Iesaki rakstu:

Valsts prezidenta Raimonda VÄ“joņa kanceleja cietusi jau sesto sakāvi administratÄ«vajā tiesā, - tā atzinusi par prettiesisku kancelejas rÄ«cÄ«bu, mÄ“Ä£inot slÄ“pt ziņas par kādreizÄ“jā „sabiedrÄ«bas sargsuņa”, tagadÄ“jā faktiskā VÄ“joņa preses sekretāra Jāņa SikšÅ†a darba pienākumiem un viņa veikuma izvÄ“rtÄ“šanu.

Tiesa ir atzinusi par prettiesisku VÄ“joņa kancelejas faktisko rÄ«cÄ«bu, nesniedzot 2017. gada 12. februārÄ« pieprasÄ«to informāciju par Siksnim amata aprakstā noteiktajiem bÅ«tiskākajiem pienākumiem un amata apraksta noraksta pievienošanu.

Tāpat tiesa ir arÄ« atzinusi par prettiesisku VÄ“joņa kancelejas faktisko rÄ«cÄ«bu daļā, nesniedzot pieprasÄ«to informāciju par to, kas un kad veica SikšÅ†a darba izpildes novÄ“rtÄ“šanu par 2016. gadu un vai Valsts prezidents izteica savu viedokli par SikšÅ†a darba izpildes novÄ“rtÄ“šanu un tās rezultātiem.

Pietiek jau ir aprakstÄ«jis SikšÅ†a „principiālo uzskatu” brÄ«numainās pārvÄ“rtÄ«bas. Savulaik kā Latvijas radio vadÄ«tājs viņš bieži pieminÄ“ja mediju „sabiedrÄ«bas sargsuņa” funkciju, apliecinot savu tābrīža pārliecÄ«bu, ka medija galvenais uzdevums esot „veicināt atklātas diskusijas par sabiedrÄ«bā aktuāliem jautājumiem un izplatÄ«t informāciju par sabiedrÄ«bu interesÄ“jošiem jautājumiem, ko saņemt ir tās tiesÄ«bas”.

Saskaņā ar SikšÅ†a toreizÄ“jo pārliecÄ«bu „informācijas izplatÄ«šana par sabiedrÄ«bu interesÄ“jošiem jautājumiem” esot ārkārtÄ«gi bÅ«tiska, jo citādi „masu informācijas lÄ«dzeklis nevarÄ“tu efektÄ«vi izpildÄ«t savu tik svarÄ«go „sabiedrÄ«bas sargsuņa” lomu”.

Taču, kļuvis par VÄ“joņa faktiski preses sekretāru, Siksnis nāca klajā ar virkni skaidrojumu, kāpÄ“c interese par nodokļu maksātāju lÄ«dzekļu izlietojumu kancelejā esot nepamatota un neatbilstoša. Šis izlietojums attiecās arÄ« uz viņu – Siksnis ilgstoši bija viens no lielāko regulāro piemaksu saņēmÄ“jiem VÄ“joņa kancelejā.

Pietiek šodien publicÄ“ administratÄ«vās tiesas spriedumu, ko VÄ“joņa kancelejai vÄ“l ir tiesÄ«bas pārsÅ«dzÄ“t. Pašlaik administratÄ«vajā tiesā tiek izskatÄ«tas vÄ“l vairāk nekā desmit administratÄ«vās lietas saistÄ«bā ar VÄ“joņa kancelejas nevÄ“lÄ“šanos atklāt ziņas par nodokļu maksātāju naudas tÄ“rÄ“šanu un lÄ«dzÄ«giem jautājumiem.

NORAKSTS Lieta Nr.A420192717 A01927-17/16

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA, RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Rīgā, 2017. gada 29. decembrī

AdministratÄ«vā rajona tiesa šÄdā sastāvā: tiesnese Daiga Lubāne

rakstveida procesā izskatÄ«ja administratÄ«vo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz Lato Lapsas pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai sniegt Lato Lapsam 2017. gada 12. februārÄ« pieprasÄ«to informāciju un morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzinājumu - atvainošanos.

AprakstošÄ daļa

[1] 2017. gada 12. februārÄ« Valsts prezidenta kancelejā saņemts Lato Lapsas iesniegums, kurā lÅ«gts sniegt informāciju par Valsts prezidenta preses padomniekam Jānim Siksnim 2016. gada 24. oktobrÄ« noteikto un aprÄ“Ä·ināto naudas balvu 2561,40 euro apmÄ“rā un 2016. gada 28. decembrÄ« noteikto un aprÄ“Ä·ināto prÄ“miju 1869,82 euro apmÄ“rā, norādot konkrÄ“tus jautājumus. Iesniegumā norādÄ«ts, ka pieprasÄ«tā informācija pieteicÄ“jam nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldÄ“ un labas pārvaldÄ«bas principus.

[2] Valsts prezidenta kanceleja ar 2017. gada 15. marta vÄ“stuli Nr. 511 sniegusi pieteicÄ“jam atbildi uz informācijas pieprasÄ«jumu, norādot, ka atbildes par šiem jautājumiem ir sniegtas Valsts prezidenta kancelejas 2017. gada 2. marta atbildÄ“ uz pieteicÄ“ja 2017. gada 1. un 3. februāra iesniegumiem.

[3] Uzskatot, ka Valsts prezidenta kanceleja pieteicÄ“ja pieprasÄ«to informāciju nav sniegusi, pieteicÄ“js vÄ“rsās administratÄ«vajā tiesā ar pieteikumu. Pieteikumā pieteicÄ“js norāda, ka Valsts prezidenta kancelejas 2017. gada 15. marta vÄ“stulÄ“ apgalvotais, ka pieteicÄ“ja pieprasÄ«tā informācija jau sniegta iepriekš, ir nepatiess, jo pieteicÄ“js iepriekš vÄ“rsies Valsts prezidenta kancelejā tikai ar prasÄ«bu iepazÄ«ties ar Valsts prezidenta preses padomnieka J. SikšÅ†a darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas dokumentāciju, kas bija pamatā prÄ“miju izmaksai 2016. gada beigās. Tāpat pieteicÄ“js norāda, ka Valsts prezidenta kanceleja nav ievÄ“rojusi Informācijas atklātÄ«bas likuma 14. pantā noteikto termiņu pieprasÄ«tās informācijas sniegšanai un noteiktajā termiņā nepaziņoja, ka pieprasÄ«tajai informācijai nepieciešama papildu apstrāde, kā arÄ« pretÄ“ji Informācijas atklātÄ«bas likuma 12. pantā noteiktajam prettiesiski nav norādÄ«jusi informācijas sniegšanas atteikuma apstrÄ«dÄ“šanas un pārsÅ«dzÄ“šanas kārtÄ«bu, tādÄ“jādi nodarot pieteicÄ“jam personisko kaitÄ“jumu.

[4] Tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā Valsts prezidenta kanceleja (turpmāk - Kanceleja) pieteikumu neatzÄ«st un lÅ«dz to noraidÄ«t, paskaidrojot sekojošo.

[4.1] 2017. gada 14. februārÄ« Kancelejā tika saņemta pieteicÄ“ja 2017. gada 11. februāra vÄ“stule, kurā pieteicÄ“js, pamatojoties uz Informācijas atklātÄ«bas likuma normām, lÅ«dza Kanceleju sniegt informāciju par Valsts prezidenta preses padomnieka Jāņa SikšÅ†a (turpmāk - padomnieks) darbu, nodrošinot Valsts prezidenta 2016. gada 23. augusta tikšanās ar Amerikas Savienoto Valstu viceprezidentu Džo Baidenu, Igaunijas Republikas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu un Lietuvas Republikas prezidenti Daļu GrÄ«bauskaiti plānošanu, sagatavošanu un sekmÄ«gu norisi. 2017. gada 11. februāra vÄ“stulÄ“ pieteicÄ“js uzdeva jautājumus par padomnieka darbÄ«bām minÄ“tās tikšanās norises nodrošināšanā, to saistÄ«bu ar padomnieka amatu aprakstu un darba novÄ“rtÄ“jumu. PieteicÄ“ja uzdotie jautājumi bija saistÄ«ti ar padomniekam 2016. gada oktobrÄ« izmaksāto naudas balvu, par ko Kanceleja pieteicÄ“ju pÄ“c viņa pieprasÄ«juma bija informÄ“jusi iepriekš.

MinÄ“tajā iesniegumā pieteicÄ“js arÄ« uzdeva jautājumus par padomniekam 2016. gada decembrÄ« izmaksātās prÄ“mijas pamatojumu, par ko Kanceleja pieteicÄ“ju pÄ“c viņa pieprasÄ«juma arÄ« bija informÄ“jusi iepriekš.

[4.2] Atbildot uz pieteicÄ“ja 2017. gada 6. janvāra vÄ“stuli, Kanceleja ar 2017. gada 25. janvāra vÄ“stuli pieteicÄ“jam sniedza informāciju par Kancelejā laikposmā no 2016. gada 1. janvāra lÄ«dz 2016. gada 31. decembrim izmaksātajām prÄ“mijām, naudas balvām un piemaksām. Tostarp Kanceleja par preses padomniekam veiktajām izmaksām sniedza informāciju, ka preses padomniekam saskaņā ar Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 3. panta ceturtās daļas 5. punktu par tikšanās ar Amerikas Savienoto Valstu viceprezidentu Džo Baidenu, Igaunijas Republikas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu un Lietuvas Republikas prezidenti Daļu GrÄ«bauskaiti 2016. gada 23. augustā plānošanu, organizÄ“šanu, koordinÄ“šanu, sagatavošanu un sekmÄ«gu Ä«stenošanu, veicot uzticÄ“tos pienākumus paaugstinātas darba intensitātes apstākļos, 2016. gada 24. oktobrÄ« noteikta un oktobrÄ« aprÄ“Ä·ināta naudas balva 2561,40 euro (pirms nodokļu ieturÄ“šanas).

Tāpat arÄ« Kanceleja sniedza informāciju, ka padomniekam, saskaņā ar Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 16. panta otro daļu, par darbu

2016. gadā atbilstoši darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas rezultātiem 2016. gada 28. decembrÄ« noteikta un decembrÄ« aprÄ“Ä·ināta prÄ“mija 1869,82 euro (pirms nodokļu ieturÄ“šanas).

TādÄ“jādi Informācijas atklātÄ«bas likumā paredzÄ“tajā kārtÄ«bā Kanceleja nodrošināja visu pieteicÄ“ja pieprasÄ«to informāciju. Par padomniekam piešÄ·irto naudas balvu un prÄ“miju tika norādÄ«ts tās noteikšanas un piešÄ·iršanas tiesiskais un faktiskais pamats, apmÄ“rs, kā arÄ« darbinieks, kurš attiecÄ«go naudas balvu un prÄ“miju noteicis un piešÄ·Ä«ris.

[4.3] Ar 2017. gada 15. marta vēstuli Kanceleja informēja pieteicēju, ka atbildes uz pieteicēja 2017. gada 11. februāra iesniegumā uzdotajiem jautājumiem jau ir sniegtas Kancelejas

2017. gada 2. marta atbildē uz pieteicēja 2017. gada 1. un 3. februāra iesniegumiem.

2017. gada 2. marta vÄ“stulÄ“ Kanceleja vÄ“rsa pieteicÄ“ja uzmanÄ«bu uz viņam jau sniegto informāciju un internÄ“tā pieejamo informāciju, kā arÄ« informÄ“ja par darbinieku darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas kārtÄ«bu, prÄ“miju izmaksas un atlÄ«dzÄ«bas jomu regulÄ“jošo tiesisko regulÄ“jumu, tostarp skaidrojot atsevišÄ·as Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma normas.

Tā kā gan 2017. gada 11. februāra iesniegumā, gan 2017. gada l.un 3. februāra iesniegumos pieteicējs lūdza skaidrot Kancelejas darba organizāciju, Kanceleja uz tiem atbildi sniedza saskaņā ar Iesniegumu likuma normām.

[4.4] Ja persona ir vÄ“rsusies iestādÄ“ ar sevi interesÄ“jošu jautājumu un prasa no iestādes atbildi - konkrÄ“tajā gadÄ«jumā sniegt skaidrojumu par padomnieka veiktajām darbÄ«bām, nodrošinot Valsts prezidenta darba kārtÄ«bas pasākumu norisi, Kancelejas ieskatā, ir piemÄ“rojams Iesniegumu likums.

