latvija AmerikÄ, Nr. 48, 2001, 8. decembris, 20. lpp.
[88] Ozoliņš, Aivars “KaitÄ«gais LakuÄs”, Diena, 2001, 16. novembris, 2. lpp.
[89] BernÄts, Andris. “LakuÄs neesot Äekas aÄ£ents uzskata neatkarÄ«gÄs Latvijas tiesa”, Vakara AvÄ«ze Vakara Ziņas, 2001, 22. novembris, 2. lpp.
[90] AntoneviÄs, MÄris. “AktuÄlais LakuÄs”, Latvijas AvÄ«ze, 2006, 15. februÄris, 3. lpp.
[91] Auziņa, Zane. “LakuÄs atzÄ«ts par vainÄ«gu un partijÄm nevajadzÄ«gu”, Vakara AvÄ«ze Vakara Ziņas, 2006, 15. februÄris, 7. lpp.
[92] Upleja, Ieva. “UzņēmÄ“js tiesÄjas par sadarbÄ«bas ar VDK fakta konstatÄ“šaņu”, Diena, 1998, 10. jÅ«lijs, 3. lpp.
[93] Aleksandrs Kukainis neoficiÄli publicÄ“tajÄ VDK štata darbinieku sarakstÄ minÄ“ts kÄ LPSR VDK 5. nodaļas, kas bija izveidota konstitucionÄlÄs iekÄrtas aizsardzÄ«bai, štata darbinieks. Lapsa, Lato, MetuzÄls, Sandris, JanÄevska, KristÄ«ne. MÅ«su vÄ“sture 1985–2005 II. RÄ«ga: AtÄ“na, 2009, 409. lpp.
[94] Lase, Inta. “Georgs Lansmanis neesot VDK informators”, Diena, 1998, 22. oktobris, 4. lpp.
[95] Lase, Inta. “Liecinieki uzņēmÄ“ju uzskata par VDK aÄ£entu”, Diena, 21. oktobris, 4. lpp.
[96] “Par deputÄtu kandidÄtiem, par kuriem TotalitÄrisma seku dokumentÄ“šanas centram ir ziņas”, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 261/264 (1322/1325), 1998, 10. septembri. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/49677
[97] “Par deputÄtu kandidÄtiem, par kuriem TotalitÄrisma seku dokumentÄ“šanas centram ir ziņas”, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 261/264 (1322/1325), 1998, 10. septembri. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/49677
[98] “Par deputÄtu kandidÄtiem, par kuriem TotalitÄrisma seku dokumentÄ“šanas centram ir ziņas”, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 261/264 (1322/1325), 1998, 10. septembri. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/49677
[99] “Par deputÄtu kandidÄtiem, par kuriem TotalitÄrisma seku dokumentÄ“šanas centram ir ziņas”, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 261/264 (1322/1325), 1998, 10. septembri. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/49677
[100] “Par deputÄtu kandidÄtiem, par kuriem TotalitÄrisma seku dokumentÄ“šanas centram ir ziņas”, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 261/264 (1322/1325), 1998, 10. septembri. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/49677
[101] “Par deputÄtu kandidÄtiem, par kuriem TotalitÄrisma seku dokumentÄ“šanas centram ir ziņas”, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 261/264 (1322/1325), 1998, 10. septembri. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/49677
[102] “Par deputÄtu kandidÄtiem, par kuriem TotalitÄrisma seku dokumentÄ“šanas centram ir ziņas”, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 261/264 (1322/1325), 1998, 10. septembri. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/49677
[103] LoÄmele, Nellija. “Ä€damsons ir bijis VDK darbinieks. Likums aizliedz Ä€damsonam kandidÄ“t uz Saeimu”, Latvija AmerikÄ, Nr. 30, 1998, 1. augusts, 10. lpp.
[104] “Ä€damsons zem jautÄjuma zÄ«mes”, Latvija AmerikÄ, Nr. 42, 1998, 24. augusts, 16. lpp. Red. piez.
[105] Eiropas Padomes Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas TrešÄs nodaļas spriedums lietÄ “Ä€damsons pret Latviju” [neoficiÄls tulkojums, ko veikusi Ä€rlietu ministrija sadarbÄ«bÄ ar RÄ«gas Juridisko augstskolu], Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 181 (396), 2008, 21. novembris. SalÄ«dzinÄjumam skat. Affaire Ä€damsons c. Lettonie, requête no 3669/03, Cour européenne des droits de l’homme (troisième section), 24 juin 2008. Pieejams latviešu valodÄ: http://at.gov.lv/files/files/adamsons-spriedums-24062008.doc Red. piez.
