Iesaki rakstu:

Valsts prezidenta Raimonda VÄ“joņa kanceleja cietusi jau piekto zaudÄ“jumu administratÄ«vajā tiesā kārtÄ“jā lietā sakarā ar tās prettiesisko vÄ“lmi slÄ“pt informāciju par nodokļu maksātāju naudas tÄ“rÄ“šanu un saistÄ«tām tÄ“mām.

Vecākā grāmatvede veic galvenās grāmatvedes pienākumus, bet ikmÄ“neša piemaksu gada pirmajos trÄ«s mÄ“nešos ir saņēmusi gan viena, gan otra, - par šÄdu nodokļu maksātāju lÄ«dzekļu tÄ“rÄ“šanu, balstoties uz Valsts prezidenta kancelejas vadÄ«tāja Arņa Salnāja pÄ“c vairāku administratÄ«vo lietu ierosināšanas negribÄ«gi sniegto informāciju, pagājušÄ gada aprÄ«lÄ« informÄ“ja Pietiek.

JanvārÄ« - 596,48 eiro, februārÄ« - 447,36 eiro, martā - 408,46 eiro. ŠÄdas piemaksas papildus mÄ“nešalgai pagājušÄ gada pirmajos trÄ«s mÄ“nešos bija piešÄ·irtas un izmaksātas Ilonai Kancānei, Valsts prezidenta kancelejas AdministratÄ«vā nodrošinājuma nodaļas vecākajai grāmatvedei.

Oficiālais pamatojums šÄdām izmaksām bija – „saskaņā ar Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 14.panta pirmo daļu par papildu darbu, piedaloties Valsts prezidenta RÄ«gas pils rezidences materiālo vÄ“rtÄ«bu inventarizācijas un pieņemšanas procesā, apsekojot un pÄ“c tam informāciju par materiālajām vÄ“rtÄ«bām ievadot grāmatvedÄ«bas uzskaites programmā, un par papildu darbu, veicot AdministratÄ«vā nodrošinājuma nodaļas galvenā grāmatveža amata pienākumus”.

Taču tas nenozÄ«mÄ“ja, ka Valsts prezidenta kanceleja pagājušÄ gada pirmajos trÄ«s mÄ“nešos bÅ«tu palikusi bez galvenās grāmatvedes un ka vecākā grāmatvede Kancāne bÅ«tu piemaksas saņēmusi par viņas aizvietotāju.

JanvārÄ« - 347,21 eiro, februārÄ« - 520,82 eiro, martā - 694,42 eiro. ŠÄdas piemaksas pagājušÄ gada pirmajos trÄ«s mÄ“nešos papildus mÄ“nešalgai savukārt bija piešÄ·irtas Ingai Šteinbrikai, kuras amats ir - AdministratÄ«vā nodrošinājuma nodaļas galvenā grāmatvede.

Laikā, kamÄ“r Kancāne piemaksas bija saņēmusi it kā par „papildu darbu, veicot AdministratÄ«vā nodrošinājuma nodaļas galvenā grāmatveža amata pienākumus”, Salnāja parakstÄ«tais piemaksu saraksts rādÄ«ja, ka piemaksas par labu darbu saņēmusi arÄ« galvenā grāmatvede, kuras pienākumus veikusi Kancāne.

„Saskaņā ar Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 14.panta pirmo un divpadsmito daļu par papildu darbu un personÄ«go iniciatÄ«vu un ieguldÄ«jumu, kā arÄ« darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, nodrošinot budžeta lÄ«dzekļu plānošanu un to izlietojuma kontroli,” – šÄds bija Šteinbrikai izmaksāto piemaksu oficiālais pamatojums.

Ne Salnājs, ne VÄ“joņa preses pārstāvis Jānis Siksnis, kurš arÄ« pats bija regulāras papildu piemaksas saņemošo kancelejas darbinieku vidÅ«, tā arÄ« nespÄ“ja vai nevÄ“lÄ“jās atbildÄ“t uz jautājumiem saistÄ«bā ar šÄ«m izmaksām.

Tagad šÄ« ir jau piektā informācijas slÄ“pšanas lieta, kurā administratÄ«vā rajona tiesa ir uzlikusi VÄ“joņa kancelejai par pienākumu sniegt tās slÄ“pto informāciju. Pietiek šodien šo pamācošo tiesas spriedumu publicÄ“ pilnÄ«bā.