[4.5] Informācija par Kancelejas ikdienas darbu, veidu, kādā tiek nodrošināta likumos noteikto funkciju izpilde, tiek organizÄ“ts darbs un sasniegti Kancelejai svarÄ«gi mÄ“rÄ·i, ir ārpus Informācijas atklātÄ«bas likuma tvÄ“ruma.

SpÄ“kā esošie normatÄ«vie akti neparedz Kancelejai pienākumu šÄdu informāciju radÄ«t un dokumentÄ“t. PieteicÄ“ja prasÄ«tā informācija rada pienākumu nevis vienkārši izsniegt tās rÄ«cÄ«bā esošas ziņas, bet gan dokumentÄ“t informāciju pieteicÄ“ja vajadzÄ«bām. Tā kā Kancelejai ir svarÄ«gi nodrošināt iestādes pamatfunkcijas un darba nepārtrauktÄ«bu, kā arÄ« citu personu tiesÄ«bas saziņā ar Kanceleju, Kanceleja nesaskata par iespÄ“jamu pieteicÄ“jam detalizÄ“ti skaidrot darbu sadali un darba organizāciju Kancelejā.

[4.6] KonkrÄ“tā naudas balva izmaksāta, pamatojoties uz Valsts un pašvaldÄ«bas institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 3. panta ceturtās daļas 5. punktu. Kancelejai nav tiesiska pamata pieteicÄ“jam detalizÄ“ti skaidrot 2016. gada 23. augusta tikšanās ar Amerikas Savienoto Valstu viceprezidentu Džo Baidenu un Baltijas valstu prezidentiem sagatavošanas gaitu un padomnieka devumu tās sekmÄ«gas norises nodrošināšanai.

Kanceleja savās atbildÄ“s pieteicÄ“jam ietvÄ“ra norādes uz likumiem un informācijas avotiem, kas pieteicÄ“jam varÄ“tu dot ieskatu viņu interesÄ“jošos jautājumos. Kanceleja paļāvās uz to, ka pieteicÄ“js patstāvÄ«gi iepazÄ«sies ar minÄ“to informāciju un neuzskatÄ«ja par lietderÄ«gu pieteicÄ“jam skaidrot, kāpÄ“c minÄ“tā tikšanās bija svarÄ«gs notikums.

[4.7] PrÄ“miju noteikšanas kārtÄ«ba Kancelejā un tiesiskais pamats pieteicÄ“jam tika skaidrots 2017. gada 2. marta vÄ“stulÄ“. Šajā vÄ“stulÄ“ Kanceleja skaidroja, ka saskaņā ar Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 16. panta otro daļu darbiniekam saskaņā ar ikgadÄ“jo darbÄ«bas un tās rezultātu novÄ“rtÄ“jumu reizi gadā var izmaksāt prÄ“miju, kuras apmÄ“rs nedrÄ«kst pārsniegt 75 procentus no mÄ“nešalgas. Kanceleja pieteicÄ“ju arÄ« informÄ“ja, ka darba izpildes novÄ“rtÄ“šanu Kancelejā veic, pamatojoties uz Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likumu un Valsts pārvaldes iekārtas likumu, pieņemtiem iekšÄ“jiem normatÄ«vajiem aktiem.

Kanceleja pietiecÄ“jam sniedza arÄ« ieskatu Kancelejā nodarbināto darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas procesā un pamatprincipos, uzskaitot bÅ«tiskākos darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas posmus, proti: darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas plānošana, darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas un darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas pārrunas, kurās tiek novÄ“rtÄ“ta darba izpilde, nodarbinātā prasmes atbilstoši noteiktajām amata kompetencÄ“m, mÄ“rÄ·u sasniegšana un uzdevumu izpilde, darbu plānošana, koordinācija, sadarbÄ«ba un citi jautājumi.

[4.8] 2017. gada 11. februāra vÄ“stulÄ“ pieteicÄ“js nebija lÅ«dzis Kanceleju nodrošināt iespÄ“ju iepazÄ«ties ar darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas dokumentāciju. Tā kā ārÄ“jie normatÄ«vie akti neparedz noteiktu veidu, kā dokumentÄ“jams darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas process, visi darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas posmi visiem darbiniekiem netiek fiksÄ“ti rakstveidā.

Kancelejas darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas procesa bÅ«tisks mÄ“rÄ·is ir iestādes iekšÄ“jo procesu un darba organizācijas pilnveidošana, kā arÄ« darbinieku darba uzlabošana. TāpÄ“c darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas procesā fiksÄ“tā informācija satur gan informāciju par Kancelejas darba procesā esošiem un plānotiem uzdevumiem, gan informāciju par konkrÄ“tu darbinieku prasmju novÄ“rtÄ“jumu, stiprajām un vājajām pusÄ“m, informāciju par konkrÄ“tu darbinieku mÄ“rÄ·iem, iniciatÄ«vām un uzdevumiem, sadarbÄ«bu ar citiem Kancelejas kolÄ“Ä£iem, informāciju par iespÄ“jām pilnveidot kā konkrÄ“ta darbinieka darbu, tā arÄ« Kancelejas darbu kopumā.

ŠÄdai informācijai atbilstoši Informācijas atklātÄ«bas likuma 5. panta pirmajai daļai ir ierobežota pieejamÄ«ba, jo tā ir paredzÄ“ta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un tās izpaušana vai nozaudÄ“šana šÄ«s informācijas rakstura un satura dēļ var apgrÅ«tināt Kancelejas darbu un nodarÄ«t kaitÄ“jumu personu likumiskajām interesÄ“m. Tā satur fizisko personu datus, kas saskaņā ar Informācijas atklātÄ«bas likuma 5. panta otrās daļas 4. punktu, 8. pantu un Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likuma 6. pantu ir aizsargājami.

[4.9] IevÄ“rojot likumā „Par Valsts prezidenta darbÄ«bas nodrošināšanu” 6. panta pirmajā daļā noteikto, Kancelejas darbu organizÄ“ un budžetu pārvalda Kancelejas vadÄ«tājs. Kancelejas vadÄ«tājs ir atbildÄ«gs par budžeta lÄ«dzekļu lietderÄ«gu un likumÄ«gu izlietojumu. Kanceleja savā darbÄ«bā ievÄ“ro Publiskas personas finanšu lÄ«dzekļu un mantas izšÄ·Ä“rdÄ“šanas novÄ“ršanas likumā un Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likumā noteikto. Kancelejai savā darbÄ«bā ir pienākums ievÄ“rot arÄ« citos likumos, tostarp Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likumā noteikto.

No pieteicÄ“ja 2017. gada 11. februāra vÄ“stulÄ“ uzdoto jautājumu satura secināms, ka pieteicÄ“js, saņemot pieprasÄ«to informāciju, vÄ“las analizÄ“t Kancelejas darba organizāciju, preses padomnieka darba kvalitāti, vÄ“rtÄ“jot, vai konkrÄ“to darba uzdevumu izpilde ir samÄ“rojama ar piešÄ·irtās prÄ“mijas un naudas balvas apmÄ“ru, kā arÄ« vÄ“rtÄ“t to, vai Kancelejas darbs tiek organizÄ“ts pareizi. TomÄ“r pieteicÄ“jam nav subjektÄ«vu tiesÄ«bu prasÄ«t konkrÄ“to informāciju.

[4.10] Likumos noteiktajā kārtÄ«bā Kancelejā ir veikta finanšu revÄ«zija par Kancelejas 2016. gada pārskatu un darbÄ«bas finansiālajiem rezultātiem, un ir saņemts revÄ«zijas institÅ«cijas atzinums bez iebildÄ“m. NormatÄ«vajos aktos noteiktajā kārtÄ«bā minÄ“tā informācija bÅ«s sabiedrÄ«bai publiski pieejama.

LÄ«dz ar to nav pamata uzskatÄ«t, ka Kancelejas rÄ«cÄ«ba, nosakot naudas balvu un prÄ“miju preses padomniekam, bÅ«tu pretÄ“ja normatÄ«vajos aktos noteiktajam vai ka no sabiedrÄ«bas kāda informācija tiktu slÄ“pta, kā rezultātā bÅ«tu nepieciešamas pieteicÄ“ja konkrÄ“tās iniciatÄ«vas.

[4.11] PieteicÄ“js savu vÄ“stuli un lÅ«gumu sniegt informāciju pamatojis ar mÄ“rÄ·i veicināt tiesiskumu valsts pārvaldÄ“ un labas pārvaldÄ«bas principus. ŠÄds formulÄ“jums ir vispārÄ«gs un nekonkretizÄ“ts. LÄ«dz ar to nav skaidrs, kādam mÄ“rÄ·im un kādā veidā pieteicÄ“ja prasÄ«tā informācija varÄ“tu tikt izmantota, un vai tā tiktu izmantota, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldÄ“ un labas pārvaldÄ«bas principus.

TiesÄ«bu normas neizvirza konkrÄ“tas prasÄ«bas iesnieguma vai informācijas pieprasÄ«juma, tostarp ierobežotas pieejamÄ«bas informācijas pieprasÄ«juma mÄ“rÄ·im un pamatojumam. TomÄ“r pamatojumam un mÄ“rÄ·im jāsniedz ticams priekšstats par informācijas nepieciešamÄ«bu un izmantošanas veidu, tostarp ja tiek pieprasÄ«ta ierobežotas pieejamÄ«bas informācija atbilstoši Informācijas atklātÄ«bas likuma 11. panta ceturtajā daļā noteiktajam.

[4.12] TiesÄ«bu uz informāciju Ä«stenošanas rezultātā sabiedrÄ«ba var pārliecināties, vai valsts pārvalde darbojas sabiedrÄ«bas interesÄ“s, kā to paredz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta trešÄ daļa.

Kancelejas ieskatā nepieciešams nodalÄ«t sabiedrÄ«bas tiesÄ«bas zināt Kancelejai piešÄ·irtā valsts budžeta izlietojumu, kam ir leÄ£itÄ«ms mÄ“rÄ·is, no pieteicÄ“ja vÄ“lmes iegÅ«t un bez leÄ£itÄ«ma mÄ“rÄ·a apstrādāt Kancelejas darbinieku personas datus. Informācijas atklātÄ«bas likuma 8. pantā noteikts, ka informācija par fiziskās personas privāto dzÄ«vi tiek aizsargāta ar likumu un atbilstoši minÄ“tā likuma 5. panta otrās daļas 4. punktā noteiktajam tai ir ierobežotas pieejamÄ«bas statuss. TiesÄ«bas uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu ietver personas tiesÄ«bas uz jebkādu savu datu aizsardzÄ«bu.

[4.13] Pieteicējam izsniegtie Kancelejas darbinieku personas dati ir atrodami vairākās meklētājprogrammās, radot minēto personu privātās dzīves neaizskaramības pārkāpumu, kas tai skaitā atzīts Eiropas Savienības tiesas judikatūrā. Minētais liecina, ka pieteicējs ir veicis personas datu apstrādi, neievērojot Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7. un 9. panta noteikumus.

Personām, kuras saņem atalgojumu no valsts vai pašvaldÄ«bu budžeta jārÄ“Ä·inās, ka informācijai par minÄ“tās personas ienākumu apmÄ“ru ir iemÄ“rojami zemāki tiesÄ«bu uz privāto dzÄ«vi aizsardzÄ«bas standarti. TomÄ“r tas nenozÄ«mÄ“, ka minÄ“tās personas ir pakļautas jebkādai citu privātpersonu interesei un nesamÄ“rÄ«gam privātās dzÄ«ves aizskārumam. MinÄ“tai interesei jābÅ«t sasaistÄ«tai ar Informācijas atklātÄ«bas likuma 2. pantā noteikto mÄ“rÄ·i. Turklāt normatÄ«vajos aktos ir noteikta kārtÄ«ba, kādā tiek publiskota informācija par valsts amatpersonu atalgojumu.

