VÄ“joņa kanceleja cieÅ¡ jau septÄ«to sakÄvi tiesÄ par informÄcijas slÄ“pÅ¡anu
PIETIEK · 12.04.2018. · Komentāri (0)Valsts prezidenta Raimonda VÄ“joņa kanceleja cietusi jau septÄ«to sakÄvi administratÄ«vajÄ tiesÄ, - kÄ rÄda Pietiek šodien publiskotais tiesas spriedums, tÄ uzdevusi VÄ“joņa kancelejai sniegt pieprasÄ«tÄs ziņas par informÄcijas apriti laikÄ, kad pÄ“rn atklÄjÄs, ka prezidents „piemirsis” deklarÄ“t daļu no saviem gada ienÄkumiem. Pašlaik administratÄ«vajÄ tiesÄ tiek izskatÄ«tas vÄ“l vairÄk nekÄ desmit administratÄ«vÄs lietas saistÄ«bÄ ar VÄ“joņa kancelejas nevÄ“lÄ“šanos atklÄt ziņas par nodokļu maksÄtÄju naudas tÄ“rÄ“šanu un lÄ«dzÄ«giem jautÄjumiem, savukÄrt
SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VÄ€RDÄ€
RÄ«gÄ 2018.gada 3.aprÄ«lÄ«
AdministratÄ«vÄ rajona tiesa šÄdÄ sastÄvÄ: tiesnese M.Romanova,
rakstveida procesÄ izskatÄ«ja administratÄ«vo lietu, kas ierosinÄta, pamatojoties uz Lato Lapsas pieteikumu par pienÄkuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai sniegt 2017.gada 21.aprīļa iesniegumÄ pieprasÄ«to informÄciju, atbildÄ“t uz iesniegumu, atzÄ«t faktisko rÄ«cÄ«bu, kas izpaudusies kÄ informÄcijas nepienÄcÄ«ga sniegšana, par prettiesisku un nemantiskÄ kaitÄ“juma atlÄ«dzinÄjumu.
AprakstošÄ daļa
[1] 2017.gada 20.aprÄ«lÄ« Valsts prezidenta kancelejas (turpmÄk - kanceleja) Preses dienesta elektroniskÄ pasta adresÄ“ tika saņemti divi pieteicÄ“ja Lato Lapsas iesniegumi (lietas 17.-18.lapa). Iesniegumos tika pieprasÄ«ts tajÄ pašÄ dienÄ sniegt skaidrojumu par pieteicÄ“ja secinÄjumiem, ko viņš izdarÄ«jis, iepazÄ«stoties ar Valsts prezidenta ikgadÄ“jo amatpersonas deklarÄciju. PieteicÄ“js arÄ« informÄ“ja, ka atbildes nesaņemšanas gadÄ«jumÄ uz to tiks norÄdÄ«ts publikÄcijÄ. 2017.gada 20.aprÄ«lÄ« minÄ“tie elektroniskie iesniegumi tika iereÄ£istrÄ“ti kancelejas lietvedÄ«bas sistÄ“mÄ. SavukÄrt 2017.gada 21.aprÄ«lÄ« pieteicÄ“js laikrakstÄ „Latvijas avÄ«ze” publicÄ“ja rakstu „Prezidents VÄ“jonis pÄrticis ar 283 eiro mÄ“nesÄ«?”.
Atsaucoties uz 2017.gada 21.aprīļa minÄ“to publikÄciju laikrakstÄ „Latvijas avÄ«ze”, pieteicÄ“js 2017.gada 21.aprÄ«lÄ« sagatavoja iesniegumu (atbildÄ“tÄjas reÄ£.Nr.1582) (lietas 19.- 20.lapa), kas kancelejÄ tika saņemts 2017.gada 24.aprÄ«lÄ«. ŠajÄ iesniegumÄ pieteicÄ“js uzdeva jautÄjumus par Valsts prezidenta amatpersonas deklarÄciju 2015. un 2016.gadÄ, Valsts prezidenta uzkrÄjumiem un ienÄkumiem. PieteicÄ“ja 2017.gada 21.aprīļa iesnieguma jautÄjumi izvÄ“rstÄkÄ formÄ atkÄrtoja pieteicÄ“ja 2017.gada 20.aprīļa elektronisko iesniegumu jautÄjumus.
Atbildi uz minÄ“tajiem iesniegumiem no kancelejas Preses dienesta 20.aprÄ«lÄ« pieteicÄ“js nesaņēma. 2017.gada 21.aprÄ«lÄ« pieteicÄ“js vÄ“rsÄs kancelejÄ ar iesniegumu (lietas 7.lapa), kurÄ norÄdÄ«ja, ka 2017.gada 20.aprÄ«lÄ« uz kancelejas elektroniskÄ pasta adresi nosÅ«tÄ«ja jautÄjumus saistÄ«bÄ ar datiem, ko valsts amatpersona - Valsts prezidents R.VÄ“jonis - uzrÄdÄ«jusi savÄ valsts amatpersonas deklarÄcijÄ par 2016.gadu, un ka atbildi uz šiem jautÄjumiem 20.aprÄ«lÄ« viņš nesaņēma. TÄpat pieteicÄ“js lÅ«dza sniegt viņam sekojošo informÄciju: 1) pulksten cikos 20. aprÄ«lÄ« kancelejas Preses dienests saņēma pieteicÄ“ja uzdotos jautÄjumus; 2) kurš kancelejas Preses dienesta darbinieks 20.aprÄ«lÄ« saņēma uzdotos jautÄjumus; 3) kura (vai kuras) kancelejas amatpersona pieņēma lÄ“mumu 20.aprÄ«lÄ« nesniegt atbildi uz uzdotajiem jautÄjumiem; 4) kÄdu iemeslu dēļ tika pieņemts lÄ“mums 20.aprÄ«lÄ« nesniegt atbildi uz uzdotajiem jautÄjumiem; 5) vai lÄ“mums 20.aprÄ«lÄ« nesniegt atbildi uz uzdotajiem jautÄjumiem tika saskaņots ar Valsts prezidentu; 6) vai šÄds lÄ“mums atbilst labas pÄrvaldÄ«bas principiem.
[2] Kanceleja, 2017.gada 2.maija vÄ“stulÄ“ Nr.749, atbildot uz pieteicÄ“ja 2017.gada 21. aprÄ«lÄ« sagatavoto un 2017.gada 24.aprÄ«lÄ« kancelejÄ saņemto pieteicÄ“ja iesniegumu (lietas 21.-22.lapa), paskaidroja, ka saskaÅ†Ä ar likuma „Par valsts budžetu 2016.gadam” 36.pantu kancelejas programmas 04.00.00 „Valsts prezidenta darbÄ«bas nodrošinÄšana” ietvaros izdevumi Valsts prezidenta atalgojumam mÄ“nesÄ« nepÄrsniedz 4561 euro un reprezentÄcijas izdevumi mÄ“nesÄ« nepÄrsniedz 912 euro; identisks regulÄ“jums ir noteikts likuma „Par valsts budžetu 2017.gadam” 35.pantÄ. Ä«stenojot likuma „Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bÄ” 25.panta sestajÄ daÄ¼Ä noteiktÄs tiesÄ«bas, Valsts prezidents valsts amatpersonas deklarÄciju precizÄ“ja, lai novÄ“rstu nepilnÄ«bas, kas bija radušÄs, jo Valsts ieņēmumu dienesta ElektroniskÄs deklarÄ“šanÄs sistÄ“mÄ valsts informÄcijas reÄ£istros esošÄ informÄcija uzrÄdÄ«ja tikai no Valsts prezidenta kancelejas algÄ saņemtos ienÄkumus. Valsts prezidentam 2016.gadÄ papildus algai reprezentÄcijas izdevumos un komandÄ“jumu dienas naudÄ izmaksÄti 12 666,40 euro un šÄ« informÄcija ir norÄdÄ«ta valsts amatpersonas deklarÄcijÄ pie kompensÄcijÄm 2016.gadÄ.