Lieta Nr.A420234917 A2349-17/6

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA, RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VÄ€RDÄ€

Rīgā, 2017.gada 14.decembrī

AdministratÄ«vā rajona tiesa šÄdā sastāvā: tiesnese E.ApÄ«ne,

rakstveida procesā izskatÄ«ja administratÄ«vo lietu Lato Lapsas pieteikumā par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai sniegt pieteicÄ“ja 2017.gada 27.aprīļa un 2017.gada 28.aprīļa iesniegumos pieprasÄ«to informāciju un morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzinājumu - Valsts prezidenta kancelejas atvainošanos.

AprakstošÄ daļa

[1] PieteicÄ“js Lato Lapsa vÄ“rsās Valsts prezidenta kancelejā (turpmāk - Kanceleja vai atbildÄ“tāja) ar 2017.gada 27.aprīļa un 2017.gada 28.aprīļa iesniegumiem (turpmāk - Iesniegums Nr. 1 un Iesniegums Nr.2, bet abi kopā - iesniegumi), pirmajā uzdodot konkrÄ“tus jautājumus saistÄ«bā Valsts prezidenta kancelejas grāmatvežu konkrÄ“tajā laika posmā veicamajiem pienākumiem un tiem piešÄ·irto piemaksu pamatojumu, bet otrajā uzdodot konkrÄ“tus jautājumus saistÄ«bā Valsts prezidenta kancelejas grāmatvežu konkrÄ“tajā laika posmā veiktajiem materiālo vÄ“rtÄ«bu inventarizācijas darbiem, saistÄ«bā ar to piešÄ·irto piemaksu pamatojumu, kā arÄ« grāmatvežu amata pienākumiem.

Ar Valsts prezidenta kancelejas 2017.gada 29.maija vēstuli Nr.882 (turpmāk - Vēstule) pieteicējam sniegta atbilde uz iesniegumiem.

[2] Pieteikumā tiesai pieteicÄ“js lÅ«dz atzÄ«t Kancelejas rÄ«cÄ«bu par prettiesisku, uzskatot, ka iesniegumos pieprasÄ«tā informācija VÄ“stulÄ“ nav tikusi sniegta, bet sniegtā informācija nosÅ«tÄ«ta, pārkāpjot Informācijas atklātÄ«bas likumā noteikto par informācijas sniegšanas termiņiem.

Tāpat pretÄ“ji Informācijas atklātÄ«bas likuma 12.pantā noteiktajam Kanceleja prettiesiski nav norādÄ«jusi, kur un kādā termiņā konkrÄ“to informācijas sniegšanas atteikumu var apstrÄ«dÄ“t vai pārsÅ«dzÄ“t, tādÄ“jādi vÄ“lreiz pārkāpjot Informācijas atklātÄ«bas likuma normas un nodarot pieteicÄ“jam kaitÄ“jumu.

[3] 2017.gada 21.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts atbildētājas paskaidrojums, kurā pieteikums tiek uzskatīts par nepamatotu un noraidāmu, jo savas kompetences ietvaros un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Kanceleja ir sniegusi atbildes uz pieteicēja iesniegumiem.

Atbildētājas ieskatā pieteicēja iesniegumos uzdotie jautājumi saistīti ar pieteicējam 2017.gada 13.aprīļa vēstulē izsniegtās informācijas par Kancelejas darbiniekiem izmaksāto piemaksu kļūdainas interpretācijas rezultātā aplami izdarītiem secinājumiem.

Atsaucoties uz 2017.gada 13.aprīļa vÄ“stulÄ“ un VÄ“stulÄ“ sniegto informāciju, atbildÄ“tāja uzskata, ka Kanceleja ir atbildÄ“jusi uz visiem Iesniegumā Nr.l uzdotajiem jautājumiem, bet, atbildot uz Iesniegumu Nr.2, VÄ“stulÄ“ paskaidroja, ka informācija par visiem Kancelejas darbiniekiem, kuriem laikposmā no 2017.gada 1.janvāra lÄ«dz 2017.gada 31.martam noteiktas un izmaksātas piemaksas, tostarp informācija par piemaksu noteikšanas faktisko un tiesisko pamatu, pieteicÄ“jam ir sniegta atbilstoši Informācijas atklātÄ«bas likumam.