[4.14] PieteicÄ“js savās publikācijās internÄ“ta vietnÄ“ „pietiek.com” un piedāvātajos aprakstos masu informācijas lÄ«dzekļiem, sniedz maldinošu un sagrozÄ«tu informāciju, kā arÄ« vÄ“ršas pret konkrÄ“tām Kancelejas amatpersonām, mÄ“Ä£inot diskreditÄ“t Kanceleju un Valsts prezidenta institÅ«ciju. PiemÄ“ram, 2017. gada 27. aprÄ«lÄ« pieteicÄ“js internÄ“ta vietnÄ“ „pietiek.com” publikācijā ietvÄ“ris informāciju par Kancelejas darbiniekiem veiktām izmaksām 2017. gada pirmajos trÄ«s mÄ“nešos un šÄ«s informācijas pieejamÄ«bu saista ar ierosinātām tiesvedÄ«bām. Taču Kanceleja šo informāciju pieteicÄ“jam, pamatojoties uz Informācijas atklātÄ«bas likumu, sniegusi tieši tādā pašÄ formā un apjomā, kādā tika sniegta informācija Kancelejas 2017. gada 25. janvāra vÄ“stulÄ“, un kādā šobrÄ«d tiek gatavota pieteicÄ“ja lÅ«gtā informācija par izmaksām Kancelejas darbiniekiem 2017. gada aprÄ«lÄ«.

LÄ«dzÄ«ga sagrozÄ«ta un maldinoša informācija, kurā pieteicÄ“js vÄ“ršas pret konkrÄ“tām Kancelejas amatpersonām un mÄ“Ä£ina nomelnot Kancelejas darbiniekus, sniegta arÄ« citās pieteicÄ“ja publikācijās. PiemÄ“ram, 2017. gada 25. aprīļa publikācijā internÄ“ta vietnÄ“ „pietiek.com” pieteicÄ“js aprakstÄ«jis Kancelejas amatpersonu vÄ“lmi slÄ“pt dažādas izmaksas, lai gan Kanceleja pieteicÄ“jam pastāvÄ«gi sniedz visu pieteicÄ“ja prasÄ«to informāciju, ko Kancelejai ir tiesÄ«bas un pienākums pieteicÄ“jam atbilstoši Informācijas atklātÄ«bas likumam sniegt.

[4.15] PieteicÄ“js nav masu informācijas lÄ«dzeklis likuma „Par presi un citiem masu informācijas lÄ«dzekļiem” izpratnÄ“, lÄ«dz ar to pieteicÄ“js neÄ«steno preses brÄ«vÄ«bu. LÄ«dzšinÄ“jā saziņā ar Kanceleju pieteicÄ“js vÄ“rsies kā fiziska persona un Kancelejas sniegto informāciju izmantojis pÄ“c saviem privātiem ieskatiem. Veids, kādā pieteicÄ“js ir izvÄ“lÄ“jies veicināt tiesiskumu valsts pārvaldÄ“ un labas pārvaldÄ«bas principus, liek pamatoti apšaubÄ«t pieteicÄ“ja deklarÄ“tos mÄ“rÄ·us.

[5] Saskaņā ar AdministratÄ«vā procesa likuma 112.1 panta pirmo daļu lietas izskatÄ«šana notiek rakstveida procesā bez tiesas sÄ“des.

Motīvu daļa

[6] PieteicÄ“js vÄ“rsās tiesā ar pieteikumu, kurā ietverti sekojoši prasÄ«jumi: 1) atzÄ«t par prettiesisku atbildÄ“tājas rÄ«cÄ«bu, nesniedzot pieprasÄ«to informāciju; 2) uzlikt atbildÄ“tājam par pienākumu atvainoties par savu prettiesisko rÄ«cÄ«bu; 3) uzlikt atbildÄ“tājam par pienākumu sniegt pieprasÄ«to informāciju.

Augstākās tiesas judikatÅ«rā ir atzÄ«ts, ja persona ir vÄ“rsusies tiesā tikai tamdēļ, lai panāktu pieprasÄ«tās informācijas saņemšanu, pieteikums bÅ«s vÄ“rtÄ“jams kā pieteikums par pienākuma noteikšanu iestādei veikt konkrÄ“tu faktisko rÄ«cÄ«bu - izsniegt konkrÄ“tu informāciju. ŠÄdos gadÄ«jumos personas apsvÄ“rumi un iebildumi par to, kā iestāde reaģējusi uz informācijas pieprasÄ«jumu, parasti neveidos atsevišÄ·u prasÄ«jumu. LÄ«dzÄ«gi kā gadÄ«jumos, kuros persona ir vÄ“rsusies tiesā ar prasÄ«jumu par labvÄ“lÄ«ga administratÄ«vā akta izdošanu, iestādes atteikums izsniegt pieprasÄ«to informāciju (vai šÄ«s informācijas nepienācÄ«ga sniegšana) bÅ«s aplÅ«kojams vienÄ«gi kā priekšnoteikums tam, lai persona varÄ“tu vÄ“rsties tiesā ar pieteikumu par faktiskās rÄ«cÄ«bas veikšanu (sk. Augstākās tiesas 2012. gada 4. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-339/2012 8. punktu, 2008. gada 23. oktobra sprieduma lietā Nr. SKA-445/2008 8. punktu). ŠÄdos gadÄ«jumos tam, kādā formā (ar administratÄ«vo aktu vai veicot faktisko rÄ«cÄ«bu) iestāde reaģējusi uz personas informācijas pieprasÄ«jumu, nebÅ«s praktiskas nozÄ«mes, jo personas mÄ“rÄ·is, vÄ“ršoties tiesā, jebkurā gadÄ«jumā bÅ«s saistÄ«ts ar informācijas iegÅ«šanu, tātad faktiskās rÄ«cÄ«bas veikšanu.

Savukārt, ja persona tiesā vÄ“rsusies ne tikai ar mÄ“rÄ·i ar tiesas starpniecÄ«bu panākt pieprasÄ«tās informācijas saņemšanu, bet arÄ« ar mÄ“rÄ·i panākt tiesas novÄ“rtÄ“jumu iestādes rÄ«cÄ«bai, piemÄ“ram, lai bÅ«tu pamats par kaitÄ“jumu, kas nodarÄ«ts ar iestādes rÄ«cÄ«bu, pieprasÄ«t atlÄ«dzinājumu, personas prasÄ«jums saistÄ«bā ar iestādes rÄ«cÄ«bas atzÄ«šanu par prettiesisku aplÅ«kojams kā patstāvÄ«gs prasÄ«jums (papildus prasÄ«jumam par informācijas izsniegšanu). Proti, šÄdos gadÄ«jumos tiesai lÄ«dztekus prasÄ«jumam par pienākuma uzlikšanu izsniegt prasÄ«to informāciju jātaisa spriedums arÄ« par prasÄ«jumu par negatÄ«vā administratÄ«vā akta vai attiecÄ«gās faktiskās rÄ«cÄ«bas atzÄ«šanu par prettiesisku vai bÅ«tiska procesuālā pārkāpuma konstatÄ“šanu (vai pieteikuma noraidÄ«šanu šajā daļā) (sk. Augstākās tiesas 2015. gada 12. marta lÄ“muma lietā Nr. SKA-369/2015 9. punktu, 2014. gada 28. februāra rÄ«cÄ«bas sÄ“des lÄ“muma lietā Nr. SKA-264/2014 8. punktu, 2012. gada 26. jÅ«nija sprieduma lietā Nr. SKA-141/2012 12. punktu).

Å…emot vÄ“rā minÄ“to, pieteicÄ“ja pieteikumā ietvertais prasÄ«jums par iestādes rÄ«cÄ«bu - nepienācÄ«gu pieprasÄ«tās informācijas sniegšanu - aplÅ«kojams kā prasÄ«jums par iestādes faktiskās rÄ«cÄ«bas atzÄ«šanu par prettiesisku. Savukārt prasÄ«jums par atlÄ«dzinājumu ir pakārtots prasÄ«jumiem par faktiskās rÄ«cÄ«bas atzÄ«šanu par prettiesisku.

Papildus tam kā patstāvīgs prasījums aplūkojams pieteicēja prasījums uzdot iestādei izsniegt pieteicēja pieprasīto informāciju.

[7] No izskatāmās lietas materiāliem tiesa secina, ka pieteicÄ“js savu prasÄ«jumu pamatojis ar Informācijas atklātÄ«bas likuma normām par vispārpieejamās informācijas sniegšanu. Lieta ierosināta par Informācijas atklātÄ«bas likumā noteiktu prasÄ«bu izpildi.

Savukārt Kanceleja rakstveida paskaidrojumā norāda, ka jautājumi par atsevišÄ·u darbinieku veikto darbu, darba rezultātiem, darba organizāciju, pienākumu un atbildÄ«bu sadali, konkrÄ“tas aktivitātes, pasākumi, tikšanās, iesaistÄ«šanās noteiktu jautājumu virzÄ«bā un to risināšanā veido Kancelejas darba kārtÄ«bu un ir ārpus Informācijas atklātÄ«bas likuma tvÄ“ruma.

Tiesa vispirms konstatÄ“, ka, vÄ“rtÄ“jot pieteikumā ietverto prasÄ«jumu, ir nepieciešams skaidri konstatÄ“t, vai prasÄ«jums saistÄ«ts ar atteikšanos atbildÄ“t uz iesniegumu, neatbildÄ“šanu uz iesniegumu vai nepienācÄ«gu atbildÄ“šanu, vai arÄ« prasÄ«jums iesniegts sakarā ar iestādes atteikumu sniegt informāciju, informācijas nesniegšanu vai tās nepienācÄ«gu sniegšanu. Pirmajā gadÄ«jumā piemÄ“rojams Iesniegumu likums, bet otrajā - Informācijas atklātÄ«bas likums.

Iesniegumu likuma 1. pants noteic, ka likuma mÄ“rÄ·is ir veicināt privātpersonas lÄ«dzdalÄ«bu valsts pārvaldÄ“. Šis likums ir piemÄ“rojams gadÄ«jumos, kad persona vÄ“ršas iestādÄ“ ar lÅ«gumu iegÅ«t iestādes viedokli, izziņu vai informāciju par kādu jautājumu ar mÄ“rÄ·i aktÄ«vi iesaistÄ«ties valsts pārvaldÄ“, un nav piemÄ“rojams, ja personas mÄ“rÄ·is ir mainÄ«t konkrÄ“tas tiesiskās attiecÄ«bas publisko tiesÄ«bu jomā.

Savukārt Informācijas atklātÄ«bas likuma 2. panta pirmā daļa noteic, ka šÄ likuma mÄ“rÄ·is ir nodrošināt, lai sabiedrÄ«bai bÅ«tu pieejama informācija, kura ir iestādes rÄ«cÄ«bā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radÄ«t. Šis likums nosaka vienotu kārtÄ«bu, kādā privātpersonas ir tiesÄ«gas iegÅ«t informāciju iestādÄ“ un to izmantot. ŠÄ panta trešÄ daļa noteic, ka informācija ir pieejama sabiedrÄ«bai visos gadÄ«jumos, kad likumā nav noteikts citādi.

VÄ“rtÄ“jot Informācijas atklātÄ«bas likumā ietverto tiesisko regulÄ“jumu, atzÄ«stams, ka likums piemÄ“rojams gadÄ«jumā, kad persona, Ä«stenojot savas tiesÄ«bas uz informāciju, vÄ“ršas iestādÄ“ nolÅ«kā iegÅ«t kādus datus vai ziņas, kurām jau ir jābÅ«t iestādes rÄ«cÄ«bā un, no kuriem tiek kaut kas uzzināts, bet nav piemÄ“rojams, ja persona vÄ“las mainÄ«t to skarošu konkrÄ“tu tiesisko situāciju publisko tiesÄ«bu jomā, iegÅ«t iestādes viedokli, izziņu vai informāciju par kādu jautājumu ar mÄ“rÄ·i aktÄ«vi iesaistÄ«ties valsts pārvaldÄ“.

Kaut arÄ« praksÄ“ dažreiz ir grÅ«ti nodalÄ«t abu likumu piemÄ“rošanas gadÄ«jumus, tomÄ“r tas ir nepieciešams, jo uz to atšÄ·irÄ«gu darbÄ«bas jomu skaidri norādÄ«ts Iesniegumu likuma 2. panta otrajā daļā, kurā noteikts, ka likums neattiecas uz informācijas pieprasÄ«jumiem, kas izskatāmi saskaņā ar Informācijas atklātÄ«bas likumu, kā arÄ« uz iesniegumiem, kuriem saskaņā ar likumu noteikta cita izskatÄ«šanas kārtÄ«ba (sk. Augstākās tiesas 2011. gada 22. februāra lÄ“mumu lietā Nr. SKA- 203/2011).