[106] Eiropas Padomes Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas TrešÄs nodaļas spriedums lietÄ “Ä€damsons pret Latviju”, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 181 (3965), 2008, 21. novembris. Red. piez.
[107] Funts, Kaspars. “Godmanis «Latvijas ceļa» kongresÄ paziņo, ka uz viņa vÄrda ir aÄ£enta kartÄ«te” Vakara Ziņas, 1998, 1. jÅ«nijs, 6. lpp.
[108] LoÄmele, Nellija. “Godmanis grib tiesas spriedumu Äekas lietÄ”, Diena, 1998, 3. jÅ«nijs, 1. lpp.
[109] StarptautiskÄ konference “LIELAIS BRÄ€LIS TEVI VÄ’RO: VDK un tÄs piesegstruktÅ«ras”, 13. augusts. Pieejams: https://www.youtube.com/watch?v=vDsaIpjVpE8
[110] Freedom of Information Act Electronic Reading Room. Pieejams: https://www.cia.gov/library/readingroom/
[111] “Godmanis iepazinies ar prokuratÅ«ras atzinumu”, NeatkarÄ«gÄ RÄ«ta AvÄ«ze, 1998, 11. aug.
[112] GunÄrs Pudels, JÄ“kaba dÄ“ls, dzimis 1930. gadÄ.
[113] Zelmenis, Gints. “Latvijas PSR Valsts drošÄ«bas komiteja: oficiÄlie nosaukumi un vadÄ«tÄji (1940—1991)”, LU.LV/VDKKOMISIJA. Pieejams: https://www.lu.lv/vdkkomisija/isi-par-valsts-drosibas-komiteju/vdk-hronologiska-struktura-un-vaditaji/
[114] LoÄmele, Nellija. Godmanis neesot apzinÄti sadarbojies ar Äeku” Diena, 1998, 11. sept., 3. lpp.
[115] Jarinovska, KristÄ«ne. “Ieskats LPSR VDK priekšsÄ“dÄ“tÄja vietnieka JÄņa Trubiņa LKP CK nomenklatÅ«ras kadru lietÄ”.
[116] Pohodņeva, Maija. “Spiegu spÄ“les reÄlÄ vidÄ“”, Nedēļa, Nr. 4, 2007, 26.–30. lpp. Pieejams: http:www.tvnet.lv/zinas/latvija/214766-spiegu_speles_reala_vide
[117] Roberts Anspaks, Izidora dÄ“ls, dzimis 1938. gadÄ.
[118] “Tiesa konstatÄ“jusi JÄņa Rupkus sadarbÄ«bu ar VDK”, NeatkarÄ«gÄ RÄ«ta AvÄ«ze, 2003, 16. augusts.
[119] RÄ«gas apgabaltiesas KriminÄllietu tiesas kolÄ“Ä£ijas lietas Nr. KA04-89-03/22 izraksts, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 114 (2879), 2003, 15. augusts. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/78082
[120] LoÄmele, Nellija. “NepilnÄ«gÄ VDK kartotÄ“ka nevieš skaidrÄ«bu par deputÄta kandidÄtu”, Diena, 1998, 30. jÅ«lijs, 4. lpp.
[121] Egle, InÄra. “Saņem ziņas par vairÄku kandidÄtu saistÄ«bu ar VDK”, Diena, 2002, 8. augusts, 6. lpp., Egle, InÄra. “Sarakstos vÄ“l trÄ«s ar VDK saistÄ«tas personas”, Diena, 2002, 14. augusts, 5. lpp.
[122] Dripe, Ä¢irts. “VÄ“l Äetri deputÄtu kandidÄti bijuši saistÄ«ti ar VDK”, TVNET/LNT ziņas, 2002, 8. augusts. Pieejams: http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/309457-vel_cetri_deputatu_kandidati_bijusi_saistiti_ar_vdk
[123] AlksnÄ«tis, Ivars. “VÄ“sture Äekas lÄcÄ«tim vÄ“derÄ”, RÄ«gas Balss, 2002, 12. septembris, 21. lpp.