Jautājumi par Kancelejas darbiniekiem izmaksāto piemaksu faktisko pamatojumu attiecas uz atsevišÄ·u darbinieku veikto darbu, darba rezultātiem, darba organizāciju, pienākumu un atbildÄ«bu sadali Kancelejā. KonkrÄ“ti darba uzdevumi, aktivitātes, pasākumi, iesaistÄ«šanās projektos vai to izstrādÄ“, iesaistÄ«šanās noteiktu jautājumu virzÄ«bā un to risināšana veido Kancelejas darba kārtÄ«bu. Informācija par Kancelejas ikdienas darbu, veidu, kādā tiek nodrošināta likumos noteikto funkciju izpilde, tiek organizÄ“ts darbs un sasniegti Kancelejai svarÄ«gi mÄ“rÄ·i, ir ārpus Informācijas atklātÄ«bas likuma tvÄ“ruma. SpÄ“kā esošie normatÄ«vie akti neparedz Kancelejai pienākumu šÄdu informāciju radÄ«t un dokumentÄ“t. PieteicÄ“ja prasÄ«tā informācija rada Kancelejai pienākumu nevis vienkārši izsniegt tās rÄ«cÄ«bā esošas ziņas, bet gan dokumentÄ“t informāciju pieteicÄ“ja vajadzÄ«bām. Tā kā Kancelejai ir svarÄ«gi nodrošināt iestādes pamatfunkcijas un darba nepārtrauktÄ«bu, kā arÄ« citu personu tiesÄ«bas saziņā ar Kanceleju, AtbildÄ“tāja nesaskata par iespÄ“jamu pieteicÄ“jam detalizÄ“ti skaidrot darbu sadali un darba organizāciju Kancelejā.

Iesniegumā Nr.l uzdotie jautājumi ir saistīti ar pieteicējam jau izsniegtas informācijas analīzi un izvērtējumu, ņemot vērā pieteicēja subjektīvo viedokli un izpratni par to, kā

Kancelejā bÅ«tu organizÄ“jams darba izpildes process. AtbildÄ“tāja ieskatā ir ņemams vÄ“rā, ka pieteicÄ“js, pamatojoties uz Informācijas atklātÄ«bas likuma normām, lÅ«dz sniegt skaidrojumu par faktiski nepastāvošiem apstākļiem, jo lÅ«dz sniegt skaidrojumu, kāpÄ“c Kancelejas atbildÄ«gās amatpersonas nav savlaicÄ«gi novÄ“rsušas situāciju, kurā galvenās grāmatvedes pienākumus vairāku mÄ“nešu periodā ir pildÄ«jusi vecākā grāmatvede, un vai šÄdos apstākļos nebÅ«tu konstatÄ“jama galvenās grāmatvedes nolaidÄ«ba darba pienākumu izpildÄ“. TomÄ“r Kanceleja pieteicÄ“ju jau ir informÄ“jusi, ka pieteicÄ“ja aprakstÄ«tā situācija faktiski nepastāv, lÄ«dz ar to atbildÄ“tājam nav saprotams, kādu vÄ“l papildus informāciju pieteicÄ“js atbilstoši Informācijas atklātÄ«bas likuma normām no Kancelejas konkrÄ“tajā gadÄ«jumā vÄ“las saņemt.

AtbildÄ“tāja ieskatā Iesniegumā Nr.2 uzdoto jautājumu saturs liecina, ka pieteicÄ“js, saņemot pieprasÄ«to informāciju, vÄ“las analizÄ“t Kancelejas darba organizāciju, konkrÄ“to darbinieku darba kvalitāti, vÄ“rtÄ“jot, vai konkrÄ“to darba uzdevumu izpilde ir samÄ“rojama ar piešÄ·irtās piemaksas apmÄ“ru, kā arÄ« vÄ“rtÄ“t to, vai Kancelejas darbs tiek organizÄ“ts pareizi, tomÄ“r pieteicÄ“jam nav subjektÄ«vu tiesÄ«bu prasÄ«t konkrÄ“to informāciju. Valsts institÅ«ciju finanšu lÄ«dzekļu lietderÄ«bas un likumÄ«bas izlietojumu vÄ“rtÄ“ likumā tam atbilstoši pilnvarotas institÅ«cijas, savukārt sabiedrÄ«bas informÄ“šanu nodrošina masu informācijas lÄ«dzekļi.

Personas atlÄ«dzÄ«bas publicÄ“šana, saistot to ar citiem personas identifikatoriem (piemÄ“ram, vārdu, uzvārdu), ir uzskatāma par datu apstrādi, lÄ«dz ar to pieteicÄ“ja pieprasÄ«jums sniegt plašÄku informāciju par Kancelejas darbiniekiem ir aplÅ«kojams kopsakarā ar Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likuma prasÄ«bām. AtbildÄ“tāja norāda, ka pieteicÄ“js saņemtos Kancelejas amatpersonu un darbinieku personas datus bez to piekrišanas apkopojot, publicÄ“jot tos intemetā, kā arÄ« nododot trešajām personām publicÄ“šanai, pārkāpj attiecÄ«go personu privāto dzÄ«vi un veic personas datu apstrādi, neievÄ“rojot Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likuma prasÄ«bas. VÄ“stules sagatavošanā Kanceleja vÄ“rtÄ“ja minÄ“tos apstākļus kopsakarā ar tās pienākumu nodrošināt godprātÄ«gu un likumÄ«gu personas datu apstrādi tikai atbilstoši paredzÄ“tajam mÄ“rÄ·im un tam nepieciešamajā apjomā.

