Iesaki rakstu:

Valsts prezidents Raimonds VÄ“jonis paklusām likvidÄ“jis paša 2016. gada pavasarÄ« izveidoto Enerģētikas drošÄ«bas komisiju, kura skandalozu slavu ieguva pagājušÄ gada novembrÄ«, kad parādÄ«jās ziņas par tās sagatavotiem plāniem jaunām subsÄ«dijām elektrÄ«bas ražošanai, kuri publiski tika nodÄ“vÄ“ti par likumprojektu „Obligātā iepirkuma komponente (OIK) 2”.

R. VÄ“joņa kanceleja, sniedzot atbildes uz oficiālu informācijas pieprasÄ«jumu, norāda, ka saskaņā ar likuma “Par Valsts prezidenta darbÄ«bas nodrošināšanu” 7. pantu Valsts prezidentam ir pilnÄ«ga patstāvÄ«ba gan šÄdu komisiju izveidÄ“, gan darba satura noteikšanā.

Izmantojot šo patstāvÄ«bu, R. VÄ“jonis šÄ gada 6. februārÄ« ir parakstÄ«jis „paziņojumu Nr.1” “Par Enerģētikas drošÄ«bas komisijas darbÄ«bas izbeigšanu”. Lakoniskajā rÄ«kojumā ir tikai viena rindiņa bez pamatojuma izklāsta: „Paziņoju, ka no 2018.gada 7.februāra tiek izbeigta Enerģētikas drošÄ«bas komisijas darbÄ«ba.”

ArÄ« Valsts prezidenta kanceleja nesniedz nekādus plašÄkus skaidrojumus šÄdam lÄ“mumam, ar kuru tiek atlaista komisija, kura 2016. gada 29. aprÄ«lÄ« ar R. VÄ“joņa rÄ«kojumu tika izveidota, lai „vÄ“rtÄ“tu ar enerģētisko drošÄ«bu saistÄ«tos jautājumus, veiktu enerģētikas politikas un tās rezultātu analÄ«zi, kā arÄ« sniegtu priekšlikumus šÄ«s politikas pilnveidošanai”.

Savas darbÄ«bas laikā komisija R. VÄ“jonim sniegusi divus ziņojumus – vienu 2016. gada novembra beigās un otru šÄ gada 6. februārÄ«, tātad tieši dienā, kad Valsts prezidents uzskatÄ«jis tās turpmāku darbÄ«bu par nevajadzÄ«gu.

R. VÄ“joņa izveidotā komisija, kuru vadÄ«ja kādreizÄ“jais ministrs Juris Ozoliņš, skandalozu ievÄ“rÄ«bu guva pagājušÄ gada novembra sākumā, kad medijos parādÄ«jās ziņas, ka Valsts prezidenta paspārnÄ“ topot likumprojekts „OIK 2”.

Mediju rÄ«cÄ«bā bija nonācis ElektroenerÄ£ijas ražošanas no atjaunojamiem energoresursiem veicināšanas likuma projekts, un tas publiski tika saistÄ«ts tieši ar R. VÄ“joņa izveidoto komisiju un nodÄ“vÄ“ts par „prezidenta iecerÄ“tu likumprojektu”.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.