[124] Egle, InÄra. “RÄ«gas kandidÄtu sarakstos atrasti 14 bijušie Äekisti”, Diena, 2001, 8. februÄris, 3. lpp.
[125] “Divi pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanu kandidÄti Valmieras rajonÄ minÄ“ti VDK arhÄ«vos” (LETA), TVNET, 2001, 2. marts. Pieejams: http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/183558-divi_pasvaldibu_velesanu_kandidati_valmieras_rajona_mineti_vdk_arhivos
[126] “Divi pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanu kandidÄti Valmieras rajonÄ minÄ“ti VDK arhÄ«vos” (LETA), TVNET, 2001, 2. marts. Pieejams: http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/183558-divi_pasvaldibu_velesanu_kandidati_valmieras_rajona_mineti_vdk_arhivos
[127] “«3. sekretÄrs» Dainis Zelmenis”, Laiks, Nr. 22, 1983, 16. marts, 4. lpp.
[128] “Spiegi izraidÄ«ti”, BrÄ«vÄ«ba, Nr. 1 (355), 1984, 2. lpp.
[129] “Latviešu memorands StokholmÄ” Laiks, Nr. 8, 1984, 28. janvÄris, 8. lpp.
[130] Daudze, Argita. “PSRS propaganda un darbs pret latviešu trimdu ZviedrijÄ 20. gs. 60.–80. gados”, Latvijas VÄ“sture. Jaunie un JaunÄkie Laiki, 2008, Nr. 4., 97. lpp.
[131] “PÄr 14 RÄ«gas deputÄtu kandidÄtiem – Äekas «Ä“na»”, TVNET, 2001, 8. februÄris. Pieejams: http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/182970-par_14_rigas_deputatu_kandidatiem_cekas_ena
[132] “PÄr 14 RÄ«gas deputÄtu kandidÄtiem – Äekas «Ä“na»”, TVNET, 2001, 8. februÄris. Pieejams: http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/182970-par_14_rigas_deputatu_kandidatiem_cekas_ena
[133] “CÄlÄ«tis nesadarbojÄs ar VDK”, Lauku AvÄ«ze, 2002, 17.septembris.
[134] Sk. 9. dokumentu Latvijas NacionÄlÄ arhÄ«va izveidotajÄ virtuÄlajÄ izstÄdÄ“ 1983. gada politiskÄs prÄvas okupÄ“tajÄ LatvijÄ (1983. gada politiskÄs prÄvas okupÄ“tajÄ LatvijÄ [virtuÄlÄ izstÄde], ARCHIV.ORG.LV. Pieejams: http://www.archiv.org.lv/1983/index.php?id=301).
[135] Zelmenis, Gints. “Valsts drošÄ«bas komiteja un divdesmitÄ gadsimta astoņdesmito gadu politiskÄs represijas okupÄ“tajÄ LatvijÄ: izpÄ“tes iespÄ“jas”, TotalitÄrisma sabiedrÄ«bas kontrole un represijas, autoru kolektÄ«vs K. Jarinovskas zinÄtniskajÄ redakcijÄ, VDK zinÄtniskÄs izpÄ“tes komisijas raksti, 1. sÄ“j. RÄ«ga: LPSR Valsts drošÄ«bas komitejas zinÄtniskÄs izpÄ“tes komisija, Latvijas UniversitÄtes Latvijas vÄ“stures institÅ«ts, 2016, 75. lpp., Zelmenis, Gints. “1983. gada politiskÄs represijas okupÄ“tajÄ LatvijÄ”, Latvijas ArhÄ«vi, Nr.3/4, 2014, 163.–203. lpp.
[136] SprÅ«de, Viesturs. “NotiesÄts Molotova–Ribentropa pakta dēļ”, Latvijas AvÄ«ze, 2004, 23. augusts, 15. lpp.
[137] Jemberga, Sanita. “Krupņikovs VDK kartÄ«tes dēļ atsakÄs kandidÄ“t uz ministra krÄ“slu”, Diena, 2002, 16. oktobris, 6. lpp.
[138] “Krupņikovs negrib kaitÄ“t Latvijai”, STABURAGS.LV, 2002, 17. oktobris. Pieejams: http://www.staburags.lv/laikraksta-arhivs/krupnikovs-negrib-kaitet-latvijai-79370 Red. piez.