PieteicÄ“ja lÅ«guma sniegt informāciju par divām identificÄ“jamām Kancelejas darbiniecÄ“m pamatojums ir vispārÄ«gs un nekonkretizÄ“ts, lÄ«dz ar to nav skaidrs pieteicÄ“ja pieprasÄ«tās informācijas izmantošanas veids un mÄ“rÄ·is. AtbildÄ“tāja vÄ“rš uzmanÄ«bu, ka lÄ«dzšinÄ“jā saziņā ar Kanceleju pieteicÄ“js vÄ“rsies kā fiziska persona un Kancelejas sniegto informāciju izmantojis pÄ“c saviem privātiem ieskatiem. AtbildÄ“tājas ieskatā veids, kādā pieteicÄ“js ir izvÄ“lÄ“jies veicināt tiesiskumu valsts pārvaldÄ“ un labas pārvaldÄ«bas principus, dod pamatu apšaubÄ«t pieteicÄ“ja deklarÄ“tos mÄ“rÄ·us.

Tā kā pieteicÄ“ja iesniegumi nebija skatāmi atbilstoši Informācijas atklātÄ«bas likumam, Kanceleja nevarÄ“ja pārkāpt Informācijas atklātÄ«bas likumu un tajā noteiktos termiņus, lÄ«dz ar to Kancelejas rÄ«cÄ«ba pieteicÄ“jam arÄ« nevarÄ“ja radÄ«t kaitÄ“jumu.

[4] Atbilstoši AdministratÄ«vā procesa likuma 112.' panta pirmajai un ceturtajai daļai lieta tiek skatÄ«ta rakstveida procesā.

[5] PieteicÄ“js ar iesniegumiem ir vÄ“rsies pie atbildÄ“tājas, vÄ“loties Iesniegumā Nr.l uzzināt: 1) kādu iemeslu dēļ I.Kancānei ik mÄ“nesi 2007.gada janvārÄ« - martā papildus saviem pienākumiem bija jāpilda galvenā grāmatveža pienākumi, 2) vai minÄ“tajā laika posmā galvenā grāmatvede I.Šteinbrika nepildÄ«ja savus amata pienākumus, 3) ja I.Šteinbrika nepildÄ«ja savus pienākumus, par kādu pienākumu pildÄ«šanu viņa 2017.gada janvārÄ« - martā ik mÄ“nesi saņēma | piemaksu darba algai, 4) ja I.Šteinbrika pildÄ«ja savus amata pienākumus, par kādu viņas pienākumu pildÄ«šanu I.Kancāne 2017.gada janvārÄ« - martā ik mÄ“nesi saņēmusi piemaksu ļ darba algai, un, vai tas nozÄ«mÄ“, ka I.Šteinbrika savus pienākumus pildÄ«jusi nolaidÄ«gi vai nepietiekami, un, ja tā, kāpÄ“c Valsts prezidenta kancelejas vadÄ«ba nav reaģējusi?

Iesniegumā Nr.2 pieteicÄ“js vÄ“lÄ“jies uzzināt: 1) vai divas grāmatvedes trÄ«s mÄ“nešu ilgumā ir veikušas materiālo vÄ“rtÄ«bu inventarizāciju un ievadi datorā, 2) ja jā, ar ko izskaidrojams šÄds apjomÄ«gs materiālo vÄ“rtÄ«bu daudzums, kādu materiālo vÄ“rtÄ«bu skaitu abas grāmatvedes trÄ«s mÄ“nešu laikā ir ievadÄ«jušas datorā, 3) kādi ir amata aprakstā noteiktie grāmatveža pienākumi, 4) vai šajos pienākumos ietilpst materiālo vÄ“rtÄ«bu uzskaite, 5) ja ietilpst, tad par ko saistÄ«bā ar materiālo vÄ“rtÄ«bu uzskaiti ir izmaksātas piemaksas, 6) vai šajos pienākumos neietilpst datu ievade datorā, 7) ja ietilpst, tad par ko saistÄ«bā ar materiālo vÄ“rtÄ«bu uzskaiti ir izmaksātas piemaksas?

