Iesaki rakstu:

Valsts prezidenta Raimonda VÄ“joņa kanceleja cietusi jau astoto sakāvi administratÄ«vajā tiesā, un saskaņā ar tiesas spriedumu tai nāksies atklāt pamatojumu – vai tā neesamÄ«bu – dāsnajām piemaksām, ko ilgstoši saņēma kancelejas vadošie darbinieki. VÄ“joņa kancelejas rÄ«cÄ«bu, šo nodokļu maksātāju naudas tÄ“riņu pamatojumu slÄ“pjot, tiesa jau kārtÄ“jo reizi atzinusi par prettiesisku. Pietiek šodien publicÄ“ pilnu tiesas spriedumu, ko VÄ“joņa kanceleja vÄ“l var mÄ“Ä£ināt pārsÅ«dzÄ“t, lai arÄ« turpmāk slÄ“ptu šo izmaksu pamatotÄ«bu.

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VÄ€RDÄ€

Rīgā 2018.gada 23.aprīlī

AdministratÄ«va rajona tiesa šÄdā sastāvā: tiesnese L.Andersone,

rakstveida procesā izskatÄ«ja Lato Lapsas pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai izsniegt pieteicÄ“jam 2017.gada 18.aprīļa iesniegumā pieprasÄ«to informāciju un morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzinājumu - atvainošanos.

AprakstošÄ daļa

[1] PieteicÄ“js Lato Lapsa 2017.gada 18.aprÄ«lÄ« vÄ“rsās Valsts prezidenta kancelejā (turpmāk - kanceleja), lÅ«dzot sniegt informāciju par kancelejas darbinieku darbu, darba kvalitātes un intensitātes izvÄ“rtÄ“jumu saistÄ«bā ar darbiniekiem saskaņā ar Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 14.panta pirmo un divpadsmito daļu noteiktām piemaksām.

Pieteicējs uzdeva turpmāk minētos jautājumus.

[1.1] Kādas tieši aktivitātes papildus noteiktajiem darba pienākumiem Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece KristÄ«ne Jaunzeme veikusi 2017.gada janvārÄ«, februārÄ« un martā, lai nodrošinātu Valsts prezidenta darbÄ«bu likumdošanas jomā;

kas un pēc kādiem kritērijiem aplēsis minētās amatpersonas darba intensitāti un noteicis tā kvalitāti 2017.gada janvārī, februārī un martā.

[1.2] Kādas tieši aktivitātes Valsts prezidenta ekonomikas padomnieks Andis JÄ“kabsons veicis 2017.gada janvārÄ«, februārÄ« un martā, lai apzinātu Latvijas un ārvalstu investorus. Kādi tieši Latvijas un kādi tieši ārvalstu investori ir apzināti. Kādus tieši iespÄ“jamos darbÄ«bas virzienus potenciālo investÄ«ciju piesaistei Latvijā minÄ“tā amatpersona ir izstrādājusi 2017.gada janvārÄ«, februārÄ« un martā. Ar ko tie atšÄ·iras no iepriekšÄ“jiem darbÄ«bas virzieniem.

[1.3] Kas un pÄ“c kādiem kritÄ“rijiem aplÄ“sis Valsts prezidenta kancelejas vadÄ«tāja vietnieces Egitas Kazekas, Valsts prezidenta ārlietu padomnieces Maijas Manikas, Valsts prezidenta kancelejas konsultantes plānošanas jautājumos Andas Pečules, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesÄ«bu padomnieka Jāņa Plepa, Valsts prezidenta preses padomnieka Jāņa SikšÅ†a un Juridiskās nodaļas juristes Ievas Viļumas darba intensitāti un noteicis tā Iesniegumu 2017.gada janvārÄ«, februārÄ« un martā. Kas un pÄ“c kādiem kritÄ“rijiem ir noteicis, ka minÄ“to amatpersonu darba intensitāte 2017.gada janvārÄ«, februārÄ« un martā ir pārsniegusi minÄ“to amatpersonu darba lÄ«gumā noteikto. SaistÄ«bā ar kādām aktivitātÄ“m minÄ“tās amatpersonas ir izrādÄ«jušas ar piemaksu atzÄ«mÄ“jamu iniciatÄ«vu 2017.gada janvārÄ«, februārÄ« un martā.

[1.4] Kādus tieši kultÅ«ras un sabiedriskus valstiska mÄ“roga un starptautiska mÄ“roga projektus Valsts prezidenta kancelejas vadÄ«tāja vietniece Egitas Kazekas ir plānojusi un koordinÄ“jusi 2017.gada janvārÄ«, februārÄ« un martā.

[1.5] Kādas tieši darbÄ«bas Valsts prezidenta ārpolitikas darbÄ«bas nodrošināšanā Valsts prezidenta ārlietu padomniece Maija Manika ir veikusi 2017.gada janvārÄ«, februārÄ« un martā. Kādas no šÄ«m aktivitātÄ“m neietilpa minÄ“tās amatpersonas darba lÄ«gumā noteiktajos pienākumos.

[1.6] Vai pirms 2017.gada l.janvāra nebija izveidotas Valsts prezidenta un Valsts prezidenta kancelejas vienotas vizuālās identitātes un grafiskā standarta vadlÄ«nijas. Ja bija. izteikts lÅ«gums nosÅ«tÄ«t pieteicÄ“jam šÄ« apraksta kopiju vai nodrošināt viņam tiesÄ«bas ar to iepazÄ«ties klātienÄ“. Kādas tieši darbÄ«bas Valsts prezidenta kancelejas konsultantes plānošanas jautājumos Anda Pečule ir veikusi, koordinÄ“jot Valsts prezidenta un Valsts prezidenta kancelejas vienotas vizuālās identitātes un grafiskā standarta vadlÄ«niju izveidošanu un vienota vizuālā tÄ“la ieviešanu 2017. gada janvārÄ«, februārÄ« un martā.

[1.7] Kādas tieši darbÄ«bas Valsts prezidenta konstitucionālo tiesÄ«bu padomnieks Jānis Pleps veicis, nodrošinot Valsts prezidenta sadarbÄ«bu ar tiesu varu 2017.gada janvārÄ«, februārÄ« un martā.

[1.8] Kādus tieši priekšlikumus iestādes iekšÄ“jo normatÄ«vo aktu un iekšÄ“jo procesu pilnveidošanā Juridiskās nodaļas juriste Ieva Viļuma sniegusi 2017.gada janvārÄ«, februārÄ« un martā.

Iesniegumā norādÄ«ts, ka pieprasÄ«tā informācija pieteicÄ“jam nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldÄ“ un labas pārvaldÄ«bas principus.

[2] Valsts prezidenta kanceleja (turpmāk arī - atbildētāja) 2017.gada 17.maijā sniedza pieteicējam atbildi Nr.838, kurā norādīts turpmāk minētais.

[2.1] Atbildot uz pieteicÄ“ja 2017.gada 11.marta, 25.marta un 31.marta vÄ“stulÄ“m, kanceleja 2017.gada 13.aprÄ«lÄ« sniedza informāciju par visiem kancelejas darbiniekiem, kuriem laikposmā no 2017.gada 1.janvāra lÄ«dz 2017.gada 31.martam noteiktas un izmaksātas piemaksas, tostarp informÄ“jot par piemaksu noteikšanas faktisko un tiesisko pamatu, piemaksu apmÄ“ru un sniedzot citu pieteicÄ“ja pieprasÄ«to informāciju atbilstoši Informācijas atklātÄ«bas likumam.

Lai arÄ« 2017.gada 18.aprīļa iesniegums pamatots ar Informācijas atklātÄ«bas likumu, pieprasÄ«tā informācija ir ārpus Informācijas atklātÄ«bas likuma tvÄ“ruma. Informācijas atklātÄ«bas likums nodrošina, lai sabiedrÄ«bai bÅ«tu pieejama dokumentÄ“ta informācija, kas ir iestādes rÄ«cÄ«bā vai kuru iestādei atbilstoši kompetencei ir pienākums radÄ«t. TāpÄ“c atbildi uz pieteicÄ“ja 2017.gada 18.aprīļa iesniegumu sniegta saskaņā ar Iesniegumu likumu.

[2.2J Informācija par konkrÄ“tu darbinieku darbu, veiktām aktivitātÄ“m un pasākumiem attiecas uz kancelejas darba organizāciju un kancelejas mÄ“rÄ·u sasniegšanu. KonkrÄ“tas aktivitātes, pasākumi, tikšanās, iesaistÄ«šanās projektos vai to izstrādÄ“, iesaistÄ«šanās noteiktu jautājumu virzÄ«bā un to risināšana veido kancelejas darba kārtÄ«bu un tādā veidā kanceleja nodrošina likumos noteikto funkciju izpildi.

[2.3] Saskaņā ar Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 14.panta divpadsmito daļu, nolÅ«kā nodrošināt kompetentāko darbinieku motivÄ“šanu un ņemot vÄ“rā konkrÄ“tā darbinieka ieguldÄ«jumu kancelejas mÄ“rÄ·u sasniegšanā, kancelejas vadÄ«tājs nosaka piemaksas par personisko darba ieguldÄ«jumu un darba kvalitāti. Piemaksas par personisko darba ieguldÄ«jumu un darba kvalitāti noteikšanas pamats ir darbinieka personiskais ieguldÄ«jums, darba kvalitāte, zināšanas, atbildÄ«bas lÄ«menis, iniciatÄ«va, darba intensitāte un citi lÄ«dzÄ«gi kritÄ“riji, kas ir svarÄ«gi iestādes mÄ“rÄ·u sasniegšanai. Šie kritÄ“riji arÄ« tiek vÄ“rtÄ“ti, pārskatot piemaksu un lemjot par piemaksas turpmāku nepieciešamÄ«bu un pamatojumu. Savukārt piemaksu par papildus darbu nosaka, pamatojoties uz Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 14.panta pirmo daļu.

[3] Uzskatot, ka pieprasÄ«tā informācija nav sniegta, pieteicÄ“js vÄ“rsās AdministratÄ«vajā rajona tiesā, pieteikumu pamatojot ar šÄdiem argumentiem.

Kanceleja, nesniedzot pieteicÄ“ja pieprasÄ«to informāciju, pārkāpa Informācijas atklātÄ«bas likuma normas, tostarp informācijas sniegšanas termiņus.

Kanceleja ne tikai nav sniegusi pieteicÄ“ja pieprasÄ«to informāciju, bet arÄ« pretÄ“ji Informācijas atklātÄ«bas likuma 12.pantā noteiktajam prettiesiski nav norādÄ«jusi, kur un kādā termiņā šo informācijas sniegšanas atteikumu var apstrÄ«dÄ“t vai pārsÅ«dzÄ“t, tā vÄ“lreiz pārkāpjot Informācijas atklātÄ«bas likuma normas un nodarot pieteicÄ“jam kaitÄ“jumu.