[139] Jemberga, Sanita. “Krupņikovs VDK kartÄ«tes dēļ atsakÄs kandidÄ“t uz ministra krÄ“slu”, Diena, 2002, 16. oktobris, 6. lpp.
[140] PresÄ“ atspoguļotas pat diskusijas par to, vai un kÄda bijusi ASV reakcija uz Grigorija Krupņikova izvirzÄ«šanu Ärlietu ministra amatam. “TurpinÄs kaislÄ«bas ap Ärlietu ministra posteni”, Latvija AmerikÄ, Nr. 42, 2002, 26. oktobris, 15. lpp.
[141] Jemberga, Sanita. “Krupņikovs VDK kartÄ«tes dēļ atsakÄs kandidÄ“t uz ministra krÄ“slu”, Diena, 2002, 16. oktobris, 6. lpp.
[142] “TP un JL pÄrstÄvji tiekas VDK virsnieku klÄtbÅ«tnÄ“”, Latvija AmerikÄ, Nr. 34, 2002, 31. augusts, 5. lpp. Red. piez.
[143] “TiesÄ«bsargiem bijušas aizdomas par Agruma iespÄ“jamo sadarbÄ«bu ar VDK”, TVNET, 2003, 13. maijs. Pieejams: http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/195464-tiesibsargiem_bijusas_aizdomas_par_agruma_iespejamo_sadarbibu_ar_vdk
[144] “TiesÄ«bsargiem bijušas aizdomas par Agruma iespÄ“jamo sadarbÄ«bu ar VDK”, TVNET, 2003, 13. maijs. Pieejams: http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/195464-tiesibsargiem_bijusas_aizdomas_par_agruma_iespejamo_sadarbibu_ar_vdk
[145] ŠaubÄs par Agrumu kÄ KNAB šefa kandidÄtu (BNS), DELFI, 2003, 14. maijs. Pieejams: http://m.delfi.lv/latvija/article.php?id=5393970
[146] Ir dokumentÄlas liecÄ«bas, ka vismaz daļai kandidÄtu bija lÅ«gts uzrÄdÄ«ts TSDC izziņu par sadarbÄ«bu ar VDK. Red. piez.
[147] Jemberga, Sanita. ”Agrums: Eju atklÄtu uz cīņu”, Diena, 2003, 14. maijs, 4. lpp.
[148] “Tiesa nekonstatÄ“ Aijas Odiņas sadarbÄ«bu ar VDK (LETA)”, DELFI, 2004, 13. decembris. Pieejams: http://www.delfi.lv/news/national/politics/tiesa-nekonstate-aijas-odinas-sadarbibu-ar-vdk.d?id=9795051
[149] “Tiesa nekonstatÄ“ Aijas Odiņas sadarbÄ«bu ar VDK (LETA)”, DELFI, 2004, 13. decembris. Pieejams: http://www.delfi.lv/news/national/politics/tiesa-nekonstate-aijas-odinas-sadarbibu-ar-vdk.d?id=9795051
[150] GrozÄ«jumi Politisko organizÄciju (partiju) finansÄ“šanas likumÄ: likums, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 32 (2980), 2004, 27. februÄris.
[151] Politisko organizÄciju (partiju) finansÄ“šanas likuma 6. panta pirmÄ daļa (redakcija, kas bija spÄ“kÄ kopš 2004. gada 12. marta).
[152] Jemberga, Sanita, RancÄne, Anna. “VDK datu glabÄtÄji divÄs vÄ“lÄ“šanÄs palaiž garÄm Eigimu”, Diena, 2004, 17. aprÄ«lis, 1., 5. lpp.
[153] Lulle, Baiba. “PÄ“kšÅ†i atklÄj Eigima sadarbÄ«bu ar VDK”, NeatkarÄ«gÄ RÄ«ta AvÄ«ze, 2004, 19. aprÄ«lis, 4. lpp.
[154] Baranovska, Inese. “Tiesa atzinusi, ka Rihards Eigims nav bijis saistÄ«ts ar VDK”, Latgales Laiks, 2005, 6. maijs, 2. lpp.