Atbildot uz šiem jautājumiem, atbildÄ“tāja VÄ“stulÄ“ ir norādÄ«jusi atsauci uz savu 2017.gada 13.aprīļa vÄ“stuli Nr.672 (lietas 26.-31.lapa), kā arÄ« darÄ«jusi zināmu, ka kancelejas galvenajai grāmatvedei piemaksa 2017.gada pirmajos trÄ«s mÄ“nešos netika maksāta par laiku, kamÄ“r minÄ“tā amatpersona atradās atvaļinājumā, savukārt vecākajai grāmatvedei piemaksa par papildus pienākumu veikšanu sakarā ar prombÅ«tnÄ“ esošas amatpersonas aizvietošanu tika maksāta tikai par laiku, kad aizvietojamā amatpersona atradās prombÅ«tnÄ“ (lietas 9.-10.lapa), ar to uzskatot, ka ir atbildÄ“jusi uz uzdotajiem jautājumiem, kas norādÄ«ts arÄ« atbildÄ“tajās rakstveida paskaidrojumā.

Tiesa minÄ“tajam atbildÄ“tājas viedoklim nepiekrÄ«t, jo, vÄ“rtÄ“jot pÄ“c bÅ«tÄ«bas, VÄ“stule ir pretÄ“ji labai pārvaldÄ«bai sagatavota formāla atbilde uz privātpersonas uzdotajiem jautājumiem, un šÄda atbildÄ“tājas rÄ«cÄ«ba nav atzÄ«stama par tiesisku. Tiesas vÄ“rtÄ“jumā faktiski pieteicÄ“jam nav sniegta konkrÄ“ta informācija ne par vienu no uzdotajiem jautājumiem.

[6] AttiecÄ«bā uz Iesniegumu Nr.l vispirms norādāms, ka 2017.gada 13.aprīļa vÄ“stulÄ“ atbildÄ“tāja informÄ“ja pieteicÄ“ju, ka tās vecākajai grāmatvedei par papildu darbu, piedaloties materiālo vÄ“rtÄ«bu inventarizācijas un pieņemšanas procesā, apsekojot un pÄ“c tam informāciju par materiālajām vÄ“rtÄ«bām ievadot grāmatvedÄ«bas uzskaites programmā, un par papildu darbu, veicot galvenā grāmatveža amata pienākumus 2017.gada janvārÄ« noteikta piemaksa 596,48 euro, februārÄ« - 447,36 euro, martā - 408,46 euro. Savukārt galvenajai grāmatvedei arÄ« šajos laika periodos ir noteiktas piemaksas, proti, 2017.gada janvārÄ« - 347,21 euro, februārÄ« - 520,82 euro, martā - 694,42 euro, par papildu darbu, personÄ«go iniciatÄ«vu un ieguldÄ«jumu, kā arÄ« par darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, nodrošinot budžeta lÄ«dzekļu plānošanu un to izlietojuma kontroli.

Tātad no minētās atbildes izriet, ka gan vecākā grāmatvede, gan galvenā grāmatvede katru mēnesi (janvāris, februāris, marts) saņem regulāras piemaksas. Turklāt vecākā grāmatvede tās saņem par galvenās grāmatvedes pienākumu izpildi, bet vienlaikus piemaksas par savu darbu saņem arī galvenā grāmatvede.

VÄ“rtÄ“jot šos apstākļus kopsakarā, pieteicÄ“ja uzdotajiem jautājumiem ir absolÅ«ti loÄ£isks pamats, un tādi, iespÄ“jams, rastos arÄ« citām personām, saņemot šÄdu atbildi. AtbildÄ“tāja paskaidrojumā norādÄ«jusi uz kļūdainiem un aplamiem secinājumiem, ko pieļāvis pieteicÄ“js, taču atbildÄ“tājai bÅ«tu jāapzinās šie secinājumi kā savas rÄ«cÄ«bas sekas, sagatavojot šÄdu nepārdomātu un pretrunÄ«gu atbildi, kurā ietvertā informācija par abām amata pozÄ«cijām neļauj saprast, kāpÄ“c vienas personas darba pienākumus pilda divi darbinieki, abiem par to saņemot piemaksu.

ArÄ« VÄ“stulÄ“ ietvertā atbilde nav uzskatāma par izsmeļošu un tādu, kas nedod iemeslu tālākām interpretācijām, jo no kompetentas iestādes vismaz bÅ«tu sagaidāms, ka tā norāda privātpersonai, kurā laika posmā (vai vismaz mÄ“nesÄ«) tad galvenā grāmatvede atradās prombÅ«tnÄ“, vai par kādu laika posmu vecākajai grāmatvedei bija jāpilda tās pienākumi, saņemot piemaksu.