IepazÄ«stoties ar pieteicÄ“ja Kancelejai adresÄ“tājā iesniegumā un pieteikumā uzdotajiem jautājumiem, tiesa konstatÄ“, ka pieteicÄ“js vÄ“las iegÅ«t informāciju par Kancelejas darba organizācijas jautājumiem, par padomnieka pienākumiem, funkcijām un darba izpildes novÄ“rtÄ“šanu. LÄ«dz ar to pieteicÄ“ja iesniegums iesniegts nolÅ«kā iegÅ«t datus vai ziņas, kurām jau ir jābÅ«t iestādes rÄ«cÄ«bā. Tātad pieteicÄ“js ir lÅ«dzis sniegt informāciju par konkrÄ“tiem apstākļiem, nevis vÄ“lÄ“jās iegÅ«t iestādes viedokli, izziņu vai informāciju par kādu jautājumu ar mÄ“rÄ·i aktÄ«vi iesaistÄ«ties valsts pārvaldÄ“.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka pieteicēja iesniegums Kancelejā iesniegts Informācijas atklātības likuma kārtībā.

[8] No lietas materiāliem tiesa konstatÄ“, ka Kanceleja 2017. gada 25. janvārÄ« pieteicÄ“jam sniedza informāciju, ka padomniekam saskaņā ar Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 3. panta ceturtās daļas 5. punktu par tikšanos ar Amerikas savienoto valstu viceprezidentu Džo Baidenu, Igaunijas Republikas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu un Lietuvas Republikas prezidenti Daļu Gribauskaiti 2016. gada 23. augustā plānošanu, organizÄ“šanu, koordinÄ“šanu, sagatavošanu un sekmÄ«gu Ä«stenošanu, veicot uzticÄ“tos pienākumus paaugstinātas darba intensitātes apstākļos, 2016. gada 24. oktobrÄ« noteikta un oktobrÄ« aprÄ“Ä·ināta naudas balva 2561,40 euro (lietas 52. lapa).

[8.1] Tiesa konstatē, ka pieteicējs ar 2017. gada 11. februāra iesniegumu (lietas 82. lapa) vērsās iestādē, kurā norādīja kādu informāciju vēlas saņemt saistībā ar Jānim Siksnim noteikto naudas balvu 2561,40 euro, proti:

1) kādi būtiskākie pienākumi noteikti amata aprakstā J. Siksnim (atbildei pievienojot amata apraksta kopiju);

2) kurus no šiem pienākumiem J. Siksnis pildÄ«ja saistÄ«bā ar norādÄ«to vizÄ«ti;

3) kādas tieši funkcijas J. Siksnis veica saistÄ«bā ar šÄ«s vizÄ«tes plānošanu;

4) kādas tieši funkcijas J. Siksnis veica saistÄ«bā ar šÄ«s vizÄ«tes koordinÄ“šanu;

5) kādas tieši funkcijas J. Siksnis veica saistÄ«bā ar šÄ«s vizÄ«tes organizÄ“šanu;

6) kādas tieši funkcijas J. Siksnis veica saistÄ«bā ar šÄ«s vizÄ«tes sagatavošanu;

7) kas un kādā veidā uzdeva J. Siksnim veikt konkrētas funkcijas;

8) kas un kādā veidā novÄ“rtÄ“ja J. SikšÅ†a veikumu;

9) kas un kādā veidā fiksÄ“ja, ka J. Siksnis šÄ«s darbÄ«bas veicis paaugstinātas darba intensitātes apstākļos;

10) pÄ“c kādas tieši metodikas tika aprÄ“Ä·ināta J. Siksnim izmaksājamā naudas balva un kas to aprÄ“Ä·ināja.

[8.2] Tāpat Kanceleja 2017. gada 25. janvārÄ« pieteicÄ“jam sniedza informāciju, ka J. Siksnim saskaņā ar Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 16. panta otro daļu, par darbu 2016. gadā atbilstoši darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas rezultātiem 2016. gada 28. decembrÄ« noteikta un decembrÄ« aprÄ“Ä·ināta prÄ“mija 1869,82 euro (lietas 70. lapa). SaistÄ«bā ar norādÄ«to informāciju pieteicÄ“js lÅ«dza sniegt informāciju:

1) kas un kad veica J. SikšÅ†a darba izpildes novÄ“rtÄ“šanu;

2) pÄ“c kādas metodikas veikta J. SikšÅ†a darba izpildes novÄ“rtÄ“šana;

3) vai Valsts prezidents izteica savu viedokli par J. SikšÅ†a darba izpildes novÄ“rtÄ“šanu un tās rezultātiem.

[8.3] Sniedzot atbildi uz norādīto pieteicēja iesniegumu, Kanceleja 2017. gada 15. martā ar vēstuli Nr. 511 (lietas 83. lapa) norādīja, ka atbildes par uzdotajiem jautājumiem sniegtas Kancelejas 2017. gada 2. marta vēstulē Nr. 419, kurā sniegta atbilde uz pieteicēja 2017. gada 1. un 3. februāra iesniegumiem.

Savukārt 2017. gada 2. marta vÄ“stulÄ“ Nr. 419 (lietas 84.-85. lapa) pieteicÄ“jam sniegtas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem. Kanceleja norādÄ«ja, ka visas prÄ“mijas, naudas balvas un piemaksas izmaksātas atbilstoši normatÄ«vajos aktos noteiktajai kārtÄ«bai, ievÄ“rojot gan Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma, gan arÄ« Publiskas personas finanšu lÄ«dzekļu un mantas izšÄ·Ä“rdÄ“šanas novÄ“ršanas likuma normas un citu likumu normas. Informācija par pasākumiem pieejama www.president.lv.

Saskaņā ar Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 16. panta otro daļu saskaņā ar ikgadÄ“jo darbÄ«bas un tās rezultātu novÄ“rtÄ“jumu reizi gadā var izmaksāt prÄ“miju, kuras apmÄ“rs nedrÄ«kst pārsniegt 75 procentus no mÄ“nešalgas. Darba izpildes novÄ“rtÄ“šanu Kancelejā veic, pamatojoties uz Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likumu un uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma pamata izdotiem iekšÄ“jiem normatÄ«vajiem aktiem, kas noteic darbinieka darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas kārtÄ«bu.

Kancelejā nodarbināto darba izpildi novÄ“rtÄ“ tā tiešais vadÄ«tājs vai kancelejā izveidota komisija. Darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas process Kancelejā sastāv no darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas plānošanas, darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas un pārrunām, kurās tiek novÄ“rtÄ“ta darba izpilde, nodarbinātā prasmes atbilstoši noteiktajām amata kompetencÄ“m, mÄ“rÄ·u sasniegšana un uzdevumu izpilde, darbu plānošana, koordinācija, sadarbÄ«ba un citi jautājumi.

Tāpat atbildÄ“ norādÄ«ts, ka saskaņā ar Informācijas atklātuma likuma 5. panta pirmo daļu ierobežotas pieejamÄ«bas informācija ir tāda informācija, kura ir paredzÄ“ta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudÄ“šana šÄ«s informācijas rakstura un satura dēļ apgrÅ«tina vai var apgrÅ«tināt iestādes darbÄ«bu, nodara vai var nodarÄ«t kaitÄ“jumu personu likumiskajām interesÄ“m.

[8.4] Pieteicējs norāda, ka Kanceleja nav sniegusi pieteicēja pieprasīto informāciju, kā arī 2017. gada 2. marta vēstule Nr. 419 nesatur atbildes uz pieteicēja uzdotajiem jautājumiem. Ņemot vērā minēto, tiesa turpmāk izvērtēs, vai minētā Kancelejas vispārīgā informācija sniedz atbildes uz sprieduma [8.1] un [8.2] punktā norādītajiem pieteicēja uzdotajiem jautājumiem.

[9] Likuma „Par Valsts prezidenta darbÄ«bas nodrošināšanu” 5. panta pirmā daļa noteic, ka Kanceleja ir patstāvÄ«ga institÅ«cija, kas kārto ar amatā esošÄ Valsts prezidenta darbÄ«bu saistÄ«tās lietas un pārzina Valsts prezidenta lietvedÄ«bu. Saskaņā ar panta ceturto daļu Kancelejas struktÅ«ru un iekšÄ“jās darbÄ«bas noteikumus reglamentÄ“ nolikums, kuru apstiprina Valsts prezidents.

Valsts prezidenta kancelejas nolikuma 14. punkts noteic Kancelejas vadÄ«tāja kompetenci, tostarp, vadÄ«t un organizÄ“t Kancelejas darbu, pārvaldÄ«t Kancelejas budžetu, nodrošināt piešÄ·irto valsts budžeta lÄ«dzekļu sadali, uzskaiti un kontroli, kā arÄ« atbildÄ“t par Kancelejas budžeta likumÄ«gu, mÄ“rÄ·tiecÄ«gu un lietderÄ«gu izmantošanu, noteikt Kancelejas struktÅ«rvienÄ«bu kompetenci struktÅ«rvienÄ«bu nolikumos, darbinieku pienākumus darba lÄ«gumos, kā arÄ« apstiprina amatu aprakstus, norÄ«kot atbildÄ«gos Kancelejas darbiniekus atsevišÄ·u pasākumu organizÄ“šanā, koordinÄ“šanā un nodrošināšanā u.c.

Savukārt nolikuma 18. punkts noteic Valsts prezidenta padomnieku kompetenci: 1) sistemātiski nodrošināt Valsts prezidentu ar nepieciešamo informāciju, 2) Valsts prezidenta uzdevumā nodrošināt Valsts prezidenta rÄ«kojumu sagatavošanu, 3) nodrošināt Valsts prezidenta paziņojumu izstrādāšanu un savlaicÄ«gu nosÅ«tÄ«šanu adresātiem, 4) Valsts prezidenta un Kancelejas vadÄ«bas uzdevumā organizÄ“t Valsts prezidenta un Kancelejas darba kārtÄ«bas un publiskos pasākumus, kā arÄ« atbild par to saturisko daļu, 5) nodrošināt vÄ“stuļu un citu dokumentu projektu sagatavošanu, sagatavo atbildes uz Kancelejā saņemto korespondenci, 6) kā atbildÄ«gajam par pasākuma norisi vai rÄ«kojuma izpildi, saskaņojot ar iesaistÄ«to struktÅ«rvienÄ«bu vadÄ«tājiem, norÄ«kot Kancelejas darbiniekus pasākumu sadaļu sagatavošanā vai rÄ«kojuma izpildes nodrošināšanā, 7) organizÄ“t savā tiešajā pakļautÄ«bā esošo Funkciju nodrošinājuma nodaļas darbinieku darbu, 8) savas kompetences ietvaros veikt citus pienākumus Valsts prezidenta, Kancelejas vadÄ«tāja vai Kancelejas vadÄ«tāja vietnieka uzdevumā.

Å…emot vÄ“rā minÄ“to, tiesa atzÄ«st, ka publiski pieejamais Kancelejas iekšÄ“jais normatÄ«vais akts satur informāciju par Valsts prezidenta padomnieku pienākumiem. TomÄ“r iepazÄ«stoties ar J. SikšÅ†a amata aprakstu {lietas 112.-118. lapa), tiesa konstatÄ“, ka nolikumā norādÄ«tā Valsts prezidenta padomnieka kompetence ir ļoti vispārÄ«ga un neaptver visus padomnieka galvenos amata pamatpienākumus, kas detalizÄ“ti norādÄ«ti amata aprakstā. LÄ«dz ar to tiesa atzÄ«st, ka Kanceleja nav sniegusi pieteicÄ“jam informāciju par Valsts prezidenta padomnieka amata aprakstā noteiktajiem bÅ«tiskākajiem pienākumiem.

Turklāt Kancelejas vÄ“stules nesatur atbildi uz lÅ«gumu pievienot Valsts prezidenta padomnieka amata aprakstu, proti, nav norādes, kādēļ minÄ“tā informācija pieteicÄ“jam nav sniegta. Kaut gan internÄ“tā bez maksas pieejama informācija par Valsts prezidenta padomnieku kompetenci, tomÄ“r, tiesas ieskatā, šÄda rÄ«cÄ«ba nav vienādojama ar amata apraksta izsniegšanu, lai pieteicÄ“js pats varÄ“tu pārliecināties, ka internÄ“tā pieejamā informācija atbilst konkrÄ“ta padomnieka amata aprakstā norādÄ«tajam.