Uz pieteicÄ“ja 2017.gada 21.aprīļa iesniegumu par viņa 2017.gada 20.aprÄ«lÄ« iesniegto iesniegumu virzÄ«bu pieteicÄ“js saņēma kancelejas 2017.gada 22.maija vÄ“stuli Nr.850 (lietas 8,- 9.lapa), kurÄ norÄdÄ«ts, ka privÄtpersonu iesniegumu izskatÄ«šana kancelejÄ notiek atbilstoši Iesniegumu likumÄ noteiktajai kÄrtÄ«bai. ElektroniskÄ veidÄ saņemtie iesniegumi, kas normatÄ«vajos aktos noteiktajÄ kÄrtÄ«bÄ nav parakstÄ«ti ar elektronisko parakstu, kancelejÄ tiek reÄ£istrÄ“ti un uz tiem tiek sagatavotas atbildes vispÄrÄ“jÄ kÄrtÄ«bÄ. Izskatot kancelejÄ saņemtos iesniegumus, kanceleja ņem vÄ“rÄ iesniegumos minÄ“to jautÄjumu risinÄšanas steidzamÄ«bu un iesniedzÄ“ju vienlÄ«dzÄ«gas tiesÄ«bas saziÅ†Ä ar kanceleju. Kanceleja sniedz atbildes visiem iesniedzÄ“jiem, ievÄ“rojot likumÄ noteikto kÄrtÄ«bu un labas pÄrvaldÄ«bas principu. No labas pÄrvaldÄ«bas principa neizriet privÄtpersonas tiesÄ«bas pieprasÄ«t no iestÄdes atbildes sniegšanu nekavÄ“joties vai iesnieguma iesniegšanas dienÄ.
[3] PieteicÄ“js tiesÄ iesniegtajÄ pieteikumÄ (lietas 4.-5.lapa) norÄdÄ«ja, ka 2017.gada 22. maija vÄ“stulÄ“ Nr.850 sniegta vispÄrÄ«ga informÄcija par kancelejas darbu, bet nav sniegtas atbildes uz viņa 2017.gada 21.aprīļa iesniegumÄ par viņa 2017.gada 20.aprÄ«lÄ« iesniegto iesniegumu virzÄ«bu uzdotajiem jautÄjumiem. TÄpat pieteikumÄ viņš norÄdÄ«ja, ka atbilde uz 2017.gada 21.aprÄ«lÄ« sagatavoto iesniegumu, kas kancelejÄ tika saņemts 2017.gada 24.aprÄ«lÄ« un kas izvÄ“rstÄkÄ formÄ atkÄrtoja pieteicÄ“ja 2017.gada 20.aprīļa elektronisko iesniegumu jautÄjumus, netika sniegta tajÄ pašÄ dienÄ. SecÄ«gi kanceleja ir pÄrkÄpusi Iesnieguma likuma normas.
[4] Kanceleja paskaidrojumÄ tiesai (lietas 12.-16.lapa) norÄdÄ«ja, ka pieteikumu neatzÄ«st un lÅ«dz to noraidÄ«t. Kanceleja norÄdÄ«ja, ka pieteicÄ“jam tika sniegtas atbildes pÄ“c bÅ«tÄ«bas uz viņu interesÄ“jošiem jautÄjumiem. IevÄ“rojot minÄ“to, 2017.gada 13.maija kancelejas atbildÄ“ (lietas 23.lapa) pieteicÄ“js tika informÄ“ts, ka uz 2017.gada 20.aprīļa elektroniskajos iesniegumos pieprasÄ«to informÄciju atbildes ir sniegtas 2017.gada 2.maija vÄ“stulÄ“. Uz pieteicÄ“ja 2017.gada 21.aprīļa iesniegumu kanceleja atbildi sniedza 2017.gada 22.maija vÄ“stulÄ“ Iesniegumu likuma noteiktajÄ kÄrtÄ«bÄ, sniedzot skaidrojumu par privÄtpersonu iesniegumu izskatÄ«šanas kÄrtÄ«bu kancelejÄ. Papildus kanceleja norÄdÄ«ja, ka pieteicÄ“js vÄ“las uzzinÄt, kÄ notikusi viņa elektronisko iesniegumu izskatÄ«šana un virzÄ«ba to iesniegšanas dienÄ. ŠÄds iesniegums ir izskatÄms Iesniegumu likumÄ noteiktÄ kÄrtÄ«bÄ. Ja persona ir vÄ“rsusies iestÄdÄ“ ar sevi interesÄ“jošu jautÄjumu un prasa no iestÄdes motivÄ“tu atbildi - konkrÄ“tajÄ gadÄ«jumÄ sniegt skaidrojumu par sava iesniegtÄ iesnieguma izskatÄ«šanas kÄrtÄ«bu kancelejÄ, ir piemÄ“rojams Iesniegumu likums. SavukÄrt InformÄcijas atklÄtÄ«bas likums piemÄ“rojams gadÄ«jumÄ, kad persona, Ä«stenojot savas tiesÄ«bas uz informÄciju, vÄ“ršas iestÄdÄ“ nolÅ«kÄ iegÅ«t kÄdus sev interesÄ“jošus datus vai ziņas, kurÄm jau ir jÄbÅ«t iestÄdes rÄ«cÄ«bÄ. Atbilstoši Iesniegumu likuma 5.panta trešajÄ daÄ¼Ä noteiktajam iestÄde atbildi pÄ“c bÅ«tÄ«bas sniedz saprÄtÄ«gÄ termiņÄ, ņemot vÄ“rÄ iesniegumÄ minÄ“tÄ jautÄjuma risinÄšanas steidzamÄ«bu, bet ne vÄ“lÄk kÄ viena mÄ“neša laikÄ no iesnieguma saņemšanas, ja likumÄ nav noteikts citÄdi. SaskaÅ†Ä ar Iesniegumu likuma 2.panta ceturtajÄ daÄ¼Ä noteikto, ja elektroniskÄ veidÄ saņemtais iesniegums nav normatÄ«vajos aktos noteiktajÄ kÄrtÄ«bÄ parakstÄ«ts ar elektronisko parakstu, iestÄdes vadÄ«tÄjs nosaka kÄrtÄ«bu, kÄdÄ sniedzama atbilde uz iesniegumu.
[5] SaskaÅ†Ä ar AdministratÄ«vÄ procesa likuma 112.1 panta pirmo daļu administratÄ«vÄs lietas izskatÄ«šana notiek rakstveida procesÄ bez tiesas sÄ“des, ja likumÄ nav noteikts citÄdi.
PÄrbaudÄ«jusi lietas materiÄlus, tiesa konstatÄ“, ka pieteicÄ“js nav lÅ«dzis lietas izskatÄ«šanu mutvÄrdu procesÄ. TÄpat lietÄ ir savÄkti lietas dalÄ«bnieku paskaidrojumi un citi pierÄdÄ«jumi, un nepastÄv citi šÄ·Ä“ršÄ¼i lietas izskatÄ«šanai rakstveida procesÄ, tÄdÄ“jÄdi tiesa lietu izskata rakstveida procesÄ.
Motīvu daļa
[5] Tiesa, izvÄ“rtÄ“jot lietas apstÄkļus un lieta esošos lietas dalÄ«bnieku paskaidrojumus un pÄrÄ“jos pierÄdÄ«jumus, secina, ka pieteikums ir apmierinÄms daļÄ.
[6] Vispirms tiesa precizÄ“ prasÄ«juma priekšmetu.