PiemÄ“ram, attiecÄ«bā uz pirmajiem diviem jautājumiem korekti bÅ«tu sagaidāms, ka iestāde informÄ“ pieteicÄ“ju, ka, piemÄ“ram, 2017.gada janvāra mÄ“nesÄ« galvenajai grāmatvedei bija divu nedēļu ikgadÄ“jais atvaļinājums no 1.-15.janvārim, sakarā ar ko vecākajai grāmatvedei šajā laika periodā papildus saviem pienākumiem bija jāpilda galvenās grāmatvedes pienākumi. Savukārt, ja atbildÄ“tāja ievÄ“rotu labu pārvaldÄ«bu, tad bÅ«tu sagaidāms, ka tā precizÄ“tu šo atbildi arÄ« savas 2017.gada 13.aprīļa vÄ“stules kontekstā, norādot, ka piemaksa par šo konkrÄ“to pienākumu izpildi vecākajai grāmatvedei tika izmaksāta tikai par attiecÄ«go periodu janvāra mÄ“nesÄ«, bet kopÄ“jo piemaksas summu veido citi iemesli, kas bijuši par pamatu pabalsta piešÄ·iršanai.

Tā vietā atbildētāja ir izvēlējusies formāli atsaukties uz 2017.gada 13.aprīļa vēstuli un sniegt nekonkrētu atbildi, neatbildot uz uzdotajiem jautājumiem.

[7] TiesÄ«bas brÄ«vi saņemt informāciju ietilpst tiesÄ«bās uz vārda brÄ«vÄ«bu, kas ir nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā (sk. Satversmes tiesas 2003.gada 5.jÅ«nija sprieduma lietā Nr.2003-02-0106 secinājumu daļas l.punktu; Augstākās tiesas 2007.gada 8.jÅ«nija sprieduma lietā Nr.SKA-194/2007 14.punktu, Augstākās tiesas 2016.gada 18.augusta sprieduma lietā Nr.SKA-817/2016 6.punktu), un attiecÄ«bā uz tiesÄ«bu saņemt informāciju ierobežošanu Satversmes tiesa atzinusi, ka personas tiesÄ«bas iegÅ«t informāciju ir neierobežotas, ciktāl likums nenosaka pretÄ“jo, turklāt ikviens ierobežojums iegÅ«t informāciju iztulkojams iespÄ“jami šauri (sk. 1999.gada 6.jÅ«lija sprieduma lietā Nr.04-02(99) 2.punktu).

KonkrÄ“tās lietas ietvaros nav konstatÄ“jami ierobežojumi pieteicÄ“jam pieprasÄ«t un saņemt informāciju no atbildÄ“tājas, jo atbildÄ“tājas arguments, ka informācija skar fizisko personu privātumu un pieteicÄ“js šo informāciju tālāk izvietos internÄ“ta resursos, padarot to publiski pieejamu, neiztur kritiku. Vispirms norādāms, "tas, ka pieprasÄ«tā informācija attiecas uz vienas personas ienākumiem, nenozÄ«mÄ“, ka šo informāciju sabiedrÄ«bas locekļi nevar izmantot, lai pārliecinātos, ka iestāde pareizi izlieto finanšu lÄ«dzekļus un vai šai vienai personai nepamatoti neizrāda Ä«pašu labvÄ“lÄ«bu" (sk. Augstākās tiesas 2012.gada 10.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-606/2012 10.punktu), bet otrkārt, tas, ka konkrÄ“tā informācija tiks publiskota, šobrÄ«d ir tikai pieņēmums. Bet, ja pieteicÄ“js rÄ«kosies pretÄ“ji tiesiskai kārtÄ«bai, vai pieļaus Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likuma pārkāpumu, tad attiecÄ«gi ikvienam, kura tiesÄ«bas bÅ«s aizskartas, arÄ« pret pieteicÄ“ju bÅ«s tiesÄ«bas vÄ“rsties likumā noteiktā kārtÄ«bā.

Turklāt, izskatot pieteicēja iesniegumus, atbildētāja tādus apsvērumus nav paudusi un pierādījumus minētajam nav sniegusi.

[8] AttiecÄ«bā uz iesniegumu Nr.2 tiesa neatkārto iepriekš paustos apsvÄ“rumus par to, ka informāciju, kā arÄ« konkrÄ“tu atbildi pieteicÄ“js nav saņēmis.

Iesniegumā Nr.2 pieteicÄ“ja interese pamatā ir saistāma ar tālāku grāmatvedÄ«bas darbinieku amata pienākumu noskaidrošanu, tostarp, informācijas iegÅ«šanu par to, vai darbiniekiem maksā piemaksas arÄ« par ikdienas darba pienākumiem.