Kancelejas rīcība ir prettiesiska.

[4] Kanceleja tiesai iesniegtajā paskaidrojumā norāda, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms turpmāk minēto argumentu dēļ.

[4.1] Lietā ir nepieciešams noskaidrot, vai pieteicÄ“ja 2017.gada 18.aprīļa iesniegums ir informācijas pieprasÄ«jums, kas izskatāms Informācijas atklātÄ«bas likumā noteiktā kārtÄ«bā, un vai pieteicÄ“jam bija subjektÄ«vas tiesÄ«bas lÅ«gt kancelejai radÄ«t un izsniegt pieprasÄ«to informāciju.

[4.2] Jautājumi saistÄ«bā ar kancelejas darbiniekiem izmaksātām piemaksām attiecas uz atsevišÄ·u darbinieku veikto darbu, darba rezultātiem, darba organizāciju, pienākumu un atbildÄ«bu sadali kancelejā. KonkrÄ“tas aktivitātes, pasākumi, tikšanās, iesaistÄ«šanās projektos vai to izstrādÄ“, iesaistÄ«šanās noteiktu jautājumu virzÄ«bā un to risināšana veido kancelejas darba kārtÄ«bu. Informācija par kancelejas ikdienas darbu, veidu, kādā tiek nodrošināta likumos noteikto funkciju izpilde, tiek organizÄ“ts darbs un sasniegti kancelejai svarÄ«gi mÄ“rÄ·i, ir ārpus Informācijas atklātÄ«bas likuma tvÄ“ruma.

SpÄ“kā esošie normatÄ«vie akti neparedz kancelejai pienākumu šÄdu informāciju radÄ«t un dokumentÄ“t. PieteicÄ“ja prasÄ«tā informācija rada kancelejai pienākumu nevis vienkārši izsniegt tās rÄ«cÄ«bā esošas ziņas, bet gan dokumentÄ“t informāciju pieteicÄ“ja vajadzÄ«bām. Tā kā kancelejai ir svarÄ«gi nodrošināt iestādes pamatfunkcijas un darba nepārtrauktÄ«bu, kā arÄ« citu personu tiesÄ«bas saziņā ar kanceleju, kanceleja nesaskata par iespÄ“jamu pieteicÄ“jam detalizÄ“ti skaidrot darbu sadali un darba organizāciju kancelejā.

[4.3] Piemaksas par personisko darba ieguldÄ«jumu un darba kvalitāti noteikšanas pamats ir darbinieka personiskais ieguldÄ«jums, darba kvalitāte, zināšanas, atbildÄ«bas lÄ«menis, iniciatÄ«va, darba intensitāte un citi lÄ«dzÄ«gi kritÄ“riji, kas ir svarÄ«gi iestādes mÄ“rÄ·u sasniegšanai. Šie kritÄ“riji arÄ« tiek vÄ“rtÄ“ti, lemjot par piemaksu un tās pamatojumu.

Nosakot piemaksu par papildus darbu, tiek vÄ“rtÄ“ts amatpersonas vai darbinieka papildus tiešajiem amata pienākumiem veicamais darba un pienākumu apjoms, darba intensitāte un atbildÄ«bas lÄ«menis.

[4.4] No pieteicÄ“ja 2017.gada 18.aprīļa iesnieguma uzdoto jautājumu satura secināms, ka pieteicÄ“js, saņemot pieprasÄ«to informāciju, vÄ“las analizÄ“t kancelejas darba organizāciju, konkrÄ“to amatpersonu un darbinieku darba kvalitāti, vÄ“rtÄ“jot, vai konkrÄ“to darba uzdevumu izpilde ir samÄ“rojama ar piešÄ·irtās piemaksas apmÄ“ru, kā arÄ« vÄ“rtÄ“t to, vai kancelejas darbs tiek organizÄ“ts pareizi. TomÄ“r pieteicÄ“jam nav subjektÄ«vu tiesÄ«bu prasÄ«t konkrÄ“to informāciju.

IevÄ“rojot likumā „Par Valsts prezidenta darbÄ«bas nodrošināšanu” 6.panta pirmajā daļā noteikto, kancelejas darbu organizÄ“ un budžetu pārvalda kancelejas vadÄ«tājs. Kancelejas vadÄ«tājs ir atbildÄ«gs par budžeta lÄ«dzekļu lietderÄ«gu un likumÄ«gu izlietojumu. Kanceleja savā darbÄ«bā ievÄ“ro Publiskas personas finanšu lÄ«dzekļu un mantas izšÄ·Ä“rdÄ“šanas novÄ“ršanas likumā un Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likumā noteikto. Kancelejai savā darbÄ«bā ir pienākums ievÄ“rot arÄ« citos likumos, tostarp Fizisko personu .datu aizsardzÄ«bas likumā noteikto.

Valsts institÅ«ciju finanšu lÄ«dzekļu lietderÄ«bas un likumÄ«bas izlietojumu vÄ“rtÄ“ likumā tam atbilstoši pilnvarotas institÅ«cijas. Savukārt sabiedrÄ«bas informÄ“šanu nodrošina masu informācijas lÄ«dzekļi, vācot, sagatavojot un izplatot informāciju un savā darbÄ«bā ievÄ“rojot normatÄ«vajos aktos noteiktos pienākumus un atbildÄ«bu.

[4.5] PieteicÄ“js savu lÅ«gumu sniegt informāciju pamatojis ar mÄ“rÄ·i veicināt tiesiskumu valsts pārvaldÄ“ un labas pārvaldÄ«bas principus. ŠÄds formulÄ“jums ir vispārÄ«gs un nekonkretizÄ“ts. LÄ«dz ar to nav skaidrs, kādam mÄ“rÄ·im un kādā veidā pieteicÄ“ja prasÄ«tā informācija varÄ“tu tikt izmantota, un vai tā tiktu izmantota, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldÄ“ un labas pārvaldÄ«bas principus.

TiesÄ«bu normas neizvirza konkrÄ“tas prasÄ«bas iesnieguma vai informācijas pieprasÄ«juma, tostarp ierobežotas pieejamÄ«bas informācijas pieprasÄ«juma mÄ“rÄ·im un pamatojumam. TomÄ“r pamatojumam un mÄ“rÄ·im jāsniedz ticams priekšstats par informācijas nepieciešamÄ«bu un izmantošanas veidu, tostarp, ja tiek pieprasÄ«ta informācija, kas satur fizisku personu datus.

TiesÄ«bu uz informāciju Ä«stenošanas rezultātā sabiedrÄ«ba var pārliecināties, vai valsts pārvalde darbojas sabiedrÄ«bas interesÄ“s, kā to paredz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta trešÄ daļa. Kancelejas ieskatā nepieciešams nodalÄ«t sabiedrÄ«bas tiesÄ«bas zināt Kancelejai piešÄ·irtā valsts budžeta izlietojumu, kam ir leÄ£itÄ«ms mÄ“rÄ·is, no pieteicÄ“ja vÄ“lmes iegÅ«t un bez leÄ£itÄ«ma mÄ“rÄ·a apstrādāt kancelejas darbinieku personas datus.

Informācijas atklātÄ«bas likuma 8.pantā noteikts, ka informācija par fiziskās personas privāto dzÄ«vi tiek aizsargāta ar likumu un atbilstoši minÄ“tā likuma panta otrās daļas 4.punktā noteiktajam tai ir ierobežotas pieejamÄ«bas statuss. TiesÄ«bas uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu ietver personas tiesÄ«bas uz jebkādu savu datu aizsardzÄ«bu.

[4.6] Pieteicējs 2017.gadā kancelejā vērsies ar 40 iesniegumiem un informācijas pieprasījumiem un saņemto informāciju izmantojis pēc saviem ieskatiem.

PieteicÄ“js ilglaicÄ«gi vāc un apkopo ne tikai informāciju par kancelejas nodarbināto atalgojumu, bet arÄ«, pamatojoties uz iegÅ«tajiem datiem, veic nodarbināto darba pienākumu izpildes subjektÄ«vu novÄ“rtÄ“jumu un analÄ«zi, ko bez datu subjektu piekrišanas publisko internÄ“ta vietnÄ“s un nodod tālāk pārpublicÄ“šanai trešajām personām.

Pieteicējam izsniegtie kancelejas darbinieku personas dati ir atrodami vairākās meklētājprogrammās, radot minēto personu privātās dzīves neaizskaramības pārkāpumu, kas tai skaitā atzīts Eiropas Savienības tiesas judikatūrā (sk. Eiropas Savienības tiesas 2014.gada 13.maija spriedumu lietā C-131/12). Minētais liecina, ka pieteicējs ir veicis personas datu apstrādi, neievērojot Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7. un 9.panta noteikumus.

PievÄ“ršama arÄ« uzmanÄ«ba, ka pieteicÄ“js savās publikācijās internÄ“ta vietnÄ“ „pietiek.com” un piedāvātajos aprakstos masu informācijas lÄ«dzekļiem, sniedz maldinošu un sagrozÄ«tu informāciju, kā arÄ« vÄ“ršas pret konkrÄ“tām kancelejas amatpersonām, mÄ“Ä£inot diskreditÄ“t kanceleju un Valsts prezidenta institÅ«ciju.

PiemÄ“ram, 2017.gada 27.aprÄ«lÄ« pieteicÄ“js internÄ“ta vietnÄ“ „pietiek.com” publikācijā ietvÄ“ris informāciju par kancelejas darbiniekiem veiktām izmaksām 2017.gada pirmajos trÄ«s mÄ“nešos un šÄ«s informācijas pieejamÄ«bu saista ar ierosinātām tiesvedÄ«bām. Taču kanceleja šo informāciju pieteicÄ“jam, pamatojoties uz Informācijas atklātÄ«bas likumu, sniegusi tieši tādā pašÄ formā un apjomā, kādā tika sniegta informācija kancelejas 2017.gada 25.janvāra vÄ“stulÄ“. LÄ«dzÄ«ga sagrozÄ«ta un maldinoša informācija, kurā pieteicÄ“js vÄ“ršas pret konkrÄ“tām kancelejas amatpersonām un mÄ“Ä£ina nomelnot kancelejas darbiniekus, sniegta arÄ« citās pieteicÄ“ja publikācijās. PiemÄ“ram, 2017.gada 25.aprīļa publikācijā internÄ“ta vietnÄ“ „pietiek.com” pieteicÄ“js aprakstÄ«jis kancelejas amatpersonu vÄ“lmi slÄ“pt dažādas izmaksas, lai gan kanceleja pieteicÄ“jam pastāvÄ«gi sniedz visu pieteicÄ“ja prasÄ«to informāciju, ko kancelejai ir tiesÄ«bas un pienākums pieteicÄ“jam atbilstoši Informācijas atklātÄ«bas likumam sniegt.