[6.1] SaskaÅ†Ä ar InformÄcijas atklÄtÄ«bas likuma 15.panta pirmo daļu iestÄdes faktisko rÄ«cÄ«bu, kas izpaudusies kÄ informÄcijas nepienÄcÄ«ga sniegšana, var apstrÄ«dÄ“t un pÄrsÅ«dzÄ“t AdministratÄ«vÄ procesa likumÄ noteiktajÄ kÄrtÄ«bÄ.
[6.2] KonkrÄ“tajÄ lietÄ sÄkotnÄ“ji 2017.gada 20.aprÄ«lÄ« ar elektroniskÄ pasta starpniecÄ«bu iesniegtajÄ, kÄ arÄ« 2017.gada 21.aprÄ«lÄ« parakstÄ«tajÄ un kancelejÄ 2017.gada 24.aprÄ«lÄ« saņemtajÄ iesniegumÄ pieteicÄ“js vÄ“lÄ“jÄs saņemt informÄciju InformÄcijas atklÄtÄ«bas likuma ietvaros, jo likumdevÄ“js InformÄcijas atklÄtÄ«bas likuma 2.panta pirmajÄ daÄ¼Ä kÄ šÄ likuma mÄ“rÄ·i ir izvirzÄ«jis nepieciešamÄ«bu nodrošinÄt, lai sabiedrÄ«bai bÅ«tu pieejama informÄcija, kura ir iestÄdes rÄ«cÄ«bÄ vai kuru iestÄdei atbilstoši tÄs kompetencei ir pienÄkums radÄ«t. No lietas materiÄliem izriet un par to nav strÄ«da, ka kanceleja sniedza pieteicÄ“jam informÄciju par Valsts prezidenta ienÄkumiem 2017.gada 2.maijÄ vÄ“stulÄ“ Nr.749. TomÄ“r pieteicÄ“js uzskata, ka informÄcija sniegta, neievÄ“rojot termiņu un pÄrkÄpjot labas pÄrvaldÄ«bas principu.
TÄpat pieteicÄ“js vÄ“lÄs panÄkt, lai kanceleja sniegtu atbildes uz jautÄjumiem, kas ir norÄdÄ«ti viņa 2017.gada 21.aprīļa iesniegumÄ par viņa 2017.gada 20.aprÄ«lÄ« iesniegto iesniegumu virzÄ«bu, jo kancelejas 2017.gada 22.maija vÄ“stule Nr.850 nesatur atbildes uz viņa uzdotajiem jautÄjumiem. TurklÄt viens pieteicÄ“ja uzdotais jautÄjums, proti, vai kancelejas lÄ“mums 20.aprÄ«lÄ« nesniegt atbildi uz uzdotajiem jautÄjumiem atbilst labas pÄrvaldÄ«bas principiem, ir jautÄjums par kancelejas viedokļa noskaidrošanu.
[6.3] SecÄ«gi pieteikuma priekšmets ir: 1) pienÄkuma uzlikšana kancelejai sniegt pieteicÄ“ja 2017.gada 21.aprīļa iesniegumÄ pieprasÄ«to informÄciju: pulksten cikos 20.aprÄ«lÄ« kancelejas Preses dienests saņēma pieteicÄ“ja uzdotos jautÄjumus; kurš kancelejas Preses dienesta darbinieks 20.aprÄ«lÄ« saņēma uzdotos jautÄjumus; kura (vai kuras) kancelejas amatpersona pieņēma lÄ“mumu 20.aprÄ«lÄ« nesniegt atbildi uz uzdotajiem jautÄjumiem; kÄdu iemeslu dēļ tika pieņemts lÄ“mums 20.aprÄ«lÄ« nesniegt atbildi uz uzdotajiem jautÄjumiem; vai lÄ“mums 20.aprÄ«lÄ« nesniegt atbildi uz uzdotajiem jautÄjumiem tika saskaņots ar Valsts prezidentu; 2) atbildes sniegšana uz iesniegumu; 3) informÄcijas sniegšanas uz pieteicÄ“ja 2017.gada 21.aprÄ«lÄ« sagatavoto iesniegumu, kas kancelejÄ tika saņemts 2017.gada 24.aprÄ«lÄ« un kas izvÄ“rstÄkÄ formÄ atkÄrtoja pieteicÄ“ja 2017.gada 20.aprīļa elektronisko iesniegumu jautÄjumus, atzÄ«šana par nepienÄcÄ«gu, jo ir nokavÄ“ts termiņš; 4) nemantiskÄ kaitÄ“juma atlÄ«dzinÄšana.
[7] Gan kanceleja, gan pieteicÄ“js atsaucas uz Iesniegumu likumu. TÄdÄ“jÄdi tiesai, skatot šo lietu, jÄkonstatÄ“, kurš likums bÅ«tu piemÄ“rojams, nošÄ·irot iesniegumu lietas no citÄm lietu kategorijÄm.
[7.1] Iesniegumu likuma 10.panta otrÄ daļa noteic, ka pieteikumu par šajÄ likumÄ paredzÄ“to administratÄ«vo aktu vai faktisko rÄ«cÄ«bu var iesniegt AdministratÄ«vajÄ rajona tiesÄ, kuras spriedums nav pÄrsÅ«dzams. Iesniegumu likums konkretizÄ“ Latvijas Republikas Satversmes (turpmÄk - Satversme) 104.pantÄ paredzÄ“tÄs tiesÄ«bas likumÄ paredzÄ“tajÄ veidÄ vÄ“rsties valsts un pašvaldÄ«bu iestÄdÄ“s ar iesniegumiem un saņemt atbildi pÄ“c bÅ«tÄ«bas. Iesniegumu likums nosaka minÄ“to tiesÄ«bu Ä«stenošanas kÄrtÄ«bu.
[7.2] Iesniegumu lietas jÄnošÄ·ir no lietÄm, kurÄs persona Ä«steno citas savas subjektÄ«vÄs tiesÄ«bas. Šis ir parastais gadÄ«jums, kurÄ noskaidrojams, vai persona vÄ“las saņemt atbildi uz iesniegumu, lai Ä«stenotu Satversmes 104.pantÄ un Iesniegumu likumÄ paredzÄ“tÄs tiesÄ«bas saņemt atbildi, vai arÄ« personas iesniegums iesniegts ar mÄ“rÄ·i panÄkt tiesiskÄ stÄvokļa izmaiņas. Ja persona vÄ“ršas iestÄdÄ“, lai attiecÄ«bÄ uz to tiku izdots administratÄ«vais akts un faktiskÄ rÄ«cÄ«ba, šÄda lieta skatÄma atbilstoši tiesÄ«bu normÄm, kas regulÄ“ attiecÄ«gÄ administratÄ«vÄ akta izdošanu vai faktiskÄs rÄ«cÄ«bas veikšanu (par pensijas piešÄ·iršanu, bÅ«vatļaujas izdošanu u.c.), nevis Iesniegumu likumÄ noteiktajÄ kÄrtÄ«bÄ.
TÄpat Iesniegumu likuma 2.panta otrÄ daļa nosaka, ka šis likums neattiecas uz informÄcijas pieprasÄ«jumiem, kas izskatÄmi saskaÅ†Ä ar InformÄcijas atklÄtÄ«bas likumu. TÄtad abu lietu kategoriju izskatÄ«šanÄ piemÄ“rojami dažÄdi likumi. TurklÄt katrs no šiem likumiem konkretizÄ“ citu pamattiesÄ«bu. Ja Iesniegumu likums konkretizÄ“ Satversmes 104.pantÄ paredzÄ“to tiesÄ«bu, tad InformÄcijas atklÄtÄ«bas likums - Satversmes 100.pantÄ paredzÄ“tÄs tiesÄ«bas uz vÄrda brÄ«vÄ«bu, kas ietver tiesÄ«bas brÄ«vi iegÅ«t, paturÄ“t un izplatÄ«t informÄciju. TurklÄt spriedums lietÄ par informÄcijas sniegšanu ir pÄrsÅ«dzams kasÄcijas kÄrtÄ«bÄ (InformÄcijas atklÄtÄ«bas likuma 15.panta otrÄ daļa), bet spriedums iesniegumu lietÄ, kÄ jau minÄ“ts, nav pÄrsÅ«dzams.