PretÄ“ji atbildÄ“tājas viedoklim pieteicÄ“jam ir tiesÄ«bas zināt atbildÄ“tājas darbinieku pienākumus un pamatojumu papildus atalgojuma noteikšanai. Savukārt apsvÄ“rumi par to, ka pieteicÄ“js vÄ“las iegÅ«to informāciju analizÄ“t, neietilpst atbildÄ“tājas kompetences tvÄ“rumā. VÄ“l jo vairāk, piemÄ“ram, iesnieguma 3.jautājumā pieteicÄ“ja interese ir saistāma ar iestādes darbinieka amata aprakstu. Savukārt secÄ«gi tālākie jautājumi izriet no amata apraksta. Taču to, vai šie jautājumi ir atbildÄ“ti, persona var saprast tikai tad, kad ir izpildÄ«ts pieprasÄ«jums, kas ir 3.jautājumā, proti, sniegtas ziņas par grāmatvežu amata aprakstu - darba pienākumiem. Tā kā j atbildÄ“tāja nav sniegusi pieteicÄ“jam pieprasÄ«to informāciju, tad arÄ« Iesniegumā Nr.2 ietvertais pieprasÄ«jums nav izpildÄ«ts, ko tiesa jau atzina par nepamatotu.

[9] Papildus informācijas pieprasÄ«jumiem un kopsakarā ar tiem pieteicÄ“js vÄ“las saņemt arÄ« iestādes viedokli un skaidrojumu, kas atbilst Iesniegumu likumam. Atbilstoši Iesniegumu likuma 2.panta pirmajai daļai šis likums nosaka kārtÄ«bu, kādā privātpersona iesniedz un iestāde izskata dokumentu, kurā ietverts iestādes kompetencÄ“ esošs lÅ«gums, sÅ«dzÄ«ba, priekšlikums vai jautājums, un atbild uz to. Savukārt likuma 5.panta pirmā daļa noteic, ka iestāde iesniegumu izskata, vadoties pÄ“c tā satura. No minÄ“tā secināms, ka iestādei, saņemot personas iesniegumu, ir pienākums iepazÄ«ties ar tā saturu un sniegt atbildi pÄ“c bÅ«tÄ«bas, proti, tādu atbildi, kas tieši un nepastarpināti attiecas uz personas uzdotajiem jautājumiem. Satversmes 104.pants neparedz tiesÄ«bas prasÄ«t konkrÄ“ta satura atbildi (sk. Augstākās tiesas 2011.gada 17.marta lÄ“muma lietā Nr.SKA-367/2011 7.punktu, Augstākās tiesas 2010.gada 26.novembra lÄ“muma lietā Nr.SKA-785/2010 6.punktu).

Vienlaikus ar informācijas pieprasījumu pieteicējs ir uzdevis jautājumus, piemēram, Iesniegumā Nr.l vēlējies uzzināt, iestādes attieksmi pret galvenās grāmatvedes pienākumu izpildi un to, vai saistībā ir izpildes kvalitāti ir sekojusi kāda rīcība. Tāpat Iesniegumā Nr.2 pieteicējs ir vēlējies noskaidrot, ar ko izskaidrojams materiālo vērtību, kuras tika inventarizētas, daudzums.

AtbildÄ“tāja ir norādÄ«jusi paskaidrojumos, ka visi pieteicÄ“ja pieņēmumi ir nepamatoti, tāpÄ“c arÄ« atbilde nesekoja, taču iestādei ir jāsniedz atbildes uz privātpersonas uzdotajiem jautājumiem arÄ« tad, ja šÄ«s atbildes ir negatÄ«vas (noliedzošas), jo persona ir vÄ“rsusies iestādÄ“, lai saņemtu konkrÄ“tu atbildi.

VÄ“rtÄ“jot pieteicÄ“ja iesniegumu saturu, ir pamats secināt, ka faktiski visi šajā lietā iesniegtie ziņu pieprasÄ«jumi satur gan atbilžu, gan ziņu sniegšanas pieprasÄ«jumus, kas apgrÅ«tina to procesuālu identificÄ“šanu un nodalÄ«šanu. TomÄ“r, lai arÄ« atbilstoši tiesu judikatÅ«rai un tiesÄ«bu rašanās pamatam šie prasÄ«jumi ir nodalāmi, tie konkrÄ“tās lietas ietvaros pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir cieši saistÄ«ti, un faktiski atbilde uz iesniegumu izriet no tās informācijas esÄ«bas un satura, ko pieteicÄ“js iesniegumos ir pieprasÄ«jis. TāpÄ“c nolÄ“mumam ir nosakāma vienota pārsÅ«dzÄ«bas kārtÄ«ba.