[155] Egle, InÄra. “BÅ«s jÄpÄrbauda Ulmes sadarbÄ«bas fakts ar VDK”, Diena, 2002, 4. novembris, 3. lpp. Sk. arÄ« “Laikraksts: prokuratÅ«rai jÄpÄrbauda ArvÄ«da Ulmes sadarbÄ«ba ar VDK (LETA)”, DELFI, 2002, 4. novembris. Pieejams: http://www.delfi.lv/news/national/politics/laikraksts-prokuraturai-japarbauda-arvida-ulmes-sadarbiba-ar-vdk.d?id=4222096
[156] Egle, InÄra. “BÅ«s jÄpÄrbauda Ulmes sadarbÄ«bas fakts ar VDK”, Diena, 2002, 4. novembris, 3. lpp. Sk. arÄ« “Laikraksts: prokuratÅ«rai jÄpÄrbauda ArvÄ«da Ulmes sadarbÄ«ba ar VDK (LETA)”, DELFI, 2002, 4. novembris. Pieejams: http://www.delfi.lv/news/national/politics/laikraksts-prokuraturai-japarbauda-arvida-ulmes-sadarbiba-ar-vdk.d?id=4222096
[157] GrozÄ«jumi likumÄ “Par bijušÄs Valsts drošÄ«bas komitejas dokumentu saglabÄšanu, izmantošanu un personu sadarbÄ«bas fakta ar VDK konstatÄ“šanu”: likums, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 85 (3033), 2004, 27. maijs.
[158] Lulle, Aija. “Ulme: neesmu bijis VDK darbinieks”, NeatkarÄ«gÄ RÄ«ta AvÄ«ze, 2003, 12. augusts, 3. lpp.
[159] Skrebele, Gunta. “ÄŒekista birkas piešÅ«šanÄ Ulme saskata apzinÄtu provokÄciju”, NeatkarÄ«gÄ RÄ«ta AvÄ«ze Latvijai, 2003, 15. okt., 1., 3. lpp.
[160] Latvijas Republikas 8.Saeimas pavasara sesijas septÄ«tÄs sÄ“des 2006.gada 7.jÅ«nijÄ stenogramma. Pieejams: http://www.saeima.lv/steno/2002_8/st_060607/st0706.htm
[161] Latvijas Republikas 8.Saeimas pavasara sesijas septÄ«tÄs sÄ“des 2006.gada 7.jÅ«nijÄ stenogramma. Pieejams: http://www.saeima.lv/steno/2002_8/st_060607/st0706.htm
[162] Ulmes kandidÄ“šana ZZS sarakstÄ atgÄdina aÄ£enta “ZÄles”lietu. Pieejams: http://pietiek.com/raksti/ulmes_kandidesana_zzs_saraksta_atgadina_agenta__zales__lietu
[163] “DeputÄtu kandidÄti: Neesam bijuši Äekas aÄ£enti”, Latvijas AvÄ«ze, 2006, 29. augusts, 4. lpp.
[164] V. VÄ«Ä·e-Freiberga likumu divas reizes 2006. gadÄ nodeva otrreizÄ“jai caurlÅ«košanai. Valsts prezidentes argumentÄcija pausta viņas vÄ“stulÄ“s Saeimai 2004. gada 21. maijÄ, 2006. gada 16. jÅ«nijÄ un 2006. gada 1. novembrÄ«. Valsts prezidente argumentÄ“ja, ka Latvijai pieejamais dokumentu kopums “nedod iespÄ“ju izvÄ“rtÄ“t katru atsevišÄ·u sadarbÄ«bas ar VDK faktu”, “nesniedz informÄciju par sadarbÄ«bas motivÄciju un raksturu, neliecina par sadarbÄ«bas raksturu”, neatspoguļo “katras personas individuÄlo attieksmi”, nepierÄda vainu. Å…emot vÄ“rÄ to, ka valsts rÄ«cÄ«bÄ nav visu dokumentu, prezidente aicinÄja veikt izpÄ“ti, balstoties bijušo aÄ£entu brÄ«vprÄtÄ«gÄ sadarbÄ«bÄ ar izmeklÄ“šanas un pÄ“tniecÄ«bas iestÄdÄ“m. Prezidente ieteica iesaistÄ«t šajÄ darbÄ Latvijas vÄ“sturniekus (Valsts prezidentes Vairas VÄ«Ä·es-Freibergas 2006. gada 1. novembra vÄ“stule 8. Saeimas priekšsÄ“dÄ“tÄjai IngrÄ«dai Ūdrei). Skat. vairÄk TaurÄ“ns, JÄnis. “ZinÄtniskÄ un sabiedriskÄ polemika par LPSR Valsts drošÄ«bas komitejas dokumentÄro mantojumu” TotalitÄrisma sabiedrÄ«bas kontrole un represijas, autoru kolektÄ«vs K. Jarinovskas zinÄtniskajÄ redakcijÄ, VDK zinÄtniskÄs izpÄ“tes komisijas raksti, 1. sÄ“j. RÄ«ga: LPSR Valsts drošÄ«bas komitejas zinÄtniskÄs izpÄ“tes komisija, Latvijas UniversitÄtes Latvijas vÄ“stures institÅ«ts, 2016, 427.–429. lpp.