2017.gada 5.jÅ«nijā internÄ“ta vietnÄ“ „pietiek.com” publicÄ“ta informācija, ka neraugoties uz Valsts kontroles nesen publicÄ“tajiem secinājumiem par miljoniem no valsts budžeta, kas nelietderÄ«gi tiek izšÄ·Ä“rdÄ“ti ierÄ“dņu ikmÄ“neša piemaksās par darbu, kas tāpat ietilpst viņu pienākumos, kancelejā turpinās „piemaksu dzÄ«res”.

No minētās publikācijas secināms, ka Valsts kontrole ir izteikusi aizrādījumus kancelejai par budžeta izlietojumu, bet kanceleja to ignorējot, turpina īstenot prettiesiskas piemaksas. Taču tas neatbilst patiesībai, jo konkrētajos Valsts kontroles secinājumos kanceleja nav pat pieminēta.

[4.7] PievÄ“ršama uzmanÄ«ba arÄ« tam, ka pieteicÄ“js nav masu informācijas lÄ«dzeklis likuma „Par presi un citiem masu informācijas lÄ«dzekļiem” izpratnÄ“, lÄ«dz ar to pieteicÄ“js neÄ«steno preses brÄ«vÄ«bu. LÄ«dzšinÄ“jā saziņā ar kanceleju pieteicÄ“js vÄ“rsies kā fiziska persona un kancelejas sniegto informāciju izmantojis pÄ“c saviem privātiem ieskatiem. Veids, kādā pieteicÄ“js ir izvÄ“lÄ“jies veicināt tiesiskumu valsts pārvaldÄ“ un labas pārvaldÄ«bas principus, liek pamatoti apšaubÄ«t pieteicÄ“ja deklarÄ“tos mÄ“rÄ·us.

[4.8] Tā kā pieteicÄ“ja 2017.gada 18.aprīļa iesniegums nebija skatāms atbilstoši Informācijas atklātÄ«bas likumam, kanceleja nevarÄ“ja pārkāpt Informācijas atklātÄ«bas likumu un tajā noteiktos termiņus, lÄ«dz ar to kancelejas rÄ«cÄ«ba pieteicÄ“jam ari nevarÄ“ja radÄ«t kaitÄ“jumu.

[5] Saskaņā ar AdministratÄ«vā procesa likuma 112.lpanta pirmo daļu lietas izskatÄ«šana notiek rakstveida procesā bez tiesas sÄ“des.

Motīvu daļa

[6] Izvērtējot lietas materiālus to kopsakarībā ar administratīvā procesa dalībnieku rakstiskajiem paskaidrojumiem, tiesa secina, ka pieteikums ir daļēji pamatots un apmierināms.

[7] PieteicÄ“js vÄ“rsās tiesā ar pieteikumu, kurā ietverti sekojoši prasÄ«jumi: 1) atzÄ«t par prettiesisku atbildÄ“tājas rÄ«cÄ«bu, nesniedzot pieprasÄ«to informāciju; 2) atzÄ«t par prettiesisku atbildÄ“tājas rÄ«cÄ«bu, nesniedzot pieprasÄ«to informāciju noteiktajā termiņā; 3) uzlikt atbildÄ“tājai par pienākumu atvainoties par savu prettiesisko rÄ«cÄ«bu; 4) uzlikt atbildÄ“tājai par pienākumu sniegt pieprasÄ«to informāciju.

Augstākās tiesas judikatÅ«rā ir atzÄ«ts, ja persona ir vÄ“rsusies tiesā tikai tamdēļ, lai panāktu pieprasÄ«tās informācijas saņemšanu, pieteikums bÅ«s vÄ“rtÄ“jams kā pieteikums par pienākuma noteikšanu iestādei veikt konkrÄ“tu faktisko rÄ«cÄ«bu - izsniegt konkrÄ“tu informāciju. ŠÄdos gadÄ«jumos personas apsvÄ“rumi un iebildumi par to, kā iestāde reaģējusi uz informācijas pieprasÄ«jumu, parasti neveidos atsevišÄ·u prasÄ«jumu. LÄ«dzÄ«gi kā gadÄ«jumos, kuros persona ir vÄ“rsusies tiesā ar prasÄ«jumu par labvÄ“lÄ«ga administratÄ«vā akta izdošanu, iestādes atteikums izsniegt pieprasÄ«to informāciju (vai šÄ«s informācijas nepienācÄ«ga sniegšana) bÅ«s aplÅ«kojams vienÄ«gi kā priekšnoteikums tam, lai persona varÄ“tu vÄ“rsties tiesā ar pieteikumu par faktiskās rÄ«cÄ«bas veikšanu (sk. Augstākās tiesas 2012.gada 4.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-239/2012 8.punktu, 2008.gada 23.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-445/2008 8.punktu). ŠÄdos gadÄ«jumos tam, kādā formā (ar administratÄ«vo aktu vai veicot faktisko rÄ«cÄ«bu) iestāde reaģējusi uz personas informācijas pieprasÄ«jumu, nebÅ«s praktiskas nozÄ«mes, jo personas mÄ“rÄ·is, vÄ“ršoties tiesā, jebkurā gadÄ«jumā bÅ«s saistÄ«ts ar informācijas iegÅ«šanu, tātad faktiskās rÄ«cÄ«bas veikšanu.

Savukārt, ja persona tiesā vÄ“rsusies ne tikai ar mÄ“rÄ·i ar tiesas starpniecÄ«bu panākt pieprasÄ«tās informācijas saņemšanu, bet arÄ« ar mÄ“rÄ·i panākt tiesas novÄ“rtÄ“jumu iestādes rÄ«cÄ«bai, piemÄ“ram, lai bÅ«tu pamats par kaitÄ“jumu, kas nodarÄ«ts ar iestādes rÄ«cÄ«bu, pieprasÄ«t atlÄ«dzinājumu, personas prasÄ«jums saistÄ«bā ar iestādes rÄ«cÄ«bas atzÄ«šanu par prettiesisku aplÅ«kojams kā patstāvÄ«gs prasÄ«jums (papildus prasÄ«jumam par informācijas izsniegšanu). Proti, šÄdos gadÄ«jumos tiesai lÄ«dztekus prasÄ«jumam par pienākuma uzlikšanu izsniegt prasÄ«to informāciju jātaisa spriedums arÄ« par prasÄ«jumu par negatÄ«vā administratÄ«vā akta vai attiecÄ«gās faktiskās rÄ«cÄ«bas atzÄ«šanu par prettiesisku vai bÅ«tiska procesuālā pārkāpuma konstatÄ“šanu (vai pieteikuma noraidÄ«šanu šajā daļā) (sk. Augstākās tiesas 2015.gada 12.marta lÄ“muma lietā Nr.SKA-369/2015 9.punktu, 2014.gada 28.februāra rÄ«cÄ«bas sÄ“des lÄ“muma lietā Nr.SKA-264/2014 8.punktu, 2012.gada 26.jÅ«nija sprieduma lietā Nr.SKA- 141/2012 12.punktu).

Å…emot vÄ“rā minÄ“to, pieteicÄ“ja pieteikumā ietvertais prasÄ«jums par iestādes rÄ«cÄ«bu - nepienācÄ«gu pieprasÄ«tās informācijas sniegšanu - aplÅ«kojams kā prasÄ«jums par iestādes faktiskās rÄ«cÄ«bas atzÄ«šanu par prettiesisku. Savukārt prasÄ«jums par atlÄ«dzinājumu ir pakārtots prasÄ«jumiem par faktiskās rÄ«cÄ«bas atzÄ«šanu par prettiesisku.

Papildus tam kā patstāvīgs prasījums aplūkojams pieteicēja prasījums uzdot iestādei izsniegt pieteicēja pieprasīto informāciju.

[8] No izskatāmās lietas materiāliem tiesa secina, ka pieteicÄ“js savu prasÄ«jumu pamatojis ar Informācijas atklātÄ«bas likuma normām par vispārpieejamās informācijas sniegšanu.

Savukārt atbildētāja norāda, ka pieprasītā informācija par konkrētu darbinieku darbu, veiktām aktivitātēm un pasākumiem attiecas uz kancelejas darba organizāciju un ir ārpus Informācijas atklātības likuma tvēruma.

Tiesa vispirms konstatÄ“, ka, vÄ“rtÄ“jot pieteikumā ietverto prasÄ«jumu, ir nepieciešams skaidri konstatÄ“t, vai prasÄ«jums saistÄ«ts ar atteikšanos atbildÄ“t uz iesniegumu, neatbildÄ“šanu uz iesniegumu vai nepienācÄ«gu atbildÄ“šanu, vai arÄ« prasÄ«jums iesniegts sakarā ar iestādes atteikumu sniegt informāciju, informācijas nesniegšanu vai tās nepienācÄ«gu sniegšanu. Pirmajā gadÄ«jumā piemÄ“rojams Iesniegumu likums, bet otrajā - Informācijas atklātÄ«bas likums.

[8.1] Iesniegumu likuma 1. pants noteic, ka likuma mÄ“rÄ·is ir veicināt privātpersonas lÄ«dzdalÄ«bu valsts pārvaldÄ“. Šis likums ir piemÄ“rojams gadÄ«jumos, kad persona vÄ“ršas iestādÄ“ ar lÅ«gumu iegÅ«t iestādes viedokli, izziņu vai informāciju par kādu jautājumu ar mÄ“rÄ·i aktÄ«vi iesaistÄ«ties valsts pārvaldÄ“, un nav piemÄ“rojams, ja personas mÄ“rÄ·is ir mainÄ«t konkrÄ“tas tiesiskās attiecÄ«bas publisko tiesÄ«bu jomā.

Savukārt Informācijas atklātÄ«bas likuma 2. panta pirmā daļa noteic, ka šÄ likuma mÄ“rÄ·is ir nodrošināt, lai sabiedrÄ«bai bÅ«tu pieejama informācija, kura ir iestādes rÄ«cÄ«bā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radÄ«t. Šis likums nosaka vienotu kārtÄ«bu, kādā privātpersonas ir tiesÄ«gas iegÅ«t informāciju iestādÄ“ un to izmantot. ŠÄ panta trešÄ daļa noteic, ka informācija ir pieejama sabiedrÄ«bai visos gadÄ«jumos, kad likumā nav noteikts citādi.