[10]           Pieteikumā pieteicÄ“js lÅ«dz atlÄ«dzināt arÄ« nodarÄ«to morālo kaitÄ“jumu un uzlikt par pienākumu atvainoties pieteicÄ“jam.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 92.pantu ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.

Valsts pārvaldes iestāžu nodarÄ«to zaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanas likuma 4.panta pirmā daļa noteic, ka iestāde zaudÄ“jumus var nodarÄ«t ar prettiesisku administratÄ«vo aktu vai prettiesisku faktisko rÄ«cÄ«bu. AdministratÄ«vā procesa likuma 94.panta ceturtā daļa noteic, ka atlÄ«dzināšanas pienākumu attiecÄ«gais publisko tiesÄ«bu subjekts var izpildÄ«t, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvÄ“ja pirms zaudÄ“juma vai kaitÄ“juma nodarÄ«šanas, vai, ja tas nav vai nav pilnÄ«bā iespÄ“jams, vai nav adekvāti, samaksājot atbilstÄ«gu atlÄ«dzinājumu naudā. Tātad no tiesÄ«bu normas izriet, ka atlÄ«dzināšanas pienākums var tikt izpildÄ«ts kā iepriekšÄ“jā stāvokļa atjaunošana, un tikai gadÄ«jumā, ja atjaunošana nav iespÄ“jama vai nav adekvāta, piešÄ·irams atlÄ«dzinājums naudā vai nosakāma rakstveida vai publiska atvainošanās, kā to paredz Valsts pārvaldes iestāžu nodarÄ«to zaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa, proti, ja iestāde vai tiesa, izvÄ“rtÄ“jot konkrÄ“tā gadÄ«juma apstākļus, konstatÄ“, ka privātpersonas tiesÄ«bu vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums nav smags, personiskā kaitÄ“juma, tai skaitā morālā kaitÄ“juma, patstāvÄ«gs vai papildu atlÄ«dzinājums var bÅ«t iestādes rakstveida vai publiska atvainošanās.

Ar informācijas nesniegšanu pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir aizskartas pieteicÄ“ja ar likumu aizsargātās tiesÄ«bas uz informācijas saņemšanu, kas uzskatāmas par nozÄ«mÄ«gām personas pamattiesÄ«bām. Vienlaikus konstatÄ“jams, ka pieteicÄ“js nav norādÄ«jis uz viņam nodarÄ«tā aizskāruma smagumu vai citiem ar morālo kaitÄ“jumu saistÄ«tiem apsvÄ“rumiem. LÄ«dz ar to tiesa secina, ka pieteicÄ“jam nav nodarÄ«ts smags aizskārums.

PieteicÄ“js arÄ« nav norādÄ«jis uz citiem ar morālo kaitÄ“jumu saistÄ«tiem apsvÄ“rumiem, kas bÅ«tu pamats izvÄ“rtÄ“t atbildes nesniegšanas ietekmi uz citām ar likumu aizsargātām tiesÄ«bām.

Izvērtējot lietas apstākļus, tiesa atzīst, ka izskatāmajā lietā tiesas noteiktais pienākums atbildētājai izpildīt iesniegumos ietverto pieprasījumu un sniegt pieteicējam izvērstu atbildi ir uzskatāms par atbilstīgu atlīdzinājumu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 255.pantu, 329.panta pirmo daļu, Informācijas atklātības likuma 15.panta otro daļu, tiesa nosprieda

daļēji apmierināt Lato Lapsas pieteikumu;

noteikt pienākumu Valsts prezidenta kancelejai sniegt pieteicÄ“ja 2017.gada 27.aprīļa un 2017.gada 28.aprīļa iesniegumos pieprasÄ«to informāciju un atbildÄ“t uz iesniegumiem viena mÄ“neša laikā no sprieduma spÄ“kā stāšanās dienas;

noraidīt Lato Lapsas pieteikumu daļā par morālā kaitējuma atlīdzinājumu; noteikt pienākumu Latvijas Republikai atmaksāt Lato Lapsam (personas kods 160569- 13068) valsts nodevu 30 EUR (Trīsdesmit euro).

Spriedumu var pārsÅ«dzÄ“t Augstākās tiesas AdministratÄ«vo lietu departamentā viena mÄ“neša laikā no sprieduma sastādÄ«šanas dienas, iesniedzot kasācijas sÅ«dzÄ«bu AdministratÄ«vās rajona tiesas RÄ«gas tiesu namā.