Iesniegumu lietas no informÄcijas sniegšanas lietÄm nošÄ·ir, vadoties no iesnieguma satura un mÄ“rÄ·a. SaskaÅ†Ä ar Iesniegumu likuma 2.panta pirmo daļu likums nosaka kÄrtÄ«bu, kÄdÄ privÄtpersona iesniedz un iestÄde izskata dokumentu, kurÄ ietverts iestÄdes kompetencÄ“ esošs lÅ«gums, sÅ«dzÄ«ba, priekšlikums vai jautÄjums, un atbild uz to. SavukÄrt atbilstoši InformÄcijas atklÄtÄ«bas likuma 2.panta otrajai un trešajai daļai minÄ“tÄ likuma mÄ“rÄ·is ir nodrošinÄt, lai sabiedrÄ«bai bÅ«tu pieejama dokumentÄ“ta informÄcija, kura ir iestÄdes rÄ«cÄ«bÄ vai kuru iestÄdei atbilstoši tÄs kompetencei ir pienÄkums radÄ«t. Citiem vÄrdiem, iesnieguma mÄ“rÄ·is ir lÄ«dzdarboties valsts pÄrvaldÄ“ un panÄkt atgriezenisko saiti. SavukÄrt informÄcijas pieprasÄ«juma mÄ“rÄ·is ir uzzinÄt kaut ko.
[7.3] SÄkotnÄ“ji pieteicÄ“js vÄ“lÄ“jÄs saņemt informÄciju par Valsts prezidenta ienÄkumiem un, kÄ jau tiesa minÄ“ja iepriekš, pieteicÄ“jam šÄ« informÄcija tika sniegta, taÄu ne iesniegumu iesniegšanas dienÄ, bet vÄ“lÄk. InformÄcijas sniegšanai par Valsts prezidenta ienÄkumiem bija piemÄ“rojams InformÄcijas atklÄtÄ«bas likums. LÄ«dz ar to, vÄ“rtÄ“jot, vai informÄcija tika sniegta pienÄcÄ«gi, ir jÄpiemÄ“ro InformÄcijas atklÄtÄ«bas likums.
[7.4] TÄpat konkrÄ“tajÄ lietÄ ar konkrÄ“tajiem jautÄjumiem prasÄ«ta informÄcija par noteiktiem faktiem: pulksten cikos 20.aprÄ«lÄ« kancelejas Preses dienests saņēma pieteicÄ“ja uzdotos jautÄjumus; kurš darbinieks tos saņēma; kura (vai kuras) kancelejas amatpersona pieņēma lÄ“mumu 20.aprÄ«lÄ« nesniegt atbildi uz uzdotajiem jautÄjumiem; kÄdu iemeslu dēļ tika pieņemts lÄ“mums 20.aprÄ«lÄ« nesniegt atbildi uz uzdotajiem jautÄjumiem; vai lÄ“mums 20.aprÄ«lÄ« nesniegt atbildi uz uzdotajiem jautÄjumiem tika saskaņots ar Valsts prezidentu.
No lietas materiÄliem izriet, ka, uzdodot šos jautÄjumus, pieteicÄ“js vÄ“lÄ“jÄs, nevis lÄ«dzdarboties valsts pÄrvaldÄ“ un panÄkt atgriezenisko saiti vai saņemt detalizÄ“tÄku informÄciju par Valsts prezidenta ienÄkumiem, bet uzzinÄt konkrÄ“tus faktus. SecÄ«gi šie jautÄjumi ir atzÄ«stami par informÄcijas pieprasÄ«jumu InformÄcijas atklÄtÄ«bas likuma izpratnÄ“. TÄdÄ“jÄdi, konkrÄ“tajÄ lietÄ kopumÄ ir piemÄ“rojams InformÄcijas atklÄtÄ«bas likums.
[7.5] Iesnieguma likums ir piemÄ“rojams konkrÄ“tajÄ lietÄ tikai attiecÄ«bÄ uz vienu pieteicÄ“ja uzdoto jautÄjumu, proti, vai kancelejas lÄ“mums 20.aprÄ«lÄ« nesniegt atbildi uz uzdotajiem jautÄjumiem atbilst labas pÄrvaldÄ«bas principiem, jo jautÄjums attiecas uz kancelejas viedokļa noskaidrošanu.
[8] Vispirms tiesa vÄ“rtÄ“s, vai kancelejas faktiskÄ rÄ«cÄ«ba, nesniedzot pieteicÄ“jam informÄciju tÄs pieprasÄ«šanas dienÄ, ir nepienÄcÄ«ga.
[8.1] SaskaÅ†Ä ar InformÄcijas atklÄtÄ«bas likuma 14.panta pirmÄs daļas 2. un 3.punktu iestÄde, kas saņēmusi informÄcijas pieprasÄ«jumu, veic vienu no šÄdÄm darbÄ«bÄm: 15 dienu laikÄ atbild iesniedzÄ“jam, ja informÄcijai nav nepieciešama papildu apstrÄde; 30 dienu laikÄ atbild iesniedzÄ“jam, ja informÄcijai nepieciešama papildu apstrÄde, un ne vÄ“lÄk kÄ 15 dienu laikÄ paziņo par to iesniedzÄ“jam.
PieteicÄ“js pieprasÄ«ja kancelejai informÄciju un kanceleja saņēma pieteicÄ“ja informÄcijas pieprasÄ«jumus 2017.gada 20.aprÄ«lÄ« elektroniski un 2017.gada 24.aprÄ«lÄ« papÄ«ra formÄtÄ. SecÄ«gi pieprasÄ«tÄ informÄcija kancelejai bija jÄsniedz pieteicÄ“jam 2017.gada 5.maijÄ un 2017.gada 9.maijÄ. No lietas materiÄliem izriet, ka kanceleja sniedza pieteicÄ“jam pieprasÄ«to informÄciju 2017.gada 2.maijÄ. LÄ«dz ar to informÄcija pieteicÄ“jam tika sniegta likumÄ noteiktajÄ termiÅ†Ä un pieteicÄ“ja prasÄ«jums par faktiskÄs rÄ«cÄ«bas, sniedzot šo informÄciju, atzÄ«šanu par prettiesisku, ir nepamatots.
[8.2] PieteicÄ“js norÄdÄ«ja, ka informÄcijas nesniegšana 2017.gada 20.aprÄ«lÄ«, t.i., pieprasÄ«juma iesniegšanas dienÄ, ir nepienÄcÄ«ga, jo tas ir pretrunÄ ar labas pÄrvaldÄ«bas principu.