VÄ“rtÄ“jot Informācijas atklātÄ«bas likumā ietverto tiesisko regulÄ“jumu, atzÄ«stams, ka likums piemÄ“rojams gadÄ«jumā, kad persona, Ä«stenojot savas tiesÄ«bas uz informāciju, vÄ“ršas iestādÄ“ nolÅ«kā iegÅ«t kādus datus vai ziņas, kurām jau ir jābÅ«t iestādes rÄ«cÄ«bā un, no kuriem tiek kaut kas uzzināts, bet nav piemÄ“rojams, ja persona vÄ“las mainÄ«t to skarošu konkrÄ“tu tiesisko situāciju publisko tiesÄ«bu jomā, iegÅ«t iestādes viedokli, izziņu vai informāciju par kādu jautājumu ar mÄ“rÄ·i aktÄ«vi iesaistÄ«ties valsts pārvaldÄ“.

Kaut arÄ« praksÄ“ dažreiz ir grÅ«ti nodalÄ«t abu likumu piemÄ“rošanas gadÄ«jumus, tomÄ“r tas ir nepieciešams, jo uz to atšÄ·irÄ«gu darbÄ«bas jomu skaidri norādÄ«ts Iesniegumu likuma 2. panta otrajā daļā, kurā noteikts, ka likums neattiecas uz informācijas pieprasÄ«jumiem, kas izskatāmi saskaņā ar Informācijas atklātÄ«bas likumu, kā arÄ« uz iesniegumiem, kuriem saskaņā ar likumu noteikta cita izskatÄ«šanas kārtÄ«ba (sk. Augstākās tiesas 2011.gada 22.februāra lÄ“mumu lietā Nr.SKA-203/2011).

[8.2] No lietas materiāliem izriet, ka 2017.gada 11.martā, 25.martā un 31.martā kancelejā tika saņemti pieteicÄ“ja iesniegumi ar lÅ«gumu sniegt informāciju par kancelejas darbiniekiem, kas laika posmā no 2017.gada 1.janvāra lÄ«dz 2017.gada 31.martam saņēmuši prÄ“mijas, naudas balvas vai. piemaksas ārpus darba lÄ«gumā noteiktā ikmÄ“neša atalgojuma (lietas 88.-90.lapa). Ar 2017.gada 13.aprīļa vÄ“stuli kanceleja sniedza pieprasÄ«to informāciju (lietas 91.-96.lapa).

2017.gada 18.aprīļa iesniegumā pieteicÄ“js lÅ«dza sniegt papildus informāciju par astoņu kancelejas darbinieku darbu, darba kvalitātes un intensitātes izvÄ“rtÄ“jumu saistÄ«bā ar šiem darbiniekiem noteiktām piemaksām (lietas 16.-22.lapa).

[8.3] Saskaņā ar Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 3.panta pirmo dalu valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu (darbinieku) atlÄ«dzÄ«bu šÄ likuma izpratnÄ“ veido darba samaksa, sociālās garantijas un atvaļinājumi. Darba samaksa šÄ likuma izpratnÄ“ ir mÄ“nešalga, piemaksas, prÄ“mijas un naudas balvas. Sociālās garantijas šÄ likuma izpratnÄ“ ir pabalsti, kompensācijas, apdrošināšana un šajā likumā noteikto izdevumu segšana.

MinÄ“tā likuma 11.panta otrā daļa noteic, ka Valsts prezidenta kancelejas amatpersonu (darbinieku) mÄ“nešalgu nosaka šo institÅ«ciju darbÄ«bu regulÄ“jošos normatÄ«vajos aktos noteiktās amatpersonas (institÅ«cijas), ņemot vÄ“rā amata vÄ“rtÄ«bu (atbildÄ«bas lÄ«meni un sarežģītÄ«bu) un konkrÄ“tās amatpersonas (darbinieka) individuālās kvalifikācijas un prasmju novÄ“rtÄ“jumu, kā arÄ« tiešÄs pārvaldes iestāžu amatpersonu (darbinieku) lÄ«dzÄ«gas atbildÄ«bas un sarežģītÄ«bas amatiem noteiktās mÄ“nešalgas.

Atbilstoši Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 3.panta ceturtās daļas 5.punktam valsts vai pašvaldÄ«bas institÅ«cija tai piešÄ·irto finanšu lÄ«dzekļu ietvaros iekšÄ“jos normatÄ«vajos aktos, pašvaldÄ«bas saistošajos noteikumos, darba koplÄ«gumos vai darba lÄ«gumos amatpersonām (darbiniekiem) var paredzÄ“t tādu ar papildu atlÄ«dzÄ«bu saistÄ«tu pasākumu kā naudas balvas piešÄ·iršanu, kas kalendāra gada ietvaros nepārsniedz amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mÄ“nešalgas apmÄ“ru, sakarā ar amatpersonai (darbiniekam) vai valsts vai pašvaldÄ«bas institÅ«cijai svarÄ«gu sasniegumu (notikumu), ņemot vÄ“rā amatpersonas (darbinieka) ieguldÄ«jumu attiecÄ«gās institÅ«cijas mÄ“rÄ·u sasniegšanā.

Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 14.panta pirmā daļa nosaka vispārÄ“jo piemaksu piešÄ·iršanas kārtÄ«bu. Savukārt 14.panta divpadsmitā daļa noteic, ka valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju vadÄ«tāji nolÅ«kā nodrošināt kompetentāko amatpersonu (darbinieku) motivÄ“šanu un ņemot vÄ“rā konkrÄ“tās amatpersonas (darbinieka) ieguldÄ«jumu attiecÄ«gās institÅ«cijas mÄ“rÄ·u sasniegšanā var šai amatpersonai (darbiniekam) noteikt piemaksu par personisko darba ieguldÄ«jumu un darba kvalitāti. Piemaksas apmÄ“rs mÄ“nesÄ« nedrÄ«kst pārsniegt 40 procentus no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mÄ“nešalgas. Piemaksu regulāri pārskata, izvÄ“rtÄ“jot tās nepieciešamÄ«bu un pamatojumu, bet ne retāk kā reizi gadā.

Saskaņā ar Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 16.panta otro daļu amatpersonai (darbiniekam) saskaņā ar ikgadÄ“jo darbÄ«bas un tās rezultātu novÄ“rtÄ“jumu reizi gadā var izmaksāt prÄ“miju, kuras apmÄ“rs nedrÄ«kst pārsniegt 75 procentus no mÄ“nešalgas. Valsts tiešÄs pārvaldes iestādÄ“m prÄ“mijas apmÄ“ru un izmaksas kārtÄ«bu nosaka Ministru kabinets, bet citām valsts vai pašvaldÄ«bas institÅ«cijām — šo institÅ«ciju darbÄ«bu regulÄ“jošos normatÄ«vajos aktos noteiktās amatpersonas (institÅ«cijas).

Tātad amatpersonu (darbinieku) darba samaksa šÄ likuma izpratnÄ“ ir mÄ“nešalga, kā arÄ« piemaksas, prÄ“mijas un naudas balvas, kuras piešÄ·iramas limitÄ“ti, izvÄ“rtÄ“jot nepieciešamÄ«bu, pamatojumu un amatpersonas (darbinieka) novÄ“rtÄ“jumu pÄ“c noteiktiem kritÄ“rijiem.

[8.4] Saskaņā ar Informācijas atklātÄ«bas likuma 1.panta 1.punktu informācija ir ziņa vai ziņu kopums jebkurā tehniski iespÄ“jamā fiksÄ“šanas, uzglabāšanas vai nodošanas veidā.

MinÄ“tā likuma 2.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka šÄ likuma mÄ“rÄ·is ir nodrošināt, lai sabiedrÄ«bai bÅ«tu pieejama informācija, kura ir iestādes rÄ«cÄ«bā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radÄ«t. Likums attiecas uz dokumentÄ“tu informāciju, kura ir iestāžu informācijas apritÄ“.

No lietas materiāliem izriet, ka, saņemot kancelejas 2017.gada 13.aprīļa vÄ“stuli ar informāciju par laika posmā no 2017.gada 1.janvāra lÄ«dz 2017.gada 31.martam izmaksātajām piemaksām ārpus darba lÄ«gumā noteiktā ikmÄ“neša atalgojuma, pieteicÄ“js ar 2017.gada 18.aprīļa iesniegumu vÄ“las noskaidrot konkrÄ“tāku pamatojumu izmaksātajām piemaksām papildus darba samaksai.

KonkrÄ“tas amatpersonas (darbinieku) darba samaksas, papildu darba samaksas lielums un pamatojums tā piešÄ·iršanai ir fiksÄ“tu ziņu kopums atbilstoši Informācijas atklātÄ«bas likuma normām. Ja papildu darba samaksas pamatojums ietver konkrÄ“tu amatpersonu (darbinieku) veiktas darbÄ«bas, tad arÄ« tā ir darbÄ«bu uzskaite vai ziņu kopums. Tāpat ziņu kopums ir izstrādāti darbÄ«bas virzieni potenciālo investÄ«ciju piesaistei, kultÅ«ras projekti un idejas izstrāde, ja tie ir fiksÄ“ti jebkurā tehniski iespÄ“jamā veidā.

No pieteicÄ“ja 2017.gada 18.aprīļa iesnieguma satura izriet, ka pieteicÄ“ju neinteresÄ“, kā kanceleja Ä«steno kādu valsts pārvaldes uzdevumu atbilstoši tai noteiktai kompetencei, bet pieteicÄ“ja vÄ“lme ir noskaidrot, uz kāda konkrÄ“ta pamata kancelejas amatpersonām (darbiniekiem) ir izmaksātas piemaksas ārpus noteiktajai mÄ“nešalgai.

Tātad no kancelejas netiek prasÄ«ts apkopot vai radÄ«t kādu jaunu informāciju, bet norādÄ«t tikai to informāciju, kas ir bijusi piemaksu piešÄ·iršanas pamatā, proti, kādas tieši aktivitātes papildus noteiktajiem darba pienākumiem minÄ“tā amatpersona veikusi, kādus tieši iespÄ“jamos darbÄ«bas virzienus potenciālo investÄ«ciju piesaistei Latvijā minÄ“tā amatpersona ir izstrādājusi, kādus tieši kultÅ«ras un sabiedriskus valstiska mÄ“roga projektus minÄ“tā amatpersona ir plānojusi un koordinÄ“jusi, kādas tieši darbÄ«bas minÄ“tā amatpersona ir veikusi, koordinÄ“jot Valsts prezidenta un kancelejas vienotas vizuālās identitātes un grafiskā standarta vadlÄ«niju izveidošanu, kādus tieši priekšlikumus iestādes iekšÄ“jo normatÄ«vo aktu un iekšÄ“jo procesu pilnveidošanā minÄ“tā amatpersona sniegusi, kas un pÄ“c kādiem kritÄ“rijiem aplÄ“sis minÄ“tās amatpersonas darba intensitāti un noteicis tā kvalitāti. Ja, pÄ“c kancelejas norādÄ«tā, visa informācija jau ir sniegta 2017.gada 13.aprīļa vÄ“stulÄ“, un vairāk ziņu par piemaksu piešÄ·iršanas pamatojumu nav apkopotas, tad atbilstoši Informācijas atklātÄ«bas likuma 2.panta pirmajai un otrajai daļai bija norādāms, ka šÄda informācija nav kancelejas rÄ«cÄ«bā un to nevar sniegt, nevis atsaukties uz Iesniegumu likumu.