[10] No Informācijas atklātÄ«bas likuma 2. panta izriet šÄ likuma mÄ“rÄ·is - nodrošināt, lai sabiedrÄ«bai bÅ«tu pieejama informācija, kura ir iestādes rÄ«cÄ«bā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radÄ«t. Likums attiecas uz dokumentÄ“tu informāciju, kura ir iestāžu informācijas apritÄ“. Informācija ir pieejama sabiedrÄ«bai visos gadÄ«jumos, kad likumā nav noteikts citādi.

Saskaņā ar Informācijas atklātÄ«bas likuma 10. panta trešo daļu vispārpieejamo informāciju sniedz pÄ“c jebkuras privātpersonas pieprasÄ«juma, kas to vÄ“las saņemt, ievÄ“rojot personu vienlÄ«dzÄ«bu informācijas iegÅ«šanā. PieprasÄ«tājam nav Ä«paši jāpamato sava interese par vispārpieejamu informāciju, un to viņam nevar liegt tāpÄ“c, ka šÄ« informācija neattiecas uz pieprasÄ«tāju.

Savukārt Informācijas atklātības likuma 4. pants noteic, ka vispārpieejamā informācija ir tāda informācija, kas nav klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija.

No minÄ“tā izriet, ka valsts pārvaldes iestādei, nodrošinot sabiedrÄ«bas intereses, ir pienākums jebkurai personai sniegt vispārpieejamu informāciju, kas ir iestādes rÄ«cÄ«bā vai kuru iestādei ir pienākums radÄ«t.

Ierobežotas pieejamÄ«bas informācija saskaņā ar Informācijas atklātÄ«bas likuma 5. panta pirmo daļu ir tāda informācija, kura ir paredzÄ“ta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudÄ“šana šÄ«s informācijas rakstura un satura dÄ“j apgrÅ«tina vai var apgrÅ«tināt iestādes darbÄ«bu, nodara vai var nodarÄ«t kaitÄ“jumu personu likumiskajām interesÄ“m. MinÄ“tā likuma 5. panta otrajā daļā ir ietverts izsmeļošs uzskaitÄ«jums, kādai informācijai var tikt piešÄ·irts ierobežotas pieejamÄ«bas statuss, proti, par ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju uzskatāma šÄda informācija: 1) kurai šÄds statuss noteikts ar likumu, 2) kas paredzÄ“ta un noteikta iestādes iekšÄ“jai lietošanai; 3) kas ir komercnoslÄ“pums, izņemot gadÄ«jumus, kad ir noslÄ“gts iepirkuma lÄ«gums saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu vai cita veida lÄ«gums par rÄ«cÄ«bu ar valsts vai pašvaldÄ«bas finanšu lÄ«dzekļiem un mantu; 4) par fiziskās personas privāto dzÄ«vi; 5) kas attiecas uz atestācijas, eksāmenu, iesniegto projektu (izņemot projektus, kuru finansÄ“šana paredzÄ“ta ar valsts sniegtu galvojumu), konkursu (izņemot konkursus, kas saistÄ«ti ar iepirkumiem valsts vai pašvaldÄ«bu vajadzÄ«bām vai citādi saistÄ«ti ar rÄ«cÄ«bu ar valsts vai pašvaldÄ«bu finanšu lÄ«dzekļiem un mantu) un citu lÄ«dzÄ«ga rakstura novÄ“rtÄ“jumu procesu; 6) dienesta vajadzÄ«bām; 7) kas ir Ziemeļatlantijas lÄ«guma organizācijas vai Eiropas SavienÄ«bas informācija, kura apzÄ«mÄ“ta attiecÄ«gi kā „NATO UNCLASSIFIED” vai „LIMITÄ’”.

Informācijas atklātÄ«bas likums informāciju klasificÄ“ divās grupās - vispārpieejamā informācijā un ierobežotas pieejamÄ«bas informācijā. Pamatnostādne ir, ka informācija ir vispārpieejama, ja vien tā nav klasificÄ“ta kā ierobežotas pieejamÄ«bas informācija. Tas nozÄ«mÄ“, ka personai nav jāpamato savas tiesÄ«bas uz pieeju šai informācijai, bet šÄ«s tiesÄ«bas tiek prezumÄ“tas.

Informācijas atklātÄ«bas likuma 12. pants noteic pieprasÄ«tās informācijas atteikšanas kārtÄ«bu un kārtÄ«bu, kādā sniedzama izziņa par pieprasÄ«to informāciju. Ja iestāde atsaka sniegt rakstveidā pieprasÄ«to informāciju, tā savā rakstveida atteikumā norāda, uz kāda pamata pieprasÄ«jums pilnÄ«gi vai daļēji atteikts, kur un kādā termiņā šo atteikumu var apstrÄ«dÄ“t vai pārsÅ«dzÄ“t {pirmā daļa). Ja informācija, kas pieprasÄ«ta iestādei, ir pieejama internÄ“tā bez maksas, iestāde var atteikties izsniegt pieprasÄ«to informāciju, norādot tās mājaslapas adresi, kur attiecÄ«gā informācija ir pieejama, izņemot gadÄ«jumu, kad pieprasÄ«tājs ir norādÄ«jis, ka viņa tiesiskā statusa, veselÄ«bas stāvokļa vai citu pamatotu apstākļu dēļ nav iespÄ“jas iegÅ«t informāciju internÄ“tā. Ja iestādei pieprasÄ«ts likuma vai Ministru kabineta noteikumu teksts, iestāde var atteikties to izsniegt, norādot, kad un kurā laikraksta „Latvijas VÄ“stnesis” numurā informācija publicÄ“ta, kā arÄ« mājaslapu internÄ“tā, kur attiecÄ«gais normatÄ«vais akts ir pieejams (trešÄ daļa).

No tā secināms, ka tiesai jāpārbauda, vai atbildÄ“tājas norādÄ«tais pamatojums attaisno pieteicÄ“ja interešu ierobežojumu saņemt pieprasÄ«to informāciju.

[11] Tiesa norāda, ka atbildētāja vispār nav sniegusi pamatotu atbildi uz pieteicēja uzdoto jautājumu par padomnieka amata aprakstā norādītajiem būtiskākajiem pienākumiem un nav sniegusi atbildi uz pieteicēja lūgumu izsniegt amata apraksta norakstu.

Atbildētāja 2017. gada 2. marta vēstulē un rakstveida paskaidrojumā par pieteikumu vispārīgi atsaucas uz Informācijas atklātības likuma 5. panta pirmo daļu. Tāpat norādīts, ka pieteicēja pieprasītā informācija satur fizisko personu datus, kas saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 4. punktu, 8. pantu un Fizisko personu datu aizsardzības likuma 6. pantu ir aizsargājami.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka pieteicējam nav sniegta informācija par padomnieka amata aprakstā norādītajiem būtiskākajiem pienākumiem un nav sniegta motivēta atbilde, kādēļ pieteicējam nav izsniedzams minētā padomnieka amata apraksta noraksts.

TiesÄ«bas saņemt informāciju ir cilvÄ“ktiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu neatņemama sastāvdaļa. Savukārt demokrātiskas valsts funkcionÄ“šanas neatņemama pazÄ«me ir tās pārskatāmÄ«ba. Pārvaldes iestādÄ“m savā ikdienas darbā jāievÄ“ro un jāpiemÄ“ro cilvÄ“ktiesÄ«bu normas, kas noteiktas SatversmÄ“ un citos likumos. Ikvienam cilvÄ“kam saskaņā ar Satversmi ir tiesÄ«bas bÅ«t informÄ“tam par valsts pārvaldes sistÄ“mas institÅ«ciju darbÄ«bu, lai pārliecinātos, ka tās efektÄ«vi, godÄ«gi un taisnÄ«gi saskaņā ar likumiem pilda sabiedrÄ«bas uzticÄ“tās funkcijas. Informācijas pieejamÄ«bas tiesÄ«bas var tikt ierobežotas tikai ar likumu un tikai Ä«paši paredzÄ“tos gadÄ«jumos. Personas tiesÄ«bas iegÅ«t informāciju ir neierobežotas, ciktāl likums nenosaka pretÄ“jo. TādÄ“jādi ikviens ierobežojums iegÅ«t informāciju iztulkojams iespÄ“jami šauri (sk. Augstākās tiesas 2007. gada 8. jÅ«nija sprieduma lietā Nr. SKA-J94/2007 14. punktu).

Kanceleja rakstveida paskaidrojumā tiesai norādÄ«ja, ka Kancelejā nodarbināto amata apraksti ir darba lÄ«gumu sastāvdaļa. TādÄ“jādi darba lÄ«guma un tā pielikuma - amata apraksta nodošana pieteicÄ“jam, saistot to ar citiem personas identifikatoriem (piemÄ“ram, vārdu, uzvārdu un amatu), ir uzskatāma par datu apstrādi un minÄ“tās informācijas izsniegšanai nepieciešams konstatÄ“t Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likuma 7. pantā noteikto pamatu.

Tiesa norādīto iebildumu atzīst par nepamatotu turpmāk norādīto iemeslu dēļ.

Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likuma mÄ“rÄ·is ir aizsargāt fizisko personu pamattiesÄ«bas un brÄ«vÄ«bas, it Ä«paši privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu, attiecÄ«bā uz fiziskās personas datu apstrādi. Saskaņā ar likuma 2. panta 3. un 4. punktu personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificÄ“tu vai identificÄ“jamu fizisko personu, savukārt personas datu apstrāde ir jebkuras ar personas datiem veiktas darbÄ«bas, ieskaitot datu vākšanu, reÄ£istrÄ“šanu, ievadÄ«šanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidÄ«šanu un izpaušanu, bloÄ·Ä“šanu vai dzÄ“šanu;

Likuma 6. pants noteic, ka ikvienai fiziskajai personai ir tiesÄ«bas uz savu personas datu aizsardzÄ«bu. Saskaņā ar likuma 7. panta 5. punkta noteikumiem personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja likumā nav noteikts citādi un datu apstrāde nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrÄ«bas interešu ievÄ“rošanu vai realizÄ“tu publiskās varas uzdevumus, kuru veikšanai personas dati ir nodoti pārzinim vai pārraidÄ«ti trešajai personai.

Kanceleja pamatoti norāda, ka informācija par personu vārdu un uzvārdu ir atzīstama par personas datiem.

Vienlaikus tiesai nav pamata uzskatÄ«t, ka pieteicÄ“js interesÄ“tos par fiziskas personas privāto dzÄ«vi vai izrādÄ«tu interesi, kas pārsniedz valsts pārvaldes funkcionÄ“šanas robežas.

JÄ“dziens „privātā dzÄ«ve” nav tulkojams sašaurināti un ka pamatā netiek pieļauta iespÄ“ja profesionālo darbÄ«bu „izņemt no privātās dzÄ«ves” jÄ“dziena (sal. Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas spriedumus lietās Amann pret Šveici, 65. punkts, kā arÄ« Rotaru pret Rumāniju, 43. punkts). TādÄ“jādi apstāklis, ka minÄ“tā informācija ietilpst profesionālās darbÄ«bas kontekstā, nevar liegt to kvalificÄ“t kā personas datu kopumu. No Eiropas SavienÄ«bas Tiesas judikatÅ«ras izriet, ka tiesÄ«bas uz personas datu aizsardzÄ«bu tomÄ“r nav absolÅ«ta prerogatÄ«va, bet ir jāņem vÄ“rā saistÄ«bā ar to funkciju sabiedrÄ«bā (sal. 2010. gada 9. novembra spriedums apvienotā lietā C-92/09 un C-93/09 Volker und Markus Schecke GbR (C-92/09) un Hartmut Eifert (C-93/09J48. punkts, EU:C:2010:662).

Tiesa atzÄ«st, ka informācija par padomnieka amata pienākumiem un šim amatam izvirzÄ«tajām prasÄ«bām var palielināt pārredzamÄ«bu attiecÄ«bā uz Kancelejas darbÄ«bu. ŠÄdas informācijas nodošana sabiedrÄ«bas rÄ«cÄ«bā pastiprina sabiedrisko kontroli pār pārvaldes iestādes darbÄ«bas pamatotÄ«bu, efektivitāti un atbildÄ«bu.

Eiropas SavienÄ«bas Tiesa ir nospriedusi, ka paredzÄ“tās atkāpes no personas datu aizsardzÄ«bas un tās ierobežojumi jāīsteno tikai tiktāl, ciktāl tas ir noteikti nepieciešams (sal. 2008. gada 16. decembra spriedums lietā C-73/07 Satakunnan Markkinaporssi un Satamedia, 56. punkts, E U: C:2008:727).