SaskaÅ†Ä ar Valsts pÄrvaldes iekÄrtas likuma 10.pantu valsts pÄrvalde ir pakļauta likumam un tiesÄ«bÄm. TÄ darbojas normatÄ«vajos aktos noteiktÄs kompetences ietvaros. Valsts pÄrvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jÄ“gai un mÄ“rÄ·im. Valsts pÄrvalde savÄ darbÄ«bÄ ievÄ“ro cilvÄ“ktiesÄ«bas. Valsts pÄrvalde darbojas sabiedrÄ«bas interesÄ“s. Pie sabiedrÄ«bas interesÄ“m pieder arÄ« samÄ“rÄ«ga privÄtpersonas tiesÄ«bu un tiesisko interešu ievÄ“rošana. Valsts pÄrvaldei, atsevišÄ·ai iestÄdei vai amatpersonai, Ä«stenojot valsts pÄrvaldes funkcijas, nav savu interešu. Valsts pÄrvalde savÄ darbÄ«bÄ ievÄ“ro labas pÄrvaldÄ«bas principu. Tas ietver atklÄtÄ«bu pret privÄtpersonu un sabiedrÄ«bu, datu aizsardzÄ«bu, taisnÄ«gu procedÅ«ru Ä«stenošanu saprÄtÄ«gÄ laikÄ un citus noteikumus, kuru mÄ“rÄ·is ir panÄkt, lai valsts pÄrvalde ievÄ“rotu privÄtpersonas tiesÄ«bas un tiesiskÄs intereses. Valsts pÄrvalde savÄ darbÄ«bÄ pastÄvÄ«gi pÄrbauda un uzlabo sabiedrÄ«bai sniegto pakalpojumu kvalitÄti. TÄs pienÄkums ir vienkÄršot un uzlabot procedÅ«ras privÄtpersonas labÄ. Valsts pÄrvaldes pienÄkums ir informÄ“t sabiedrÄ«bu par savu darbÄ«bu. Tas attiecas it Ä«paši uz to sabiedrÄ«bas daļu un tÄm privÄtpersonÄm, kuru tiesÄ«bas vai tiesiskÄs intereses Ä«stenotÄ vai plÄnotÄ darbÄ«ba skar vai var skart. Valsts pÄrvaldi organizÄ“ pÄ“c iespÄ“jas Ä“rti un pieejami privÄtpersonai. Ja informÄcija, kura nepieciešama pÄrvaldes lÄ“muma pieņemšanai, kas regulÄ“ publiski tiesiskÄs attiecÄ«bas ar privÄtpersonu, ir citas institÅ«cijas rÄ«cÄ«bÄ, iestÄde to iegÅ«st pati, nevis pieprasa no privÄtpersonas. Valsts pÄrvaldi organizÄ“, ievÄ“rojot subsidiaritÄtes principu. Valsts pÄrvaldi organizÄ“ pÄ“c iespÄ“jas efektÄ«vi.
Valsts pÄrvaldes institucionÄlo sistÄ“mu pastÄvÄ«gi pÄrbauda un, ja nepieciešams, pilnveido, izvÄ“rtÄ“jot arÄ« funkciju apjomu, nepieciešamÄ«bu un koncentrÄcijas pakÄpi, normatÄ«vÄ regulÄ“juma apjomu un detalizÄciju un apsverot deleģēšanas iespÄ“jas vai Ärpakalpojuma izmantošanu. Valsts pÄrvalde savÄ darbÄ«bÄ ievÄ“ro arÄ« šajÄ pantÄ neminÄ“tus tiesÄ«bu principus, kuri atklÄti, atvasinÄti un attÄ«stÄ«ti iestÄžu vai tiesu praksÄ“, kÄ arÄ« tiesÄ«bu zinÄtnÄ“.
Labas pÄrvaldÄ«bas princips ir tiesÄ«bu vispÄrÄ“jo principu kopums. Labas pÄrvaldÄ«bas principÄ vispÄrÄ“jie tiesÄ«bu principi ietverti ar vienotu mÄ“rÄ·i realizÄ“t personu tiesÄ«bu vai tiesisko interešu aizsardzÄ«bu publiskÄs varas un ikvienas privÄtpersonas publiski tiesiskajÄs attiecÄ«bÄs. Labas pÄrvaldÄ«bas principa realizÄcija ir nozÄ«mÄ«ga, lai valsts ikvienam garantÄ“tu iespÄ“ju realizÄ“t tiesÄ«bas un tiesiskÄs intereses attiecÄ«bÄs ar valsts institÅ«ciju: 1) ierobežojot valsts pÄrvaldes patvaļu un ļaunprÄtÄ«gu varas izmantošanu, 2) nodrošinot sabiedrÄ«bas aizsardzÄ«bu pret valsts varas neierobežotu izpausmi, 3) reglamentÄ“jot privÄtpersonas un valsts pÄrvaldes tiesisko attiecÄ«bu un faktiskÄs rÄ«cÄ«bas izpausmju robežas.
Labas pÄrvaldÄ«bas princips cita starpÄ prasa pretimnÄkošu un cieņpilnu valsts vai pašvaldÄ«bas iestÄdes attieksmi pret privÄtpersonu, kas ietver ne vien iestÄdes pienÄkumu rÄ«koties atbilstoši normatÄ«vajos aktos noteiktajam, bet arÄ« pastÄvÄ«gi uzlabot personai sniegto pakalpojumu kvalitÄti, ievÄ“rojot, ka valsts pÄrvalde kalpo iedzÄ«votÄjiem. Labas pÄrvaldÄ«bas princips piemÄ“rojams tiesÄ«bu normu iztulkošanai, likuma „robu” aizpildÄ«šanai, tiesÄ«bu normas labošanai. TomÄ“r labas pÄrvaldÄ«bas principa piemÄ“rošana nenozÄ«mÄ“, ka persona var prasÄ«t no valsts pÄrvaldes iestÄdes prettiesisku rÄ«cÄ«bu. Atbilstoši valsts darbÄ«bas mÄ“rÄ·im - tautas vispÄrÄ“jai labklÄjÄ«bai, valsts pÄrvalde darbojas valsts iedzÄ«votÄju interesÄ“s, un demokrÄtiskÄ un tiesiskÄ valstÄ« tauta ir suverÄ“ns. TÄdÄ“jÄdi labas pÄrvaldÄ«bas principa realizÄcija ir komplekss demokrÄtiskas, tiesiskas un sociÄli atbildÄ«gas valsts pienÄkums un uzdevums (skat. http://www.tiesibsargs.lv/lv/pages/cilvektiesibas/laba-parvaldiba).
Labas pÄrvaldÄ«bas princips attiecÄ«bÄ uz informÄcijas sniegšanu tika konkretizÄ“ts InformÄcijas atklÄtÄ«bas likumÄ. InformÄcijas atklÄtÄ«bas likums nosaka termiņus, kÄdos ir jÄsniedz informÄcija. LikumdevÄ“ja noteikto termiņu ievÄ“rošana nav atzÄ«stama par labas pÄrvaldÄ«bas principa pÄrkÄpumu. TurklÄt, kaut arÄ« likums neliedz sniegt informÄciju tÄs pieprasÄ«šanas dienÄ, informÄcija pieteicÄ“jam tika sniegta pat agrÄk, nekÄ to paredz likums.
[9] TÄlÄk tiesa vÄ“rtÄ“s, vai ir pamats uzlikt kancelejai pienÄkumu sniegt informÄciju: pulksten cikos 20.aprÄ«lÄ« kancelejas Preses dienests saņēma pieteicÄ“ja uzdotos jautÄjumus; kurš darbinieks tos saņēma; kura (vai kuras) kancelejas amatpersona pieņēma lÄ“mumu 20.aprÄ«lÄ« nesniegt atbildi uz uzdotajiem jautÄjumiem; kÄdu iemeslu dēļ tika pieņemts lÄ“mums 20.aprÄ«lÄ« nesniegt atbildi uz uzdotajiem jautÄjumiem; vai lÄ“mums 20.aprÄ«lÄ« nesniegt atbildi uz uzdotajiem jautÄjumiem tika saskaņots ar Valsts prezidentu.