[8.5] Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka pieteicēja iesniegums kancelejā iesniegts Informācijas atklātības likuma kārtībā.

[9] No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka kanceleja 2017.gada 13. aprīlī pieteicējam sniedza informāciju, ka:

1) Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskajai padomniecei K.Jaunzemei saskaņā ar Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 14.panta divpadsmito daļu par personÄ«go iniciatÄ«vu un ieguldÄ«jumu, kā arÄ« darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, nodrošinot Valsts prezidenta darbÄ«bu likumdošanas jomā un sadarbÄ«bu ar izpildvaru, no 2017.gada 1.janvāra lÄ«dz 31.martam noteikta piemaksa janvārÄ« - 1024,56 eiro, februārÄ« - 717,19 eiro, martā - 1024,56 eiro;

2) Valsts prezidenta ekonomikas padomniekam A.JÄ“kabsonam saskaņā ar Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 14.panta divpadsmito daļu par personÄ«go iniciatÄ«vu un ieguldÄ«jumu, kā arÄ« darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, ārÄ“jās ekonomiskās sadarbÄ«bu veicināšanu un investÄ«ciju piesaisti, apzinot Latvijas un ārvalstu investorus, izstrādājot iespÄ“jamos darbÄ«bas virzienus potenciālo investÄ«ciju piesaistei Latvijā, no 2017.gada 1.janvāra lÄ«dz 31.martam noteikta piemaksa janvārÄ« - 768,42 eiro, februārÄ« - 691,58 eiro, martā - 768,42 eiro;

3) Valsts prezidenta kancelejas vadÄ«tāja vietniecei E.Kazekai saskaņā ar Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 14.panta divpadsmito daļu par personÄ«go iniciatÄ«vu un ieguldÄ«jumu, kā arÄ« darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, plānojot un koordinÄ“jot kultÅ«ras un sabiedriskus valstiska un starptautiska mÄ“roga projektus no 2017.gada 1.janvāra lÄ«dz 31.martam noteikta piemaksa janvārÄ« - 1052,92 eiro, februārÄ« - 1052,92 eiro, martā - 1052,92 eiro;

4) Valsts prezidenta ārlietu padomniecei M.Manikai saskaņā ar Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 14.panta divpadsmito daļu par personÄ«go iniciatÄ«vu, kā arÄ« darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti un ieguldÄ«jumu Valsts prezidenta ārpolitikas darbÄ«bas nodrošināšanā no 2017.gada 1.janvāra lÄ«dz 31.martam noteikta piemaksa janvārÄ« - 512,28 eiro, februārÄ« - 512,28 eiro, martā - 512,28 eiro;

5) konsultantei plānošanas jautājumos A.Pečulei saskaņā ar Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 14.panta pirmo un divpadsmito daļu par papildu darbu, veicot sekretāres pienākumus un par personÄ«go iniciatÄ«vu, kā arÄ« darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti un ieguldÄ«jumu, koordinÄ“jot Valsts prezidenta un Valsts prezidenta kancelejas vienotas vizuālās identitātes un grafiskā standarta vadlÄ«niju izveidošanu, vienota vizuālā tÄ“la ieviešanu, no 2017.gada 1.janvāra lÄ«dz 31.martam noteikta piemaksa janvāri - 460,00 eiro, februārÄ« - 460,00 eiro, martā - 460,00 eiro;

6) Valsts prezidenta konstitucionālo tiesÄ«bu padomniekam J.Plepam saskaņā ar Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 14.panta divpadsmito daļu par personÄ«go iniciatÄ«vu un ieguldÄ«jumu, kā arÄ« darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, nodrošinot Valsts prezidenta darbÄ«bu likumdošanas jomā un sadarbÄ«bu ar tiesu varu, no 2017.gada 1.janvāra lÄ«dz 31.martam noteikta piemaksa janvārÄ« - 305,60 eiro. februārÄ« - 425,81 eiro, martā - 428,73 eiro;

7) Valsts prezidenta preses padomniekam J.Siksnim saskaņā ar Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 14.panta divpadsmito daļu par personÄ«go iniciatÄ«vu un ieguldÄ«jumu, kā arÄ« darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, nodrošinot Valsts prezidenta sabiedrisko attiecÄ«bu veidošanu, no 2017.gada 1.janvāra lÄ«dz 31.martam noteikta piemaksa janvārÄ« - 512,28 eiro, februārÄ« - 486,67 eiro, martā - 512,28 eiro;

8) Juridiskās nodaļas juristei I.Viļumai saskaņā ar Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 14.panta pirmo un divpadsmito daļu par papildu darbu un personÄ«go iniciatÄ«vu un ieguldÄ«jumu, kā arÄ« darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, sniedzot priekšlikumus iestādes iekšÄ“jo normatÄ«vo aktu un iekšÄ“jo procesu pilnveidošanā, no 2017.gada 1.janvāra lÄ«dz 31.martam noteikta piemaksa janvārÄ« - 569,59 eiro, februārÄ« - 569,60 eiro, martā - 569,60 eiro.

Tiesa konstatē, ka pieteicējs ar 2017.gada 18.aprīļa iesniegumu vērsās iestādē, kurā norādīja, kādu informāciju vēlas saņemt:

1) saistÄ«bā ar K.Jaunzemei noteikto piemaksu, kādas tieši aktivitātes papildus noteiktajiem darba pienākumiem minÄ“tā amatpersona veikusi 2017.gada janvārÄ«, februārÄ« un martā, lai nodrošinātu Valsts prezidenta darbÄ«bu likumdošanas jomā, kas un pÄ“c kādiem kritÄ“rijiem aplÄ“sis minÄ“tās amatpersonas darba intensitāti un noteicis tā kvalitāti;

2) saistÄ«bā ar A.JÄ“kabsonam noteikto piemaksu, kādas tieši aktivitātes minÄ“tā amatpersona veikusi 2017.gada janvārÄ«, februārÄ« un martā, lai apzinātu Latvijas un ārvalstu investorus, kādi tieši Latvijas un kādi tieši ārvalstu investori ir apzināti, kādus tieši iespÄ“jamos darbÄ«bas virzienus potenciālo investÄ«ciju piesaistei Latvijā minÄ“tā amatpersona ir izstrādājusi 2017.gada janvārÄ«, februārÄ« un martā un ar ko tie atšÄ·iras no iepriekšÄ“jiem darbÄ«bas virzieniem;

3) saistÄ«bā ar E.Kazekai noteikto piemaksu, kādus tieši kultÅ«ras un sabiedriskus valstiska mÄ“roga projektus minÄ“tā amatpersona ir plānojusi un koordinÄ“jusi 2017.gada janvārÄ«, februārÄ« un martā, kas un pÄ“c kādiem kritÄ“rijiem aplÄ“sis minÄ“tās amatpersonas darba intensitāti un noteicis tā kvalitāti 2017.gada janvārÄ«, februārÄ« un martā, kas un pÄ“c kādiem kritÄ“rijiem ir noteicis, ka minÄ“tās amatpersonas darba intensitāte 2017.gada janvārÄ«, februārÄ« un martā ir pārsniegusi minÄ“tās amatpersonas darba lÄ«gumā noteikto, saistÄ«bā ar kādām aktivitātÄ“m minÄ“tā amatpersona ir izrādÄ«jusi ar piemaksu atzÄ«mÄ“jamu iniciatÄ«vu 2017.gada janvārÄ«, februārÄ« un martā;

4) saistÄ«bā ar M.Manikai noteikto piemaksu, kas un pÄ“c kādiem kritÄ“rijiem aplÄ“sis minÄ“tās amatpersonas darba intensitāti-un noteicis tā kvalitāti 2017.gada janvāri, februārÄ« un martā, kas un pÄ“c kādiem kritÄ“rijiem ir noteicis, ka minÄ“tās amatpersonas darba intensitāte 2017.gada janvārÄ«, februārÄ« un martā ir pārsniegusi minÄ“tās amatpersonas darba lÄ«gumā noteikto, saistÄ«bā ar kādām aktivitātÄ“m minÄ“tā amatpersona ir izrādÄ«jusi ar piemaksu atzÄ«mÄ“jamu iniciatÄ«vu 2017.gada janvārÄ«, februārÄ« un martā, kādas tieši darbÄ«bas Valsts prezidenta ārpolitikas darbÄ«bas nodrošināšanā minÄ“tā amatpersona ir veikusi 2017.gada februārÄ« un martā, kuras no šÄ«m aktivitātÄ“m neietilpa minÄ“tās amatpersonas darba lÄ«gumā noteiktajos pienākumos;

5) saistÄ«bā ar A.Pečulei noteikto piemaksu, kas un pÄ“c kādiem kritÄ“rijiem aplÄ“sis minÄ“tās amatpersonas darba intensitāti un noteicis tā kvalitāti 2017.gada janvārÄ«, februārÄ« un martā, kas un pÄ“c kādiem kritÄ“rijiem ir noteicis, ka minÄ“tās amatpersonas darba intensitāte 2017.gada janvārÄ«, februārÄ« un martā ir pārsniegusi minÄ“tās amatpersonas darba lÄ«gumā noteikto, saistÄ«bā ar kādām aktivitātÄ“m minÄ“tā amatpersona ir izrādÄ«jusi ar piemaksu atzÄ«mÄ“jamu iniciatÄ«vu 2017.gada janvārÄ«, februārÄ« un martā, vai pirms 2017.gada l.janvāra nebija izveidotas Valsts prezidenta un Valsts prezidenta kancelejas vienotas vizuālās identitātes un grafiskā standarta vadlÄ«nijas, bet ja bija, lÅ«gums nosÅ«tÄ«t šo vadlÄ«niju kopiju vai nodrošināt iespÄ“ju ar tām iepazÄ«ties klātienÄ“, vai pirms 2017.gada l.janvāra nebija ieviests Valsts prezidenta un Valsts prezidenta kancelejas vienots vizuālais tÄ“ls, bet ja bija, lÅ«gums nosÅ«tÄ«t šÄ« tÄ“la apraksta kopiju vai nodrošināt iespÄ“ju ar to iepazÄ«ties klātienÄ“, kādas tieši darbÄ«bas minÄ“tā amatpersona ir veikusi, koordinÄ“jot Valsts prezidenta un Valsts prezidenta kancelejas vienotas vizuālās identitātes un grafiskā standarta vadlÄ«niju izveidošanu 2017.gada janvārÄ«, februārÄ« un martā, kādas tieši darbÄ«bas minÄ“tā amatpersona ir veikusi, koordinÄ“jot Valsts prezidenta un Valsts prezidenta kancelejas vienota vizuālā tÄ“la ieviešanu 2017.gada janvārÄ«, februārÄ« un martā;