[165] ZÄlÄ«te-Kļaviņa, Zane. “KÄdreizÄ“jie Äekisti liecinÄjuši – BiÄkoviÄs nolÅ«kots pastÄvÄ«gam darbam VDK, nevis aÄ£enta statusam”, Diena, 2008, 22. maijs. Pieejams: https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/kadreizejie-cekisti-liecinajusi--bickovics-nolukots-pastavigam-darbam-vdk-nevis-agenta-statusam-606025
[166] “TV pÄrraide: BiÄkoviÄs esot bijis VDK aÄ£ents”, DELFI, 2008, 11. maijs. Pieejams: http://www.delfi.lv/news/national/politics/tv-parraide-bickovics-esot-bijis-vdk-agents.d?id=20924309
[167] ZÄlÄ«te-Kļaviņa, Zane. “KÄdreizÄ“jie Äekisti liecinÄjuši – BiÄkoviÄs nolÅ«kots pastÄvÄ«gam darbam VDK, nevis aÄ£enta statusam”, Diena, 2008, 22. maijs. Pieejams: https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/kadreizejie-cekisti-liecinajusi--bickovics-nolukots-pastavigam-darbam-vdk-nevis-agenta-statusam-606025
[168] Skat. Latvijas UniversitÄtes BibliotÄ“kas virtuÄlo izstÄdi PÄ“c diviem mirkļiem 100 gadi: Rektoru galerija. “PÄ“c diviem mirkļiem 100 gadi: Rektoru galerija” [virtuÄlÄ izstÄde], MIRKLIS.LU.LV. Pieejams: http://www.mirkli.lu.lv/
[169] ZÄlÄ«te-Kļaviņa, Zane. “KÄdreizÄ“jie Äekisti liecinÄjuši – BiÄkoviÄs nolÅ«kots pastÄvÄ«gam darbam VDK, nevis aÄ£enta statusam”, Diena, 2008, 22. maijs. Pieejams: https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/kadreizejie-cekisti-liecinajusi--bickovics-nolukots-pastavigam-darbam-vdk-nevis-agenta-statusam-606025
[170] Jarinovska, KristÄ«ne. “Ieskats LPSR iekšlietu ministra un VDK darbinieka Bruno Šteinbrika LKP CK personas kadru lietÄ”.
[171] Latvijas Republikas 9. Saeimas pavasara sesijas divpadsmitÄs sÄ“des 2008.gada 5.jÅ«nijÄ stenogramma. Pieejams: http://www.saeima.lv/steno/Saeima9/080605/st080605.htm
[172] Ozoliņš, Aivars. “BiÄkoviÄs un personas”, Diena, 2008, 5. jÅ«nijs, 6. lpp.
[173] “9.saraksts. «ATBILDĪBA – sociÄldemokrÄtiska politisko partiju apvienÄ«ba»”, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 141 (4333), 2010, 7. septembris. Pieejams arÄ«: https://www.vestnesis.lv/ta/id/217308
[174] “7.saraksts. «Par prezidentÄlu republiku»”, Latvijas VÄ“stnesi, Nr. 139 (4331), 2010, 2. septembris. Pieejams arÄ«: https://www.vestnesis.lv/ta/id/216067
[175] “6. saraksts. Zaļo un Zemnieku savienÄ«ba”, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 138 (4330), 2010, 1. septembris. Pieejams arÄ«: https://www.vestnesis.lv/ta/id/215985
[176] “5. saraksts. «Tautas kontrole»”, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 137 (4329), 2010, 31. augusts. Pieejams arÄ«: https://www.vestnesis.lv/ta/id/215905
[177] “4. saraksts. Politisko partiju apvienÄ«ba «Saskaņas Centrs»”, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 136 (4328), 2010, 27. augusts. Pieejams arÄ«: https://www.vestnesis.lv/ta/id/215780
[178] “10.saraksts. Partija «Daugava – Latvijai», Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 141 (4333), 2010, 7. septembris. Pieejams arÄ«: https://www.vestnesis.lv/ta/id/217308
[179] KÄrkliņš, Kristaps. ” Pirms vÄ“lÄ“šanÄm atkal purina «Äekas maisus»“, NeatkarÄ«gÄ RÄ«ta AvÄ«ze, 2010, 11. augusts, 1., 4. lpp.