Nav šaubu, ka demokrātiskā sabiedrÄ«bā nodokļu maksātājiem ir tiesÄ«bas tikt informÄ“tiem par pārvaldes lÄ“mumiem. Iestādei ir jāņem vÄ“rā informācijas pieprasÄ«juma mÄ“rÄ·is, proti, ka tas iesniegts valsts pārvaldes funkcionÄ“šanas robežās un aptver tikai to informāciju, kura attiecas uz padomnieka amata pienākumiem. TādÄ“jādi informācijas pieprasÄ«jums attiecas uz personas profesionālo darbÄ«bu un šÄdos apstākļos iestādei ir jāpārbauda vai ir ievÄ“rots lÄ«dzsvars starp sabiedrÄ«bas interesÄ“m nodrošināt iestādes rÄ«cÄ«bas pārredzamÄ«bu no vienas puses un attiecÄ«gās personas tiesÄ«bu uz privātās dzÄ«ves aizsardzÄ«bu, neaizskaramÄ«bu vispār un viņu personas datu aizsardzÄ«bu konkrÄ“ti, no otras puses.

No Eiropas SavienÄ«bas Tiesas judikatÅ«ras izriet, ka pamattiesÄ«bu uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu aizsardzÄ«bas SavienÄ«bas lÄ«menÄ« pamatā ir prasÄ«ba, lai atkāpes no personas datu aizsardzÄ«bas un tās ierobežojumi tiktu Ä«stenoti absolÅ«ti nepieciešamā ietvaros (sal. 2015. gada 6. oktobra spriedums lietā C-362/14 Schrems, 92. punkts un tajā minÄ“tā judikatÅ«ra, EU:C:2015:650).

PieteicÄ“js nav lÅ«dzi Kancelejai izsniegt darba lÄ«gumu, kas, iespÄ“jams, var saturÄ“t aizsargājamus personas datus. Kanceleja ir iesniegusi tiesai padomnieka amata aprakstu, kurā ir norādÄ«ta šÄ« amata kompetence, pamatpienākumi, tiesÄ«bas, nepieciešamā kvalifikācija un prasmes. Tiesas vÄ“rtÄ“jumā amata aprakstā ietvertā informācija nepārsniedz valsts pārvaldes funkcionÄ“šanas robežas un attiecas tikai uz padomnieka profesionālo darbÄ«bu.

Å…emot vÄ“rā minÄ“to, tiesa secina, ka atbildÄ“tāja nav pamatojusi, kā pieteicÄ“ja iespÄ“ja iepazÄ«ties ar pieprasÄ«to dokumentu var konkrÄ“ti un faktiski apdraudÄ“t padomnieka aizsargātas intereses. TādÄ“jādi tiesa atzÄ«st, ka atbildÄ“tāja nepamatoti atteica pieteicÄ“jam izsniegt pieprasÄ«to informāciju par J. SikšÅ†a bÅ«tiskākiem pienākumiem, kas noteikti amata aprakstā un izsniegt amata apraksta kopiju. LÄ«dz ar to atbildÄ“tājas faktiskā rÄ«cÄ«ba ir atzÄ«stama par prettiesisku un pieteikums šajā daļā ir apmierināms. Tāpat atbildÄ“tājai uzliekams pienākums sniegt pieteicÄ“ja pieprasÄ«to informāciju.

[12] Tiesa piekrÄ«t atbildÄ“tājas norādÄ«tajam, ka pieteicÄ“ja sprieduma [8.1] punktā norādÄ«tais 2.-9. jautājums saistÄ«ts ar Kancelejas darba organizāciju, nodrošinot Valsts prezidenta darba kārtÄ«bas pasākumu norisi.

Tiesa atzÄ«st par pamatotu atbildÄ“tājas rakstveida paskaidrojumā norādÄ«to, ka normatÄ«vie akti neparedz Kancelejai pienākumu radÄ«t un dokumentÄ“t informāciju par katra darbinieka konkrÄ“tā pasākuma plānošanai, organizÄ“šanai, koordinÄ“šanai, sagatavošanai un Ä«stenošanai izpildÄ«tajām darbÄ«bām, uzdotiem uzdevumiem, personām, kas uzdeva veikt konkrÄ“tus uzdevumus.

Informācijas atklātÄ«bas likuma 5. panta pirmā daļa noteic, ka ierobežotas pieejamÄ«bas informācija ir tāda informācija, kura ir paredzÄ“ta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudÄ“šana šÄ«s informācijas rakstura un satura dēļ apgrÅ«tina vai var apgrÅ«tināt iestādes darbÄ«bu, nodara vai var nodarÄ«t kaitÄ“jumu personu likumiskajām interesÄ“m.

Tiesu praksÄ“ ir atzÄ«ts, ka valsts lÄ“mumi par ierÄ“dņa dienesta uzdevumu pildÄ«šanu ir vÄ“rsti uz iekšu un nav administratÄ«vie akti. PiemÄ“ram, tie ir lÄ“mumi par ierÄ“dņa kvalifikācijas novÄ“rtÄ“šanu, ierÄ“dņa komandÄ“šanu, pārvietošanu uz citu iestādi (arÄ« citā pilsÄ“tā), pārcelšanu tādā pašÄ amatā tajā pašÄ iestādÄ“, rÄ«kojumi par noteiktu uzdevumu izpildi, piedalÄ«šanos sapulcÄ“s, dienesta uzdevumu izpildes laika ievÄ“rošanu, dienesta kabineta piešÄ·iršanu, dienesta formas nÄ“sāšanu u.tml. (sal. Augstākās tiesas 2010. gada 14. aprīļa lÄ“mums lietā Nr. SKA-434/2010, 10. punkts). Jautājums par ierÄ“dņa novÄ“rtÄ“jumu ir pārvaldes iekšÄ“js tiesÄ«bu akts, jo novÄ“rtÄ“šanas mÄ“rÄ·is ir iestādes darba organizÄ“šana. IekšÄ“ji tiesÄ«bu akti nav pārbaudāmi administratÄ«vajā tiesā, bet valsts pārvaldes ietvaros (sal. Augstākās tiesas 2012. gada 22. februāra lÄ“mums lietā Nr. SKA-337/2012, 11. punkts). To, kādus kritÄ“rijus noteikt, lai izvÄ“rtÄ“tu ierÄ“dņa darba rezultātus, ir tiesÄ«ga noteikt pati iestāde, izmantojot piešÄ·irto rÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«bu (sal. Augstākās tiesas 2012. gada 9. jÅ«lija spriedums lietā Nr. SKA-362/2012, 11. punkts).

Å…emot vÄ“rā minÄ“to, tiesa atzÄ«st par pamatotu atbildÄ“tājas argumentu, ka pieteicÄ“ja pieprasÄ«tā informācija saistÄ«ta ar Kancelejas iekšÄ“ju darba organizāciju, proti, par padomnieka darba izpildes novÄ“rtÄ“šanu, uzdevumu izpildes laika uzskaiti, rÄ«kojumu par noteiktu uzdevumu izpildi došanu u.c. NorādÄ«tā informācija ir paredzÄ“ta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba pienākumu veikšanu. Tāpat šÄdas informācijas izpaušana šÄ«s informācijas rakstura un satura dēļ var apgrÅ«tināt iestādes darbÄ«bu, kā arÄ« nodarÄ«t kaitÄ“jumu personas, par kuru informācija pieprasÄ«ta likumiskajām interesÄ“m.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka pieteicējam ir sniegta atbilde uz sprieduma [8.1] punktā norādīto 2.-9. jautājumu.

[13] Pieteicējs iesniegumā lūdza sniegt informāciju pēc kādas metodikas aprēķināta J. Siksnim izmaksājamā naudas balva un kas to aprēķināja.

2017. gada 2. marta vÄ“stulÄ“ Nr. 419 pieteicÄ“jam sniegta atbilde, ka visas prÄ“mijas, naudas balvas un piemaksas izmaksātas atbilstoši normatÄ«vajos aktos noteiktajai kārtÄ«bai, ievÄ“rojot gan Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma, gan arÄ« Publiskas personas finanšu lÄ«dzekļu un mantas izšÄ·Ä“rdÄ“šanas novÄ“ršanas likuma normas un citu likumu normas. Informācija par pasākumiem pieejama www.president.lv.

2017. gada 25. janvāra vÄ“stulÄ“ pieteicÄ“jam tika norādÄ«ts, ka 2016. gada 24. oktobrÄ« noteikta un oktobrÄ« aprÄ“Ä·ināta naudas balva 2561,40 euro saskaņā ar Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 3. panta ceturtās daļas 5. punktu par tikšanos ar Amerikas savienoto valstu viceprezidentu Džo Baidenu, Igaunijas Republikas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu un Lietuvas Republikas prezidenti Daļu Gribauskaiti 2016. gada 23. augustā plānošanu, organizÄ“šanu, koordinÄ“šanu, sagatavošanu un sekmÄ«gu Ä«stenošanu, veicot uzticÄ“tos pienākumus paaugstinātas darba intensitātes apstākļos,

Saskaņā ar Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 3. panta ceturtās daļas 5. punktu valsts institÅ«cija tai piešÄ·irto finanšu lÄ«dzekļu ietvaros iekšÄ“jos normatÄ«vajos aktos, darba koplÄ«gumos vai darba lÄ«gumos amatpersonām (darbiniekiem) var paredzÄ“t naudas balvu, kas kalendāra gada ietvaros nepārsniedz amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mÄ“nešalgas apmÄ“ru, sakarā ar amatpersonai (darbiniekam) vai valsts institÅ«cijai svarÄ«gu sasniegumu (notikumu), ņemot vÄ“rā amatpersonas (darbinieka) ieguldÄ«jumu attiecÄ«gās institÅ«cijas mÄ“rÄ·u sasniegšanā.

Viena no Valsts prezidenta kancelejas darbÄ«bas jomām ir nodrošināt un organizÄ“t Valsts prezidenta vizÄ«tes gan pa Latviju, gan ārpus valsts robežām; kā arÄ« organizÄ“t ārvalstu augstāko amatpersonu vizÄ«tes Latvijā un nodrošināt Valsts prezidenta tikšanās ar citu valstu un starptautisku organizāciju amatpersonām, kas viesojas Latvijā.

Å…emot vÄ“rā minÄ“to, tiesa atzÄ«st, ka pieteicÄ“jam ir sniegta informācija par naudas balvas noteikšanas tiesisko pamatojumu un notikumu, sakarā ar kuru naudas balva ir piešÄ·irta. No norādÄ«tās tiesÄ«bu normas izriet, ka naudas balvas apmÄ“rs nevar pārsniegt kalendāra gada ietvaros amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mÄ“nešalgas apmÄ“ru. TādÄ“jādi likumdevÄ“js ir paredzÄ“jis maksimālo naudas balvas apmÄ“ru, bet tās noteikšanai iestādei piešÄ·irta rÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«ba likumdevÄ“ja noteikto robežu un iestādei piešÄ·irto finanšu lÄ«dzekļu ietvaros. Ne norādÄ«tā tiesÄ«bu norma, ne citi normatÄ«vie akti nenoteic Kancelejai pienākumu izstrādāt metodiku naudas balvas apmÄ“ra aprÄ“Ä·ināšanai.

Savukārt atbilstoši Valsts prezidenta kancelejas nolikuma 14.4. apakšpunktam Kancelejas vadÄ«tājs pārvalda Kancelejas budžetu, nodrošina piešÄ·irto valsts budžeta lÄ«dzekļu sadali, uzskaiti un kontroli, kā arÄ« atbild par Kancelejas budžeta likumÄ«gu, mÄ“rÄ·tiecÄ«gu un lietderÄ«gu izmantošanu.

Å…emot vÄ“rā minÄ“to, tiesa atzÄ«st, ka Kanceleja ir sniegusi pieteicÄ“jam atbildi uz sprieduma [8.1] punktā norādÄ«to 10. jautājumu par naudas balvas aprÄ“Ä·ināšanas metodiku.

[14] Kanceleja pieteicÄ“jam sniedza informāciju, ka padomniekam saskaņā ar Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 16. panta otro daļu, par darbu 2016. gadā atbilstoši darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas rezultātiem 2016. gada 28. decembrÄ« noteikta un decembrÄ« aprÄ“Ä·ināta prÄ“mija 1869,82 euro.

Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 16. panta otrā daļa noteic, ka saskaņā ar ikgadÄ“jo darbÄ«bas un tās rezultātu novÄ“rtÄ“jumu reizi gadā var izmaksāt prÄ“miju, kuras apmÄ“rs nedrÄ«kst pārsniegt 75 procentus no mÄ“nešalgas.

Likuma „Par Valsts prezidenta darbÄ«bas nodrošināšanu” 6. panta otrā daļa noteic, ka darba lÄ«gumu ar Kancelejas vadÄ«tāju, viņa vietniekiem un Valsts prezidenta padomniekiem slÄ“dz uz noteiktu laiku, ne garāku par Valsts prezidenta pilnvaru laiku. Uz minÄ“tajām amatpersonām neattiecas Darba likuma 45. panta pirmajā daļā noteiktais darba lÄ«guma termiņa ierobežojums. Darba lÄ«gumu ar minÄ“tajām amatpersonām var uzteikt jebkurā laikā, nenorādot uzteikuma iemeslus. LÄ“mums par darba lÄ«guma noslÄ“gšanu vai uzteikšanu ir politisks lÄ“mums.

TādÄ“jādi padomnieka amats nav ierÄ“dņa amats un uz to neattiecas Ministru kabineta 2012. gada 10. jÅ«lija noteikumi Nr. 494 „Noteikumi par valsts tiešÄs pārvaldes nodarbināto darba izpildes novÄ“rtÄ“šanu”.

Kanceleja 2017. gada 2. marta atbildÄ“ pieteicÄ“jam norādÄ«ja, ka darba izpildes novÄ“rtÄ“šanu Kancelejā veic, pamatojoties uz Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma un uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma pamata izdotiem iekšÄ“jiem normatÄ«vajiem aktiem, kas noteic darbinieka darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas kārtÄ«bu. Tāpat ir norādÄ«ti bÅ«tiskākie darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas posmi, tas ir, darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas process Kancelejā sastāv no darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas plānošanas, darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas un pārrunām, kurās tiek novÄ“rtÄ“ta darba izpilde, nodarbinātā prasmes atbilstoši noteiktajām amata kompetencÄ“m, mÄ“rÄ·u sasniegšana un uzdevumu izpilde, darbu plānošana, koordinācija, sadarbÄ«ba un citi jautājumi.

TādÄ“jādi tiesa atzÄ«st, ka pieteicÄ“jam ir sniegta informācija par darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas metodiku (sprieduma [8.2] punktā norādÄ«tais 2. jautājums).

[15] Tiesa konstatÄ“, ka Kanceleja nav sniegusi pieteicÄ“jam informāciju kas un kad veica padomnieka darba izpildes novÄ“rtÄ“šanu par darbu 2016. gadā un vai Valsts prezidents izteica savu viedokli par padomnieka darba izpildes novÄ“rtÄ“šanu un tās rezultātiem (sprieduma [8.2] punktā norādÄ«tais 1. un 3. jautājums).

Tiesa no lietas materiāliem konstatÄ“, ka pieteicÄ“jam Kanceleja 2017. gada 22. septembrÄ« sniedza atbildi Nr. 1548 (lietas 119.-120. lapa), kurā cita starpā norādÄ«ts, ka Valsts prezidenta padomnieku darbu novÄ“rtÄ“ Valsts prezidents, ņemot vÄ“rā minÄ“tajām personām likuma „Par Valsts prezidenta darbÄ«bas nodrošināšanu” noteikto darba tiesisko attiecÄ«bu ietvaru. Kancelejas vadÄ«tājs, vadÄ«tāja vietnieks un Valsts prezidenta padomnieki ir politiski amati, kas balstās gan uz profesionāliem, gan uz uzticÄ“šanās kritÄ“rijiem. Padomnieka darbs tika novÄ“rtÄ“ts ļoti labi 2016. gada 28. decembrÄ«.

Å…emot vÄ“rā minÄ“to, tiesa atzÄ«st, ka Kanceleja, atbildot uz pieteicÄ“ja 2017. gada 12. februāra iesniegumu, nepamatoti nav sniegusi pieteicÄ“jam pieprasÄ«to informāciju par personu, kas veica padomnieka darba izpildes novÄ“rtÄ“šanu par darbu 2016. gadā un laiku, kad notika minÄ“tā novÄ“rtÄ“šanā. LÄ«dz ar to Kancelejas faktiskā rÄ«cÄ«ba atzÄ«stama par prettiesisku. Savukārt izlemjot jautājumu par pienākuma uzlikšanu Kancelejai sniegt pieprasÄ«to informāciju, tiesa ņem vÄ“rā, ka ar Kancelejas 2017. gada 22. septembra vÄ“stuli Nr. 1548 pieteicÄ“jam pieprasÄ«tā informācija ir sniegta un nav pamata uzdot iestādei par pienākumu atkārtoti sniegt norādÄ«to informāciju.

[16] Apkopojot spriedumā konstatÄ“to, tiesa atzÄ«st par prettiesisku Kancelejas rÄ«cÄ«bu nesniedzot pieteicÄ“jam informāciju par padomniekam amata aprakstā noteiktajiem bÅ«tiskākajiem pienākumiem un neizsniedzot pieteicÄ“jam padomnieka amata apraksta norakstu. TādÄ“jādi pieteikums šajā daļā ir apmierināms un Kancelejai uzliekams par pienākumu sniegt pieteicÄ“jam norādÄ«to informāciju.

Tāpat tiesa atzÄ«st par prettiesisku Kancelejas rÄ«cÄ«bu, nesniedzot pieteicÄ“jam pieprasÄ«to informāciju par personu, kas veica padomnieka darba izpildes novÄ“rtÄ“šanu par darbu 2016. gadā un laiku, kad notika minÄ“tā novÄ“rtÄ“šanā. Å…emot vÄ“rā, ka norādÄ«tā informācija pieteicÄ“jam sniegta ar Kancelejas 2017. gada 22. septembra vÄ“stuli Nr. 1548, nepastāv pamats apmierināt pieteikumu daļā par pienākuma uzlikšanu iestādei izsniegt minÄ“to informāciju.

Tiesa atzÄ«st par pamatotu Kancelejas rÄ«cÄ«bu, sniedzot atbildes uz pieteicÄ“ja sprieduma [8.1] punktā norādÄ«to 2.-10. jautājumu un [8.2] punktā norādÄ«to 2. jautājumu. LÄ«dz ar to pieteikums daļā par norādÄ«tās informācijas nesniegšanu un pienākuma uzlikšanu iestādei sniegt pieprasÄ«to informāciju ir noraidāms kā nepamatots.

[17] Pieteicējs iebildis, ka Kancelejas atteikumā izsniegt pieteicēja pieprasīto informāciju nav ietverta minētā administratīvā akta pārsūdzības kārtība.

Tiesa atzÄ«st, ka minÄ“tais ir uzskatāms par procesuālu pārkāpumu, tomÄ“r, kā atzÄ«ts tiesu praksÄ“, ne katrs iestādes pieļauts procesuāls pārkāpums administratÄ«vā akta izdošanas procesā pats par sevi ir pietiekams pamats pārsÅ«dzÄ“tā administratÄ«vā akta atzÄ«šanai par prettiesisku.

Augstākā tiesa atzina, ka pārsÅ«dzÄ«bas kārtÄ«bas norādÄ«šanas jÄ“ga ir sniegt informāciju par to, kur un kādā termiņā personai ir tiesÄ«bas iebilst pret iestādes pieņemto administratÄ«vo aktu. LikumdevÄ“js AdministratÄ«vā procesa likuma 188. panta otrajā daļā ir atrunājis, ka tad, ja administratÄ«vajā aktā nav norādÄ«ts, kur un kādā termiņā to var pārsÅ«dzÄ“t, pieteikumu tiesā var iesniegt viena gada laikā no administratÄ«vā akta spÄ“kā stāšanās dienas. No minÄ“tā izriet, ka pārsÅ«dzÄ«bas termiņa neietveršana administratÄ«vajā aktā kā procesuāls pārkāpums ietekmÄ“ kārtÄ«bu, kādā persona var iebilst pret iestādes pieņemto administratÄ«vo aktu (personai tiek dots ievÄ“rojami ilgāks termiņš administratÄ«vā akta pārsÅ«dzÄ«bai), bet neietekmÄ“ to, vai pārsÅ«dzÄ“tais administratÄ«vais akts kā tāds atzÄ«stams par prettiesisku (sk. Augstākās tiesas 2017. gada 10. maija sprieduma lietā Nr. SKA-106/2017 20. punktu).

Turklāt konkrÄ“tajā gadÄ«jumā pieteicÄ“js ir iesniedzis pieteikumu tiesā mÄ“neša laikā no atbildes saņemšanas. Tas nozÄ«mÄ“, ka iestādes kļūda, nenorādot pārsÅ«dzÄ«bas kārtÄ«bu, nekādi neietekmÄ“ja pieteicÄ“ja iespÄ“jas AdministratÄ«vā procesa likumā noteiktajā termiņā un kārtÄ«bā iebilst pret Kancelejas izdoto administratÄ«vo aktu. LÄ«dz ar to atzÄ«stams, ka iestādes pieļautais procesuālais pārkāpums konkrÄ“tajā gadÄ«jumā nav atzÄ«stams par bÅ«tisku un tas pats par sevi neietekmÄ“ pārsÅ«dzÄ“tā administratÄ«vā akta tiesiskumu.

[18] PieteicÄ“js ir iebildis pret Kancelejas rÄ«cÄ«bu administratÄ«vā akta par atteikuma izsniegt pieprasÄ«to informāciju izdošanas procesā, kas izpaudusies kā minÄ“tā administratÄ«vā akta izdošana pÄ“c Informācijas atklātÄ«bas likumā noteiktā termiņa.

Kancelejā pieteicÄ“ja iesniegums saņemts 2017. gada 14. februārÄ« {lietas 82. lapa). Savukārt atbilde pieteicÄ“jam sniegta 2017. gada 15. martā, tas ir, 29. dienā pÄ“c informācijas pieprasÄ«juma saņemšanas Kancelejā. Tātad atteikums pieteicÄ“jam ir sniegts 14 dienas pÄ“c Informācijas atklātÄ«bas likuma 14. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktā termiņa informācijas (atteikuma izsniegt informāciju) sniegšanai. Tas nozÄ«mÄ“, ka Kanceleja ir pieļāvusi procesuālu pārkāpumu administratÄ«vā akta izdošanas procesā.

Tiesa atzÄ«st, ka Kancelejas pieļautais procesuālais pārkāpums nav uzskatāms par bÅ«tisku. Nav noliedzams, ka jebkurai iestādei ir pienākums ievÄ“rot normatÄ«vo aktu prasÄ«bas. TomÄ“r tas nenozÄ«mÄ“, ka jebkura iestādes kļūda (normatÄ«vo aktu prasÄ«bu neievÄ“rošana) ir uzskatāma par bÅ«tisku pārkāpumu, proti, par tādu pārkāpumu, kas pats par sevi bÅ«tiski aizskāris personas tiesÄ«bas vai tiesiskās intereses, vai par tādu pārkāpumu, kas ir ietekmÄ“jis gala rezultātu pÄ“c bÅ«tÄ«bas. Turklāt tiesa ņem vÄ“rā arÄ« to, ka 2017. gada 2. martā pieteicÄ“jam nosÅ«tÄ«ta vÄ“stule Nr. 419, kurā sniegta informācija par Kancelejas darbinieku darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas kārtÄ«bu.

Kanceleja pieteicÄ“jam informācijas izsniegšanu daļā ir atteikusi. Tas nozÄ«mÄ“, ka konkrÄ“tajā gadÄ«jumā nav pamata uzskatÄ«t, ka iestādes pieļautais procesuālais pārkāpums bÅ«tu aizskāris pieteicÄ“ja tiesÄ«bas konkrÄ“tā termiņā saņemt sev pienākošos labumu. Pat tad, ja Kanceleja, atbildot uz pieteicÄ“ja informācijas pieprasÄ«jumu, bÅ«tu ievÄ“rojusi Informācijas atklātÄ«bas likumā noteikto termiņu, pieteicÄ“jam sniegtā atbilde jebkurā gadÄ«jumā bÅ«tu atteikums pieprasÄ«to informāciju izsniegt. LÄ«dz ar to pieļautais procesuālais pārkāpums pats par sevi nav uzskatāms par tādu, kas radÄ«tu bÅ«tisku pieteicÄ“ja tiesÄ«bu vai tiesisko interešu aizskārumu. Tiesa ņem vÄ“rā, ka uz šÄda aizskāruma esÄ«bu pieteikumā tiesai pieteicÄ“js nav norādÄ«jis.