[9.1] SaskaÅ†Ä ar InformÄcijas atklÄtÄ«bas likuma 3.pantu, informÄciju, uz kuru attiecas šis likums, iedala vispÄrpieejamÄ informÄcijÄ un ierobežotas pieejamÄ«bas informÄcijÄ. SaskaÅ†Ä ar InformÄcijas atklÄtÄ«bas likuma 5.panta pirmo daļu un otrÄs daļas 1. un 4.punktu ierobežotas pieejamÄ«bas informÄcija ir tÄda informÄcija, kura ir paredzÄ“ta ierobežotam personu lokam sakarÄ ar darba vai dienesta pienÄkumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudÄ“šana šÄ«s informÄcijas rakstura un satura dēļ apgrÅ«tina vai var apgrÅ«tinÄt iestÄdes darbÄ«bu, nodara vai var nodarÄ«t kaitÄ“jumu personu likumiskajÄm interesÄ“m. Par ierobežotas pieejamÄ«bas informÄciju uzskatÄma informÄcija, kurai šÄds statuss noteikts ar likumu, par ierobežotas pieejamÄ«bas informÄciju uzskatÄma informÄcija par fiziskÄs personas privÄto dzÄ«vi. SavukÄrt minÄ“tÄ likuma 4.pants nosaka, ka vispÄrpieejamÄ informÄcija ir tÄda informÄcija, kas nav klasificÄ“ta kÄ ierobežotas pieejamÄ«bas informÄcija. InformÄcijas atklÄtÄ«bas likuma 8.pantÄ noteikts, ka informÄcija par fiziskÄs personas privÄto dzÄ«vi tiek aizsargÄta ar likumu.
SaskaÅ†Ä ar Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likuma 1.pantu šÄ likuma mÄ“rÄ·is ir aizsargÄt fizisko personu pamattiesÄ«bas un brÄ«vÄ«bas, it Ä«paši privÄtÄs dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu, attiecÄ«bÄ uz fiziskÄs personas datu (turpmÄk — personas dati) apstrÄdi. Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likuma izpratnÄ“ saskaÅ†Ä ar šÄ likuma 2.panta 3.punktu fiziskas personas dati ir jebkÄda informÄcija, kas attiecas uz identificÄ“tu vai identificÄ“jamu fizisko personu.
Personas vÄrds, uzvÄrds, adrese, tÄlruņa numurs attiecas uz identificÄ“tu fizisko personu, proti, ļauj identificÄ“t personu. Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likuma 6.pants noteic, ka ikvienai fiziskajai personai ir tiesÄ«bas uz savu personas datu aizsardzÄ«bu. Personas datu aizsardzÄ«ba tostarp izriet no Satversmes 96.panta, kas noteic, ka ikvienam ir tiesÄ«bas uz privÄtÄs dzÄ«ves, mÄjokļa un korespondences neaizskaramÄ«bu. Personas datu apstrÄde, tostarp izņēmuma kÄrtÄ bez datu subjekta piekrišanas, ir stingri noteikta Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likuma 7.pantÄ.
KonkrÄ“tajÄ gadÄ«jumÄ pieteicÄ“js ir pieprasÄ«jis informÄciju tajÄ skaitÄ par citÄm personÄm, tÄdēļ šÄda informÄcija saskaÅ†Ä ar InformÄcijas atklÄtÄ«bas likuma 5.panta pirmo daļu un otrÄs daļas 4.punktu ir atzÄ«stama par ierobežotas pieejamÄ«bas informÄciju un šÄdas informÄcijas apstrÄde ir pieļaujama, ievÄ“rojot Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likumÄ noteikto regulÄ“jumu.
TomÄ“r šis secinÄjums nav pats par sevi pamats informÄcijas nesniegšanai.
[9.2] DemokrÄtiska sabiedrÄ«ba ir ieinteresÄ“ta gan informÄcijas atklÄtÄ«bÄ, kas ietver piekļuvi dažÄdiem datiem, gan indivÄ«du privÄtÄs dzÄ«ves aizsardzÄ«bas un neaizskaramÄ«bas nodrošinÄšanÄ. Gan piekļuve publiskiem dokumentiem, gan privÄtÄs dzÄ«ves aizsardzÄ«ba ir atzÄ«tas par pamattiesÄ«bÄm. ŠÄ«s tiesÄ«bas nostiprinÄtas ne vien Satversmes 96.pantÄ (noteic privÄtÄs dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu) un 100.pantÄ (citstarp noteic tiesÄ«bas iegÅ«t informÄciju), bet saistÄ«tas arÄ« ar tiesÄ«bÄm piedalÄ«ties valsts un pašvaldÄ«bas darbÄ«bÄ (Satversmes 101.pants) un tiesÄ«bÄm vÄ“rsties ar iesniegumu un saņemt atbildi (Satversmes 104.pants).
Īstenojot iepriekš minÄ“tÄs tiesÄ«bas, nereti gadÄs situÄcijas, kÄ tas ir konkrÄ“tajÄ gadÄ«jumÄ, kurÄs saskaras dažÄdu personu pretÄ“jas tiesÄ«bas. NepÄrprotami, ka šÄdÄs situÄcijÄs kÄdas no tiesÄ«bÄm nÄkas ierobežot, izvÄ“rtÄ“jot tiesÄ«bu nozÄ«mÄ«gumu, ierobežojuma nepieciešamÄ«bu un samÄ“rÄ«bu (skat. AugstÄkÄs tiesas 2012.gada 10.septembra sprieduma lietÄ Nr. SKA-606/2012 9.punktu).
TiesÄ«bas uz informÄciju nav absolÅ«tas un tÄm ir ar likumu noteikti izņēmumi. TaÄu izņēmumi no šÄ«m tiesÄ«bÄm ir interpretÄ“jami un piemÄ“rojami šauri, lai netiktu radÄ«ti šÄ·Ä“ršÄ¼i vispÄrÄ“jÄ principa piemÄ“rošanai. Ar to vien, ka dokuments ir saistÄ«ts ar interesÄ“m, kuras aizsargÄ izņēmums, nepietiek, lai attaisnotu šÄ« izņēmuma piemÄ“rošanu. ŠÄdu piemÄ“rošanu principÄ var pamatot tikai tad, ja iestÄde ir iepriekš novÄ“rtÄ“jusi, pirmkÄrt, vai iespÄ“ja iepazÄ«ties ar dokumentu var konkrÄ“ti un faktiski apdraudÄ“t aizsargÄtas intereses, un, otrkÄrt, vai nepastÄv primÄras sabiedrÄ«bas intereses, kas pamato konkrÄ“tÄ dokumenta izpaušanu. TurklÄt riskam, ka tiks apdraudÄ“tas aizsargÄtÄs intereses, ir jÄbÅ«t saprÄtÄ«gi paredzamam, nevis tikai hipotÄ“tiskam. IestÄdei, lai piemÄ“rotu izņēmumu, ir jÄveic konkrÄ“ta pÄrbaude un tÄ ir jÄatspoguļo lÄ“muma pamatojumÄ (sal. Eiropas SavienÄ«bas VispÄrÄ“jÄs tiesas 2010.gada 9.jÅ«nija sprieduma lietÄ T-237/05 41.punktu).
[9.3] KonkrÄ“tajÄ gadÄ«jumÄ pieteicÄ“ja pieprasÄ«tie dati ietver arÄ« datus par konkrÄ“tÄm fiziskajÄm personÄm. PieprasÄ«tie dati neattiecas uz sensitÄ«vu vai citÄdu izteikti personisku informÄciju par fiziskÄs personas privÄto dzÄ«vo. Šiem datiem ir maz kas kopÄ«gs ar personas datiem kÄ tÄdiem.
Tiesa nesaskata un kancelejas argumenti par to nav ietverti tÄs paskaidrojumos, kÄ pieprasÄ«to datu izpaušana pieteicÄ“jam varÄ“tu nodarÄ«t reÄlu kaitÄ“jumu fizisko personu cieņai vai privÄtajai dzÄ«vei. IejaukšanÄs fiziskÄs personas privÄtajÄ dzÄ«vÄ“ ar datu izpaušanu šÄdÄ gadÄ«jumÄ, pat ja bÅ«tu, bÅ«tu atzÄ«stama par gaužÄm minimÄlu.