6) saistÄ«bā ar J.Plepam noteikto piemaksu, kas un pÄ“c kādiem kritÄ“rijiem aplÄ“sis minÄ“tās amatpersonas darba intensitāti un noteicis tā kvalitāti 2017.gada janvārÄ«, februārÄ« un martā, kas un pÄ“c kādiem kritÄ“rijiem ir noteicis, ka minÄ“tās amatpersonas darba intensitāte 2017.gada janvārÄ«, februārÄ« un martā ir pārsniegusi minÄ“tās amatpersonas darba lÄ«gumā noteikto, saistÄ«bā ar kādām aktivitātÄ“m minÄ“tā amatpersona ir izrādÄ«jusi ar piemaksu atzÄ«mÄ“jamu iniciatÄ«vu 2017.gada janvārÄ«, februārÄ« un martā, kādas tieši darbÄ«bas minÄ“tā amatpersona ir veikusi, nodrošinot Valsts prezidenta sadarbÄ«bu ar tiesu varu 2017.gada janvārÄ«, februārÄ« un martā;

7) saistībā ar J.Siksnim noteikto piemaksu, kas un pēc kādiem kritērijiem aplēsis minētās amatpersonas darba intensitāti un noteicis tā kvalitāti 2017.gada janvārī, februārī un martā, kas un pēc kādiem kritērijiem ir noteicis, ka minētās amatpersonas darba intensitāte 2017.gada janvārī, februārī un martā ir pārsniegusi minētās amatpersonas darba līgumā noteikto, saistībā ar kādām aktivitātēm minētā amatpersona ir izrādījusi ar piemaksu atzīmējamu iniciatīvu 2017.gada janvārī, februārī un martā;

8) saistÄ«bā ar I.Viļumai noteikto piemaksu, kādus tieši priekšlikumus iestādes iekšÄ“jo normatÄ«vo aktu un iekšÄ“jo procesu pilnveidošanā minÄ“tā amatpersona sniegusi 2017.gada janvārÄ«, februārÄ« un martā, kas un pÄ“c kādiem kritÄ“rijiem aplÄ“sis minÄ“tās amatpersonas darba intensitāti un noteicis tā kvalitāti 2017.gada janvārÄ«, februārÄ« un martā, kas un pÄ“c kādiem kritÄ“rijiem ir noteicis, ka minÄ“tās amatpersonas darba intensitāte 2017.gada janvārÄ«, februārÄ« un martā ir pārsniegusi minÄ“tās amatpersonas darba lÄ«gumā noteikto, saistÄ«bā ar kādām aktivitātÄ“m minÄ“tā amatpersona ir izrādÄ«jusi ar piemaksu atzÄ«mÄ“jamu iniciatÄ«vu 2017.gada janvārÄ«, februārÄ« un martā.

Sniedzot atbildi uz pieteicÄ“ja 2017.gada 18.aprīļa iesniegumu, kanceleja 2017. gada 17.maijā ar vÄ“stuli Nr.838 (lietas 14.-15.lapa) norādÄ«ja, ka informācija par konkrÄ“tu darbinieku darbu, veiktām aktivitātÄ“m un pasākumiem attiecas uz kancelejas darba organizāciju un kancelejas mÄ“rÄ·u sasniegšanu. KonkrÄ“tas aktivitātes, pasākumi, tikšanās, iesaistÄ«šanās projektos vai to izstrādÄ“, iesaistÄ«šanās noteiktu jautājumu virzÄ«bā un to risināšana veido kancelejas darba kārtÄ«bu un tādā veidā kanceleja nodrošina likumos noteikto funkciju izpildi. Saskaņā ar Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 14.panta divpadsmito daļu, nolÅ«kā nodrošināt kompetentāko darbinieku motivÄ“šanu un ņemot vÄ“rā konkrÄ“tā darbinieka ieguldÄ«jumu kancelejas mÄ“rÄ·u sasniegšanā, kancelejas vadÄ«tājs nosaka piemaksas par personisko darba ieguldÄ«jumu un darba kvalitāti. Piemaksas par personisko darba ieguldÄ«jumu un darba kvalitāti noteikšanas pamats ir darbinieka personiskais ieguldÄ«jums, darba kvalitāte, zināšanas, atbildÄ«bas lÄ«menis, iniciatÄ«va, darba intensitāte un citi lÄ«dzÄ«gi kritÄ“riji, kas ir svarÄ«gi iestādes mÄ“rÄ·u sasniegšanai. Šie kritÄ“riji arÄ« tiek vÄ“rtÄ“ti, pārskatot piemaksu un lemjot par piemaksas turpmāku nepieciešamÄ«bu un pamatojumu. Savukārt piemaksu par papildus darbu nosaka, pamatojoties uz Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 14.panta pirmo daļu.

No minÄ“tā tiesa secina, ka atbildÄ“tāja vispār nav sniegusi pamatotu atbildi uz pieteicÄ“ja uzdotajiem jautājumiem par amatpersonu veiktajām aktivitātÄ“m papildus noteiktajiem darba pienākumiem, kādos projektos amatpersonas ir piedalÄ«jušÄs, kas un pÄ“c kādiem kritÄ“rijiem noteicis amatpersonu darba intensitāti un tā kvalitāti, kā arÄ« nav sniegusi atbildi uz pieteicÄ“ja lÅ«gumu iepazÄ«ties ar Valsts prezidenta un kancelejas vienotas vizuālās identitātes un grafiskā standarta vadlÄ«nijām un Valsts prezidenta un kancelejas vienotā vizuālā tÄ“la aprakstu.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka atbildētāja nepamatoti un līdz ar to prettiesiski ir atteikusies pieteicējam sniegt 2017.gada 18.aprīļa iesniegumā pieprasīto informāciju.

[10] Atbildētāja rakstveida paskaidrojumā par pieteikumu vispārīgi atsaucas uz Informācijas atklātības likuma 5.panta otrās daļas 4.punktu, 8.pantu un Fizisko personu datu aizsardzības likuma 6.pantu, norādot, ka pieteicēja pieprasītā informācija satur fizisko personu datus, kas ir aizsargājami un pieteicējam nav subjektīvu tiesību prasīt konkrēto informāciju.

TiesÄ«bas saņemt informāciju ir cilvÄ“ktiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu neatņemama sastāvdaļa. Savukārt demokrātiskas .valsts funkcionÄ“šanas neatņemama pazÄ«me ir tās pārskatāmÄ«ba. Pārvaldes iestādÄ“m savā ikdienas darbā jāievÄ“ro un jāpiemÄ“ro cilvÄ“ktiesÄ«bu normas, kas noteiktas SatversmÄ“ un citos likumos. Ikvienam cilvÄ“kam saskaņā ar Satversmi ir tiesÄ«bas bÅ«t informÄ“tam par valsts pārvaldes sistÄ“mas institÅ«ciju darbÄ«bu, lai pārliecinātos, ka tās efektÄ«vi, godÄ«gi un taisnÄ«gi saskaņā ar likumiem pilda sabiedrÄ«bas uzticÄ“tās funkcijas. Informācijas pieejamÄ«bas tiesÄ«bas var tikt ierobežotas tikai ar likumu un tikai Ä«paši paredzÄ“tos gadÄ«jumos. Personas tiesÄ«bas iegÅ«t informāciju ir neierobežotas, ciktāl likums nenosaka pretÄ“jo. TādÄ“jādi ikviens ierobežojums iegÅ«t informāciju iztulkojams iespÄ“jami šauri (sk. Augstākās tiesas 2007.gada 8.jÅ«nija sprieduma lietā Nr.SKA-194/2007 14.punktu).

Kanceleja rakstveida paskaidrojumā tiesai norādÄ«ja, ka pieteicÄ“ja pieprasÄ«tā informācija satur fizisku personu datus un iepriekšÄ“jā pieredze liecina, ka pieteicÄ“js ir veicis personas datu apstrādi, neievÄ“rojot Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likuma 7. un 9.panta noteikumus.

Tiesa norādīto iebildumu atzīst par nepamatotu turpmāk norādīto iemeslu dēļ.

Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likuma mÄ“rÄ·is ir aizsargāt fizisko personu pamattiesÄ«bas un brÄ«vÄ«bas, it Ä«paši privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu, attiecÄ«bā uz fiziskās personas datu apstrādi. Saskaņā ar likuma 2. panta 3. un 4. punktu personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificÄ“tu vai identificÄ“jamu fizisko personu, savukārt personas datu apstrāde ir jebkuras ar personas datiem veiktas darbÄ«bas, ieskaitot datu vākšanu, reÄ£istrÄ“šanu, ievadÄ«šanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidÄ«šanu un izpaušanu, bloÄ·Ä“šanu vai dzÄ“šanu;

Likuma 6. pants noteic, ka ikvienai fiziskajai personai ir tiesÄ«bas uz savu personas datu aizsardzÄ«bu. Saskaņā ar likuma 7. panta 5. punkta noteikumiem personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja likumā nav noteikts citādi un datu apstrāde nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrÄ«bas interešu ievÄ“rošanu vai realizÄ“tu publiskās varas uzdevumus, kuru veikšanai personas dati ir nodoti pārzinim vai pārraidÄ«ti trešajai personai.

Tiesa piekrÄ«t, ka informācija par personu vārdu un uzvārdu ir atzÄ«stama par personas datiem. Vienlaikus tiesai nav pamata uzskatÄ«t, ka pieteicÄ“js interesÄ“tos par fizisko personu privāto dzÄ«vi vai izrādÄ«tu interesi, kas pārsniedz valsts pārvaldes funkcionÄ“šanas robežas.