Kanceleja rakstveida paskaidrojumā tiesai norādÄ«jusi, ka tā pieteicÄ“ja iesniegumu uzlÅ«kojusi kā iesniegtu Iesniegumu likuma, nevis Informācijas atklātÄ«bas likuma noteiktajā kārtÄ«bā, secÄ«gi sniedzot pieteicÄ“jam atbildi uz informācijas pieprasÄ«jumu Iesniegumu likumā noteiktajā 30 dienu termiņā. Tātad konkrÄ“tajā gadÄ«jumā iestāde procesuālo pārkāpumu nav pieļāvusi apzināti, bet gan tas radies kļūdainu tiesÄ«bu normu piemÄ“rošanas rezultātā.

ŠÄdos apstākļos tiesa atzÄ«st, ka 14 dienu kavÄ“jums nav uzskatāms par tik bÅ«tisku, lai tā dēļ iestādes atteikumu izsniegt pieteicÄ“jam pieprasÄ«tās komandÄ“juma atskaites atzÄ«tu par prettiesisku.

[19] Administratīvā procesa likuma 92. pants noteic, ka ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par personisku kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.

No minētā izriet, ka persona var prasīt zaudējumu (arī morālā kaitējuma) atlīdzinājumu, ja zaudējumi cita starp nodarīti ar iestādes prettiesisku faktisko rīcību.

Izskatāmajā lietā tiesa atzina par prettiesisku Kancelejas faktisko rÄ«cÄ«bu, nesniedzot pieteicÄ“jam 2017. gada 11. februāra iesniegumā pieprasÄ«to informāciju. Tātad pieteicÄ“jam ir tiesÄ«bas prasÄ«t morālā kaitÄ“juma, kas viņam nodarÄ«ts ar šo prettiesisko iestādes faktisko rÄ«cÄ«bu, atlÄ«dzinājumu.

Pieteicējs lūdz atlīdzināt morālo kaitējumu, atvainojoties.

TiesÄ«bas uz atbilstÄ«gu atlÄ«dzinājumu administratÄ«vajā procesā detalizÄ“ Valsts pārvaldes iestāžu nodarÄ«to zaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanas likums (turpmāk - ZaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanas likums).

ZaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanas likuma 9. pants noteic, ka morālais kaitÄ“jums šÄ likuma izpratnÄ“ ir personiskais kaitÄ“jums, kas izpaužas kā fiziskās personas ciešanas, kuras tai izraisÄ«jis bÅ«tisks šÄ«s personas tiesÄ«bu vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums.

Tātad ciešanas radÄ«jušÄ aizskāruma bÅ«tiskums ir viens no kritÄ“rijiem morālā kaitÄ“juma konstatÄ“šanai. Proti, ne jebkurš par prettiesisku atzÄ«ts administratÄ«vais akts vai faktiskā rÄ«cÄ«ba rada atlÄ«dzināmu morālo kaitÄ“jumu, tiesai ir jāvÄ“rtÄ“ tiesÄ«bu un ar likumu aizsargāto interešu nozÄ«mÄ«gums un konkrÄ“tā aizskāruma smagums. Ja aizskārums nav bÅ«tisks, nav nodarÄ«ts morālais kaitÄ“jums Valsts pārvaldes iestāžu nodarÄ«to zaudÄ“jumu atlÄ«dzÄ«bas likuma izpratnÄ“ (sk. Augstākās tiesas 2014. gada 8. septembra sprieduma lietā Nr. SKA-169/2014 5. punktu).

Tiesa atzÄ«st, ka pieteicÄ“jam ir aizskartas tiesÄ«bas saņemt atbildi pÄ“c bÅ«tÄ«bas no valsts iestādes. TomÄ“r, kā atzÄ«ts tiesu praksÄ“, visi cilvÄ“ktiesÄ«bu aizskārumi nav vÄ“rtÄ“jami kā vienlÄ«dz smagi. NeatbildÄ“šana uz iesniegumu, lai gan skar Satversmes 104. pantā noteiktās tiesÄ«bas, nav uzskatāma par smagu interešu aizskārumu (sk. AdministratÄ«vās apgabaltiesas 2007. gada 7. novembra spriedumu lietā Nr. A42034604).

[20] Atbilstoši AdministratÄ«vā procesa likuma 94. panta ceturtajai daļai primārais atlÄ«dzinājuma veids ir iepriekšÄ“jā stāvokļa atjaunošana (jeb restitÅ«cija), kura rezultātā pārkāpuma radÄ«tās sekas tiek likvidÄ“tas un tiek atjaunota tiesiskā situācija, kāda, visticamāk, bÅ«tu bijusi, ja prettiesiskais administratÄ«vais akts nebÅ«tu izdots (sk. Augstākās tiesas 2009. gada 17. novembra sprieduma lietā Nr. SKA-505/2009 7. punktu). Lai gan vārdiski likuma 94. panta ceturtā daļa, paredzot restitÅ«ciju, formulÄ“ta tādÄ“jādi, ka attiecas uz lietām, kurās tiek lemts par administratÄ«vā akta atcelšanu, Augstākā tiesa ir atzinusi, ka arÄ« lietās, kurās pamatprasÄ«jums ir par labvÄ“lÄ«ga administratÄ«vā akta izdošanu, pirmām kārtām ir jāizvÄ“rtÄ“, vai ar labvÄ“lÄ«ga administratÄ«vā akta izdošanu (ar tā radÄ«tajām labvÄ“lÄ«gajām sekām) jau nav pietiekami (sk. Augstākās tiesas 2011. gada 5. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-25/2011 15. punktu).

ZaudÄ“jumi (kaitÄ“jums) atlÄ«dzināmi pamatā ar iepriekšÄ“jā stāvokļa atjaunošanu. IepriekšÄ“jā stāvokļa atjaunošana nozÄ«mÄ“ tā paša saimnieciskā labuma iegÅ«šanu, kas tiktu panākts, ja nebÅ«tu bijis izdots zaudÄ“jumu (kaitÄ“jumu) radošais administratÄ«vais akts vai veikta faktiskā rÄ«cÄ«ba. Augstākā tiesa pastāvÄ«gajā judikatÅ«rā ir atzinusi, ka iepriekšÄ“jā stāvokļa atjaunošana kā atlÄ«dzinājuma veids ir iespÄ“jams, arÄ« izdodot prasÄ«to administratÄ«vo aktu (sk. Augstākās tiesas 2007. gada 21. jÅ«nija sprieduma lietā Nr. SKA-295/2007 13.1. punktu, 2008. gada 7. februāra sprieduma lietā Nr. SKA- 25/2008 12. punktu, 2008. gada 7. februāra sprieduma lietā Nr. SKA - 27/2008 4.6., 15. un 16.1. punktu, 2008. gada 28. februāra sprieduma lietā Nr. SKA-44/2008 13.1. punktu). TomÄ“r turpat papildus norādÄ«ts, ka šÄds atlÄ«dzinājuma veids iespÄ“jams, ja atbildÄ“tāja nav ilgstoši pieļāvusi prettiesisku bezdarbÄ«bu vai tā nav bijusi mÄ“rÄ·tiecÄ«gi vÄ“rsta uz prettiesisku privātpersonas tiesÄ«bu neievÄ“rošanu.

Tiesa nekonstatÄ“ iestādes rÄ«cÄ«bā apstākļus, kas mÄ“rÄ·tiecÄ«gi vÄ“rsti uz prettiesisku pieteicÄ“ja tiesÄ«bu neievÄ“rošanu. Tāpat nav konstatÄ“jama iestādes ilgstoša prettiesiska bezdarbÄ«ba. Kanceleja ir atbildÄ“jusi uz pieteicÄ“ja iesniegumiem likumā noteiktajā kārtÄ«bā, bet nav sniegusi atbildes uz atsevišÄ·iem iesniegumā uzdotajiem jautājumiem.

Izskatāmajā gadÄ«jumā ir iespÄ“jams atjaunot stāvokli un dzÄ“st pāri nodarÄ«jumu, ko paredz AdministratÄ«vā procesa likuma 94. panta ceturtā daļa - atlÄ«dzināšanas pienākumu publisko tiesÄ«bu subjekts var izpildÄ«t, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvÄ“ja pirms kaitÄ“juma izdarÄ«šanas. Proti, pieteicÄ“jam iespÄ“jams dzÄ“st pāri nodarÄ«jumu, sniedzot atbildes uz informācijas pieprasÄ«jumā norādÄ«tajiem jautājumiem.

LÄ«dz ar to tiesa atzÄ«st, ka ar Kancelejas 2017. gada 15. marta un 2. marta atbildes vÄ“stulÄ“m, kurās nav sniegtas atbildes uz visiem uzdotajiem jautājumiem, pieteicÄ“jam ir nodarÄ«ts morāls kaitÄ“jums un iepriekšÄ“jā stāvokļa atjaunošana - atbildes sniegšana uz jautājumiem ir atbilstÄ«gs tā atlÄ«dzinājums.

[21] Saskaņā ar AdministratÄ«vā procesa likuma 126. panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnÄ«bā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildÄ“tāja par labu pieteicÄ“jam viņa samaksāto valsts nodevu. Atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 12. februāra noteikumu Nr. 85 „KārtÄ«ba, kādā administratÄ«vajā lietā iemaksā, atmaksā un atlÄ«dzina valsts nodevu un iemaksā un atmaksā drošÄ«bas naudu” 13.punktam valsts nodevu atlÄ«dzina mÄ“neša laikā pÄ“c tiesas vai tiesneša nolÄ“muma stāšanās spÄ“kā AdministratÄ«vā procesa likuma 126. pantā minÄ“tajos gadÄ«jumos no tās iestādes budžeta lÄ«dzekļiem, kura attiecÄ«gajā administratÄ«vajā lietā bijusi pieaicināta atbildÄ“tāja pusÄ“. PieteicÄ“js par pieteikuma iesniegšanu tiesā ir samaksājis valsts nodevu 30 euro apmÄ“rā (lietas 7., 15. lapa).

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251. pantu un 289.-291. pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda apmierināt Lato Lapsas pieteikumu daļā.

AtzÄ«t par prettiesisku Valsts prezidenta kancelejas faktisko rÄ«cÄ«bu daļā, nesniedzot Lato Lapsam 2017. gada 12. februārÄ« pieprasÄ«to informāciju par J. Siksnim amata aprakstā noteiktajiem bÅ«tiskākajiem pienākumiem un amata apraksta noraksta pievienošanu.

Uzlikt par pienākumu Valsts prezidenta kancelejai ne vÄ“lāk kā mÄ“neša laikā no sprieduma spÄ“kā stāšanās dienas, sniegt Lato Lapsam 2017. gada 12. februārÄ« pieprasÄ«to informāciju par J. Siksnim amata aprakstā noteiktajiem bÅ«tiskākajiem pienākumiem un izsniegt amata apraksta norakstu.

AtzÄ«t par prettiesisku Valsts prezidenta kancelejas faktisko rÄ«cÄ«bu daļā, nesniedzot Lato Lapsam 2017. gada 12. februārÄ« pieprasÄ«to informāciju par to, kas un kad veica J. SikšÅ†a darba izpildes novÄ“rtÄ“šanu par 2016. gadu un vai Valsts prezidents izteica savu viedokli par J. SikšÅ†a darba izpildes novÄ“rtÄ“šanu un tās rezultātiem.

Pārējā daļā pieteikumu noraidīt.

Piespriest no atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts prezidenta kancelejas par labu Lato Lapsam (personas kods 160569-13068) samaksāto valsts nodevu 30 euro apmērā.

Spriedumu var pārsÅ«dzÄ“t Augstākās tiesas AdministratÄ«vo lietu departamentā viena mÄ“neša laikā no sprieduma sastādÄ«šanas dienas, iesniedzot kasācijas sÅ«dzÄ«bu AdministratÄ«vās rajona tiesas RÄ«gas tiesu namā.

Rīgā, 2017. gada 29. decembrī