TurklÄt AugstÄkÄ tiesa jau iepriekš, 2010.gada 1.jÅ«lija spriedumÄ lietÄ Nr.SKA- 347/2010 ir norÄdÄ«jusi, ka par valsts lÄ«dzekļiem nodarbinÄtas personas datu, kas ir sabiedrÄ«bas leÄ£itÄ«mas intereses lokÄ, aizsardzÄ«ba ir mazÄka, nekÄ tÄ ir privÄti nodarbinÄtai personai. SavukÄrt, ja dokumentos, kas satur pieprasÄ«to informÄciju, ietverti arÄ« tÄdi dati par fizisko personu, kas nav saistÄmi ar mÄ“rÄ·i kontrolÄ“t izdevumu izlietojumu (piemÄ“ram, privÄtÄs personas bankas konts, tÄlruņa numurs u.tml.), sniedzot pieprasÄ«to informÄciju, šie dati nav jÄizpauž.
[9.4] AttiecÄ«bÄ uz pieteicÄ“ja leÄ£itÄ«mo interesi saņemt pieprasÄ«to informÄciju, tiesa norÄda turpmÄk minÄ“to.
Satversmes 116.pants paredz, ka personas tiesÄ«bas uz privÄto dzÄ«vi var ierobežot likumÄ paredzÄ“tajos gadÄ«jumos, lai aizsargÄtu citu cilvÄ“ku tiesÄ«bas, demokrÄtisko valsts iekÄrtu, sabiedrÄ«bas drošÄ«bu, labklÄjÄ«bu un tikumÄ«bu.
InformÄcijas atklÄtÄ«bas likuma 11.panta ceturtÄ daļa nosaka, ka ierobežotas pieejamÄ«bas informÄcija var tikt izsniegta, ja tÄs sniegšana ir pieprasÄ«ta rakstveidÄ un informÄcijas pieprasÄ«tÄjs norÄda mÄ“rÄ·i, kÄdam tÄ tiks izmantota, tÄdÄ“jÄdi InformÄcijas atklÄtÄ«bas likums paredz iespÄ“ju izsniegt ierobežotas pieejamÄ«bas informÄciju.
No pieteicÄ“ja rakstveida informÄcijas pieprasÄ«jumÄ izriet, ka viņš vÄ“las iegÅ«t šo informÄciju, lai izprastu kancelejas darbinieku darbu intensitÄti, par ko viņi, saskaÅ†Ä ar publiski pieejamo informÄciju, saņēma prÄ“mijas un naudas balvas.
Å…emot vÄ“rÄ minÄ“to, šajÄ lietÄ pieteicÄ“ja interese iegÅ«t ziņas nav raksturojama kÄ tikai personiska interese, bet gan leÄ£itÄ«ma interese pÄrliecinÄties, kÄ valsts efektÄ«vi, godÄ«gi un taisnÄ«gi saskaÅ†Ä ar likumiem izlieto valsts budžeta lÄ«dzekļus.
TÄdÄ“jÄdi konkrÄ“tajÄ lietÄ tiesa konstatÄ“ pieteicÄ“ja leÄ£itÄ«mu interesi un lÄ«dz ar to arÄ« tiesÄ«bas saņemt pieprasÄ«to informÄciju no kancelejas. Å…emot vÄ“rÄ to, ka kancelejÄ savÄ 2017.gada 22.maija vÄ“stulÄ“ Nr.850 nesniedza pieteicÄ“jam informÄciju: pulksten cikos 20.aprÄ«lÄ« kancelejas Preses dienests saņēma pieteicÄ“ja uzdotos jautÄjumus; kurš darbinieks tos saņēma; kura (vai kuras) Valsts prezidenta kancelejas amatpersona pieņēma lÄ“mumu 20.aprÄ«lÄ« nesniegt atbildi uz uzdotajiem jautÄjumiem; kÄdu iemeslu dēļ tika pieņemts lÄ“mums 20.aprÄ«lÄ« nesniegt atbildi uz uzdotajiem jautÄjumiem; vai lÄ“mums 20.aprÄ«lÄ« nesniegt atbildi uz uzdotajiem jautÄjumiem tika saskaņots ar Valsts prezidentu, tiesa konstatÄ“ pamatu pienÄkumÄ uzlikšanai sniegt minÄ“to informÄciju.
[10] AttiecÄ«bÄ uz kancelejas viedokļa noskaidrošanu par to, vai kancelejas lÄ“mums 20.aprÄ«lÄ« nesniegt atbildi uz uzdotajiem jautÄjumiem atbilst labas pÄrvaldÄ«bas principiem, tiesa norÄda turpmÄk minÄ“to.
Satversmes 104.pants noteic tiesÄ«bas uz atbildi uz iesniegumu pÄ“c bÅ«tÄ«bas, taÄu vienlaikus ietver norÄdi, ka persona var vÄ“rsties valsts un pašvaldÄ«bu iestÄdÄ“s ar iesniegumu likumÄ paredzÄ“tajÄ veidÄ. Proti, Satversme norÄda uz to, ka tas, kÄ tiesÄ«bas uz atbildi ir Ä«stenojamas, ir regulÄ“jams ar zemÄku normatÄ«vo aktu - likumu.
NozÄ«mÄ«gÄkie likumi, kas regulÄ“ tiesÄ«bas vÄ“rties ar iesniegumiem un saņemt atbildi, ir AdministratÄ«vÄ procesa likums, Iesniegumu likums, InformÄcijas atklÄtÄ«bas likums, attiecÄ«bÄ uz žurnÄlistiem arÄ« likums „Par presi un citiem masu informÄcijas lÄ«dzekļiem”. MinÄ“tie likumi noteic indivÄ«da tiesÄ«bas uz administratÄ«vo aktu, uzziņu par tiesÄ«bÄm, informÄciju, kas ir iestÄdes rÄ«cÄ«bÄ, formÄlu atbildi par veiktajiem pasÄkumiem, bet ne viedokli, tas ir, indivÄ«dam likums nepiešÄ·ir tiesÄ«bas ar tiesas starpniecÄ«bu panÄkt, ka amatpersona pauž savu subjektÄ«vo attieksmi vai nostÄju kÄdÄ jautÄjumÄ. ŠÄdas tiesÄ«bas neparedz arÄ« citi likumi. Pat likums „Par presi un citiem masu informÄcijas lÄ«dzekļiem” neparedz pienÄkumu sniegt plašsaziņas lÄ«dzekļiem vai žurnÄlistiem viedokli, bet tikai informÄciju. Ja žurnÄlists, piemÄ“ram, televÄ«zijas intervijÄ uzdotu jautÄjumu valsts amatpersonai un amatpersona atteiktos atbildÄ“t, žurnÄlistam nebÅ«tu tiesÄ«bu prasÄ«t atbildi tiesas ceļÄ.
Viedokļa izteikšanas pÄrbaude neietilpst tiesas kontroles kompetencÄ“. Tiesa nevar ne uzlikt pienÄkumu sniegt viedokli, ne pÄrbaudÄ«t, vai amatpersonai vispÄr ir viedoklis, kÄ arÄ«, vai sniegtais viedoklis ir pareizs vai patiess (sk. AugstÄkÄs tiesas 2011.gada 22.decembra sprieduma lietÄ Nr. SKA-976/2011 9.punktu).
Å…emot vÄ“rÄ minÄ“to, tiesa nevar uzlikt par pienÄkumu kancelejai sniegt viedokli par to, vai kancelejas lÄ“mums 20.aprÄ«lÄ« nesniegt atbildi uz uzdotajiem jautÄjumiem atbilst labas pÄrvaldÄ«bas principiem, un pieteikums šajÄ daÄ¼Ä ir noraidÄms.
[11] PieteicÄ“js lÅ«dzis atlÄ«dzinÄt nodarÄ«to morÄlo kaitÄ“jumu un uzlikt par pienÄkumu kancelejai atvainoties pieteicÄ“jam.