JÄ“dziens „privātā dzÄ«ve” nav tulkojams sašaurināti un ka pamatā netiek pieļauta iespÄ“ja profesionālo darbÄ«bu „izņemt no privātās dzÄ«ves” jÄ“dziena (sal. Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas spriedumus lietās Amann pret Sveici, 65.punkts, kā arÄ« Rotaru pret Rumāniju, 43.punkts). TādÄ“jādi apstāklis, ka minÄ“tā informācija ietilpst profesionālās darbÄ«bas kontekstā, nevar liegt to kvalificÄ“t kā personas datu kopumu. No Eiropas SavienÄ«bas Tiesas judikatÅ«ras izriet, ka tiesÄ«bas uz personas datu aizsardzÄ«bu tomÄ“r nav absolÅ«ta prerogatÄ«va, bet ir jāņem vÄ“rā saistÄ«bā ar to funkciju sabiedrÄ«bā (sal. 2010.gada 9.novembra spriedums apvienotā lietā C-92/09 un C-93/09 Volker und Markus Schecke GbR (C-92/09) un Hartmut Eifert (C-93/09)48.punkts, EU:C:2010:662).

Tiesa atzÄ«st, ka informācija par kancelejas darbinieku darbu, veiktām aktivitātÄ“m un pasākumiem, kuru pamatā noteiktas piemaksas par personisko darba ieguldÄ«jumu un darba kvalitāti, var palielināt pārredzamÄ«bu attiecÄ«bā uz kancelejas darbÄ«bu. ŠÄdas informācijas nodošana sabiedrÄ«bas rÄ«cÄ«bā pastiprina sabiedrisko kontroli pār pārvaldes iestādes darbÄ«bas pamatotÄ«bu, efektivitāti un atbildÄ«bu.

Eiropas SavienÄ«bas Tiesa ir nospriedusi, ka paredzÄ“tās atkāpes no personas datu aizsardzÄ«bas un tās ierobežojumi jāīsteno tikai tiktāl, ciktāl tas ir noteikti nepieciešams (sal. 2008.gada 16.decembra spriedums lietā C-73/07 Satakunnan Markkinaporssi un Satamedia, 56. punkts, EU:C:2008:727).

Nav šaubu, ka demokrātiskā sabiedrÄ«bā nodokļu maksātājiem ir tiesÄ«bas tikt informÄ“tiem par pārvaldes lÄ“mumiem. Iestādei ir jāņem vÄ“rā informācijas pieprasÄ«juma mÄ“rÄ·is, proti, ka tas iesniegts valsts pārvaldes funkcionÄ“šanas robežās un aptver tikai to informāciju, kura attiecas uz kancelejas darbinieku pienākumiem. TādÄ“jādi informācijas pieprasÄ«jums attiecas uz personas profesionālo darbÄ«bu un šÄdos apstākļos iestādei ir jāpārbauda vai ir ievÄ“rots lÄ«dzsvars starp sabiedrÄ«bas interesÄ“m nodrošināt iestādes rÄ«cÄ«bas pārredzamÄ«bu no vienas puses un attiecÄ«gās personas tiesÄ«bu uz privātās dzÄ«ves aizsardzÄ«bu, neaizskaramÄ«bu vispār un viņu personas datu aizsardzÄ«bu konkrÄ“ti, no otras puses.

No Eiropas SavienÄ«bas Tiesas judikatÅ«ras izriet, ka pamattiesÄ«bu uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu aizsardzÄ«bas SavienÄ«bas lÄ«menÄ« pamatā ir prasÄ«ba, lai atkāpes no personas datu aizsardzÄ«bas un tās ierobežojumi tiktu Ä«stenoti absolÅ«ti nepieciešamā ietvaros (sal. 2015.gada 6.oktobra spriedums lietā C-362/14 Schrems, 92. punkts un tajā minÄ“tā judikatÅ«ra, E U: C:2015:650).

Pieteicējs nav lūdzi kancelejai izsniegt dokumentus, kas var saturēt aizsargājamus personas datus, bet ir lūdzis tikai informāciju par amatpersonu profesionālo darbību.

Å…emot vÄ“rā minÄ“to, tiesa secina, ka atbildÄ“tāja nav pamatojusi,' kā pieteicÄ“ja pieprasÄ«tā informācija var konkrÄ“ti un faktiski apdraudÄ“t kancelejas amatpersonu aizsargātās intereses. TādÄ“jādi tiesa atzÄ«st, ka atbildÄ“tāja nepamatoti atteica pieteicÄ“jam izsniegt pieprasÄ«to informāciju par konkrÄ“tu darbinieku darbu, veiktām aktivitātÄ“m un pasākumiem. LÄ«dz ar to atbildÄ“tājas faktiskā rÄ«cÄ«ba ir atzÄ«stama par prettiesisku un pieteikums šajā daļā ir apmierināms. Tāpat atbildÄ“tājai uzliekams pienākums sniegt pieteicÄ“ja pieprasÄ«to informāciju, kas ir iestādes rÄ«cÄ«bā.

[11] Pieteicējs norādījis, ka kancelejas atteikumā izsniegt pieteicēja pieprasīto informāciju nav ietverta minētā administratīvā akta pārsūdzības kārtība.

Tiesa atzÄ«st, ka minÄ“tais ir uzskatāms par procesuālu pārkāpumu, tomÄ“r, kā atzÄ«ts tiesu praksÄ“, ne katrs iestādes pieļauts procesuāls pārkāpums administratÄ«vā akta izdošanas procesā pats par sevi ir pietiekams pamats pārsÅ«dzÄ“tā administratÄ«vā akta atzÄ«šanai par prettiesisku.

Augstākā tiesa atzina, ka pārsÅ«dzÄ«bas kārtÄ«bas norādÄ«šanas jÄ“ga ir sniegt informāciju par to, kur un kādā termiņā personai ir tiesÄ«bas iebilst pret iestādes pieņemto administratÄ«vo aktu. LikumdevÄ“js AdministratÄ«vā procesa likuma 188. panta otrajā daļā ir atrunājis, ka tad, ja administratÄ«vajā aktā nav norādÄ«ts, kur un kādā termiņā to var pārsÅ«dzÄ“t, pieteikumu tiesā var iesniegt viena gada laikā no administratÄ«vā akta spÄ“kā stāšanās dienas. No minÄ“tā izriet, ka pārsÅ«dzÄ«bas termiņa neietveršana administratÄ«vajā aktā kā procesuāls pārkāpums ietekmÄ“ kārtÄ«bu, kādā persona var iebilst pret iestādes pieņemto administratÄ«vo aktu (personai tiek dots ievÄ“rojami ilgāks termiņš administratÄ«vā akta pārsÅ«dzÄ«bai), bet neietekmÄ“ to, vai pārsÅ«dzÄ“tais administratÄ«vais akts kā tāds atzÄ«stams par prettiesisku (sk. Augstākās tiesas 2017.gada 10.maija sprieduma lietā Nr.SKA-106/2017 20.punktu).

Turklāt konkrÄ“tajā gadÄ«jumā pieteicÄ“js ir iesniedzis pieteikumu tiesā mÄ“neša laikā no atbildes saņemšanas. Tas nozÄ«mÄ“, ka iestādes kļūda, nenorādot pārsÅ«dzÄ«bas kārtÄ«bu, nekādi neietekmÄ“ja pieteicÄ“ja iespÄ“jas AdministratÄ«vā procesa likumā noteiktajā termiņā un kārtÄ«bā iebilst pret kancelejas izdoto administratÄ«vo aktu. LÄ«dz ar to atzÄ«stams, ka iestādes pieļautais procesuālais pārkāpums konkrÄ“tajā gadÄ«jumā nav atzÄ«stams par bÅ«tisku un tas pats par sevi neietekmÄ“ pārsÅ«dzÄ“tā administratÄ«vā akta tiesiskumu.

[12] PieteicÄ“js ir arÄ« iebildis pret kancelejas rÄ«cÄ«bu administratÄ«vā akta par atteikuma izsniegt pieprasÄ«to informāciju izdošanas procesā, kas izpaudusies kā minÄ“tā administratÄ«vā akta izdošana pÄ“c Informācijas atklātÄ«bas likumā noteiktā termiņa.

Kancelejā pieteicÄ“ja iesniegums saņemts 2017.gada 20.aprÄ«lÄ«. Savukārt atbilde pieteicÄ“jam sniegta 2017.gada 17.maijā, tas ir, 28. dienā pÄ“c informācijas pieprasÄ«juma saņemšanas kancelejā. Tātad atteikums pieteicÄ“jam ir sniegts 13 dienas pÄ“c Informācijas atklātÄ«bas likuma 14.panÄ«a pirmās daļas 2.punktā noteiktā termiņa informācijas (atteikuma izsniegt informāciju) sniegšanai. Tas nozÄ«mÄ“, ka kanceleja ir pieļāvusi procesuālu pārkāpumu administratÄ«vā akta izdošanas procesā.

Tiesa atzÄ«st, ka kancelejas pieļautais procesuālais pārkāpums nav uzskatāms par bÅ«tisku. Nav noliedzams, ka jebkurai iestādei ir pienākums ievÄ“rot normatÄ«vo aktu prasÄ«bas. TomÄ“r tas nenozÄ«mÄ“, ka jebkura iestādes kļūda (normatÄ«vo aktu prasÄ«bu neievÄ“rošana) ir uzskatāma par bÅ«tisku pārkāpumu, proti, par tādu pārkāpumu, kas pats par sevi bÅ«tiski aizskāris personas tiesÄ«bas vai tiesiskās intereses, vai par tādu pārkāpumu,, kas ir ietekmÄ“jis gala rezultātu pÄ“c bÅ«tÄ«bas.

Kanceleja pieteicÄ“jam informācijas izsniegšanu ir atteikusi. Tas nozÄ«mÄ“, ka konkrÄ“tajā gadÄ«jumā nav pamata uzskatÄ«t, ka iestādes pieļautais procesuālais pārkāpums bÅ«tu aizskāris pieteicÄ“ja tiesÄ«bas konkrÄ“tā termiņā saņemt sev pienākošos labumu. Pat tad, ja kanceleja, atbildot uz pieteicÄ“ja informācijas pieprasÄ«jumu, bÅ«tu ievÄ“rojusi Informācijas atklātÄ«bas likumā noteikto termiņu, pieteicÄ“jam sniegtā atbilde jebkurā gadÄ«jumā bÅ«tu atteikums pieprasÄ«to informāciju izsniegt. LÄ«dz ar to pieļautais procesuālais pārkāpums pats par sevi nav uzskatāms par tādu, kas radÄ«tu bÅ«tisku pieteicÄ“ja tiesÄ«bu vai tiesisko interešu aizskārumu. Tiesa ņem vÄ“rā, ka uz šÄda aizskāruma esÄ«bu pieteikumā tiesai pieteicÄ“js nav norādÄ«jis.