[180] Celle, MÄra. “«Olivers» nÄk “, Laiks, Nr. 9, 1987, 31. janvÄris, 3.–4. lpp.
[181] KÄrkliņš, Kristaps. ” Pirms vÄ“lÄ“šanÄm atkal purina «Äekas maisus»“, NeatkarÄ«gÄ RÄ«ta AvÄ«ze, 2010, 11. augusts, 1., 4. lpp.
[182] “Gobziņš: «JÄ, es esmu VDK aÄ£ents!», Jauns.lv, 2010, 10. augusts. Pieejams: http://jauns.lv/raksts/zinas/210799-gobzins-ja-es-esmu-vdk-agents
[183] “SadarbÄ«bas fakta konstatÄ“šana”, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 9 (4407), 2011, 18. janvÄris. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/224459
[184] Latvijas VÄ“stnesis, 2011, 5. sept.
[185] Ozols, Harijs. Harijs Ozols par saistību ar VDK un sarunu SAB, APOLLO, 2011, 21. augusts. Pieejams: http://apollo.tvnet.lv/zinas/harijs-ozols-par-saistibu-ar-vdk-un-sarunu-sab/490999
[186] “Tiesa Ozolu neatzÄ«st par VDK aÄ£entu”, IR, 2012, 17. janvÄris. Pieejams: http://www.irlv.lv/en/2012/1/17/tiesa-ozolu-neatzist-par-vdk-agentu
[187] “CVK: iespÄ“jamÄ sadarbÄ«ba ar VDK vÄ“lÄ“tÄjam nav izšÄ·irÄ«ga”, IR, 2011, 24. augusts. Pieejams: https://irir.lv/2011/08/24/cvk-iespejama-sadarbiba-ar-vdk-veletajam-nav-izskiriga
[188] “Tautas kontrole pÄrliecinÄta, ka tÄs biedrs Zariņš nav sadarbojies ar VDK (LETA)”, Diena, 2011, 24. augusts. Pieejams: https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/tautas-kontrole-parliecinata-ka-tas-biedrs-zarins-nav-sadarbojies-ar-vdk-13899770
[189] “Tautas kontrole pÄrliecinÄta, ka tÄs biedrs Zariņš nav sadarbojies ar VDK (LETA)”, Diena, 2011, 24. augusts. Pieejams: https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/tautas-kontrole-parliecinata-ka-tas-biedrs-zarins-nav-sadarbojies-ar-vdk-13899770
[190] Skat. TaurÄ“ns, JÄnis. “ZinÄtniskÄ un sabiedriskÄ polemika par LPSR Valsts drošÄ«bas komitejas dokumentÄro mantojumu” TotalitÄrisma sabiedrÄ«bas kontrole un represijas, autoru kolektÄ«vs K. Jarinovskas zinÄtniskajÄ redakcijÄ, VDK zinÄtniskÄs izpÄ“tes komisijas raksti, 1. sÄ“j. RÄ«ga: LPSR Valsts drošÄ«bas komitejas zinÄtniskÄs izpÄ“tes komisija, Latvijas UniversitÄtes Latvijas vÄ“stures institÅ«ts, 2016, 414. lpp.
[191] StukÄns, Juris. “Tiesu nolÄ“mumu analÄ«ze par sadarbÄ«bas ar LPSR Valsts drošÄ«bas komiteju fakta konstatÄ“šanu”, TotalitÄrisma sabiedrÄ«bas kontrole un represijas, autoru kolektÄ«vs K. Jarinovskas zinÄtniskajÄ redakcijÄ, VDK zinÄtniskÄs izpÄ“tes komisijas raksti, 1. sÄ“j. RÄ«ga: LPSR Valsts drošÄ«bas komitejas zinÄtniskÄs izpÄ“tes komisija, Latvijas UniversitÄtes Latvijas vÄ“stures institÅ«ts, 2016, 144. lpp.