SaskaÅ†Ä ar AdministratÄ«vÄ procesa likuma 92.pantu ikviens ir tiesÄ«gs prasÄ«t atbilstÄ«gu atlÄ«dzinÄjumu par mantiskajiem zaudÄ“jumiem vai personisko kaitÄ“jumu, arÄ« morÄlo kaitÄ“jumu, kas viņam nodarÄ«ts ar administratÄ«vo aktu vai iestÄdes faktisko rÄ«cÄ«bu. Valsts pÄrvaldes iestÄžu nodarÄ«to zaudÄ“jumu atlÄ«dzinÄšanas likuma (turpmÄk - AtlÄ«dzinÄšanas likuma) 4.panta pirmÄ daļa noteic, ka iestÄde zaudÄ“jumus var nodarÄ«t ar prettiesisku administratÄ«vo aktu vai prettiesisku faktisko rÄ«cÄ«bu. AdministratÄ«vÄ procesa likuma 94.panta ceturtÄ daļa noteic, ka atlÄ«dzinÄšanas pienÄkumu attiecÄ«gais publisko tiesÄ«bu subjekts var izpildÄ«t, atjaunojot stÄvokli, kÄds pastÄvÄ“ja pirms zaudÄ“juma vai kaitÄ“juma nodarÄ«šanas, vai, ja tas nav vai nav pilnÄ«bÄ iespÄ“jams, vai nav adekvÄti, samaksÄjot atbilstÄ«gu atlÄ«dzinÄjumu naudÄ.
TÄtad no tiesÄ«bu normas izriet, ka atlÄ«dzinÄšanas pienÄkums var tikt izpildÄ«ts kÄ iepriekšÄ“jÄ stÄvokļa atjaunošana, un tikai gadÄ«jumÄ, ja atjaunošana nav iespÄ“jama vai nav adekvÄta, piešÄ·irams atlÄ«dzinÄjums naudÄ vai nosakÄma rakstveida vai publiska atvainošanÄs, kÄ to paredz AtlÄ«dzinÄšanas likuma 14.panta trešÄ daļa, proti, ja iestÄde vai tiesa, izvÄ“rtÄ“jot konkrÄ“tÄ gadÄ«juma apstÄkļus, konstatÄ“, ka privÄtpersonas tiesÄ«bu vai ar likumu aizsargÄto interešu aizskÄrums nav smags, personiskÄ kaitÄ“juma, tai skaitÄ morÄlÄ kaitÄ“juma, patstÄvÄ«gs vai papildu atlÄ«dzinÄjums var bÅ«t iestÄdes rakstveida vai publiska atvainošanÄs.
Ar informÄcijas nesniegšanu ir aizskartas pieteicÄ“ja ar likumu aizsargÄtÄs tiesÄ«bas uz informÄcijas saņemšanu, kas noteiktas Satversmes 100. un 104.pantÄ un uzskatÄmas par nozÄ«mÄ«gÄm personas pamattiesÄ«bÄm. Vienlaikus konstatÄ“jams, ka pieteicÄ“js nav norÄdÄ«jis uz viņam nodarÄ«tÄ aizskÄruma smagumu vai citiem ar morÄlo kaitÄ“jumu saistÄ«tiem apsvÄ“rumiem.
LÄ«dz ar to tiesa secina, ka pieteicÄ“jam nav nodarÄ«ts smags aizskÄrums. PieteicÄ“js arÄ« nav norÄdÄ«jis uz citiem ar morÄlo kaitÄ“jumu saistÄ«tiem apsvÄ“rumiem, kas bÅ«tu pamats izvÄ“rtÄ“t informÄcijas nesniegšanas ietekmi uz citÄm ar likumu aizsargÄtÄm tiesÄ«bÄm. IzvÄ“rtÄ“jot lietas apstÄkļus, tiesa atzÄ«st, ka izskatÄmajÄ lietÄ tiesas noteiktais pienÄkums kancelejai sniegt pieteicÄ“ja pieprasÄ«to informÄciju ir uzskatÄms par atbilstÄ«gu atlÄ«dzinÄjumu, bet pieteicÄ“ja prasÄ«jums par atvainošanos kÄ morÄlÄ kaitÄ“juma atlÄ«dzinÄjumu ir noraidÄms.
[12] SaskaÅ†Ä ar AdministratÄ«vÄ procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnÄ«bÄ vai daļēji apmierinÄts, tiesa piespriež no atbildÄ“tÄja par labu pieteicÄ“jam viņa samaksÄto valsts nodevu.
PieteicÄ“js par pieteikuma iesniegšanu tiesÄ ir samaksÄjis valsts nodevu 30 euro apmÄ“rÄ (lietas 6.lapa). SaskaÅ†Ä ar Ministru kabineta 2013.gada 12.februÄra noteikumu Nr.85 „KÄrtÄ«ba, kÄdÄ administratÄ«vajÄ lietÄ iemaksÄ, atmaksÄ un atlÄ«dzina valsts nodevu, un iemaksÄ un atmaksÄ drošÄ«bas naudu” 13.punktu valsts nodevu atlÄ«dzina mÄ“neša laikÄ pÄ“c pieteicÄ“ja iesnieguma saņemšanas iestÄdÄ“ AdministratÄ«vÄ procesa likuma 126.pantÄ minÄ“tajos gadÄ«jumos no tÄs iestÄdes budžeta lÄ«dzekļiem, kura attiecÄ«gajÄ administratÄ«vajÄ lietÄ bijusi pieaicinÄta atbildÄ“tÄja pusÄ“.
RezolutÄ«vÄ daļa
Pamatojoties uz AdministratÄ«vÄ procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-251.pantu, 329.panta pirmo daļu un InformÄcijas atklÄtÄ«bas likuma 15.panta otro daļu, Iesniegumu likuma 10.panta otro daļu, AdministratÄ«vÄ rajona tiesa nosprieda daļēji apmierinÄt Lato Lapsas pieteikumu.
Uzdot Valsts prezidenta kancelejai viena mÄ“neša laikÄ no sprieduma stÄšanÄs spÄ“kÄ sniegt Lato Lapsam informÄciju: 1) pulksten cikos 20.aprÄ«lÄ« Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests saņēma Lato Lapsas 2017.gada 20.aprÄ«lÄ« elektroniski uzdotos jautÄjumus; 2) kurš Valsts prezidenta kancelejas Preses dienesta darbinieks 20.aprÄ«lÄ« saņēma uzdotos jautÄjumus; 3) kura (vai kuras) Valsts prezidenta kancelejas amatpersona pieņēma lÄ“mumu 20.aprÄ«lÄ« nesniegt atbildi uz uzdotajiem jautÄjumiem; 4) kÄdu iemeslu dēļ tika pieņemts lÄ“mums 20.aprÄ«lÄ« nesniegt atbildi uz uzdotajiem jautÄjumiem; 5) vai lÄ“mums 20.aprÄ«lÄ« nesniegt atbildi uz uzdotajiem jautÄjumiem tika saskaņots ar Valsts prezidentu.
NoraidÄ«t pieteikumu pÄrÄ“jÄ daļÄ.
Piespriest no Valsts prezidenta kancelejas par labu Lato Lapsam (personas kods 160569-13068) viņa samaksÄto valsts nodevu 30 euro apmÄ“rÄ.
Spriedums daÄ¼Ä par atbildes pÄ“c bÅ«tÄ«bas nesniegšanu nav pÄrsÅ«dzams.
Spriedumu pÄrÄ“jÄ daÄ¼Ä var pÄrsÅ«dzÄ“t AugstÄkÄs tiesas AdministratÄ«vo lietu departamentÄ viena mÄ“neša laikÄ no tÄ sastÄdÄ«šanas dienas, iesniedzot kasÄcijas sÅ«dzÄ«bu AdministratÄ«vÄs rajona tiesas RÄ«gas tiesu namÄ.