Kanceleja atbildes vÄ“stulÄ“ norādÄ«jusi, ka tā pieteicÄ“ja iesniegumu uzlÅ«kojusi kā iesniegtu Iesniegumu likuma, nevis Informācijas atklātÄ«bas likuma noteiktajā kārtÄ«bā, secÄ«gi sniedzot pieteicÄ“jam atbildi uz informācijas pieprasÄ«jumu Iesniegumu likumā noteiktajā 30 dienu termiņā. Tātad konkrÄ“tajā gadÄ«jumā iestāde procesuālo pārkāpumu nav pieļāvusi apzināti, bet gan tas radies kļūdainu tiesÄ«bu normu piemÄ“rošanas rezultātā.

ŠÄdos apstākļos tiesa atzÄ«st, ka 13 dienu kavÄ“jums nav uzskatāms par tik bÅ«tisku, lai tā dēļ iestādes atteikumu izsniegt pieteicÄ“jam pieprasÄ«to informāciju atzÄ«tu par prettiesisku.

[13] Administratīvā procesa likuma 92. pants noteic, ka ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par personisku kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.

No minētā izriet, ka persona var prasīt zaudējumu (arī morālā kaitējuma) atlīdzinājumu, ja zaudējumi cita starp nodarīti ar iestādes prettiesisku faktisko rīcību.

Izskatāmajā lietā tiesa atzina par prettiesisku kancelejas faktisko rÄ«cÄ«bu, nesniedzot pieteicÄ“jam 2017.gada 18.aprīļa iesniegumā pieprasÄ«to informāciju. Tātad pieteicÄ“jam ir tiesÄ«bas prasÄ«t morālā kaitÄ“juma, kas viņam nodarÄ«ts ar šo prettiesisko iestādes faktisko rÄ«cÄ«bu, atlÄ«dzinājumu.

Pieteicējs lūdz atlīdzināt morālo kaitējumu, atvainojoties.

TiesÄ«bas uz atbilstÄ«gu atlÄ«dzinājumu administratÄ«vajā procesā detalizÄ“ Valsts pārvaldes iestāžu nodarÄ«to zaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanas likums (turpmāk - ZaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanas likums).

ZaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanas likuma 9.pants noteic, ka morālais kaitÄ“jums šÄ likuma izpratnÄ“ ir personiskais kaitÄ“jums, kas izpaužas kā fiziskās personas ciešanas, kuras tai izraisÄ«jis bÅ«tisks šÄ«s personas tiesÄ«bu vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums.

Tātad ciešanas radÄ«jušÄ aizskāruma bÅ«tiskums ir viens no kritÄ“rijiem morālā kaitÄ“juma konstatÄ“šanai. Proti, ne jebkurš par prettiesisku atzÄ«ts administratÄ«vais akts vai faktiskā rÄ«cÄ«ba rada atlÄ«dzināmu morālo kaitÄ“jumu, tiesai ir jāvÄ“rtÄ“ tiesÄ«bu un ar likumu aizsargāto interešu nozÄ«mÄ«gums un konkrÄ“tā aizskāruma smagums. Ja aizskārums nav bÅ«tisks, nav nodarÄ«ts morālais kaitÄ“jums Valsts pārvaldes iestāžu nodarÄ«to zaudÄ“jumu atlÄ«dzÄ«bas likuma izpratnÄ“ (sk. Augstākās tiesas 2014.gada 8.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-169/2014 5.punktu).

Tiesa atzÄ«st, ka pieteicÄ“jam ir aizskartas tiesÄ«bas saņemt atbildi pÄ“c bÅ«tÄ«bas no valsts iestādes. TomÄ“r, kā atzÄ«ts tiesu praksÄ“, visi cilvÄ“ktiesÄ«bu aizskārumi nav vÄ“rtÄ“jami kā vienlÄ«dz smagi. NeatbildÄ“šana uz iesniegumu, lai gan skar Satversmes 104. pantā noteiktas tiesÄ«bas, nav uzskatama par smagu interešu aizskārumu (sk. AdministratÄ«vas apgabaltiesas 2007.gada 7.novembra spriedumu lietā Nr.A42034604).

[14] Atbilstoši AdministratÄ«vā procesa likuma 94. panta ceturtajai daļai primārais atlÄ«dzinājuma veids ir iepriekšÄ“jā stāvokļa atjaunošana (jeb restitÅ«cija), kura rezultātā pārkāpuma radÄ«tās sekas tiek likvidÄ“tas un tiek atjaunota tiesiskā situācija, kāda, visticamāk, bÅ«tu bijusi, ja prettiesiskais administratÄ«vais akts nebÅ«tu izdots (sk. Augstākās tiesas 2009.gada 17.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-505/2009 7.punktii). Lai gan vārdiski likuma 94.panta ceturtā daļa, paredzot restitÅ«ciju, formulÄ“ta tādÄ“jādi, ka attiecas uz lietām, kurās tiek lemts par administratÄ«vā akta atcelšanu, Augstākā tiesa ir atzinusi, ka arÄ« lietās, kurās pamatprasÄ«jums ir par labvÄ“lÄ«ga administratÄ«vā akta izdošanu, pirmām kārtām ir jāizvÄ“rtÄ“, vai ar labvÄ“lÄ«ga administratÄ«vā akta izdošanu (ar tā radÄ«tajām labvÄ“lÄ«gajām sekām) jau nav pietiekami (sk. Augstākās tiesas 2011.gada 5.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-25/2011 15.punktu).

ZaudÄ“jumi (kaitÄ“jums) atlÄ«dzināmi pamatā ar iepriekšÄ“jā stāvokļa atjaunošanu. IepriekšÄ“jā stāvokļa atjaunošana nozÄ«mÄ“ tā paša saimnieciskā labuma iegÅ«šanu, kas tiktu panākts, ja nebÅ«tu bijis izdots zaudÄ“jumu (kaitÄ“jumu) radošais administratÄ«vais akts vai veikta faktiskā rÄ«cÄ«ba. Augstākā tiesa pastāvÄ«gajā judikatÅ«rā ir atzinusi, ka iepriekšÄ“jā stāvokļa atjaunošana kā atlÄ«dzinājuma veids ir iespÄ“jams, arÄ« izdodot prasÄ«to administratÄ«vo aktu (sk. Augstākās tiesas 2007.gada 21.jÅ«nija sprieduma lietā Nr.SKA- 295/2007 13.1.punktu, 2008.gada 7.februāra sprieduma lietā Nr. SKA-25/2008 12.punktu, 2008.gada 7.februāra sprieduma lietā Nr. SKA 27/2008 4.6., 15. un 16.1.punktu, 2008.gada 28.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-44/2008 13.1.punktu). TomÄ“r turpat papildus norādÄ«ts, ka šÄds atlÄ«dzinājuma veids iespÄ“jams, ja atbildÄ“tāja nav ilgstoši pieļāvusi prettiesisku bezdarbÄ«bu vai tā nav bijusi mÄ“rÄ·tiecÄ«gi vÄ“rsta uz prettiesisku privātpersonas tiesÄ«bu neievÄ“rošanu.

Tiesa nekonstatÄ“ iestādes rÄ«cÄ«bā apstākļus, kas mÄ“rÄ·tiecÄ«gi vÄ“rsti uz prettiesisku pieteicÄ“ja tiesÄ«bu neievÄ“rošanu. Tāpat nav konstatÄ“jama iestādes ilgstoša prettiesiska bezdarbÄ«ba. Kanceleja ir atbildÄ“jusi uz pieteicÄ“ja iesniegumu likumā noteiktajā kārtÄ«bā, bet nav sniegusi atbildes uz iesniegumā uzdotajiem jautājumiem.

Izskatāmajā gadÄ«jumā ir iespÄ“jams atjaunot stāvokli un dzÄ“st pāri nodarÄ«jumu, ko paredz AdministratÄ«vā procesa likuma 94.panta ceturtā daļa - atlÄ«dzināšanas pienākumu publisko tiesÄ«bu subjekts var izpildÄ«t, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvÄ“ja pirms kaitÄ“juma izdarÄ«šanas. Proti, pieteicÄ“jam iespÄ“jams dzÄ“st pāri nodarÄ«jumu, sniedzot atbildes uz informācijas pieprasÄ«jumā norādÄ«tajiem jautājumiem.

LÄ«dz ar to tiesa atzÄ«st, ka ar kancelejas 2017.gada 17.maija atbildes vÄ“stuli, kurā nav sniegtas atbildes uz visiem uzdotajiem jautājumiem, pieteicÄ“jam ir nodarÄ«ts morāls kaitÄ“jums un iepriekšÄ“jā stāvokļa atjaunošana - atbildes sniegšana uz jautājumiem ir atbilstÄ«gs tā atlÄ«dzinājums.

[15] Saskaņā ar AdministratÄ«vā procesa likuma 126. panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnÄ«bā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildÄ“tāja par labu pieteicÄ“jam viņa samaksāto valsts nodevu. Atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 12. februāra noteikumu Nr. 85 „KārtÄ«ba, kādā administratÄ«vajā lietā iemaksā, atmaksā un atlÄ«dzina valsts nodevu un iemaksā un atmaksā drošÄ«bas naudu” 13.punktam valsts nodevu atlÄ«dzina mÄ“neša laikā pÄ“c tiesas vai tiesneša nolÄ“muma stāšanās spÄ“kā AdministratÄ«vā procesa likuma 126.pantā minÄ“tajos gadÄ«jumos no tās iestādes budžeta lÄ«dzekļiem, kura attiecÄ«gajā administratÄ«vajā lietā bijusi pieaicināta atbildÄ“tāja pusÄ“. PieteicÄ“js par pieteikuma iesniegšanu tiesā ir samaksājis valsts nodevu 30 euro apmÄ“rā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251. pantu un 289,- 291. pantu Administratīvā rajona tiesa nosprieda apmierināt Lato Lapsas pieteikumu daļā.

Atzīt par prettiesisku Valsts prezidenta kancelejas faktisko rīcību daļā, nesniedzot Lato Lapsam 2017.gada 18.aprīlī pieprasīto informāciju.

Uzlikt par pienākumu Valsts prezidenta kancelejai ne vÄ“lāk kā mÄ“neša laikā no sprieduma spÄ“kā stāšanās dienas, sniegt Lato Lapsam 2017.gada 18.aprÄ«lÄ« pieprasÄ«to informāciju, kas ir iestādes rÄ«cÄ«bā.

Pārējā daļā pieteikumu noraidīt.

Piespriest no atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts prezidenta kancelejas par labu Lato Lapsam (personas kods 160569-13068) samaksāto valsts nodevu 30 euro apmērā.

Spriedumu var pārsÅ«dzÄ“t Augstākās tiesas AdministratÄ«vo lietu departamentā viena mÄ“neša laikā no sprieduma sastādÄ«šanas dienas, iesniedzot kasācijas sÅ«dzÄ«bu AdministratÄ«vās rajona tiesas RÄ«gas tiesu namā.

Tiesnese  L.Andersone